Tương Ưng Uẩn (Khandha Saṃyutta)

o so saṅkhāro. 
Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco …pe… 
evampi kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hoti. 
Na heva kho rūpaṁ attato samanupassati, na vedanaṁ … 
na saññaṁ … 
na saṅkhāre … 
na viññāṇaṁ attato samanupassati …pe… 
na viññāṇasmiṁ attato samanupassati, nāpi evaṁdiṭṭhi hoti: 
‘so attā so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti; 
nāpi evaṁdiṭṭhi hoti: 
‘no cassaṁ no ca me siyā nābhavissaṁ na me bhavissatī’ti; 
api ca kho kaṅkhī hoti vicikicchī aniṭṭhaṅgato saddhamme. 
Yā kho pana sā, bhikkhave, kaṅkhitā vicikicchitā aniṭṭhaṅgatatā saddhamme saṅkhāro so. 
So pana saṅkhāro kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo? 
Avijjāsamphassajena, bhikkhave, vedayitena phuṭṭhassa assutavato puthujjanassa uppannā taṇhā; 
tatojo so saṅkhāro. 
Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. 
Sāpi taṇhā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. 
Sāpi vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. 
Sopi phasso anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno. 
Sāpi avijjā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, jānato evaṁ passato anantarā āsavānaṁ khayo hotī”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.82 
8. Khajjanīyavagga 
Puṇṇamasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. 
Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto ajjhokāse nisinno hoti. 
Atha kho aññataro bhikkhu uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“puccheyyāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ kiñcideva desaṁ, sace me bhagavā okāsaṁ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā”ti? 
“Tena hi tvaṁ, bhikkhu, sake āsane nisīditvā puccha yadākaṅkhasī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā sake āsane nisīditvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“ime nu kho, bhante, pañcupādānakkhandhā, seyyathidaṁ—
rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho”ti. 
“Ime kho, bhikkhu, pañcupādānakkhandhā; 
Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho”ti. 
“Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi: 
“Ime kho pana, bhante, pañcupādānakkhandhā kiṁmūlakā”ti? 
“Ime kho, bhikkhu, pañcupādānakkhandhā chandamūlakā”ti …pe… 
taññeva nu kho, bhante, upādānaṁ te pañcupādānakkhandhā udāhu aññatra pañcahi upādānakkhandhehi upādānan”ti? 
“Na kho, bhikkhu, taññeva upādānaṁ te pañcupādānakkhandhā nāpi aññatra pañcahi upādānakkhandhehi upādānaṁ, api ca yo tattha chandarāgo taṁ tattha upādānan”ti. 
“Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu …pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi: 
“Siyā pana, bhante, pañcupādānakkhandhesu chandarāgavemattatā”ti? 
“Siyā, bhikkhū”ti bhagavā avoca: 
“idha, bhikkhu, ekaccassa evaṁ hoti: 
‘evaṁrūpo siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁvedano siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsañño siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁsaṅkhāro siyaṁ anāgatamaddhānaṁ, evaṁviññāṇo siyaṁ anāgatamaddhānan’ti. 
Evaṁ kho, bhikkhu, siyā pañcupādānakkhandhesu chandarāgavemattatā”ti. 
“Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu …pe… uttariṁ pañhaṁ apucchi: 
“Kittāvatā nu kho, bhante, khandhānaṁ khandhādhivacanan”ti? 
“Yaṁ kiñci, bhikkhu, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, ayaṁ vuccati rūpakkhandho. 
Yā kāci vedanā … 
yā kāci saññā … 
ye keci saṅkhārā … 
yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, ayaṁ vuccati viññāṇakkhandho. 
Ettāvatā kho, bhikkhu, khandhānaṁ khandhādhivacanan”ti. 
“Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu …pe… apucchi: 
“Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya; 
ko hetu ko paccayo vedanākkhandhassa paññāpanāya; 
ko hetu ko paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya; 
ko hetu ko paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāya; 
ko hetu ko paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyā”ti? 
“Cattāro kho, bhikkhu, mahābhūtā hetu, cattāro mahābhūtā paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya. 
Phasso hetu phasso paccayo vedanākkhandhassa paññāpanāya. 
Phasso hetu phasso paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya. 
Phasso hetu, phasso paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāya. 
Nāmarūpaṁ hetu, nāmarūpaṁ paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyā”ti. 
“Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu …pe… apucchi: 
“Kathaṁ nu kho, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti? 
“Idha, bhikkhu, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto 
rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ; 
vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 
Evaṁ kho, bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti. 
“Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu …pe… apucchi: 
“Kathaṁ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti? 
“Idha, bhikkhu, sutavā ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto 
na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ; 
na vedanaṁ … 
na saññaṁ … 
na saṅkhāre … 
na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 
Evaṁ kho, bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti. 
“Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu …pe… apucchi: 
“Ko nu kho, bhante, rūpassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇaṁ; 
ko vedanāya … 
ko saññāya … 
ko saṅkhārānaṁ … 
ko viññāṇassa assādo, ko ādīnavo, kiṁ nissaraṇan”ti? 
“Yaṁ kho, bhikkhu, rūpaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ—ayaṁ rūpassa assādo. 
Yaṁ rūpaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ—ayaṁ rūpassa ādīnavo. 
Yo rūpasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ—idaṁ rūpassa nissaraṇaṁ. 
Yaṁ vedanaṁ paṭicca … 
yaṁ saññaṁ paṭicca … 
ye saṅkhāre paṭicca … 
yaṁ viññāṇaṁ paṭicca uppajjati sukhaṁ somanassaṁ—ayaṁ viññāṇassa assādo. 
Yaṁ viññāṇaṁ aniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ—ayaṁ viññāṇassa ādīnavo. 
Yo viññāṇasmiṁ chandarāgavinayo chandarāgappahānaṁ—idaṁ viññāṇassa nissaraṇan”ti. 
“Sādhu, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi: 
“Kathaṁ nu kho, bhante, jānato, kathaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti? 
“Yaṁ kiñci, bhikkhu, rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Yā kāci vedanā … 
yā kāci saññā … 
ye keci saṅkhārā … 
yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Evaṁ kho, bhikkhu, jānato evaṁ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī”ti. 
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 
“iti kira bho rūpaṁ anattā, vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ anattā; 
anattakatāni kammāni kathamattānaṁ phusissantī”ti. 
Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā ceto parivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi: 
“Ṭhānaṁ kho panetaṁ, bhikkhave, vijjati yaṁ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato taṇhādhipateyyena cetasā satthusāsanaṁ atidhāvitabbaṁ maññeyya. 
‘Iti kira, bho, rūpaṁ anattā, vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ anattā. 
Anattakatāni kammāni kathamattānaṁ phusissantī’ti? 
Paṭipucchāvinītā kho me tumhe, bhikkhave, tatra tatra tesu tesu dhammesu. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
Tasmātiha …pe… 
evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 
“Dve khandhā taññeva siyaṁ, 
adhivacanañca hetunā; 
Sakkāyena duve vuttā, 
assādaviññāṇakena ca; 
Ete dasavidhā vuttā, 
hoti bhikkhu pucchāyā”ti. 
Dasamaṁ. 
Khajjanīyavaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Assādo dve samudayā, 
arahantehi apare dve; 
Sīho khajjanī piṇḍolyaṁ, 
pālileyyena puṇṇamāti. 

Saṁyutta Nikāya 22.83 
9. Theravagga 
Ānandasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Tatra kho āyasmā ānando bhikkhū āmantesi: 
“āvuso bhikkhave”ti. 
“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṁ. 
Āyasmā ānando etadavoca: 
“Puṇṇo nāma, āvuso, āyasmā mantāṇiputto amhākaṁ navakānaṁ sataṁ bahūpakāro hoti. 
So amhe iminā ovādena ovadati: 
‘upādāya, āvuso ānanda, asmīti hoti, no anupādāya. 
Kiñca upādāya asmīti hoti, no anupādāya? 
Rūpaṁ upādāya asmīti hoti, no anupādāya. 
Vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ upādāya asmīti hoti, no anupādāya. 
Seyyathāpi, āvuso ānanda, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṁ mukhanimittaṁ paccavekkhamāno upādāya passeyya, no anupādāya; 
evameva kho, āvuso ānanda, rūpaṁ upādāya asmīti hoti, no anupādāya. 
Vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ upādāya asmīti hoti, no anupādāya. 
Taṁ kiṁ maññasi, āvuso ānanda, 
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā’ti? 
‘Aniccaṁ, āvuso’. 
‘Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā’ti? 
‘Aniccaṁ, āvuso’ …pe…. 
Tasmātiha …pe… 
evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānātīti. 
Puṇṇo nāma, āvuso, āyasmā mantāṇiputto amhākaṁ navakānaṁ sataṁ bahūpakāro hoti. 
So amhe iminā ovādena ovadati. 
Idañca pana me āyasmato puṇṇassa mantāṇiputtassa dhammadesanaṁ sutvā dhammo abhisamito”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.84 
9. Theravagga 
Tissasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Tena kho pana samayena āyasmā tisso bhagavato pitucchāputto sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamāroceti: 
“api me, āvuso, madhurakajāto viya kāyo; disāpi me na pakkhāyanti; dhammāpi maṁ na paṭibhanti; thinamiddhañca me cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati; anabhirato ca brahmacariyaṁ carāmi; hoti ca me dhammesu vicikicchā”ti. 
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“āyasmā, bhante, tisso bhagavato pitucchāputto sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamāroceti: 
‘api me, āvuso, madhurakajāto viya kāyo; disāpi me na pakkhāyanti; dhammāpi maṁ na paṭibhanti; thinamiddhañca me cittaṁ pariyādāya tiṭṭhati; anabhirato ca brahmacariyaṁ carāmi; hoti ca me dhammesu vicikicchā’”ti. 
Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: 
“ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena tissaṁ bhikkhuṁ āmantehī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā tisso tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ tissaṁ etadavoca: 
“satthā taṁ, āvuso tissa, āmantetī”ti. 
“Evamāvuso”ti kho āyasmā tisso tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ tissaṁ bhagavā etadavoca: 
“saccaṁ kira tvaṁ, tissa, sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamārocesi: 
‘api me, āvuso, madhurakajāto viya kāyo …pe… hoti ca me dhammesu vicikicchā’”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññasi, tissa, 
rūpe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa, tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Sādhu sādhu, tissa. 
Evañhetaṁ, tissa, hoti. 
Yathā taṁ rūpe avigatarāgassa … 
vedanāya … 
saññāya … 
saṅkhāresu avigatarāgassa …pe… 
tesaṁ saṅkhārānaṁ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Sādhu sādhu, tissa. 
Evañhetaṁ, tissa, hoti. 
Yathā taṁ saṅkhāresu anigatarāgassa, viññāṇe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa, tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Sādhu sādhu, tissa. 
Evañhetaṁ, tissa, hoti. 
Yathā taṁ viññāṇe avigatarāgassa. 
Taṁ kiṁ maññasi, tissa, 
rūpe vigatarāgassa vigatacchandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa, tassa rūpassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Sādhu sādhu, tissa. 
Evañhetaṁ, tissa, hoti. 
Yathā taṁ rūpe vigatarāgassa … 
vedanāya … 
saññāya … 
saṅkhāresu vigatarāgassa … 
viññāṇe vigatarāgassa vigatacchandassa vigatapemassa vigatapipāsassa vigatapariḷāhassa vigatataṇhassa tassa viññāṇassa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Sādhu sādhu, tissa. 
Evañhetaṁ, tissa, hoti. 
Yathā taṁ viññāṇe vigatarāgassa. 
Taṁ kiṁ maññasi, tissa, 
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Tasmātiha …pe… 
evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. 
Seyyathāpi, tissa, dve purisā—
eko puriso amaggakusalo, eko puriso maggakusalo. 
Tamenaṁ so amaggakusalo puriso amuṁ maggakusalaṁ purisaṁ maggaṁ puccheyya. 
So evaṁ vadeyya: 
‘ehi, bho purisa, ayaṁ maggo. 
Tena muhuttaṁ gaccha. 
Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi dvedhāpathaṁ, tattha vāmaṁ muñcitvā dakkhiṇaṁ gaṇhāhi. 
Tena muhuttaṁ gaccha. 
Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi tibbaṁ vanasaṇḍaṁ. 
Tena muhuttaṁ gaccha. 
Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi mahantaṁ ninnaṁ pallalaṁ. 
Tena muhuttaṁ gaccha. 
Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi sobbhaṁ papātaṁ. 
Tena muhuttaṁ gaccha. 
Tena muhuttaṁ gantvā dakkhissasi samaṁ bhūmibhāgaṁ ramaṇīyan’ti. 
Upamā kho myāyaṁ, tissa, katā atthassa viññāpanāya. 
Ayaṁ cevettha attho: 
‘puriso amaggakusalo’ti kho, tissa, puthujjanassetaṁ adhivacanaṁ. 
‘Puriso maggakusalo’ti kho, tissa, tathāgatassetaṁ adhivacanaṁ arahato sammāsambuddhassa. 
‘Dvedhāpatho’ti kho, tissa, vicikicchāyetaṁ adhivacanaṁ. 
‘Vāmo maggo’ti kho, tissa, aṭṭhaṅgikassetaṁ micchāmaggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—
micchādiṭṭhiyā …pe… micchāsamādhissa. 
‘Dakkhiṇo maggo’ti kho, tissa, ariyassetaṁ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṁ, seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhiyā …pe… sammāsamādhissa. 
‘Tibbo vanasaṇḍo’ti kho, tissa, avijjāyetaṁ adhivacanaṁ. 
‘Mahantaṁ ninnaṁ pallalan’ti kho, tissa, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. 
‘Sobbho papāto’ti kho, tissa, kodhūpāyāsassetaṁ adhivacanaṁ. 
‘Samo bhūmibhāgo ramaṇīyo’ti kho, tissa, nibbānassetaṁ adhivacanaṁ. 
Abhirama, tissa, abhirama, tissa. 
Ahamovādena ahamanuggahena ahamanusāsaniyā”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Attamano āyasmā tisso bhagavato bhāsitaṁ abhinandīti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.85 
9. Theravagga 
Yamakasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā sāriputto sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena yamakassa nāma bhikkhuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: 
“tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā”ti. 
Assosuṁ kho sambahulā bhikkhū yamakassa kira nāma bhikkhuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ hoti: 
“tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā”ti. 
Atha kho te bhikkhū yenāyasmā yamako tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā yamakena saddhiṁ sammodiṁsu. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṁ yamakaṁ etadavocuṁ: 
“Saccaṁ kira te, āvuso yamaka, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: 
‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti? 
“Evaṁ khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi: 
‘khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti. 
“Mā, āvuso yamaka, evaṁ avaca, mā bhagavantaṁ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhācikkhanaṁ. Na hi bhagavā evaṁ vadeyya: 
‘khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti. 
Evampi kho āyasmā yamako tehi bhikkhūhi vuccamāno tatheva taṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati: 
“tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā”ti. 
Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṁsu āyasmantaṁ yamakaṁ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṁ, atha kho te bhikkhū uṭṭhāyāsanā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavocuṁ: 
“yamakassa nāma, āvuso sāriputta, bhikkhuno evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: 
‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’ti. 
Sādhāyasmā sāriputto yena yamako bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. 
Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena. 
Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā yamako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā yamakena saddhiṁ sammodi …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ yamakaṁ etadavoca: 
“Saccaṁ kira te, āvuso yamaka, evarūpaṁ pāpakaṁ diṭṭhigataṁ uppannaṁ: 
‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti? 
“Evaṁ khvāhaṁ, āvuso, bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā”ti. 
“Taṁ kiṁ maññasi, āvuso yamaka, 
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, āvuso”. 
“Vedanā niccā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, āvuso”. 
“Tasmātiha …pe… 
evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. 
Taṁ kiṁ maññasi, āvuso yamaka, 
rūpaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, āvuso” … 
“vedanaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, āvuso” … 
“saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Taṁ kiṁ maññasi, āvuso yamaka, 
rūpasmiṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Aññatra rūpā tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Vedanāya … 
aññatra vedanāya …pe… 
saññāya … 
aññatra saññāya … 
saṅkhāresu … 
aññatra saṅkhārehi … 
viññāṇasmiṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Aññatra viññāṇā tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Taṁ kiṁ maññasi, āvuso yamaka, 
rūpaṁ … vedanaṁ … saññaṁ … saṅkhāre … viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Taṁ kiṁ maññasi, āvuso yamaka, 
ayaṁ so arūpī … avedano … asaññī … asaṅkhāro … aviññāṇo tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Ettha ca te, āvuso yamaka, diṭṭheva dhamme saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne, kallaṁ nu te taṁ veyyākaraṇaṁ: 
‘tathāhaṁ bhagavatā dhammaṁ desitaṁ ājānāmi, yathā khīṇāsavo bhikkhu kāyassa bhedā ucchijjati vinassati, na hoti paraṁ maraṇā’”ti? 
“Ahu kho me taṁ, āvuso sāriputta, pubbe aviddasuno pāpakaṁ diṭṭhigataṁ; 
idañca panāyasmato sāriputtassa dhammadesanaṁ sutvā tañceva pāpakaṁ diṭṭhigataṁ pahīnaṁ, dhammo ca me abhisamito”ti. 
“Sace taṁ, āvuso yamaka, evaṁ puccheyyuṁ: 
‘yo so, āvuso yamaka, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā kiṁ hotī’ti? 
Evaṁ puṭṭho tvaṁ, āvuso yamaka, kinti byākareyyāsī”ti? 
“Sace maṁ, āvuso, evaṁ puccheyyuṁ: 
‘yo so, āvuso yamaka, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo so kāyassa bhedā paraṁ maraṇā kiṁ hotī’ti? 
Evaṁ puṭṭhohaṁ, āvuso, evaṁ byākareyyaṁ: 
‘rūpaṁ kho, āvuso, aniccaṁ. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; 
yaṁ dukkhaṁ taṁ niruddhaṁ tadatthaṅgataṁ. 
Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ aniccaṁ. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhaṁ; 
yaṁ dukkhaṁ taṁ niruddhaṁ tadatthaṅgatan’ti. 
Evaṁ puṭṭhohaṁ, āvuso, evaṁ byākareyyan”ti. 
“Sādhu sādhu, āvuso yamaka. 
Tena hāvuso yamaka, upamaṁ te karissāmi etasseva atthassa bhiyyoso mattāya ñāṇāya. 
Seyyathāpi, āvuso yamaka, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo; 
so ca ārakkhasampanno. 
Tassa kocideva puriso uppajjeyya anatthakāmo ahitakāmo ayogakkhemakāmo jīvitā voropetukāmo. 
Tassa evamassa: 
‘ayaṁ kho gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo; 
so ca ārakkhasampanno; 
nāyaṁ sukaro pasayha jīvitā voropetuṁ. 
Yannūnāhaṁ anupakhajja jīvitā voropeyyan’ti. 
So taṁ gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā upasaṅkamitvā evaṁ vadeyya: 
‘upaṭṭhaheyyaṁ taṁ, bhante’ti. 
Tamenaṁ so gahapati vā gahapatiputto vā upaṭṭhāpeyya. 
So upaṭṭhaheyya pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī. 
Tassa so gahapati vā gahapatiputto vā mittatopi naṁ saddaheyya; 
suhajjatopi naṁ saddaheyya; 
tasmiñca vissāsaṁ āpajjeyya. 
Yadā kho, āvuso, tassa purisassa evamassa: 
‘saṁvissattho kho myāyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā’ti, atha naṁ rahogataṁ viditvā tiṇhena satthena jīvitā voropeyya. 
Taṁ kiṁ maññasi, āvuso yamaka, 
yadā hi so puriso amuṁ gahapatiṁ vā gahapatiputtaṁ vā upasaṅkamitvā evaṁ āha: 
‘upaṭṭhaheyyaṁ taṁ, bhante’ti, tadāpi so vadhakova. 
Vadhakañca pana santaṁ na aññāsi: 
‘vadhako me’ti. 
Yadāpi so upaṭṭhahati pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṅkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, tadāpi so vadhakova. 
Vadhakañca pana santaṁ na aññāsi: 
‘vadhako me’ti. 
Yadāpi naṁ rahogataṁ viditvā tiṇhena satthena jīvitā voropeti, tadāpi so vadhakova. 
Vadhakañca pana santaṁ na aññāsi: 
‘vadhako me’”ti. 
“Evamāvuso”ti. 
“Evameva kho, āvuso, assutavā puthujjano ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto 
rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ; attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. 
Vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ; attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 
So aniccaṁ rūpaṁ ‘aniccaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Aniccaṁ vedanaṁ ‘aniccā vedanā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Aniccaṁ saññaṁ ‘aniccā saññā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Anicce saṅkhāre ‘aniccā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Aniccaṁ viññāṇaṁ ‘aniccaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Dukkhaṁ rūpaṁ ‘dukkhaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Dukkhaṁ vedanaṁ … 
dukkhaṁ saññaṁ … 
dukkhe saṅkhāre … 
dukkhaṁ viññāṇaṁ ‘dukkhaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Anattaṁ rūpaṁ ‘anattā rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Anattaṁ vedanaṁ … 
anattaṁ saññaṁ … 
anatte saṅkhāre … 
anattaṁ viññāṇaṁ ‘anattaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Saṅkhataṁ rūpaṁ ‘saṅkhataṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Saṅkhataṁ vedanaṁ … 
saṅkhataṁ saññaṁ … 
saṅkhate saṅkhāre … 
saṅkhataṁ viññāṇaṁ ‘saṅkhataṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Vadhakaṁ rūpaṁ ‘vadhakaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Vadhakaṁ vedanaṁ ‘vadhakā vedanā’ti … 
vadhakaṁ saññaṁ ‘vadhakā saññā’ti … 
vadhake saṅkhāre ‘vadhakā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Vadhakaṁ viññāṇaṁ ‘vadhakaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ nappajānāti. 
So rūpaṁ upeti upādiyati adhiṭṭhāti ‘attā me’ti. 
Vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ upeti upādiyati adhiṭṭhāti ‘attā me’ti. 
Tassime pañcupādānakkhandhā upetā upādinnā dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya saṁvattanti. 
Sutavā ca kho, āvuso, ariyasāvako ariyānaṁ dassāvī …pe… sappurisadhamme suvinīto 
na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ attānaṁ; na attani rūpaṁ, na rūpasmiṁ attānaṁ. 
Na vedanaṁ … 
na saññaṁ … 
na saṅkhāre … 
na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ attānaṁ; 
na attani viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ attānaṁ. 
So aniccaṁ rūpaṁ ‘aniccaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Aniccaṁ vedanaṁ … 
aniccaṁ saññaṁ … 
anicce saṅkhāre … 
aniccaṁ viññāṇaṁ ‘aniccaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Dukkhaṁ rūpaṁ ‘dukkhaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Dukkhaṁ vedanaṁ … 
dukkhaṁ saññaṁ … 
dukkhe saṅkhāre … 
dukkhaṁ viññāṇaṁ ‘dukkhaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Anattaṁ rūpaṁ ‘anattā rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Anattaṁ vedanaṁ … 
anattaṁ saññaṁ … 
anatte saṅkhāre … 
anattaṁ viññāṇaṁ ‘anattā viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Saṅkhataṁ rūpaṁ ‘saṅkhataṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Saṅkhataṁ vedanaṁ … 
saṅkhataṁ saññaṁ … 
saṅkhate saṅkhāre … 
saṅkhataṁ viññāṇaṁ ‘saṅkhataṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Vadhakaṁ rūpaṁ ‘vadhakaṁ rūpan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Vadhakaṁ vedanaṁ … 
vadhakaṁ saññaṁ … 
vadhake saṅkhāre ‘vadhakā saṅkhārā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Vadhakaṁ viññāṇaṁ ‘vadhakaṁ viññāṇan’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
So rūpaṁ na upeti, na upādiyati, nādhiṭṭhāti: ‘attā me’ti. 
Vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ na upeti, na upādiyati, nādhiṭṭhāti: ‘attā me’ti. 
Tassime pañcupādānakkhandhā anupetā anupādinnā dīgharattaṁ hitāya sukhāya saṁvattantī”ti. 
“Evametaṁ, āvuso sāriputta, hoti yesaṁ āyasmantānaṁ tādisā sabrahmacārino anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā. 
Idañca pana me āyasmato sāriputtassa dhammadesanaṁ sutvā anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttan”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.86 
9. Theravagga 
Anurādhasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Tena kho pana samayena āyasmā anurādho bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharati. 
Atha kho sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāyasmā anurādho tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anurādhena saddhiṁ sammodiṁsu. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ etadavocuṁ: 
“yo so, āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti: 
‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti? 
Evaṁ vutte, āyasmā anurādho te aññatitthiye paribbājake etadavoca: 
“yo so āvuso tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: 
‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā”ti. 
Evaṁ vutte, aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ etadavocuṁ: 
“so cāyaṁ bhikkhu navo bhavissati acirapabbajito, thero vā pana bālo abyatto”ti. 
Atha kho aññatitthiyā paribbājakā āyasmantaṁ anurādhaṁ navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. 
Atha kho āyasmato anurādhassa acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi: 
“sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ pañhaṁ puccheyyuṁ. 
Kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva bhagavato assaṁ, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā”ti? 
Atha kho āyasmā anurādho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anurādho bhagavantaṁ etadavoca: 
“idhāhaṁ, bhante, bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharāmi. 
Atha kho, bhante, sambahulā aññatitthiyā paribbājakā yenāhaṁ tenupasaṅkamiṁsu …pe… maṁ etadavocuṁ: 
‘yo so, āvuso anurādha, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto taṁ tathāgato imesu catūsu ṭhānesu paññāpayamāno paññāpeti—
hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā, na hoti … 
hoti ca na ca hoti, neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā’”ti? 
Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṁ: 
“yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto, taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti: 
‘hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vā …pe… 
‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇā’ti vāti. 
Evaṁ vutte, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā maṁ etadavocuṁ: 
‘so cāyaṁ bhikkhu na vo bhavissati acirapabbajito thero vā pana bālo abyatto’ti. 
Atha kho maṁ, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā navavādena ca bālavādena ca apasādetvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṁsu. 
Tassa mayhaṁ, bhante, acirapakkantesu tesu aññatitthiyesu paribbājakesu etadahosi: 
‘sace kho maṁ te aññatitthiyā paribbājakā uttariṁ pañhaṁ puccheyyuṁ. 
Kathaṁ byākaramāno nu khvāhaṁ tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ vuttavādī ceva bhagavato assaṁ, na ca bhagavantaṁ abhūtena abbhācikkheyyaṁ, dhammassa cānudhammaṁ byākareyyaṁ, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṁ ṭhānaṁ āgaccheyyā’”ti? 
“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, 
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante” …pe… 
tasmātiha …pe… 
evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānāti”. 
“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, 
rūpaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, 
rūpasmiṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Aññatra rūpā tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Vedanāya …pe… 
aññatra vedanāya …pe… 
saññāya … 
aññatra saññāya … 
saṅkhāresu … 
aññatra saṅkhārehi … 
viññāṇasmiṁ … 
aññatra viññāṇā tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, 
rūpaṁ … vedanā … saññā … saṅkhārā … viññāṇaṁ tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññasi, anurādha, 
ayaṁ so arūpī … avedano … asaññī … asaṅkhāro … aviññāṇo tathāgatoti samanupassasī”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Ettha ca te, anurādha, diṭṭheva dhamme saccato thetato tathāgate anupalabbhiyamāne kallaṁ nu te taṁ veyyākaraṇaṁ: 
‘yo so, āvuso, tathāgato uttamapuriso paramapuriso paramapattipatto taṁ tathāgato aññatra imehi catūhi ṭhānehi paññāpayamāno paññāpeti—
hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā … na hoti … hoti ca na ca hoti … neva hoti na na hoti tathāgato paraṁ maraṇāti vā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Sādhu sādhu, anurādha. 
Pubbe cāhaṁ, anurādha, etarahi ca dukkhañceva paññapemi, dukkhassa ca nirodhan”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.87 
9. Theravagga 
Vakkalisutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Tena kho pana samayena āyasmā vakkali kumbhakāranivesane viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. 
Atha kho āyasmā vakkali upaṭṭhāke āmantesi: 
“etha tumhe, āvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamatha; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha: 
‘vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. 
Evañca vadetha: 
‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena vakkali bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandati; 
evañca pana vadeti: 
‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena vakkali bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. 
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 
Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya yenāyasmā vakkali tenupasaṅkami. 
Addasā kho āyasmā vakkali bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. Disvāna mañcake samadhosi. 
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ vakkaliṁ etadavoca: 
“alaṁ, vakkali, mā tvaṁ mañcake samadhosi. 
Santimāni āsanāni paññattāni; tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti. 
Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ vakkaliṁ etadavoca: 
“kacci te, vakkali, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? 
“Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ; bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. 
“Kacci te, vakkali, na kiñci kukkuccaṁ, na koci vippaṭisāro”ti? 
“Taggha me, bhante, anappakaṁ kukkuccaṁ, anappako vippaṭisāro”ti. 
“Kacci pana taṁ, vakkali, attā sīlato na upavadatī”ti? 
“Na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti. 
“No ce kira taṁ, vakkali, attā sīlato upavadati; atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti? 
“Cirapaṭikāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitukāmo, natthi ca me kāyasmiṁ tāvatikā balamattā, yāvatāhaṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkameyyan”ti. 
“Alaṁ, vakkali, kiṁ te iminā pūtikāyena diṭṭhena? 
Yo kho, vakkali, dhammaṁ passati so maṁ passati; 
yo maṁ passati so dhammaṁ passati. 
Dhammañhi, vakkali, passanto maṁ passati; 
maṁ passanto dhammaṁ passati. 
Taṁ kiṁ maññasi, vakkali, 
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante” …pe… 
eso me attāti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Tasmātiha …pe… 
evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānātī”ti. 
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ vakkaliṁ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā yena gijjhakūṭo pabbato tena pakkāmi. 
Atha kho āyasmā vakkali acirapakkantassa bhagavato upaṭṭhāke āmantesi: 
“etha maṁ, āvuso, mañcakaṁ āropetvā yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasaṅkamatha. 
Kathañhi nāma mādiso antaraghare kālaṁ kattabbaṁ maññeyyā”ti? 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā āyasmantaṁ vakkaliṁ mañcakaṁ āropetvā yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasaṅkamiṁsu. 
Atha kho bhagavā tañca rattiṁ tañca divāvasesaṁ gijjhakūṭe pabbate vihāsi. 
Atha kho dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu …pe… ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. 
Ekamantaṁ ṭhitā kho ekā devatā bhagavantaṁ etadavoca: 
“vakkali, bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetī”ti. 
Aparā devatā bhagavantaṁ etadavoca: 
“so hi nūna, bhante, suvimutto vimuccissatī”ti. 
Idamavocuṁ tā devatāyo. 
Idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyiṁsu. 
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: 
“etha tumhe, bhikkhave, yena vakkali bhikkhu tenupasaṅkamatha; upasaṅkamitvā vakkaliṁ bhikkhuṁ evaṁ vadetha: 
‘Suṇāvuso tvaṁ, vakkali, bhagavato vacanaṁ dvinnañca devatānaṁ. 
Imaṁ, āvuso, rattiṁ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ gijjhakūṭaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. 
Ekamantaṁ ṭhitā kho, āvuso, ekā devatā bhagavantaṁ etadavoca—
vakkali, bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetīti. 
Aparā devatā bhagavantaṁ etadavoca—
so hi nūna, bhante, suvimutto vimuccissatīti. 
Bhagavā ca taṁ, āvuso vakkali, evamāha—
mā bhāyi, vakkali; 
mā bhāyi, vakkali. 
Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati, apāpikā kālakiriyā’”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā yenāyasmā vakkali tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ vakkaliṁ etadavocuṁ: 
“suṇāvuso vakkali, bhagavato vacanaṁ dvinnañca devatānan”ti. 
Atha kho āyasmā vakkali upaṭṭhāke āmantesi: 
“etha maṁ, āvuso, mañcakā oropetha. 
Kathañhi nāma mādiso ucce āsane nisīditvā tassa bhagavato sāsanaṁ sotabbaṁ maññeyyā”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā āyasmantaṁ vakkaliṁ mañcakā oropesuṁ. 
“Imaṁ, āvuso, rattiṁ dve devatāyo abhikkantāya rattiyā …pe… ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. 
Ekamantaṁ ṭhitā kho, āvuso, ekā devatā bhagavantaṁ etadavoca: 
‘vakkali, bhante, bhikkhu vimokkhāya cetetī’ti. 
Aparā devatā bhagavantaṁ etadavoca: 
‘so hi nūna, bhante, suvimutto vimuccissatī’ti. 
Bhagavā ca taṁ, āvuso vakkali, evamāha: 
‘mā bhāyi, vakkali; 
mā bhāyi, vakkali. 
Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati, apāpikā kālakiriyā’”ti. 
“Tena hāvuso, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha: 
‘vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. 
So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. 
Evañca vadetha: 
‘rūpaṁ aniccaṁ. 
Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. 
Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmi. 
Vedanā aniccā. 
Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. 
Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmi. 
Saññā … 
saṅkhārā aniccā. 
Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. 
Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmi. 
Viññāṇaṁ aniccaṁ. 
Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. 
Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmī’”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato vakkalissa paṭissutvā pakkamiṁsu. 
Atha kho āyasmā vakkali acirapakkantesu tesu bhikkhūsu satthaṁ āharesi. 
Atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“vakkali, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno; 
so bhagavato pāde sirasā vandati; 
evañca vadeti: 
‘rūpaṁ aniccaṁ. 
Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. 
Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmi. 
Vedanā … 
saññā … 
saṅkhārā … 
viññāṇaṁ aniccaṁ. 
Tāhaṁ, bhante, na kaṅkhāmi. 
Yadaniccaṁ taṁ dukkhanti na vicikicchāmi. 
Yadaniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, natthi me tattha chando vā rāgo vā pemaṁ vāti na vicikicchāmī’”ti. 
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“āyāma, bhikkhave, yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasaṅkamissāma; 
yattha vakkalinā kulaputtena satthamāharitan”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ yena isigilipassaṁ kāḷasilā tenupasaṅkami. 
Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ vakkaliṁ dūratova mañcake vivattakkhandhaṁ semānaṁ. 
Tena kho pana samayena dhūmāyitattaṁ timirāyitattaṁ gacchateva purimaṁ disaṁ, gacchati pacchimaṁ disaṁ, gacchati uttaraṁ disaṁ, gacchati dakkhiṇaṁ disaṁ, gacchati uddhaṁ disaṁ, gacchati adho disaṁ, gacchati anudisaṁ. 
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“passatha no tumhe, bhikkhave, etaṁ dhūmāyitattaṁ timirāyitattaṁ gacchateva purimaṁ disaṁ …pe… gacchati anudisan”ti. 
“Evaṁ, bhante”. 
“Eso kho, bhikkhave, māro pāpimā vakkalissa kulaputtassa viññāṇaṁ samanvesati: 
‘kattha vakkalissa kulaputtassa viññāṇaṁ patiṭṭhitan’ti? 
Appatiṭṭhitena ca, bhikkhave, viññāṇena vakkali kulaputto parinibbuto”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.88 
9. Theravagga 
Assajisutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Tena kho pana samayena āyasmā assaji kassapakārāme viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. 
Atha kho āyasmā assaji upaṭṭhāke āmantesi: 
“etha tumhe, āvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamatha; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha: 
‘assaji, bhante, bhikkhu ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. 
So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. 
Evañca vadetha: 
‘sādhu kira, bhante, bhagavā yena assaji bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato assajissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“assaji, bhante, bhikkhu ābādhiko …pe… 
sādhu kira, bhante, bhagavā yena assaji bhikkhu tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. 
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā assaji tenupasaṅkami. 
Addasā kho āyasmā assaji bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. 
Disvāna mañcake samadhosi. 
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ assajiṁ etadavoca: 
“alaṁ, assaji, mā tvaṁ mañcake samadhosi. 
Santimāni āsanāni paññattāni, tatthāhaṁ nisīdissāmī”ti. 
Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṁ assajiṁ etadavoca: 
“kacci te, assaji, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ …pe… paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo”ti? 
“Na me, bhante, khamanīyaṁ …pe… abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo”ti. 
“Kacci te, assaji, na kiñci kukkuccaṁ na koci vippaṭisāro”ti? 
“Taggha me, bhante, anappakaṁ kukkuccaṁ anappako vippaṭisāro”ti. 
“Kacci pana taṁ, assaji, attā sīlato na upavadatī”ti? 
“Na kho maṁ, bhante, attā sīlato upavadatī”ti. 
“No ce kira taṁ, assaji, attā sīlato upavadati, atha kiñca te kukkuccaṁ ko ca vippaṭisāro”ti? 
“Pubbe khvāhaṁ, bhante, gelaññe passambhetvā passambhetvā kāyasaṅkhāre viharāmi, sohaṁ samādhiṁ nappaṭilabhāmi. 
Tassa mayhaṁ, bhante, taṁ samādhiṁ appaṭilabhato evaṁ hoti: 
‘no cassāhaṁ parihāyāmī’”ti. 
“Ye te, assaji, samaṇabrāhmaṇā samādhisārakā samādhisāmaññā tesaṁ taṁ samādhiṁ appaṭilabhataṁ evaṁ hoti: 
‘no cassu mayaṁ parihāyāmā’ti. 
Taṁ kiṁ maññasi, assaji, 
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante” …pe… 
viññāṇaṁ …pe… 
“tasmātiha …pe… 
evaṁ passaṁ …pe… 
nāparaṁ itthattāyāti pajānātīti. 
So sukhañce vedanaṁ vedayati, sā ‘aniccā’ti pajānāti. ‘Anajjhositā’ti pajānāti. ‘Anabhinanditā’ti pajānāti. 
Dukkhañce vedanaṁ vedayati, sā ‘aniccā’ti pajānāti. ‘Anajjhositā’ti pajānāti. ‘Anabhinanditā’ti pajānāti. 
Adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, sā ‘aniccā’ti pajānāti …pe… ‘anabhinanditā’ti pajānāti. 
So sukhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati; 
dukkhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati; 
adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati. 
So kāyapariyantikañce vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Jīvitapariyantikañce vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. 
‘Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti. 
Seyyathāpi, assaji, telañca paṭicca, vaṭṭiñca paṭicca, telappadīpo jhāyeyya; 
tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya. 
Evameva kho, assaji, bhikkhu kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. Jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmī’ti pajānāti. 
‘Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānātī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 22.89 
9. Theravagga 
Khemakasutta 
Ekaṁ samayaṁ sambahulā therā bhikkhū kosambiyaṁ viharanti ghositārāme. 
Tena kho pana samayena āyasmā khemako badarikārāme viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. 
Atha kho therā bhikkhū sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhitā āyasmantaṁ dāsakaṁ āmantesuṁ: 
“ehi tvaṁ, āvuso dāsaka, yena khemako bhikkhu tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā khemakaṁ bhikkhuṁ evaṁ vadehi: 
‘therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu—
kacci te, āvuso, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṁ paññāyati no abhikkamo’”ti? 
“Evamāvuso”ti kho āyasmā dāsako therānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yenāyasmā khemako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ khemakaṁ etadavoca: 
“therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu: 
‘kacci te, āvuso, khamanīyaṁ …pe… no abhikkamo’”ti? 
“Na me, āvuso, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ …pe… abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo”ti. 
Atha kho āyasmā dāsako yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavoca: 
“khemako, āvuso, bhikkhu evamāha: 
‘na me, āvuso, khamanīyaṁ …pe… abhikkamosānaṁ paññāyati no paṭikkamo’”ti. 
“Ehi tvaṁ, āvuso dāsaka, yena khemako bhikkhu tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā khemakaṁ bhikkhuṁ evaṁ vadehi: 
‘therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu—
pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—
rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. 
Imesu āyasmā khemako pañcasu upādānakkhandhesu kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassatī’”ti? 
“Evamāvuso”ti kho āyasmā dāsako therānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yenāyasmā khemako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… 
therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu: 
“pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—
rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. 
Imesu āyasmā khemako pañcasu upādānakkhandhesu kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassatī”ti? 
“Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—
rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. 
Imesu khvāhaṁ, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassāmī”ti. 
Atha kho āyasmā dāsako yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavoca: 
“khemako, āvuso, bhikkhu evamāha: 
‘pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—
rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. 
Imesu khvāhaṁ, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassāmī’”ti. 
“Ehi tvaṁ, āvuso dāsaka, yena khemako bhikkhu tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā khemakaṁ bhikkhuṁ evaṁ vadehi: 
‘therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu—
pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—
rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. 
No ce kirāyasmā khemako imesu pañcasu upādānakkhandhesu kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassati. 
Tenahāyasmā khemako arahaṁ khīṇāsavo’”ti. 
“Evamāvuso”ti kho āyasmā dāsako therānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yenāyasmā khemako …pe… 
therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu: 
“pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—
rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho; 
no ce kirāyasmā khemako imesu pañcasu upādānakkhandhesu kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassati, tenahāyasmā khemako arahaṁ khīṇāsavo”ti. 
“Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—
rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. 
Imesu khvāhaṁ, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassāmi, na camhi arahaṁ khīṇāsavo; 
api ca me, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu ‘asmī’ti adhigataṁ, ‘ayamahamasmī’ti na ca samanupassāmī”ti. 
Atha kho āyasmā dāsako yena therā bhikkhū …pe… 
there bhikkhū etadavoca: 
“khemako, āvuso, bhikkhu evamāha—
pañcime, āvuso, upādānakkhandhā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—
rūpupādānakkhandho …pe… viññāṇupādānakkhandho. 
Imesu khvāhaṁ, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu na kiñci attaṁ vā attaniyaṁ vā samanupassāmi, na camhi arahaṁ khīṇāsavo; 
api ca me, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu ‘asmī’ti adhigataṁ, ‘ayamahamasmī’ti na ca samanupassāmī”ti. 
“Ehi tvaṁ, āvuso dāsaka, yena khemako bhikkhu tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā khemakaṁ bhikkhuṁ evaṁ vadehi: 
‘therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu—
yametaṁ, āvuso khemaka, asmīti vadesi, kimetaṁ asmīti vadesi? 
Rūpaṁ asmīti vadesi, aññatra rūpā asmīti vadesi, 
vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ asmīti vadesi, aññatra viññāṇā asmīti vadesi. 
Yametaṁ, āvuso khemaka, asmīti vadesi. Kimetaṁ asmīti vadesī’”ti? 
“Evamāvuso”ti kho āyasmā dāsako therānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yenāyasmā khemako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ khemakaṁ etadavoca—
therā taṁ, āvuso khemaka, evamāhaṁsu: 
“yametaṁ, āvuso khemaka, ‘asmī’ti vadesi, kimetaṁ ‘asmī’ti vadesi? 
Rūpaṁ ‘asmī’ti vadesi aññatra rūpā ‘asmī’ti vadesi? 
Vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ ‘asmī’ti vadesi aññatra viññāṇā ‘asmī’ti vadesi? 
Yametaṁ, āvuso khemaka, ‘asmī’ti vadesi, kimetaṁ ‘asmī’ti vadesī”ti? 
“Alaṁ, āvuso dāsaka, kiṁ imāya sandhāvanikāya. 
Āharāvuso, daṇḍaṁ; 
ahameva yena therā bhikkhū tenupasaṅkamissāmī”ti. 
Atha kho āyasmā khemako daṇḍamolubbha yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā therehi bhikkhūhi saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ khemakaṁ therā bhikkhū etadavocuṁ: 
“yametaṁ, āvuso khemaka, ‘asmī’ti vadesi, kimetaṁ ‘asmī’ti vadesi? 
Rūpaṁ ‘asmī’ti vadesi, aññatra rūpā ‘asmī’ti vadesi? 
Vedanaṁ … 
saññaṁ … 
saṅkhāre … 
viññāṇaṁ ‘asmī’ti vadesi, aññatra viññāṇā ‘asmī’ti vadesi? 
Yametaṁ, āvuso khemaka, ‘asmī’ti vadesi, kimetaṁ ‘asmī’ti vadesī”ti? 
“Na khvāhaṁ, āvuso, rūpaṁ ‘asmī’ti vadāmi; napi aññatra rūpā ‘asmī’ti vadāmi. 
Na vedanaṁ … 
na saññaṁ … 
na saṅkhāre … 
na viññāṇaṁ ‘asmī’ti vadāmi; napi aññatra viññāṇā ‘asmī’ti vadāmi. 
Api ca me, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu ‘asmī’ti adhigataṁ ‘ayamahamasmī’ti na ca samanupassāmi. 
Seyyathāpi, āvuso, uppalassa vā padumassa vā puṇḍarīkassa vā gandho. 
Yo nu kho evaṁ vadeyya: ‘pattassa gandho’ti vā ‘vaṇṇassa gandho’ti vā ‘kiñjakkhassa gandho’ti vā sammā nu kho so vadamāno vadeyyā”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Yathā kathaṁ, panāvuso, sammā byākaramāno byākareyyā”ti? 
“‘Pupphassa gandho’ti kho, āvuso, sammā byākaramāno byākareyyā”ti. 
“Evameva khvāhaṁ, āvuso, na rūpaṁ ‘asmī’ti vadāmi, napi aññatra rūpā ‘asmī’ti vadāmi. 
Na vedanaṁ … 
na saññaṁ … 
na saṅkhāre … 
na viññāṇaṁ ‘asmī’ti vadāmi, napi aññatra viññāṇā ‘asmī’ti vadāmi. 
Api ca me, āvuso, pañcasu upādānakkhandhesu ‘asmī’ti adhigataṁ ‘ayamahamasmī’ti na ca samanupassāmi. 
Kiñcāpi, āvuso, ariyasāvakassa pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni bhavanti, atha khvassa hoti: ‘yo ca pañcasu upādānakkhandhesu anusahagato asmīti māno, asmīti chando, asmīti anusayo asamūhato. 
So aparena samayena pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati—
iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; 
iti vedanā … 
iti saññā … 
iti saṅkhārā … 
iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. 
Tassimesu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato yopissa hoti pañcasu upādānakkhandhesu anusahagato ‘asmī’ti, māno ‘asmī’ti, chando ‘asmī’ti anusayo asamūhato, sopi samugghātaṁ gacchati. 
Seyyathāpi, āvuso, vatthaṁ saṅkiliṭṭhaṁ malaggahitaṁ. Tamenaṁ sāmikā rajakassa anupadajjuṁ. 
Tamenaṁ rajako ūse vā khāre vā gomaye vā sammadditvā acche udake vikkhāleti. 
Kiñcāpi taṁ hoti vatthaṁ parisuddhaṁ pariyodātaṁ, atha khvassa hoti yeva anusahagato ūsagandho vā khāragandho vā gomayagandho vā asamūhato. 
Tamenaṁ rajako sāmikānaṁ deti. Tamenaṁ sāmikā gandhaparibhāvite karaṇḍake nikkhipanti. 
Yopissa hoti anusahagato ūsagandho vā khāragandho vā gomayagandho vā asamūhato, sopi samugghātaṁ gacchati. 
Evameva kho, āvuso, kiñcāpi ariyasāvakassa pañcorambhāgiyāni saṁyojanāni pahīnāni bhavanti, atha khvassa hoti yeva pañcasu upādānakkhandhesu anusahagato ‘asmī’ti, māno ‘asmī’ti, chando ‘asmī’ti anusayo asamūhato. 
So aparena samayena pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati. 
‘Iti rūpaṁ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo; 
iti vedanā … 
iti saññā … 
iti saṅkhārā … 
iti viññāṇaṁ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. 
Tassa imesu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato yopissa hoti pañcasu upādānakkhandhesu anusahagato ‘asmī’ti, māno ‘asmī’ti, chando ‘asmī’ti anusayo asamūhato, sopi samugghātaṁ gacchatī”ti. 
Evaṁ vutte, therā bhikkhū āyasmantaṁ khemakaṁ etadavocuṁ: 
“na kho mayaṁ āyasmantaṁ khema