Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Kinh tạng Pali (Tipiṭaka)AN 3Nguyên tác: Pali

Tika Nipāta — Ba Pháp

Phẩm Ba Pháp, gồm khoảng 163 bài kinh. Chứa Kinh Kālāma (AN 3.65) và Kinh Đại Tế Đàn (AN 3.70) nổi tiếng.

Văn bản gốc(Pali)

Trang 7 / 8 (50.000 ký tự/trang)
o navañca kammaṁ na karoti, purāṇañca kammaṁ phussa phussa byantīkaroti. 
Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opaneyyikā paccattaṁ veditabbā viññūhīti. 
Imā kho, abhaya, tisso nijjarā visuddhiyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātā sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā”ti. 
Evaṁ vutte, paṇḍitakumārako licchavi abhayaṁ licchaviṁ etadavoca: 
“kiṁ pana tvaṁ, samma abhaya, āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodasī”ti? 
“Kyāhaṁ, samma paṇḍitakumāraka, āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodissāmi. 
Muddhāpi tassa vipateyya yo āyasmato ānandassa subhāsitaṁ subhāsitato nābbhanumodeyyā”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.75 
8. Ānandavagga 
Nivesakasutta 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: 
“Ye, ānanda, anukampeyyātha ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā te vo, ānanda, tīsu ṭhānesu samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. 
Katamesu tīsu? 
Buddhe aveccappasāde samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā: 
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ, buddho bhagavā’ti, 
dhamme aveccappasāde samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā: 
‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti, 
saṅghe aveccappasāde samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā: 
‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. 
Siyā, ānanda, catunnaṁ mahābhūtānaṁ aññathattaṁ—
pathavīdhātuyā āpodhātuyā tejodhātuyā vāyodhātuyā, na tveva buddhe aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṁ tatridaṁ aññathattaṁ. 
So vatānanda, buddhe aveccappasādena samannāgato ariyasāvako nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Siyā, ānanda, catunnaṁ mahābhūtānaṁ aññathattaṁ—
pathavīdhātuyā āpodhātuyā tejodhātuyā vāyodhātuyā, na tveva dhamme …pe… 
na tveva saṅghe aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṁ tatridaṁ aññathattaṁ. 
So vatānanda, saṅghe aveccappasādena samannāgato ariyasāvako nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ye, ānanda, anukampeyyātha ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā te vo, ānanda, imesu tīsu ṭhānesu samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.76 
8. Ānandavagga 
Paṭhamabhavasutta 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“bhavo, bhavoti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, bhavo hotī”ti? 
“Kāmadhātuvepakkañca, ānanda, kammaṁ nābhavissa, api nu kho kāmabhavo paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Iti kho, ānanda, kammaṁ khettaṁ, viññāṇaṁ bījaṁ, taṇhā sneho. 
Avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ hīnāya dhātuyā viññāṇaṁ patiṭṭhitaṁ evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. (…) 
Rūpadhātuvepakkañca, ānanda, kammaṁ nābhavissa, api nu kho rūpabhavo paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Iti kho, ānanda, kammaṁ khettaṁ, viññāṇaṁ bījaṁ, taṇhā sneho. 
Avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ majjhimāya dhātuyā viññāṇaṁ patiṭṭhitaṁ evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. (…) 
Arūpadhātuvepakkañca, ānanda, kammaṁ nābhavissa, api nu kho arūpabhavo paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Iti kho, ānanda, kammaṁ khettaṁ, viññāṇaṁ bījaṁ, taṇhā sneho. 
Avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ paṇītāya dhātuyā viññāṇaṁ patiṭṭhitaṁ evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. 
Evaṁ kho, ānanda, bhavo hotī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.77 
8. Ānandavagga 
Dutiyabhavasutta 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“bhavo, bhavoti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, bhavo hotī”ti? 
“Kāmadhātuvepakkañca, ānanda, kammaṁ nābhavissa, api nu kho kāmabhavo paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Iti kho, ānanda, kammaṁ khettaṁ, viññāṇaṁ bījaṁ, taṇhā sneho. 
Avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ hīnāya dhātuyā cetanā patiṭṭhitā patthanā patiṭṭhitā evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. 
Rūpadhātuvepakkañca, ānanda, kammaṁ nābhavissa, api nu kho rūpabhavo paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Iti kho, ānanda, kammaṁ khettaṁ, viññāṇaṁ bījaṁ, taṇhā sneho. 
Avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ majjhimāya dhātuyā cetanā patiṭṭhitā patthanā patiṭṭhitā evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. 
Arūpadhātuvepakkañca, ānanda, kammaṁ nābhavissa, api nu kho arūpabhavo paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Iti kho, ānanda, kammaṁ khettaṁ, viññāṇaṁ bījaṁ, taṇhā sneho. 
Avijjānīvaraṇānaṁ sattānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ paṇītāya dhātuyā cetanā patiṭṭhitā patthanā patiṭṭhitā evaṁ āyatiṁ punabbhavābhinibbatti hoti. 
Evaṁ kho, ānanda, bhavo hotī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.78 
8. Ānandavagga 
Sīlabbatasutta 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: 
“sabbaṁ nu kho, ānanda, sīlabbataṁ jīvitaṁ brahmacariyaṁ upaṭṭhānasāraṁ saphalan”ti? 
“Na khvettha, bhante, ekaṁsenā”ti. 
“Tena hānanda, vibhajassū”ti. 
“Yañhissa, bhante, sīlabbataṁ jīvitaṁ brahmacariyaṁ upaṭṭhānasāraṁ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṁ sīlabbataṁ jīvitaṁ brahmacariyaṁ upaṭṭhānasāraṁ aphalaṁ. 
Yañca khvāssa, bhante, sīlabbataṁ jīvitaṁ brahmacariyaṁ upaṭṭhānasāraṁ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṁ sīlabbataṁ jīvitaṁ brahmacariyaṁ upaṭṭhānasāraṁ saphalan”ti. 
Idamavoca āyasmā ānando. 
Samanuñño satthā ahosi. 
Atha kho āyasmā ānando “samanuñño me satthā”ti, uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho bhagavā acirapakkante āyasmante ānande bhikkhū āmantesi: 
“sekho, bhikkhave, ānando; 
na ca panassa sulabharūpo samasamo paññāyā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.79 
8. Ānandavagga 
Gandhajātasutta 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“Tīṇimāni, bhante, gandhajātāni, yesaṁ anuvātaṁyeva gandho gacchati, no paṭivātaṁ. 
Katamāni tīṇi? 
Mūlagandho, sāragandho, pupphagandho—
imāni kho, bhante, tīṇi gandhajātāni, yesaṁ anuvātaṁyeva gandho gacchati, no paṭivātaṁ. 
Atthi nu kho, bhante, kiñci gandhajātaṁ yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī”ti? 
“Atthānanda, kiñci gandhajātaṁ yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī”ti. 
“Katamañca pana, bhante, gandhajātaṁ yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatī”ti? 
“Idhānanda, yasmiṁ gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti, 
pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, sīlavā hoti kalyāṇadhammo, 
vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. 
Tassa disāsu samaṇabrāhmaṇā vaṇṇaṁ bhāsanti: 
‘amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti, 
pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, sīlavā hoti kalyāṇadhammo, 
vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato’ti. 
Devatāpissa vaṇṇaṁ bhāsanti: 
‘amukasmiṁ nāma gāme vā nigame vā itthī vā puriso vā buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti, 
pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, sīlavā hoti kalyāṇadhammo, 
vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato’ti. 
Idaṁ kho taṁ, ānanda, gandhajātaṁ yassa anuvātampi gandho gacchati, paṭivātampi gandho gacchati, anuvātapaṭivātampi gandho gacchatīti. 
Na pupphagandho paṭivātameti, 
Na candanaṁ tagaramallikā vā; 
Satañca gandho paṭivātameti, 
Sabbā disā sappuriso pavāyatī”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.7 
1. Bālavagga 
Sāvajjasutta 
“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. 
Katamehi tīhi? 
Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena …pe… anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena …pe…. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.80 
8. Ānandavagga 
Cūḷanikāsutta 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: 
‘bhagavato, ānanda, sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṁ sarena viññāpesī’ti. 
Bhagavā pana, bhante, arahaṁ sammāsambuddho kīvatakaṁ pahoti sarena viññāpetun”ti? 
“Sāvako so, ānanda, appameyyā tathāgatā”ti. 
Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: 
‘bhagavato, ānanda, sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṁ sarena viññāpesī’ti. 
Bhagavā pana, bhante, arahaṁ sammāsambuddho kīvatakaṁ pahoti sarena viññāpetun”ti? 
“Sāvako so, ānanda, appameyyā tathāgatā”ti. 
Tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“sammukhā metaṁ, bhante, bhagavato sutaṁ sammukhā paṭiggahitaṁ: 
‘bhagavato, ānanda, sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṁ sarena viññāpesī’ti. 
Bhagavā pana, bhante, arahaṁ sammāsambuddho kīvatakaṁ pahoti sarena viññāpetun”ti? 
“Sutā te, ānanda, sahassī cūḷanikā lokadhātū”ti? 
“Etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo, 
yaṁ bhagavā bhāseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 
“Tenahānanda, suṇāhi sādhukaṁ manasi karohi, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. 
Bhagavā etadavoca: 
“Yāvatā, ānanda, candimasūriyā pariharanti, disā bhanti virocanā, tāva sahassadhā loko. 
Tasmiṁ sahassadhā loke sahassaṁ candānaṁ, sahassaṁ sūriyānaṁ, sahassaṁ sinerupabbatarājānaṁ, sahassaṁ jambudīpānaṁ, sahassaṁ aparagoyānānaṁ, sahassaṁ uttarakurūnaṁ, sahassaṁ pubbavidehānaṁ, cattāri mahāsamuddasahassāni, cattāri mahārājasahassāni, sahassaṁ cātumahārājikānaṁ, sahassaṁ tāvatiṁsānaṁ, sahassaṁ yāmānaṁ, sahassaṁ tusitānaṁ, sahassaṁ nimmānaratīnaṁ, sahassaṁ paranimmitavasavattīnaṁ, sahassaṁ brahmalokānaṁ—
ayaṁ vuccatānanda, sahassī cūḷanikā lokadhātu. 
Yāvatānanda, sahassī cūḷanikā lokadhātu tāva sahassadhā loko. 
Ayaṁ vuccatānanda, dvisahassī majjhimikā lokadhātu. 
Yāvatānanda, dvisahassī majjhimikā lokadhātu tāva sahassadhā loko. 
Ayaṁ vuccatānanda, tisahassī mahāsahassī lokadhātu. 
Ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato tisahassimahāsahassilokadhātuṁ sarena viññāpeyya, yāvatā pana ākaṅkheyyā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana, bhante, bhagavā tisahassimahāsahassilokadhātuṁ sarena viññāpeyya, yāvatā pana ākaṅkheyyā”ti? 
“Idhānanda, tathāgato tisahassimahāsahassilokadhātuṁ obhāsena phareyya. 
Yadā te sattā taṁ ālokaṁ sañjāneyyuṁ, atha tathāgato ghosaṁ kareyya saddamanussāveyya. 
Evaṁ kho, ānanda, tathāgato tisahassimahāsahassilokadhātuṁ sarena viññāpeyya, yāvatā pana ākaṅkheyyā”ti. 
Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: 
“lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, 
yassa me satthā evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo”ti. 
Evaṁ vutte, āyasmā udāyī āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“kiṁ tuyhettha, āvuso ānanda, yadi te satthā evaṁmahiddhiko evaṁmahānubhāvo”ti? 
Evaṁ vutte, bhagavā āyasmantaṁ udāyiṁ etadavoca: 
“mā hevaṁ, udāyi, mā hevaṁ, udāyi. 
Sace, udāyi, ānando avītarāgo kālaṁ kareyya, tena cittappasādena sattakkhattuṁ devesu devarajjaṁ kāreyya, sattakkhattuṁ imasmiṁyeva jambudīpe mahārajjaṁ kāreyya. 
Api ca, udāyi, ānando diṭṭheva dhamme parinibbāyissatī”ti. 
Dasamaṁ. 
Ānandavaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Channo ājīvako sakko, 
nigaṇṭho ca nivesako; 
Duve bhavā sīlabbataṁ, 
gandhajātañca cūḷanīti. 

Aṅguttara Nikāya 3.81 
9. Samaṇavagga 
Samaṇasutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, samaṇassa samaṇiyāni samaṇakaraṇīyāni. 
Katamāni tīṇi? 
Adhisīlasikkhāsamādānaṁ, adhicittasikkhāsamādānaṁ, adhipaññāsikkhāsamādānaṁ—
imāni kho, bhikkhave, tīṇi samaṇassa samaṇiyāni samaṇakaraṇīyāni. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne, tibbo no chando bhavissati adhicittasikkhāsamādāne, tibbo no chando bhavissati adhipaññāsikkhāsamādāne’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.82 
9. Samaṇavagga 
Gadrabhasutta 
“Seyyathāpi, bhikkhave, gadrabho gogaṇaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandho hoti: 
‘ahampi dammo, ahampi dammo’ti. 
Tassa na tādiso vaṇṇo hoti seyyathāpi gunnaṁ, na tādiso saro hoti seyyathāpi gunnaṁ, na tādisaṁ padaṁ hoti seyyathāpi gunnaṁ. 
So gogaṇaṁyeva piṭṭhito piṭṭhito anubandho hoti: 
‘ahampi dammo, ahampi dammo’ti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu bhikkhusaṅghaṁ piṭṭhito piṭṭhito anubandho hoti: 
‘ahampi bhikkhu, ahampi bhikkhū’ti. 
Tassa na tādiso chando hoti adhisīlasikkhāsamādāne seyyathāpi aññesaṁ bhikkhūnaṁ, na tādiso chando hoti adhicittasikkhāsamādāne seyyathāpi aññesaṁ bhikkhūnaṁ, na tādiso chando hoti adhipaññāsikkhāsamādāne seyyathāpi aññesaṁ bhikkhūnaṁ. 
So bhikkhusaṅghaṁyeva piṭṭhito piṭṭhito anubandho hoti: 
‘ahampi bhikkhu, ahampi bhikkhū’ti. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne, tibbo no chando bhavissati adhicittasikkhāsamādāne, tibbo no chando bhavissati adhipaññāsikkhāsamādāne’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.83 
9. Samaṇavagga 
Khettasutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, kassakassa gahapatissa pubbe karaṇīyāni. 
Katamāni tīṇi? 
Idha, bhikkhave, kassako gahapati paṭikacceva khettaṁ sukaṭṭhaṁ karoti sumatikataṁ. 
Paṭikacceva khettaṁ sukaṭṭhaṁ karitvā sumatikataṁ kālena bījāni patiṭṭhāpeti. 
Kālena bījāni patiṭṭhāpetvā samayena udakaṁ abhinetipi apanetipi. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi kassakassa gahapatissa pubbe karaṇīyāni. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīṇimāni bhikkhussa pubbe karaṇīyāni. 
Katamāni tīṇi? 
Adhisīlasikkhāsamādānaṁ, adhicittasikkhāsamādānaṁ, adhipaññāsikkhāsamādānaṁ—
imāni kho, bhikkhave, tīṇi bhikkhussa pubbe karaṇīyāni. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne, tibbo no chando bhavissati adhicittasikkhāsamādāne, tibbo no chando bhavissati adhipaññāsikkhāsamādāne’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.84 
9. Samaṇavagga 
Vajjiputtasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Atha kho aññataro vajjiputtako bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so vajjiputtako bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhikamidaṁ, bhante, diyaḍḍhasikkhāpadasataṁ anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchati. 
Nāhaṁ, bhante, ettha sakkomi sikkhitun”ti. 
“Sakkhissasi pana tvaṁ, bhikkhu, tīsu sikkhāsu sikkhituṁ—
adhisīlasikkhāya, adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāyā”ti? 
“Sakkomahaṁ, bhante, tīsu sikkhāsu sikkhituṁ—
adhisīlasikkhāya, adhicittasikkhāya, adhipaññāsikkhāyā”ti. 
“Tasmātiha tvaṁ, bhikkhu, tīsu sikkhāsu sikkhassu—
adhisīlasikkhāya, adhicittasikkhāya, adhipaññāsikkhāya. 
Yato kho tvaṁ, bhikkhu, adhisīlampi sikkhissasi, adhicittampi sikkhissasi, adhipaññampi sikkhissasi, tassa tuyhaṁ bhikkhu adhisīlampi sikkhato adhicittampi sikkhato adhipaññampi sikkhato rāgo pahīyissati, doso pahīyissati, moho pahīyissati. 
So tvaṁ rāgassa pahānā dosassa pahānā mohassa pahānā yaṁ akusalaṁ na taṁ karissasi, yaṁ pāpaṁ na taṁ sevissasī”ti. 
Atha kho so bhikkhu aparena samayena adhisīlampi sikkhi, adhicittampi sikkhi, adhipaññampi sikkhi. 
Tassa adhisīlampi sikkhato adhicittampi sikkhato adhipaññampi sikkhato rāgo pahīyi, doso pahīyi, moho pahīyi. 
So rāgassa pahānā dosassa pahānā mohassa pahānā yaṁ akusalaṁ taṁ nākāsi, yaṁ pāpaṁ taṁ na sevīti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.85 
9. Samaṇavagga 
Sekkhasutta 
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“‘Sekho, sekho’ti, bhante, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bhante, sekho hotī”ti? 
“Sikkhatīti kho, bhikkhu, tasmā sekhoti vuccati. 
Kiñca sikkhati? 
Adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati. 
Sikkhatīti kho, bhikkhu, tasmā sekhoti vuccatīti. 
Sekhassa sikkhamānassa, 
ujumaggānusārino; 
Khayasmiṁ paṭhamaṁ ñāṇaṁ, 
tato aññā anantarā. 
Tato aññāvimuttassa, 
ñāṇaṁ ve hoti tādino; 
Akuppā me vimuttīti, 
bhavasaṁyojanakkhaye”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.86 
9. Samaṇavagga 
Paṭhamasikkhāsutta 
“Sādhikamidaṁ, bhikkhave, diyaḍḍhasikkhāpadasataṁ anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchati, yattha attakāmā kulaputtā sikkhanti. 
Tisso imā, bhikkhave, sikkhā yatthetaṁ sabbaṁ samodhānaṁ gacchati. 
Katamā tisso? 
Adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā—
imā kho, bhikkhave, tisso sikkhā, yatthetaṁ sabbaṁ samodhānaṁ gacchati. 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ mattaso kārī paññāya mattaso kārī. 
So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. 
Taṁ kissa hetu? 
Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. 
Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni, tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ mattaso kārī paññāya mattaso kārī. 
So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. 
Taṁ kissa hetu? 
Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. 
Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. 
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ paripūrakārī paññāya mattaso kārī. 
So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. 
Taṁ kissa hetu? 
Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. 
Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ paripūrakārī paññāya paripūrakārī. 
So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. 
Taṁ kissa hetu? 
Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. 
Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Iti kho, bhikkhave, padesaṁ padesakārī ārādheti paripūraṁ paripūrakārī. 
Avañjhāni tvevāhaṁ, bhikkhave, sikkhāpadāni vadāmī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.87 
9. Samaṇavagga 
Dutiyasikkhāsutta 
“Sādhikamidaṁ, bhikkhave, diyaḍḍhasikkhāpadasataṁ anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchati yattha attakāmā kulaputtā sikkhanti. 
Tisso imā, bhikkhave, sikkhā yatthetaṁ sabbaṁ samodhānaṁ gacchati. 
Katamā tisso? 
Adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā—
imā kho, bhikkhave, tisso sikkhā yatthetaṁ sabbaṁ samodhānaṁ gacchati. 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ mattaso kārī paññāya mattaso kārī. 
So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. 
Taṁ kissa hetu? 
Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. 
Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sattakkhattuparamo hoti. 
Sattakkhattuparamaṁ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karoti. 
So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā kolaṅkolo hoti, dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karoti. 
So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā ekabījī hoti, ekaṁyeva mānusakaṁ bhavaṁ nibbattetvā dukkhassantaṁ karoti. 
So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. 
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ paripūrakārī paññāya mattaso kārī. 
So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. 
Taṁ kissa hetu? 
Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. 
Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā uddhaṁsoto akaniṭṭhagāmī. 
So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. 
So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. 
So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. 
So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. 
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ paripūrakārī paññāya paripūrakārī. 
So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. 
Taṁ kissa hetu? 
Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. 
Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni, tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Iti kho, bhikkhave, padesaṁ padesakārī ārādheti, paripūraṁ paripūrakārī, avañjhāni tvevāhaṁ, bhikkhave, sikkhāpadāni vadāmī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.88 
9. Samaṇavagga 
Tatiyasikkhāsutta 
“Sādhikamidaṁ, bhikkhave, diyaḍḍhasikkhāpadasataṁ anvaddhamāsaṁ uddesaṁ āgacchati yattha attakāmā kulaputtā sikkhanti. 
Tisso imā, bhikkhave, sikkhā yatthetaṁ sabbaṁ samodhānaṁ gacchati. 
Katamā tisso? 
Adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā—
imā kho, bhikkhave, tisso sikkhā yatthetaṁ sabbaṁ samodhānaṁ gacchati. 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṁ paripūrakārī paññāya paripūrakārī. 
So yāni tāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni tāni āpajjatipi vuṭṭhātipi. 
Taṁ kissa hetu? 
Na hi mettha, bhikkhave, abhabbatā vuttā. 
Yāni ca kho tāni sikkhāpadāni ādibrahmacariyakāni brahmacariyasāruppāni tattha dhuvasīlo ca hoti ṭhitasīlo ca, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. 
Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā upahaccaparinibbāyī hoti. 
Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. 
Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. 
Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. 
Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā, rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. 
Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā ekabījī hoti, ekaṁyeva mānusakaṁ bhavaṁ nibbattetvā dukkhassantaṁ karoti. 
Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā kolaṅkolo hoti, dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karoti. 
Taṁ vā pana anabhisambhavaṁ appaṭivijjhaṁ tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sattakkhattuparamo hoti, sattakkhattuparamaṁ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṁsaritvā dukkhassantaṁ karoti. 
Iti kho, bhikkhave, paripūraṁ paripūrakārī ārādheti padesaṁ padesakārī. 
Avañjhāni tvevāhaṁ, bhikkhave, sikkhāpadāni vadāmī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.89 
9. Samaṇavagga 
Paṭhamasikkhattayasutta 
“Tisso imā, bhikkhave, sikkhā. 
Katamā tisso? 
Adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. 
Katamā ca, bhikkhave, adhisīlasikkhā? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhisīlasikkhā. 
Katamā ca, bhikkhave, adhicittasikkhā? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhicittasikkhā. 
Katamā ca, bhikkhave, adhipaññāsikkhā? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhipaññāsikkhā. 
Imā kho, bhikkhave, tisso sikkhā”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.8 
1. Bālavagga 
Sabyābajjhasutta 
“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. 
Katamehi tīhi? 
Sabyābajjhena kāyakammena, sabyābajjhena vacīkammena, sabyābajjhena manokammena …pe… abyābajjhena kāyakammena, abyābajjhena vacīkammena, abyābajjhena manokammena. 
Imehi, kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo te tayo dhamme abhinivajjetvā, yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo te tayo dhamme samādāya vattissāmā’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.90 
9. Samaṇavagga 
Dutiyasikkhattayasutta 
“Tisso imā, bhikkhave, sikkhā. 
Katamā tisso? 
Adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā. 
Katamā ca, bhikkhave, adhisīlasikkhā? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhisīlasikkhā. 
Katamā ca, bhikkhave, adhicittasikkhā? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhicittasikkhā. 
Katamā ca, bhikkhave, adhipaññāsikkhā? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, adhipaññāsikkhā. 
Imā kho, bhikkhave, tisso sikkhāti. 
Adhisīlaṁ adhicittaṁ, 
adhipaññañca vīriyavā; 
Thāmavā dhitimā jhāyī, 
sato guttindriyo care. 
Yathā pure tathā pacchā, 
yathā pacchā tathā pure; 
Yathā adho tathā uddhaṁ, 
yathā uddhaṁ tathā adho. 
Yathā divā tathā rattiṁ, 
yathā rattiṁ tathā divā; 
Abhibhuyya disā sabbā, 
appamāṇasamādhinā. 
Tamāhu sekhaṁ paṭipadaṁ, 
atho saṁsuddhacāriyaṁ; 
Tamāhu loke sambuddhaṁ, 
dhīraṁ paṭipadantaguṁ. 
Viññāṇassa nirodhena, 
taṇhākkhayavimuttino; 
Pajjotasseva nibbānaṁ, 
vimokkho hoti cetaso”ti. 
Dasamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.91 
9. Samaṇavagga 
Saṅkavāsutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena saṅkavā nāma kosalānaṁ nigamo tadavasari. 
Tatra sudaṁ bhagavā saṅkavāyaṁ viharati. 
Tena kho pana samayena kassapagotto nāma bhikkhu saṅkavāyaṁ āvāsiko hoti. 
Tatra sudaṁ bhagavā sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṁseti. 
Atha kho kassapagottassa bhikkhuno bhagavati sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṁsente ahudeva akkhanti ahu appaccayo: 
“adhisallikhatevāyaṁ samaṇo”ti. 
Atha kho bhagavā saṅkavāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. 
Anupubbena cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ tadavasari. 
Tatra sudaṁ bhagavā rājagahe viharati. 
Atha kho kassapagottassa bhikkhuno acirapakkantassa bhagavato ahudeva kukkuccaṁ ahu vippaṭisāro: 
“alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; 
yassa me bhagavati sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṁsente ahudeva akkhanti ahu appaccayo: 
‘adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti. 
Yannūnāhaṁ yena bhagavā tenupasaṅkameyyaṁ; upasaṅkamitvā bhagavato santike accayaṁ accayato deseyyan”ti. 
Atha kho kassapagotto bhikkhu senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena rājagahaṁ tena pakkāmi. 
Anupubbena yena rājagahaṁ yena gijjhakūṭo pabbato yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kassapagotto bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“Ekamidaṁ, bhante, samayaṁ bhagavā saṅkavāyaṁ viharati, saṅkavā nāma kosalānaṁ nigamo. 
Tatra, bhante, bhagavā sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. 
Tassa mayhaṁ bhagavati sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṁsente ahudeva akkhanti ahu appaccayo: 
‘adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti. 
Atha kho bhagavā saṅkavāyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. (…) 
Tassa mayhaṁ, bhante, acirapakkantassa bhagavato ahudeva kukkuccaṁ ahu vippaṭisāro: 
‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ; 
yassa me bhagavati sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṁsente ahudeva akkhanti ahu appaccayo: 
“adhisallikhatevāyaṁ samaṇo”ti. 
Yannūnāhaṁ yena bhagavā tenupasaṅkameyyaṁ; upasaṅkamitvā bhagavato santike accayaṁ accayato deseyyan’ti. 
Accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ yassa me bhagavati sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṁsente ahudeva akkhanti ahu appaccayo: 
‘adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti. 
Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu, āyatiṁ saṁvarāyā”ti. 
“Taggha taṁ, kassapa, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yassa te mayi sikkhāpadapaṭisaṁyuttāya dhammiyā kathāya bhikkhū sandassente samādapente samuttejente sampahaṁsente ahudeva akkhanti ahu appaccayo: 
‘adhisallikhatevāyaṁ samaṇo’ti. 
Yato ca kho tvaṁ, kassapa, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi, taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. 
Vuddhihesā, kassapa, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiṁ saṁvaraṁ āpajjati. 
Thero cepi, kassapa, bhikkhu hoti na sikkhākāmo na sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī, ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te ca na sikkhāya samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca na vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena, evarūpassāhaṁ, kassapa, therassa bhikkhuno na vaṇṇaṁ bhaṇāmi. 
Taṁ kissa hetu? 
Satthā hissa vaṇṇaṁ bhaṇatīti aññe naṁ bhikkhū bhajeyyuṁ, ye naṁ bhajeyyuṁ tyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ, yyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti. 
Tasmāhaṁ, kassapa, evarūpassa therassa bhikkhuno na vaṇṇaṁ bhaṇāmi. 
Majjhimo cepi, kassapa, bhikkhu hoti …pe… 
navo cepi, kassapa, bhikkhu hoti na sikkhākāmo na sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī, ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te ca na sikkhāya samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca na vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena, evarūpassāhaṁ, kassapa, navassa bhikkhuno na vaṇṇaṁ bhaṇāmi. 
Taṁ kissa hetu? 
Satthā hissa vaṇṇaṁ bhaṇatīti aññe naṁ bhikkhū bhajeyyuṁ, ye naṁ bhajeyyuṁ tyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ, yyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyāti. 
Tasmāhaṁ, kassapa, evarūpassa navassa bhikkhuno na vaṇṇaṁ bhaṇāmi. 
Thero cepi, kassapa, bhikkhu hoti sikkhākāmo sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī, ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te ca sikkhāya samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena, evarūpassāhaṁ, kassapa, therassa bhikkhuno vaṇṇaṁ bhaṇāmi. 
Taṁ kissa hetu? 
Satthā hissa vaṇṇaṁ bhaṇatīti aññe naṁ bhikkhū bhajeyyuṁ, ye naṁ bhajeyyuṁ tyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ, yyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyāti. 
Tasmāhaṁ, kassapa, evarūpassa therassa bhikkhuno vaṇṇaṁ bhaṇāmi. 
Majjhimo cepi, kassapa, bhikkhu hoti sikkhākāmo …pe… 
navo cepi, kassapa, bhikkhu hoti sikkhākāmo sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī, ye caññe bhikkhū na sikkhākāmā te ca sikkhāya samādapeti, ye caññe bhikkhū sikkhākāmā tesañca vaṇṇaṁ bhaṇati bhūtaṁ tacchaṁ kālena, evarūpassāhaṁ, kassapa, navassa bhikkhuno vaṇṇaṁ bhaṇāmi. 
Taṁ kissa hetu? 
Satthā hissa vaṇṇaṁ bhaṇatīti aññe naṁ bhikkhū bhajeyyuṁ, ye naṁ bhajeyyuṁ tyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ, yyāssa diṭṭhānugatiṁ āpajjeyyuṁ tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyāti. 
Tasmāhaṁ, kassapa, evarūpassa navassa bhikkhuno vaṇṇaṁ bhaṇāmī”ti. 
Ekādasamaṁ. 
Samaṇavaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Samaṇo gadrabho khettaṁ, 
vajjiputto ca sekkhakaṁ; 
Tayo ca sikkhanā vuttā, 
dve sikkhā saṅkavāya cāti. 

Aṅguttara Nikāya 3.92 
10. Loṇakapallavagga 
Accāyikasutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, kassakassa gahapatissa accāyikāni karaṇīyāni. 
Katamāni tīṇi? 
Idha, bhikkhave, kassako gahapati sīghaṁ sīghaṁ khettaṁ sukaṭṭhaṁ karoti sumatikataṁ. 
Sīghaṁ sīghaṁ khettaṁ sukaṭṭhaṁ karitvā sumatikataṁ sīghaṁ sīghaṁ bījāni patiṭṭhāpeti. 
Sīghaṁ sīghaṁ bījāni patiṭṭhāpetvā sīghaṁ sīghaṁ udakaṁ abhinetipi apanetipi. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi kassakassa gahapatissa accāyikāni karaṇīyāni. 
Tassa kho taṁ, bhikkhave, kassakassa gahapatissa natthi sā iddhi vā ānubhāvo vā: 
‘ajjeva me dhaññāni jāyantu, sveva gabbhīni hontu, uttarasveva paccantū’ti. 
Atha kho, bhikkhave, hoti so samayo yaṁ tassa kassakassa gahapatissa tāni dhaññāni utupariṇāmīni jāyantipi gabbhīnipi honti paccantipi. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīṇimāni bhikkhussa accāyikāni karaṇīyāni. 
Katamāni tīṇi? 
Adhisīlasikkhāsamādānaṁ, adhicittasikkhāsamādānaṁ, adhipaññāsikkhāsamādānaṁ—
imāni kho, bhikkhave, tīṇi bhikkhussa accāyikāni karaṇīyāni. 
Tassa kho taṁ, bhikkhave, bhikkhuno natthi sā iddhi vā ānubhāvo vā: 
‘ajjeva me anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccatu sve vā uttarasve vā’ti. 
Atha kho, bhikkhave, hoti so samayo yaṁ tassa bhikkhuno adhisīlampi sikkhato adhicittampi sikkhato adhipaññampi sikkhato anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘tibbo no chando bhavissati adhisīlasikkhāsamādāne, tibbo chando bhavissati adhicittasikkhāsamādāne, tibbo chando bhavissati adhipaññāsikkhāsamādāne’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.93 
10. Loṇakapallavagga 
Pavivekasutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā pavivekāni paññāpenti. 
Katamāni tīṇi? 
Cīvarapavivekaṁ, piṇḍapātapavivekaṁ, senāsanapavivekaṁ. 
Tatridaṁ, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā cīvarapavivekasmiṁ paññāpenti, sāṇānipi dhārenti, masāṇānipi dhārenti, chavadussānipi dhārenti, paṁsukūlānipi dhārenti, tirīṭānipi dhārenti, ajinampi dhārenti, ajinakkhipampi dhārenti, kusacīrampi dhārenti, vākacīrampi dhārenti, phalakacīrampi dhārenti, kesakambalampi dhārenti, vālakambalampi dhārenti, ulūkapakkhikampi dhārenti. 
Idaṁ kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā cīvarapavivekasmiṁ paññāpenti. 
Tatridaṁ, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā piṇḍapātapavivekasmiṁ paññāpenti. 
Sākabhakkhāpi honti, sāmākabhakkhāpi honti, nīvārabhakkhāpi honti, daddulabhakkhāpi honti, haṭabhakkhāpi honti, kaṇabhakkhāpi honti, ācāmabhakkhāpi honti, piññākabhakkhāpi honti, tiṇabhakkhāpi honti, gomayabhakkhāpi honti, vanamūlaphalāhārā yāpenti pavattaphalabhojī. 
Idaṁ kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā piṇḍapātapavivekasmiṁ paññāpenti. 
Tatridaṁ, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā senāsanapavivekasmiṁ paññāpenti araññaṁ rukkhamūlaṁ susānaṁ vanapatthaṁ abbhokāsaṁ palālapuñjaṁ bhusāgāraṁ. 
Idaṁ kho, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā senāsanapavivekasmiṁ paññāpenti. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi aññatitthiyā paribbājakā pavivekāni paññāpenti. 
Tīṇi kho panimāni, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye bhikkhuno pavivekāni. 
Katamāni tīṇi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā ca hoti, dussīlyañcassa pahīnaṁ hoti, tena ca vivitto hoti; 
sammādiṭṭhiko ca hoti, micchādiṭṭhi cassa pahīnā hoti, tāya ca vivitto hoti; 
khīṇāsavo ca hoti, āsavā cassa pahīnā honti, tehi ca vivitto hoti. 
Yato kho, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, dussīlyañcassa pahīnaṁ hoti, tena ca vivitto hoti; 
sammādiṭṭhiko ca hoti, micchādiṭṭhi cassa pahīnā hoti, tāya ca vivitto hoti; 
khīṇāsavo ca hoti, āsavā cassa pahīnā honti, tehi ca vivitto hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aggappatto sārappatto suddho sāre patiṭṭhito’. 
Seyyathāpi, bhikkhave, kassakassa gahapatissa sampannaṁ sālikkhettaṁ. 
Tamenaṁ kassako gahapati sīghaṁ sīghaṁ lavāpeyya. 
Sīghaṁ sīghaṁ lavāpetvā sīghaṁ sīghaṁ saṅgharāpeyya. 
Sīghaṁ sīghaṁ saṅgharāpetvā sīghaṁ sīghaṁ ubbahāpeyya. 
Sīghaṁ sīghaṁ ubbahāpetvā sīghaṁ sīghaṁ puñjaṁ kārāpeyya. 
Sīghaṁ sīghaṁ puñjaṁ kārāpetvā sīghaṁ sīghaṁ maddāpeyya. 
Sīghaṁ sīghaṁ maddāpetvā sīghaṁ sīghaṁ palālāni uddharāpeyya. 
Sīghaṁ sīghaṁ palālāni uddharāpetvā sīghaṁ sīghaṁ bhusikaṁ uddharāpeyya. 
Sīghaṁ sīghaṁ bhusikaṁ uddharāpetvā sīghaṁ sīghaṁ opunāpeyya. 
Sīghaṁ sīghaṁ opunāpetvā sīghaṁ sīghaṁ atiharāpeyya. 
Sīghaṁ sīghaṁ atiharāpetvā sīghaṁ sīghaṁ koṭṭāpeyya. 
Sīghaṁ sīghaṁ koṭṭāpetvā sīghaṁ sīghaṁ thusāni uddharāpeyya. 
Evamassu tāni, bhikkhave, kassakassa gahapatissa dhaññāni aggappattāni sārappattāni suddhāni sāre patiṭṭhitāni. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yato bhikkhu sīlavā ca hoti, dussīlyañcassa pahīnaṁ hoti, tena ca vivitto hoti; 
sammādiṭṭhiko ca hoti, micchādiṭṭhi cassa pahīnā hoti, tāya ca vivitto hoti; 
khīṇāsavo ca hoti, āsavā cassa pahīnā honti, tehi ca vivitto hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu aggappatto sārappatto suddho sāre patiṭṭhito’”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.94 
10. Loṇakapallavagga 
Saradasutta 
“Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṁ abbhussakkamāno sabbaṁ ākāsagataṁ tamagataṁ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yato ariyasāvakassa virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ uppajjati, saha dassanuppādā, bhikkhave, ariyasāvakassa tīṇi saṁyojanāni pahīyanti—
sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso. 
Athāparaṁ dvīhi dhammehi niyyāti abhijjhāya ca byāpādena ca. 
So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Tasmiñce, bhikkhave, samaye ariyasāvako kālaṁ kareyya, natthi taṁ saṁyojanaṁ yena saṁyojanena saṁyutto ariyasāvako puna imaṁ lokaṁ āgaccheyyā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.95 
10. Loṇakapallavagga 
Parisāsutta 
“Tisso imā, bhikkhave, parisā. 
Katamā tisso? 
Aggavatī parisā, vaggā parisā, samaggā parisā. 
Katamā ca, bhikkhave, aggavatī parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ therā bhikkhū na bāhulikā honti na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, tesaṁ pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati. 
Sāpi hoti na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā, vīriyaṁ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, aggavatī parisā. 
Katamā ca, bhikkhave, vaggā parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, vaggā parisā. 
Katamā ca, bhikkhave, samaggā parisā? 
Idha, bhikkhave, yassaṁ parisāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, samaggā parisā. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, bahuṁ, bhikkhave, bhikkhū tasmiṁ samaye puññaṁ pasavanti. 
Brahmaṁ, bhikkhave, vihāraṁ tasmiṁ samaye bhikkhū viharanti, yadidaṁ muditāya cetovimuttiyā. 
Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, uparipabbate thullaphusitake deve vassante taṁ udakaṁ yathāninnaṁ pavattamānaṁ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kusobbhe paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā samuddaṁ paripūrenti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, bahuṁ, bhikkhave, bhikkhū tasmiṁ samaye puññaṁ pasavanti. 
Brahmaṁ, bhikkhave, vihāraṁ tasmiṁ samaye bhikkhū viharanti, yadidaṁ muditāya cetovimuttiyā. 
Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati. 
Imā kho, bhikkhave, tisso parisā”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.96 
10. Loṇakapallavagga 
Paṭhamaājānīyasutta 
“Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṁ gacchati. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; 
‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti; 
‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti; 
‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.97 
10. Loṇakapallavagga 
Dutiyaājānīyasutta 
“Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhayaṁ gacchati. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.98 
10. Loṇakapallavagga 
Tatiyaājānīyasutta 
“Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhayaṁ gacchati. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.99 
10. Loṇakapallavagga 
Potthakasutta 
“Navopi, bhikkhave, potthako dubbaṇṇo ca hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca; 
majjhimopi, bhikkhave, potthako dubbaṇṇo ca hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca; 
jiṇṇopi, bhikkhave, potthako dubbaṇṇo ca hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca. 
Jiṇṇampi, bhikkhave, potthakaṁ ukkhaliparimajjanaṁ vā karonti saṅkārakūṭe vā naṁ chaḍḍenti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, navo cepi bhikkhu hoti dussīlo pāpadhammo. 
Idamassa dubbaṇṇatāya vadāmi. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, potthako dubbaṇṇo tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Ye kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṁ āpajjanti, tesaṁ taṁ hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. 
Idamassa dukkhasamphassatāya vadāmi. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, potthako dukkhasamphasso tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Yesaṁ kho pana so paṭiggaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ, tesaṁ taṁ na mahapphalaṁ hoti na mahānisaṁsaṁ. 
Idamassa appagghatāya vadāmi. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, potthako appaggho tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Majjhimo cepi, bhikkhave, bhikkhu hoti …pe… 
thero cepi, bhikkhave, bhikkhu hoti dussīlo pāpadhammo, idamassa dubbaṇṇatāya vadāmi. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, potthako dubbaṇṇo tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Ye kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṁ āpajjanti, tesaṁ taṁ hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. 
Idamassa dukkhasamphassatāya vadāmi. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, potthako dukkhasamphasso tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Yesaṁ kho pana so paṭiggaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ, tesaṁ taṁ na mahapphalaṁ hoti na mahānisaṁsaṁ. 
Idamassa appagghatāya vadāmi. 
Seyyathāpi so, bhikkhave, potthako appaggho tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Evarūpo cāyaṁ, bhikkhave, thero bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇati. 
Tamenaṁ bhikkhū evamāhaṁsu: 
‘kiṁ nu kho tuyhaṁ bālassa abyattassa bhaṇitena, 
tvampi nāma bhaṇitabbaṁ maññasī’ti. 
So kupito anattamano tathārūpiṁ vācaṁ nicchāreti yathārūpāya vācāya saṅgho taṁ ukkhipati, saṅkārakūṭeva naṁ potthakaṁ. 
Navampi, bhikkhave, kāsikaṁ vatthaṁ vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca; majjhimampi, bhikkhave, kāsikaṁ vatthaṁ vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca; jiṇṇampi, bhikkhave, kāsikaṁ vatthaṁ vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca. 
Jiṇṇampi, bhikkhave, kāsikaṁ vatthaṁ ratanapaliveṭhanaṁ vā karoti gandhakaraṇḍake vā naṁ pakkhipanti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, navo cepi bhikkhu hoti sīlavā kalyāṇadhammo, idamassa suvaṇṇatāya vadāmi. 
Seyyathāpi taṁ, bhikkhave, kāsikaṁ vatthaṁ vaṇṇavantaṁ tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Ye kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugatiṁ āpajjanti, tesaṁ taṁ hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāya. 
Idamassa sukhasamphassatāya vadāmi. 
Seyyathāpi taṁ, bhikkhave, kāsikaṁ vatthaṁ sukhasamphassaṁ tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Yesaṁ kho pana so paṭiggaṇhāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ, tesaṁ taṁ mahapphalaṁ hoti mahānisaṁsaṁ. 
Idamassa mahagghatāya vadāmi. 
Seyyathāpi taṁ, bhikkhave, kāsikaṁ vatthaṁ mahagghaṁ tathūpamāhaṁ, bhikkhave, imaṁ puggalaṁ vadāmi. 
Majjhimo cepi, bhikkhave, bhikkhu hoti …pe… 
thero cepi, bhikkhave, bhikkhu hoti …pe… puggalaṁ vadāmi. 
Evarūpo cāyaṁ, bhikkhave, thero bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇati. 
Tamenaṁ bhikkhū evamāhaṁsu: 
‘appasaddā āyasmanto hotha, thero bhikkhu dhammañca vinayañca bhaṇatī’ti. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘kāsikavatthūpamā bhavissāma, na potthakūpamā’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.9 
1. Bālavagga 
Khatasutta 
“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 
Katamehi tīhi? 
Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 
Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. 
Katamehi tīhi? 
Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samann