Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Kinh tạng Pali (Tipiṭaka)AN 3Nguyên tác: Pali

Tika Nipāta — Ba Pháp

Phẩm Ba Pháp, gồm khoảng 163 bài kinh. Chứa Kinh Kālāma (AN 3.65) và Kinh Đại Tế Đàn (AN 3.70) nổi tiếng.

Văn bản gốc(Pali)

Trang 5 / 8 (50.000 ký tự/trang)
ūtaṁ pajānāti. 
Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati; 
vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 
Ayamassa tatiyā vijjā adhigatā hoti; 
avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharatoti. 
Anuccāvacasīlassa, 
nipakassa ca jhāyino; 
Cittaṁ yassa vasībhūtaṁ, 
ekaggaṁ susamāhitaṁ. 
Taṁ ve tamonudaṁ dhīraṁ, 
tevijjaṁ maccuhāyinaṁ; 
Hitaṁ devamanussānaṁ, 
āhu sabbappahāyinaṁ. 
Tīhi vijjāhi sampannaṁ, 
asammūḷhavihārinaṁ; 
Buddhaṁ antimadehinaṁ, 
taṁ namassanti gotamaṁ. 
Pubbenivāsaṁ yo vedī, 
saggāpāyañca passati; 
Atho jātikkhayaṁ patto, 
abhiññāvosito muni. 
Etāhi tīhi vijjāhi, 
tevijjo hoti brāhmaṇo; 
Tamahaṁ vadāmi tevijjaṁ, 
nāññaṁ lapitalāpananti. 
Evaṁ kho, brāhmaṇa, ariyassa vinaye tevijjo hotī”ti. 
“Aññathā, bho gotama, brāhmaṇānaṁ tevijjo, aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hoti. 
Imassa ca pana, bho gotama, ariyassa vinaye tevijjassa brāhmaṇānaṁ tevijjo kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. 
Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.59 
6. Brāhmaṇavagga 
Jāṇussoṇisutta 
Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ …pe… ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“yassassu, bho gotama, yañño vā saddhaṁ vā thālipāko vā deyyadhammaṁ vā, tevijjesu brāhmaṇesu dānaṁ dadeyyā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana, brāhmaṇa, brāhmaṇā tevijjaṁ paññapentī”ti? 
“Idha kho, bho gotama, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayoti. 
Evaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā tevijjaṁ paññapentī”ti. 
“Aññathā kho, brāhmaṇa, brāhmaṇā brāhmaṇaṁ tevijjaṁ paññapenti, aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hotī”ti. 
“Yathā kathaṁ pana, bho gotama, ariyassa vinaye tevijjo hoti? 
Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye tevijjo hotī”ti. 
“Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bho”ti kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavato paccassosi. 
Bhagavā etadavoca: 
“Idha pana, brāhmaṇa, bhikkhu vivicceva kāmehi …pe… 
catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. 
So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 
Ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti; 
avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 
So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. 
So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti. 
Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti; 
avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 
So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; 
‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Tassa evaṁ jānato evaṁ passato kāmāsavāpi cittaṁ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṁ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṁ vimuccati; 
vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 
Ayamassa tatiyā vijjā adhigatā hoti; 
avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharatoti. 
Yo sīlabbatasampanno, 
pahitatto samāhito; 
Cittaṁ yassa vasībhūtaṁ, 
ekaggaṁ susamāhitaṁ. 
Pubbenivāsaṁ yo vedī, 
saggāpāyañca passati; 
Atho jātikkhayaṁ patto, 
abhiññāvosito muni. 
Etāhi tīhi vijjāhi, 
tevijjo hoti brāhmaṇo; 
Tamahaṁ vadāmi tevijjaṁ, 
nāññaṁ lapitalāpananti. 
Evaṁ kho, brāhmaṇa, ariyassa vinaye tevijjo hotī”ti. 
“Aññathā, bho gotama, brāhmaṇānaṁ tevijjo, aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hoti. 
Imassa ca, bho gotama, ariyassa vinaye tevijjassa brāhmaṇānaṁ tevijjo kalaṁ nāgghati soḷasiṁ. 
Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.5 
1. Bālavagga 
Ayonisosutta 
“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. 
Katamehi tīhi? 
Ayoniso pañhaṁ kattā hoti, ayoniso pañhaṁ vissajjetā hoti, parassa kho pana yoniso pañhaṁ vissajjitaṁ parimaṇḍalehi padabyañjanehi siliṭṭhehi upagatehi nābbhanumoditā hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo. 
Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. 
Katamehi tīhi? 
Yoniso pañhaṁ kattā hoti, yoniso pañhaṁ vissajjetā hoti, parassa kho pana yoniso pañhaṁ vissajjitaṁ parimaṇḍalehi padabyañjanehi siliṭṭhehi upagatehi abbhanumoditā hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. 
Tasmātiha …pe…. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.60 
6. Brāhmaṇavagga 
Saṅgāravasutta 
Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā nāma. 
Yaññaṁ yajāmapi yajāpemapi. 
Tatra, bho gotama, yo ceva yajati yo ca yajāpeti sabbe te anekasārīrikaṁ puññappaṭipadaṁ paṭipannā honti, yadidaṁ yaññādhikaraṇaṁ. 
Yo panāyaṁ, bho gotama, yassa vā tassa vā kulā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito ekamattānaṁ dameti, ekamattānaṁ sameti, ekamattānaṁ parinibbāpeti, evamassāyaṁ ekasārīrikaṁ puññappaṭipadaṁ paṭipanno hoti, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti. 
“Tena hi, brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. 
Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, 
idha tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. 
So evamāha: 
‘ethāyaṁ maggo ayaṁ paṭipadā yathāpaṭipanno ahaṁ anuttaraṁ brahmacariyogadhaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedemi; 
etha, tumhepi tathā paṭipajjatha, yathāpaṭipannā tumhepi anuttaraṁ brahmacariyogadhaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. 
Iti ayañceva satthā dhammaṁ deseti, pare ca tathatthāya paṭipajjanti, tāni kho pana honti anekānipi satāni anekānipi sahassāni anekānipi satasahassāni. 
Taṁ kiṁ maññasi, brāhmaṇa, 
iccāyaṁ evaṁ sante ekasārīrikā vā puññappaṭipadā hoti anekasārīrikā vā, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti? 
“Iccāyampi, bho gotama, evaṁ sante anekasārīrikā puññappaṭipadā hoti, yadidaṁ pabbajjādhikaraṇan”ti. 
Evaṁ vutte, āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: 
“imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā”ti? 
Evaṁ vutte, saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando. 
Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti. 
Dutiyampi kho āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: 
“na kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, evaṁ pucchāmi: 
‘ke vā te pujjā ke vā te pāsaṁsā’ti? 
Evaṁ kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, pucchāmi: 
‘imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā’”ti? 
Dutiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando. 
Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti. 
Tatiyampi kho āyasmā ānando saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: 
“na kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, evaṁ pucchāmi: 
‘ke vā te pujjā ke vā te pāsaṁsā’ti? 
Evaṁ kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, pucchāmi: 
‘imāsaṁ te, brāhmaṇa, dvinnaṁ paṭipadānaṁ katamā paṭipadā khamati appatthatarā ca appasamārambhatarā ca mahapphalatarā ca mahānisaṁsatarā cā’”ti? 
Tatiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“seyyathāpi bhavaṁ gotamo bhavaṁ cānando. 
Ete me pujjā, ete me pāsaṁsā”ti. 
Atha kho bhagavato etadahosi: 
“yāva tatiyampi kho saṅgāravo brāhmaṇo ānandena sahadhammikaṁ pañhaṁ puṭṭho saṁsādeti no vissajjeti. 
Yannūnāhaṁ parimoceyyan”ti. 
Atha kho bhagavā saṅgāravaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: 
“kā nvajja, brāhmaṇa, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādī”ti? 
“Ayaṁ khvajja, bho gotama, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādi: 
‘pubbe sudaṁ appatarā ceva bhikkhū ahesuṁ bahutarā ca uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ dassesuṁ; 
etarahi pana bahutarā ceva bhikkhū appatarā ca uttari manussadhammā iddhipāṭihāriyaṁ dassentī’ti. 
Ayaṁ khvajja, bho gotama, rājantepure rājapurisānaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ antarākathā udapādī”ti. 
“Tīṇi kho imāni, brāhmaṇa, pāṭihāriyāni. 
Katamāni tīṇi? 
Iddhipāṭihāriyaṁ, ādesanāpāṭihāriyaṁ, anusāsanīpāṭihāriyaṁ. 
Katamañca, brāhmaṇa, iddhipāṭihāriyaṁ? 
Idha, brāhmaṇa, ekacco anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti: ‘ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ; tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti’. 
Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, iddhipāṭihāriyaṁ. 
Katamañca, brāhmaṇa, ādesanāpāṭihāriyaṁ? 
Idha, brāhmaṇa, ekacco nimittena ādisati: 
‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. 
So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. 
Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati: 
‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. 
So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. 
Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati: 
‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti. 
So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. 
Idha pana, brāhmaṇa, ekacco na heva kho nimittena ādisati, napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, napi vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati, api ca kho avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti: 
‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti. 
So bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. 
Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, ādesanāpāṭihāriyaṁ. 
Katamañca, brāhmaṇa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ? 
Idha, brāhmaṇa, ekacco evamanusāsati: 
‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’ti. 
Idaṁ vuccati, brāhmaṇa, anusāsanīpāṭihāriyaṁ. 
Imāni kho, brāhmaṇa, tīṇi pāṭihāriyāni. 
Imesaṁ te, brāhmaṇa, tiṇṇaṁ pāṭihāriyānaṁ katamaṁ pāṭihāriyaṁ khamati abhikkantatarañca paṇītatarañcā”ti? 
“Tatra, bho gotama, yadidaṁ pāṭihāriyaṁ idhekacco anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti …pe… 
yāva brāhmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti, 
idaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ yova naṁ karoti sova naṁ paṭisaṁvedeti, yova naṁ karoti tasseva taṁ hoti. 
Idaṁ me, bho gotama, pāṭihāriyaṁ māyāsahadhammarūpaṁ viya khāyati. 
Yampidaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ idhekacco nimittena ādisati: 
‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te cittan’ti, so bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. 
Idha pana, bho gotama, ekacco na heva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati …pe… 
napi manussānaṁ vā amanussānaṁ vā devatānaṁ vā saddaṁ sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati …pe… 
napi vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṁ sutvā ādisati, api ca kho avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti: 
‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amhaṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti, so bahuñcepi ādisati tatheva taṁ hoti, no aññathā. 
Idampi, bho gotama, pāṭihāriyaṁ yova naṁ karoti sova naṁ paṭisaṁvedeti, yova naṁ karoti tasseva taṁ hoti. 
Idampi me, bho gotama, pāṭihāriyaṁ māyāsahadhammarūpaṁ viya khāyati. 
Yañca kho idaṁ, bho gotama, pāṭihāriyaṁ idhekacco evaṁ anusāsati: 
‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’ti. 
Idameva, bho gotama, pāṭihāriyaṁ khamati imesaṁ tiṇṇaṁ pāṭihāriyānaṁ abhikkantatarañca paṇītatarañca. 
Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. 
Yāvasubhāsitamidaṁ bhotā gotamena imehi ca mayaṁ tīhi pāṭihāriyehi samannāgataṁ bhavantaṁ gotamaṁ dhārema. 
Bhavañhi gotamo anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhoti …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vatteti, 
bhavañhi gotamo avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti: 
‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti. 
Bhavañhi gotamo evamanusāsati: 
‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’”ti. 
“Addhā kho tyāhaṁ, brāhmaṇa, āsajja upanīya vācā bhāsitā; 
api ca tyāhaṁ byākarissāmi. 
Ahañhi, brāhmaṇa, anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhomi …pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattemi. 
Ahañhi, brāhmaṇa, avitakkaṁ avicāraṁ samādhiṁ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāmi: 
‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā, imassa cittassa anantarā amuṁ nāma vitakkaṁ vitakkessatī’ti. 
Ahañhi, brāhmaṇa, evamanusāsāmi: 
‘evaṁ vitakketha, mā evaṁ vitakkayittha; evaṁ manasi karotha, mā evaṁ manasākattha; idaṁ pajahatha, idaṁ upasampajja viharathā’”ti. 
“Atthi pana, bho gotama, añño ekabhikkhupi yo imehi tīhi pāṭihāriyehi samannāgato, aññatra bhotā gotamenā”ti? 
“Na kho, brāhmaṇa, ekaṁyeva sataṁ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni, atha kho bhiyyova, ye bhikkhū imehi tīhi pāṭihāriyehi samannāgatā”ti. 
“Kahaṁ pana, bho gotama, etarahi te bhikkhū viharantī”ti? 
“Imasmiṁyeva kho, brāhmaṇa, bhikkhusaṅghe”ti. 
“Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. 
Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. 
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Dasamaṁ. 
Brāhmaṇavaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Dve brāhmaṇā caññataro, 
paribbājakena nibbutaṁ; 
Palokavaccho tikaṇṇo, 
soṇi saṅgāravena cāti. 

Aṅguttara Nikāya 3.61 
7. Mahāvagga 
Titthāyatanasutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, titthāyatanāni yāni paṇḍitehi samanuyuñjiyamānāni samanugāhiyamānāni samanubhāsiyamānāni parampi gantvā akiriyāya saṇṭhahanti. 
Katamāni tīṇi? 
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: 
‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti. 
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: 
‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti. 
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: 
‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti. 
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: 
‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: 
‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: 
“yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ pubbekatahetū”’ti? 
Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. 
Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: 
‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti pubbekatahetu, adinnādāyino bhavissanti pubbekatahetu, abrahmacārino bhavissanti pubbekatahetu, musāvādino bhavissanti pubbekatahetu, pisuṇavācā bhavissanti pubbekatahetu, pharusavācā bhavissanti pubbekatahetu, samphappalāpino bhavissanti pubbekatahetu, abhijjhāluno bhavissanti pubbekatahetu, byāpannacittā bhavissanti pubbekatahetu, micchādiṭṭhikā bhavissanti pubbekatahetu’. 
Pubbekataṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti. 
Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo. 
Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu paṭhamo sahadhammiko niggaho hoti. 
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: 
‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: 
‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino—
yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ issaranimmānahetū’ti? 
Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. 
Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: 
‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti issaranimmānahetu, adinnādāyino bhavissanti issaranimmānahetu, abrahmacārino bhavissanti issaranimmānahetu, musāvādino bhavissanti issaranimmānahetu, pisuṇavācā bhavissanti issaranimmānahetu, pharusavācā bhavissanti issaranimmānahetu, samphappalāpino bhavissanti issaranimmānahetu, abhijjhāluno bhavissanti issaranimmānahetu, byāpannacittā bhavissanti issaranimmānahetu, micchādiṭṭhikā bhavissanti issaranimmānahetu’. 
Issaranimmānaṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti. 
Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo. 
Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu dutiyo sahadhammiko niggaho hoti. 
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṁvādino evaṁdiṭṭhino: 
‘yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti, tyāhaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadāmi: 
‘saccaṁ kira tumhe āyasmanto evaṁvādino evaṁdiṭṭhino—
yaṁ kiñcāyaṁ purisapuggalo paṭisaṁvedeti sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā sabbaṁ taṁ ahetuappaccayā’ti? 
Te ca me evaṁ puṭṭhā ‘āmā’ti paṭijānanti. 
Tyāhaṁ evaṁ vadāmi: 
‘tenahāyasmanto pāṇātipātino bhavissanti ahetuappaccayā …pe… micchādiṭṭhikā bhavissanti ahetuappaccayā’”. 
Ahetuappaccayaṁ kho pana, bhikkhave, sārato paccāgacchataṁ na hoti chando vā vāyāmo vā idaṁ vā karaṇīyaṁ idaṁ vā akaraṇīyanti. 
Iti karaṇīyākaraṇīye kho pana saccato thetato anupalabbhiyamāne muṭṭhassatīnaṁ anārakkhānaṁ viharataṁ na hoti paccattaṁ sahadhammiko samaṇavādo. 
Ayaṁ kho me, bhikkhave, tesu samaṇabrāhmaṇesu evaṁvādīsu evaṁdiṭṭhīsu tatiyo sahadhammiko niggaho hoti. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi titthāyatanāni yāni paṇḍitehi samanuyuñjiyamānāni samanugāhiyamānāni samanubhāsiyamānāni parampi gantvā akiriyāya saṇṭhahanti. 
Ayaṁ kho pana, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Katamo ca, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi? 
Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Imāni cattāri ariyasaccānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. 
Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. 
Iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Chayimā, bhikkhave, dhātuyo—
pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu. 
Imā cha dhātuyoti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. 
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. 
Iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Chayimāni, bhikkhave, phassāyatanāni—
cakkhu phassāyatanaṁ, sotaṁ phassāyatanaṁ, ghānaṁ phassāyatanaṁ, jivhā phassāyatanaṁ, kāyo phassāyatanaṁ, mano phassāyatanaṁ. 
Imāni cha phassāyatanānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. 
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. 
Iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Cakkhunā rūpaṁ disvā somanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati domanassaṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati upekkhāṭṭhāniyaṁ rūpaṁ upavicarati, 
sotena saddaṁ sutvā … 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya somanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati domanassaṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati upekkhāṭṭhāniyaṁ dhammaṁ upavicarati. 
Ime aṭṭhārasa manopavicārāti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. 
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
Imāni cattāri ariyasaccānīti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. 
Iti kho panetaṁ vuttaṁ. 
Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ? 
Channaṁ, bhikkhave, dhātūnaṁ upādāya gabbhassāvakkanti hoti; 
okkantiyā sati nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā. 
Vediyamānassa kho panāhaṁ, bhikkhave, idaṁ dukkhanti paññapemi, ayaṁ dukkhasamudayoti paññapemi, ayaṁ dukkhanirodhoti paññapemi, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti paññapemi. 
Katamañca, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ? 
Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, (…) maraṇampi dukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ. Saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhaṁ ariyasaccaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ? 
Avijjāpaccayā saṅkhārā, 
saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, 
viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, 
nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, 
saḷāyatanapaccayā phasso, 
phassapaccayā vedanā, 
vedanāpaccayā taṇhā, 
taṇhāpaccayā upādānaṁ, 
upādānapaccayā bhavo, 
bhavapaccayā jāti, 
jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhasamudayaṁ ariyasaccaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ? 
Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, 
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, 
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, 
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, 
saḷāyatananirodhā phassanirodho, 
phassanirodhā vedanānirodho, 
vedanānirodhā taṇhānirodho, 
taṇhānirodhā upādānanirodho, 
upādānanirodhā bhavanirodho, 
bhavanirodhā jātinirodho, 
jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhaṁ ariyasaccaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ? 
Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṁ. 
‘Imāni cattāri ariyasaccānī’ti, bhikkhave, mayā dhammo desito aniggahito asaṅkiliṭṭho anupavajjo appaṭikuṭṭho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti. 
Iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.62 
7. Mahāvagga 
Bhayasutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, amātāputtikāni bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati. 
Katamāni tīṇi? 
Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ mahāaggiḍāho vuṭṭhāti. 
Mahāaggiḍāhe kho pana, bhikkhave, vuṭṭhite tena gāmāpi ḍayhanti nigamāpi ḍayhanti nagarāpi ḍayhanti. 
Gāmesupi ḍayhamānesu nigamesupi ḍayhamānesu nagaresupi ḍayhamānesu tattha mātāpi puttaṁ nappaṭilabhati, puttopi mātaraṁ nappaṭilabhati. 
Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ amātāputtikaṁ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, hoti so samayo yaṁ mahāmegho vuṭṭhāti. 
Mahāmeghe kho pana, bhikkhave, vuṭṭhite mahāudakavāhako sañjāyati. 
Mahāudakavāhake kho pana, bhikkhave, sañjāyante tena gāmāpi vuyhanti nigamāpi vuyhanti nagarāpi vuyhanti. 
Gāmesupi vuyhamānesu nigamesupi vuyhamānesu nagaresupi vuyhamānesu tattha mātāpi puttaṁ nappaṭilabhati, puttopi mātaraṁ nappaṭilabhati. 
Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ amātāputtikaṁ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, hoti so samayo yaṁ bhayaṁ hoti aṭavisaṅkopo, cakkasamāruḷhā jānapadā pariyāyanti. 
Bhaye kho pana, bhikkhave, sati aṭavisaṅkope cakkasamāruḷhesu jānapadesu pariyāyantesu tattha mātāpi puttaṁ nappaṭilabhati, puttopi mātaraṁ nappaṭilabhati. 
Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ amātāputtikaṁ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi amātāputtikāni bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati. 
Tāni kho panimāni, bhikkhave, tīṇi samātāputtikāniyeva bhayāni amātāputtikāni bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati. 
Katamāni tīṇi? 
Hoti so, bhikkhave, samayo yaṁ mahāaggiḍāho vuṭṭhāti. 
Mahāaggiḍāhe kho pana, bhikkhave, vuṭṭhite tena gāmāpi ḍayhanti nigamāpi ḍayhanti nagarāpi ḍayhanti. 
Gāmesupi ḍayhamānesu nigamesupi ḍayhamānesu nagaresupi ḍayhamānesu hoti so samayo yaṁ kadāci karahaci mātāpi puttaṁ paṭilabhati, puttopi mātaraṁ paṭilabhati. 
Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ samātāputtikaṁyeva bhayaṁ amātāputtikaṁ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, hoti so samayo yaṁ mahāmegho vuṭṭhāti. 
Mahāmeghe kho pana, bhikkhave, vuṭṭhite mahāudakavāhako sañjāyati. 
Mahāudakavāhake kho pana, bhikkhave, sañjāte tena gāmāpi vuyhanti nigamāpi vuyhanti nagarāpi vuyhanti. 
Gāmesupi vuyhamānesu nigamesupi vuyhamānesu nagaresupi vuyhamānesu hoti so samayo yaṁ kadāci karahaci mātāpi puttaṁ paṭilabhati, puttopi mātaraṁ paṭilabhati. 
Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ samātāputtikaṁyeva bhayaṁ amātāputtikaṁ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, hoti so samayo yaṁ bhayaṁ hoti aṭavisaṅkopo, cakkasamāruḷhā jānapadā pariyāyanti. 
Bhaye kho pana, bhikkhave, sati aṭavisaṅkope cakkasamāruḷhesu jānapadesu pariyāyantesu hoti so samayo yaṁ kadāci karahaci mātāpi puttaṁ paṭilabhati, puttopi mātaraṁ paṭilabhati. 
Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ samātāputtikaṁyeva bhayaṁ amātāputtikaṁ bhayanti assutavā puthujjano bhāsati. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi samātāputtikāniyeva bhayāni amātāputtikāni bhayānīti assutavā puthujjano bhāsati. 
Tīṇimāni, bhikkhave, amātāputtikāni bhayāni. 
Katamāni tīṇi? 
Jarābhayaṁ, byādhibhayaṁ, maraṇabhayanti. 
Na, bhikkhave, mātā puttaṁ jīramānaṁ evaṁ labhati: 
‘ahaṁ jīrāmi, mā me putto jīrī’ti; 
putto vā pana mātaraṁ jīramānaṁ na evaṁ labhati: 
‘ahaṁ jīrāmi, mā me mātā jīrī’ti. 
Na, bhikkhave, mātā puttaṁ byādhiyamānaṁ evaṁ labhati: 
‘ahaṁ byādhiyāmi, mā me putto byādhiyī’ti; 
putto vā pana mātaraṁ byādhiyamānaṁ na evaṁ labhati: 
‘ahaṁ byādhiyāmi, mā me mātā byādhiyī’ti. 
Na, bhikkhave, mātā puttaṁ mīyamānaṁ evaṁ labhati: 
‘ahaṁ mīyāmi, mā me putto mīyī’ti; 
putto vā pana mātaraṁ mīyamānaṁ na evaṁ labhati: 
‘ahaṁ mīyāmi, mā me mātā mīyī’ti. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi amātāputtikāni bhayānīti. 
Atthi, bhikkhave, maggo atthi paṭipadā imesañca tiṇṇaṁ samātāputtikānaṁ bhayānaṁ imesañca tiṇṇaṁ amātāputtikānaṁ bhayānaṁ pahānāya samatikkamāya saṁvattati. 
Katamo ca, bhikkhave, maggo katamā ca paṭipadā imesañca tiṇṇaṁ samātāputtikānaṁ bhayānaṁ imesañca tiṇṇaṁ amātāputtikānaṁ bhayānaṁ pahānāya samatikkamāya saṁvattati? 
Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, maggo ayaṁ paṭipadā imesañca tiṇṇaṁ samātāputtikānaṁ bhayānaṁ imesañca tiṇṇaṁ amātāputtikānaṁ bhayānaṁ pahānāya samatikkamāya saṁvattatī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.63 
7. Mahāvagga 
Venāgapurasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena venāgapuraṁ nāma kosalānaṁ brāhmaṇagāmo tadavasari. 
Assosuṁ kho venāgapurikā brāhmaṇagahapatikā: 
“samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito venāgapuraṁ anuppatto. 
Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: 
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. 
So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. 
So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. 
Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 
Atha kho venāgapurikā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho venāgapuriko vacchagotto brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. 
Yāvañcidaṁ bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. 
Seyyathāpi, bho gotama, sāradaṁ badarapaṇḍuṁ parisuddhaṁ hoti pariyodātaṁ; 
evamevaṁ bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. 
Seyyathāpi, bho gotama, tālapakkaṁ sampati bandhanā pamuttaṁ parisuddhaṁ hoti pariyodātaṁ; 
evamevaṁ bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. 
Seyyathāpi, bho gotama, nekkhaṁ jambonadaṁ dakkhakammāraputtasuparikammakataṁ ukkāmukhe sukusalasampahaṭṭhaṁ paṇḍukambale nikkhittaṁ bhāsate ca tapate ca virocati ca; 
evamevaṁ bhoto gotamassa vippasannāni indriyāni parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. 
Yāni tāni, bho gotama, uccāsayanamahāsayanāni, seyyathidaṁ—
āsandi pallaṅko gonako cittako paṭikā paṭalikā tūlikā vikatikā uddalomī ekantalomī kaṭṭissaṁ koseyyaṁ kuttakaṁ hatthattharaṁ assattharaṁ rathattharaṁ ajinappaveṇī kadalimigapavarapaccattharaṇaṁ sauttaracchadaṁ ubhatolohitakūpadhānaṁ, evarūpānaṁ nūna bhavaṁ gotamo uccāsayanamahāsayanānaṁ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti. 
“Yāni kho pana tāni, brāhmaṇa, uccāsayanamahāsayanāni, seyyathidaṁ—
āsandi pallaṅko gonako cittako paṭikā paṭalikā tūlikā vikatikā uddalomī ekantalomī kaṭṭissaṁ koseyyaṁ kuttakaṁ hatthattharaṁ assattharaṁ rathattharaṁ ajinappaveṇī kadalimigapavarapaccattharaṇaṁ sauttaracchadaṁ ubhatolohitakūpadhānaṁ. 
Dullabhāni tāni pabbajitānaṁ laddhā ca pana na kappanti. 
Tīṇi kho, imāni, brāhmaṇa, uccāsayanamahāsayanāni, yesāhaṁ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. 
Katamāni tīṇi? 
Dibbaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, brahmaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, ariyaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ. 
Imāni kho, brāhmaṇa, tīṇi uccāsayanamahāsayanāni, yesāhaṁ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti. 
“Katamaṁ pana taṁ, bho gotama, dibbaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, yassa bhavaṁ gotamo etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti? 
“Idhāhaṁ, brāhmaṇa, yaṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharāmi, so pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisāmi. 
So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vanantaññeva pavisāmi. 
So yadeva tattha honti tiṇāni vā paṇṇāni vā tāni ekajjhaṁ saṅgharitvā nisīdāmi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 
So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi; 
vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi; 
pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṁvedemi, yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi; 
sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharāmi. 
So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto caṅkamāmi, dibbo me eso tasmiṁ samaye caṅkamo hoti. 
So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto tiṭṭhāmi, dibbaṁ me etaṁ tasmiṁ samaye ṭhānaṁ hoti. 
So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto nisīdāmi, dibbaṁ me etaṁ tasmiṁ samaye āsanaṁ hoti. 
So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto seyyaṁ kappemi, dibbaṁ me etaṁ tasmiṁ samaye uccāsayanamahāsayanaṁ hoti. 
Idaṁ kho, brāhmaṇa, dibbaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, yassāhaṁ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti. 
“Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. 
Ko cañño evarūpassa dibbassa uccāsayanamahāsayanassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī, aññatra bhotā gotamena. 
Katamaṁ pana taṁ, bho gotama, brahmaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, yassa bhavaṁ gotamo etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti? 
“Idhāhaṁ, brāhmaṇa, yaṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharāmi, so pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisāmi. 
So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vanantaññeva pavisāmi. 
So yadeva tattha honti tiṇāni vā paṇṇāni vā tāni ekajjhaṁ saṅgharitvā nisīdāmi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 
So mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharāmi, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharāmi. 
Karuṇāsahagatena cetasā …pe… 
muditāsahagatena cetasā … 
upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharāmi, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharāmi. 
So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto caṅkamāmi, brahmā me eso tasmiṁ samaye caṅkamo hoti. 
So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto tiṭṭhāmi …pe… 
nisīdāmi …pe… 
seyyaṁ kappemi, brahmaṁ me etaṁ tasmiṁ samaye uccāsayanamahāsayanaṁ hoti. 
Idaṁ kho, brāhmaṇa, brahmaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, yassāhaṁ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti. 
“Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. 
Ko cañño evarūpassa brahmassa uccāsayanamahāsayanassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī, aññatra bhotā gotamena. 
Katamaṁ pana taṁ, bho gotama, ariyaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, yassa bhavaṁ gotamo etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti? 
“Idhāhaṁ, brāhmaṇa, yaṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharāmi, so pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya tameva gāmaṁ vā nigamaṁ vā piṇḍāya pavisāmi. 
So pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto vanantaññeva pavisāmi. 
So yadeva tattha honti tiṇāni vā paṇṇāni vā tāni ekajjhaṁ saṅgharitvā nisīdāmi pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 
So evaṁ jānāmi: 
‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo; 
doso me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo; 
moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo’. 
So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto caṅkamāmi, ariyo me eso tasmiṁ samaye caṅkamo hoti. 
So ce ahaṁ, brāhmaṇa, evaṁbhūto tiṭṭhāmi …pe… 
nisīdāmi …pe… 
seyyaṁ kappemi, ariyaṁ me etaṁ tasmiṁ samaye uccāsayanamahāsayanaṁ hoti. 
Idaṁ kho, brāhmaṇa, ariyaṁ uccāsayanamahāsayanaṁ, yassāhaṁ etarahi nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī”ti. 
“Acchariyaṁ, bho gotama, abbhutaṁ, bho gotama. 
Ko cañño evarūpassa ariyassa uccāsayanamahāsayanassa nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī, aññatra bhotā gotamena. 
Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. 
Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ kho bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
Ete mayaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. 
Upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.64 
7. Mahāvagga 
Sarabhasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. 
Tena kho pana samayena sarabho nāma paribbājako acirapakkanto hoti imasmā dhammavinayā. 
So rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: 
“aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. 
Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto”ti. 
Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pavisiṁsu. 
Assosuṁ kho te bhikkhū sarabhassa paribbājakassa rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsamānassa: 
“aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. 
Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto”ti. 
Atha kho te bhikkhū rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“sarabho nāma, bhante, paribbājako acirapakkanto imasmā dhammavinayā. 
So rājagahe parisati evaṁ vācaṁ bhāsati: 
‘aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. 
Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto’ti. 
Sādhu, bhante, bhagavā yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo yena sarabho paribbājako tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā”ti. 
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena sippinikātīraṁ paribbājakārāmo yena sarabho paribbājako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: 
“saccaṁ kira tvaṁ, sarabha, evaṁ vadesi: 
‘aññāto mayā samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo. 
Aññāya ca panāhaṁ samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammaṁ evāhaṁ tasmā dhammavinayā apakkanto’”ti? 
Evaṁ vutte, sarabho paribbājako tuṇhī ahosi. 
Dutiyampi kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: 
“vadehi, sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo? 
Sace te aparipūraṁ bhavissati, ahaṁ paripūressāmi. 
Sace pana te paripūraṁ bhavissati, ahaṁ anumodissāmī”ti. 
Dutiyampi kho sarabho paribbājako tuṇhī ahosi. 
Tatiyampi kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavoca: 
“yo kho, sarabha, paññāyati samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo vadehi, sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo? 
Sace te aparipūraṁ bhavissati, ahaṁ paripūressāmi. 
Sace pana te paripūraṁ bhavissati, ahaṁ anumodissāmī”ti. 
Tatiyampi kho sarabho paribbājako tuṇhī ahosi. 
Atha kho te paribbājakā sarabhaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ: 
“yadeva kho tvaṁ, āvuso sarabha, samaṇaṁ gotamaṁ yāceyyāsi tadeva te samaṇo gotamo pavāreti. 
Vadehāvuso sarabha, kinti te aññāto samaṇānaṁ sakyaputtikānaṁ dhammo? 
Sace te aparipūraṁ bhavissati, samaṇo gotamo paripūressati. 
Sace pana te paripūraṁ bhavissati, samaṇo gotamo anumodissatī”ti. 
Evaṁ vutte, sarabho paribbājako tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. 
Atha kho bhagavā sarabhaṁ paribbājakaṁ tuṇhībhūtaṁ maṅkubhūtaṁ pattakkhandhaṁ adhomukhaṁ pajjhāyantaṁ appaṭibhānaṁ viditvā te paribbājake etadavoca: 
“Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya: 
‘sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ. 
So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako. 
Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya: 
‘khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ. 
So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako. 
Yo kho maṁ, paribbājakā, evaṁ vadeyya: 
‘yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’ti, tamahaṁ tattha sādhukaṁ samanuyuñjeyyaṁ samanugāheyyaṁ samanubhāseyyaṁ. 
So vata mayā sādhukaṁ samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno aṭṭhānametaṁ anavakāso yaṁ so tiṇṇaṁ ṭhānānaṁ nāññataraṁ ṭhānaṁ nigaccheyya, aññena vā aññaṁ paṭicarissati, bahiddhā kathaṁ apanāmessati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarissati, tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdissati, seyyathāpi sarabho paribbājako”ti. 
Atha kho bhagavā sippinikātīre paribbājakārāme tikkhattuṁ sīhanādaṁ naditvā vehāsaṁ pakkāmi. 
Atha kho te paribbājakā acirapakkantassa bhagavato sarabhaṁ paribbājakaṁ samantato vācāyasannitodakena sañjambharimakaṁsu: 
“seyyathāpi, āvuso sarabha, brahāraññe jarasiṅgālo ‘sīhanādaṁ nadissāmī’ti siṅgālakaṁyeva nadati, bheraṇḍakaṁyeva nadati; 
evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena ‘sīhanādaṁ nadissāmī’ti siṅgālakaṁyeva nadasi bheraṇḍakaṁyeva nadasi. 
Seyyathāpi, āvuso sarabha, ambukasañcarī ‘purisakaravitaṁ ravissāmī’ti ambukasañcariravitaṁyeva ravati; 
evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena ‘purisakaravitaṁ ravissāmī’ti, ambukasañcariravitaṁyeva ravasi. 
Seyyathāpi, āvuso sarabha, usabho suññāya gosālāya gambhīraṁ naditabbaṁ maññati; 
evamevaṁ kho tvaṁ, āvuso sarabha, aññatreva samaṇena gotamena gambhīraṁ naditabbaṁ maññasī”ti. 
Atha kho te paribbājakā sarabhaṁ paribbājakaṁ samantato vācāyasannitodakena sañjambharimakaṁsūti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.65 
7. Mahāvagga 
Kesamuttisutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ yena kesamuttaṁ nāma kālāmānaṁ nigamo tadavasari. 
Assosuṁ kho kesamuttiyā kālāmā: 
“samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kesamuttaṁ anuppatto. 
Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: 
‘itipi so bhagavā …pe… 
sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī’”ti. 
Atha kho kesamuttiyā kālāmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu, sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce nāmagottaṁ sāvetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te kesamuttiyā kālāmā bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“Santi, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā kesamuttaṁ āgacchanti. 
Te sakaṁyeva vādaṁ dīpenti jotenti, parappavādaṁ pana khuṁsenti vambhenti paribhavanti omakkhiṁ karonti. 
Aparepi, bhante, eke samaṇabrāhmaṇā kesamuttaṁ āgacchanti. 
Tepi sakaṁyeva vādaṁ dīpenti jotenti, parappavādaṁ pana khuṁsenti vambhenti paribhavanti omakkhiṁ karonti. 
Tesaṁ no, bhante, amhākaṁ hoteva kaṅkhā hoti vicikicchā: 
‘ko su nāma imesaṁ bhavataṁ samaṇabrāhmaṇānaṁ saccaṁ āha, ko musā’”ti? 
“Alañhi vo, kālāmā, kaṅkhituṁ alaṁ vicikicchituṁ. 
Kaṅkhanīyeva pana vo ṭhāne vicikicchā uppannā. 
Etha tumhe, kālāmā, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. 
Yadā tumhe, kālāmā, attanāva jāneyyātha: 
‘ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, kālāmā, pajaheyyātha. 
Taṁ kiṁ maññatha, kālāmā, 
lobho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? 
“Ahitāya, bhante”. 
“Luddho panāyaṁ, kālāmā, purisapuggalo lobhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṁ sa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññatha, kālāmā, 
doso purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? 
“Ahitāya, bhante”. 
“Duṭṭho panāyaṁ, kālāmā, purisapuggalo dosena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṁ sa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññatha, kālāmā, 
moho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? 
“Ahitāya, bhante”. 
“Mūḷho panāyaṁ, kālāmā, purisapuggalo mohena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanati, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṁ sa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāyā”ti. 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññatha, kālāmā, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti? 
“Akusalā, bhante”. 
“Sāvajjā vā anavajjā vā”ti? 
“Sāvajjā, bhante”. 
“Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti? 
“Viññugarahitā, bhante”. 
“Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattanti, no vā? 
Kathaṁ vā ettha hotī”ti? 
“Samattā, bhante, samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantīti. 
Evaṁ no ettha hotī”ti. 
“Iti kho, kālāmā, yaṁ taṁ avocumhā: 
‘etha tumhe, kālāmā. 
Mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. 
Yadā tumhe kālāmā attanāva jāneyyātha: 
“ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññugarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṁvattantīti, atha tumhe, kālāmā, pajaheyyāthā”’ti, 
iti yaṁ taṁ vuttaṁ, idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
Etha tumhe, kālāmā, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. 
Yadā tumhe, kālāmā, attanāva jāneyyātha: 
‘ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantī’ti, atha tumhe, kālāmā, upasampajja vihareyyātha. 
Taṁ kiṁ maññatha, kālāmā, 
alobho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vā”ti? 
“Hitāya, bhante”. 
“Aluddho panāyaṁ, kālāmā, purisapuggalo lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṁ hanati, na adinnaṁ ādiyati, na paradāraṁ gacchati, na musā bhaṇati, na parampi tathattāya samādapeti, yaṁ sa hoti dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññatha, kālāmā, 
adoso purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati …pe… 
amoho purisassa ajjhattaṁ uppajjamāno uppajjati …pe… 
hitāya sukhāyā”ti. 
“Evaṁ, bhante”. 
“Taṁ kiṁ maññatha, kālāmā, ime dhammā kusalā vā akusalā vā”ti? 
“Kusalā, bhante”. 
“Sāvajjā vā anavajjā vā”ti? 
“Anavajjā, bhante”. 
“Viññugarahitā vā viññuppasatthā vā”ti? 
“Viññuppasatthā, bhante”. 
“Samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti no vā? 
Kathaṁ vā ettha hotī”ti? 
“Samattā, bhante, samādinnā hitāya sukhāya saṁvattanti. 
Evaṁ no ettha hotī”ti. 
“Iti kho, kālāmā, yaṁ taṁ avocumhā: 
‘etha tumhe, kālāmā. 
Mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. 
Yadā tumhe, kālāmā, attanāva jāneyyātha—
ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṁvattantīti, atha tumhe, kālāmā, upasampajja vihareyyāthā’ti, 
iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ. 
Sa kho so, kālāmā, ariyasāvako evaṁ vigatābhijjho vigatabyāpādo asammūḷho sampajāno patissato mettāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. 
Karuṇāsahagatena cetasā …pe… 
muditāsahagatena cetasā …pe… 
upekkhāsahagatena cetasā ekaṁ disaṁ pharitvā viharati, tathā dutiyaṁ, tathā tatiyaṁ, tathā catutthaṁ, iti uddhamadho tiriyaṁ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṁ lokaṁ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. 
Sa kho so, kālāmā, ariyasāvako evaṁ averacitto evaṁ abyāpajjhacitto evaṁ asaṅkiliṭṭhacitto evaṁ visuddhacitto. 
Tassa diṭṭheva dhamme cattāro assāsā adhigatā honti. 
‘Sace kho pana atthi paro loko, atthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, athāhaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissāmī’ti, ayamassa paṭhamo assāso adhigato hoti. 
‘Sace kho pana natthi paro loko, natthi sukatadukkaṭānaṁ kammānaṁ phalaṁ vipāko, athāhaṁ diṭṭheva dhamme averaṁ abyāpajjhaṁ anīghaṁ sukhiṁ attānaṁ pariharāmī’ti, ayamassa dutiyo assāso adhigato hoti. 
‘Sace kho pana karoto karīyati pāpaṁ, na kho panāhaṁ kassaci pāpaṁ cetemi. 
Akarontaṁ kho pana maṁ pāpakammaṁ kuto dukkhaṁ phusissatī’ti, ayamassa tatiyo assāso adhigato hoti. 
‘Sace kho pana karoto na karīyati pāpaṁ, athāhaṁ ubhayeneva visuddhaṁ attānaṁ samanupassāmī’ti, ayamassa catuttho assāso adhigato hoti. 
Sa kho so, kālāmā, ariyasāvako evaṁ averacitto evaṁ abyāpajjhacitto evaṁ asaṅkiliṭṭhacitto evaṁ visuddhacitto. 
Tassa diṭṭheva dhamme ime cattāro assāsā