Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Kinh tạng Pali (Tipiṭaka)AN 3Nguyên tác: Pali

Tika Nipāta — Ba Pháp

Phẩm Ba Pháp, gồm khoảng 163 bài kinh. Chứa Kinh Kālāma (AN 3.65) và Kinh Đại Tế Đàn (AN 3.70) nổi tiếng.

Văn bản gốc(Pali)

Trang 3 / 8 (50.000 ký tự/trang)
ā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṁ gantvā akkhāhataṁ maññe aṭṭhāsī’ti? 
‘Yamidaṁ, deva, cakkaṁ chahi divasehi niṭṭhitaṁ tassa nemipi savaṅkā sadosā sakasāvā, arāpi savaṅkā sadosā sakasāvā, nābhipi savaṅkā sadosā sakasāvā. 
Taṁ nemiyāpi savaṅkattā sadosattā sakasāvattā, arānampi savaṅkattā sadosattā sakasāvattā, nābhiyāpi savaṅkattā sadosattā sakasāvattā pavattitaṁ samānaṁ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṁ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṁ papati. 
Yaṁ pana taṁ, deva, cakkaṁ chahi māsehi niṭṭhitaṁ chārattūnehi tassa nemipi avaṅkā adosā akasāvā, arāpi avaṅkā adosā akasāvā, nābhipi avaṅkā adosā akasāvā. 
Taṁ nemiyāpi avaṅkattā adosattā akasāvattā, arānampi avaṅkattā adosattā akasāvattā, nābhiyāpi avaṅkattā adosattā akasāvattā pavattitaṁ samānaṁ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṁ gantvā akkhāhataṁ maññe aṭṭhāsī’ti. 
Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṁ evamassa: 
‘añño nūna tena samayena so rathakāro ahosī’ti. 
Na kho panetaṁ, bhikkhave, evaṁ daṭṭhabbaṁ. 
Ahaṁ tena samayena so rathakāro ahosiṁ. 
Tadāhaṁ, bhikkhave, kusalo dāruvaṅkānaṁ dārudosānaṁ dārukasāvānaṁ. 
Etarahi kho panāhaṁ, bhikkhave, arahaṁ sammāsambuddho kusalo kāyavaṅkānaṁ kāyadosānaṁ kāyakasāvānaṁ, kusalo vacīvaṅkānaṁ vacīdosānaṁ vacīkasāvānaṁ, kusalo manovaṅkānaṁ manodosānaṁ manokasāvānaṁ. 
Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyavaṅko appahīno kāyadoso kāyakasāvo, vacīvaṅko appahīno vacīdoso vacīkasāvo, manovaṅko appahīno manodoso manokasāvo, evaṁ papatitā te, bhikkhave, imasmā dhammavinayā, seyyathāpi taṁ cakkaṁ chahi divasehi niṭṭhitaṁ. 
Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā kāyavaṅko pahīno kāyadoso kāyakasāvo, vacīvaṅko pahīno vacīdoso vacīkasāvo, manovaṅko pahīno manodoso manokasāvo, evaṁ patiṭṭhitā te, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye, seyyathāpi taṁ cakkaṁ chahi māsehi niṭṭhitaṁ chārattūnehi. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘kāyavaṅkaṁ pajahissāma kāyadosaṁ kāyakasāvaṁ, vacīvaṅkaṁ pajahissāma vacīdosaṁ vacīkasāvaṁ, manovaṅkaṁ pajahissāma manodosaṁ manokasāvan’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3 
17. Kammapathapeyyāla 
~ 
“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca kāmesumicchācārī hoti, parañca kāmesumicchācāre samādapeti, kāmesumicchācāre ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesumicchācārā veramaṇiyā samādapeti, kāmesumicchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca pisuṇavāco hoti, parañca pisuṇāya vācāya samādapeti, pisuṇāya vācāya ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pisuṇāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pisuṇāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca pharusavāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya vācāya ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca abhijjhālu hoti, parañca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca anabhijjhālu hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca byāpannacitto hoti, parañca byāpāde samādapeti, byāpāde ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca abyāpannacitto hoti, parañca abyāpāde samādapeti, abyāpāde ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti …pe…. 
Attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti. 
Katamehi tīhi? 
Katamehi tīhi? 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti. 
Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti …pe…. 
Kammapathapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Tassuddānaṁ 
Pāṇaṁ adinnamicchā ca, 
musāvādī ca pisuṇā; 
Pharusā samphappalāpo ca, 
abhijjhā byāpādadiṭṭhi ca; 
Kammapathesu peyyālaṁ, 
tikakena niyojayeti. 

Aṅguttara Nikāya 3.16 
2. Rathakāravagga 
Apaṇṇakasutta 
“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṁ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāya. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariyaṁ anuyutto hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṁ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ cakkhundriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṁ, cakkhundriye saṁvaraṁ āpajjati. 
Sotena saddaṁ sutvā … 
ghānena gandhaṁ ghāyitvā … 
jivhāya rasaṁ sāyitvā … 
kāyena phoṭṭhabbaṁ phusitvā … 
manasā dhammaṁ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. 
Yatvādhikaraṇamenaṁ manindriyaṁ asaṁvutaṁ viharantaṁ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṁ tassa saṁvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṁ, manindriye saṁvaraṁ āpajjati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso āhāraṁ āhāreti: 
‘neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṁsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṁ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṁ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu bhojane mattaññū hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu divasaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti, rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti, rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṁ kappeti pāde pādaṁ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṁ manasi karitvā, rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṁ parisodheti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu jāgariyaṁ anuyutto hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu apaṇṇakapaṭipadaṁ paṭipanno hoti, yoni cassa āraddhā hoti āsavānaṁ khayāyā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.17 
2. Rathakāravagga 
Attabyābādhasutta 
“Tayome, bhikkhave, dhammā attabyābādhāyapi saṁvattanti, parabyābādhāyapi saṁvattanti, ubhayabyābādhāyapi saṁvattanti. 
Katame tayo? 
Kāyaduccaritaṁ, vacīduccaritaṁ, manoduccaritaṁ. 
Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā attabyābādhāyapi saṁvattanti, parabyābādhāyapi saṁvattanti, ubhayabyābādhāyapi saṁvattanti. 
Tayome, bhikkhave, dhammā nevattabyābādhāyapi saṁvattanti, na parabyābādhāyapi saṁvattanti, na ubhayabyābādhāyapi saṁvattanti. 
Katame tayo? 
Kāyasucaritaṁ, vacīsucaritaṁ, manosucaritaṁ. 
Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā nevattabyābādhāyapi saṁvattanti, na parabyābādhāyapi saṁvattanti, na ubhayabyābādhāyapi saṁvattantī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3 
18. Rāgapeyyāla 
~ 
“Rāgassa, bhikkhave, abhiññāya tayo dhammā bhāvetabbā. 
Katame tayo? 
Suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi—
rāgassa, bhikkhave, abhiññāya ime tayo dhammā bhāvetabbā. (…) 
Rāgassa, bhikkhave, pariññāya …pe… 
parikkhayāya … 
pahānāya … 
khayāya … 
vayāya … 
virāgāya … 
nirodhāya … 
cāgāya … 
paṭinissaggāya ime tayo dhammā bhāvetabbā. 
Dosassa … 
mohassa … 
kodhassa … 
upanāhassa … 
makkhassa … 
paḷāsassa … 
issāya … 
macchariyassa … 
māyāya … 
sāṭheyyassa … 
thambhassa … 
sārambhassa … 
mānassa … 
atimānassa … 
madassa … 
pamādassa … 
abhiññāya … 
pariññāya … 
parikkhayāya … 
pahānāya … 
khayāya … 
vayāya … 
virāgāya … 
nirodhāya … 
cāgāya … 
paṭinissaggāya ime tayo dhammā bhāvetabbā”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. 
Rāgapeyyālaṁ niṭṭhitaṁ. 
Tassuddānaṁ 
Rāgaṁ dosañca mohañca, 
kodhūpanāhapañcamaṁ; 
Makkhapaḷāsaissā ca, 
maccharimāyāsāṭheyyā. 
Thambhasārambhamānañca, 
atimānamadassa ca; 
Pamādā sattarasa vuttā, 
rāgapeyyālanissitā. 
Ete opammayuttena, 
āpādena abhiññāya; 
Pariññāya parikkhayā, 
pahānakkhayabbayena; 
Virāganirodhacāgaṁ, 
paṭinissagge ime dasa. 
Suññato animitto ca, 
appaṇihito ca tayo; 
Samādhimūlakā peyyā—
lesupi vavatthitā cāti. 
Tatiyo paṇṇāsako niṭṭhito. 
Tikanipātapāḷi niṭṭhitā. 

Aṅguttara Nikāya 3.18 
2. Rathakāravagga 
Devalokasutta 
“Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṁ puccheyyuṁ: 
‘devalokūpapattiyā, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṁ vussathā’ti? 
Nanu tumhe, bhikkhave, evaṁ puṭṭhā aṭṭīyeyyātha harāyeyyātha jiguccheyyāthā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Iti kira tumhe, bhikkhave, dibbena āyunā aṭṭīyatha harāyatha jigucchatha, dibbena vaṇṇena dibbena sukhena dibbena yasena dibbenādhipateyyena aṭṭīyatha harāyatha jigucchatha; 
pageva kho pana, bhikkhave, tumhehi kāyaduccaritena aṭṭīyitabbaṁ harāyitabbaṁ jigucchitabbaṁ, vacīduccaritena … manoduccaritena aṭṭīyitabbaṁ harāyitabbaṁ jigucchitabban”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.19 
2. Rathakāravagga 
Paṭhamapāpaṇikasutta 
“Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato pāpaṇiko abhabbo anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, pāpaṇiko pubbaṇhasamayaṁ na sakkaccaṁ kammantaṁ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṁ na sakkaccaṁ kammantaṁ adhiṭṭhāti, sāyanhasamayaṁ na sakkaccaṁ kammantaṁ adhiṭṭhāti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko abhabbo anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anadhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ phātiṁ kātuṁ. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ na sakkaccaṁ samādhinimittaṁ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṁ na sakkaccaṁ samādhinimittaṁ adhiṭṭhāti, sāyanhasamayaṁ na sakkaccaṁ samādhinimittaṁ adhiṭṭhāti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo anadhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ phātiṁ kātuṁ. 
Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato pāpaṇiko bhabbo anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, pāpaṇiko pubbaṇhasamayaṁ sakkaccaṁ kammantaṁ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṁ …pe… sāyanhasamayaṁ sakkaccaṁ kammantaṁ adhiṭṭhāti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko bhabbo anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kātuṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ phātiṁ kātuṁ. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu pubbaṇhasamayaṁ sakkaccaṁ samādhinimittaṁ adhiṭṭhāti, majjhanhikasamayaṁ …pe… sāyanhasamayaṁ sakkaccaṁ samādhinimittaṁ adhiṭṭhāti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo anadhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ adhigantuṁ, adhigataṁ vā kusalaṁ dhammaṁ phātiṁ kātun”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.1 
1. Bālavagga 
Bhayasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Yāni kānici, bhikkhave, bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato. 
Ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. 
Ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. 
Seyyathāpi, bhikkhave, naḷāgārā vā tiṇāgārā vā aggi mutto kūṭāgārānipi ḍahati ullittāvalittāni nivātāni phusitaggaḷāni pihitavātapānāni; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, yāni kānici bhayāni uppajjanti sabbāni tāni bālato uppajjanti, no paṇḍitato. 
Ye keci upaddavā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. 
Ye keci upasaggā uppajjanti sabbe te bālato uppajjanti, no paṇḍitato. 
Iti kho, bhikkhave, sappaṭibhayo bālo, appaṭibhayo paṇḍito. 
Saupaddavo bālo, anupaddavo paṇḍito. 
Saupasaggo bālo, anupasaggo paṇḍito. 
Natthi, bhikkhave, paṇḍitato bhayaṁ, natthi paṇḍitato upaddavo, natthi paṇḍitato upasaggo. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo te tayo dhamme abhinivajjetvā, yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo te tayo dhamme samādāya vattissāmā’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.20 
2. Rathakāravagga 
Dutiyapāpaṇikasutta 
“Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato pāpaṇiko nacirasseva mahattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti bhogesu. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, pāpaṇiko cakkhumā ca hoti vidhuro ca nissayasampanno ca. 
Kathañca, bhikkhave, pāpaṇiko cakkhumā hoti? 
Idha, bhikkhave, pāpaṇiko paṇiyaṁ jānāti: 
‘idaṁ paṇiyaṁ evaṁ kītaṁ, evaṁ vikkayamānaṁ, ettakaṁ mūlaṁ bhavissati, ettako udayo’ti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, pāpaṇiko cakkhumā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, pāpaṇiko vidhuro hoti? 
Idha, bhikkhave, pāpaṇiko kusalo hoti paṇiyaṁ ketuñca vikketuñca. 
Evaṁ kho, bhikkhave, pāpaṇiko vidhuro hoti. 
Kathañca, bhikkhave, pāpaṇiko nissayasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, pāpaṇikaṁ ye te gahapatī vā gahapatiputtā vā aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā te evaṁ jānanti: 
‘ayaṁ kho bhavaṁ pāpaṇiko cakkhumā vidhuro ca paṭibalo puttadārañca posetuṁ, amhākañca kālena kālaṁ anuppadātun’ti. 
Te naṁ bhogehi nipatanti: 
‘ito, samma pāpaṇika, bhoge karitvā puttadārañca posehi, amhākañca kālena kālaṁ anuppadehī’ti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, pāpaṇiko nissayasampanno hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato pāpaṇiko nacirasseva mahattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti bhogesu. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva mahattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti kusalesu dhammesu. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhumā ca hoti vidhuro ca nissayasampanno ca. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cakkhumā hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu cakkhumā hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vidhuro hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu vidhuro hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu nissayasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te kālena kālaṁ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: 
‘idaṁ, bhante, kathaṁ, imassa ko attho’ti? 
Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṁ paṭivinodenti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu nissayasampanno hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu nacirasseva mahattaṁ vepullattaṁ pāpuṇāti kusalesu dhammesū”ti. 
Dasamaṁ. 
Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito. 
Rathakāravaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Ñāto sāraṇīyo bhikkhu, 
cakkavattī sacetano; 
Apaṇṇakattā devo ca, 
duve pāpaṇikena cāti. 

Aṅguttara Nikāya 3.21 
3. Puggalavagga 
Samiddhasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodiṁsu. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ samiddhaṁ āyasmā sāriputto etadavoca: 
“Tayome, āvuso samiddha, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. 
Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? 
“Tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. 
Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. 
Taṁ kissa hetu? 
Imassa, āvuso, puggalassa saddhindriyaṁ adhimattan”ti. 
Atha kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: 
“tayome, āvuso koṭṭhika, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. 
Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? 
“Tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. 
Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. 
Taṁ kissa hetu? 
Imassa, āvuso, puggalassa samādhindriyaṁ adhimattan”ti. 
Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 
“tayome, āvuso sāriputta, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. 
Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paṇītataro cā”ti? 
“Tayome, āvuso koṭṭhika, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto. 
Ime kho, āvuso, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Imesaṁ, āvuso, tiṇṇaṁ puggalānaṁ yvāyaṁ puggalo diṭṭhippatto, ayaṁ me puggalo khamati imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro ca. 
Taṁ kissa hetu? 
Imassa, āvuso, puggalassa paññindriyaṁ adhimattan”ti. 
Atha kho āyasmā sāriputto āyasmantañca samiddhaṁ āyasmantañca mahākoṭṭhikaṁ etadavoca: 
“byākataṁ kho, āvuso, amhehi sabbeheva yathāsakaṁ paṭibhānaṁ. 
Āyāmāvuso, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocessāma. 
Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti. 
“Evamāvuso”ti kho āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ. 
Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca samiddho āyasmā ca mahākoṭṭhiko yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. 
Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto yāvatako ahosi āyasmatā ca samiddhena āyasmatā ca mahākoṭṭhikena saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 
“Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: 
‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti. 
Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo diṭṭhippatto sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā. 
Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: 
‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti. 
Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo kāyasakkhī svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo diṭṭhippatto sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā. 
Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: 
‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’ti. 
Ṭhānañhetaṁ, sāriputta, vijjati yvāyaṁ puggalo diṭṭhippatto svāssa arahattāya paṭipanno, yvāyaṁ puggalo saddhāvimutto svāssa sakadāgāmī vā anāgāmī vā, yo cāyaṁ puggalo kāyasakkhī sopassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā. 
Na khvettha, sāriputta, sukaraṁ ekaṁsena byākātuṁ: 
‘ayaṁ imesaṁ tiṇṇaṁ puggalānaṁ abhikkantataro ca paṇītataro cā’”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.22 
3. Puggalavagga 
Gilānasutta 
“Tayome, bhikkhave, gilānā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Idha, bhikkhave, ekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni, labhanto vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ alabhanto vā patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ neva vuṭṭhāti tamhā ābādhā. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni alabhanto vā sappāyāni bhojanāni, labhanto vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ alabhanto vā patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ vuṭṭhāti tamhā ābādhā. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco gilāno labhantova sappāyāni bhojanāni no alabhanto, labhantova sappāyāni bhesajjāni no alabhanto, labhantova patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ no alabhanto vuṭṭhāti tamhā ābādhā. 
Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ gilāno labhantova sappāyāni bhojanāni no alabhanto, labhantova sappāyāni bhesajjāni no alabhanto, labhantova patirūpaṁ upaṭṭhākaṁ no alabhanto vuṭṭhāti tamhā ābādhā, imaṁ kho, bhikkhave, gilānaṁ paṭicca gilānabhattaṁ anuññātaṁ gilānabhesajjaṁ anuññātaṁ gilānupaṭṭhāko anuññāto. 
Imañca pana, bhikkhave, gilānaṁ paṭicca aññepi gilānā upaṭṭhātabbā. 
Ime kho, bhikkhave, tayo gilānā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, tayome gilānūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo labhanto vā tathāgataṁ dassanāya alabhanto vā tathāgataṁ dassanāya, labhanto vā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya neva okkamati niyāmaṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. 
Idha, pana, bhikkhave, ekacco puggalo labhanto vā tathāgataṁ dassanāya alabhanto vā tathāgataṁ dassanāya, labhanto vā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya alabhanto vā tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya okkamati niyāmaṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo labhantova tathāgataṁ dassanāya no alabhanto, labhantova tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya no alabhanto okkamati niyāmaṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ. 
Tatra, bhikkhave, yvāyaṁ puggalo labhantova tathāgataṁ dassanāya no alabhanto, labhantova tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ savanāya no alabhanto okkamati niyāmaṁ kusalesu dhammesu sammattaṁ, imaṁ kho, bhikkhave, puggalaṁ paṭicca dhammadesanā anuññātā. 
Imañca pana, bhikkhave, puggalaṁ paṭicca aññesampi dhammo desetabbo. 
Ime kho, bhikkhave, tayo gilānūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.23 
3. Puggalavagga 
Saṅkhārasutta 
“Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. 
So sabyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. 
Tamenaṁ sabyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhā phassā phusanti. 
So sabyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhaṁ vedanaṁ vedayati ekantadukkhaṁ, seyyathāpi sattā nerayikā. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. 
So abyābajjhaṁ kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, abyābajjhaṁ manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā abyābajjhaṁ lokaṁ upapajjati. 
Tamenaṁ abyābajjhaṁ lokaṁ upapannaṁ samānaṁ abyābajjhā phassā phusanti. 
So abyābajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyābajjhaṁ vedanaṁ vedayati ekantasukhaṁ, seyyathāpi devā subhakiṇhā. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. 
So sabyābajjhampi abyābajjhampi kāyasaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi vacīsaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā, sabyābajjhampi abyābajjhampi manosaṅkhāraṁ abhisaṅkharitvā sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapajjati. 
Tamenaṁ sabyābajjhampi abyābajjhampi lokaṁ upapannaṁ samānaṁ sabyābajjhāpi abyābajjhāpi phassā phusanti. 
So sabyābajjhehipi abyābajjhehipi phassehi phuṭṭho samāno sabyābajjhampi abyābajjhampi vedanaṁ vedayati vokiṇṇasukhadukkhaṁ, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. 
Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.24 
3. Puggalavagga 
Bahukārasutta 
“Tayome, bhikkhave, puggalā puggalassa bahukārā. 
Katame tayo? 
Yaṁ, bhikkhave, puggalaṁ āgamma puggalo buddhaṁ saraṇaṁ gato hoti, dhammaṁ saraṇaṁ gato hoti, saṅghaṁ saraṇaṁ gato hoti; 
ayaṁ, bhikkhave, puggalo imassa puggalassa bahukāro. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, yaṁ puggalaṁ āgamma puggalo ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; 
ayaṁ, bhikkhave, puggalo imassa puggalassa bahukāro. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, yaṁ puggalaṁ āgamma puggalo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati; 
ayaṁ, bhikkhave, puggalo imassa puggalassa bahukāro. 
Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā puggalassa bahukārā. 
Imehi ca pana, bhikkhave, tīhi puggalehi imassa puggalassa natthañño puggalo bahukāroti vadāmi. 
Imesaṁ pana, bhikkhave, tiṇṇaṁ puggalānaṁ iminā puggalena na suppatikāraṁ vadāmi, yadidaṁ abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānuppadānenā”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.25 
3. Puggalavagga 
Vajirūpamasutta 
“Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Arukūpamacitto puggalo, vijjūpamacitto puggalo, vajirūpamacitto puggalo. 
Katamo ca, bhikkhave, arukūpamacitto puggalo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo 
appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, duṭṭhāruko kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya āsavaṁ deti; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo 
appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, arukūpamacitto puggalo. 
Katamo ca, bhikkhave, vijjūpamacitto puggalo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso rattandhakāratimisāyaṁ vijjantarikāya rūpāni passeyya; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vijjūpamacitto puggalo. 
Katamo ca, bhikkhave, vajirūpamacitto puggalo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, vajirassa natthi kiñci abhejjaṁ maṇi vā pāsāṇo vā; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo āsavānaṁ khayā …pe… upasampajja viharati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, vajirūpamacitto puggalo. 
Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.26 
3. Puggalavagga 
Sevitabbasutta 
“Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Atthi, bhikkhave, puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. 
Atthi, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. 
Atthi, bhikkhave, puggalo sakkatvā garuṁ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo hīno hoti sīlena samādhinā paññāya. 
Evarūpo, bhikkhave, puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo aññatra anuddayā aññatra anukampā. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sadiso hoti sīlena samādhinā paññāya. 
Evarūpo, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. 
Taṁ kissa hetu? 
Sīlasāmaññagatānaṁ sataṁ sīlakathā ca no bhavissati, sā ca no pavattinī bhavissati, sā ca no phāsu bhavissati. 
Samādhisāmaññagatānaṁ sataṁ samādhikathā ca no bhavissati, sā ca no pavattinī bhavissati, sā ca no phāsu bhavissati. 
Paññāsāmaññagatānaṁ sataṁ paññākathā ca no bhavissati, sā ca no pavattinī bhavissati, sā ca no phāsu bhavissatīti. 
Tasmā evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo sakkatvā garuṁ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo adhiko hoti sīlena samādhinā paññāya. 
Evarūpo, bhikkhave, puggalo sakkatvā garuṁ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. 
Taṁ kissa hetu? 
Iti aparipūraṁ vā sīlakkhandhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā sīlakkhandhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmi; 
aparipūraṁ vā samādhikkhandhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā samādhikkhandhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmi; 
aparipūraṁ vā paññākkhandhaṁ paripūressāmi, paripūraṁ vā paññākkhandhaṁ tattha tattha paññāya anuggahessāmīti. 
Tasmā evarūpo puggalo sakkatvā garuṁ katvā sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. 
Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. 
Nihīyati puriso nihīnasevī, 
Na ca hāyetha kadāci tulyasevī; 
Seṭṭhamupanamaṁ udeti khippaṁ, 
Tasmā attano uttariṁ bhajethā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.27 
3. Puggalavagga 
Jigucchitabbasutta 
“Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Atthi, bhikkhave, puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. 
Atthi, bhikkhave, puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. 
Atthi, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto, assamaṇo samaṇapaṭiñño, abrahmacārī brahmacāripaṭiñño, antopūti avassuto kasambujāto. 
Evarūpo, bhikkhave, puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. 
Taṁ kissa hetu? 
Kiñcāpi, bhikkhave, evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṁ āpajjati, atha kho naṁ pāpako kittisaddo abbhuggacchati: 
‘pāpamitto purisapuggalo pāpasahāyo pāpasampavaṅko’ti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, ahi gūthagato kiñcāpi na daṁsati, atha kho naṁ makkheti; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, kiñcāpi evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṁ āpajjati, atha kho naṁ pāpako kittisaddo abbhuggacchati: 
‘pāpamitto purisapuggalo pāpasahāyo pāpasampavaṅko’ti. 
Tasmā evarūpo puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, 
appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, duṭṭhāruko kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya āsavaṁ deti; 
evamevaṁ kho, bhikkhave …pe… 
seyyathāpi, bhikkhave, tindukālātaṁ kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭitaṁ bhiyyoso mattāya cicciṭāyati ciṭiciṭāyati; 
evamevaṁ kho, bhikkhave …pe… 
seyyathāpi, bhikkhave, gūthakūpo kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyoso mattāya duggandho hoti; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo, 
appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. 
Evarūpo, bhikkhave, puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. 
Taṁ kissa hetu? 
Akkoseyyapi maṁ paribhāseyyapi maṁ anatthampi maṁ kareyyāti. 
Tasmā evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo. 
Evarūpo, bhikkhave, puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. 
Taṁ kissa hetu? 
Kiñcāpi, bhikkhave, evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṁ āpajjati, atha kho naṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati: 
‘kalyāṇamitto purisapuggalo kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko’ti. 
Tasmā evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo. 
Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. 
Nihīyati puriso nihīnasevī, 
Na ca hāyetha kadāci tulyasevī; 
Seṭṭhamupanamaṁ udeti khippaṁ, 
Tasmā attano uttariṁ bhajethā”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.28 
3. Puggalavagga 
Gūthabhāṇīsutta 
“Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Gūthabhāṇī, pupphabhāṇī, madhubhāṇī. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo gūthabhāṇī? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ jānāsi taṁ vadehī’ti. So ajānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti; iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo gūthabhāṇī. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo pupphabhāṇī? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabhaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho: ‘ehambho purisa, yaṁ pajānāsi taṁ vadehī’ti, so ajānaṁ vā āha: ‘na jānāmī’ti, jānaṁ vā āha: ‘jānāmī’ti, apassaṁ vā āha: ‘na passāmī’ti, passaṁ vā āha: ‘passāmī’ti; iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo pupphabhāṇī. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo madhubhāṇī? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo pharusaṁ vācaṁ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti; 
yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṁ vācaṁ bhāsitā hoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo madhubhāṇī. 
Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.29 
3. Puggalavagga 
Andhasutta 
“Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Andho, ekacakkhu, dvicakkhu. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo andho? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tathārūpaṁ cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigaccheyya adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kareyya; 
tathārūpampissa cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo andho. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo ekacakkhu? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tathārūpaṁ cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigaccheyya adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kareyya; 
tathārūpaṁ panassa cakkhu na hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo ekacakkhu. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo dvicakkhu? 
Idha, bhikkhave, ekaccassa puggalassa tathārūpaṁ cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā anadhigataṁ vā bhogaṁ adhigaccheyya, adhigataṁ vā bhogaṁ phātiṁ kareyya; 
tathārūpampissa cakkhu hoti yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya; 
sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo dvicakkhu. 
Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. 
Na ceva bhogā tathārūpā, 
na ca puññāni kubbati; 
Ubhayattha kaliggāho, 
andhassa hatacakkhuno. 
Athāparāyaṁ akkhāto, 
Ekacakkhu ca puggalo; 
Dhammādhammena saṭhoso, 
Bhogāni pariyesati. 
Theyyena kūṭakammena, 
musāvādena cūbhayaṁ; 
Kusalo hoti saṅghātuṁ, 
kāmabhogī ca mānavo; 
Ito so nirayaṁ gantvā, 
ekacakkhu vihaññati. 
Dvicakkhu pana akkhāto, 
seṭṭho purisapuggalo; 
Dhammaladdhehi bhogehi, 
uṭṭhānādhigataṁ dhanaṁ. 
Dadāti seṭṭhasaṅkappo, 
abyaggamānaso naro; 
Upeti bhaddakaṁ ṭhānaṁ, 
yattha gantvā na socati. 
Andhañca ekacakkhuñca, 
ārakā parivajjaye; 
Dvicakkhuṁ pana sevetha, 
seṭṭhaṁ purisapuggalan”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.2 
1. Bālavagga 
Lakkhaṇasutta 
“Kammalakkhaṇo, bhikkhave, bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito, apadānasobhanī paññāti. 
Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. 
Katamehi tīhi? 
Kāyaduccaritena, vacīduccaritena, manoduccaritena. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo. 
Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. 
Katamehi tīhi? 
Kāyasucaritena, vacīsucaritena, manosucaritena. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘yehi tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo te tayo dhamme abhinivajjetvā, yehi tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo te tayo dhamme samādāya vattissāmā’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.30 
3. Puggalavagga 
Avakujjasutta 
“Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Avakujjapañño puggalo, ucchaṅgapañño puggalo, puthupañño puggalo. 
Katamo ca, bhikkhave, avakujjapañño puggalo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ārāmaṁ gantā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya. 
Tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti. 
So tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti; 
vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho nikujjo tatra udakaṁ āsittaṁ vivaṭṭati, no saṇṭhāti; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo ārāmaṁ gantā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya. 
Tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti. 
So tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti; 
vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, avakujjapañño puggalo. 
Katamo ca, bhikkhave, ucchaṅgapañño puggalo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ārāmaṁ gantā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya. 
Tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti. 
So tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti; 
vuṭṭhito ca kho tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, purisassa ucchaṅge nānākhajjakāni ākiṇṇāni—
tilā taṇḍulā modakā badarā. 
So tamhā āsanā vuṭṭhahanto satisammosā pakireyya. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo ārāmaṁ gantā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya. 
Tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti. 
So tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti; 
vuṭṭhito ca kho tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṁ manasi karoti, na majjhaṁ manasi karoti, na pariyosānaṁ manasi karoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, ucchaṅgapañño puggalo. 
Katamo ca, bhikkhave, puthupañño puggalo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ārāmaṁ gantā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya. 
Tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti. 
So tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti; 
vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho ukkujjo tatra udakaṁ āsittaṁ saṇṭhāti no vivaṭṭati; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo ārāmaṁ gantā hoti abhikkhaṇaṁ bhikkhūnaṁ santike dhammassavanāya. 
Tassa bhikkhū dhammaṁ desenti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāsenti. 
So tasmiṁ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti; 
vuṭṭhitopi tamhā āsanā tassā kathāya ādimpi manasi karoti, majjhampi manasi karoti, pariyosānampi manasi karoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puthupañño puggalo. 
Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasminti. 
Avakujjapañño puriso, 
dummedho avicakkhaṇo; 
Abhikkhaṇampi ce hoti, 
gantā bhikkhūna santike. 
Ādiṁ kathāya majjhañca, 
pariyosānañca tādiso; 
Uggahetuṁ na sakkoti, 
paññā hissa na vijjati. 
Ucchaṅgapañño puriso, 
seyyo etena vuccati; 
Abhikkhaṇampi ce hoti, 
gantā bhikkhūna santike. 
Ādiṁ kathāya majjhañca, 
pariyosānañca tādiso; 
Nisinno āsane tasmiṁ, 
uggahetvāna byañjanaṁ; 
Vuṭṭhito nappajānāti, 
gahitaṁ hissa mussati. 
Puthupañño ca puriso, 
seyyo etehi vuccati; 
Abhikkhaṇampi ce hoti, 
gantā bhikkhūna santike. 
Ādiṁ kathāya majjhañca, 
pariyosānañca tādiso; 
Nisinno āsane tasmiṁ, 
uggahetvāna byañjanaṁ. 
Dhāreti seṭṭhasaṅkappo, 
Abyaggamānaso naro; 
Dhammānudhammappaṭipanno, 
Dukkhassantakaro siyā”ti. 
Dasamaṁ. 
Puggalavaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Samiddha gilāna saṅkhārā, 
bahukārā vajirena ca; 
Sevi jiguccha gūthabhāṇī, 
andho ca avakujjatāti. 

Aṅguttara Nikāya 3.31 
4. Devadūtavagga 
Sabrahmakasutta 
“Sabrahmakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. 
Sapubbācariyakāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. 
Sāhuneyyāni, bhikkhave, tāni kulāni yesaṁ puttānaṁ mātāpitaro ajjhāgāre pūjitā honti. 
‘Brahmā’ti, bhikkhave, mātāpitūnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. 
‘Pubbācariyā’ti, bhikkhave, mātāpitūnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. 
‘Āhuneyyā’ti, bhikkhave, mātāpitūnaṁ etaṁ adhivacanaṁ. 
Taṁ kissa hetu? 
Bahukārā, bhikkhave, mātāpitaro puttānaṁ, āpādakā posakā, imassa lokassa dassetāroti. 
Brahmāti mātāpitaro, 
pubbācariyāti vuccare; 
Āhuneyyā ca puttānaṁ, 
pajāya anukampakā. 
Tasmā hi ne namasseyya, 
sakkareyya ca paṇḍito; 
Annena atha pānena, 
vatthena sayanena ca; 
Ucchādanena nhāpanena, 
pādānaṁ dhovanena ca. 
Tāya naṁ pāricariyāya, 
mātāpitūsu paṇḍitā; 
Idheva naṁ pasaṁsanti, 
pecca sagge pamodatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.32 
4. Devadūtavagga 
Ānandasutta 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“Siyā nu kho, bhante, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu; 
yañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja vihareyyā”ti? 
“Siyā, ānanda, bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu; 
yañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja vihareyyā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana, bhante, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu; 
yañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja vihareyyā”ti? 
“Idhānanda, bhikkhuno evaṁ hoti: 
‘etaṁ santaṁ etaṁ paṇītaṁ yadidaṁ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan’ti. 
Evaṁ kho, ānanda, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā nāssu; 
yañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja vihareyyāti. 
Idañca pana metaṁ, ānanda, sandhāya bhāsitaṁ pārāyane puṇṇakapañhe: 
‘Saṅkhāya lokasmiṁ paroparāni, 
Yassiñjitaṁ natthi kuhiñci loke; 
Santo vidhūmo anīgho nirāso, 
Atāri so jātijaranti brūmī’”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.33 
4. Devadūtavagga 
Sāriputtasutta 
Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ sāriputtaṁ bhagavā etadavoca: 
“saṅkhittenapi kho ahaṁ, sāriputta, dhammaṁ deseyyaṁ; 
vitthārenapi kho ahaṁ, sāriputta, dhammaṁ deseyyaṁ; 
saṅkhittavitthārenapi kho ahaṁ, sāriputta, dhammaṁ deseyyaṁ; 
aññātāro ca dullabhā”ti. 
“Etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo 
yaṁ bhagavā saṅkhittenapi dhammaṁ deseyya, vitthārenapi dhammaṁ deseyya, saṅkhittavitthārenapi dhammaṁ deseyya. 
Bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. 
“Tasmātiha, sāriputta, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na bhavissanti, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na bhavissanti, yañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharissāmā’ti. 
Evañhi kho, sāriputta, sikkhitabbaṁ. 
Yato ca kho, sāriputta, bhikkhuno imasmiñca saviññāṇake kāye ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti, bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti, yañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharato ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na honti tañca cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ upasampajja viharati; 
ayaṁ vuccati, sāriputta: 
‘bhikkhu acchecchi taṇhaṁ, vivattayi saṁyojanaṁ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassa’. 
Idañca pana metaṁ, sāriputta, sandhāya bhāsitaṁ pārāyane udayapañhe: 
‘Pahānaṁ kāmasaññānaṁ, 
domanassāna cūbhayaṁ; 
Thinassa ca panūdanaṁ, 
kukkuccānaṁ nivāraṇaṁ. 
Upekkhāsatisaṁsuddhaṁ, 
dhammatakkapurejavaṁ; 
Aññāvimokkhaṁ pabrūmi, 
avijjāya pabhedanan’”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.34 
4. Devadūtavagga 
Nidānasutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṁ samudayāya. 
Katamāni tīṇi? 
Lobho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, doso nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, moho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya. 
Yaṁ, bhikkhave, lobhapakataṁ kammaṁ lobhajaṁ lobhanidānaṁ lobhasamudayaṁ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṁ kammaṁ vipaccati. 
Yattha taṁ kammaṁ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṁ paṭisaṁvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye. 
Yaṁ, bhikkhave, dosapakataṁ kammaṁ dosajaṁ dosanidānaṁ dosasamudayaṁ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṁ kammaṁ vipaccati. 
Yattha taṁ kammaṁ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṁ paṭisaṁvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye. 
Yaṁ, bhikkhave, mohapakataṁ kammaṁ mohajaṁ mohanidānaṁ mohasamudayaṁ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṁ kammaṁ vipaccati. 
Yattha taṁ kammaṁ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṁ paṭisaṁvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye. 
Seyyathāpi, bhikkhave, bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni sukhette suparikammakatāya bhūmiyā nikkhittāni. 
Devo ca sammādhāraṁ anuppaveccheyya. 
Evassu tāni, bhikkhave, bījāni vuddhiṁ viruḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyuṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yaṁ lobhapakataṁ kammaṁ lobhajaṁ lobhanidānaṁ lobhasamudayaṁ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṁ kammaṁ vipaccati. 
Yattha taṁ kammaṁ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṁ paṭisaṁvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye. 
Yaṁ dosapakataṁ kammaṁ …pe… 
yaṁ mohapakataṁ kammaṁ mohajaṁ mohanidānaṁ mohasamudayaṁ, yatthassa attabhāvo nibbattati tattha taṁ kammaṁ vipaccati. 
Yattha taṁ kammaṁ vipaccati tattha tassa kammassa vipākaṁ paṭisaṁvedeti, diṭṭhe vā dhamme upapajja vā apare vā pariyāye. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṁ samudayāya. 
Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṁ samudayāya. 
Katamāni tīṇi? 
Alobho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, adoso nidānaṁ kammānaṁ samudayāya, amoho nidānaṁ kammānaṁ samudayāya. 
Yaṁ, bhikkhave, alobhapakataṁ kammaṁ alobhajaṁ alobhanidānaṁ alobhasamudayaṁ, lobhe vigate evaṁ taṁ kammaṁ pahīnaṁ hoti ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. 
Yaṁ, bhikkhave, adosapakataṁ kammaṁ adosajaṁ adosanidānaṁ adosasamudayaṁ, dose vigate evaṁ taṁ kammaṁ pahīnaṁ hoti ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. 
Yaṁ, bhikkhave, amohapakataṁ kammaṁ amohajaṁ amohanidānaṁ amohasamudayaṁ, mohe vigate evaṁ taṁ kammaṁ pahīnaṁ hoti ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. 
Seyyathāpi, bhikkhave, bījāni akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni. 
Tāni puriso agginā ḍaheyya. 
Agginā ḍahitvā masiṁ kareyya. 
Masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. 
Evassu tāni, bhikkhave, bījāni ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvaṅkatāni āyatiṁ anuppādadhammāni. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yaṁ alobhapakataṁ kammaṁ alobhajaṁ alobhanidānaṁ alobhasamudayaṁ, lobhe vigate evaṁ taṁ kammaṁ pahīnaṁ hoti ucchinnamūlaṁ tālāvatthukataṁ anabhāvaṅkataṁ āyatiṁ anuppādadhammaṁ. 
Yaṁ adosapakataṁ kammaṁ …pe… 
yaṁ amohapakataṁ kammaṁ amohajaṁ amohanidānaṁ amohasamudayaṁ, mohe vigate evaṁ taṁ kammaṁ pahīnaṁ hoti …pe… 
āyatiṁ anuppādadhammaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṁ samudayāyāti. 
Lobhajaṁ dosajañceva, 
mohajañcāpaviddasu; 
Yaṁ tena pakataṁ kammaṁ, 
appaṁ vā yadi vā bahuṁ; 
Idheva taṁ vedaniyaṁ, 
vatthu aññaṁ na vijjati. 
Tasmā lobhañca dosañca, 
mohajañcāpi viddasu; 
Vijjaṁ uppādayaṁ bhikkhu, 
sabbā duggatiyo jahe”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.35 
4. Devadūtavagga 
Hatthakasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
e