Tika Nipāta — Ba Pháp

kaṁ samayaṁ bhagavā āḷaviyaṁ viharati gomagge siṁsapāvane paṇṇasanthare. 
Atha kho hatthako āḷavako jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno addasa bhagavantaṁ gomagge siṁsapāvane paṇṇasanthare nisinnaṁ. 
Disvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho hatthako āḷavako bhagavantaṁ etadavoca: 
“kacci, bhante bhagavā, sukhamasayitthā”ti? 
“Evaṁ, kumāra, sukhamasayitthaṁ. 
Ye ca pana loke sukhaṁ senti, ahaṁ tesaṁ aññataro”ti. 
“Sītā, bhante, hemantikā ratti, antaraṭṭhako himapātasamayo, kharā gokaṇṭakahatā bhūmi, tanuko paṇṇasantharo, viraḷāni rukkhassa pattāni, sītāni kāsāyāni vatthāni, sīto ca verambho vāto vāyati. 
Atha ca pana bhagavā evamāha: 
‘evaṁ, kumāra, sukhamasayitthaṁ. 
Ye ca pana loke sukhaṁ senti, ahaṁ tesaṁ aññataro’”ti. 
“Tena hi, kumāra, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṁ byākareyyāsi. 
Taṁ kiṁ maññasi, kumāra, idhassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā kūṭāgāraṁ ullittāvalittaṁ nivātaṁ phusitaggaḷaṁ pihitavātapānaṁ. 
Tatrassa pallaṅko gonakatthato paṭikatthato paṭalikatthato kadalimigapavarapaccattharaṇo sauttaracchado ubhato lohitakūpadhāno; 
telappadīpo cettha jhāyeyya; 
catasso ca pajāpatiyo manāpāmanāpena paccupaṭṭhitā assu. 
Taṁ kiṁ maññasi, kumāra, sukhaṁ vā so sayeyya no vā? 
Kathaṁ vā te ettha hotī”ti? 
“Sukhaṁ so, bhante, sayeyya. 
Ye ca pana loke sukhaṁ senti, so tesaṁ aññataro”ti. 
“Taṁ kiṁ maññasi, kumāra, 
api nu tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā uppajjeyyuṁ rāgajā pariḷāhā kāyikā vā cetasikā vā yehi so rāgajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṁ sayeyyā”ti? 
“Evaṁ, bhante”ti. 
“Yehi kho so, kumāra, gahapati vā gahapatiputto vā rāgajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṁ sayeyya, so rāgo tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. 
Tasmāhaṁ sukhamasayitthaṁ. 
Taṁ kiṁ maññasi, kumāra, 
api nu tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā uppajjeyyuṁ dosajā pariḷāhā …pe… 
mohajā pariḷāhā kāyikā vā cetasikā vā yehi so mohajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṁ sayeyyā”ti? 
“Evaṁ, bhante”ti. 
“Ye hi kho so, kumāra, gahapati vā gahapatiputto vā mohajehi pariḷāhehi pariḍayhamāno dukkhaṁ sayeyya, so moho tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. 
Tasmāhaṁ sukhamasayitthanti. 
Sabbadā ve sukhaṁ seti, 
brāhmaṇo parinibbuto; 
Yo na limpati kāmesu, 
sītibhūto nirūpadhi. 
Sabbā āsattiyo chetvā, 
vineyya hadaye daraṁ; 
Upasanto sukhaṁ seti, 
santiṁ pappuyya cetaso”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.36 
4. Devadūtavagga 
Devadūtasutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, devadūtāni. 
Katamāni tīṇi? 
Idha, bhikkhave, ekacco kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. 
So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā nānābāhāsu gahetvā yamassa rañño dassenti: 
‘ayaṁ, deva, puriso amatteyyo apetteyyo asāmañño abrahmañño, na kule jeṭṭhāpacāyī. 
Imassa devo daṇḍaṁ paṇetū’ti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā paṭhamaṁ devadūtaṁ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati: 
‘ambho, purisa, na tvaṁ addasa manussesu paṭhamaṁ devadūtaṁ pātubhūtan’ti? 
So evamāha: 
‘nāddasaṁ, bhante’ti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: 
‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu itthiṁ vā purisaṁ vā āsītikaṁ vā nāvutikaṁ vā vassasatikaṁ vā jātiyā jiṇṇaṁ gopānasivaṅkaṁ bhoggaṁ daṇḍaparāyaṇaṁ pavedhamānaṁ gacchantaṁ āturaṁ gatayobbanaṁ khaṇḍadantaṁ palitakesaṁ vilūnaṁ khallitasiraṁ valitaṁ tilakāhatagattan’ti? 
So evamāha: 
‘addasaṁ, bhante’ti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: 
‘ambho, purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi—
ahampi khomhi jarādhammo jaraṁ anatīto, handāhaṁ kalyāṇaṁ karomi, kāyena vācāya manasā’ti? 
So evamāha: 
‘nāsakkhissaṁ, bhante. Pamādassaṁ, bhante’ti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: 
‘ambho, purisa, pamādatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. 
Taggha tvaṁ, ambho purisa, tathā karissanti yathā taṁ pamattaṁ. 
Taṁ kho pana te etaṁ pāpakammaṁ neva mātarā kataṁ, na pitarā kataṁ, na bhātarā kataṁ, na bhaginiyā kataṁ, na mittāmaccehi kataṁ, na ñātisālohitehi kataṁ, na devatāhi kataṁ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ; 
atha kho tayāvetaṁ pāpakammaṁ kataṁ, tvaññevetassa vipākaṁ paṭisaṁvedissasī’ti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā paṭhamaṁ devadūtaṁ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā, dutiyaṁ devadūtaṁ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati: 
‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu dutiyaṁ devadūtaṁ pātubhūtan’ti? 
So evamāha: 
‘nāddasaṁ, bhante’ti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: 
‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu itthiṁ vā purisaṁ vā ābādhikaṁ dukkhitaṁ bāḷhagilānaṁ, sake muttakarīse palipannaṁ semānaṁ, aññehi vuṭṭhāpiyamānaṁ, aññehi saṁvesiyamānan’ti? 
So evamāha: 
‘addasaṁ, bhante’ti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: 
‘ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi: 
“ahampi khomhi byādhidhammo byādhiṁ anatīto, handāhaṁ kalyāṇaṁ karomi kāyena vācāya manasā”’ti? 
So evamāha: 
‘nāsakkhissaṁ, bhante. Pamādassaṁ, bhante’ti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: 
‘ambho purisa, pamādatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. 
Taggha tvaṁ, ambho purisa, tathā karissanti yathā taṁ pamattaṁ. 
Taṁ kho pana te etaṁ pāpakammaṁ neva mātarā kataṁ, na pitarā kataṁ, na bhātarā kataṁ, na bhaginiyā kataṁ, na mittāmaccehi kataṁ, na ñātisālohitehi kataṁ, na devatāhi kataṁ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ; 
atha kho tayāvetaṁ pāpakammaṁ kataṁ. Tvaññevetassa vipākaṁ paṭisaṁvedissasī’ti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā dutiyaṁ devadūtaṁ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā, tatiyaṁ devadūtaṁ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati: 
‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu tatiyaṁ devadūtaṁ pātubhūtan’ti? 
So evamāha: 
‘nāddasaṁ, bhante’ti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: 
‘ambho purisa, na tvaṁ addasa manussesu itthiṁ vā purisaṁ vā ekāhamataṁ vā dvīhamataṁ vā tīhamataṁ vā uddhumātakaṁ vinīlakaṁ vipubbakajātan’ti? 
So evamāha: 
‘addasaṁ, bhante’ti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: 
‘ambho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi—
ahampi khomhi maraṇadhammo maraṇaṁ anatīto, handāhaṁ kalyāṇaṁ karomi kāyena vācāya manasā’ti? 
So evamāha: 
‘nāsakkhissaṁ, bhante. Pamādassaṁ, bhante’ti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā evamāha: 
‘ambho purisa, pamādatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. 
Taggha tvaṁ, ambho purisa, tathā karissanti yathā taṁ pamattaṁ. 
Taṁ kho pana te etaṁ pāpakammaṁ neva mātarā kataṁ, na pitarā kataṁ, na bhātarā kataṁ, na bhaginiyā kataṁ, na mittāmaccehi kataṁ, na ñātisālohitehi kataṁ, na devatāhi kataṁ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṁ; 
atha kho tayāvetaṁ pāpakammaṁ kataṁ. Tvaññevetassa vipākaṁ paṭisaṁvedissasī’”ti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, yamo rājā tatiyaṁ devadūtaṁ samanuyuñjitvā samanugāhitvā samanubhāsitvā tuṇhī hoti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā pañcavidhabandhanaṁ nāma kāraṇaṁ karonti. 
Tattaṁ ayokhilaṁ hatthe gamenti. Tattaṁ ayokhilaṁ dutiyasmiṁ hatthe gamenti. Tattaṁ ayokhilaṁ pāde gamenti. Tattaṁ ayokhilaṁ dutiyasmiṁ pāde gamenti. Tattaṁ ayokhilaṁ majjhe urasmiṁ gamenti. 
So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vediyati, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā saṁvesetvā kudhārīhi tacchanti. 
So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vediyati, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā vāsīhi tacchanti …pe… 
tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā rathe yojetvā ādittāya bhūmiyā sampajjalitāya sajotibhūtāya sārentipi paccāsārentipi …pe… 
tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā mahantaṁ aṅgārapabbataṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āropentipi oropentipi …pe… 
tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti, ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. (…) 
So tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi tiriyaṁ gacchati. 
So tattha dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vediyati, na ca tāva kālaṁ karoti yāva na taṁ pāpakammaṁ byantīhoti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. 
So kho pana, bhikkhave, mahānirayo—
Catukkaṇṇo catudvāro, 
vibhatto bhāgaso mito; 
Ayopākārapariyanto, 
ayasā paṭikujjito. 
Tassa ayomayā bhūmi, 
Jalitā tejasā yutā; 
Samantā yojanasataṁ, 
Pharitvā tiṭṭhati sabbadāti. 
Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, yamassa rañño etadahosi: 
‘ye kira, bho, loke pāpakāni kammāni karonti te evarūpā vividhā kammakāraṇā karīyanti. 
Aho vatāhaṁ manussattaṁ labheyyaṁ, tathāgato ca loke uppajjeyya arahaṁ sammāsambuddho, tañcāhaṁ bhagavantaṁ payirupāseyyaṁ. 
So ca me bhagavā dhammaṁ deseyya, tassa cāhaṁ bhagavato dhammaṁ ājāneyyan’ti. 
Taṁ kho panāhaṁ, bhikkhave, na aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā evaṁ vadāmi, api ca kho, bhikkhave, yadeva me sāmaṁ ñātaṁ sāmaṁ diṭṭhaṁ sāmaṁ viditaṁ tadevāhaṁ vadāmīti. 
Coditā devadūtehi, 
ye pamajjanti māṇavā; 
Te dīgharattaṁ socanti, 
hīnakāyūpagā narā. 
Ye ca kho devadūtehi, 
santo sappurisā idha; 
Coditā nappamajjanti, 
ariyadhamme kudācanaṁ. 
Upādāne bhayaṁ disvā, 
jātimaraṇasambhave; 
Anupādā vimuccanti, 
jātimaraṇasaṅkhaye. 
Te appamattā sukhino, 
diṭṭhadhammābhinibbutā; 
Sabbaverabhayātītā, 
sabbadukkhaṁ upaccagun”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.37 
4. Devadūtavagga 
Catumahārājasutta 
“Aṭṭhamiyaṁ, bhikkhave, pakkhassa catunnaṁ mahārājānaṁ amaccā pārisajjā imaṁ lokaṁ anuvicaranti: 
‘kacci bahū manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino uposathaṁ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karontī’ti. 
Cātuddasiṁ, bhikkhave, pakkhassa catunnaṁ mahārājānaṁ puttā imaṁ lokaṁ anuvicaranti: 
‘kacci bahū manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino uposathaṁ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karontī’ti. 
Tadahu, bhikkhave, uposathe pannarase cattāro mahārājāno sāmaññeva imaṁ lokaṁ anuvicaranti: 
‘kacci bahū manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino uposathaṁ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karontī’ti. 
Sace, bhikkhave, appakā honti manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino uposathaṁ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karonti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, cattāro mahārājāno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sudhammāya sabhāya sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ārocenti: 
‘appakā kho, mārisā, manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino uposathaṁ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karontī’ti. 
Tena kho, bhikkhave, devā tāvatiṁsā anattamanā honti: 
‘dibbā vata, bho, kāyā parihāyissanti, paripūrissanti asurakāyā’ti. 
Sace pana, bhikkhave, bahū honti manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino uposathaṁ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karonti. 
Tamenaṁ, bhikkhave, cattāro mahārājāno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sudhammāya sabhāya sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ārocenti: 
‘bahū kho, mārisā, manussā manussesu matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino uposathaṁ upavasanti paṭijāgaronti puññāni karontī’ti. 
Tena, bhikkhave, devā tāvatiṁsā attamanā honti: 
‘dibbā vata bho kāyā paripūrissanti, parihāyissanti asurakāyā’ti. 
Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sakko devānamindo deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 
‘Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, 
yā ca pakkhassa aṭṭhamī; 
Pāṭihāriyapakkhañca, 
aṭṭhaṅgasusamāgataṁ; 
Uposathaṁ upavaseyya, 
yopissa mādiso naro’ti. 
Sā kho panesā, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthā duggītā na sugītā dubbhāsitā na subhāsitā. 
Taṁ kissa hetu? 
Sakko hi, bhikkhave, devānamindo avītarāgo avītadoso avītamoho. 
Yo ca kho so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā brahmacariyo katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, tassa kho etaṁ, bhikkhave, bhikkhuno kallaṁ vacanāya: 
‘Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, 
yā ca pakkhassa aṭṭhamī; 
Pāṭihāriyapakkhañca, 
aṭṭhaṅgasusamāgataṁ; 
Uposathaṁ upavaseyya, 
yopissa mādiso naro’ti. 
Taṁ kissa hetu? 
So hi, bhikkhave, bhikkhu vītarāgo vītadoso vītamoho”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.38 
4. Devadūtavagga 
Dutiyacatumahārājasutta 
“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sakko devānamindo deve tāvatiṁse anunayamāno tāyaṁ velāyaṁ imaṁ gāthaṁ abhāsi: 
‘Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, 
yā ca pakkhassa aṭṭhamī; 
Pāṭihāriyapakkhañca, 
aṭṭhaṅgasusamāgataṁ; 
Uposathaṁ upavaseyya, 
yopissa mādiso naro’ti. 
Sā kho panesā, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthā duggītā na sugītā dubbhāsitā na subhāsitā. 
Taṁ kissa hetu? 
Sakko hi, bhikkhave, devānamindo aparimutto jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, ‘aparimutto dukkhasmā’ti vadāmi. 
Yo ca kho so, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṁyojano sammadaññāvimutto, tassa kho etaṁ, bhikkhave, bhikkhuno kallaṁ vacanāya: 
‘Cātuddasiṁ pañcadasiṁ, 
yā ca pakkhassa aṭṭhamī; 
Pāṭihāriyapakkhañca, 
aṭṭhaṅgasusamāgataṁ; 
Uposathaṁ upavaseyya, 
yopissa mādiso naro’ti. 
Taṁ kissa hetu? 
So hi, bhikkhave, bhikkhu parimutto jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, ‘parimutto dukkhasmā’ti vadāmī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.39 
4. Devadūtavagga 
Sukhumālasutta 
“Sukhumālo ahaṁ, bhikkhave, paramasukhumālo accantasukhumālo. 
Mama sudaṁ, bhikkhave, pitu nivesane pokkharaṇiyo kāritā honti. 
Ekattha sudaṁ, bhikkhave, uppalaṁ vappati, ekattha padumaṁ, ekattha puṇḍarīkaṁ, yāvadeva mamatthāya. 
Na kho panassāhaṁ, bhikkhave, akāsikaṁ candanaṁ dhāremi. Kāsikaṁ, bhikkhave, su me taṁ veṭhanaṁ hoti, kāsikā kañcukā, kāsikaṁ nivāsanaṁ, kāsiko uttarāsaṅgo. 
Rattindivaṁ kho pana me su taṁ, bhikkhave, setacchattaṁ dhārīyati: 
‘mā naṁ phusi sītaṁ vā uṇhaṁ vā tiṇaṁ vā rajo vā ussāvo vā’ti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, tayo pāsādā ahesuṁ—eko hemantiko, eko gimhiko, eko vassiko. 
So kho ahaṁ, bhikkhave, vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṁ orohāmi. 
Yathā kho pana, bhikkhave, aññesaṁ nivesane dāsakammakaraporisassa kaṇājakaṁ bhojanaṁ dīyati bilaṅgadutiyaṁ, evamevassu me, bhikkhave, pitu nivesane dāsakammakaraporisassa sālimaṁsodano dīyati. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, evarūpāya iddhiyā samannāgatassa evarūpena ca sukhumālena etadahosi: 
‘assutavā kho puthujjano attanā jarādhammo samāno jaraṁ anatīto paraṁ jiṇṇaṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā, ahampi khomhi jarādhammo jaraṁ anatīto. 
Ahañceva kho pana jarādhammo samāno jaraṁ anatīto paraṁ jiṇṇaṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ na metaṁ assa patirūpan’ti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo yobbane yobbanamado so sabbaso pahīyi. 
Assutavā kho puthujjano attanā byādhidhammo samāno byādhiṁ anatīto paraṁ byādhitaṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā: 
‘ahampi khomhi byādhidhammo byādhiṁ anatīto, ahañceva kho pana byādhidhammo samāno byādhiṁ anatīto paraṁ byādhikaṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ, na metaṁ assa patirūpan’ti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo ārogye ārogyamado so sabbaso pahīyi. 
Assutavā kho puthujjano attanā maraṇadhammo samāno maraṇaṁ anatīto paraṁ mataṁ disvā aṭṭīyati harāyati jigucchati attānaṁyeva atisitvā: 
‘ahampi khomhi maraṇadhammo, maraṇaṁ anatīto, ahaṁ ceva kho pana maraṇadhammo samāno maraṇaṁ anatīto paraṁ mataṁ disvā aṭṭīyeyyaṁ harāyeyyaṁ jiguccheyyaṁ, na metaṁ assa patirūpan’ti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, iti paṭisañcikkhato yo jīvite jīvitamado so sabbaso pahīyīti. 
Tayome, bhikkhave, madā. 
Katame tayo? 
Yobbanamado, ārogyamado, jīvitamado. 
Yobbanamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. 
So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Ārogyamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano …pe… 
jīvitamadamatto vā, bhikkhave, assutavā puthujjano kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. 
So kāyena duccaritaṁ caritvā, vācāya duccaritaṁ caritvā, manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Yobbanamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattati. 
Ārogyamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu …pe… 
jīvitamadamatto vā, bhikkhave, bhikkhu sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattatīti. 
Byādhidhammā jarādhammā, 
atho maraṇadhammino; 
Yathādhammā tathāsantā, 
jigucchanti puthujjanā. 
Ahañce taṁ jiguccheyyaṁ, 
evaṁdhammesu pāṇisu; 
Na metaṁ patirūpassa, 
mama evaṁ vihārino. 
Sohaṁ evaṁ viharanto, 
ñatvā dhammaṁ nirūpadhiṁ; 
Ārogye yobbanasmiñca, 
jīvitasmiñca ye madā. 
Sabbe made abhibhosmi, 
Nekkhamme daṭṭhu khemataṁ; 
Tassa me ahu ussāho, 
Nibbānaṁ abhipassato. 
Nāhaṁ bhabbo etarahi, 
Kāmāni paṭisevituṁ; 
Anivatti bhavissāmi, 
Brahmacariyaparāyaṇo”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.3 
1. Bālavagga 
Cintīsutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni. 
Katamāni tīṇi? 
Idha, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca. 
No cedaṁ, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca abhavissa dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca, kena naṁ paṇḍitā jāneyyuṁ: 
‘bālo ayaṁ bhavaṁ asappuriso’ti? 
Yasmā ca kho, bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī ca tasmā naṁ paṇḍitā jānanti: 
‘bālo ayaṁ bhavaṁ asappuriso’ti. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni. 
Tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni. 
Katamāni tīṇi? 
Idha, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca. 
No cedaṁ, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca abhavissa subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca, kena naṁ paṇḍitā jāneyyuṁ: 
‘paṇḍito ayaṁ bhavaṁ sappuriso’ti? 
Yasmā ca kho, bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca tasmā naṁ paṇḍitā jānanti: 
‘paṇḍito ayaṁ bhavaṁ sappuriso’ti. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni. 
Tasmātiha …pe…. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.40 
4. Devadūtavagga 
Ādhipateyyasutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, ādhipateyyāni. 
Katamāni tīṇi? 
Attādhipateyyaṁ, lokādhipateyyaṁ, dhammādhipateyyaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, attādhipateyyaṁ? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: 
‘na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. 
Na piṇḍapātahetu, na senāsanahetu, na itibhavābhavahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. 
Api ca khomhi otiṇṇo jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. 
Appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. 
Ahañceva kho pana yādisake kāme ohāya agārasmā anagāriyaṁ pabbajito tādisake vā kāme pariyeseyyaṁ tato vā pāpiṭṭhatare, na metaṁ patirūpan’ti. 
So iti paṭisañcikkhati: 
‘āraddhaṁ kho pana me vīriyaṁ bhavissati asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggan’ti. 
So attānaṁyeva adhipatiṁ karitvā akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti, sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, attādhipateyyaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, lokādhipateyyaṁ? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: 
‘na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. 
Na piṇḍapātahetu, na senāsanahetu, na itibhavābhavahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. 
Api ca khomhi otiṇṇo jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. 
Appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. 
Ahañceva kho pana evaṁ pabbajito samāno kāmavitakkaṁ vā vitakkeyyaṁ, byāpādavitakkaṁ vā vitakkeyyaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ vā vitakkeyyaṁ, mahā kho panāyaṁ lokasannivāso. 
Mahantasmiṁ kho pana lokasannivāse santi samaṇabrāhmaṇā iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno. 
Te dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṁ pajānanti. 
Tepi maṁ evaṁ jāneyyuṁ: 
‘passatha, bho, imaṁ kulaputtaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ti. 
devatāpi kho santi iddhimantiniyo dibbacakkhukā paracittaviduniyo. 
Tā dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṁ jānanti. 
Tāpi maṁ evaṁ jāneyyuṁ: 
‘passatha, bho, imaṁ kulaputtaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ti. 
So iti paṭisañcikkhati: 
‘āraddhaṁ kho pana me vīriyaṁ bhavissati asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggan’ti. 
So lokaṁyeva adhipatiṁ karitvā akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti, sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, lokādhipateyyaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, dhammādhipateyyaṁ? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati: 
‘na kho panāhaṁ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. 
Na piṇḍapātahetu, na senāsanahetu, na itibhavābhavahetu agārasmā anagāriyaṁ pabbajito. 
Api ca khomhi otiṇṇo jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. 
Appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. 
Svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhīti. 
Santi kho pana me sabrahmacārī jānaṁ passaṁ viharanti. 
Ahañceva kho pana evaṁ svākkhāte dhammavinaye pabbajito samāno kusīto vihareyyaṁ pamatto, na metaṁ assa patirūpan’ti. 
So iti paṭisañcikkhati: 
‘āraddhaṁ kho pana me vīriyaṁ bhavissati asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggan’ti. 
So dhammaṁyeva adhipatiṁ karitvā akusalaṁ pajahati, kusalaṁ bhāveti, sāvajjaṁ pajahati, anavajjaṁ bhāveti, suddhaṁ attānaṁ pariharati. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, dhammādhipateyyaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi ādhipateyyānīti. 
Natthi loke raho nāma, 
pāpakammaṁ pakubbato; 
Attā te purisa jānāti, 
saccaṁ vā yadi vā musā. 
Kalyāṇaṁ vata bho sakkhi, 
attānaṁ atimaññasi; 
Yo santaṁ attani pāpaṁ, 
attānaṁ parigūhasi. 
Passanti devā ca tathāgatā ca, 
Lokasmiṁ bālaṁ visamaṁ carantaṁ; 
Tasmā hi attādhipateyyako ca, 
Lokādhipo ca nipako ca jhāyī; 
Dhammādhipo ca anudhammacārī, 
Na hīyati saccaparakkamo muni. 
Pasayha māraṁ abhibhuyya antakaṁ, 
Yo ca phusī jātikkhayaṁ padhānavā; 
So tādiso lokavidū sumedho, 
Sabbesu dhammesu atammayo munī”ti. 
Dasamaṁ. 
Devadūtavaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Brahma ānanda sāriputto, 
Nidānaṁ hatthakena ca; 
Dūtā duve ca rājāno, 
Sukhumālādhipateyyena cāti. 

Aṅguttara Nikāya 3.41 
5. Cūḷavagga 
Sammukhībhāvasutta 
“Tiṇṇaṁ, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati. 
Katamesaṁ tiṇṇaṁ? 
Saddhāya, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati. 
Deyyadhammassa, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati. 
Dakkhiṇeyyānaṁ, bhikkhave, sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavati. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇaṁ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṁ puññaṁ pasavatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.42 
5. Cūḷavagga 
Tiṭhānasutta 
“Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi saddho pasanno veditabbo. 
Katamehi tīhi? 
Sīlavantānaṁ dassanakāmo hoti, saddhammaṁ sotukāmo hoti, vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi ṭhānehi saddho pasanno veditabbo. 
Dassanakāmo sīlavataṁ, 
saddhammaṁ sotumicchati; 
Vinaye maccheramalaṁ, 
sa ve saddhoti vuccatī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.43 
5. Cūḷavagga 
Atthavasasutta 
“Tayo, bhikkhave, atthavase sampassamānena alameva paresaṁ dhammaṁ desetuṁ. 
Katame tayo? 
Yo dhammaṁ deseti so atthappaṭisaṁvedī ca hoti dhammappaṭisaṁvedī ca. 
Yo dhammaṁ suṇāti so atthappaṭisaṁvedī ca hoti dhammappaṭisaṁvedī ca. 
Yo ceva dhammaṁ deseti yo ca dhammaṁ suṇāti ubho atthappaṭisaṁvedino ca honti dhammappaṭisaṁvedino ca. 
Ime kho, bhikkhave, tayo atthavase sampassamānena alameva paresaṁ dhammaṁ desetun”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.44 
5. Cūḷavagga 
Kathāpavattisutta 
“Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi kathā pavattinī hoti. 
Katamehi tīhi? 
Yo dhammaṁ deseti so atthappaṭisaṁvedī ca hoti dhammappaṭisaṁvedī ca. 
Yo dhammaṁ suṇāti so atthappaṭisaṁvedī ca hoti dhammappaṭisaṁvedī ca. 
Yo ceva dhammaṁ deseti yo ca dhammaṁ suṇāti ubho atthappaṭisaṁvedino ca honti dhammappaṭisaṁvedino ca. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi ṭhānehi kathā pavattinī hotī”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.45 
5. Cūḷavagga 
Paṇḍitasutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitapaññattāni sappurisapaññattāni. 
Katamāni tīṇi? 
Dānaṁ, bhikkhave, paṇḍitapaññattaṁ sappurisapaññattaṁ. 
Pabbajjā, bhikkhave, paṇḍitapaññattā sappurisapaññattā. 
Mātāpitūnaṁ, bhikkhave, upaṭṭhānaṁ paṇḍitapaññattaṁ sappurisapaññattaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṇḍitapaññattāni sappurisapaññattānīti. 
Sabbhi dānaṁ upaññattaṁ, 
ahiṁsā saṁyamo damo; 
Mātāpitu upaṭṭhānaṁ, 
santānaṁ brahmacārinaṁ. 
Sataṁ etāni ṭhānāni, 
yāni sevetha paṇḍito; 
Ariyo dassanasampanno, 
sa lokaṁ bhajate sivan”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.46 
5. Cūḷavagga 
Sīlavantasutta 
“Yaṁ, bhikkhave, sīlavanto pabbajitā gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharanti. 
Tattha manussā tīhi ṭhānehi bahuṁ puññaṁ pasavanti. 
Katamehi tīhi? 
Kāyena, vācāya, manasā. 
Yaṁ, bhikkhave, sīlavanto pabbajitā gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharanti. 
Tattha manussā imehi tīhi ṭhānehi bahuṁ puññaṁ pasavantī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.47 
5. Cūḷavagga 
Saṅkhatalakkhaṇasutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni. 
Katamāni tīṇi? 
Uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇānī”ti. 
Sattamaṁ. 
Asaṅkhatalakkhaṇasutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇāni. 
Katamāni tīṇi? 
Na uppādo paññāyati, na vayo paññāyati, na ṭhitassa aññathattaṁ paññāyati. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi asaṅkhatassa asaṅkhatalakkhaṇānī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.48 
5. Cūḷavagga 
Pabbatarājasutta 
“Himavantaṁ, bhikkhave, pabbatarājaṁ nissāya mahāsālā tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. 
Katamāhi tīhi? 
Sākhāpattapalāsena vaḍḍhanti, tacapapaṭikāya vaḍḍhanti, pheggusārena vaḍḍhanti. 
Himavantaṁ, bhikkhave, pabbatarājaṁ nissāya mahāsālā imāhi tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhanti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, saddhaṁ kulapatiṁ nissāya anto jano tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhati. 
Katamāhi tīhi? 
Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati. 
Saddhaṁ, bhikkhave, kulapatiṁ nissāya anto jano imāhi tīhi vaḍḍhīhi vaḍḍhatīti. 
Yathāpi pabbato selo, 
araññasmiṁ brahāvane; 
Taṁ rukkhā upanissāya, 
vaḍḍhante te vanappatī. 
Tatheva sīlasampannaṁ, 
saddhaṁ kulapatiṁ idha; 
Upanissāya vaḍḍhanti, 
puttadārā ca bandhavā; 
Amaccā ñātisaṅghā ca, 
ye cassa anujīvino. 
Tyāssa sīlavato sīlaṁ, 
cāgaṁ sucaritāni ca; 
Passamānānukubbanti, 
attamatthaṁ vicakkhaṇā. 
Idha dhammaṁ caritvāna, 
maggaṁ sugatigāminaṁ; 
Nandino devalokasmiṁ, 
modanti kāmakāmino”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.49 
5. Cūḷavagga 
Ātappakaraṇīyasutta 
“Tīhi, bhikkhave, ṭhānehi ātappaṁ karaṇīyaṁ. 
Katamehi tīhi? 
Anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya ātappaṁ karaṇīyaṁ, anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya ātappaṁ karaṇīyaṁ, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsanāya ātappaṁ karaṇīyaṁ. 
Imehi tīhi, bhikkhave, ṭhānehi ātappaṁ karaṇīyaṁ. 
Yato kho, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya ātappaṁ karoti, anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya ātappaṁ karoti, uppannānaṁ sārīrikānaṁ vedanānaṁ dukkhānaṁ tibbānaṁ kharānaṁ kaṭukānaṁ asātānaṁ amanāpānaṁ pāṇaharānaṁ adhivāsanāya ātappaṁ karoti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu ātāpī nipako sato sammā dukkhassa antakiriyāyā”ti. 
Dasamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.4 
1. Bālavagga 
Accayasutta 
“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo veditabbo. 
Katamehi tīhi? 
Accayaṁ accayato na passati, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ nappaṭikaroti, parassa kho pana accayaṁ desentassa yathādhammaṁ nappaṭiggaṇhāti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo veditabbo. 
Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. 
Katamehi tīhi? 
Accayaṁ accayato passati, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, parassa kho pana accayaṁ desentassa yathādhammaṁ paṭiggaṇhāti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito veditabbo. 
Tasmātiha …pe…. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.50 
5. Cūḷavagga 
Mahācorasutta 
“Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mahācoro sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, mahācoro visamanissito ca hoti, gahananissito ca hoti, balavanissito ca hoti. 
Kathañca, bhikkhave, mahācoro visamanissito hoti? 
Idha, bhikkhave, mahācoro nadīviduggaṁ vā nissito hoti pabbatavisamaṁ vā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, mahācoro visamanissito hoti. 
Kathañca, bhikkhave, mahācoro gahananissito hoti? 
Idha, bhikkhave, mahācoro tiṇagahanaṁ vā nissito hoti, rukkhagahanaṁ vā rodhaṁ vā mahāvanasaṇḍaṁ vā. 
Evaṁ kho, bhikkhave, mahācoro gahananissito hoti. 
Kathañca, bhikkhave, mahācoro balavanissito hoti? 
Idha, bhikkhave, mahācoro rājānaṁ vā rājamahāmattānaṁ vā nissito hoti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘sace maṁ koci kiñci vakkhati, ime me rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṁ bhaṇissantī’ti. 
Sace naṁ koci kiñci āha, tyāssa rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṁ bhaṇanti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, mahācoro balavanissito hoti. 
Ime kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato mahācoro sandhimpi chindati, nillopampi harati, ekāgārikampi karoti, paripanthepi tiṭṭhati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato pāpabhikkhu khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, pāpabhikkhu visamanissito ca hoti gahananissito ca balavanissito ca. 
Kathañca, bhikkhave, pāpabhikkhu visamanissito hoti? 
Idha, bhikkhave, pāpabhikkhu visamena kāyakammena samannāgato hoti, visamena vacīkammena samannāgato hoti, visamena manokammena samannāgato hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, pāpabhikkhu visamanissito hoti. 
Kathañca, bhikkhave, pāpabhikkhu gahananissito hoti? 
Idha, bhikkhave, pāpabhikkhu micchādiṭṭhiko hoti, antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgato hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, pāpabhikkhu gahananissito hoti. 
Kathañca, bhikkhave, pāpabhikkhu balavanissito hoti? 
Idha, bhikkhave, pāpabhikkhu rājānaṁ vā rājamahāmattānaṁ vā nissito hoti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘sace maṁ koci kiñci vakkhati, ime me rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṁ bhaṇissantī’ti. 
Sace naṁ koci kiñci āha, tyāssa rājāno vā rājamahāmattā vā pariyodhāya atthaṁ bhaṇanti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, pāpabhikkhu balavanissito hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato pāpabhikkhu khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavatī”ti. 
Ekādasamaṁ. 
Cūḷavaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Sammukhī ṭhānatthavasaṁ, 
pavatti paṇḍita sīlavaṁ; 
Saṅkhataṁ pabbatātappaṁ, 
mahācorenekādasāti. 
Paṭhamo paṇṇāsako samatto. 

Aṅguttara Nikāya 3.51 
6. Brāhmaṇavagga 
Paṭhamadvebrāhmaṇasutta 
Atha kho dve brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te brāhmaṇā bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā; 
te camhā akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. 
Ovadatu no bhavaṁ gotamo, anusāsatu no bhavaṁ gotamo yaṁ amhākaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 
“Taggha tumhe, brāhmaṇā, jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā; 
te cattha akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. 
Upanīyati kho ayaṁ, brāhmaṇā, loko jarāya byādhinā maraṇena. 
Evaṁ upanīyamāne kho, brāhmaṇā, loke jarāya byādhinā maraṇena, yo idha kāyena saṁyamo vācāya saṁyamo manasā saṁyamo, taṁ tassa petassa tāṇañca leṇañca dīpañca saraṇañca parāyaṇañcāti. 
Upanīyati jīvitamappamāyu, 
Jarūpanītassa na santi tāṇā; 
Etaṁ bhayaṁ maraṇe pekkhamāno, 
Puññāni kayirātha sukhāvahāni. 
Yodha kāyena saṁyamo, 
Vācāya uda cetasā; 
Taṁ tassa petassa sukhāya hoti, 
Yaṁ jīvamāno pakaroti puññan”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.52 
6. Brāhmaṇavagga 
Dutiyadvebrāhmaṇasutta 
Atha kho dve brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te brāhmaṇā bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“mayamassu, bho gotama, brāhmaṇā jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā; 
te camhā akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. 
Ovadatu no bhavaṁ gotamo, anusāsatu no bhavaṁ gotamo yaṁ amhākaṁ assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 
“Taggha tumhe, brāhmaṇā, jiṇṇā vuddhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā vīsavassasatikā jātiyā; 
te cattha akatakalyāṇā akatakusalā akatabhīruttāṇā. 
Āditto kho ayaṁ, brāhmaṇā, loko jarāya byādhinā maraṇena. 
Evaṁ āditte kho, brāhmaṇā, loke jarāya byādhinā maraṇena, yo idha kāyena saṁyamo vācāya saṁyamo manasā saṁyamo, taṁ tassa petassa tāṇañca leṇañca dīpañca saraṇañca parāyaṇañcāti. 
Ādittasmiṁ agārasmiṁ, 
yaṁ nīharati bhājanaṁ; 
Taṁ tassa hoti atthāya, 
no ca yaṁ tattha ḍayhati. 
Evaṁ āditto kho loko, 
jarāya maraṇena ca; 
Nīharetheva dānena, 
dinnaṁ hoti sunīhataṁ. 
Yodha kāyena saṁyamo, 
Vācāya uda cetasā; 
Taṁ tassa petassa sukhāya hoti, 
Yaṁ jīvamāno pakaroti puññan”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.53 
6. Brāhmaṇavagga 
Aññatarabrāhmaṇasutta 
Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi …pe… ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“‘sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammo’ti, bho gotama, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bho gotama, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti? 
“Ratto kho, brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Rāge pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Ratto kho …pe… kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. 
Rāge pahīne neva kāyena duccaritaṁ carati, na vācāya duccaritaṁ carati, na manasā duccaritaṁ carati. 
Ratto kho …pe… attatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Rāge pahīne attatthampi yathābhūtaṁ pajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ pajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evampi kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti …pe…. 
Duṭṭho kho, brāhmaṇa, dosena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Dose pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Evampi kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti …pe…. 
Mūḷho kho, brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Mohe pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Evaṁ kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti. 
“Abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. 
Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. 
Upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.54 
6. Brāhmaṇavagga 
Paribbājakasutta 
Atha kho aññataro brāhmaṇaparibbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā …pe… ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇaparibbājako bhagavantaṁ etadavoca: 
“‘sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammo’ti, bho gotama, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bho gotama, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti? 
“Ratto kho, brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Rāge pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Ratto kho, brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. 
Rāge pahīne neva kāyena duccaritaṁ carati, na vācāya duccaritaṁ carati, na manasā duccaritaṁ carati. 
Ratto kho, brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Rāge pahīne attatthampi yathābhūtaṁ pajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ pajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evampi kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti …pe…. 
Duṭṭho kho, brāhmaṇa, dosena …pe… 
mūḷho kho, brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Mohe pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Mūḷho kho, brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto, kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati. 
Mohe pahīne neva kāyena duccaritaṁ carati, na vācāya duccaritaṁ carati, na manasā duccaritaṁ carati. 
Mūḷho kho, brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto attatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ nappajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ nappajānāti. 
Mohe pahīne attatthampi yathābhūtaṁ pajānāti, paratthampi yathābhūtaṁ pajānāti, ubhayatthampi yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī”ti. 
“Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.55 
6. Brāhmaṇavagga 
Nibbutasutta 
Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“‘sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ sandiṭṭhikaṁ nibbānan’ti, bho gotama, vuccati. 
Kittāvatā nu kho, bho gotama, sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ hoti akālikaṁ ehipassikaṁ opaneyyikaṁ paccattaṁ veditabbaṁ viññūhī”ti? 
Ratto kho, brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Rāge pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Evampi kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ hoti. 
Duṭṭho kho, brāhmaṇa …pe… 
mūḷho kho, brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto attabyābādhāyapi ceteti, parabyābādhāyapi ceteti, ubhayabyābādhāyapi ceteti, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Mohe pahīne nevattabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti, na cetasikaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvedeti. 
Evampi kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ hoti. 
Yato kho ayaṁ, brāhmaṇa, anavasesaṁ rāgakkhayaṁ paṭisaṁvedeti, anavasesaṁ dosakkhayaṁ paṭisaṁvedeti, anavasesaṁ mohakkhayaṁ paṭisaṁvedeti; 
evaṁ kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhikaṁ nibbānaṁ hoti akālikaṁ ehipassikaṁ opaneyyikaṁ paccattaṁ veditabbaṁ viññūhī”ti. 
“Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.56 
6. Brāhmaṇavagga 
Palokasutta 
Atha kho aññataro brāhmaṇamahāsālo yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇamahāsālo bhagavantaṁ etadavoca: 
“sutaṁ metaṁ, bho gotama, pubbakānaṁ brāhmaṇānaṁ vuddhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: 
‘pubbe sudaṁ ayaṁ loko avīci maññe phuṭo ahosi manussehi, kukkuṭasaṁpātikā gāmanigamarājadhāniyo’ti. 
Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yenetarahi manussānaṁ khayo hoti, tanuttaṁ paññāyati, gāmāpi agāmā honti, nigamāpi anigamā honti, nagarāpi anagarā honti, janapadāpi ajanapadā hontī”ti? 
“Etarahi, brāhmaṇa, manussā adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā. 
Te adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā tiṇhāni satthāni gahetvā aññamaññaṁ jīvitā voropenti, tena bahū manussā kālaṁ karonti. 
Ayampi kho, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo yenetarahi manussānaṁ khayo hoti, tanuttaṁ paññāyati, gāmāpi agāmā honti, nigamāpi anigamā honti, nagarāpi anagarā honti, janapadāpi ajanapadā honti. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, etarahi manussā adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā. 
Tesaṁ adhammarāgarattānaṁ visamalobhābhibhūtānaṁ micchādhammaparetānaṁ devo na sammādhāraṁ anuppavecchati. 
Tena dubbhikkhaṁ hoti dussassaṁ setaṭṭhikaṁ salākāvuttaṁ. 
Tena bahū manussā kālaṁ karonti. 
Ayampi kho, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo yenetarahi manussānaṁ khayo hoti, tanuttaṁ paññāyati, gāmāpi agāmā honti, nigamāpi anigamā honti, nagarāpi anagarā honti, janapadāpi ajanapadā honti. 
Puna caparaṁ, brāhmaṇa, etarahi manussā adhammarāgarattā visamalobhābhibhūtā micchādhammaparetā. 
Tesaṁ adhammarāgarattānaṁ visamalobhābhibhūtānaṁ micchādhammaparetānaṁ yakkhā vāḷe amanusse ossajjanti, tena bahū manussā kālaṁ karonti. 
Ayampi kho, brāhmaṇa, hetu ayaṁ paccayo yenetarahi manussānaṁ khayo hoti, tanuttaṁ paññāyati, gāmāpi agāmā honti, nigamāpi anigamā honti, nagarāpi anagarā honti, janapadāpi ajanapadā hontī”ti. 
“Abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.57 
6. Brāhmaṇavagga 
Vacchagottasutta 
Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṁ etadavoca: 
“sutaṁ metaṁ, bho gotama, samaṇo gotamo evamāha: 
‘mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ; 
mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ; 
mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ; 
mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan’ti. 
Ye te, bho gotama, evamāhaṁsu ‘samaṇo gotamo evamāha: 
“mayhameva dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ dānaṁ dātabbaṁ. 
Mayhameva sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dānaṁ dātabbaṁ. 
Mayhameva dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ. 
Mayhameva sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalaṁ, nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan”’ti. 
Kacci te bhoto gotamassa vuttavādino na ca bhavantaṁ gotamaṁ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṁ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṁ ṭhānaṁ āgacchati? 
Anabbhakkhātukāmā hi mayaṁ bhavantaṁ gotaman”ti. 
“Ye te, vaccha, evamāhaṁsu: 
‘samaṇo gotamo evamāha: 
“mayhameva dānaṁ dātabbaṁ …pe… 
nāññesaṁ sāvakānaṁ dinnaṁ mahapphalan”’ti 
na me te vuttavādino. Abbhācikkhanti ca pana maṁ asatā abhūtena. 
Yo kho, vaccha, paraṁ dānaṁ dadantaṁ vāreti so tiṇṇaṁ antarāyakaro hoti, tiṇṇaṁ pāripanthiko. 
Katamesaṁ tiṇṇaṁ? 
Dāyakassa puññantarāyakaro hoti, paṭiggāhakānaṁ lābhantarāyakaro hoti, pubbeva kho panassa attā khato ca hoti upahato ca. 
Yo kho, vaccha, paraṁ dānaṁ dadantaṁ vāreti so imesaṁ tiṇṇaṁ antarāyakaro hoti, tiṇṇaṁ pāripanthiko. 
Ahaṁ kho pana, vaccha, evaṁ vadāmi: 
‘ye hi te candanikāya vā oligalle vā pāṇā, tatrapi yo thālidhovanaṁ vā sarāvadhovanaṁ vā chaḍḍeti: 
“ye tattha pāṇā te tena yāpentū”’ti, tato nidānampāhaṁ, vaccha, puññassa āgamaṁ vadāmi. 
Ko pana vādo manussabhūte. 
Api cāhaṁ, vaccha, sīlavato dinnaṁ mahapphalaṁ vadāmi, no tathā dussīlassa, so ca hoti pañcaṅgavippahīno pañcaṅgasamannāgato. 
Katamāni pañcaṅgāni pahīnāni honti? 
Kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṁ pahīnaṁ hoti, uddhaccakukkuccaṁ pahīnaṁ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. 
Imāni pañcaṅgāni vippahīnāni honti. 
Katamehi pañcahi aṅgehi samannāgato hoti? 
Asekkhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekkhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekkhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti; 
imehi pañcahi aṅgehi samannāgato hoti. 
Iti pañcaṅgavippahīne pañcaṅgasamannāgate dinnaṁ mahapphalanti vadāmīti. 
Iti kaṇhāsu setāsu, 
rohiṇīsu harīsu vā; 
Kammāsāsu sarūpāsu, 
gosu pārevatāsu vā. 
Yāsu kāsuci etāsu, 
danto jāyati puṅgavo; 
Dhorayho balasampanno, 
kalyāṇajavanikkamo; 
Tameva bhāre yuñjanti, 
nāssa vaṇṇaṁ parikkhare. 
Evamevaṁ manussesu, 
yasmiṁ kasmiñci jātiye; 
Khattiye brāhmaṇe vesse, 
sudde caṇḍālapukkuse. 
Yāsu kāsuci etāsu, 
danto jāyati subbato; 
Dhammaṭṭho sīlasampanno, 
saccavādī hirīmano. 
Pahīnajātimaraṇo, 
brahmacariyassa kevalī; 
Pannabhāro visaṁyutto, 
katakicco anāsavo. 
Pāragū sabbadhammānaṁ, 
anupādāya nibbuto; 
Tasmiṁyeva viraje khette, 
vipulā hoti dakkhiṇā. 
Bālā ca avijānantā, 
dummedhā assutāvino; 
Bahiddhā denti dānāni, 
na hi sante upāsare. 
Ye ca sante upāsanti, 
sappaññe dhīrasammate; 
Saddhā ca nesaṁ sugate, 
mūlajātā patiṭṭhitā. 
Devalokañca te yanti, 
kule vā idha jāyare; 
Anupubbena nibbānaṁ, 
adhigacchanti paṇḍitā”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.58 
6. Brāhmaṇavagga 
Tikaṇṇasutta 
Atha kho tikaṇṇo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ …pe… 
ekamantaṁ nisinno kho tikaṇṇo brāhmaṇo bhagavato sammukhā tevijjānaṁ sudaṁ brāhmaṇānaṁ vaṇṇaṁ bhāsati: 
“evampi tevijjā brāhmaṇā, itipi tevijjā brāhmaṇā”ti. 
“Yathā kathaṁ pana, brāhmaṇa, brāhmaṇā brāhmaṇaṁ tevijjaṁ paññāpentī”ti? 
“Idha, bho gotama, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, ajjhāyako, mantadharo, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayoti. 
Evaṁ kho, bho gotama, brāhmaṇā brāhmaṇaṁ tevijjaṁ paññāpentī”ti. 
“Aññathā kho, brāhmaṇa, brāhmaṇā brāhmaṇaṁ tevijjaṁ paññāpenti, aññathā ca pana ariyassa vinaye tevijjo hotī”ti. 
“Yathā kathaṁ pana, bho gotama, ariyassa vinaye tevijjo hoti? 
Sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu yathā ariyassa vinaye tevijjo hotī”ti. 
“Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bho”ti kho tikaṇṇo brāhmaṇo bhagavato paccassosi. 
Bhagavā etadavoca: 
“Idha, brāhmaṇa, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Vitakkavicārānaṁ vūpasamā ajjhattaṁ sampasādanaṁ cetaso ekodibhāvaṁ avitakkaṁ avicāraṁ samādhijaṁ pītisukhaṁ dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṁvedeti yaṁ taṁ ariyā ācikkhanti: ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati. 
So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. 
So anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ. Tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 
Ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti; 
avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 
So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṁ cutūpapātañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. 
So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā …pe… manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacīsucaritena samannāgatā, manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 
Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti; 
avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno yathā taṁ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. 
So evaṁ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṁ khayañāṇāya cittaṁ abhininnāmeti. 
So ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti; 
‘ime āsavā’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābh