Tika Nipāta — Ba Pháp

mpavāretī’ti. 
Evampissa hoti: 
‘aho vata māyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeyya sampavāreyyā’ti. 
So taṁ piṇḍapātaṁ gathito mucchito ajjhosanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. 
So tattha kāmavitakkampi vitakketi, byāpādavitakkampi vitakketi, vihiṁsāvitakkampi vitakketi. 
Evarūpassāhaṁ, bhikkhave, bhikkhuno dinnaṁ na mahapphalanti vadāmi. 
Taṁ kissa hetu? 
Pamatto hi, bhikkhave, bhikkhu viharati. 
Idha pana, bhikkhave, bhikkhu aññataraṁ gāmaṁ vā nigamaṁ vā upanissāya viharati. 
Tamenaṁ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. 
Ākaṅkhamāno, bhikkhave, bhikkhu adhivāseti. 
So tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṁ tenupasaṅkamati; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. 
Tamenaṁ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāreti. 
Tassa na evaṁ hoti: 
‘sādhu vata myāyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeti sampavāretī’ti. 
Evampissa na hoti: 
‘aho vata māyaṁ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappeyya sampavāreyyā’ti. 
So taṁ piṇḍapātaṁ agathito amucchito anajjhosanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. 
So tattha nekkhammavitakkampi vitakketi, abyāpādavitakkampi vitakketi, avihiṁsāvitakkampi vitakketi. 
Evarūpassāhaṁ, bhikkhave, bhikkhuno dinnaṁ mahapphalanti vadāmi. 
Taṁ kissa hetu? 
Appamatto hi, bhikkhave, bhikkhu viharatī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.124 
13. Kusināravagga 
Bhaṇḍanasutta 
“Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, manasi kātumpi me esā, bhikkhave, disā na phāsu hoti, pageva gantuṁ. 
Niṭṭhamettha gacchāmi: 
‘addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṁsu, tayo dhamme bahulamakaṁsu. 
Katame tayo dhamme pajahiṁsu? 
Nekkhammavitakkaṁ, abyāpādavitakkaṁ, avihiṁsāvitakkaṁ—
ime tayo dhamme pajahiṁsu. 
Katame tayo dhamme bahulamakaṁsu? 
Kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ—
ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’. 
Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṁ mukhasattīhi vitudantā viharanti, manasi kātumpi me esā, bhikkhave, disā na phāsu hoti, pageva gantuṁ. 
Niṭṭhamettha gacchāmi: 
‘addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṁsu, ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’. 
Yassaṁ pana, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, gantumpi me esā, bhikkhave, disā phāsu hoti, pageva manasi kātuṁ. 
Niṭṭhamettha gacchāmi: 
‘addhā te āyasmanto tayo dhamme pajahiṁsu, tayo dhamme bahulamakaṁsu. 
Katame tayo dhamme pajahiṁsu? 
Kāmavitakkaṁ, byāpādavitakkaṁ, vihiṁsāvitakkaṁ—
ime tayo dhamme pajahiṁsu. 
Katame tayo dhamme bahulamakaṁsu? 
Nekkhammavitakkaṁ, abyāpādavitakkaṁ, avihiṁsāvitakkaṁ—
ime tayo dhamme bahulamakaṁsu’. 
Yassaṁ, bhikkhave, disāyaṁ bhikkhū samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṁ piyacakkhūhi sampassantā viharanti, gantumpi me esā, bhikkhave, disā phāsu hoti, pageva manasi kātuṁ. 
Niṭṭhamettha gacchāmi: 
‘addhā te āyasmanto ime tayo dhamme pajahiṁsu, ime tayo dhamme bahulamakaṁsū’”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.125 
13. Kusināravagga 
Gotamakacetiyasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati gotamake cetiye. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Abhiññāyāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi, no anabhiññāya. 
Sanidānāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi, no anidānaṁ. 
Sappāṭihāriyāhaṁ, bhikkhave, dhammaṁ desemi, no appāṭihāriyaṁ. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, abhiññāya dhammaṁ desayato no anabhiññāya, sanidānaṁ dhammaṁ desayato no anidānaṁ, sappāṭihāriyaṁ dhammaṁ desayato no appāṭihāriyaṁ, karaṇīyo ovādo, karaṇīyā anusāsanī. 
Alañca pana vo, bhikkhave, tuṭṭhiyā, alaṁ attamanatāya, alaṁ somanassāya: 
‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. 
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne sahassī lokadhātu akampitthāti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.126 
13. Kusināravagga 
Bharaṇḍukālāmasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ caramāno yena kapilavatthu tadavasari. 
Assosi kho mahānāmo sakko: “bhagavā kira kapilavatthuṁ anuppatto”ti. 
Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho mahānāmaṁ sakkaṁ bhagavā etadavoca: 
“Gaccha, mahānāma, kapilavatthusmiṁ, tathārūpaṁ āvasathaṁ jāna yatthajja mayaṁ ekarattiṁ vihareyyāmā”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho mahānāmo sakko bhagavato paṭissutvā kapilavatthuṁ pavisitvā kevalakappaṁ kapilavatthuṁ anvāhiṇḍanto nāddasa kapilavatthusmiṁ tathārūpaṁ āvasathaṁ yatthajja bhagavā ekarattiṁ vihareyya. 
Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“natthi, bhante, kapilavatthusmiṁ tathārūpo āvasatho yatthajja bhagavā ekarattiṁ vihareyya. 
Ayaṁ, bhante, bharaṇḍu kālāmo bhagavato purāṇasabrahmacārī. 
Tassajja bhagavā assame ekarattiṁ viharatū”ti. 
“Gaccha, mahānāma, santharaṁ paññāpehī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho mahānāmo sakko bhagavato paṭissutvā yena bharaṇḍussa kālāmassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā santharaṁ paññāpetvā udakaṁ ṭhapetvā pādānaṁ dhovanāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“santhato, bhante, santhāro, udakaṁ ṭhapitaṁ pādānaṁ dhovanāya. 
Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṁ maññatī”ti. 
Atha kho bhagavā yena bharaṇḍussa kālāmassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
Nisajja kho bhagavā pāde pakkhālesi. 
Atha kho mahānāmassa sakkassa etadahosi: 
“akālo kho ajja bhagavantaṁ payirupāsituṁ. 
Kilanto bhagavā. 
Sve dānāhaṁ bhagavantaṁ payirupāsissāmī”ti bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho mahānāmo sakko tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho mahānāmaṁ sakkaṁ bhagavā etadavoca: 
“tayo khome, mahānāma, satthāro santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Idha, mahānāma, ekacco satthā kāmānaṁ pariññaṁ paññāpeti; 
na rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti, na vedanānaṁ pariññaṁ paññāpeti. 
Idha pana, mahānāma, ekacco satthā kāmānaṁ pariññaṁ paññāpeti, rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti; 
na vedanānaṁ pariññaṁ paññāpeti. 
Idha pana, mahānāma, ekacco satthā kāmānaṁ pariññaṁ paññāpeti, rūpānaṁ pariññaṁ paññāpeti, vedanānaṁ pariññaṁ paññāpeti. 
Ime kho, mahānāma, tayo satthāro santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Imesaṁ, mahānāma, tiṇṇaṁ satthārānaṁ ekā niṭṭhā udāhu puthu niṭṭhā”ti? 
Evaṁ vutte, bharaṇḍu kālāmo mahānāmaṁ sakkaṁ etadavoca: 
“ekāti, mahānāma, vadehī”ti. 
Evaṁ vutte, bhagavā mahānāmaṁ sakkaṁ etadavoca: 
“nānāti, mahānāma, vadehī”ti. 
Dutiyampi kho bharaṇḍu kālāmo mahānāmaṁ sakkaṁ etadavoca: 
“ekāti, mahānāma, vadehī”ti. 
Dutiyampi kho bhagavā mahānāmaṁ sakkaṁ etadavoca: 
“nānāti, mahānāma, vadehī”ti. 
Tatiyampi kho bharaṇḍu kālāmo mahānāmaṁ sakkaṁ etadavoca: 
“ekāti, mahānāma, vadehī”ti. 
Tatiyampi kho bhagavā mahānāmaṁ sakkaṁ etadavoca: 
“nānāti, mahānāma, vadehī”ti. 
Atha kho bharaṇḍu kālāmassa etadahosi: 
“mahesakkhassa vatamhi mahānāmassa sakkassa sammukhā samaṇena gotamena yāvatatiyaṁ apasādito. 
Yannūnāhaṁ kapilavatthumhā pakkameyyan”ti. 
Atha kho bharaṇḍu kālāmo kapilavatthumhā pakkāmi. 
Yaṁ kapilavatthumhā pakkāmi tathā pakkantova ahosi na puna paccāgacchīti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.127 
13. Kusināravagga 
Hatthakasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho hatthako devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā: 
“bhagavato purato ṭhassāmī”ti osīdatimeva saṁsīdatimeva, na sakkoti saṇṭhātuṁ. 
Seyyathāpi nāma sappi vā telaṁ vā vālukāya āsittaṁ osīdatimeva saṁsīdatimeva, na saṇṭhāti; 
evamevaṁ hatthako devaputto: 
“bhagavato purato ṭhassāmī”ti osīdatimeva saṁsīdatimeva, na sakkoti saṇṭhātuṁ. 
Atha kho bhagavā hatthakaṁ devaputtaṁ etadavoca: 
“oḷārikaṁ, hatthaka, attabhāvaṁ abhinimmināhī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti, kho hatthako devaputto bhagavato paṭissutvā oḷārikaṁ attabhāvaṁ abhinimminitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. 
Ekamantaṁ ṭhitaṁ kho hatthakaṁ devaputtaṁ bhagavā etadavoca: 
“Ye te, hatthaka, dhammā pubbe manussabhūtassa pavattino ahesuṁ, api nu te te dhammā etarahi pavattino”ti? 
“Ye ca me, bhante, dhammā pubbe manussabhūtassa pavattino ahesuṁ, te ca me dhammā etarahi pavattino; 
ye ca me, bhante, dhammā pubbe manussabhūtassa nappavattino ahesuṁ, te ca me dhammā etarahi pavattino. 
Seyyathāpi, bhante, bhagavā etarahi ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi; 
evamevaṁ kho ahaṁ, bhante, ākiṇṇo viharāmi devaputtehi. 
Dūratopi, bhante, devaputtā āgacchanti hatthakassa devaputtassa santike ‘dhammaṁ sossāmā’ti. 
Tiṇṇāhaṁ, bhante, dhammānaṁ atitto appaṭivāno kālaṅkato. 
Katamesaṁ tiṇṇaṁ? 
Bhagavato ahaṁ, bhante, dassanassa atitto appaṭivāno kālaṅkato; 
saddhammasavanassāhaṁ, bhante, atitto appaṭivāno kālaṅkato; 
saṅghassāhaṁ, bhante, upaṭṭhānassa atitto appaṭivāno kālaṅkato. 
Imesaṁ kho ahaṁ, bhante, tiṇṇaṁ dhammānaṁ atitto appaṭivāno kālaṅkatoti. 
Nāhaṁ bhagavato dassanassa, 
Tittimajjhagā kudācanaṁ; 
Saṅghassa upaṭṭhānassa, 
Saddhammasavanassa ca. 
Adhisīlaṁ sikkhamāno, 
saddhammasavane rato; 
Tiṇṇaṁ dhammānaṁ atitto, 
hatthako avihaṁ gato”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.128 
13. Kusināravagga 
Kaṭuviyasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. 
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya bārāṇasiṁ piṇḍāya pāvisi. 
Addasā kho bhagavā goyogapilakkhasmiṁ piṇḍāya caramāno aññataraṁ bhikkhuṁ rittassādaṁ bāhirassādaṁ muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ pākatindriyaṁ. 
Disvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: 
“Mā kho tvaṁ, bhikkhu, attānaṁ kaṭuviyamakāsi. 
Taṁ vata, bhikkhu, kaṭuviyakataṁ attānaṁ āmagandhena avassutaṁ makkhikā nānupatissanti nānvāssavissantīti, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī”ti. 
Atha kho so bhikkhu bhagavatā iminā ovādena ovadito saṁvegamāpādi. 
Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhū āmantesi: 
“Idhāhaṁ, bhikkhave, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya bārāṇasiṁ piṇḍāya pāvisiṁ. 
Addasaṁ kho ahaṁ, bhikkhave, goyogapilakkhasmiṁ piṇḍāya caramāno aññataraṁ bhikkhuṁ rittassādaṁ bāhirassādaṁ muṭṭhassatiṁ asampajānaṁ asamāhitaṁ vibbhantacittaṁ pākatindriyaṁ. 
Disvā taṁ bhikkhuṁ etadavocaṁ: 
‘Mā kho tvaṁ, bhikkhu, attānaṁ kaṭuviyamakāsi. 
Taṁ vata bhikkhu kaṭuviyakataṁ attānaṁ āmagandhena avassutaṁ makkhikā nānupatissanti nānvāssavissantīti, netaṁ ṭhānaṁ vijjatī’ti. 
Atha kho, bhikkhave, so bhikkhu mayā iminā ovādena ovadito saṁvegamāpādī”ti. 
Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“kiṁ nu kho, bhante, kaṭuviyaṁ? 
Ko āmagandho? 
Kā makkhikā”ti? 
“Abhijjhā kho, bhikkhu, kaṭuviyaṁ; 
byāpādo āmagandho; 
pāpakā akusalā vitakkā makkhikā. 
Taṁ vata, bhikkhu, kaṭuviyakataṁ attānaṁ āmagandhena avassutaṁ makkhikā nānupatissanti nānvāssavissantīti, netaṁ ṭhānaṁ vijjatīti. 
Aguttaṁ cakkhusotasmiṁ, 
indriyesu asaṁvutaṁ; 
Makkhikānupatissanti, 
saṅkappā rāganissitā. 
Kaṭuviyakato bhikkhu, 
āmagandhe avassuto; 
Ārakā hoti nibbānā, 
vighātasseva bhāgavā. 
Gāme vā yadi vāraññe, 
aladdhā samathamattano; 
Pareti bālo dummedho, 
makkhikāhi purakkhato. 
Ye ca sīlena sampannā, 
paññāyūpasameratā; 
Upasantā sukhaṁ senti, 
nāsayitvāna makkhikā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.129 
13. Kusināravagga 
Paṭhamaanuruddhasutta 
Atha kho āyasmā anuruddho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anuruddho bhagavantaṁ etadavoca: 
“idhāhaṁ, bhante, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena yebhuyyena passāmi mātugāmaṁ kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjamānaṁ. 
Katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti? 
“Tīhi kho, anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Katamehi tīhi? 
Idha, anuruddha, mātugāmo pubbaṇhasamayaṁ maccheramalapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati, majjhanhikasamayaṁ issāpariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati, sāyanhasamayaṁ kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā agāraṁ ajjhāvasati. 
Imehi kho, anuruddha, tīhi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.12 
2. Rathakāravagga 
Sāraṇīyasutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṁ sāraṇīyāni bhavanti. 
Katamāni tīṇi? 
Yasmiṁ, bhikkhave, padese rājā khattiyo muddhāvasitto jāto hoti. 
Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṁ sāraṇīyaṁ hoti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, yasmiṁ padese rājā khattiyo muddhāvasitto hoti. 
Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṁ sāraṇīyaṁ hoti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, yasmiṁ padese rājā khattiyo muddhāvasitto saṅgāmaṁ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṁ ajjhāvasati. 
Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṁ sāraṇīyaṁ hoti. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi rañño khattiyassa muddhāvasittassa yāvajīvaṁ sāraṇīyāni bhavanti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīṇimāni bhikkhussa yāvajīvaṁ sāraṇīyāni bhavanti. 
Katamāni tīṇi? 
Yasmiṁ, bhikkhave, padese bhikkhu kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti. 
Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ bhikkhussa yāvajīvaṁ sāraṇīyaṁ hoti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, yasmiṁ padese bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti, ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Idaṁ, bhikkhave, dutiyaṁ bhikkhussa yāvajīvaṁ sāraṇīyaṁ hoti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, yasmiṁ padese bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Idaṁ, bhikkhave, tatiyaṁ bhikkhussa yāvajīvaṁ sāraṇīyaṁ hoti. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi bhikkhussa yāvajīvaṁ sāraṇīyāni bhavantī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.130 
13. Kusināravagga 
Dutiyaanuruddhasutta 
Atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā anuruddho āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 
“idhāhaṁ, āvuso sāriputta, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṁ lokaṁ olokemi. 
Āraddhaṁ kho pana me vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ. 
Atha ca pana me nānupādāya āsavehi cittaṁ vimuccatī”ti. 
“Yaṁ kho te, āvuso anuruddha, evaṁ hoti: 
‘ahaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṁ lokaṁ volokemī’ti, idaṁ te mānasmiṁ. 
Yampi te, āvuso anuruddha, evaṁ hoti: 
‘āraddhaṁ kho pana me vīriyaṁ asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggan’ti, idaṁ te uddhaccasmiṁ. 
Yampi te, āvuso anuruddha, evaṁ hoti: 
‘atha ca pana me nānupādāya āsavehi cittaṁ vimuccatī’ti, idaṁ te kukkuccasmiṁ. 
Sādhu vatāyasmā anuruddho ime tayo dhamme pahāya, ime tayo dhamme amanasikaritvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁharatū”ti. 
Atha kho āyasmā anuruddho aparena samayena ime tayo dhamme pahāya, ime tayo dhamme amanasikaritvā amatāya dhātuyā cittaṁ upasaṁhari. 
Atha kho āyasmā anuruddho eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. 
Aññataro ca panāyasmā anuruddho arahataṁ ahosīti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.131 
13. Kusināravagga 
Paṭicchannasutta 
“Tīṇimāni, bhikkhave, paṭicchannāni āvahanti, no vivaṭāni. 
Katamāni tīṇi? 
Mātugāmo, bhikkhave, paṭicchanno āvahati, no vivaṭo; 
brāhmaṇānaṁ, bhikkhave, mantā paṭicchannā āvahanti, no vivaṭā; 
micchādiṭṭhi, bhikkhave, paṭicchannā āvahati, no vivaṭā. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṭicchannāni āvahanti, no vivaṭāni. 
Tīṇimāni, bhikkhave, vivaṭāni virocanti, no paṭicchannāni. 
Katamāni tīṇi? 
Candamaṇḍalaṁ, bhikkhave, vivaṭaṁ virocati, no paṭicchannaṁ; 
sūriyamaṇḍalaṁ, bhikkhave, vivaṭaṁ virocati, no paṭicchannaṁ; 
tathāgatappavedito dhammavinayo, bhikkhave, vivaṭo virocati, no paṭicchanno. 
Imāni kho, bhikkhave, tīṇi vivaṭāni virocanti, no paṭicchannānī”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.132 
13. Kusināravagga 
Lekhasutta 
“Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Pāsāṇalekhūpamo puggalo, pathavilekhūpamo puggalo, udakalekhūpamo puggalo. 
Katamo ca, bhikkhave, pāsāṇalekhūpamo puggalo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati. 
So ca khvassa kodho dīgharattaṁ anuseti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, pāsāṇe lekhā na khippaṁ lujjati vātena vā udakena vā, ciraṭṭhitikā hoti; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati. 
So ca khvassa kodho dīgharattaṁ anuseti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pāsāṇalekhūpamo puggalo. 
Katamo ca, bhikkhave, pathavilekhūpamo puggalo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati. 
So ca khvassa kodho na dīgharattaṁ anuseti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, pathaviyā lekhā khippaṁ lujjati vātena vā udakena vā, na ciraṭṭhitikā hoti; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo abhiṇhaṁ kujjhati. 
So ca khvassa kodho na dīgharattaṁ anuseti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, pathavilekhūpamo puggalo. 
Katamo ca, bhikkhave, udakalekhūpamo puggalo? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo āgāḷhenapi vuccamāno pharusenapi vuccamāno amanāpenapi vuccamāno sandhiyatimeva saṁsandatimeva sammodatimeva. 
Seyyathāpi, bhikkhave, udake lekhā khippaṁyeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikā hoti; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, idhekacco puggalo āgāḷhenapi vuccamāno pharusenapi vuccamāno amanāpenapi vuccamāno sandhiyatimeva saṁsandatimeva sammodatimeva. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, udakalekhūpamo puggalo. 
Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Dasamaṁ. 
Kusināravaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Kusinārabhaṇḍanā ceva, 
Gotamabharaṇḍuhatthako; 
Kaṭuviyaṁ dve anuruddhā, 
Paṭicchannaṁ lekhena te dasāti. 

Aṅguttara Nikāya 3.133 
14. Yodhājīvavagga 
Yodhājīvasutta 
“Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṁ gacchati. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, yodhājīvo dūre pātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāletā. 
Imehi, kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato yodhājīvo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhyaṁ gacchati. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu dūre pātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa padāletā. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu dūre pātī hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbaṁ vedanaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbaṁ saññaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, sabbe saṅkhāre: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ: ‘netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya passati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu dūre pātī hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhaṇavedhī hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ayaṁ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ayaṁ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṁ pajānāti; ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhaṇavedhī hoti. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu mahantaṁ avijjākkhandhaṁ padāleti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.134 
14. Yodhājīvavagga 
Parisāsutta 
“Tisso imā, bhikkhave, parisā. 
Katamā tisso? 
Ukkācitavinītā parisā, paṭipucchāvinītā parisā, yāvatāvinītā parisā—
imā kho, bhikkhave, tisso parisā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.135 
14. Yodhājīvavagga 
Mittasutta 
“Tīhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo. 
Katamehi tīhi? (…) 
Duddadaṁ dadāti, dukkaraṁ karoti, dukkhamaṁ khamati—
imehi kho, bhikkhave, tīhi aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.136 
14. Yodhājīvavagga 
Uppādāsutta 
“Uppādā vā, bhikkhave, tathāgatānaṁ anuppādā vā tathāgatānaṁ, ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā. 
Sabbe saṅkhārā aniccā. 
Taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. 
Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti: 
‘sabbe saṅkhārā aniccā’ti. 
Uppādā vā, bhikkhave, tathāgatānaṁ anuppādā vā tathāgatānaṁ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā. 
Sabbe saṅkhārā dukkhā. 
Taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. 
Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti: 
‘sabbe saṅkhārā dukkhā’ti. 
Uppādā vā, bhikkhave, tathāgatānaṁ anuppādā vā tathāgatānaṁ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā. 
Sabbe dhammā anattā. 
Taṁ tathāgato abhisambujjhati abhisameti. 
Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññāpeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti: 
‘sabbe dhammā anattā’”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.137 
14. Yodhājīvavagga 
Kesakambalasutta 
“Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṁ vatthānaṁ, kesakambalo tesaṁ paṭikiṭṭho akkhāyati. 
Kesakambalo, bhikkhave, sīte sīto, uṇhe uṇho, dubbaṇṇo, duggandho, dukkhasamphasso. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yāni kānici puthusamaṇabrāhmaṇavādānaṁ makkhalivādo tesaṁ paṭikiṭṭho akkhāyati. 
Makkhali, bhikkhave, moghapuriso evaṁvādī evaṁdiṭṭhi: 
‘natthi kammaṁ, natthi kiriyaṁ, natthi vīriyan’ti. 
Yepi te, bhikkhave, ahesuṁ atītamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto kammavādā ceva ahesuṁ kiriyavādā ca vīriyavādā ca. 
Tepi, bhikkhave, makkhali moghapuriso paṭibāhati: 
‘natthi kammaṁ, natthi kiriyaṁ, natthi vīriyan’ti. 
Yepi te, bhikkhave, bhavissanti anāgatamaddhānaṁ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto kammavādā ceva bhavissanti kiriyavādā ca vīriyavādā ca. 
Tepi, bhikkhave, makkhali moghapuriso paṭibāhati: 
‘natthi kammaṁ, natthi kiriyaṁ, natthi vīriyan’ti. 
Ahampi, bhikkhave, etarahi arahaṁ sammāsambuddho kammavādo ceva kiriyavādo ca vīriyavādo ca. 
Mampi, bhikkhave, makkhali moghapuriso paṭibāhati: 
‘natthi kammaṁ, natthi kiriyaṁ, natthi vīriyan’ti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, nadīmukhe khippaṁ uḍḍeyya bahūnaṁ macchānaṁ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāya; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, makkhali moghapuriso manussakhippaṁ maññe loke uppanno bahūnaṁ sattānaṁ ahitāya dukkhāya anayāya byasanāyā”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.138 
14. Yodhājīvavagga 
Sampadāsutta 
“Tisso imā, bhikkhave, sampadā. 
Katamā tisso? 
Saddhāsampadā, sīlasampadā, paññāsampadā—
imā kho, bhikkhave, tisso sampadā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.139 
14. Yodhājīvavagga 
Vuddhisutta 
“Tisso imā, bhikkhave, vuddhiyo. 
Katamā tisso? 
Saddhāvuddhi, sīlavuddhi, paññāvuddhi—
imā kho, bhikkhave, tisso vuddhiyo”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.13 
2. Rathakāravagga 
Āsaṁsasutta 
“Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame tayo? 
Nirāso, āsaṁso, vigatāso. 
Katamo ca, bhikkhave puggalo nirāso? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā venakule vā nesādakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. 
So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. 
So suṇāti: 
‘itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisitto’ti. 
Tassa na evaṁ hoti: 
‘kudāssu nāma mampi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantī’ti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo nirāso. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo āsaṁso? 
Idha, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto hoti ābhiseko anabhisitto acalappatto. 
So suṇāti: 
‘itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisitto’ti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘kudāssu nāma mampi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantī’ti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo āsaṁso. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo vigatāso? 
Idha, bhikkhave, rājā hoti khattiyo muddhāvasitto. 
So suṇāti: 
‘itthannāmo kira khattiyo khattiyehi khattiyābhisekena abhisitto’ti. 
Tassa na evaṁ hoti: 
‘kudāssu nāma mampi khattiyā khattiyābhisekena abhisiñcissantī’ti. 
Taṁ kissa hetu? 
Yā hissa, bhikkhave, pubbe anabhisittassa abhisekāsā sā paṭippassaddhā. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo vigatāso. 
Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsu. 
Katame tayo? 
Nirāso, āsaṁso, vigatāso. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo nirāso? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacāripaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto. 
So suṇāti: 
‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. 
Tassa na evaṁ hoti: 
‘kudāssu nāma ahampi āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī’ti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo nirāso. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo āsaṁso? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti kalyāṇadhammo. 
So suṇāti: 
‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. 
Tassa evaṁ hoti: 
‘kudāssu nāma ahampi āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī’ti. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo āsaṁso. 
Katamo ca, bhikkhave, puggalo vigatāso? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu arahaṁ hoti khīṇāsavo. 
So suṇāti: 
‘itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. 
Tassa na evaṁ hoti: 
‘kudāssu nāma ahampi āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharissāmī’ti. 
Taṁ kissa hetu? 
Yā hissa, bhikkhave, pubbe avimuttassa vimuttāsā sā paṭippassaddhā. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, puggalo vigatāso. 
Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṁvijjamānā bhikkhūsū”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.140 
14. Yodhājīvavagga 
Assakhaḷuṅkasutta 
“Tayo ca, bhikkhave, assakhaḷuṅke desessāmi tayo ca purisakhaḷuṅke. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Katame ca, bhikkhave, tayo assakhaḷuṅkā? 
Idha, bhikkhave, ekacco assakhaḷuṅko javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco assakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco assakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 
Ime kho, bhikkhave, tayo assakhaḷuṅkā. 
Katame ca, bhikkhave, tayo purisakhaḷuṅkā? 
Idha, bhikkhave, ekacco purisakhaḷuṅko javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 
Kathañca, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Idamassa javasmiṁ vadāmi. 
Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho saṁsādeti, no vissajjeti. 
Idamassa na vaṇṇasmiṁ vadāmi. 
Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Idamassa na ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. 
Evaṁ kho, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno. 
Kathañca, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Idamassa javasmiṁ vadāmi. 
Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho vissajjeti, no saṁsādeti. 
Idamassa vaṇṇasmiṁ vadāmi. 
Na pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Idamassa na ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. 
Evaṁ kho, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno. 
Kathañca, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Idamassa javasmiṁ vadāmi. 
Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho vissajjeti, no saṁsādeti. 
Idamassa vaṇṇasmiṁ vadāmi. 
Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Idamassa ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. 
Evaṁ kho, bhikkhave, purisakhaḷuṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 
Ime kho, bhikkhave, tayo purisakhaḷuṅkā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.141 
14. Yodhājīvavagga 
Assaparassasutta 
“Tayo ca, bhikkhave, assaparasse desessāmi tayo ca purisaparasse. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Katame ca, bhikkhave, tayo assaparassā? 
Idha, bhikkhave, ekacco assaparasso javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco assaparasso javasampanno hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco assaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 
Ime kho, bhikkhave, tayo assaparassā. 
Katame ca, bhikkhave, tayo purisaparassā? 
Idha, bhikkhave, ekacco purisaparasso javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno na ārohapariṇāhasampanno. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca; na ārohapariṇāhasampanno. 
Idha pana, bhikkhave, ekacco purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 
Kathañca, bhikkhave, purisaparasso javasampanno hoti; na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 
Idamassa javasmiṁ vadāmi. 
Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho saṁsādeti, no vissajjeti. 
Idamassa na vaṇṇasmiṁ vadāmi. 
Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Idamassa na ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. Evaṁ kho, bhikkhave, purisaparasso javasampanno hoti; 
na vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāhasampanno. 
Kathañca, bhikkhave, purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 
Idamassa javasmiṁ vadāmi. 
Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho vissajjeti, no saṁsādeti. 
Idamassa vaṇṇasmiṁ vadāmi. 
Na kho pana lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Idamassa na ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. 
Evaṁ kho, bhikkhave, purisaparasso javasampanno ca hoti; vaṇṇasampanno ca, na ārohapariṇāhasampanno. 
Kathañca, bhikkhave, purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 
Idamassa javasmiṁ vadāmi. 
Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho vissajjeti, no saṁsādeti. 
Idamassa vaṇṇasmiṁ vadāmi. 
Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Idamassa ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. 
Evaṁ kho, bhikkhave, purisaparasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 
Ime kho, bhikkhave, tayo purisaparassā”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.142 
14. Yodhājīvavagga 
Assājānīyasutta 
“Tayo ca, bhikkhave, bhadre assājānīye desessāmi tayo ca bhadre purisājānīye. 
Taṁ suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Katame ca, bhikkhave, tayo bhadrā assājānīyā? 
Idha, bhikkhave, ekacco bhadro assājānīyo …pe… 
javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 
Ime kho, bhikkhave, tayo bhadrā assājānīyā. 
Katame ca, bhikkhave, tayo bhadrā purisājānīyā? 
Idha, bhikkhave, ekacco bhadro purisājānīyo …pe… 
javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 
Kathañca, bhikkhave, bhadro purisājānīyo …pe… 
javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Idamassa javasmiṁ vadāmi. 
Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṁ puṭṭho vissajjeti, no saṁsādeti. 
Idamassa vaṇṇasmiṁ vadāmi. 
Lābhī kho pana hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Idamassa ārohapariṇāhasmiṁ vadāmi. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. 
Ime kho, bhikkhave, tayo bhadrā purisājānīyā”ti. 
Dasamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.143 
14. Yodhājīvavagga 
Paṭhamamoranivāpasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati moranivāpe paribbājakārāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. 
Katamehi tīhi? 
Asekkhena sīlakkhandhena, asekkhena samādhikkhandhena, asekkhena paññākkhandhena. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti. 
Ekādasamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.144 
14. Yodhājīvavagga 
Dutiyamoranivāpasutta 
“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. 
Katamehi tīhi? 
Iddhipāṭihāriyena, ādesanāpāṭihāriyena, anusāsanīpāṭihāriyena—
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti. 
Dvādasamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.145 
14. Yodhājīvavagga 
Tatiyamoranivāpasutta 
“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṁ. 
Katamehi tīhi? 
Sammādiṭṭhiyā, sammāñāṇena, sammāvimuttiyā—
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānan”ti. 
Terasamaṁ. 
Yodhājīvavaggo cuddasamo. 
Tassuddānaṁ 
Yodho parisamittañca, 
uppādā kesakambalo; 
Sampadā vuddhi tayo assā, 
tayo moranivāpinoti. 

Aṅguttara Nikāya 3.146 
15. Maṅgalavagga 
Akusalasutta 
“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi tīhi? 
Akusalena kāyakammena, akusalena vacīkammena, akusalena manokammena—
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi tīhi? 
Kusalena kāyakammena, kusalena vacīkammena, kusalena manokammena—
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.147 
15. Maṅgalavagga 
Sāvajjasutta 
“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Katamehi tīhi? 
Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena—
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ niraye. 
Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge. 
Katamehi tīhi? 
Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena—
imehi kho …pe… evaṁ sagge”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.148 
15. Maṅgalavagga 
Visamasutta 
“Tīhi, bhikkhave …pe… 
visamena kāyakammena, visamena vacīkammena, visamena manokammena—
imehi kho …pe… evaṁ niraye. 
Tīhi, bhikkhave, dhammehi …pe… 
samena kāyakammena, samena vacīkammena, samena manokammena—
imehi kho …pe… evaṁ sagge”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.149 
15. Maṅgalavagga 
Asucisutta 
“Tīhi, bhikkhave …pe… 
asucinā kāyakammena, asucinā vacīkammena, asucinā manokammena—
imehi kho …pe… evaṁ niraye. 
Tīhi, bhikkhave …pe… 
sucinā kāyakammena, sucinā vacīkammena, sucinā manokammena—
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato yathābhataṁ nikkhitto evaṁ sagge”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.14 
2. Rathakāravagga 
Cakkavattisutta 
“Yopi so, bhikkhave, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā sopi na arājakaṁ cakkaṁ vattetī”ti. 
Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko pana, bhante, rañño cakkavattissa dhammikassa dhammarañño rājā”ti? 
“Dhammo, bhikkhū”ti bhagavā avoca: 
“idha, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṁyeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahati antojanasmiṁ. 
Puna caparaṁ, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṁyeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahati khattiyesu, anuyantesu, balakāyasmiṁ, brāhmaṇagahapatikesu, negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu. 
Sa kho so bhikkhu rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaṁyeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā antojanasmiṁ, dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā khattiyesu …pe… anuyantesu, balakāyasmiṁ, brāhmaṇagahapatikesu, negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu, dhammeneva cakkaṁ vatteti. 
Taṁ hoti cakkaṁ appaṭivattiyaṁ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā. 
Evamevaṁ kho, bhikkhu, tathāgato arahaṁ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṁyeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahati kāyakammasmiṁ: 
‘evarūpaṁ kāyakammaṁ sevitabbaṁ, evarūpaṁ kāyakammaṁ na sevitabban’ti. 
Puna caparaṁ, bhikkhu, tathāgato arahaṁ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṁyeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahati vacīkammasmiṁ: 
‘evarūpaṁ vacīkammaṁ sevitabbaṁ, evarūpaṁ vacīkammaṁ na sevitabban’ti …pe… manokammasmiṁ: 
‘evarūpaṁ manokammaṁ sevitabbaṁ, evarūpaṁ manokammaṁ na sevitabban’ti. 
Sa kho so, bhikkhu, tathāgato arahaṁ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaṁyeva nissāya dhammaṁ sakkaronto dhammaṁ garuṁ karonto dhammaṁ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā kāyakammasmiṁ, dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā vacīkammasmiṁ, dhammikaṁ rakkhāvaraṇaguttiṁ saṁvidahitvā manokammasmiṁ, dhammeneva anuttaraṁ dhammacakkaṁ pavatteti. 
Taṁ hoti cakkaṁ appaṭivattiyaṁ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.150 
15. Maṅgalavagga 
Paṭhamakhatasutta 
“Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 
Katamehi tīhi? 
Akusalena kāyakammena, akusalena vacīkammena, akusalena manokammena—
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṁ upahataṁ attānaṁ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca apuññaṁ pasavati. 
Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavati. 
Katamehi tīhi? 
Kusalena kāyakammena, kusalena vacīkammena, kusalena manokammena …pe…. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.151 
15. Maṅgalavagga 
Dutiyakhatasutta 
“Tīhi, bhikkhave …pe… 
sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena …pe…. 
Tīhi, bhikkhave …pe… 
anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena …pe…. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.152 
15. Maṅgalavagga 
Tatiyakhatasutta 
“Tīhi, bhikkhave …pe… 
visamena kāyakammena, visamena vacīkammena, visamena manokammena …pe…. 
Tīhi, bhikkhave …pe… 
samena kāyakammena, samena vacīkammena, samena manokammena …pe…. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.153 
15. Maṅgalavagga 
Catutthakhatasutta 
“Tīhi, bhikkhave …pe… 
asucinā kāyakammena, asucinā vacīkammena, asucinā manokammena …pe…. 
Tīhi, bhikkhave …pe… 
sucinā kāyakammena, sucinā vacīkammena, sucinā manokammena—
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṁ anupahataṁ attānaṁ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo ca viññūnaṁ, bahuñca puññaṁ pasavatī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.154 
15. Maṅgalavagga 
Vandanāsutta 
“Tisso imā, bhikkhave, vandanā. 
Katamā tisso? 
Kāyena, vācāya, manasā—
imā kho, bhikkhave, tisso vandanā”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 3.155 
15. Maṅgalavagga 
Pubbaṇhasutta 
“Ye, bhikkhave, sattā pubbaṇhasamayaṁ kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti, supubbaṇho, bhikkhave, tesaṁ sattānaṁ. 
Ye, bhikkhave, sattā majjhanhikasamayaṁ kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti, sumajjhanhiko, bhikkhave, tesaṁ sattānaṁ. 
Ye, bhikkhave, sattā sāyanhasamayaṁ kāyena sucaritaṁ caranti, vācāya sucaritaṁ caranti, manasā sucaritaṁ caranti, susāyanho, bhikkhave, tesaṁ sattānanti. 
Sunakkhattaṁ sumaṅgalaṁ, 
suppabhātaṁ suhuṭṭhitaṁ; 
Sukhaṇo sumuhutto ca, 
suyiṭṭhaṁ brahmacārisu. 
Padakkhiṇaṁ kāyakammaṁ, 
vācākammaṁ padakkhiṇaṁ; 
Padakkhiṇaṁ manokammaṁ, 
paṇīdhi te padakkhiṇe; 
Padakkhiṇāni katvāna, 
labhantatthe padakkhiṇe. 
Te atthaladdhā sukhitā, 
viruḷhā buddhasāsane; 
Arogā sukhitā hotha, 
saha sabbehi ñātibhī”ti. 
Dasamaṁ. 
Maṅgalavaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Akusalañca sāvajjaṁ, 
visamāsucinā saha; 
Caturo khatā vandanā, 
pubbaṇhena ca te dasāti. 
Tatiyo paṇṇāsako samatto. 

Aṅguttara Nikāya 3 
16. Acelakavagga 
~ 
“Tisso imā, bhikkhave, paṭipadā. 
Tisso imā, bhikkhave, paṭipadā. 
Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti 
Saddhindriyaṁ bhāveti … 
Saddhābalaṁ bhāveti … 
Satisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
Sammādiṭṭhiṁ bhāveti … 
Katamā tisso? 
Katamā tisso? 
vīriyasamādhi …pe… 
vīriyindriyaṁ bhāveti … 
vīriyabalaṁ bhāveti … 
dhammavicayasambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
sammāsaṅkappaṁ bhāveti … 
Āgāḷhā paṭipadā, nijjhāmā paṭipadā, majjhimā paṭipadā. 
Āgāḷhā paṭipadā, nijjhāmā paṭipadā, majjhimā paṭipadā. 
cittasamādhi …pe… 
satindriyaṁ bhāveti … 
satibalaṁ bhāveti … 
vīriyasambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
sammāvācaṁ bhāveti … 
Katamā ca, bhikkhave, āgāḷhā paṭipadā? 
Katamā ca, bhikkhave, āgāḷhā paṭipadā …pe… 
vīmaṁsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṁ iddhipādaṁ bhāveti …pe…. 
samādhindriyaṁ bhāveti … 
samādhibalaṁ bhāveti … 
pītisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
sammākammantaṁ bhāveti … 
Idha, bhikkhave, ekacco evaṁvādī hoti evaṁdiṭṭhi: 
ayaṁ vuccati, bhikkhave, āgāḷhā paṭipadā. 
paññindriyaṁ bhāveti …pe…. 
paññābalaṁ bhāveti …pe…. 
passaddhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
sammāājīvaṁ bhāveti … 
‘natthi kāmesu doso’ti. 
samādhisambojjhaṅgaṁ bhāveti … 
sammāvāyāmaṁ bhāveti … 
So kāmesu pātabyataṁ āpajjati. 
upekkhāsambojjhaṅgaṁ bhāveti …pe…. 
sammāsatiṁ bhāveti … 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, āgāḷhā paṭipadā. 
sammāsamādhiṁ bhāveti …. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, majjhimā paṭipadā. 
Imā kho, bhikkhave, tisso paṭipadā”ti. 
Acelakavaggo chaṭṭho. 
Tassuddānaṁ 
Katamā ca, bhikkhave, nijjhāmā paṭipadā? 
Katamā ca, bhikkhave, nijjhāmā paṭipadā …pe… 
Satipaṭṭhānaṁ sammappadhānaṁ, 
Idha, bhikkhave, ekacco acelako hoti muttācāro, hatthāpalekhano, naehibhadantiko, natiṭṭhabhadantiko, nābhihaṭaṁ na uddissakataṁ na nimantanaṁ sādiyati. 
ayaṁ vuccati, bhikkhave, nijjhāmā paṭipadā. 
Iddhipādindriyena ca; 
So na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti, na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti na eḷakamantaraṁ na daṇḍamantaraṁ na musalamantaraṁ na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na saṅkittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī na macchaṁ na maṁsaṁ na suraṁ na merayaṁ, na thusodakaṁ pivati. 
Balaṁ bojjhaṅgo maggo ca, 
So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko … sattāgāriko vā hoti sattālopiko; 
Paṭipadāya yojayeti. 
ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti … sattahipi dattīhi yāpeti; 
ekāhikampi āhāraṁ āhāreti, dvāhikampi āhāraṁ āhāreti … sattāhikampi āhāraṁ āhāreti—iti evarūpaṁ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. 
So sākabhakkhopi hoti, sāmākabhakkhopi hoti, nīvārabhakkhopi hoti, daddulabhakkhopi hoti, haṭabhakkhopi hoti, kaṇabhakkhopi hoti, ācāmabhakkhopi hoti, piññākabhakkhopi hoti, tiṇabhakkhopi hoti, gomayabhakkhopi hoti, vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. 
Katamā ca, bhikkhave, majjhimā paṭipadā? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ anuppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; 
uppannānaṁ pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; 
anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati; 
uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṁ janeti vāyamati vīriyaṁ ārabhati cittaṁ paggaṇhāti padahati …. 
So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paṁsukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, ulūkapakkhikampi dhāreti, 
kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto, 
ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto, 
ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto, 
kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappeti, 
sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati—
iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, nijjhāmā paṭipadā. 
Katamā ca, bhikkhave, majjhimā paṭipadā? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, majjhimā paṭipadā. 
Imā kho, bhikkhave, tisso paṭipadāti. 

Aṅguttara Nikāya 3.15 
2. Rathakāravagga 
Sacetanasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā bārāṇasiyaṁ viharati isipatane migadāye. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, rājā ahosi sacetano nāma. 
Atha kho, bhikkhave, rājā sacetano rathakāraṁ āmantesi: 
‘ito me, samma rathakāra, channaṁ māsānaṁ accayena saṅgāmo bhavissati. 
Sakkhissasi me, samma rathakāra, navaṁ cakkayugaṁ kātun’ti? 
‘Sakkomi, devā’ti kho, bhikkhave, rathakāro rañño sacetanassa paccassosi. 
Atha kho, bhikkhave, rathakāro chahi māsehi chārattūnehi ekaṁ cakkaṁ niṭṭhāpesi. 
Atha kho, bhikkhave, rājā sacetano rathakāraṁ āmantesi: 
‘ito me, samma rathakāra, channaṁ divasānaṁ accayena saṅgāmo bhavissati, niṭṭhitaṁ navaṁ cakkayugan’ti? 
‘Imehi kho, deva, chahi māsehi chārattūnehi ekaṁ cakkaṁ niṭṭhitan’ti. 
‘Sakkhissasi pana me, samma rathakāra, imehi chahi divasehi dutiyaṁ cakkaṁ niṭṭhāpetun’ti? 
‘Sakkomi, devā’ti kho, bhikkhave, rathakāro chahi divasehi dutiyaṁ cakkaṁ niṭṭhāpetvā navaṁ cakkayugaṁ ādāya yena rājā sacetano tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ sacetanaṁ etadavoca: 
‘idaṁ te, deva, navaṁ cakkayugaṁ niṭṭhitan’ti. 
‘Yañca te idaṁ, samma rathakāra, cakkaṁ chahi māsehi niṭṭhitaṁ chārattūnehi yañca te idaṁ cakkaṁ chahi divasehi niṭṭhitaṁ, imesaṁ kiṁ nānākaraṇaṁ? 
Nesāhaṁ kiñci nānākaraṇaṁ passāmī’ti. 
‘Atthesaṁ, deva, nānākaraṇaṁ. 
Passatu devo nānākaraṇan’ti. 
Atha kho, bhikkhave, rathakāro yaṁ taṁ cakkaṁ chahi divasehi niṭṭhitaṁ taṁ pavattesi. 
Taṁ pavattitaṁ samānaṁ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṁ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṁ papati. 
Yaṁ pana taṁ cakkaṁ chahi māsehi niṭṭhitaṁ chārattūnehi taṁ pavattesi. 
Taṁ pavattitaṁ samānaṁ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṁ gantvā akkhāhataṁ maññe aṭṭhāsi. 
‘Ko nu kho, samma rathakāra, hetu ko paccayo yamidaṁ cakkaṁ chahi divasehi niṭṭhitaṁ taṁ pavattitaṁ samānaṁ yāvatikā abhisaṅkhārassa gati tāvatikaṁ gantvā ciṅgulāyitvā bhūmiyaṁ papati? 
Ko pana, samma rathakāra, hetu ko paccayo yamidaṁ cakkaṁ chahi māsehi niṭṭhitaṁ chārattūnehi taṁ pavattitaṁ samānaṁ yāvatik