Aṭṭhaka Nipāta — Tám Pháp

nto hoti? 
Idha, visākhe, mātugāmo ye te bhattu abbhantarā kammantā—uṇṇāti vā kappāsāti vā—tattha dakkhā hoti analasā tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgatā alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. 
Evaṁ kho, visākhe, mātugāmo susaṁvihitakammanto hoti. 
Kathañca, visākhe, mātugāmo saṅgahitaparijano hoti? 
Idha, visākhe, mātugāmo yo so bhattu abbhantaro antojano—dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā—
tesaṁ katañca katato jānāti akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaṁ jānāti khādanīyaṁ bhojanīyañcassa paccaṁsena saṁvibhajati. 
Evaṁ kho, visākhe, mātugāmo saṅgahitaparijano hoti. 
Kathañca, visākhe, mātugāmo bhattu manāpaṁ carati? 
Idha, visākhe, mātugāmo yaṁ bhattu amanāpasaṅkhātaṁ taṁ jīvitahetupi na ajjhācarati. 
Evaṁ kho, visākhe, mātugāmo bhattu manāpaṁ carati. 
Kathañca, visākhe, mātugāmo sambhataṁ anurakkhati? 
Idha, visākhe, mātugāmo yaṁ bhattā āharati dhanaṁ vā dhaññaṁ vā rajataṁ vā jātarūpaṁ vā taṁ ārakkhena guttiyā sampādeti, tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā. 
Evaṁ kho, visākhe, mātugāmo sambhataṁ anurakkhati. 
Imehi kho, visākhe, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo idhalokavijayāya paṭipanno hoti, ayaṁsa loko āraddho hoti. 
Catūhi kho, visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti, paraloko āraddho hoti. 
Katamehi catūhi? 
Idha, visākhe, mātugāmo saddhāsampanno hoti, sīlasampanno hoti, cāgasampanno hoti, paññāsampanno hoti. 
Kathañca, visākhe, mātugāmo saddhāsampanno hoti? 
Idha, visākhe, mātugāmo saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: 
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. 
Evaṁ kho, visākhe, mātugāmo saddhāsampanno hoti. 
Kathañca, visākhe, mātugāmo sīlasampanno hoti? 
Idha, visākhe, mātugāmo pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. 
Evaṁ kho, visākhe, mātugāmo sīlasampanno hoti. 
Kathañca, visākhe, mātugāmo cāgasampanno hoti? 
Idha, visākhe, mātugāmo vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇinī vossaggaratā yācayogā dānasaṁvibhāgaratā. 
Evaṁ kho, visākhe, mātugāmo cāgasampanno hoti. 
Kathañca, visākhe, mātugāmo paññāsampanno hoti? 
Idha, visākhe, mātugāmo paññavā hoti …pe… 
evaṁ kho, visākhe, mātugāmo paññāsampanno hoti. 
Imehi kho, visākhe, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti, paraloko āraddho hotīti. 
Susaṁvihitakammantā, 
saṅgahitaparijjanā; 
Bhattu manāpaṁ carati, 
sambhataṁ anurakkhati. 
Saddhā sīlena sampannā, 
vadaññū vītamaccharā; 
Niccaṁ maggaṁ visodheti, 
sotthānaṁ samparāyikaṁ. 
Iccete aṭṭha dhammā ca, 
yassā vijjanti nāriyā; 
Tampi sīlavatiṁ āhu, 
dhammaṭṭhaṁ saccavādiniṁ. 
Soḷasākārasampannā, 
Aṭṭhaṅgasusamāgatā; 
Tādisī sīlavatī upāsikā, 
Upapajjati devalokaṁ manāpan”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.4 
1. Mettāvagga 
Dutiyaappiyasutta 
“Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. 
Katamehi aṭṭhahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhakāmo ca hoti, sakkārakāmo ca, anavaññattikāmo ca, akālaññū ca, amattaññū ca, asuci ca, bahubhāṇī ca, akkosakaparibhāsako ca sabrahmacārīnaṁ. 
Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. 
Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. 
Katamehi aṭṭhahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu na lābhakāmo ca hoti, na sakkārakāmo ca, na anavaññattikāmo ca, kālaññū ca, mattaññū ca, suci ca, na bahubhāṇī ca, anakkosakaparibhāsako ca sabrahmacārīnaṁ. 
Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṁ piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.50 
5. Uposathavagga 
Dutiyaidhalokikasutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo idhalokavijayāya paṭipanno hoti, ayaṁsa loko āraddho hoti. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, mātugāmo susaṁvihitakammanto hoti, saṅgahitaparijano, bhattu manāpaṁ carati, sambhataṁ anurakkhati. 
Kathañca, bhikkhave, mātugāmo susaṁvihitakammanto hoti? 
Idha, bhikkhave, mātugāmo ye te bhattu abbhantarā kammantā …pe… 
evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo susaṁvihitakammanto hoti. 
Kathañca, bhikkhave, mātugāmo saṅgahitaparijano hoti? 
Idha, bhikkhave, mātugāmo yo so bhattu abbhantaro antojano …pe… 
evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo saṅgahitaparijano hoti. 
Kathañca, bhikkhave, mātugāmo bhattu manāpaṁ carati? 
Idha, bhikkhave, mātugāmo yaṁ bhattu amanāpasaṅkhātaṁ taṁ jīvitahetupi na ajjhācarati. 
Evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo bhattu manāpaṁ carati. 
Kathañca, bhikkhave, mātugāmo sambhataṁ anurakkhati? 
Idha, bhikkhave, mātugāmo yaṁ bhattā āharati …pe… 
evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo sambhataṁ anurakkhati. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo idhalokavijayāya paṭipanno hoti, ayaṁsa loko āraddho hoti. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti, paraloko āraddho hoti. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, mātugāmo saddhāsampanno hoti, sīlasampanno hoti, cāgasampanno hoti, paññāsampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, mātugāmo saddhāsampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, mātugāmo saddho hoti …pe… 
evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo saddhāsampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, mātugāmo sīlasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, mātugāmo pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… 
surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. 
Evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo sīlasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, mātugāmo cāgasampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, mātugāmo vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati …pe… 
evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo cāgasampanno hoti. 
Kathañca, bhikkhave, mātugāmo paññāsampanno hoti? 
Idha, bhikkhave, mātugāmo paññavā hoti …pe… 
evaṁ kho, bhikkhave, mātugāmo paññāsampanno hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti, paraloko āraddho hotīti. 
Susaṁvihitakammantā, 
saṅgahitaparijjanā; 
Bhattu manāpaṁ carati, 
sambhataṁ anurakkhati. 
Saddhā sīlena sampannā, 
vadaññū vītamaccharā; 
Niccaṁ maggaṁ visodheti, 
sotthānaṁ samparāyikaṁ. 
Iccete aṭṭha dhammā ca, 
yassā vijjanti nāriyā; 
Tampi sīlavatiṁ āhu, 
dhammaṭṭhaṁ saccavādiniṁ. 
Soḷasākārasampannā, 
Aṭṭhaṅgasusamāgatā; 
Tādisī sīlavatī upāsikā, 
Upapajjati devalokaṁ manāpan”ti. 
Dasamaṁ. 
Uposathavaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Saṅkhitte vitthate visākhe, 
Vāseṭṭho bojjhāya pañcamaṁ; 
Anuruddhaṁ puna visākhe, 
Nakulā idhalokikā dveti. 
Paṭhamo paṇṇāsako samatto. 

Aṅguttara Nikāya 8.51 
6. Gotamīvagga 
Gotamīsutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. 
Atha kho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. 
“Alaṁ, gotami. 
Mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjā”ti. 
Dutiyampi kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. 
“Alaṁ, gotami. 
Mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjā”ti. 
Tatiyampi kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. 
“Alaṁ, gotami. 
Mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjā”ti. 
Atha kho mahāpajāpatī gotamī “na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho bhagavā kapilavatthusmiṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena vesālī tena cārikaṁ pakkāmi. 
Anupubbena cārikaṁ caramāno yena vesālī tadavasari. 
Tatra sudaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Atha kho mahāpajāpatī gotamī kese chedāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā sambahulāhi sākiyānīhi saddhiṁ yena vesālī tena pakkāmi. 
Anupubbena yena vesālī mahāvanaṁ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami. 
Atha kho mahāpajāpatī gotamī sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi. 
Addasā kho āyasmā ānando mahāpajāpatiṁ gotamiṁ sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhiṁ dummanaṁ assumukhiṁ rudamānaṁ bahidvārakoṭṭhake ṭhitaṁ. 
Disvāna mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca: 
“kiṁ nu tvaṁ, gotami, sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitā”ti? 
“Tathā hi pana, bhante ānanda, na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. 
“Tena hi tvaṁ, gotami, muhuttaṁ idheva tāva hohi, yāvāhaṁ bhagavantaṁ yācāmi mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“esā, bhante, mahāpajāpatī gotamī sūnehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitā: 
‘na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan’ti. 
Sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. 
“Alaṁ, ānanda. 
Mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjā”ti. 
Dutiyampi kho …pe… 
tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. 
“Alaṁ, ānanda. 
Mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjā”ti. 
Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: 
“na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ. 
Yannūnāhaṁ aññenapi pariyāyena bhagavantaṁ yāceyyaṁ mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. 
Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“bhabbo nu kho, bhante, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā sotāpattiphalaṁ vā sakadāgāmiphalaṁ vā anāgāmiphalaṁ vā arahattaphalaṁ vā sacchikātun”ti? 
“Bhabbo, ānanda, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi sacchikātun”ti. 
“Sace, bhante, bhabbo mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajitvā sotāpattiphalampi …pe… arahattaphalampi sacchikātuṁ; 
bahukārā, bhante, mahāpajāpatī gotamī bhagavato mātucchā āpādikā posikā khīrassa dāyikā; 
bhagavantaṁ janettiyā kālaṅkatāya thaññaṁ pāyesi. 
Sādhu, bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjan”ti. 
“Sace, ānanda, mahāpajāpatī gotamī aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāti, sāvassā hotu upasampadā—
Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahūpasampannassa bhikkhuno abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ kattabbaṁ. 
Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 
Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṁ upagantabbaṁ. 
Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 
Anvaḍḍhamāsaṁ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā—
uposathapucchakañca, ovādūpasaṅkamanañca. 
Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 
Vassaṁvuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṁ—
diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. 
Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 
Garudhammaṁ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṁ caritabbaṁ. 
Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 
Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhatosaṅghe upasampadā pariyesitabbā. 
Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 
Na kenaci pariyāyena bhikkhuniyā bhikkhu akkositabbo paribhāsitabbo. 
Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 
Ajjatagge ovaṭo bhikkhunīnaṁ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṁ bhikkhunīsu vacanapatho. 
Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 
Sace, ānanda, mahāpajāpatī gotamī ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāti, sāvassā hotu upasampadā”ti. 
Atha kho āyasmā ānando bhagavato santike ime aṭṭha garudhamme uggahetvā yena mahāpajāpatī gotamī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mahāpajāpatiṁ gotamiṁ etadavoca: 
“Sace kho tvaṁ, gotami, aṭṭha garudhamme paṭiggaṇheyyāsi, sāva te bhavissati upasampadā—
Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahūpasampannassa bhikkhuno abhivādanaṁ paccuṭṭhānaṁ añjalikammaṁ sāmīcikammaṁ kattabbaṁ. 
Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo …pe…. 
Ajjatagge ovaṭo bhikkhunīnaṁ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṁ bhikkhunīsu vacanapatho. 
Ayampi dhammo sakkatvā garuṁ katvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṁ anatikkamanīyo. 
Sace kho tvaṁ, gotami, ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇheyyāsi, sāva te bhavissati upasampadā”ti. 
“Seyyathāpi, bhante ānanda, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṁnhāto uppalamālaṁ vā vassikamālaṁ vā adhimuttakamālaṁ vā labhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā uttamaṅge sirasmiṁ patiṭṭhāpeyya; 
evamevaṁ kho ahaṁ, bhante ānanda, ime aṭṭha garudhamme paṭiggaṇhāmi yāvajīvaṁ anatikkamanīye”ti. 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“paṭiggahitā, bhante, mahāpajāpatiyā gotamiyā aṭṭha garudhammā yāvajīvaṁ anatikkamanīyā”ti. 
“Sace, ānanda, nālabhissa mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ, ciraṭṭhitikaṁ, ānanda, brahmacariyaṁ abhavissa, vassasahassameva saddhammo tiṭṭheyya. 
Yato ca kho, ānanda, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajito, na dāni, ānanda, brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ bhavissati. 
Pañceva dāni, ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassati. 
Seyyathāpi, ānanda, yāni kānici kulāni bahutthikāni appapurisakāni, tāni suppadhaṁsiyāni honti corehi kumbhatthenakehi; 
evamevaṁ kho, ānanda, yasmiṁ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ, na taṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ hoti. 
Seyyathāpi, ānanda, sampanne sālikkhette setaṭṭhikā nāma rogajāti nipatati, evaṁ taṁ sālikkhettaṁ na ciraṭṭhitikaṁ hoti; 
evamevaṁ kho, ānanda, yasmiṁ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ, na taṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ hoti. 
Seyyathāpi, ānanda, sampanne ucchukkhette mañjiṭṭhikā nāma rogajāti nipatati, evaṁ taṁ ucchukkhettaṁ na ciraṭṭhitikaṁ hoti; 
evamevaṁ kho, ānanda, yasmiṁ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṁ pabbajjaṁ, na taṁ brahmacariyaṁ ciraṭṭhitikaṁ hoti. 
Seyyathāpi, ānanda, puriso mahato taḷākassa paṭikacceva āḷiṁ bandheyya yāvadeva udakassa anatikkamanāya; 
evamevaṁ kho, ānanda, mayā paṭikacceva bhikkhunīnaṁ aṭṭha garudhammā paññattā yāvajīvaṁ anatikkamanīyā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.52 
6. Gotamīvagga 
Ovādasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“katihi nu kho, bhante, dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako sammannitabbo”ti? 
“Aṭṭhahi kho, ānanda, dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako sammannitabbo. 
Katamehi aṭṭhahi? 
Idhānanda, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; 
bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; 
ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; 
kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; 
paṭibalo hoti bhikkhunisaṅghassa dhammiyā kathāya sandassetuṁ samādapetuṁ samuttejetuṁ sampahaṁsetuṁ; 
yebhuyyena bhikkhunīnaṁ piyo hoti manāpo; 
na kho panetaṁ bhagavantaṁ uddissa pabbajitāya kāsāyavatthavasanāya garudhammaṁ ajjhāpannapubbo hoti; 
vīsativasso vā hoti atirekavīsativasso vā. 
Imehi kho, ānanda, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako sammannitabbo”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.53 
6. Gotamīvagga 
Saṅkhittasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Atha kho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṁ etadavoca: 
“Sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā ekā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpinī pahitattā vihareyyan”ti. 
“Ye kho tvaṁ, gotami, dhamme jāneyyāsi: 
‘ime dhammā sarāgāya saṁvattanti, no virāgāya; 
saṁyogāya saṁvattanti, no visaṁyogāya; 
ācayāya saṁvattanti, no apacayāya; 
mahicchatāya saṁvattanti, no appicchatāya; 
asantuṭṭhiyā saṁvattanti, no santuṭṭhiyā; 
saṅgaṇikāya saṁvattanti, no pavivekāya; 
kosajjāya saṁvattanti, no vīriyārambhāya; 
dubbharatāya saṁvattanti, no subharatāyā’ti, 
ekaṁsena, gotami, dhāreyyāsi: 
‘neso dhammo, neso vinayo, netaṁ satthusāsanan’ti. 
Ye ca kho tvaṁ, gotami, dhamme jāneyyāsi: 
‘ime dhammā virāgāya saṁvattanti, no sarāgāya; 
visaṁyogāya saṁvattanti, no saṁyogāya; 
apacayāya saṁvattanti, no ācayāya; 
appicchatāya saṁvattanti, no mahicchatāya; 
santuṭṭhiyā saṁvattanti, no asantuṭṭhiyā; 
pavivekāya saṁvattanti, no saṅgaṇikāya; 
vīriyārambhāya saṁvattanti, no kosajjāya; 
subharatāya saṁvattanti, no dubbharatāyā’ti, 
ekaṁsena, gotami, dhāreyyāsi: 
‘eso dhammo, eso vinayo, etaṁ satthusāsanan’”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.54 
6. Gotamīvagga 
Dīghajāṇusutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā koliyesu viharati kakkarapattaṁ nāma koliyānaṁ nigamo. 
Atha kho dīghajāṇu koliyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho dīghajāṇu koliyaputto bhagavantaṁ etadavoca: 
“mayaṁ, bhante, gihī kāmabhogino puttasambādhasayanaṁ ajjhāvasāma, kāsikacandanaṁ paccanubhoma, mālāgandhavilepanaṁ dhārayāma, jātarūparajataṁ sādayāma. 
Tesaṁ no, bhante, bhagavā amhākaṁ tathā dhammaṁ desetu ye amhākaṁ assu dhammā diṭṭhadhammahitāya diṭṭhadhammasukhāya, samparāyahitāya samparāyasukhāyā”ti. 
“Cattārome, byagghapajja, dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṁvattanti diṭṭhadhammasukhāya. 
Katame cattāro? 
Uṭṭhānasampadā, ārakkhasampadā, kalyāṇamittatā, samajīvitā. 
Katamā ca, byagghapajja, uṭṭhānasampadā? 
Idha, byagghapajja, kulaputto yena kammaṭṭhānena jīvikaṁ kappeti—
yadi kasiyā, yadi vaṇijjāya, yadi gorakkhena, yadi issattena, yadi rājaporisena, yadi sippaññatarena—
tattha dakkho hoti analaso, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. 
Ayaṁ vuccati, byagghapajja, uṭṭhānasampadā. 
Katamā ca, byagghapajja, ārakkhasampadā? 
Idha, byagghapajja, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā bāhābalaparicitā, sedāvakkhittā, dhammikā dhammaladdhā. 
Te ārakkhena guttiyā sampādeti: 
‘kinti me ime bhoge neva rājāno hareyyuṁ, na corā hareyyuṁ, na aggi ḍaheyya, na udakaṁ vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyun’ti. 
Ayaṁ vuccati, byagghapajja, ārakkhasampadā. 
Katamā ca, byagghapajja, kalyāṇamittatā? 
Idha, byagghapajja, kulaputto yasmiṁ gāme vā nigame vā paṭivasati, tattha ye te honti—gahapatī vā gahapatiputtā vā daharā vā vuddhasīlino, vuddhā vā vuddhasīlino, saddhāsampannā, sīlasampannā, cāgasampannā, paññāsampannā—tehi saddhiṁ santiṭṭhati sallapati sākacchaṁ samāpajjati; yathārūpānaṁ saddhāsampannānaṁ saddhāsampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ sīlasampannānaṁ sīlasampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ cāgasampannānaṁ cāgasampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ paññāsampannānaṁ paññāsampadaṁ anusikkhati. 
Ayaṁ vuccati, byagghapajja, kalyāṇamittatā. 
Katamā ca, byagghapajja, samajīvitā? 
Idha, byagghapajja, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā, vayañca bhogānaṁ viditvā, samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. 
Seyyathāpi, byagghapajja, tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaṁ paggahetvā jānāti: ‘ettakena vā onataṁ, ettakena vā unnatan’ti; 
evamevaṁ kho, byagghapajja, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā, vayañca bhogānaṁ viditvā, samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. 
Sacāyaṁ, byagghapajja, kulaputto appāyo samāno uḷāraṁ jīvikaṁ kappeti, tassa bhavanti vattāro: ‘udumbarakhādīvāyaṁ kulaputto bhoge khādatī’ti. 
Sace panāyaṁ, byagghapajja, kulaputto mahāyo samāno kasiraṁ jīvikaṁ kappeti, tassa bhavanti vattāro: ‘ajeṭṭhamaraṇaṁvāyaṁ kulaputto marissatī’ti. 
Yato ca khoyaṁ, byagghapajja, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā, vayañca bhogānaṁ viditvā, samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. 
Ayaṁ vuccati, byagghapajja, samajīvitā. 
Evaṁ samuppannānaṁ, byagghapajja, bhogānaṁ cattāri apāyamukhāni honti—
itthidhutto, surādhutto, akkhadhutto, pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. 
Seyyathāpi, byagghapajja, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni, cattāri ca apāyamukhāni. 
Tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidaheyya, yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya; 
devo ca na sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. 
Evañhi tassa, byagghapajja, mahato taḷākassa parihāniyeva pāṭikaṅkhā, no vuddhi; 
evamevaṁ, byagghapajja, evaṁ samuppannānaṁ bhogānaṁ cattāri apāyamukhāni honti—
itthidhutto, surādhutto, akkhadhutto, pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. 
Evaṁ samuppannānaṁ, byagghapajja, bhogānaṁ cattāri āyamukhāni honti—
na itthidhutto, na surādhutto, na akkhadhutto, kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. 
Seyyathāpi, byagghapajja, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni, cattāri ca apāyamukhāni. 
Tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya; 
devo ca sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. 
Evañhi tassa, byagghapajja, mahato taḷākassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni; 
evamevaṁ kho, byagghapajja, evaṁ samuppannānaṁ bhogānaṁ cattāri āyamukhāni honti—
na itthidhutto, na surādhutto, na akkhadhutto, kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. 
Ime kho, byagghapajja, cattāro dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṁvattanti diṭṭhadhammasukhāya. 
Cattārome, byagghapajja, dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṁvattanti samparāyasukhāya. 
Katame cattāro? 
Saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā. 
Katamā ca, byagghapajja, saddhāsampadā? 
Idha, byagghapajja, kulaputto saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: 
‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. 
Ayaṁ vuccati, byagghapajja, saddhāsampadā. 
Katamā ca, byagghapajja, sīlasampadā? 
Idha, byagghapajja, kulaputto pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. 
Ayaṁ vuccati, byagghapajja, sīlasampadā. 
Katamā ca, byagghapajja, cāgasampadā? 
Idha, byagghapajja, kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. 
Ayaṁ vuccati, byagghapajja, cāgasampadā. 
Katamā ca, byagghapajja, paññāsampadā? 
Idha, byagghapajja, kulaputto paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. 
Ayaṁ vuccati, byagghapajja, paññāsampadā. 
Ime kho, byagghapajja, cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṁvattanti samparāyasukhāyāti. 
Uṭṭhātā kammadheyyesu, 
appamatto vidhānavā; 
Samaṁ kappeti jīvikaṁ, 
sambhataṁ anurakkhati. 
Saddho sīlena sampanno, 
vadaññū vītamaccharo; 
Niccaṁ maggaṁ visodheti, 
sotthānaṁ samparāyikaṁ. 
Iccete aṭṭha dhammā ca, 
saddhassa gharamesino; 
Akkhātā saccanāmena, 
ubhayattha sukhāvahā. 
Diṭṭhadhammahitatthāya, 
samparāyasukhāya ca; 
Evametaṁ gahaṭṭhānaṁ, 
cāgo puññaṁ pavaḍḍhatī”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.55 
6. Gotamīvagga 
Ujjayasutta 
Atha kho ujjayo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho ujjayo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“mayaṁ, bho gotama, pavāsaṁ gantukāmā. 
Tesaṁ no bhavaṁ gotamo amhākaṁ tathā dhammaṁ desetu—ye amhākaṁ assu dhammā diṭṭhadhammahitāya, diṭṭhadhammasukhāya, samparāyahitāya, samparāyasukhāyā”ti. 
“Cattārome, brāhmaṇa, dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṁvattanti, diṭṭhadhammasukhāya. 
Katame cattāro? 
Uṭṭhānasampadā, ārakkhasampadā, kalyāṇamittatā, samajīvitā. 
Katamā ca, brāhmaṇa, uṭṭhānasampadā? 
Idha, brāhmaṇa, kulaputto yena kammaṭṭhānena jīvikaṁ kappeti—
yadi kasiyā, yadi vaṇijjāya, yadi gorakkhena, yadi issattena, yadi rājaporisena, yadi sippaññatarena—
tattha dakkho hoti analaso, tatrupāyāya vīmaṁsāya samannāgato, alaṁ kātuṁ alaṁ saṁvidhātuṁ. 
Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, uṭṭhānasampadā. 
Katamā ca, brāhmaṇa, ārakkhasampadā? 
Idha, brāhmaṇa, kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānavīriyādhigatā, bāhābalaparicitā, sedāvakkhittā, dhammikā dhammaladdhā. 
Te ārakkhena guttiyā sampādeti: 
‘kinti me ime bhoge neva rājāno hareyyuṁ, na corā hareyyuṁ, na aggi ḍaheyya, na udakaṁ vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyun’ti. 
Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, ārakkhasampadā. 
Katamā ca, brāhmaṇa, kalyāṇamittatā? 
Idha, brāhmaṇa, kulaputto yasmiṁ gāme vā nigame vā paṭivasati tatra ye te honti—gahapatī vā gahapatiputtā vā daharā vā vuddhasīlino, vuddhā vā vuddhasīlino, saddhāsampannā, sīlasampannā, cāgasampannā, paññāsampannā—tehi saddhiṁ santiṭṭhati sallapati sākacchaṁ samāpajjati; yathārūpānaṁ saddhāsampannānaṁ saddhāsampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ sīlasampannānaṁ sīlasampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ cāgasampannānaṁ cāgasampadaṁ anusikkhati, yathārūpānaṁ paññāsampannānaṁ paññāsampadaṁ anusikkhati. 
Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, kalyāṇamittatā. 
Katamā ca, brāhmaṇa, samajīvitā? 
Idha, brāhmaṇa, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā vayañca bhogānaṁ viditvā samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaṁ paggahetvā jānāti: ‘ettakena vā onataṁ, ettakena vā unnatan’ti; 
evamevaṁ kho, brāhmaṇa, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā vayañca bhogānaṁ viditvā samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti. 
Sacāyaṁ, brāhmaṇa, kulaputto appāyo samāno uḷāraṁ jīvikaṁ kappeti, tassa bhavanti vattāro: ‘udumbarakhādīvāyaṁ kulaputto bhoge khādatī’ti. 
Sace panāyaṁ, brāhmaṇa, kulaputto mahāyo samāno kasiraṁ jīvikaṁ kappeti, tassa bhavanti vattāro: ‘ajeṭṭhamaraṇaṁvāyaṁ kulaputto marissatī’ti. 
Yato ca khoyaṁ, brāhmaṇa, kulaputto āyañca bhogānaṁ viditvā vayañca bhogānaṁ viditvā samaṁ jīvikaṁ kappeti nāccogāḷhaṁ nātihīnaṁ: ‘evaṁ me āyo vayaṁ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṁ pariyādāya ṭhassatī’ti, 
ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, samajīvitā. 
Evaṁ samuppannānaṁ, brāhmaṇa, bhogānaṁ cattāri apāyamukhāni honti—
itthidhutto, surādhutto, akkhadhutto, pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni, cattāri ca apāyamukhāni. Tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidaheyya, yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya; devo ca na sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. Evañhi tassa, brāhmaṇa, mahato taḷākassa parihāniyeva pāṭikaṅkhā, no vuddhi; 
evamevaṁ kho, brāhmaṇa, evaṁ samuppannānaṁ bhogānaṁ cattāri apāyamukhāni honti—
itthidhutto, surādhutto, akkhadhutto, pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. 
Evaṁ samuppannānaṁ, brāhmaṇa, bhogānaṁ cattāri āyamukhāni honti—
na itthidhutto, na surādhutto, na akkhadhutto, kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni cattāri ca apāyamukhāni. Tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya; devo ca sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. Evañhi tassa, brāhmaṇa, mahato taḷākassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni; 
evamevaṁ kho, brāhmaṇa, evaṁ samuppannānaṁ bhogānaṁ cattāri āyamukhāni honti—
na itthidhutto …pe… kalyāṇasampavaṅko. 
Ime kho, brāhmaṇa, cattāro dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṁvattanti diṭṭhadhammasukhāya. 
Cattārome, brāhmaṇa, kulaputtassa dhammā samparāyahitāya saṁvattanti samparāyasukhāya. 
Katame cattāro? 
Saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā. 
Katamā ca, brāhmaṇa, saddhāsampadā? 
Idha, brāhmaṇa, kulaputto saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: 
‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. 
Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, saddhāsampadā. 
Katamā ca, brāhmaṇa, sīlasampadā? 
Idha, brāhmaṇa, kulaputto pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. 
Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, sīlasampadā. 
Katamā ca, brāhmaṇa, cāgasampadā? 
Idha, brāhmaṇa, kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vosaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. 
Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, cāgasampadā. 
Katamā ca, brāhmaṇa, paññāsampadā? 
Idha, brāhmaṇa, kulaputto paññavā hoti …pe… sammā dukkhakkhayagāminiyā. 
Ayaṁ vuccati, brāhmaṇa, paññāsampadā. 
“Ime kho, brāhmaṇa, cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṁvattanti samparāyasukhāyāti. 
Uṭṭhātā kammadheyyesu, 
appamatto vidhānavā; 
Samaṁ kappeti jīvikaṁ, 
sambhataṁ anurakkhati. 
Saddho sīlena sampanno, 
vadaññū vītamaccharo; 
Niccaṁ maggaṁ visodheti, 
sotthānaṁ samparāyikaṁ. 
Iccete aṭṭha dhammā ca, 
saddhassa gharamesino; 
Akkhātā saccanāmena, 
ubhayattha sukhāvahā. 
Diṭṭhadhammahitatthāya, 
samparāyasukhāya ca; 
Evametaṁ gahaṭṭhānaṁ, 
cāgo puññaṁ pavaḍḍhatī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.56 
6. Gotamīvagga 
Bhayasutta 
“‘Bhayan’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. 
‘Dukkhan’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. 
‘Rogo’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. 
‘Gaṇḍo’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. 
‘Sallan’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. 
‘Saṅgo’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. 
‘Paṅko’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. 
‘Gabbho’ti, bhikkhave, kāmānametaṁ adhivacanaṁ. 
Kasmā ca, bhikkhave, ‘bhayan’ti kāmānametaṁ adhivacanaṁ? 
Yasmā ca kāmarāgarattāyaṁ, bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi bhayā na parimuccati, samparāyikāpi bhayā na parimuccati, tasmā ‘bhayan’ti kāmānametaṁ adhivacanaṁ. 
Kasmā ca, bhikkhave, ‘dukkhan’ti …pe… 
‘rogo’ti … 
‘gaṇḍo’ti … 
‘sallan’ti … 
‘saṅgo’ti … 
‘paṅko’ti … 
‘gabbho’ti kāmānametaṁ adhivacanaṁ? 
Yasmā ca kāmarāgarattāyaṁ, bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi gabbhā na parimuccati, samparāyikāpi gabbhā na parimuccati, tasmā ‘gabbho’ti kāmānametaṁ adhivacanaṁ. 
Bhayaṁ dukkhañca rogo ca, 
gaṇḍo sallañca saṅgo ca; 
Paṅko gabbho ca ubhayaṁ, 
ete kāmā pavuccanti; 
Yattha satto puthujjano. 
Otiṇṇo sātarūpena, 
puna gabbhāya gacchati; 
Yato ca bhikkhu ātāpī, 
sampajaññaṁ na riccati. 
So imaṁ palipathaṁ duggaṁ, 
atikkamma tathāvidho; 
Pajaṁ jātijarūpetaṁ, 
phandamānaṁ avekkhatī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.57 
6. Gotamīvagga 
Paṭhamaāhuneyyasutta 
“Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katamehi aṭṭhahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; 
bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; 
kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko; 
sammādiṭṭhiko hoti, sammādassanena samannāgato; 
catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; 
anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati; 
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… yathākammūpage satte pajānāti; 
āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. 
Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.58 
6. Gotamīvagga 
Dutiyaāhuneyyasutta 
“Aṭṭhahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katamehi aṭṭhahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu; 
bahussuto hoti …pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā; 
āraddhavīriyo viharati thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; 
āraññiko hoti pantasenāsano; 
aratiratisaho hoti, uppannaṁ aratiṁ abhibhuyya abhibhuyya viharati; 
bhayabheravasaho hoti, uppannaṁ bhayabheravaṁ abhibhuyya abhibhuyya viharati; 
catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī; 
āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. 
Imehi kho, bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.59 
6. Gotamīvagga 
Paṭhamapuggalasutta 
“Aṭṭhime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa? 
Katame aṭṭha? 
Sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā, arahattāya paṭipanno. 
Ime kho, bhikkhave, aṭṭha puggalā āhuneyyā …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. 
Cattāro ca paṭipannā, 
cattāro ca phale ṭhitā; 
Esa saṅgho ujubhūto, 
paññāsīlasamāhito. 
Yajamānānaṁ manussānaṁ, 
Puññapekkhāna pāṇinaṁ; 
Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ, 
Saṅghe dinnaṁ mahapphalan”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.5 
1. Mettāvagga 
Paṭhamalokadhammasutta 
“Aṭṭhime, bhikkhave, lokadhammā lokaṁ anuparivattanti, loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattati. 
Katame aṭṭha? 
Lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṁsā ca, sukhañca, dukkhañca. 
Ime kho, bhikkhave, aṭṭha lokadhammā lokaṁ anuparivattanti, loko ca ime aṭṭha lokadhamme anuparivattatīti. 
Lābho alābho ca yasāyaso ca, 
Nindā pasaṁsā ca sukhaṁ dukhañca; 
Ete aniccā manujesu dhammā, 
Asassatā vipariṇāmadhammā. 
Ete ca ñatvā satimā sumedho, 
Avekkhati vipariṇāmadhamme; 
Iṭṭhassa dhammā na mathenti cittaṁ, 
Aniṭṭhato no paṭighātameti. 
Tassānurodhā atha vā virodhā, 
Vidhūpitā atthaṅgatā na santi; 
Padañca ñatvā virajaṁ asokaṁ, 
Sammappajānāti bhavassa pāragū”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.60 
6. Gotamīvagga 
Dutiyapuggalasutta 
“Aṭṭhime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katame aṭṭha? 
Sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno …pe… arahā, arahattāya paṭipanno. 
Ime kho, bhikkhave, aṭṭha puggalā āhuneyyā …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. 
Cattāro ca paṭipannā, 
cattāro ca phale ṭhitā; 
Esa saṅgho samukkaṭṭho, 
sattānaṁ aṭṭha puggalā. 
Yajamānānaṁ manussānaṁ, 
puññapekkhāna pāṇinaṁ; 
Karotaṁ opadhikaṁ puññaṁ, 
ettha dinnaṁ mahapphalan”ti. 
Dasamaṁ. 
Gotamīvaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Gotamī ovādaṁ saṅkhittaṁ, 
dīghajāṇu ca ujjayo; 
Bhayā dve āhuneyyā ca, 
dve ca aṭṭha puggalāti. 

Aṅguttara Nikāya 8.61 
7. Bhūmicālavagga 
Icchāsutta 
“Aṭṭhime, bhikkhave, puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ. 
Katame aṭṭha? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. 
So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya. 
Tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho nuppajjati. 
So tena alābhena socati kilamati paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, na ca lābhī, socī ca paridevī ca, cuto ca saddhammā’. 
Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. 
So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya. 
Tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho uppajjati. 
So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, lābhī ca madī ca pamādī ca, cuto ca saddhammā’. 
Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. 
So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya. 
Tassa anuṭṭhahato aghaṭato avāyamato lābhāya lābho nuppajjati. 
So tena alābhena socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṁ kandati, sammohaṁ āpajjati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, na ca lābhī, socī ca paridevī ca, cuto ca saddhammā’. 
Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. 
So na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya. 
Tassa anuṭṭhahato, aghaṭato, avāyamato lābhāya lābho uppajjati. 
So tena lābhena majjati, pamajjati, pamādamāpajjati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, lābhī ca madī ca, pamādī ca, cuto ca saddhammā’. 
Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. 
So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya. 
Tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho nuppajjati. 
So tena alābhena na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, na ca lābhī, na ca socī na ca paridevī, accuto ca saddhammā’. 
Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. 
So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya. 
Tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho uppajjati. 
So tena lābhena na majjati, na pamajjati, na pamādamāpajjati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, lābhī ca, na ca madī na ca pamādī, accuto ca saddhammā’. 
Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. 
So na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya. 
Tassa anuṭṭhahato, aghaṭato, avāyamato lābhāya lābho nuppajjati. 
So tena alābhena na socati, na kilamati, na paridevati, na urattāḷiṁ kandati, na sammohaṁ āpajjati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya, na ca lābhī, na ca socī na ca paridevī, accuto ca saddhammā’. 
Idha pana, bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. 
So na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya. 
Tassa anuṭṭhahato aghaṭato avāyamato lābhāya lābho uppajjati. 
So tena lābhena na majjati, na pamajjati, na pamādamāpajjati. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave: 
‘bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati, na ghaṭati, na vāyamati lābhāya, lābhī ca, na ca madī na ca pamādī, accuto ca saddhammā’. 
Ime kho, bhikkhave, aṭṭha puggalā santo saṁvijjamānā lokasmin”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.62 
7. Bhūmicālavagga 
Alaṁsutta 
“Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano alaṁ paresaṁ. 
Katamehi chahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; 
sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; 
dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; 
atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; 
kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; 
sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. 
Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano alaṁ paresaṁ. 
Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano alaṁ paresaṁ. 
Katamehi pañcahi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; 
sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; 
dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; 
atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; 
kalyāṇavāco ca hoti …pe… atthassa viññāpaniyā; 
sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. 
Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano alaṁ paresaṁ. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano nālaṁ paresaṁ. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; 
sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; 
dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; 
atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; 
no ca kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; 
no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano nālaṁ paresaṁ. 
Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ nālaṁ attano. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; 
sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; 
no ca dhātānaṁ dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; 
na ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti; 
kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo …pe… atthassa viññāpaniyā; 
sandassako ca hoti …pe… sabrahmacārīnaṁ. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano. 
Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano nālaṁ paresaṁ. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; 
sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; 
dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; 
atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; 
no ca kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; 
no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, nālaṁ paresaṁ. 
Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano. 
Katamehi tīhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; 
sutānañca dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; 
no ca dhātānaṁ dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; 
no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti; 
kalyāṇavāco ca hoti …pe… atthassa viññāpaniyā; 
sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. 
Imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano. 
Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, nālaṁ paresaṁ. 
Katamehi dvīhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; 
no ca sutānaṁ dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; 
dhātānañca dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; 
atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno ca hoti; 
no ca kalyāṇavāco hoti …pe… atthassa viññāpaniyā; 
no ca sandassako hoti …pe… sabrahmacārīnaṁ. 
Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ attano, nālaṁ paresaṁ. 
Dvīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano. 
Katamehi dvīhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu; 
no ca sutānaṁ dhammānaṁ dhāraṇajātiko hoti; 
no ca dhātānaṁ dhammānaṁ atthūpaparikkhitā hoti; 
no ca atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hoti; 
kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo, poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā; 
sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṁsako sabrahmacārīnaṁ. 
Imehi kho, bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṁ paresaṁ, nālaṁ attano”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.63 
7. Bhūmicālavagga 
Saṅkhittasutta 
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 
“Evamevaṁ panidhekacce moghapurisā mamaññeva ajjhesanti. 
Dhamme ca bhāsite mamaññeva anubandhitabbaṁ maññantī”ti. 
“Desetu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ, desetu sugato saṅkhittena dhammaṁ. Appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa atthaṁ ājāneyyaṁ, appeva nāmāhaṁ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti. 
“Tasmātiha te, bhikkhu, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘ajjhattaṁ me cittaṁ ṭhitaṁ bhavissati susaṇṭhitaṁ, na ca uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṁ pariyādāya ṭhassantī’ti. 
Evañhi te, bhikkhu, sikkhitabbaṁ. 
Yato kho te, bhikkhu, ajjhattaṁ cittaṁ ṭhitaṁ hoti susaṇṭhitaṁ, na ca uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṁ pariyādāya tiṭṭhanti, tato te, bhikkhu, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘mettā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. 
Evañhi te, bhikkhu, sikkhitabbaṁ. 
Yato kho te, bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti bahulīkato, tato tvaṁ, bhikkhu, imaṁ samādhiṁ savitakkampi savicāraṁ bhāveyyāsi, avitakkampi vicāramattaṁ bhāveyyāsi, avitakkampi avicāraṁ bhāveyyāsi, sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi, upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi. 
Yato kho, te bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti subhāvito, tato te, bhikkhu, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘karuṇā me cetovimutti … 
muditā me cetovimutti … 
upekkhā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā’ti. 
Evañhi te, bhikkhu, sikkhitabbaṁ. 
Yato kho te, bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti subhāvito, tato tvaṁ, bhikkhu, imaṁ samādhiṁ savitakkasavicārampi bhāveyyāsi, avitakkavicāramattampi bhāveyyāsi, avitakkaavicārampi bhāveyyāsi, sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi, upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi. 
Yato kho te, bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti subhāvito, tato te, bhikkhu, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘kāye kāyānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassan’ti. 
Evañhi te, bhikkhu, sikkhitabbaṁ. 
Yato kho te, bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti bahulīkato, tato tvaṁ, bhikkhu, imaṁ samādhiṁ savitakkasavicārampi bhāveyyāsi, avitakkavicāramattampi bhāveyyāsi, avitakkaavicārampi bhāveyyāsi, sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi, upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi. 
Yato kho te, bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti subhāvito, tato te, bhikkhu, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘vedanāsu … 
citte … 
dhammesu dhammānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassan’ti. 
Evañhi te, bhikkhu, sikkhitabbaṁ. 
Yato kho te, bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti bahulīkato, tato tvaṁ, bhikkhu, imaṁ samādhiṁ savitakkasavicārampi bhāveyyāsi, avitakkavicāramattampi bhāveyyāsi, avitakkaavicārampi bhāveyyāsi, sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi, upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi. 
Yato kho te, bhikkhu, ayaṁ samādhi evaṁ bhāvito hoti subhāvito, tato tvaṁ, bhikkhu, yena yeneva gagghasi phāsuṁyeva gagghasi, yattha yattha ṭhassasi phāsuṁyeva ṭhassasi, yattha yattha nisīdissasi phāsuṁyeva nisīdissasi, yattha yattha seyyaṁ kappessasi phāsuṁyeva seyyaṁ kappessasī”ti. 
Atha kho so bhikkhu bhagavatā iminā ovādena ovadito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. 
Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 8.64 
7. Bhūmicālavagga 
Gayāsīsasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā gayāyaṁ viharati gayāsīse. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi …pe… 
“pubbāhaṁ, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno obhāsaññeva kho sañjānāmi, no ca rūpāni passāmi. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘sace kho ahaṁ obhāsañceva sañjāneyyaṁ rūpāni ca passeyyaṁ; 
evaṁ me idaṁ ñāṇadassanaṁ parisuddhataraṁ assā’ti. 
So kho ahaṁ, bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi; 
no ca kho tāhi devatāhi saddhiṁ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaṁ samāpajjāmi. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘sace kho ahaṁ obhāsañceva sañjāneyyaṁ, rūpāni ca passeyyaṁ, tāhi ca devatāhi saddhiṁ santiṭṭheyyaṁ sallapeyyaṁ sākacchaṁ samāpajjeyyaṁ; 
evaṁ me idaṁ ñāṇadassanaṁ parisuddhataraṁ assā’ti. 
So kho ahaṁ, bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiṁ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaṁ samāpajjāmi; 
no ca kho tā devatā jānāmi—
imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘sace kho ahaṁ obhāsañceva sañjāneyyaṁ, rūpāni ca passeyyaṁ, tāhi ca devatāhi saddhiṁ santiṭṭheyyaṁ sallapeyyaṁ sākacchaṁ samāpajjeyyaṁ, tā ca devatā jāneyyaṁ: 
“imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyā”ti; 
evaṁ me idaṁ ñāṇadassanaṁ parisuddhataraṁ assā’ti. 
So kho ahaṁ, bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiṁ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaṁ samāpajjāmi, tā ca devatā jānāmi: 
‘imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyā’ti; 
no ca kho tā devatā jānāmi: 
‘imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha upapannā’ti …pe… 
tā ca devatā jānāmi: 
‘imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha upapannā’ti; 
no ca kho tā devatā jānāmi: 
‘imā devatā imassa kammassa vipākena evamāhārā evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvediniyo’ti …pe… 
tā ca devatā jānāmi: 
‘imā devatā imassa kammassa vipākena evamāhārā evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvediniyo’ti; 
no ca kho tā devatā jānāmi: 
‘imā devatā evaṁdīghāyukā evaṁciraṭṭhitikā’ti …pe… 
tā ca devatā jānāmi: 
‘imā devatā evaṁdīghāyukā evaṁciraṭṭhitikā’ti; 
no ca kho tā devatā jānāmi yadi vā me imāhi devatāhi saddhiṁ sannivutthapubbaṁ yadi vā na sannivutthapubbanti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘sace kho ahaṁ obhāsañceva sañjāneyyaṁ, rūpāni ca passeyyaṁ, tāhi ca devatāhi saddhiṁ santiṭṭheyyaṁ sallapeyyaṁ sākacchaṁ samāpajjeyyaṁ, tā ca devatā jāneyyaṁ: 
“imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyā”ti, tā ca devatā jāneyyaṁ: 
“imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha upapannā”ti, tā ca devatā jāneyyaṁ: 
“imā devatā evamāhārā evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvediniyo”ti, tā ca devatā jāneyyaṁ: 
“imā devatā evaṁdīghāyukā evaṁciraṭṭhitikā”ti, tā ca devatā jāneyyaṁ yadi vā me imāhi devatāhi saddhiṁ sannivutthapubbaṁ yadi vā na sannivutthapubbanti; 
evaṁ me idaṁ ñāṇadassanaṁ parisuddhataraṁ assā’ti. 
So kho ahaṁ, bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiṁ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaṁ samāpajjāmi, tā ca devatā jā