Phạn tạng (Sanskrit Canon)kamvchtu.htmNguyên tác: Sanskrit
Sớ Giải Kinh Kim Cang Bát-nhã (Vajracchedikāṭīkā)
Kinh Kim Cang Bát-nhã Ba-la-mật (Vajracchedikā Prajñāpāramitā) là một trong những bộ kinh quan trọng nhất của Phật giáo Đại thừa, giảng về tánh Không và trí tuệ Bát-nhã. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 4 / 4 (50.000 ký tự/trang)
tatsiddhe 'pyasiddhatvāt kathaṃ tadabhinnasvabhāvatvam | tato yo 'hetuvādī pakṣo nirastaḥ, sa atrāpi tulyaḥ | na tāvad yujyate tṛtīyapakṣo 'pi samānāsamānakālayoḥ kāraṇatvavirodhāt | tathā hi, hetau sati sa phalena (kāryeṇa) samānakālo vā bhaved bhinnakālo vā? na tāvat samānakālāt, svayaprāptātmasvabhāvasya sarvasāmarthyaśūnyatvāt kutrāpi phale yogābhāvāt | ātmasvabhāve ca (prāpte) tatsvabhāvavat phalasyāpi tatsamānakālabhāvitayā ātmasvabhāvatvameva | na tatra phalaṃ yujyate | (Vajraṭ_213) bhinnakāle 'pi tāvat taditarakālavyavadhānena vā bhaved, yathāvaibhāṣikairvipākaheturiṣyate, tathā | athavā avyavadhānena vā bhaved, yathāsautrāntikaiḥ kāryakāraṇayorutpādavināśau 'tulādaṇḍonnāmāvanāmavad'; ucyete tathā syāditi? tatra taditarakālavyavadhānena phalotpāde sati vināśādevotpādaḥ abhyupagamyeta, sarvasāmarthyavirahitatvāttasya vināśasya na yujyate hetubhāvatvam, anyathā akārakasya vinaṣṭavastuno vināśāt kathaṃ (utpādaḥ) bhavet | avyavadhāneneti pakṣe 'pi yadi sarvātmanā avyabahitastadā tadeva samakālatvaṃ syāt | niravayavayordvayorvastunoḥ sarvātmanā avyavahitatve ekakālatvātiriktā nānyā gatiḥ | tasmāt sarvātmanā avyavahite sati pūrvaṃ yathā aṇumātrakam (iti prasaktam), tathaiva kalpasyāpi kṣaṇamātrakatvaṃ durnivāram | ekadeśena cāvyavahite sāvayavatvaṃ prasajyate, ataḥ paramārthataḥ sarve bhāvā anutpannā eva | avicāraramaṇīyā mithyātvenotpannā iva pratīyanta eva, yathā bhrāntijñāne pratibhāsasvabhāvāḥ | (yadi) na syāt prasiddhamātraṃ pramāṇaṃ (tadā) 'kāryakāraṇayorāgopālaṃ prasiddhatvānna yujyate vimarśaḥ iti vādaḥ kathaṃ yujyeta, prasiddhasya rūpādeḥ pramāṇataḥ viśīrṇatvāt | tasmāduktaṃ bhagavatā candrapradīpasūtre (samādhirājasūtram)- na cakṣu pramāṇaṃ na śrotragrāṇaṃ na jihvā pramāṇaṃ na kāyacittam | pramāṇaṃ yadyeta bhaveyurindriyāḥ kasyāryamārgeṇa bhavet kāryam || (Vajraṭ_214) yasmādime indriya apramāṇā jadā svabhāvena avyākṛtaśca | tasmād ya nirvāṇapathaiva ārthikaḥ sa āryamārgeṇa karotu kāryam || yatpratyakṣalakṣaṇamāhurācāryāstacca pratyakṣaṃ saṃvṛtitaḥ, paramārthe 'vatāraṇāya draṣṭavyam | na ca saṃvṛtau na samānaparyanuyogaḥ, tatastasya saṃvṛtāvuktatvānna parīkṣaṇaṃ kṣamate | ato bhagavatā śālistambādiṣu bhāvānāṃ svaparodayo niṣiddhaḥ | tathoktam āryalaṅkāvatāre- "sadasatorutpattivirahitatvānmahāmate, sarvadharmā anutpannāḥ |" vistṛtaprajñāpāramitāsuṃ coktam- "subhūte, na kaścid dharma utpannaḥ, sā (api) anutpannā" tatra yā prajñā, sānutpattikadharmakṣāntirityucyate | tathoktaṃ ratnākaranāma(mahāyāna) sūtre- sva eva yadā nāsti paro hetuḥ kathaṃ bhavet | svābhāvāt kathamutpādaḥ parasmāt sugato 'vadat || api ca, bhāvā jāyanti saṃvṛtyā paramārthe 'svabhāvakāḥ | yadyetat sarvaṃ parikalpitasvabhāvamadhikṛtyoktamiti cet? na, sarvasvabhāvānāṃ pramāṇato nirākṛtatvāt | anenāparo 'lpakuśalamūlo 'pi (jano yadā) saṃsāraduḥkhaṃ nānubhavati, (tadā) anutpattikadharmakṣāntiprāptatvāt mahājñānālokodayā labdhānuttarapuṇyaskandhā bodhisattvāḥ kathaṃ saṃsāraduḥkham anubhaveyurityevamāveditam | (Vajraṭ_215) dvividho hi saṃsāraduḥkhasyānubhavaḥ- kāyiko daurmanasyalakṣaṇaśca | tatra pūrvakastu pāpakarmaṇaḥ phalam, aparastu mohajaḥ, viparyastajñānasambhūta eva | tatrānutpanneṣu dharmeṣu kṣāntiprāptyā bodhisattveṣu nāstyubhayavidho duḥkhahetuḥ, pāpaṃ mohaśceti | akāraṇānna sambhavati duḥkhasparśavihāraḥ | anena kathaṃ bodhisattvena pratipattavyamiti deśitam | utpāditabahutarapuṇyaskandhā rūpāvacarādisattvā iva kiṃ (te) saṃsāra eva na bhavanti? kathaṃ vā bahutarapuṇyaskandhotpādamātreṇa saṃsāre 'pratiṣṭhitatvaṃ sandarśitamityāśaṅkya punaḥ subhūte ityādyāha | anena tāvad utpannapuṇyaskandhe 'pi teṣāṃ mithyābhiniveśena puṇyaskandhaparigrahasya sarvasaṃkleśamūlaviparyāsasyāprahīṇatvam, ataḥ (te) viśiṣṭagatiṃ prāptā api saṃsāre vyavasthāpyante, bodhisattvānāṃ tu anutpattikadharmakṣāntiprāpteḥ puṇyaskandheṣu nāsti satyābhiniveśaḥ, atasteṣāṃ sarvasaṃkleśamūlasaṃmohasya prahīṇatvānna saṃsāre 'vasthānabhityevaṃ nirdiśyate | paravikalpanirākaraṇārthamāryasubhūtiraviditābhiprāya iva nanu parigrahītavyaḥ iti viparītamabhyadhāt | tadayamāśayaḥ- tattatsūtreṣu bhagavatā 'bodhisattvaḥ puṇyaskandhaṃ parigṛhṇāti'; ityuktam | atra na parigrahītavyaḥ iti vacanena kathaṃ na virodha iti? bhagavānapi yenābhiprāyeṇoktavān tadubhayamapi darśayitumāha- parigrahītavyaḥ iti | parigrahīta iti yadāha tattu parigrahalakṣaṇanaya upasaṃhāralakṣaṇaḥ | viparītagrāhakalakṣaṇanirākaraṇena nātra virodhaḥ | vitathamārgagrāhakatvaṃ viparitagrahaṇamityanena tadvikalpaprahaṇāccittapragrahaṇaṃ darśitam | yaśca khalu- (Vajraṭ_216) punaḥ subhūte, kulaputro vā kuladuhitā vā prārabhya audāryamuktam, avaśiṣṭapūrvabhāgairgāmbhīryaṃ nirdiṣṭam | etena sakalena sthānena śāśvatocchedāntaṃ parihṛtya madhyamamārgo deśitaḥ, nirdiṣṭaṃ ca saṃsāre nirvāṇe cāpratiṣṭhitatvam | 7. prasthiti-pariśuddhiḥ prasthitiḥ pariśuddhirucyate | trividhastasyāḥ prabhedaḥ- 1. īryāpathena prasthitiḥ, 2. sattvabhājanalokādhipatyena prasthitiḥ, 3. asaṃkleśena prasthitiśca | 1. īryāpathena prasthitiḥ tatra yadi buddho draṣṭavyo dharmakāyena, na tu rūpakāyena, tadā bhagavataścaturīryāpathena janmābhiniṣkramaṇādinā cāgamaprasiddhena kathaṃ na virodha iti yo manyate tadarthaṃ prasthānasampada īryāpathena prasthitimadhikṛtya api tu khalu punaḥ subhūte yaḥ kaścid ityādyāha | gacchati vā āgacchati vā ityetaddvayena caṅkramaṇam, tiṣṭhati ityādibhiḥ krameṇāvaśiṣṭā īryāpathā uktāḥ | īryāpathapirdeśastūpalakṣaṇamātram tena janmādīnāmapyatra nirdeśo draṣṭavyaḥ | bhagavata āgamena paridīpitānāmīryāpathādīnāṃ yaḥ samyaktayā śabdaśo 'bhiniveśastāsya viparītābhiniveśānna jānāti tathāgatena bhāṣitasyārtham | (Vajraṭ_217) na ca bhagavān rūpakāyena prabhāvitaḥ, asau tu jñānapariśuddhaḥ, tasyāmūrtatvājjñānasya saṃvṛtāvapi gatyādayo na sambhavanti | gatyādayastu rūpaskandhasya sthānaviśeṣaprabhāvitatvāt | te ca bhagavato nirmāṇakāyamāśrityoktāḥ, na ca jñānakāyamāśritya, tatra saṃvṛtitaḥ paramārthato vā gatyādīnāmasambhavāt | tasmād evaṃvidhāyāṃ īryāpathaprasthitau bodhisattvena chandapraṇidhānābhyāṃ sthātavyamiti sandarśitam | yadi tathāgate gatyādayo na saṃvidyante (tarhi) kathaṃ tathāgataḥ iti gatyā prabhāvita ivocyata iti cittāśayaṃ vitarkyāha- tatkasya hetoḥ? iti | na me sa bhāṣitasyārthamājānāti ityanena yojanīyam | atrottarārthaṃ tathāgataḥ ityādyāha | evamabhipreyate- vyapadeśo 'yaṃ na gatyā prabhāvitaḥ, api tu adhigamena prabhāvitaḥ gataḥ ityasyādhigatyarthatvāt | vastutattvaṃ yathāsthitiḥ, tathaivādhigamyate, adhigatatvāt tathāgataḥ | athavā pūrvakairbuddhairyathā vastutattvamadhigatamaviparyayeṇa tathaivānenāpyadhigatamityadhigatatvāt tathāgataḥ | sa ca tathyasaṃvṛtau jñānakāyatvena yujyate, na cānyatrāvikalpitatvāt | tacca gamanādi kvacit saṃvṛtāvapi na sambhavati, amūrtatvāt | paramārthe tu na sambhavatitarām, anutpannatvāt | tataḥ sa vastusvabhāvādhigatyā samastalokasya jyeṣṭhatvāt pūjanīyatvāt arhan ityucyate, samyagavabuddhatvāt samyaksambuddhaḥ ityucyate, anyathātvena jaḍasvabhāvena rūpakāyastu tathā nocyata iti bhāvaḥ | anena yogasamāpattiḥ cittapragrahaśca sandarśitaḥ | anena tāvat sakalasthānena gāmbhīryaṃ nirdiṣṭam | saṃvṛtau tathāgatasya nirmāṇakāyamāśritya anantalokadhātuṣu apratihatagamanādipradarśanena ādāryamapi pradarśitam | (Vajraṭ_218) 2. (a) bhājanalokādhipatyena prasthitiḥ yastathāgatasya nirmitarūpakāyaḥ, yaśca manomayakāyaḥ, tasyāpi ekānekasvabhāvavisaṃyogānmāyānirmitabuddhavat mṛṣātvaṃ darśayituṃ bhājanasattvalokabhāvavigamāt prasthitimadhikṛtya yaśca khalu punaḥ subhūte ityādyāha | pūrvaṃ tvadhimukticaryābhūmau bodhisattvasyābhāvo darśitaḥ, samprati buddhabhūmau bhagavataḥ prasthitidarśanānna punaruktiḥ | atra punadvividhenopāyena ekānekasvabhāvaviyogāvabodhānnairātmyaṃ darśitam | tadyathāpi nāma maṣiṃ kuryāt....... paramāṇusañcayaḥ ityanena ekānekasvabhāvaviyogāvagamena tanukaraṇopāyo darśitaḥ | atrāpi pūrvavad vyākhyānaṃ (veditavyam) | nanu digbhāgabhedena paramāṇavo 'siddhā (tadā) kathaṃ te sañcitāḥ? iti sañcintya tatkasya hetoḥ? ityāśaṅkyottaramāha (pariharannāha) saced bhagavan iti vijñaya ekatvagrāhakanivṛttyupāyārthameva paramāṇuprabhedena (yaḥ) sañcayaḥ sa ukto na tu paramārthato 'navasthitatvāt, anyathā paramāṇusañcayaḥ sarvatra pratyakṣatvena prasiddhyeta | tasmāt na bhagavānavakṣyat paramāṇusañcaya iti abhāṣite 'pyevamākhyātatvāt | anena tathāgatasya rūpābhāvatvena tādṛśyāṃ sthitau chanda-praṇidhānābhyāṃ sthātavyamiti deśitam | yadi na syāt sañcayaḥ (tadā) api nu bahuḥ sa paramāṇusañcayo bhavet? iti kasmād bhagavānavakṣyadityāśayaṃ viditvā tatkasya hetoḥ? ityāha | asañcayaḥ saḥ iti pūrvottarādidigbhāgabhedena avasthitānāṃ teṣāṃ paramāṇūnāṃ svabhāvenāsiddhatvānna yujyate tattvataḥ sañcayaḥ | ekatvagrāhanirākaraṇāyaiva (Vajraṭ_219) bhāṣitam tenocyate paramāṇusañcaya iti | asati ca digbhāgabhede paramāṇavaḥ paramāṇvantaraiḥ pūrvāparordhvādhodigbhāgabhedena parivṛtā na syuḥ, tato na bhavedupacayaścittacaittādivat | bhāga eva bhavati paramāṇurityapi kathanaṃ na yujyate, tatrāpi tarkasāmyāt | evaṃbhūteniṣṭhito 'pi na yujyate | aniṣṭhitāḥ paramāṇavaḥ svabhāvena tarhi tvayā kiṃ sādhyate? aniṣṭhitasvabhāve bhāvo na sidhyati, tataḥ siddhamasmākaṃ matamiti | anekasvabhāvatvamaṇūnāṃ yadṛcchayāpi nocyate, (tadā) aniṣṭhite paramāṇau (anekasvabhāvatvaṃ) kathamupapadyeteti mayoktam | ye paramāṇavastvayā niravayavatvena vyavasthāpyante teṣāṃ pūrvottarādidigbhedābhyupetatvāt digbhāgabhedenābhyupagamyante, tena sāvayavāḥ [te] prasajyante | tataḥ prasaṅgasiddho hetorāśrayāsiddhiḥ, na ca kevalaṃ cittacaitasikābhyāmanaikāntikāḥ, amūrtatvātte na dikṣvavasthitāḥ, pūrvottarādidigbhirapi nāvatiṣṭhante | tenoktam- (Vajraṭ_220) na rūpe naiva netre ca tayormadhye 'pi na sthitaḥ | yatra sthito bhavettatra na sannaiva hi cāpyasat || alaṃ prasaṅgeneti | anena tvanekasvabhāvarāhityamavagamya nirābhāsopāyasandarśanena yogasamāpattiścittaprahaśceti nirdiṣṭam | bahuḥ sa paramāṇusañcayo bhavet ityanenaudāryaṃ cābhihitam, avaśeṣeṇa tu gāmbhīryam | (ba) sattvalokādhipatyena prasthitiḥ samprati sattvalokābhāvaprasthitimadhikṛtya bhāṣitastrisāhasramahāsāhasro lokadhāturiti saḥ ityādyāha | bhājanalokasya pūrvamuktatvādatra lokadhātustāvat sattvalokatveneṣṭaḥ | ubhayatra trisāhasramahāsāhasrābhidhānena tāvadanantalokadhāturupalakṣyate | ata eva adhātuḥ sa tathāgatena bhāṣitaḥ iti pañcaskandhātmakaḥ sa sattvaloko 'pyekānekasvabhāvavirahitaḥ pūrvavaduktaḥ | anena tathāgatasya tathāvidhāyāṃ sattvalokābhāvaprasthitau bodhisattvena chandapraṇidhānābhyāṃ sthātavyamiti nirdiṣṭam | nirābhāsena tu yogasamāpattiriyaṃ kathaṃ pratipattavyetyapi sandarśitam | idānīṃ cittaṃ kathaṃ pragrahītavyamiti darśayituṃ tatkasya hetoḥ? iti pṛṣṭavān | 'adhātuḥ sa tathāgatena bhāṣita'; ityanena yojanīyam | uttarārthaṃ saced bhagavan ityādyāha | yadi sattvaloko yathāprasiddhastathā paramārthataḥ syāt sthūlaikasvabhāvastadā tathāgatena yathāsthiti vastutattvamadhigatamiti sa eva (Vajraṭ_221) piṇḍagrāhaḥ syāt | skandheṣu piṇḍagrāha evātmagrahaṇahetuḥ, sa eva ca tathāgatasya piṇḍagrāho 'tigāḍhataraḥ syāt, tadaprahāṇaṃ cābhipretaṃ bhavet | na tvevam, ata evānyatra yo bālajanebhyaḥ piṇḍagrāha ātmagrāhasya hetutvena bhagavatā bhāṣitaḥ sa paramārthato 'grāhya eva | grāhye hi piṇḍe ekānekasvabhāvasya kasyacidabhāvāt | bālajanaprasiddho bhāvaḥ kevalaṃ saṃvṛtita uktaḥ | tenocyate piṇḍagrāha iti | tadarthasādhanāyaivaṃ bhagavān piṇḍagrāasyārthamuktavān | kimucyata iti cet? vyavahāre piṇḍagrāha iti paramārthe 'bhāvāt sa dharmastvanabhilāpya ityuktavān | yadyevaṃ grāhyaḥ piṇḍo na syāt tadā tatra grāhakasyāpyabhāvāt kathaṃ vyavahāre piṇḍagrāha iti vicintyāha- sa ca bālapṛthajanairudgṛhītaḥ iti | bālāstu bhrāntivaśādasantamapi sadbhūtamiva gṛhaṇanti | tadāśayavaśena vyavahāraḥ prajñapyate, (ato) na virodha ityabhiprāyaḥ | tasmāt te bālā ityucyante, anyathā yathāvastu vyavahāraprajñaptau kathaṃ te bālāḥ syuḥ? uktamatra kathaṃ cittaṃ pragrahītavyamiti | gāmbhīryamaudāryamapi cātra pūrvavad yojanīyam | anena yadā sarve bhāvāḥ paramārthataḥ svabhāvaśūnyāstadā rūpakāyaḥ jñānakāyaśca kathaṃ bhavet paramārthataḥ sasvabhāvaḥ, mūlasattvasyābhāvāditi deśitam | samprati yo hi kaścit subhūte ityādinā sarvasthāneṣu yogasamāpatteḥ kenopāyena sarvatra samādheyamiti tat pradarśyate | evamanusandhiḥ- yadi nāsti piṇḍagrāhastadā tanmūlaprabhavāyāḥ satkāyadṛṣṭerevābhāvāt kathaṃ bhagavān pañcasu dṛṣṭiṣu satkāyadṛṣṭimāheti tadarthaṃ yo hi kaścit subhūte ityādyāha | atra kathamavikalpyam, yaścāvikalpakaḥ, yaminnavikalpyam, yenāvikalpakaḥ, yaścāvikalpaḥ, taddarśanena yogasamāpatteḥ samyagupāyo darśito bhavati | (Vajraṭ_222) tatra yo hi kaścit subhūte ityārabhya tenocyate ātmadṛṣṭiḥ etatparyantamanena kathamavikalpyaṃ taduddiṣṭam | kathamiti cet? ukto 'nyairthikairātmā, bhagavatā tu pudgalanairātmyapratipādanādātmaniṣedhārthamāha ātmadṛṣṭiḥ iti tasyāḥ ātmadṛṣṭernirākaraṇena dharmanairātmyaṃ vyavasthāpyate adṛṣṭiḥ sā tathāgatena bhāṣitā ityuktam | tāmātmadṛṣṭiṃ yadi satyato na gṛhṇāti (tadā) evaṃ prayoge bodhisattvo yogasamāpattau pravartate | yasmādavikalpakastasmāt sa tatrāvaraṇopāyaḥ | evaṃ hi subhūtea bodhisattvayānasamprasthitena ityanena yo 'vikalpakaḥ sa paridīpyate | sarvadharmāḥ ityanena yasminnavikalpyam taddarśitam | jñātavyā draṣṭavyā adhimoktavyāḥ ityanena yenāvikalpyaṃ tadabhihitam | kenāvikalpyamitiṃ cet? jñānena darśanena adhimuktyā ca | tatra jñānaṃ śrutamayī prajñā, darśanaṃ cintāyayī prajñā, tayopanidhyānatvād, adhimuktiḥ bhāvanāmayī prajñā, adhyāśayo 'trādhimuktiśabdena vaktumiṣyate | sā tu bhāvanābalena sidhyatīti, ata eva bhāvanamayī prajñā nirvedhabhāgīyāvasthāyāmadhimuktiśabdenoktā | tathā cādhimoktavyā, yathā na pratyupasthāmahe ityanena yo 'vikalpastaṃ darśayati | asaṃjñaiṣā tathāgatena bhāṣitā ityatra hetuḥ parikīrtitaḥ | kasyacit saṃjñeyasya abhāvo 'pi, ekānekasvabhāvaśūnyatvāt paramārthata sā asaṃjñā | saṃvṛtisatyamadhikṛtyānyatra tathāgatena bhāṣitam | tasyā (Vajraṭ_223) mithyārthādhigamāvasthāyāṃ kathaṃ na syādavikalpa ityabhiprāyaḥ | sarvasthāneṣu yogasamāpattyupāyo 'bhihitaḥ | 3. asaṃkleśena prasthitiḥ (a) deśanāsaṃkleśaḥ dvidhā tavadasaṅkleśaḥ- deśanāsaṃkleśaḥ, saṃsārāsaṃkleśaśca | tatra yadi nāsti dharmasaṃjñā tadā tathāgatasya sattvebhyo taddharmadeśanāsaṃjñāsamutpāde kathaṃ na bhavet saṃkleśaḥ? kṛpayā sattvārthaṃ yāvatsaṃsārāvasthāne sati dharmasaṃjñayā kathaṃ na syāt saṃkleśaḥ? iti vicintya tayaiva cittasampadā deśanāsaṃkleśaṃ gāthayā ca saṃsārākleśamāvedayitum yaśca khalu punaḥ subhūte ityādyāha | pūrvaṃ prasaṅgāntare lokadhātupraśastipradarśanamanuśaṃsāyāḥ praśaṃsanam, sampratyasaṃkleśādhikāre 'nantalokadhātudeśanayā nocyate anuśaṃseti na punaruktiḥ | atrāpi yuktistu prāgvad vaktavyā | udgṛhya iti svadhyāye 'dhītam, dhārayet iti padam, vācayet iti pustakāsikaṃ vācayet, paryavāpnuyāt iti tvarthagrahaṇamityarthaḥ | anena yamānmahārtho 'yaṃ dharmastasmādbodhisattvenaivaṃvidhāyāṃ mahārthadharmadeśanāyāmavaśyameva chanda-praṇidhānābhyāṃ sthātavyaṃ tatparidīpitam | bhāṣyamāṇāyāmapi kathaṃ na syātsaṃkleśa ityetaddarśayituṃ kathaṃ na samprakāśayet ityāha | ayamabhiprāyaḥ- paramārthato 'nutpannatvenabhilāpyatvena deśitatve 'pi sarvadharmāṇām, te dharmā anabhilāpyasvabhāvena nocyate | evamuktam- yathā vineyajanāstathā sarve dharmā ādito 'nutpannatvādanabhilāpyāḥ (Vajraṭ_224) tasmānna te kenāpi vyapadeśyā ityevaṃ darśyata iti | tathā sati asaṃkleśena deśanā, aviparītārthatvāt | anyathā saṃkliṣṭā syād viparītadeśanatvāt | ata eva tathāgato dharmadeśanākāle viśuddhalokajñāne prasthitaḥ, ato dharmasaṃjñābhāsasamudbhave 'pi tattvato 'bhiniveśābhāvāt saṃkleśadoṣābhāvaḥ | anena yogasamāpattiḥ, cittapragrahaḥ gāmbhīryañca nirdiṣṭam, pūrveṇa tāvadaudāryam | [ba] saṃsārāsaṃkleśaḥ sāmprataṃ nikhilaprajñāpāramitākāyaṃ vyavasthāpya gāthayā saṃsārāsaṃkleśo deśyate | anayā gāthayā catvāri saṃskṛtalakṣaṇāni paridīpitāni | (tāni tāvat) svabhāvalakṣaṇam, viṣayarasāsvādanalakṣaṇam, ādīnavānvayalakṣaṇam, niryāṇānvayalakṣaṇaṃ ceti | tatra pañcaskandhātmakānāṃ bhāvānāṃ yathāpratīti pratītyasamutpādastāvad hetupratyayasaṃgṛhitatvāt saṃskṛtaṃ ityucyate | eteṣāṃ sarveṣāṃ svabhāvaḥ tārakāḥ iva draṣṭavyaḥ | rātrau yathā tārakā avabhāsante, na tu divase, tathaiva saṃskṛtā api avidyājñānāndhakāre sati pratibhāsante, jñānasūryāloke sati nāvabhāsante, ataḥ (te) tārakasvabhāvā iva draṣṭavyāḥ | pudgaladharmadṛṣṭayabhiniveśātmakāḥ saṃskṛtāstu mithyāpratītihetutvāt timiravajjñātavyāḥ | vijñānalakṣaṇaṃ ca karmavartikaṃ tṛṣṇāsnehaṃ cāśritya prajvalanād dāpa iva draṣṭavyam, evametannidarśanena saṃskṛtasvabhāvalakṣaṇaṃ paridīpitam | māyopamayā viṣayarasāsvādanalakṣaṇaṃ nirdiśyate, vitathāvabhāsamānatvāt | tatrādīnavānvayalakṣaṇaṃ saṃskṛtasvabhāvaṃ dvividham- anityānvayaḥ duḥkhānvayaśca | avaśyāyopamayā anityatānvayaḥ pradarśyate, na ciraṃ sthitatvāt | budbudopamayā tāvad (Vajraṭ_225) duḥkhatānvayaḥ pradarśyate, vedanā budbudopamā iti, yā kācid vedanā seha duḥkhamiti bhāṣitatvāt | trividhaiḥ dukhaiḥ sarvā vedanā duḥkhā veditavyā | tatra duḥkhavedanā tāvad duḥkhaduḥkham, tatsahitā ye saṃskārāste 'pi tadanurūpatayā duḥkhameva; sukhāvedanā tāvad vipariṇāmaduḥkhena duḥkham, tatsahitā ye dharmāste 'pi tadanurūpatayā duḥkham, na duḥkhā na sukhā vedanā, tatsahitāni vastūni ca saṃskāraduḥkham, utpādabhaṅgalakṣaṇatvena tāni duḥkham | evaṃ sarvaṃ saṃskṛtaṃ duḥkhānvitaṃ draṣṭavyam | tatra niryāṇānvayalakṣaṇaṃ tāvat pudgaladharmaśūnyatānvayam, tadālambananirvṛtatvādbhagavatā khalu dvividhaṃniryāṇālambanamuktam | āryasamādhirājasūtrecāpyuktam : nairātmyadharmān yadi pratyavekṣate tān pratyavekṣya yadi bhāvayeta | sa heturnirvāṇaphalasya prāptaye yo anyaheturna sa bhoti śāntaye || dvividhanairātmyasamprayuktāḥ sarvasaṃskṛtāḥ, tathā hi- atīta-pratyutpanna-anāgatabhedena trividhāḥ saṃskṛtāḥ | tatra ye tāvadatītāste smṛtimātrāvasthitā ato niḥsvabhāvatvena, dharma-pudgalatayā śūnyāḥ ātmanānadhiṣṭhitatvāt, tataśca svapnaupamyena dvividhanairātmyānvayāste vyapadiṣṭāḥ | pratyupannā vidyudaupamyena ekānekasvabhāvarahitāḥ agrāhyasvabhāvatvaditi tenānvitā vyapadiṣṭāḥ | (Vajraṭ_226) anāgatāstāvadalabdhasvabhāvāḥ, abhraupamyena ākāśasamacitte tadbījadauṣṭhulyena janitatvāditi nairātmyadvayaṃ tāvaddeśitam | ato 'nena khalu samagreṇātra bodhisattvaiḥ sadā sarvasaṃskṛtasvabhāvamevaṃ vicārya chanda-praṇidhānābhyāṃ sthātavyamiti paridīpitam | niryāṇānvapradarśanena tāvad yogasamāpattiścittapragrahaśca nirdiṣṭaḥ | anena sampūrṇenasthānena gāmbhīryañca vyapadiṣṭam | gāthāyāmasyāṃ tāvadidaṃ paridīpyate- saṃkleśamulaṃ tāvad viparyāsaḥ | ataḥ saṃskṛtasvabhāveṣvanekaśaḥ kenacid vicārayatā manasikurvatā apyevaṃ saṃskāraparijñānādyadā viparyāsābhāvāt na bhavati saṃkleśaṃ (tadā) kathaṃ (nāma) yathāvadaśesavastusvabhāvaparibhāvako vidhūtāśeṣaviparyāsajālastathāgataḥ saṃkliṣṭo bhavet | ata eva samastasaṃskṛtadoṣān avagacchan tathāgataḥ, padmamiva saṃsāradoṣāmbhasānavaliptacittaḥ, pratijñātasamastajagatsamuddharaṇāśayaḥ, saphalakāritraḥ, mahākaruṇānvitacittaḥ, niravadhijagaddhitasukhasādhanābhiprāyeṇa saṃsāracakrasaṃsaraṇaṃ yāvat pratiṣṭhito veditavyaḥ | tathā coktam- kartuṃ loke sukhaṃ śāntau bhave cāpyanadhiṣṭhitaḥ | iti sarvasattvānavalokituṃ bhūmāvasthīyata ityapyuktam | traiyadhvikānāṃ jananī munīnāṃ khyātā yathāśakti mayā tato jagat | vipulena puṇyena viyatsamena vidhūya cāndhyaṃ sugatatvamāpnuyāt || ācāryakamalaśīlena mādhyamikanayena viracitā vistṛtā āryavajracchedikāṭīkā parisamāptā | aṣṭamyāṃ śatābdyāṃ bhāratīyācārya mañjuśrīmitreṇa bhota-locāvā yeśe-demahābhāgena ca bhoṭabhāṣāyāmanūditā | viduṣāṃ vaśaṃvadena ācāryapemātenajinamahādayena bhoṭabhāṣātaḥ saṃskṛtabhāṣāyāṃ punaruddhṛtā sarvasattvahitasukhārtham iti |