Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)kamvchtu.htmNguyên tác: Sanskrit

Sớ Giải Kinh Kim Cang Bát-nhã (Vajracchedikāṭīkā)

Kinh Kim Cang Bát-nhã Ba-la-mật (Vajracchedikā Prajñāpāramitā) là một trong những bộ kinh quan trọng nhất của Phật giáo Đại thừa, giảng về tánh Không và trí tuệ Bát-nhã. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 2 / 4 (50.000 ký tự/trang)
āt saṃjñāpi mithyābhiniveśa evetyabhiprāyaḥ |
yadyevaṃ tarhi tasyāmavasthāyāṃ sarvasaṃjñāvigamād mṛta-nirodhasamāpannapudgalavad yogino 'bhāva eva syāditi nāpi..... nāaṃjñā pravartate ityuktam | yena te yogino bhavanti, tacca yogijñānaṃ tathyasaṃvṛtisvabhāvamiti | vyutthāne śuddhalaukikajñānamudbhavatīti, anyathā ahetukameva tad bhavet | yad yogijñānaṃ saṃvṛtisvabhāvaṃ tat kenāvagamyata iti cet? tenaiva hetunā | yathā pratyātmavedyatayā pudgalanairātmāvabodhena ātmasthitaṃ pudgalanairātmyamadhigamyate, atrāpi tattulyam | jñānaṃ saṃvittiśca na saṃvṛtau nābhyupagamyete | yoginā svalakṣaṇapratyabhimukhīkaraṇāt tatrasthaṃ nairātmyaṃ nopalabhyate, tadānīmatītādestāvadasaṃnihitatvādanantatvācca |
(Vajraṭ_135)
katha tarhi? niḥsvabhāvatāvicāreṇa tadgocarībhūtānāṃ sarvadharmāṇāṃ sāmānyena nairātmasaṅgrahāt yā khalu vyavasthā saiva yugapadulambhanam | teṣāṃ tajjñānamapi paramārthato 'viṣaya eva, (tathāpi) satyasvapnajñānavadavisaṃvādakatvena prāmāṇyaṃ vyavasthāpyate | sāmānyena tatra tadātmabhāvo 'pi saṃgṛhyate, na tatra pṛthak tadālambakatvam | tasmāt sati nairātmyadvayāvabodhe teṣāmanekaśatasahasrabuddhānāṃ paryupāsanaṃ pratīyate | buddhānāmaparyupāsanayā tāvanna sambhavati tadavabodhaḥ tairthikavat | sa tu saṃsāre na ucito bhavatītyabhiprāyaḥ | anayā yogasamāpattyā kathaṃ pratipattavyaṃ kīdṛśyā ca bhūtasaṃjñayā tat saṃjñātavyamiti saṃdarśitaṃ tadgāmbhīryamityapi ca paridīpitam |
ātmādīnāmasattve teṣāmātmādisaṃjñāyā abhāvāt padasamudāyādibhiḥ ātmatva sūktaṃ duraktaṃ ca lakṣaṇaṃ dharmādharmasaṃjñaṃ kiṃ teṣu niyamena na pravartate? naivam, yadi bodhisattvānā na bhavet tatra saṃjñā, (tarhi) ayuktayupapannatīrthakaradharmān parityajya bhagavaddeśiteṣu dharmeṣu tadadhigamāya kathaṃ chanda utpādanīya ityāśaṅkāyāṃ tatkasya hetoḥ? iti tatsamādhānāya sacet subhūte ityāha |
ayamabhiprāyaḥ- ekānekasvabhāvavicāreṇa yathā rūpādilakṣaṇadharmā na saṃvidyante, tathā deśanādharmā api | yatra dharmasaṃjñā tatrātmādisaṃjñā api niścayena naiva prahīṇā, dharmanimittagrahaṇamūlatvāt tasyāḥ | dharmanimittagrāhakamanasikārasya (Vajraṭ_136) tasyā eva manasikārarūpatvāt maitrīprabhṛtiṣu tattvamanasikārāsadbhāve nātmadṛṣṭiḥ parihīyate | ata eva ekameva yānam, tacca mahāyānamityuktam |
api ca, bodhisattvānāṃ sā dharmasaṃjñā yadyavaśyamanutpannadarśanamārgaḥ syāt tathā sati tena kathamātmādisaṃjñā prahīṇā syāt? darśanamārgapraheyatvāttasyāḥ | ataḥ sarvametat parīkṣya sa eva teṣāmātmagrāho bhavet ityuktam | tasya taddhetutvāt tadanuśayāprahīṇatvāccetyabhiprāyaḥ | anyathā tayorbhinnākāratvāt kathaṃ dharmasaṃjñaiva ātmagrāhaḥ syāditi | dharmāstāvadatra yuktyupapannāgamalakṣaṇā eveṣṭāḥ tadviparītā adharmāḥ | evaṃ sati tattatsūtreṣu kathaṃ bhagavatā bodhisattvebhyaḥ saddharmaḥ parigrāhayiṣyate? evamanucintya tatkasya hetoḥ? iti paripapraccha | tadarthaṃ subhūte ityādyāha | nodgrahītavyaḥ vitathamārgeṇa viparītābhiniveśakṣaṇena nodgrahītavyaḥ, satya iti nābhiniviṣṭavyamiti vākyārthaḥ | abhipretasiddhyarthaṃ kolopamadeśitasya lakṣaṇasya na grahaṇaniṣedha ityabhiprāyaḥ |
tasmāt ityādinā sa evārthaḥ padāntarai prayuktaḥ, yato hi sarvo dharmo 'dharmaśca satya ityabhiniveśasya viparītābhiniveśatvād, yuktyopapanno ya āgamasamūhaḥ saṃsārārṇavottaraṇāya proktaḥ kolopamaḥ sa (yadā) pāraṃ gatvā niṣprayojanatvāt parityājyo bhavati, kimu (tadā) te 'yuktayopapannāstairthikānāmivādharmāḥ | saprayojanamapi tadālambanaṃ mayā nānujñātamityevamuktavān tathāgataḥ | anyathā dharmādharmādikaṃ yadi satyasvabhāvaṃ syāt tadā paramārthaviṣayatvāt tadabhiniveśasya saṃsārapāragateṣvapi yuktisahaṃ (Vajraṭ_137) syāditi, kimiti tathāgataḥ tanniṣedhatīti? iti tu saṃgrahārthaḥ | tathā āryaratnakaraṇḍasūtre 'pi bhagavatā uktam-
"bhadanta subhūte kolopamaṃ dharmaparyāyajānadbhirdharmā eva prahātavyāḥ, prāgevādharmā iti | yo hi dharmaḥ prahīyate, so 'pi nādharmaḥ iti |"
yaḥ sūtrādidharmaparyāyaḥ sa kolopama ucyate | dharmā eva ityetad upalakṣaṇam | tena rūpādayo mārgalakṣaṇāśca dharmāḥ saṃgṛhyante | adharmā ityapi upalakṣaṇamātram, tena prasiddhaviruddhāḥ adharmalakṣaṇāḥ paraparikalpitā ātmādayaśca upadiṣṭāste 'pi saṃgṛhyante | athavā dharmādharmābhidheyābhidhānāt na sarvasaṃgrahe doṣaḥ | anena tāvad vikṣepaṃ nīgṛhya kathaṃ cittaṃ pragrahītavyamityetad darśitam |
[ba] adhigamadharmakāyasthānam : [1] jñānahetudharmakāyaḥ
nanu dharmādayaḥ sarve paramārthato mithyāsvabhāvāḥ, tadā abhisambuddho bhūtvā 'bhagavatā sarve dharmā deśitāḥ'; iti tadapi mṛṣaiva syāt, ata eva bodhisattvaiḥ tathāgatajñānahetumadhigamadharmakāyaṃ prāptuṃ chando na janayitavyaḥ, ityetad vicārya jñānahetudharmakāyāvāptaye chandotpādanāya tatkiṃ manyase subhūte ityaktam |
anenārthataḥ paramārthastu anuttarā samyaksaṃbodhiriti abhisambuddha ityetayoḥ (Vajraṭ_138) grahaṇamapi vipakṣatayā paridīpitam, tathyasaṃvṛtisvabhāvaṃ tu tathāgatasya jñānahetuṃ jñānadharmakāyaṃ prāptuṃ chandaḥ praṇidhānaṃ ca pradarśite | anuttarā samyaksambodhiḥ ityupalakṣaṇamātraparidīpanena śrāvaka-pratyekabuddhādīnāṃ pratipattibhedena bhinnaḥ jñānahetuko 'dhigamakāyastāvannirdiśyate | śrāvakādīnāmapi guṇā bodhisattvenāvagantavyā eva, anyathā kathaṃ tāvat sarvajñapadalābhaḥ |
saṃvṛtisvabhāvastvevam- sambodhiḥ samboddhavyaṃ deśanā deśitavyamityādayaḥ sarve paryāyāḥ | bhagavatā kaṃ paramārthābhiprāyamabhilakṣya sarvaṃ mithyaivetyuktam, taduktābhiprāyaṃ saṃgṛhya āryasubhūtisthaviraḥ yathāhaṃ bhagavato bhāṣitasyārthamājānāmi ityetadavocat | yathāhamājānāmityabhiprāyavivaraṇam | kasmānnābhisambuddhaḥ, dharmadeśanā ca na sta iti cintāyāṃ tatkasya hetoḥ? iti | agrāhyaḥ iti paramārthastāvannirvikalpajñānagocaro 'pi na bhavatīti uktapūrvam | anabhilāpyaḥ śabdāviṣayatvāditi | sarve śabdagocarāstāvat samāropitasāmānyamātrātmakāḥ, sāmānyasya cābhāvarūpatvāt | imau dvau (śabdau) abhisambuddhābhāvasya dharmadeśanābhāvasya ca yathākramaṃ hetutayābhihitau |
nanu syuḥ sarve bhāvā agrāhyāḥ anabhilāpyāḥ, tathāpi svalakṣaṇadhāraṇāt paramārthataḥ dharmasvabhāvatāsthitā evetyāśaṅkāyāṃ na sa dharmaḥ ityāha | sarvabhāvānāṃ paramārthataḥ svabhāvena parinirvṛttatvānna sambhavati svalakṣaṇadhārakatvam | yadyevaṃ tarhi bhagavatā abhāvo 'bhisambuddho draṣṭavya iti vicārya nādharmaḥ ityuktam | sa tu prasajyapratiṣedhasvabhāvaḥ anena tāvat yogasamāpattiṃ nirdiśya adhyāropo 'pavādāntaśca nirastau | tatkasya hetoḥ? ityupapattiḥ pṛcchyate, tadarthaṃ asaṃskṛtaprabhāvitāḥ ityāha | asaṃskṛtatvaṃ tāvad dharmāṇāṃ paramārthasvabhāvaḥ, tacca yuktyā vicāryamāṇamanutpattilakṣaṇameva paryavasyati, yathā pūrvaṃ vicāritam |
(Vajraṭ_139)
uktaṃ bhagavatā dharmasaṃgītau-
'yo ānanda, dharmo 'nutpannaḥ, aniruddhaḥ, asthitaḥ avikṛtastaducyate āryasatyamiti'; | idamānanda, abhisandhāya tathāgatena asaṃskṛtaprabhāvitā āryaśrāvakā iti deśitam, yathā pūrvamuktam |
ayañca 'utpādād vā tathāgatānām, anutpādād vā tathāgatānām, nityaṃ tathaiva sattvānnirvikāratvāccāsaṃskṛtaḥ, tadadhigamādāryapudgalāḥ tatprabhāvitā bhavanti, dharmatattvādhigamena prabhāvitatvādāryaṇām | anyeṣu tattvasadbhāvo naiva tāvad yujyate, tacca (tattvaṃ) asaṃskṛtamapi na (syāt) prasajyapratiṣedhasvabhāvābhāvāt, bhāvasvabhāvasvāttasya | āryaiḥ nānyavidho bhāvasvabhāvo 'vabudhyate, tadbhinnasvabhāvasyaivādhigamāt | bhāvagrahaṇābhāvena tadabhāvarūpatve sati bhāvagrāha eva tāvat prasajyate | ata eva āryasandhinirmocanasūtre uktam- 'na tattvasya bhāvāditaro 'rthaḥ'; iti |
ataḥ yathoktadoṣa āpadyate | tattu (tattvaṃ) paramārthato nāsti bhāvasvabhāvaḥ, asiddhaiva bhāvasvabhāvatā kasyāpi | bhāvasvabhāvateva tadapi (Vajraṭ_140) saṃskṛtaṃ prasajyeta | ataḥ abhāvarūpatvena dharmeṣu sattvādatattvameva svabhāvena tat | sarveṣāmapi tajjñānaprasaṅgaḥ, bhāvasvabhāvavat | saṃkleśahetuprasaṅgo 'pi durnirvāraḥ syāt | ata eva teṣu āryasandhinirmocanādiṣu- 'na tattvasya bhāvāditaro 'rthaḥ'; ityuktam | ata eva na dharmo nādharmaḥ ityuvāca | anena bhāvābhāvasadasadādīnāṃ niṣedharūpaṃ deśitam | api cānena vikṣepanigraho 'pi nirdiṣṭaḥ | etatsarvaiḥ sthānasyāsya gambhīratvamapi saṃdarśitam |
(2) puṇyahetukadharmakāyaḥ
yadi bhagavato 'bhisambodhirvā dharmadeśanā vā nāsti kaściod dharmaḥ, kathaṃ tarhi bodhisattvena puṇyahetudharmakāyaṃ prāptukāmena saddharmaparigrahe 'nupravartitavyamiti vicintya puṇyahetudharmakayakāmatācchandotpādanāya tatkiṃ manyase subhūte ityuktam | tatra saptaratnāni tāvat svarṇa-raupya-vaiḍūrya-aśmagarbha-musāragalva-lohitamuktā-sphaṭikāḥ āryasaddharmapuṇdarīke uktāni | 'caturdīpādānāṃ sahasraṃ (Vajraṭ_141) sāhasro lokadhātuḥ | tatsahasaṃ dvisāhasraḥ | tatsahasraṃ trisāhasramahāsāhasro lokadhātuḥ'; | tato nidānam iti ratnadānānāṃ nidānāt tataḥ puṇyodbhavaḥ, tadahetoḥ sambhavatītyarthaḥ | sarvāṇi kuśalacittāni, tadutpannā vāsanāḥ puṇyāni | teṣāṃ rāśiḥ skandha iti | phalabāhulyāt tadbāhulyam | bahu iti viśeṣaṇam | bahu bahu iti dviruktyā bāhulyādhikyam |
yadi paramārthataḥ sarve (dharmāḥ) anutpannāḥ, kathaṃ tato nidāna puṇyaskandhaṃ prasunuyāt? ityāśaṅkya tatkasya hetoḥ? ityuktvā svayamabhiprāyaṃ viditvā askandhaḥ ityabhihitavān | paramārthata iti śeṣaḥ | prajñaptisattvāt skandhānāṃ na puṇyaskandho bhāvarūpeṇa sambhavati | puṇyamapi vāsanāsvarūpamavasthāviśeṣe upacaryate | bhāvānāṃ sthiratvena abhisaṃskāreṇa apravṛttatvāt cittamapi prajñaptisanmātrameva | ekānekasvabhāvena pratisvaṃ parīkṣāyāṃ mithyaiva tāvat svabhāvaḥ | ata eva na puṇyaskandhaḥ paramārthato vidyate |
anena yogasamāpattiḥ paridīpitā, adhyāropāntaśca niṣiddhaḥ | vidyanta eva puṇyaskandhāḥ saṃvṛtau | ata eva puṇyaskandhastathāgatena bhāṣitaḥ ityuktam | yadyevaṃ na syāt, paramārthataḥ sa puṇyaskandho bhavet (tadā) paramārthasya śabdāgocaratvāt na bhavet tadabhidhānam | abhāṣitamityevaṃ vacanaṃ nirarthakamiti cet? yato bhāṣitāstasmāt saṃvṛtāvevetyavagantavyam | anenāpavādāntasya niṣedho nirdiṣṭaḥ | evamāryasubhūtinā antadvayaparihāraḥ kṛtaḥ |
tadanantaraṃ pārṣadā udāradharmaśravaṇabhavyāḥ, tena ca bahutaraṃ puṇyamiti āvedituṃ bhagavatā yaśca khalu punaḥ subhūte ityādyuktam | anena tathāgatānāṃ (Vajraṭ_142) puṇyahetukādhigamakāyasya pravacanakāyato nirjātatvāt tataścatuṣpādikāyāmapi gāthāyāṃ deśyamānāyāṃ (yadā) tādṛśaṃ puṇyāyatanaṃ bhavet (tadā) tathāgatānāṃ puṇyahetukadharmakāyasya tu kathaiva keti nirdiśyate | nāyaṃ padārthaḥ, (tathāpi) sāmarthyalabhyo 'yamartha ityadoṣaḥ | etena paramārthataḥ dharmadeśanāyāḥ abhisambuddhasya cāpyasattve saṃvṛtau tāvat puṇyakāyadeśanāyāḥ sattvāt bodhisattvaiḥ puṇyamadhigāntuṃ pravartayitavyamevetyabhiprāyaḥ |
anena tāvad viśiṣṭapuṇyapratipādanena audāryamasya paridīpitam, tadutpādāya ca chandapraṇidhāne nirdiṣṭe | ṣaṭpādikāyā gāthāyāḥ sattve 'pi catuṣpādikā iti viśeṣīkṛtā | gāthā iti yatra na yatio, 'pāda'; śabdena catuḥpādaṃ gāthāparimāṇaṃ parigṛhyate | udgṛhya iti svādhyāyaṃ vidhāya | deśayet iti padāni | samprakāśayet ityarthaḥ | asaṃkhyeyam iti saṃbahulam | aprameyam iti pramaviṣayātītatvāt | anena cārthataḥ puṇyānuttivipakṣastāvannirākṛtaḥ | puṇyamityupalakṣaṇamātrametena tathāgatasya samastaḥ punyasambhāro nirdiṣṭaḥ |
kimiti śraddheyamātramuta yuktito 'vagamyamiti manasi kṛtvā tatkasya hetoḥ? iti pṛcchāyām ato nirjātā hi subhūte, tathāgatānāmarhatāṃ samyaksaṃbuddhānāmanuttarā samyaksaṃbodhiḥ iti yuktivacanamabhihitavān | evaṃ (Vajraṭ_143) bahutaraṃ puṇyam iti tacca bṛhatphalatvāttat bahutaraṃ puṇyam, na tu svarūpatasyasya kāyābhāvāt | ratnanirjātaṃ tatpuṇyaṃ tu mahāparibhogādi gauṇasāaṃsārikaṃ phalaṃ prāpayati | prajñāparigṛhītatve sati dānādīnāṃ mahābodhiphalamadhigamyate, na tu prādeśikānām | dharmadānena tāvadakṣayāpratimatathāgatapadaprāpteḥ tanmahattvaṃ kimiti na prasaktam? yathā dharmeṇānugraho na tathā ratnaiḥ pareṣāmanugrahaḥ | tathā hi parebhyaḥ samprakāśitena kramaśo 'nena dharmeṇa kṣiprameva buddhatvapadaṃ labhyate, na tu ratnaiḥ | ata eva parebhyaḥ parānugrāhakatvād ratnadānād dharmadānaṃ viśiṣṭamityābhisandhiḥ |
ato nirjātāḥ iti saṃsādhyate | daśacaritāni niḥśritya pāramparyeṇa prāpyanta ityarthaḥ | tāni tāvad daśa caritāni- lekhanaṃ pūjanaṃ dānaṃ vācanaṃ śravaṇam udgrahaṇam samprakāśanaṃ svādhyāyaḥ cintanaṃ bhāvanā ceti | ato nirjātāśca buddhā bhagavantaḥ iti saṃvṛtau etānyāśritya buddhāḥ prajñaptā iti (Vajraṭ_144) vākyaśeṣaḥ paramārthatastu bodhiḥ buddhaśca bhinnau na staḥ | anena tāvat puṇyasya paramavaiśiṣṭayaparidīpanena tadutpādayituṃ chanda-praṇidhānābhyāṃ sthātavyamiti deśitam |
yadi paramārthataḥ sarvadharmānutpāda eva tadā sarve buddhadharmā apyanutpannā eva bhaveyuḥ tatkatham ato nirjātā anuttarā samyaksaṃbodhiriti? na buddhānāṃ bodherbhinnatvamiti vicārya tatkasya heto? iti paripṛcchā, etadarthamatra buddhadharmāḥ ityuktam | buddhaprajñaptihetukā anuttarasamyaksaṃbodhilakṣaṇā dharmā eva hi buddhadharmāḥ | tasmānnaiva kevalaṃ bodhibhinnāḥ paramārthataḥ buddhāḥ, apitu prajñaptihetutvād ato nirjātā buddhaḥ ityuktamityabhiprāyaḥ | te 'pi paramārthato 'nutpannatvād abuddhadharmā iti, saṃvṛtimāśritya tathāgatānāmanusamyaksaṃbodhistu ato nirjātā ityādinā tathāgatena bhāṣitā, na tu paramārthata iti | ata eva tattaditarapakṣebhyaḥ buddhadharmā iti paramārthato naiva vaktuṃ śakyate | pratyātmavedanīyatvenānabhilāpyāsta ityabhiprāyaḥ | anena yogasamāpattiḥ vikṣepanigrahaḥ gāmbhīryañca deśitāni |
atra kecidāhuḥ kathaṃ tridhā bhinno 'yaṃ dharmakāyaḥ | atha dharmakāyaprāptiḥ dharmakāyahetoścānurūpatayā puṇyasvabhāvaḥ, prajñaptyā ca pravacanasvabhāvo dharmakāya iti ced? tathā sati rūpakāyo 'pi tatprāpteranurūpahetutvāt tatprāpakahetutvācca dharmakāyaḥ syāditi | (ataḥ) tanna satyam, bhagavatāṃ buddhānāṃ dharmakāyastu pariśuddhajñānasvabhāvastathā yā ca tasya sāmānyadharmatā,. tasyāṃ vyavasthāpyate | nāstyasyāyaṃ vipākabhedaḥ, na cātra pravacanapuṇyayorupacāreṇa dharmaḥ iti deśanāpi | kimiva tarhīti cet? vastumātraṃ dharma iti deśanā | dharmā ityādi svayamevaṃ khyātatvāt | svasāmānyalakṣaṇadhāraṇād dharmā iti yat vyākhyātaṃ tat sarvadharmasādhāraṇamiti na rūpakāyastathāgatatvena nirdiṣṭaḥ, ajñāpakatvāt | prajñaptita ityucyamāne 'pi na rūpakāyo dharmakāyatvena prasakto bhavati, puṇyahetvanurūpatvāt (Vajraṭ_145) tasya | yathoktam-
buddhānāṃ rūpikāyo hi puṇyaṃ sambhṛtya jāyate |
dharmakāyaḥ samāsena jñānasambhārajo nṛpa ||
tasmājjñānasambhārasyaiva tatprāptyupāyatvānna rūpakāyena sa gṛhyate, prajñaptihetvabhāvānnocyate rūpakāyo 'dharmakāyaḥ'; iti | pravacanakāyastu samyagjñānasya phalamiti | sambhāralakṣaṇapuṇyanicayasyāpi tatprāptihetutvāt prajñaptyā dharmakāya ityucyamāno 'pi yujyata eveti alamadhikena | anyat kucodyaṃ yuktamayuktaṃ veti vicakṣaṇairviveciyiṣyata iti matvā padabāhulyabhiyā na likhyate | dharmakāyāptichandasthānamuktam |
itaḥ paraṃ dvādaśavipakṣāṇāṃ pratipakṣāṇi dvādaśasthānāni yathākramaṃ veditavyāni | ime tāvad dvādaśa vipakṣāḥ-
1. abhimānaḥ
2. abhimānābhāve 'pi alpaśrutatvam
3. bāhuśrutye 'pihīnālambanamanasikārabhāvanā
4. hīnālambanamanasikārabhāvanāyā abhāve 'pi sattvopekṣā
5. tadupekṣāyā abhāve 'pi bāhyaśāstreṣu sānurāgā pravṛttiḥ
6. tathā pravṛttyabhāve 'pi bhāvanimittābhibhavopāyeṣvakauśalam
7. tatra upāyakauśale 'pi puṇyasambhārāsañcayaḥ
8. puṇyasambhārasañcaye 'pi lābhasatkārakausīdyaiḥ piṇḍāsvādanam
9. tathāsvādanābhāve 'pi duḥkhākṣāntiḥ
10. duḥkhādhivāsanāyāmapi jñānasambhārāsañcayaḥ
11. jñānasambhārasañcaye 'pi ātmaparigrahaḥ
12. ātmagrahābhāve 'pi avavādāyogaḥ
(Vajraṭ_146)
5. bhāvanāviśeṣalābhe 'nabhimānasthānam :
tatra bhagavatā dharmapudgalayorvistareṇa nairātmye deśite 'pi anādikālīnadṛḍhātmābhiniveśasañcayabalena yadi kaścidevaṃ manyeta- yasya sattvādisaṃjñā pravartate, na sa bodhisattva iti? evaṃ tarhi yaduktaṃ bhagavatā 'tasmin kāle 'haṃ vīradatto nāma nṛpo 'bhavam,'; yuṣmabhyaṃ mayā dharmo deśayiṣyate ityādi kathaṃ syāt | (ataḥ) sattvasaṃjñādivirahasya naivamabhiprāya iti vighnabhūtābhimānavisaṃyogārthaṃ pañcamasthānamadhikṛtyāha- tatkiṃ manyase subhūte ityādi |
asyāyamatra sāmānyato 'rthaḥ- ye mama mṛduśrāvakāḥ srotaāpannatvādiṣu dharmanairātmyānadhigamād aprāptarasānubhavāḥ, teṣāmapi ahantvena mamatvena cābhiniveśo na bhavati, kiṃ khalu punaḥ ubhayanairātmyādhigamena prahīṇaniravaśeṣāvaraṇānāmiti | tasmin kāle 'ham..... ityādi yattallokena saha vyavahāraprajñaptyarthaṃ parasantānavyavacchedamātrajñāpanārthaṃ vā, senāvanādivyavahāravat, na tvekatva- (Vajraṭ_147) śāśvatatvābhiniveśatayā | tattvajñānasthitaiḥ na śakyate tāvallokena saha vyavahartum | tasmādabhimānasthānavisaṃyogārthaṃ tvayāpi nātmanyabhiniveṣṭavyamiti samādāpayati |
tatra srotaḥ nirvāṇamahānagaraprāpakadarśanamārgalakṣaṇam, āpannaḥ prāptaḥ, darśanapraheyasamastakleśaprahāyakaḥ srota āpanna iti, tasya ca kartari karmaṇi kriyāyāṃ cābhiniveśaprahāṇena idampratyayatādhigamānnairātmyādhigamo darśitaḥ | mayā iti kartaryabhiniveśaḥ | phalam iti karmaṇyabhiniveśaḥ | prāptaḥ iti kriyāyāmabhiniveśaḥ | ityanena tāvadarthataḥ mayā prāptamiti vipakṣatvena paridītyate | na srotaāpannasyaivaṃ bhavati mayā prāptam ityanena apalakṣaṇamātrapradarśanena sarveṣāmabhimānānāṃ praheyatvaṃ pradarśaye | tatra chandaḥ praṇidhānañcāpi nirdiśyata iti | āryasubhūtirapi bhagavato 'bhiprāyaṃ nirdiśan paramārthasthāpannārthaṃ tatra yogasamāpattiṃ ca grahītuṃ na hi sa bhagavan kañcid (dharmaṃ) āpannaḥ ityāha | kathamiti na rūpamāpannaḥ ityādyāha |
anena tāvat paramārthata phaladvaividhyasyāprāpyatvamapi nirdiśyate, tathā hi-phalabhūtaṃ prāpyasvabhāvaṃ kiñcit syāt (tarhi) saṃskṛtamasaṃskṛtaṃ vā syāt | tatra tāvadanutpannamevāsaṃkṛtam, abhāvarūpatvād śaśaviṣāṇamiva tanna yujyate (Vajraṭ_148) prāptum, aprāptyavasthāviśiṣṭatvāt | saṃskṛtaṃ tāvat kṣaṇikam, utpādasamanantaraṃ vināśitvāt, sthiterabhāvāt kenāpi kathamapi tanna prāptuṃ śakyate | yasmin santāne nairātmyamārgalakṣaṇahetusannihitatayā kleśamutpādātyantaviruddhāśrayalakṣaṇaṃ phalamutpadyata iti phalaṃ prāptyata ityevamucyate, na tu paramārthataḥ |
api ca, prāpyaprāpakabhāvaḥ khalu bhinnakālikaḥ samakāliko vā syāt | tatra na tāvat prathamaḥ pakṣaḥ dvayorapi sthitatvāt, bhinnakālikastu ekasmin pratyāsanne 'parasya cāsaṃnihite sati (bhavati), tatkathaṃ dvayoḥ sthitiriti | na ca samakālāvasthitayorubhayoḥ parasparopakārakatvam, asati copakāre prāpyaprāpakabhāvo naivopayujyate, atiprasaṅgatvāt |
anyo 'nyasaṃyogenotpādalakṣaṇenāpi prāpyaprāpakabhāvasya samakālikatvaṃ na yujyate, tathā hi- ye 'mūrtabhāvāḥ, te naiva saṃyujyante, kvacidapyanavasthānātteṣām | na syāt prāpyaprāpakabhāve samakālatvamātramapi teṣām, atiprasaṅgāt | na cāpyekasya hetutvam, ubhayoḥ sādhāraṇatvāt, idaṃ prāpyamidañca prāpakamiti niścayo na bhavatī | ye tāvanmūrtāḥ, teṣāṃ sarvātmanā saṃyoge sati ekatvaṃ prasajyate, ekadeśena (saṃyoge tu) sāvayavatvaṃ prasajyate | nairantaryeṇāvasthāne 'pi na bhavituṃ śaknoti ubhayoḥ sādhāraṇatvāt | aviśeṣānna niścayaḥ | ataḥ kalpanāsamāropita evāyam | anena tāvat sarvaḥ karmakartrādivyavahāraḥ spaṣṭamavaboddhavyaḥ |
dharmāḥ iti dharmāyatanam, anenāsaṃskṛtamapi saṃgṛhyate, dharmāyatanasya saptadravyātmakatvāt, śeṣeṇa rūpādinā ca dharmāyatanaikadeśena ca saṃskṛtā nirdiśyante | upalakṣaṇamidam ataścakṣurādikaṃ grahītavyam | evaṃ yataḥ paramārthataḥ sa kañcit (dharmaṃ) nāpannaḥ, mayā prāptamityapi na manyate, tasmāt sanmārgasthitatvāt srotaāpanna ityucyate |
(Vajraṭ_149)
yadi mayā prāptamityabhiniveśastadā kathaṃ nocyeta srota āpanna iti vicintya saced bhagavan ityādyāha | mayā iti yasyāhamityabhiniveśaḥ syāttasya nāstyātmadṛṣṭiprahāṇam, yaścāprahīṇātmadṛṣṭiḥ sa anutpannāryamārgaḥ, yaścānutpannāryamārgaḥ, sa pṛthagjana iti kathaṃ syāt srota-āpanna ityabhisandhiḥ | evaṃ hi 'mayā iti yo 'yamabhiniveśaḥ, sa ātmadṛṣṭisamudayaḥ | anena cittapragraho nirdiṣṭaḥ | anena tāvat sakalena sthānasyāsya gāmbhīryamabhihitam |
amumevārthaṃ dṛṣṭāntāntare prapañcya nirdeṣṭuṃ sakṛdāgāminaḥ ityādyāha | atrāpi padārthābhisandhyādīni pūrvavad yojyāni | prahīṇabhāvanāhetaṣaḍvidhakāmāvacarakleśa evāryasakṛdāgāmī, sakṛdāgāmitvāt kāmadhātau | prahīṇabhāvanāheyasakalakāmāvacarakleśa evānāgāmītyucyate, punaranāgāmitvāt (Vajraṭ_150) kāmadhātau | yadā samastatraidhātukāvacarakleśamalānāṃ prahāṇaṃ jāyate, tadā sa sakalalokapujyatvād arhannityucyate | na hi sa kaścid dharmo yo 'rhannāma prahīṇatathāvidhakleśāvaraṇajñānasantatau upacaritatvāt, santateśca prajñaptau sattvānna sa kaścana paramārthataḥ, samāropita evāsāvityabhiprāyaḥ |
sāmpratam āryasubhūtiḥ 'ahaṃ'; padaprayojyamātmānamadhikṛtya viśiṣṭatvena araṇāvihārīti sādhāraṇaguṇatvena arhanniti ca 'ahamasmi'; ityanenoktvā cittapragrahamātraṃ darśayituṃ aham ityādyavocat | araṇā iti samādhiviśeṣaḥ, atra cobhatobhāgavimuktatvamarhattvamālambya taditareṣu raṇā notpādyanta iti vicintya yogaḥ samāpadyate | tato vyutthāya tamālambya taditareṣu nopajāyante raṇāḥ | yastayā araṇayā viharaṇaśīlaḥ sa evamucyate | sugamo 'yaṃ vibhaṅgaḥ |
(Vajraṭ_151)
na māṃ vyākariṣyat iti tadā aprahīṇatvādātmadṛṣṭermayā srota-āpattiphalamapi durlabham, kiṃ khalu punaḥ ubhatobhāgavimuktenārhatā prāpyamaraṇāvihāritvamityabhisandhiḥ | kathamaraṇāyāṃ vihartavyamiti cintāyāṃ na kvacid viharati ityavocat | prāptaṃ mayā kiñcat saṃkṛtamaṃskṛtaṃ vetyevamabhiniveśena yo 'sthitaḥ, sa evāraṇāvihārīti dvirabhidhānam, nāpara ityarthaḥ | adhunā ahamasmi bhagavaṃstathāgatenārhatā samyaksambuddhena araṇāvihāriṇāmagryo nirdiṣṭaḥ | ahamasmi bhagavan arhan vītarāgaḥ iti nātmābhiniveśena, atha kathamiti cet? vyavahāramātrābhiniveśatayā, etacca prāgeva mayā proktam |
6. buddhotpādārāgatā-sthānam :
nanvasati kasmiṃścidapi prāpye prāpake vā paramārthataḥ, bodhisattvabhūtena bhagavatā kathaṃ tathāgatadīpaṅkarasyāntikād dharma udgṛhītaḥ? atha nodgṛhīta iti ced? tadāsmābhirdharmamudgrahītukāmaiḥ kathamārādhanīstathāgatotpāda iti ye parikalpayanti teṣāmalpaśrutatvapratibandhāpākaraṇārtha ṣaṣṭhaṃ sthānamadhikṛtyāha- asti sa kaścid dharmo yastathāgatena dīpaṅkarasya tathāgatasyārhataḥ samyaksambuddhasyāntikādudgṛhītaḥ? iti | subhūtirapi prāgevābhiprāyaṃ viditvā no hīdam ityavocat | nāsti paramārthataḥ kasyacidapi dharmasya prāpyaprāpakatvena udgrahaṇaṃ nāma, yathoktaṃ pūrvam | 'sarve dharmāḥ prakṛtyā śāntāḥ'; (Vajraṭ_152) tathāpi tathāgatānubhāvena nānāpadasamudāyādīnāṃ jñānāvabhāsotpādamatre udgṛhītaḥ ityupacaryate, ataḥ śrutaparyeṣaṇaṃ saphalam |
anenārthataḥ 'bodhisattvena śrutaparyeṣaṇakāle buddhotpāda ārādhanīyastadanantaraṃ buddhadharmā udgṛhītavyāḥ'; ityabhiniveśo vipakṣatvena nirdiṣṭaḥ | tatprahāṇe chandapraṇidhānābhyāṃ sthātavyamityapi nirdiṣṭam | asti sa kaścid dharmo dīpaṅkarasyāntikādudgṛhītaḥ? iti diṅmātrābhidhānena udgṛhītadharmasya sarvanimittaṃ vinivartate | 'nāsti sa kaścid dharma udgṛhītaḥ'; ityanena paramārthataḥ dharmāṇāmagrāhyatvaṃ vyavasthāpya tatra yogasamāpattiḥ vikṣepanigrahaśca nirdiṣṭau | sthānasyāsya gāmbhīryamapi paridīpitam |
7. kṣetraviśuddhipraṇidhāna-sthānam :
yadi paramārthataḥ karmakartrādayo na syustadā kathaṃ bodhisattvā buddhakṣetrapariśodhanārthaṃ praṇidadhatīti tarkayatāṃ teṣāṃ hīnālambanamanasikārabhāvanāvibandhasaṃyogārthaṃ saptamasthānamadhikṛtyāha- yaḥ kaścid bodhisattvaḥ iti | vitatham iti mṛṣā | yadyevaṃ (tarhi) bhagavān bodhisattvānāṃ tattatkṣetrapariśuddhisampadaṃ kathamuktavāniti vicintya tatkasya hetoḥ? iti pṛcchāyaṃ kṣetravyūhāḥ ityādi samādhānamabhihitam | bahūni kṣetrāṇi tu kṣetravyūhāḥ | avyūhāste iti paramāṇubhirābdho 'vayavibhūto vā nāsti kaścid vyūhaḥ paramārthata ityavyūhā eva te, tathāpi svapnopalabdhakṣetravyūhavad avicāraramaṇīyamātra saṃvṛtisattvamuktaṃ tenocyante kṣetravyūhāḥ iti | anyathā (Vajraṭ_153) paramārthasvabhāvastvanābhilāpyatāyānabhilāpya ityabhiprāyaḥ | uktañcāpratiṣṭhitatvaṃ prāgeva | evāṃ muṣitasmṛtikānāmupakārāya upasaṃhāropayena smārayituṃ tasmād ityādyāha | evam iti yathoktena vidhinā, kasyacidapi vastunaḥ siddherabhāvāt tatra 'apratiṣṭhitaṃ cittamutpādayitavyam'; ityarthaḥ | śeṣaṃ tu pūrvavat |
tatra vitathaṃ vadet ityanenārthataḥ paramārthataḥ mayā kṣetravyūho niṣpādyata ityabhiniveśo vipakṣatvena paridīpitaḥ | 'kṣetravyūhāḥ'; iti nimittamātrābhidhānena samastahīnālambanabhāvanāvisaṃyogo nirdiṣṭaḥ | hīnālambanamanasikārabhāvanāṃ prati chandaḥ praṇidhānamapi [na karttavyamityapi] nirdiṣṭam | avyūhāste tathāgatena bhāṣitāḥ ityanena paramārthavyavasthāpanena yogasamāpattau pravṛttiḥ gambhīratā ca nirdiśyete | tenocyante kṣetravyūhāḥ ityanenāpavādāntaṃ parihṛtya vikṣepanigraho nirdiṣṭaḥ, sthānasyāsya audāryaṃ ca paridīpitam |
8. sattvaparipāka-sthānam :
skandhebhyaḥ pṛthaktvenāsattve 'pi kiṃ nābhinnā eva sattvāḥ? anyathā sattvaparipākārthaṃ kathaṃ bodhisattvāḥ pravarteran? iti yo vicāraḥ, tasmāt sattvopekṣālakṣaṇavighnabhūtād visaṃyogārtham aṣṭamasthānamadhikṛtya tadyathāpi nāma ityuktam | puruṣaḥ ityasurendro rāhuriti | tasyātmabhāvastu kāmadhātau sumeruparimāṇaḥ | tasya mahattve 'pi vyarthaiva tanmahattā | kimarthaṃ deśitaṃ bhagavatetyabhiprāyaṃ vaktukāmanayā tatkasya hetoḥ? ityāpṛṣṭam | tameva abhiprāyaṃ vaktumāha- na bhāvaḥ iti | paramārthataḥ ekānekasvabhāvena viyogāt (Vajraṭ_154) niḥsvabhāvatā eva | svapnadṛṣṭa iva sa ātmabhāvaḥ saṃvṛtitaḥ proktastathāgatena, na tu paramārthataḥ |
tenocyate ātmabhāvaḥ ityatropapattimāha | evamayaṃ saṃvṛtireva, tasmāttathocyate, anyathā paramārthataḥ kasyacidapi dharmasyāsiddhatvāt tathā nocyetetyabhiprāyaḥ | abhāvaṃ tāvad bhāvatvenābhyupagacchatāṃ teṣāṃ jaiminyādīnāṃ pratiṣedhārtham na sa bhāvaḥ ityāha | abhāvasya tu bhāvavyatirekeṇa sthitalakṣaṇatvāt kathaṃ tadviparītasvabhāvo na syāt?'; tenocyate ātmabhāvaḥ'; | anyathā patamārthataḥ kasyacidapyātmabhāvasyāsiddheḥ kimityātmabhāva ihocyate, tato 'yamabhāvatvena deśitaḥ sumerumātraparimāṇo 'pi ya ātmabhāvo yadā niḥsvabhāvatvāt paramārthato nāsti, tadā kathaṃ parātmabhāvaḥ sasvabhāvaḥ sātmako vā bhavet?
atrārthataḥ sattvaparipākāyodyamaratānāṃ bodhisattvānāṃ sattvābhiniveśaḥ paramārthataḥ vipakṣatvena pradarśitaḥ tatprahāṇāya chandaḥ praṇidhānaṃ ca nirdiṣṭe | 'puruṣaḥ'; ityupalakṣaṇamātrābhidhānena aṇḍajādīnāṃ sarveṣāṃ pṛthagātmabhāvānāṃ parigrahaṇamuktam | na bhāvaḥ sa tathāgatena bhāṣitaḥ ityanena tāvat paramārthaṃ vyasthāpya yogasamāpattisthānaṃ gambhīratvaṃ ca paridīpite | na sa bhāvaḥ ityanena tu vikṣepanigraho nirdiṣṭaḥ |
9. bāhyaśāstreṣu vyapagatarāgatā-sthānam :
sampratyasya dharmaparyāyasya mahārthatvapratipādanena bāhyaśāstreṣvabhiniviṣṭānāṃ tatrānunayavikṣepaparihārārthaṃ navamasthānamadhikṛtya- tatkiṃ manyase sūbhūte ityāha | (Vajraṭ_155) anena tāvat caturbhiḥ prakārairasya dharmaparyāyasya vaiśiṣṭyaṃ paridīpyatepuṇyaparigrahaḥ, devādibhiḥ satkāraḥ, duskarakṛtyavidhānam, tathāgatāditulyatākaraṇam | tatra puṇyaparigrahastu yadāha tato nidānaṃ bahupuṇyaskandhaṃ prasunuyāt iti | devādibhiḥ satkārastu yadāha sa pṛthivīpradeśaḥ caityabhūtyabhūto bhaved iti | duṣkarakṛtyavidhānaṃ tu yadāha parameṇa te āścaryeṇa samanvāgatā bhaviṣyanti iti | tathāgatāditulyatākaraṇaṃ tu yadāha tasmiṃśca pṛthivīpradeśe śāstā viharatyanyatarānyataro vā vijñagurusthānīyaḥ iti |
tatra ratnadānasya puṇyābhidhānaṃ viśeṣadvayena viśiṣṭaṃ paridīpitam- vastuviśeṣaḥ kṣetraviśeṣaśca | vastuviśeṣo 'pi tāvat udāraḥ praṇītaśceti |- (Vajraṭ_156) tatraudāryaṃ tu vastubhedasaṃbāhulyam, yadāha tāvato lokadhātūn iti | praṇītastu loke dūrlabhatvena khyātaḥ yadāha saptaratnaparipūrṇaṃ kṛtvā iti | kṣetraṃ svaparārthasampadyogena viśiṣṭam | tatra parārthasampattāvat heyopādeyārthānāṃ parebhyo 'viparyayeṇa samprakāśanam, āha tathāgatebhyaḥ iti | yathā vastutathatā tathā bhāṣitatvāt niruktyā tathā ukta iti kathyate |
svārthasampattu jñāna-prahāṇasampadbhedena dvividhā | tatra arhadbhyaḥ ityanena prahāṇasampad darśitā, hatakleśāritvād niruktyā 'arhan'; ityucyate | samyaksambuddhebhyaḥ ityanena tāvajjñānasampaduktā | tasmāt padatrayasyokteḥ sāphalyamiti sāmānyena saṅgrahārthaḥ |
ārocayāmi itīcchā dyotitā bhavati | ārocayāmi prativedayāmi avabodhayāmi prajñāmutpādayāmītyarthaḥ | tatra pūrvaṃ tāvat parasya phalam athavā aparaṃ tu pūrvasya vyākhyānam | deśayet iti śabdaṃ samprakāśayet iti chandam adhimuktimutpādayedityarthaḥ | saṃkhyayā paricchettumaśakyatvād asaṃkhyeyam iti | pramāpayitumaśakyatvād dṛṣtāntābhāvād vā aprameyam iti |
bhāṣyeta iti ātmanā granthasvādhyāyaḥ, samprakāśyeta iti parebhyaḥ samyak padārthadeśānā, athavā 'bhāṣyeta'; iti padam 'samprakāśyeta'; ityartham | caityabhūtyabhūtaḥ iti vandanīyaḥ, caitya eva caityabhūtaḥ vaśībhūta itivat, yadaivaṃ pudgalanairātmyagāthāmātropadeśenāpi caityabhūtyabhūto jāyate kiṃ khalu punaḥ nairātmyadvayopadeśena ityabhiprāyaḥ | udgṛhya iti padam, dhārayiṣyanti ityavismaraṇam, vācayiṣyanti iti pustakagatam paryavāpsyanti iti artham |
(Vajraṭ_157)
anena tāvad śrutamayaprajñayā dhāraṇaṃ darśitam, cintāmayyā bhāvanāmayyā prajñayā codgṛhītatvād yoniśaśca (manasi kariṣyanti) ityāha | aviparītatayārthamavabodhayiṣyantīti vākyaśeṣaḥ | kvacid dhārayiṣyanti ityekameva padam, tatra dhāraṇaṃ tu padārthayordraṣṭavyam | parameṇa āścaryeṇa iti tu evaṃvidhagambhīrodāradharmasyādhigatatvāt |
śāstā ........ sthānīyaḥ iti dharmabhāṇakaḥ, śāstṛkṛtyakaraṇāt, sa eva sākṣād dharamāṇabuddha iveti vākyaśeṣaḥ | guru iti mañjughoṣādyanyataraḥ kaścit tatkāryasādhanāya dharmabhāṇakaḥ sthānīyarūpeṇa draṣṭavyaḥ | kutracit anyatarānyataro iti padadvayam | tacca ye kecana gurusadṛśāḥ (teṣāṃ) sarveṣāṃ paryāyaḥ | atastatra sthānīyaḥ iti nirdiṣṭaḥ | ebhiḥ sarvaiḥ sthānasyāsyaudāryaṃ nirūpitam | arthataśca saddharmaparigrahamutsṛjya bāhyaśāstrānurāgo vipakṣatvena paridīpitaḥ, tasminnanurāgaṃ parityajya dharmaṃ pratipattuṃ chandaḥ praṇidhānaṃ ca darśite | ito dharmaparyāyād ityupalakṣaṇamātraparikīrtanena bāhyaśāstreṣvanurāgaṃ parivarjya sarvasaddharmān prati yatna āstheya iti paridīpitam |
acintyasāmarthyanvitatvādayaṃ dharmaparyāyaḥ nāmamātraśravaṇenāpi parānupakarotīti sattvānāṃ puṇyotpādakathanāya āryasubhūtiḥ ko nāma ayam iti pṛṣṭavān |- (Vajraṭ_158) kathaṃ cainaṃ dhārayāmi ityanena asyodgrahaṇenāpyaprameyapuṇyaṃ bhavatīti paridīpyate |
prajñāpāramitā nāma iti yasyā tannāma tattathā ucyate | iyaṃ prajñāpi, pāramadhigamya paricchedayatītyapi pāramiteti, prajñā ca sā pāramitā ceti samāsaḥ | athavā prajñāyāḥ pāraṃ prajñāpāram, anayā tadadhigamya paricchidyate 'tastathocyate | sā cārthataḥ sarvavidhaprajñāsu uttamā tāthāgatī prajñā nānyadā prajñayā pāraṃ parimāpayituṃ śakyam | athavā prajñyāpāram itā gatā ityevārthaḥ | sā ca yathoktā prajñaiva, na tvanyat tatpāragamanāsambhavāt | anena dānapāramitādayo 'pyuktā bhavantīti | tadabhidhānenāyaṃ dharmaparyāyo 'pi tathoktaḥ, yathā sītāharaṇādikāvyayojanā | tasyāśca bhagavatāḥ pratyātmavedyatvenāsādhāraṇatvāt paramārthataścānutpannatvāt sā śabdenābhidhātuṃ na śakyata ityāśayena vitarkya tatkasya hetoḥ? itio pṛṣṭavān | yaiva subhūte, prajñāpāramitā tathāgatena bhāṣitā sā ityudatarat |
paramārthataḥ pratyātmavedyatvenāsādhāraṇatvāt paramārthataśca sarvadharmāṇām atyantānutpannatvāt ca sā na śabdenābhidheyā, tathāpi vikalpapratibimbaḥ- (Vajraṭ_159) svasvarūpabahirbhūta ivāropyate | sa vikalpo 'pi prakṛtyā bhrāntaḥ, atastena samāropita ākāro 'pi mithyaiva | tasmāt vikalpapratibimbabhūtā yā prajñāpāramitā tathāgatena deśitā, sā śabdena vyutpādyamānā apāramitaiva, na tu tathāgatasya prajñā, satyasaṃvṛtyā jñeyasya pāraṅgatatvāttasyāḥ, anyathā kathaṃ bhagavān sarvajñaḥ syāditi | tato bhrāntapratīteḥ sa vikalpapratibimbo naiva bhedenāvagamyate, ato jñānasvabhāvatvena saiva paramārthaprajñā tathāgatena bhāṣitā ityucyate | tasmāt tathāvidhadeśanāyāṃ naiva virodha ityabhiprāyaḥ | athavā yā tāthāgatī prajñā pratītirūpatvena tathāgatena bhāṣitā saiva paramārthato na vidyate, paramārthato 'pāraṅgatatvāttasyāḥ | eva iti śabdastu apāramitā ityetadanantaraṃ draṣṭavyaḥ |
anena paramārthatvaṃ pratipādya tatra yogasamāpattyā kathaṃ pratipattavyamiti nirdiṣṭam | yathā prajñāpāramitā vikalpapratibimbātmikaiva bāhyatvena samāropya bhagavatā bhāṣitā, tathaiva sarve dharmā api nānyathā tathāgatena kathitā iti deśanārthamāha- tatkiṃ manyase subhūte iti | paramārthataḥ sarvadharmāṇāmasiddhatvāt, siddheṣvapi svalakṣaṇasyāsādhāraṇatvena saṅketena prajñapayitumaśakyatvāt, sāmānyalakṣaṇameva tāvat prajñapyamānatvāt, svasāmānyalakṣaṇe vyatiricya aparasyābhidheyasyābhāvāt parasparaparihārasthitalakṣaṇatvāttayoḥ, ata eva ca paramārthataḥ 'nāsti kaścid dharmo yastathāgatena bhāṣitaḥ'; iti vijñāya sthaviraḥ subhūtiḥ no hīdaṃ bhagavan, nāsti sa kaścid dharmo yastathāgatena bhāṣitaḥ ityavocat | anena vikṣepanigrahaḥ gāmbhīryaṃ ca nirdiṣṭe bhavataḥ |
(Vajraṭ_160)
10. sattvabhājanalokayoḥ piṇḍagrāhaviśīrṇatāyoga-sthānam :
evaṃ sarvadharmeṣu nairātmyaṃ vistareṇa darśitam, tathāpi ye tāvad ādikarmikāḥ kathaṃ sarvadharmeṣu nairātmyaṃ bhāvayitavyamiti cintayanti, bhāvanimittamabhiobhavitumanupāyakauśalavisaṃyogārthaṃ daśamasthānadhikṛtyāha- tatkiṃ manyase subhūte ityādi | atra dvividhena upāyena ekānekasvabhāvaviyogādhigamāt sarvadharmanairātmyaṃ bhāvayitavyamiti darśyate | tatra dvividha upāyastāvat tanūkaraṇopāyaḥ nirābhāsakaraṇopāyaśca | tatra yāvat pṛthivīrajo bhavet ityanena ekasvabhāvaviyogādhigamāt tanūkaraṇopāyo nirdiśyate | na yujyate hyasya lokadhātorekatvam, āvṛttānāvṛttādivispaṣṭalakṣaṇayuktatvād | anekatvanirākaraṇāya tāvat paramāṇornirākaraṇamabhyupetavyam | ata eva paramāṇuvibhāvanāyāṃ sattyāmekatvaṃ prahīyata eveti | bodhisattvaistāvat prāyeṇa parīttālambanamanasikārābhāvāt trisāhasramahāsāhasralokadhātvālambanārthaṃ trisāhasramahāsāhasre ityāha | anena tāvadaudāryaṃ paridīpitam |
te ca paramāṇavo 'pi yadi digbhāgabhedena bhinnatvādasiddhā eva syuḥ, (tarhiṃ) kathaṃ tad bahu rajaḥ? iti pravādināmāśayamabhilakṣya kasya (Vajraṭ_161) hetoḥ? ityapṛcchat | yattad pṛthivīrajaḥ iti tadudatarat | bahu tat pṛthivīrajo 'pi yaḥ paramāṇusvabhāva uktastadekatvagrahaṇaniṣedhāt tadaraja eva | māyānirmitasvabhāvatvānnāsti paramāṇuḥ paramārthataḥ, buddhyopacaritarūpatvāt | idaṃ tāvadekatvagrahaṇopāyamātram, na tu paramārtham, tenocyate pṛthivīraja iti | tad yuktaṃ saṃvṛtau sattvāt, anyathā paramārthastasyāsattvād anabhilāpyatvācca svalakṣaṇaṃ nābhilapyata ityevamabhiprāyaḥ | udbhāvanāsaṃvṛtyāpi tasya deśanaṃ na yujyate, tadīyānyatarātmasvabhāvasya apratibhāsamānatvāt | anena tāvad anekasvabhāvaviyogādhigamopāyo nirābhāsakaraṇatvenopadarśyate | evañcāntaśaḥ paramāṇūnāmapi yuktyā pratyekaṃ parikṣyamāṇānāṃ pratītāveva sattvāt pratīyate lokadhātūnāṃ cānekasvaviyuktatvam, tataśca (teṣāṃ) niḥsvabhāvatvamavagamyate |
evaṃ khalu bhājanalokasya ekānekasvabhāvaviyogena niḥsvabhāvatvamṝ evamabhidhāya sattvalokasyāpyabhidhānārtha yo 'sau lokadhātuḥ ityāha | atra lokadhātunā sattvaloko 'bhipretaḥ, itarasya pūrvamevoktatvāt | adhātuḥ saḥ iti ekānekasvabhāvarahitaḥ sa ityabhiprāyaḥ | evaṃ yo hi rūpaskandhaḥ sa bhājanalokatvenābhihitaḥ, śeṣāścatvāraḥ skandhāstu yathaikānekasvabhāvena viyuktāstathā pūrvaṃ vivecitā eva | evaṃ sati paramārthato niḥsvabhāvatvāt sarve dharmā māyopamā dṛśyante yogibhiḥ |
anena gāmbhīryamapi tāvaduktam | arthataḥ paramārthe sattvabhājanalokīyabhāvābhiniveśo vipakṣatvena paridīpitaḥ | tatprahāṇārthaṃ ca chandaḥ praṇidhānaṃ ca nirdiṣṭe | trisāhasramahāsāhasre lokadhātau iti nimittamātrābhidhānena sarvabhāvānāṃ niḥsvabhāvatvabhāvanā sandarśitā | arajastat iti adhātuḥ ityābhyāṃ paramārthavyavasthāpanayā yogasamāpattyā kathaṃ pratipattavyamiti tat paridīpitam | tenocyate lokadhātuḥ ityanenāpavādāntaṃ parihṛtya vikṣepanigraho nirdiṣṭaḥ |
(Vajraṭ_162)
11. tathāgatapūjāsatkāra-sthānam :
samprati ye bodhisattvāḥ puṇyasambhārapratipattaye 'tyantamupakāritvād bhagavantaṃ pūjayeyusteṣāṃ tasya (bhagavataḥ) avināśikāyo na pūrayati puṇyasambhāram, samyaṅmanasikārāpravṛttatvāt | tasmāt teṣāṃ sambhārāsañcayato viyogārthaṃ ekādaśasthānamadhikṛtyāha- tatkiṃ manyase subhūte ityādi | sāmānyato 'trāyaṃ saṅgrahārthaḥ, tathāgatapūjāsatkāreṣu lakṣaṇasampadā tathāgato na draṣṭavyaḥ, atha kathamiti cet? paramārthadharmatāyāmityucyate |
iha avaśiṣṭavyākhyānaṃ tu rūpakāyāptikāmatāsthānānurūpam | na cātra punaruktirapyāśaṅkanīyā | pūrvaṃ rūpakāyāptikāmatāprasaṅge tu tadvyudāso darśitaḥ, adhunā tathāgatapūjāsatkāraprasaṅge darśitatvād bhinna eva (rūpakāyaḥ) | atrārthataḥ rūpakāye tathāgatābhiniveśaṃ vipakṣatvena nirdiśya tatprahānārthaṃ chandaḥ praṇidhānaṃ cāpi pradarśite | lakṣaṇāni ityupalakṣaṇamātroktyā sakalo rūpakāyaḥ paridīpitaḥ | alakṣaṇāni iti paramārthavyavasthānam | tena ityādinā vikṣepanigraho nirdiṣṭaḥ |
12. kāyacittapariśrāntau viryamyukhyānārambhalābha-satkāravirahitatā :
evaṃ sarvadharmāṇāṃ nairātmyāvagamopāye nirdiṣṭe 'pi kāyajīviteṣvāsajya ye lābhasatkārādhyasitāḥ kausīdyalābhasatkārapiṇḍapātānuraktā teṣāṃ tatrānuraktivisaṃyogārthaṃ dvādaśasthānamadhikṛtyāha- yaśca khalu punaḥ sūbhūte, strī vā puruṣo vā ityādi |
(Vajraṭ_163)
anena cāsāre 'nekaśatasahasraduḥkhaikasthānatucchātmabhāve tasmin snihyan etāvacchariraparityāgenāpi yatpuṇyaṃ na prāptam, tadantarāyakaratvāttasmin kāyajīvite nirapekṣacittatayā sarvātmanāsmin (dharmaparyāye) yogaḥ karaṇīya iti paridipitam | anenārthataḥ kausīdyādayo vipakṣatvena darśitāḥ | tatprahāṇāya saddharmasamādānāya ca chandaḥ praṇidhānañcāpi nirdiṣṭe | ito dharmaparyāyāt ityupalakṣaṇamātroktyā samastamahāyānaśravaṇādīni ābadhyante | bahutaraṃ puṇyam ityanena ādāryamuktam |
dharmavegena iti dharmaśraddhābalenetyarthaḥ | āryasubhūtiḥ aśrūṇi prāmuñcat tadapi bhagavato 'dhiṣṭhānenānyeṣu kusīdeṣu janeṣu adbhutamahāyānadharmasyābhidhānena paramaśraddhotpādārthe draṣṭavyam | tasmād hastena aśrūṇi pramṛjya bhagavantametadavocat āścaryaṃ bhagavan, yāvadayaṃ dharmaparyāyastathāgatena bhāṣitaḥ ityāha | yāvad iti kāritraviśeṣaḥ | yāvatā prakāreṇa deśānārhāstān bodhisattvānupadiśantviti vākyārthaḥ |
kasmādityākāṅkṣāyāṃ yato me jñānamutpannam ityakathayat | yataḥ ityāryasatyagocarajñānotpādamārabhya etatparyantaṃ dharmaparyāyasya paramapuṇyaphalasya yathoktā deśanā śrāvaka-pratyekabuddhanāmagocarā naivaṃ śrutapūrvetyarthaḥ | etena (Vajraṭ_164) daurlabhyaṃ proktam | evaṃ viśiṣṭaṃ puṇyaṃ śrutvā yeṣāṃ vīryamārabhya pravṛttānāmasmin dharme yathārutasaṃjñā bhavati teṣāṃ taddoṣaparijihīrṣayā parameṇāścaryeṇa ityavocat | vipulapuṇyānyutpādayato 'dhamapuruṣasya tādṛgduṣkaraśraddhādhimuktito 'tyantagambhīrapudgala-dharmanairatmyādhimuktiśca mameva pudgalanairātmyamātraśuddhajñānena, parameṇa te āścaryeṇaṃ samanvāgatā bhaviṣyanti | bhūtasaṃjñām ityaviparītārthasaṃjñām, na tu śabdābhiniveśenedaṃ bhūtatvamiti saṃjñā | evamatra paramārthabhipretya sarvadharmaniḥsvabhāvatvaṃ nirdiṣṭam, na tu saṃvṛtim, niḥsvabhāvatāyā abhāvāttatra | tasmānna darśanadinā virodha ityabhiprāyaḥ |
nanu bhūtasaṃjñāyāṃ satyāṃ, saṃjñāyā api sattvaṃ paramārthataḥ syāt, asatsu ca saṃjñeyeṣu saṃjñāyā apyabhāvaḥ prasajyeta, tasmāt kathaṃ paramārthataḥ sarvadharmaniḥsvabhāvatvaṃ sidhyedityupālambhaṃ vicintya tatkasya hetoḥ? ityavocat | yā caiṣā bhagavan, bhūtasaṃjñā ityuadatarat | saṃjñānāma na kācana, ekānekasvabhāvena viyogāt, paramārthataḥ sā asaṃjñaiva | ata eva nocyate bhūtasaṃjñeyaṃ bhūtasaṃjñātveneti darśitam, yato hyavicāraramaṇīyamātrataḥ vidyate tasmāt tāṃ tathāgato bhāṣate bhūtasaṃjñā, anyathā sarvathābhāvānna bhāṣeta | tataḥ paramārthavyavasthāyāṃ kathaṃ yogasamāpattyā pratipattavyam, kathaṃ ca vikṣepo nigrahītavya ityubhayaṃ darśitaṃ gāmbhīryañcāpi nigaditam, adhyāropāpavādāntāvapi parihṛtau |
teṣu kusīdeṣvevāścaryotpādanārtham na mama bhagavan, āścaryaṃ yadahamimaṃ dharmaparyāyaṃ bhāṣyamāṇamavakalpayāmi, adhimucye, ye 'pi te bhagavan, sattvā bhaviṣyantyanāgate 'dhvani paścime kāle paścime (Vajraṭ_165) samaye paścimāyāṃ pañcaśatyāṃ ye imaṃ bhagavan, dharmaparyāyam udgrahīṣyanti, dhārayiṣyanti, paryavāpsyanti, te paramāścaryeṇa samanvāgatā bhaviṣyanti ityāha |
atrāyaṃ sāmānyena samāsārthaḥ- anāgate saddharmavipralopakāle ye bodhisattvā imaṃ dharmaparyāyaṃ dhārayiṣyanti, na te pudgalādibhirgṛhītā bhaviṣyanti, mayyapyevaṃ sambhāvanāyāṃ saddharmotthānakāle 'pi yuṣmākametādṛśapratipattyabhāve idamatyantaṃ lajjāsthānaṃ tat syādityucyate | tatra 'aham'; iti padgalanairātmyaṃ bodhyate, imaṃ ityanena pudgaladharmanairātmyaṃ prakāśyate, bhāṣyamāṇam iti tu sākṣāt prākāśyamānaṃ bhagavatā, avakalpayāmi iti prasādākāraḥ prasannatā saṃdarśyate, adhimucye iti sampratyayaśca, te sattvāḥ ityanena bhagavan, anāgate kalpe bhāvinaḥ | atrodgrahīṣyantītyādīni yāni padāni tāni pūrvamevoktāni |
taccaivaṃ nirucyate- pudgalanairātmyamātramavaganturmama bhagavataḥ sakāśāt sākṣāt śravaṇabalena yaddhi nairātmyadvayapratipādake 'smin dharme prasādasampratyayamātraṃ jātaṃ tannaivāścaryam | ye bhagavan (teṣu) kalpeṣu asmin [dharme] dhāraṇādikrameṇa īdṛśaṃ dharmaparyāyamadhigamya paryavāpsyanti te paramāścaryeṇa samanvāgatā bhaviṣyanti | bhagavan, (teṣu) kalpeṣu bahulatayā mahāyānaviprakṛṣṭā bhavanti, teṣu (Vajraṭ_166) śraddhotpādastvatidurlabha ityabhiprāyaḥ |
etena kausīdyaṃ prahāya saddharmagrahaṇādau chandena praṇidhānena ca sthātavyamityādarśitam | na kevalaṃ teṣu āgamayoga evāpitu (teṣu) pratipattisampadamapi darśayitum api tu khalu punarbhagavan ityavocat | ātmā ityādivacanam, tūpalakṣaṇam, atasteṣāṃ dharmasaṃjñā (api) na pravartiṣyate, dvayornairātmyayoryugapadadhigamāt |
yadyanātmādikaṃ sat tadā saṃjñāpi tatra niyamena pravartayediti vicintya tatkasya hetoḥ? iti pṛṣṭvā ātmasaṃjñā ityudatārīt | yathātmetyādyuktastathā ayamahamityayātmasaṃjñā yā sarvajanaprasiddhā, tasyā api parikṣākṣamatvādakiñcanatve sati ātmādyanubhavābhāvādasatyāḥ kā kathā | anena tāvad yogasamāpattiḥ nirdiṣṭā |
nanu cāsattve satyātmādestadviparyayeṇa nātmasaṃjñā pravartiṣyata iti kuta ityābhyantarotthitaṃ praśnaṃ vicārya tatkasya hetoḥ? ityavocat | sarvasaṃjñāpagatā hi buddhā bhagavantaḥ ityudatarat | atrāyamarthaḥ- samastabhāvānāṃ yathāvattattvādhigamena 'buddhā bhagavantaḥ'; ityucyate | paramārthataḥ kasyāpi saṃjñeyasyābhāvāt, na kutrāpi te saṃjñā pravartate, anyathā viparyāsaḥ syāt | bodhisattvāstu buddhānunuśikṣāmanuvartante, anyathā kathaṃ tatpadaṃ prāpnuyuḥ, tasmāt buddhairbhagavadbhiryathā sarvasaṃjñāpagatatvaṃ śikṣitaṃ tathā bodhisattvairapi śikṣitavyam | tasmād ye bodhisattvāstasyāmanuśikṣante teṣāmātmādisaṃjñā niyamato na pravartate |
(Vajraṭ_167) evametat iti vineyānāṃ niścayāpādanārthaṃ svayamabhyupagamya bhagavatā dviruktam | itaḥ pūrvamanārabdhavīryānadhikṛtyābhihitam | samprati pudgalā dharmagāmbhīryaṃ śrutvā trasyanti | ataḥ prathamataramanārabdhavīryāṇāṃ teṣām anārabdhavīryatvāpanayanārthaṃ ye sattvāḥ ityādyāha | santrāse sati nārabhante vīryam, śrāvakayāne 'smin bhagavatā dharmamātramidaṃ pudgalāsattvamityuktam, mahāyāne tu tadapi dharmamātraṃ mithyeti deśitam, tasmād anādikālīnasahajātmadṛṣṭisamprayuktāntaḥkaraṇā abhāvitātmānaḥ pudgalanairātmyaṃ śrutvā nāstyahamiti trasiṣyanti | tanniṣedhāryaṃ no trasiṣyanti iti deśitam | ye dharmamātre 'bhiniviṣṭāste dharmanairātmyadeśanāśravaṇakāle santrasiṣyanti, yad dharmamātraṃ tasyāpyasattve 'aho ! na mayā bhāvyam'; iti matvā daśadigavalokanenāpi śaraṇābhāvāt santrāse tadapākaraṇāya na santrasiṣyanti ityuddiṣṭam | cintākāle ubhayābhāvayogasyāśakyatvāt santrasiṣyanti 'kathamasmābhirnairātmyadvayamadhigantavyam'; ityādimasantrāsāpasāraṇārthaṃ na santrāsamāpatsyante ityuktam |
anye tāvannairātmyadvayānavabodhād yo hi trāso mṛdu-madhyādhimātrātmakaḥ sa ebhistribhiḥ padaiḥ yathākramamudīrita ityevaṃ manyante, apare tu trividhastrāsaḥ śravaṇa-manana-bhāvanākāle bhavatītyabhyupagacchanti | samprati lābhasatkāreṣu vītarāgatvāt 'te paramāścaryeṇa samanvāgatā bhaviṣyantīti |'; śrotukāmānāṃ hitāya svayaṃ pūrvaṃ praśnamuthyāpya tatkasya hetoḥ? ityavocat | paramapāramiteyaṃ ityuktam | prajñāpāramiteyaṃ bodherāsānnahetuḥ | asyā abhāvena dānādipāramitānāmabhāvāt sarvapāramitāsu śreṣṭhā | na kevalaṃ mayaiveyaṃ paramā paramā proktā, (Vajraṭ_168) api tu sarvabuddhairapīyaṃ parametyukteti darśanārthaṃ yāṃ ca paramapāramitāṃ iti nigaditam |
anena 'ekabuiddhena deśitamapi aviparītārthatvena gṛhyate sarvabuddhaikābhipretatve khalu kimucyatām'; ityevaṃ dīpitam | (yadi) asmābhiḥ sarvaiḥ paramā saṃsādhitā syāt, kathaṃ na (vayaṃ) parameṇāścaryeṇa samanvāgatā bhaviṣyāmaḥ? anena paramatvadarśanena hriyaḥ dvitīyaṃ sthānaṃ nirdiśyate, tathā hi- dharmo 'yaṃ (etāvān) śreṣṭhastathāpi tvaṃ yallābhasatkārādhyavasitaḥ pramādena sthitastadatīva lajjājanakamityucyate | anena cittapragrahaḥ sandarśitaḥ |
13. duḥkhādhivāsana-sthānam :
evaṃ hrīsthāne deśite 'pi ye duḥkhe 'kṣāntyā vīryātiśayamārabdhuṃ notsahante, teṣāṃ duḥkhākṣāntervyapagamārthaṃ trayodaśasthānamadhikṛtyāha apia tu khalu punaḥ subhūte ityādi | kimatra kṣāntiḥ? kena lakṣaṇena sā kṣāntirjñāyate? tasyāḥ ya ākāraḥ, yathā vākāraḥ, yaścākṣānteḥ pratipakṣaḥ so 'nena sthānena darśyate | kīdṛśī kṣāntiriti cet? sarvadharmānupalambhasvabhāvaḥ, ataḥ yā tathāgatasya kṣāntipāramitā saiva apāramitā ityuktam | paramārthataḥ kā kṣāntiḥ, yena kṣāntiḥ, yatra kṣāntiḥ, yaśca kṣamyaḥ, yā ca kṣāntiḥ, teṣāṃ sarveṣāmanupalambhāt (Vajraṭ_169) saiva apāramitā | evaṃ paramārthato 'nutpannatvāt nāsti tatra pāraṃ gatetyabhisandhiḥ | anena tasyāḥ kṣānteḥ svabhāvenānutpannatvaṃ gāmbhīryaṃ cāpi darśitam |
evaṃ sarvadharmānupalambhamanasikāreṇa kutaḥ bodhisattvānāṃ kṣāntiriti vicintya tatkasya hetoḥ? iti jñāpakahetau pṛṣṭe yadā subhūte ityādyattaramāha | aṅgāni hastapādādīni, pratyaṅgāni aṅgulyādīni | nāpi me kācitsaṃjñā iti paradehasaṃjñā, śastrasaṃjñā, chedasaṃjñā, parasaṃjñā, kṣāntisaṃjñādayaśca | anena sarvadharmānupalambho 'bhihitaḥ |
nanu asatyāñca kasyāñcit saṃjñāyāṃ mūrcchāvasthāvad cittābhāvo bhaviṣyatīti cet? tatra nāpi asaṃjñā vā babhūva ityāha | tasmin kāle sarvadharmanairātmyāvabodhakaṃ yogijñānaṃ tathyasaṃvṛtisvabhāvabhipretam | tacca kathamiti cittagataṃ praśnaṃ vikalpya svayaṃ tatkasya hetoḥ? ityuktvā sacet sūbhūte ityudatarat | vyāpādasaṃjñāpi asyāyamabhiprāyaḥ- yatra ātmasaṃjñā, tatra nūnaṃ tanmatreṇātmasneho jāyate | evamātmasnehasamprayoge 'vaśyaṃ sva-paravikalpau jāyete | tenaivaṃ ya ātmopakāritvenopādattāsteṣvātmīyatvaṃ parikalpyate, itareṣu ca paratvaṃ kalpyate | ata evātmānurūpā pravṛtiḥ | tatrātmani ātmīyeṣu ca pravṛttau anurāgaḥ, tadviparīteṣu ca dveṣaḥ | tābhyāṃ sambaddhaḥ samasto doṣarāśiḥ sambhavati | ata evoktam :
ātmani sati parasaṃjñā sva-paravibhāgāt parigrahadveṣau |
anayoḥ sampratibaddhāḥ sarve doṣāḥ prajāyante || iti ||
yatra vyāpādādidoṣaustatra kathaṃ kṣāntivādīti prasetsyati, yena kṣāntibalena kaliṅgarājā eva sattvaḥ narakaṃ gamiṣyatītyabhipretam | anena kṛtāpakāre 'pi (Vajraṭ_170) sati nirvikāratayā niyataṃ vyāpādādisambhavābhāvatayā ātmādisaṃjñāvyapagamahetutayā ca īdṛśyāḥ kṣānterjñānamādarśitam |
anenaiva ca trividhāḥ kṣāntayo 'pi tāvannirdiśyante | atra kaliṅgarājā ityanena apakāramarṣaṇakṣāntiḥ paridīpitā, aṅga-pratyaṅga ityanena duḥkhādhivāsanakṣāntiḥ me tasmin samaye ityādinā ca dharmanidhyānakṣāntiḥ | anena dharmapudgalavikalpayorvipakṣatayā nirdeśena vineyāstatprahāṇe yathoktakṣāntyutpāde samyaggrahaṇe cāvataranti | tadevam, vineyajanāḥ 'yadā bhagavāneva bodhyarthamevaṃvidhāṃ parāṃ kṣāntiṃ bhāvitavān, tatkathamasmābhirna bhāvanīyā, duṣkarakarmaṇyananuṣṭhite durlabhapadaṃ nādhigamyate'; iti vicārayanti | tataste vineyāstasyāṃ praotsāhyante | aṅga-pratyaṅgeti nimittamātrābhidhānena sarvaduḥkhādhivāsanakṣāntiḥ samudīrītā |
samprati yadākārā sā kṣāntiḥ, tathā darśayitum- abhijānāmyahaṃ subhūte ityāha | tadapi kaliṅgarājā me aṅgapratyaṅgamāṃsānyacchetsīt ityetatprasaṅgaprāptam, sākṣānnoktam | sā ca kṣāntiḥ dvividhā dīpitānirantaraparāpakāraduḥkhaviṣayikā parāpakārāsahyaduḥkhaviṣayikā ca | tatra nirantaraduḥkhaviṣayastu yat pañcajātiśatāni iti | etena asyaudāryam abhihitam | asahyaduḥkhaviṣayastu yat aṅga-pratyaṅgānīti kathitam |
trividhaṃ (hi) duḥkhaṃ tāvad asahyaṃ vastu, tadyathā- saṃsāraduḥkhaṃ sattvapratikūlapravṛttiduḥkhaṃ paribhogavaikalyaduḥkhaṃ ca | tatra prathamasyāsahyavastunaḥ pratipakṣatvena tasmāttarhi ityuktam | samastenānena asahyaprahāṇāt bodhau chandena (Vajraṭ_171) praṇidhānena ca sthātavyamiti darśitam | bodhicittotpāde sati na kenāpi saṃsāraduḥkhena spṛṣṭo bhaviṣyatītyabhiprāyaḥ | bodhicittotpāde 'pi ātmābhiniviṣṭatayā trividhaduḥkhasaṃjñābhiḥ santrasya kadācit punarnotpādaḥ syādataḥ sarvasaṃjñā vivarjayitvā ityāha | sarvasaṃjñāścātra ātmādisaṃjñāḥ trividhaduḥkhasaṃjñāśca | rūpādyabhiniveśena śrāvakādivat saṃsāraṃ parikalpya tadduḥkhasantaptāḥ na kadācidapi bodhicittamutpādayanti, ataḥ na rūpapratiṣṭhitam ityādyūktam |
rūpādiṣu satābhiniveśo hi tatra pratiṣṭhita iti pūrvavadatrāpyuktaḥ, na cātrapunaruktirapi | anena asahyavastunaḥ pratipakṣo 'bhihitaḥ | pūrveṇa tu pāramitāyāṃ yogaḥ karaṇīyaḥ | atra vineyaiḥ nādharmapratiṣṭhitam iti śeṣaḥ | anena tāvadabhāve 'bhiniveśaḥ pratiṣidhyate | na kvacit pratiṣṭhitam ityanena rūpādiṣu nāmamātrasattābhiniveśaḥ pratiṣidhyate, yogasamāpattiścodīritā bhavati |
kiṃ rūpādīnāṃ satāṃ tatsattvasya prahāṇārtham, yaduta asatāṃ vitathābhiniveśasya prahāṇārthaṃ pratiṣedhaḥ kriyate? iti cittotthitaṃ praśnaṃ vitarkya tatkasya hetoḥ? ityapṛcchat | uttarārthamāha- yatpratiṣṭhitaṃ tadevāpratiṣṭhitam iti | atrāyamarthaḥ- anādikālastaccitaṃ rūpādiṣu bhāvābhiniveśabalena rūpādau pratiṣṭhitam, yaḥ khalu satyābhiniveśaḥ, sa tasya rūpādivastuno 'bhāvāt paramārthato na pratiṣṭhitaḥ | tasmādeva ityanenopasaṃhāreṇātra dvitīye pakṣe pratisṭhitatvameva darśitaṃ bhavati | dānaśabdenātrāpi pūrvavat ṣaṭ pāramitā evābhipretāḥ |
dvitīyāsahyavastuna pratipakṣatvena api tu khalu punaḥ subhūte ityādyāha | samastenānena bodhisattvā yeṣāmarthāyātiduṣkarapāramitāyogamārabdhumutsahante, te 'pi sattvā yadi paramārthato na syuḥ, sattvasaṃjñāpi paramārthato na syāt, kathaṃ te tathāvidheṣu mithyāpravṛtteṣu sattveṣu khinnā bhaveyuḥ (Vajraṭ_172) ityādarśitam | tatra sattvaṃ saṃjñāṃ ca pratiṣidhya nairātmyadvayamudīritam | sarvasattvānāmarthāya ityanenātraudārya darśitam | avaśiṣṭena sakalena gāmbhīryaṃ sandarśitam |
evaṃ tāvad yuktyā kṣāntiryujyata iti nirdiśya sāmprataṃ tathāgate sampratyayo 'pi yujyata iti nirūpayan bhūtavādī ityādyāha | prathamam uddeśaḥ, śeṣaḥ vidheyam | athavā satyacatuṣṭayamuddeśaḥ, kramaśaḥ abhisambadhyate | athavā bhūtavādī iti sādhyam, tathāgataḥ iti jñāpakanirdeśaḥ | yathānye buddhā bhagavantaḥ kleśajñeyāvaraṇāni prahīṇavantastathaiva tathāgato 'pyayaṃ gataḥ prāptaḥ, tena tathāgataḥ | tasmādaviparyastatvena bhūtavādīti, viparītadeśanāyāśca hetorāvaraṇasyābhāvaḥ sidhyati hetvanupalabdheḥ |
tathāgata evāyamiti kathaṃ sidhyatītyāha- satyavādī iti | 'satyam'; caturāryasatyalakṣaṇam, tasya yo vādī, sa tathāgata iti nirdhāryate | atyantaparokṣārthastu sarvathā samyak kathayituṃ na śakyate, yathoktam-
parokṣopeyataddhetostadākhyānaṃ hi duṣkaram |
(Vajraṭ_173)
ayaṃ satyavādī satyaṃ kena rūpeṇa jānātityāha- tathāvādī iti | sa vastutattvamaviparītatayā yathāvad vadatīti tathāvādī | sa heyopādeyatattvaṃ sopāyaṃ yathāsthitaṃ tathaiva bhāṣate 'taḥ sa kathaṃ na satyavādī syāditi | evaṃbhūte 'pi taddeśitāni catvāri satyāni kiṃ tathaiva pratiṣṭhitānīti? ityata āha- na vitathavādī iti | yato 'viparītapramāṇopapannāni, na pramāṇabādhitāni uktānyataḥ satyānītyarthaḥ etena samagreṇa kāryakāraṇena bhagavataḥ prāmāṇyaṃ sādhitam | ata evoktam-
tāyāt tattvasthirāśeṣaviśeṣajñānasādhanam |
ekasyāpi bhāvasvabhāvasya paramārthato 'siddhatvād ekamapi satyaṃ tāvad duḥsādhyam, kimiti satyacatuṣṭayamiti catuḥsatyābhidhānācca bhūtavādīti |
evaṃ bhagavatā 'māyopamāḥ pañcaskandhāḥ'; ityukte sati kathaṃ teṣāṃ duḥkhasatyasvabhāvatvam, duḥkhasyāpi paramārthato 'nṛtatvāt tatsamudayanirodhayopyasattvameva, atyantābh