Phạn tạng (Sanskrit Canon)kamvchtu.htmNguyên tác: Sanskrit
Sớ Giải Kinh Kim Cang Bát-nhã (Vajracchedikāṭīkā)
Kinh Kim Cang Bát-nhã Ba-la-mật (Vajracchedikā Prajñāpāramitā) là một trong những bộ kinh quan trọng nhất của Phật giáo Đại thừa, giảng về tánh Không và trí tuệ Bát-nhã. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 1 / 4 (50.000 ký tự/trang)
(Vajraṭ_95) ācāryakamalaśīlaviracitayā āryaprajñāpāramitāyā vajracchedikāyā vistṛtaṭīkayā sahitam namo mañcuśriye kumārabhūtāya maṅgalācaraṇam kāyaḥ prasiddhaḥ paridṛśyamāno janeṣu sarveṣu sphuṭaṃ tathāpi | svabhāvato vastutayā na prāpto nidarśitaḥ so 'pi ca prāptihetuḥ || phalasya śreṣṭhasya ca nityabhūtaparamasya cāgryasya jinaiḥ samastaiḥ | ataśya traiyadhvikasarvabuddhaprasūṃ namasyāmyaniśaṃ hṛdā tām || 1 || (Vajraṭ_96) alpīyasābhyāsabalena yasyāḥ, mahānti puṇyāni hi sañcinoti | utkhātamūlāni ca pāpakāni, sarvāṇi cāpādayati kṣaṇena || ataśca tasyāścirabhāvanārthaṃ, mārgaṃ pravakṣye svabalānurūpam | gurūpadiṣṭaṃ suparīkṣitaṃ ca matiṃ svakīyāmanuvartayitvā || 2 || tatrādau sūtraṃ vyācikhyāsuḥ sādhyavasāya (viṣaya-) grahaṇādau śrotṝṇāmavatāraṇārthaṃ prayojanamāha | na hi prayojanamantareṇa prekṣāvān kvacit pravartate | tadanantaraṃ prayojanopāyamupadarśayitumabhidheyastāvad vakṣyate, (yato hi) abhidheyarahitaṃ sūtraṃ daśadāḍimānītyādivākyavanneṣṭaprayojanaṃ sādhayati | tataḥ saukaryeṇa tadabhidheyagrahaṇārthaṃ piṇḍārtho vakṣyate | tadanantaraṃ samāsārthapratipattaye padārtho 'bhidhāsyate | tataḥ kramasyāvirodhaṃ nidarśayituṃ padānāmanusandhirdarśayiṣyate | tadanantaraṃ pūrvāparayuktivirodhāpanodanāya codakaṃ prati samādhānaṃ vakṣyata ityeva nyāyaḥ | tatra vajracchedikā iti sūtrasya nāmadheyam | anenaiva tāvad abhidheyaḥ prayojanaṃ cābhidhīyete | (Vajraṭ_97) atra dvidhā vajracchedikā | sūkṣmakleśajñeyāvaraṇāni vajravaddurbhedyāni, teṣāṃ chedanāt | etenāsya (granthasya) āvaraṇadvayaprahāṇaṃ tāvat prayojanaṃ nirdiṣṭam | athavā chedanaṃ hi vajrākārasādṛśyena vajravaditi | vajrasya hi ubhe śikhare sthūle madhyaṃ ca sūkṣmam | tathaiveyaṃ prajñāmitāpyādāvadhimukticaryābhūmim ante ca buddhabhūmiṃ vistareṇa nirdiśati | sūkṣmeṇa tāvanmadhyabhāgena śūddhādhyāśayabhūmiṃ nirdiśati | ata eveyaṃ vajrākāravaditi | etena bhūmitritayamasyāḥ (vajracchedikāyāḥ) abhidheyo nirdiṣṭaḥ | piṇḍārthastu saṃkṣepeṇa pañcadhā, tadyathā- nidānam, upodghātaḥ, buddhavaṃśānupacchedaḥ pratipattilakṣaṇam, tatsthānañca | tatra nidānaṃ tu sūtrārambhanimittam, taccāpi evaṃ mayā śrutam ityārabhya tena khalu āyuṣmān subhūtiḥ ityetāvatparyantaṃ deśitam | tasya ca saṅgītikārairātmaprāmāṇyapratipādanāyoktatvāt | evaṃ sutrāntareṣvapi vācyam | upodghātastāvat prakaraṇena sūtrārthavyutpādanārthaṃ saṃyujyate | aprastutābhidhānena sarvam asamañjasaṃ syāditi tannirākartuṃ sarvatrāpi prakaraṇena yojyam | atha khalvāyuṣmān subhūtirutthāyāsanāt ityādinā tannirdiṣṭam | buddhavaṃśānupacchedo 'pi ca tenaiva darśitaḥ | āryasubhūtinā imāṃ prajñāpāramitāṃ buddhavaṃśānupacchedakatvena viditvā yathā buddhavaṃśānupacchedo bhavet tathaivādau saṃsthāpitā | pratipattilakṣaṇaṃ tu bodhisattvayānasamprasthitena kathaṃ sthātavyam? ityādinā proktam | (Vajraṭ_98) tasya pratipattilakṣaṇasya sthānaṃ tāvat kasmin viṣaye bodhisattvena sthātavyam? pratipattavyam? cittaṃ pragrahītavyam? yadetat tattasya sthānamiti | tadapi iha subhūte ! bodhisattvayānasamprasthitena evaṃ mayā ityādinārabhya tārakā timiram ityantimagāthāṃ yāvadabhihitam | pratipattilakṣaṇaṃ tasya sthānaṃ cetyetābhyāṃ dvābhyāṃ bodhisattvānāmaśeṣakaraṇīyaparipūrṇatā samprakāśitā, ityeṣa tāvat piṇḍārthaḥ | nidānam : padārthādayaśceme sāmpratamabhidhīyante- tatra evam iti śabdo 'bhyupagamādinānārtheṣu dṛśyate | atra prakaraṇādibalena saṃnnidhāpitārtho grāhyaḥ | ayaṃ hi vakṣyamāṇasakalasūtrārthaṃ vyavasthāpayati | mayā ityanyavyavacchedena arthasya sākṣācchravaṇaṃ nirdiśyate | ātmanaiva śrutaṃ na śravaṇaparamparāyātamityarthaḥ | śrutam ityadhigamo niṣedhyate | tathāgatād ṛte nānye svatastāthābhūtadharmādhigamavanto bhavanti | etenānāptapvaṃ nirākriyate | ekasmin samaye iti ekasmin kāle, sarvakālamevaṃvidhadharmaratnaśravaṇaṃ durlabhamityākhyātam | (Vajraṭ_99) yadvā svagataṃ bāhuśrutyamupadarśitam | ekasmin kāle idaṃ śrutamanyadā anyadapi śrutamiti darśyate | atha vā, ekasmin samaye bhagavān viharati sma ityuttareṇa sambadhyate | aparimitāvineyānāṃ teṣāṃ hitāya anyadā anyatra viharati sma iti pratipādyate | kleśaskandhamṛtyudevaputrarūpāṇāṃ caturṇāṃ mārāṇāṃ bhañjakatvānnirūktayā bhagavān iti smaryate | atha vā īśvaryādimattvāt 'bhagavān'; ityucyate | yathoktam- aiśvaryasya samagrasya rūpasya yaśasaḥ śriyaḥ | jñānasyātha prayatnasya ṣaṇṇāṃ bhaga iti śrutiḥ || (Vajraṭ_100) śrāvastī iti śravastestannāmakarṣerāśramatvācchrāvastī nagarī, tayopalakṣito deśaviśeṣo 'pi tatsambandhena śrāvastītyucyate | deśoktayā ayaṃ deśo 'pi caityabhūto 'bhidhīyate, tadyathā caityabhūtaḥ sa pṛthivīpradeśo bhaviṣyati ityatrāpyuktam | atha ca saṅgītikārairātmavacanānāmādeyatāpratipādanāyaitat sarvamuktam | lokapratyāyanārthaṃ tāvat [sa] pradeśaḥ sākāraḥ samṛddhaścetyuktaḥ, evaṃ sati paraiḥ grāhyaṃ bhavati vacanam, nānyathā tadādeyavacanamiti | śrāvastīpradeśasya atyantaṃ vistīrṇatvāt kutra viharatīti sthānaniścayābhāvād jetavane ityuktam | 'jetṛ'; ityākhyasya rājakumārasya vanatvād jetavanamiti | tadapi tāvat kasyacidaprasiddhamiti sambhāvanāyām anāthapiṇḍadasyārāme ityuktam | gṛhapati-anāthapiṇḍada ityanāthebhyo dayayā piṇḍadānena tathā prasiddhaḥ, sa khalu bhagavadarthaṃ nirantarayā ratnāni vikīrya jetuḥ rājaputrādārāmaṃ krītavān | rājaputrajetṛṇāpi tatra kācid bhūmirāvāsādibhiḥ samalaṅkṛtā, atastayostad vanamiti prasiddhiṃ gatam | kasyacidekasyopādānena abhipretadeśaviśeṣasyānavabodhāt padatrayamuktam | athavā śrāvastītyanena bahunāṃ madhye viharaṇāt parārthasampadabhihitā | jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāma ityanena (ca) vivekaviharaṇāt svārthasampat | (Vajraṭ_101) atra kaḥ sākṣīti cintyamāne mahatābhikṣusaṃghena ityuktam | bhinnakleśā hi bhikṣavaḥ | mārādibhiḥ pratyarthibhirabhedyatvāt teṣāṃ samūhaḥ saṃghaḥ ityucyate | mahān bhikṣusaṃghastāvat bhūyastvena ānubhāveneti dvaividhyena, ānubhāvastāvad darśitaḥ | kathaṃ bhūyasvamiti ced? sārdhamardhatrayodaśabhiḥ (bhikṣu) śataiḥ ityādyucyate | tasmin samaye tāvatāmeva sattvāt | bhikṣusaṃghāt bodhisattvānāṃ bāhulyaṃ tu teṣāmevārthāya sūtrāṇāṃ bhāṣitatvāt | bodhau sattvamāśayo yeṣāṃ te 'bodhisattvāḥ'; | śrāvakeṣvapi bodhau sattvaṃ vidyate, atasteṣāṃ vyavacchedāya mahāsattvaiḥ ityāha | dharma-cittotpāda-adhimukti-adhyāśaya-sambhāra-kāla-sampratipattilakṣaṇaiḥ saptabhirmahattvairupetvād mahāsattvāḥ | tatra dharmahattvaṃ tu bodhisattvebhyaḥ śatasāhasrikāprajñāpāramitādivipuladharmāṇāṃ deśanāt | cittotpādamahattvaṃ tāvadanuttarāyāṃ samyaksambodhau cittotpādāt | (Vajraṭ_102) adhimuktimahattvaṃ taminneva gambhīrodāra dharme 'dhimuktatvāt | āśayamahattvaṃ tu sarvasattvahitasukhotpādāśayāt | sambhāramahattvaṃ tāvadaparimitapuṇyajñānaṃsambharaṇāt | kālamahattvaṃ khalu tribhirasaṃkhyeyakalpairbodhiprāpteḥ | sampratipattimahattvaṃ hi anuttarasamyaksambodherniṣpādanāt | viharati iti caturbhirīryāpathaiḥ, athavā anuttareṇa brahma-deva-āryavihāreṇa viharati | sma iti vihṛtavāniti darśitam | tatra bhikṣusaṃghastu kṛtakṛtyatvād mṛdukāruṇikatvācca sarvakālaṃ tathāgatasya pādāntike niṣadyata iti viditvā syāsnutvasaṃdarśanārthaṃ pūrvamuktaḥ | bodhiasattvāstu aparimeyasattvārthakriyāsādhana-pariniṣpattau akṛtakāryatvāt, adhimātrakaruṇayā jagadarthakaraṇāya lokadhātuṣu viharaṇāt sarvakālaṃ bhagavataḥ pādāntike 'niṣīdanācca paścāduktāḥ | ata eva śrāvakasūtrānteṣu nocyante bodhisattvāḥ, na ca tāni (śrāvakasūtrāṇi) tadarthāni, aniyatāni ceti | atha iti tadanantaram | samaye iti niyate | etena niyatastāvat piṇḍakāla iti | kālaniyatatvaṃ tu asminneva kāle piṇḍapāto grahītavya iti, tadapi kimiti aparijñānāt tadarthaṃ pūrvāhṇaḥ iti vacanenābhidhīyate | pūrvāhṇañca kālasamayaśceti samāsaḥ | upavasatāṃ pravajitānāṃ ca piṇḍakālopalambhena pūrvāhṇalakṣaṇaṃ bhagavatā deśitamekāntenetyavabodhanārthaṃ kālasamaye ityuktam | anyathā pūrvāhṇa ityetadvacanena tadaekāntatvanirdeśo nāvagamyate | bhagavatā svecchayā kṛtamiti sambhāvyamānatvād etat padatrayamuktamiti vā | nivāsya iti gṛhapraveśānurūpaṃ vastradhāraṇam | tadapi śikṣāsu śrotṛṇāṃ gauravasampādanārtham, anyathā svasyaiva vineyatvābhāve kathaṃ parasya vineyatā syāt | cīvaramādāya ityatra cīvarādānaṃ (Vajraṭ_103) tāvat prāvaraṇalakṣaṇaṃ draṣṭavyam, nāstyantasyāvakāśa iti | mahānagarī iti deśaviśeṣaḥ, śrāvastīmātravyavacchedārtham | kimarthaṃ bhagavān piṇḍāya prāvikṣat iti | śrāvakeṣvalpecchatāpravṛttiḥ, daridra-rogi-gṛhiṇī-vṛddhādiṣvanugrahaḥ, andhādibhyo netrādisamprāptiriti, vividhavismayahetūnāmanavarataṃ pradarśanena bhagavati ca pareṣāṃ prasādotpādanārthaṃ ityetānyaparimitāni prayojanānyavagantavyāni | kṛtabhaktakṛtyaḥ iti yaḥ khalu bhojanādibhaktakṛtyaṃ sampāditavān, sa evamucyate | alpakuśalamūlebhyo nirjātā api brahmādayaḥ kavalīkārāhāravināgānnaiva bhaktakṛtyaṃ kurvanti, tarhi acintyakuśalamūlanirjāto hi bhagavān (buddhaḥ) kathaṃ kuryāditi? tathā āryadharmasaṃgītau api bhāṣitam "tathāgatastu kṣutpipāsāvarjitaḥ mūtrapurīṣavirahito 'kṣīṇakāyaśca bhavati" iti | satyamevaitat tathāpi yadi bhagavataḥ sa kāyo na paramārthabhūtaḥ, tadā syāt sarvopālambhāvasaro 'pi, yadā tvayaṃ bhagavato nirmāṇakāyaḥ, evaṃvidhacaritapradarśanena veneyasattvāśayānurūpaṃ pravartate, tadā kathamumālambhāvakāśaḥ | manuṣyabhāve eva vīryārambheṇa etādṛśamanuttarapadaṃ labhyata iti vineyānāmutsāhanārthaṃ manuṣyabhāvaṃ darśayitvā evaṃrūpaṃ piṇḍabhaktaṃ darśitavān | ye dāyakā dānapatayaḥ teṣu piṇḍaparikarmaprakāśanena praharṣaḥ samupajāyate | bhāgyavanto 'pi kiñcitkarmāvaraṇavaśāt pretādiṣu samupajātāḥ mahaujaskā yakṣādayaḥ bhagavatāṃ karanakhāmṛtena saṃspṛsṭaṃ paramākṣayadivyarasamādāya paribhuñjānāḥ paramasukhasaṃtṛptacetasa uttamāṃ samādhiṃ samavāpnuvanti | ataḥ aparimeyaṃ tāvad bhagavato bhaktakṛtyam | (Vajraṭ_104) kena prakāreṇa bhaktakṛtyaṃ kṛtamiti cet? tadarthaṃ paścād ityādyāha | sarvamādāya tadanu yat piṇḍapātaṃ bhaktaṃ tat paścādbhaktapiṇḍapātam | pūrvametatsamādānaṃ tu śrāvakāṇāṃ dhūtaguṇeṣvavatāraṇārtham | bhaktamiti (bhakṣaṇakṛtyaṃ) sampāditamityarthaḥ | athavā paścāditi yad dvitīyavāramādānaṃ tat paścādbhaktam | tadeva paścādbhaktamapi piṇḍaścāpīti padayojanā | athavā apārahṇabhaktatvena yaḥ paribhujyate piṇḍaḥ sa evamucyate | ataśca dhūtaguṇavattvāt vikālabhojanaparihṛtatvācca tadviorahitametad bhaktaṃ syādityarthaḥ | pratiśāmya iti pratiṣṭhāpyetyarthaḥ | tacca śakrādayastu bhagavadājñāmādātuṃ samudyatāstadantike sadaivopatiṣṭhante, kintu pravrajitāstu svayamevānutiṣṭhanta iti nidarśayituṃ bhagavatā svayaṃ pātracīvarapratiṣṭhāpanaṃ kṛtam, alabhyamānabhṛtyānāṃ mandabhāgyānāṃ daurmanasyaparihāṇārthamapīti | aśucyābhāsaṃ satatasamitapākartuṃ kamaleṣu pādanikṣepaṇam, kriyāntrādyadhimuktasattvāśayānuvartanaṃ vā sarajaskapādābhyāṃ śayanāsanānāmanavamardanam iti śikṣāyāmādaraṃ darśayituṃ pādaprakṣālanaṃ draṣṭavyam | prajñapta evāsane iti devādibhiḥ prajñapte | ṛjukāyaṃ praṇidhāya iti nātinamraṃ nātistabdhamityarthaḥ | kathaṃ dharmadeśanākāle bhagavān samāhitena īryāpathena (Vajraṭ_105) nyaṣīdaditi cet? samāhitaireva dharmo 'yaṃ jñātuṃ śrotuṃ vā śakyate nānyairiti samādhau yatnotpādāya lokāanāṃ pravartanāt | pratimukhīṃ smṛtimupasthāpya iti pūrvaṃ bodhisattvāvasthāyāṃ tāvad anuttarapadaṃ prāpya yathā buddhavaṃśānupacchedaḥ syāttathāhaṃ kariṣye iti yat praṇidhānaṃ kṛtaṃ tat praṇidhānaṃ smaraṇābhimukhīkṛtamityarthaḥ | bhagavāṃstu buddhaḥ sadā samāhitaḥ sannapi sarvathā smṛtau viharati | asamayasmareṇa na kiñcit syāt | samaye praṇidhānasmaraṇaṃ hi saphalaṃ bhavati | samaye smareṇanāpi bhagavataḥ sadā samāhitatvaṃ na virudhyate | atha khalu saṃbahulā bhikṣavaḥ ityanena kimuktam? yatparimāṇena bhikṣusaṃghena saha bhagavān śrāvastyāṃ viharati sma, sa sarvaḥ dharmadeśanākāle tatra naiva sannipatitaḥ | tribhyo 'dhikāstatra sannipatitā ityuktam | tacca saṅgītikāraiḥ parasampratyayotpānādanārthaṃ nirdiṣṭam | sannipatitaḥ iti sannihita eva | sanniṣaṇṇaḥ ityāsane upaviṣṭaḥ | loke prāyaḥ samānyapūrvakaṃ viśeṣaḥ sthāpyata iti lokaprasiddhyanurūpamubhayamāha | anyathā niṣaṇṇaḥ ityetāvatmātreṇa apyubhayamuktaṃ syāditi | uktā nidānapadārthāḥ | upodghāto buddhavaṃśānupacchedaśca : samprati upodghāto buddhavaṃśānupacchedaśca kathayiṣyete | paramāścaryamādarśayituṃ dvirabhidhānam | sugata iti sambodhanam | nairātmyadvayamārgeṇa (Vajraṭ_106) samyag gata iti suṣṭhurūpeṇa gataḥ sugataḥ surūpavaditi | athavā nikhilasavāsanāśeṣakleśajñeyāvaraṇāni prahāya gataḥ sugataḥ, sūpūrṇaghaṭavat | athavā apunarāvṛttyā gataḥ sugataḥ, sunaṣṭajvaravat | yāvataivānugrahītāḥ, tāvataivānuparigṛhītā ityarthaḥ | rājādayo 'pi āśritān prajādīn yathāśakti anuparigṛhṇanti kintvatra bhagavati āścaryamityāśaṅkākāyāṃ kimāścaryamiti tathāgatenārhatā samyaksaṃbuddhena ityuktam | yathāvadvastutattvadeśanāt tathāgataḥ | athavā yathā pūrvakā nairātmyadva rgeṇa gatāḥ kleśajñeyāvaraṇaprahāṇamadhigatāḥ, atrāpi tathā gatatvāt tathāgataḥ | sarvalokābhyarhaṇīyatvāt, arīṇāṃ kleśānāṃ vā hantṛtvād arhan | samastajñeyānāṃ samyagabodhāt samyaksaṃbuddhaḥ | ebhiḥ padairbhagavataḥ prahāṇajñānarūpā sva-parārthasampadupadarśitā bhavanti | (Vajraṭ_107) etenaivamabhidhīyate- rājādīnāṃ prajādiṣvanugrahe tāvannaivāścaryam, yato hi te lābhasatkārādisvārthārthitayā parānanugṛhṇanti, bhagavatastāvat tathāgatatvenārhattvena samyagabhisambuddhya adhigatāśeṣasampattitayā yo 'nugrahaḥ sa khalvatra āścaryamityādarśitam | ṛte karuṇāṃ bhagavato 'nugrahe 'smin nāsti kiñcidanugrahakāraṇāntaramityanenābhihita eva bhavati bhagavān mahākāruṇikaḥ | anuparigṛhītāḥ iti abhisambuddhena bhagavatā dharmacakrapravartanākāle paripakvakuśalamūlā bodhisattvā bhūmiṣvavatāritāḥ, dharmatāyāṃ bodhisattvānāṃ pratiṣṭhāpanena | parīnditāḥ iti aparipakvakuśalamūlānām ādikarmikāṇāmanugrahāya ta eva parīnditāḥ, dharmatāyāṃ bodhisattvān pratiṣṭhāpayitum | mama parinirvāṇapradarśanaṃ tu yuṣmāsvaprāptaguṇānāmadhigamāya, prāptānāṃ ca samyagaparihāṇāyeti | evamanugrahaparīndanetyubhābhyāṃ buddhavaṃśānupacchedaḥ samprakāśitaḥ | bodhisattveṣvanugrahastu pañcadhā samyag veditavyaḥ- kāla-viśeṣatā-udāratā-sthiṃratā-vyāpakatābhiḥ | tatra kālaḥ- janmajanmātaratvāt | viśeṣatā-tairthika-śrāvaka-pratyekabuddhebhyo 'nugraheṇa viśiṣṭatvāt | udāratā- anuttaratvāt tadanugrahasya | sthiratā- ātyantikatvāt | vyāpakatā- tadanugraheṇa tu sva- parasantatyorhitasampādanāt | (Vajraṭ_108) parīndanāpi tridhā samyag draṣṭavyā, āśraya-dharmatāprāpaṇa-jñapticavanaiḥ | kīdṛśastāvadāśrayaḥ? kalyāṇamitreṣu parīndanāt sā bhavatyavipraṇaṣṭā | kiṃ tāvad dharmatāprāpaṇam? anuparigṛhītā bodhisattvā dharmatayā parānanugrāhayanti | kiṃ tarhi jñaptivacanam? tvayā anye bodhisattvā anugrahītavyā ityājñāpitam, na tvanādarabhāvaḥ | upodghāta-buddhavaṃśānupacchedapadārthā uktāḥ | pratipattilakṣaṇam : pratipattilakṣaṇaṃ tāvaducyute- tadadhikāreṇa katham ityuktam | āryasubhūtiḥ khalu ṣaḍvidhaprayojanārthaṃ pṛṣṭavān | 1 saṃśayopacchedāya, 2 adhimuktisamutpādāya, 3 gambhīreṣvartheṣvavatāraṇāya, 4 avinivartanāya, 5 paramapramodasañjananāya, 6 saddharmasya cirasthityai ca | tatra prajñāpāramiteyaṃ kathaṃ buddhavaṃśasya anupacchedaṃ karotīti sandehakāriṇāṃ saṃśayopacchedanārtham | aparipakvasantatīnāṃ bodhisattvānāṃ puṇyabāhulyakhyāpanena prajñāpāramitāsu adhimuktisamutpādanārtham | paripakvasantatīnāṃ tāvad gambhīreṣvartheṣvavatāraṇārtham | abhūtapratipattiparibhūtānāṃ tadudgrahaṇadhāraṇayorvyāyacchatāṃ puṇyavāhulyābhikāṅkṣayā avinirvatanārtham | anugṛhīteṣu viśuddhādhyāśayeṣu svādhigatataddharmadarśanena paramapramodasañjananārtham | anāgate kāle mahayānasaddharmasya ciramavasthānārtham | samāsatastu sandigdhānāṃ samyak samprakāśanāya, puṇyābhikāṅkṣaṇām aparikvabodhisattvānāṃ samyagavatāraṇāya, vipratipattivihatānāṃ sampraharṣaṇāya, śuddhādhyāśayānāṃ pramodāya ca | tatra sthātavyam chandapraṇidhānābhyām | pratipattavyam yogasamāpattyā | cittaṃ pragrahītavyam vikṣepanigraheṇa | tatra (Vajraṭ_109) chandastāvadabhilāṣaḥ | praṇidhānaṃ tu abhilaṣitārthe 'bhisaṃskāralakṣaṇena yaccintanam | yogasamāpattiḥ khalvavitarkasamādhiḥ | vikṣepanigrahastāvat samādhito vikṣiptaṃ cittaṃ vikṣepebhyo nivārya tatraiva viniyojanam | prathamena prayogamārgaḥ, dvitīyena pariniṣpattimārgaḥ, tṛtīyena tvavipraṇāśamārgaḥ parideśitaḥ | sthāne pṛcchato bhagavān āryasubhūtaye sādhukāramadāt | śṛṇu ityavahitaśrotrābhyāṃ śrotuṃ pravartasva | sādhu ityaviparītapratipattyā udgrahītum | suṣṭhu ca manasi kuru samyaktayā udgrahītumudyukto bhava ityarthaḥ | tadapi avāṅmukha-aśuci-sacchidrabhāṇḍānāmiva śrotṛjanānāṃ yathākramaṃ trividhadoṣaparihārārthamidamudīritamiti | bhāṣiṣye iti tebhya eva samprakāśayiṣyāmi, nānyebhya iti | anyathā avāṅmukha-aśuci-sacchidrabhāṇḍeṣu ambuvṛṣṭiriva (Vajraṭ_110) dharmavṛṣṭirapīyaṃ nirarthakaiva syādityarthaḥ | athavā ahaṃ tu kevalaṃ deśayiṣyāmi tvameva tāvad yatnataḥ pratipadyasvetyarthaḥ | bodhisattvayāneti bodhisattvānāṃ yānam, yena bodhisattvā niryānti | tacca daśabhiḥ pāramitābhiḥ daśabhiśca bhūmibhiḥ parigṛhyate | tatra samprasthānaṃ tāvat praṇidhiprasthānacittābhyāṃ sampravartanam | etadviśeṣaṇaṃ tu śrāvakādibodhipratiṣedhārtham, bodhisaṃprasthitena ityetāvaducyamāne bodhīnāṃ tritvādanyasyā api bodheravagamaḥ syāditi | pratyaśrauṣīt ityabhyupagamādityarthaṃ | uktāḥ pratipattilakṣaṇapadārthādayaḥ | pratipattisthānam : sāmprataṃ tatsthānānyabhidhīyante | tatsthānāni tāvat samāsato 'ṣṭādaśaprakārāṇi; tadyathā- 1. cittotpādaḥ 2. pāramitāyogaḥ 3. rūpakāyāptikāmatā 4. dharmakāyāptikāmatā 5. bhāvanāviśeṣalābhe 'nabhimānaḥ 6. buddhotpādārāgatā 7. kṣetraviśuddhipraṇidhānam 8. sattvaparipākaḥ (Vajraṭ_111) 9. bāhyaśāstreṣu vyapagatarāgatā 10. sattvabhājanalokayoḥ piṇḍagrāhaviśīrṇatāyogaḥ 11. tathāgatapūjāsatkāraḥ 12. kāyacittapariśrāntau vīryavaimukhyānārambhalāsatkāravirahitatā | kāyacittapariśrāntau vīryārambhotovinivṛttiḥ, na ārambha ityanārambhaḥ | aho, ārabdhavīryo 'yamiti pareṇa jñāyamāne sati śraddhāmāgamya lābhasatkārādhyavasitatvam | tasmād bodhisattva etebhyaḥ sarvebhyo vimucya prajahyāt | 13. duḥkhādhivāsanam 14. dhyānāsvādaviratiḥ 15. abhisamayakāle 'hamitivikalpaviyogaḥ 16. avavādaparyeṣaṇam 17. abhisamayaḥ 18. buddhabhūmiparyeṣaṇaṃ ca | etāni tāvadaṣṭādaśavidhāni sthānāni, yatra bodhisattvena sthātavyaṃ pratipattavyaṃ cittaṃ ca pragrahītavyamiti | etaiḥ sthānairbhūmitrayaṃ saṃgṛhyate, tadyathā- ṣoḍaśabhiḥ sthānairadhimukticaryābhūmiḥ, abhisamayasthānenaikena śuddhādhyāśayabhūmiḥ, buddhabhūmiparyeṣaṇena ca buddhabhūmiḥ saṃgṛhyate | sarvasattvaparinirvāpaṇacittamutpādya pāramitāyogī tāvat tathāgatasya rūpakāya-dharmakāyaprāptau chandamutpādayati | tataḥ ā abhimānam antimam ahaṃ-vikalpaṃ yāvadabhisamayastāntarāyebhyaścittaṃ viprakarṣate | tataścābhisamayārthamavavādaṃ paryeṣate, tadanantaramabhijānāti, tadūrdhvaṃ buddhabhūmiṃ paryeṣate | ayameva teṣāṃ kramaḥ | 1. cittotpāda-sthānam : tatra bodhicittamadhikṛtya yāvantaḥ sattvāḥ ityāha | yāvat iti parimāṇam | kiṃ tatra parimāṇam? sattvasaṃgraheṇa ityuktam 'sattvadhātustu (Vajraṭ_112) aparimitaḥ, athāpi sattvaḥ sattva iti yastatsvabhāvaḥ taditaravyāvṛttaśabdādhyāropitārthasabhāgarūpeṇa khyātaḥ sa eva sattvena saṃgṛhyate | tena dṛśyavikalpyayokatvenābhisaṃkṣipya tadrūpeṇādhyavasitatvād rūpādiskandhaviśeṣairupādīyante | ataste āyuṣmāniva pratīyante | evaṃ sāmānyato nirūpya viśeṣato darśayitumāha- aṇḍajāḥ ityādi | viśeṣalakṣaṇaṃ tāvat tribhiḥ prabhedairabhihitam | yonibhedenāṇḍajādayaścattvāraḥ | sthānabhedena tu rūpiṇāmarupiṇāṃ ca pṛthaksthānatvāt | kāmāvacarā rūpāvacarāstāvad rūpiṇaḥ, arupāvacarāstu arupiṇaḥ | nimittodgrahaṇabhedena saṃjñinaḥ ityādayaḥ | bṛhatphalasyaikadeśaṃ bhavāgrajāṃścaṃ sattvān vihāya sarve sattvāḥ saṃjñinaḥ | bṛhatphalasyaikadeśastāvad asaṃjñīnaḥ | ayamapi nimittodgrahaṇabhedātmaka eva, tadabhāvabhedenopalakṣitatvāt | bhavāgrajāstāvad naiva saṃjñino nāsaṃjñino vā | prabhedo 'yaṃ mandamedhasāmanugrahāyaiva kṛtaḥ, anyāvadhyānaparihārārthaṃ tāvannaiva prapañcitaḥ | 'sarve dharmāḥ niḥsattvāḥ'; ityanena saha vacanasyāsyāvirodhaḥ pradarśitaḥ | atra sattvadhāturiti sāṃvṛte satye sattvadhātustaṃ darśayituṃ yāvān ityādyāha | prajñapyamānaḥ iti pañcaskandhaviśeṣātmakatvena prajñāyata iti, na tu tairthikāḥ prajñaptyā prajñapayantītyarthaḥ | anenāpavādāntastāvat parihṛtaḥ, prajñaptāvapavādābhāvāt | yasmin apratiṣṭhitanirvāṇadhātau sāsravopadhirnāśiṣyate, sa tathocyate | śrāvakāṇāṃ parinirvāṇaṃ tāvad nātra nirvāṇadhātu; tasya hīnatvāt | praṇītaphale saṃvidyamāne kṛpālūnāṃ hīnaphalārthitā na khalu yuktimatī | saṃvidyamāne 'pi praṇītaphale prāptumaśakyatvādevaṃ prārthyata iti cet? tvanmatānusāraṃ tāvad trividhagotratvādagotratvācca sarvaiḥ hīnaphalamapi prāptuṃ naiva śakyate | (Vajraṭ_113) atha bodhisattvagotraṃ tāvattathāvidhaṃ yadvaśatayā mahākaruṇāvegābhibhūtena (mayā) kathamidaṃ śakyamiti, saṃvidyamāneṣvapareṣu parārthakāriṣu buddhabodhisattveṣu nirarthakena mayātra praṇidhānena kimiti vicārān santyajya parapratyayatāṃ ca dūrīkṛtya mahākaruṇārdraḥ jājvalyamānena duḥkhāgninā pīḍyamānaṃ jagad vilokya ahameva tārayiṣyāmīti cintayamānaḥ praṇidadhāti | yathoktam- duṣkarāduṣkarāṃ veti kalpanāṃ parihāya ca | abhyupetaṃ jagaccārtamityāsyena svayaṃ tvayā || iti | yadyapyevam, tathāpi priyaputrasya nṛpatvāya praṇidhānamiva satyapyaprāpye praṇītaphale kathanna praṇidhānamiti | kimarthaṃ hīnameva prārthyate | ata evāpratiṣṭhitanirvāṇam evātra anupadhiśeṣanirvāṇadhāturyujyate | tatra sāsravopadheḥ śeṣatvābhāvāt | nirvāpayitavyāḥ ityetāvanmātraṃ kasmānnoktam? prathamādidhyānānāṃ vyāvṛttyarthamiti | tāni tāvadadhobhūmikleśābhāvād nirvāṇaparyāyeṇoktāni bhagavatā | sopadhiśeṣe nirvāṇadhātau iti kasmānnoktamiti cet? duḥkhopadhiśeṣasyāprahīṇatvāttatra | sarvasattvanirvāpaṇāśayastu bodhisattvānāṃ tribhirhetubhirdraṣṭavyaḥ, tadyathā- 1. akṣaṇotpannebhyaḥ kālāntarāvasthānam, akṣaṇāvasthā tāvadupalakṣaṇamiti | naitāvanmātram | tasyāmavasthitau parinirvāṇaṃ naiva sambhāvyate | 2. aparipakvānāṃ paripācanam | 3. paripakvānāṃ vimokṣaṇaṃ ca | tasmānnāśaktārthitā (teṣām) | nikhilasattvānāṃ parinirvāpaṇāśayena anena ādāryaṃ tāvad bodhicittasyādarśitam | chandapraṇidhānābhyāṃ kathaṃ sthātavyaṃ- (Vajraṭ_114) tadapyatrāveditam | kathaṃ yogasamāpattyā pratipattavyamiti taddeśayitumāha evam ityādi | saṃvṛtau sarvasattvānāṃ parinirvāpaṇe 'pi yathā paramārthato na ko 'pi sattvaḥ bodhisattvenopalabhyate, tasyāabhāvādityevaṃ yogamāpattyā pratyavekṣaṇīyam | vyutthito bhūtvā na paramārthataḥ ko 'pi sattvo mayā parinirvāpitaḥ iti yaścittotpādastena gambhīratvaṃ paramārthabodhicittatvañca darśitaṃ bhavati, pūrveṇa tu saṃvṛtiriti | tena vikṣepanigraheṇa kathamatra cittaṃ pragrahītavyamityādarśayitumāha- tatkasya hetoḥ? sacet iti yadītyarthaḥ | atha yaḥ pudgalādisaṃjñayā pravartate kiṃ sa bodhisattva iti vaktavyaḥ? sattva ityuktau punaḥ kasya hetoḥ iti praśnenetarābhirapi (saṃjñābhiḥ) na vaktavyaḥ ityāha | asyāyamabhiprāyaḥ- kumatibhistāvat pañcaskandhātiriktaḥ antarvyāpāravāṃścaturṇāṃ bhogānāṃ bhoktā ekaḥ puruṣa iti parikalpyate sattvaḥ, jīva ityādiśabdaiśca vyavahriyate | ye cānirvacanīyatvena pudgalamicchanti tairapi tasya skandhasvabhāvavilakṣaṇatvenābhyugatatvāt tadbalenārthāntara evābhyupeyate | na kadāpi padārtho 'nirvacanīyaḥ sambhavati, sarvasyāpyanirvacanīyatvaprasaṅgāt | tatsādhakapraṇābhāvād bādhakasadbhāvācca taddraṣṭā bodhisattvo viparītābhiniveśena viparyasta eva bhavati | yaḥ khalu viparyastaḥ sa kathaṃ paramārthabodhisattvaḥ? anye punarāhuḥ- asti tāvadātmasādhakaṃ pramāṇamiti | tathā hi-bandha-mokṣa-mārga-hetuphalasambandhasmṛtipratyabhijñādīnāmekādhikaraṇakatve tāvat prasiddhe nairātmyavādināṃ yuṣmākaṃ mate tu yastadādhāra ekaḥ prasiddhaḥ sa nāsti kaściditi kastāvadādhāraḥ? vijñānakṣaṇānāṃ pratikṣāṇaṃ pṛthaktvāt | baddho (Vajraṭ_115) devadattaḥ muktaścānyo yajñadatta iti naiva vyavasthā, na cānyaḥ pratyanubhaviṣyati anyena kṛtasya karmaṇaḥ phalamityatiprasaṅgaḥ | kṛtavipraṇāśo 'kṛtābhyāgamaśca prasajyete | tathā hi- kartṛtvena prajñapto yo hi vijñānakṣaṇaḥ, tasya phalenānabhisambandhāt kṛtavipraṇāśākhyo doṣaḥ | akartuścaiva tasya phalena yogādakṛtābhyāgamo doṣaḥ syāt | smṛtyādikaṃ a bhinnādhikaraṇakamiti na loke pratītam | atha kathamiti cet? ekādhikaraṇakameva | devadattasya cittānubhavaḥ yajñadattacittena na smaryate vā pratyabhijñāyate vā | yenānubhūyate tenaiva smaryate pratyabhijñāyate veti prasiddham | phalataścaika eva puruṣaḥ sarvāvasthāsvanugantā bhavati | prayogaḥ- yau bandhamokṣau tāvekādhikaraṇakau, yathā- devadattasyaiva śṛṅkhalābandhanaṃ mokṣaśca | vivādāspadībhūtau bandhamokṣāvapi bandhamokṣāveveti bandhamokṣāveveti svabhāvahetuḥ | tathaiva kartrāderapyekādhikaraṇatvasādhane prayogāḥ kalpayitavyā iti | tatra yadi svatantrasyaikasya paramārthasato nityasya puruṣasyādhikaraṇatvaṃ sādhyate, tadā tathāvidhena puruṣeṇa saha kvāpi hetoḥ sambandhāsiddheranaikāntikatvam, sarveṣāṃ saṃskārāṇāṃ kṣaṇikatvāt, devadattādeḥ nityatvaikatasvabhāvāsiddheḥ dṛṣṭāntasyāpi sādhyavikalatvam | ata eva viruddho hetuḥ tadviparyavyāptatvāt | atha ekādhikaraṇatvamātraṃ sādhyate, tadā siddhasādhanam | ekasantānapravṛttatvena tena bandhanādīnāmekādhikaraṇatvamiṣyata eva | (Vajraṭ_116) api ca, yadā yatra santāne 'vidyādikaṃ kāryakāraṇabhāvenāvicchinnaṃ nirantaraṃ pravartate, tadā sa baddhaḥ ityucaryate, sa eva punaḥ śrutamayādikrameṇāryamārgotpādād avidyādinirodhenāśrayaparāvṛttau muktaḥ ityupacaryate | ubhāvapi tau bandhamokṣau nityaikaparamārthavastuviṣayakau natarāṃ siddhau | laukikabandhamokṣayorapi tathātvāt | yasmin santāne śubhoo vā aśubho vā cittānubhavaḥ samutpadyate, tasminneva kālāntare santatiparipākamāgamya mastuluṅgalākṣādirasāvasiktasantatiparipāka iva sukha-duḥkha-smṛtyādiphalodayo dṛṣṭāḥ, tasmācchubhādīnāmekādhikaraṇatvaṃ tāvat prasiddham | naiva khalu kaścidekaḥ kartā bhoktā smartā vā | sarveṣāmeteṣāṃ vyavahārasya prajñaptervā kāryakāraṇabhāvamātreṇa prabhāvitatvāt | na cātiprasaṅgaḥ, niyatasāmarthyavato bījāderiva kāraṇaśakteḥ pratiniyatatvāt | tataśca yeṣu kāryakāraṇabhāvaḥ pratiniyataḥ teṣu naiva kaścid eko 'nugataḥ bhinnāvasthaśca paridṛśyate | iha sattvahetostathātve sati kimanenātmanā parikalpitena | ātmopacārasya yā khalu kartrādyavasthā, sā tāvad hetuḥ, yā khalu bhoktrādyavasthā, sā phalamityevaṃvidho hi kāryakāraṇabhāvo 'vaśyamabhyupetavya iti | anyathā tayorubhayorapyavasthayoranupapannatve parasparokārakatvābhāve vā ākāśamiva kathaṃ tāvat tāvat sidhyet bhoktrādiḥ | śaktipratiniyamo 'pyabhyupagantavya eva | itthaṃ pratiniyatātmanā sambandhena sukhādīnāṃ sambhavaḥ na tu sarvatra | ataḥ (Vajraṭ_117) kāryakāraṇabhāvena dṛśyamānāni kuśalādīnyeva kartā, bhoktā ca syāt, kimanenādṛṣṭasvabhāvena ātmanā parikalpitena | atha nānumānena ātmā siddhaḥ syāt, tathāpi pratyaviṣayatvād ahaṃbuddheḥ pratyakṣata evātmā sidhyatīti cet? tadapi tāvanna yujyate, bhrāntatvāt savikalpatvād asiddhatvācca pratyakṣeṇa tatrāhaṃbuddheriti | ahaṃbuddhau pratīyamānatve yathā khalu pratyakṣa eko nityo vibhuścātmā svasiddhāntairukalpyate tathā naivopalabhyata ityavaśyameva draṣṭavyam | anyathā ahaṃbuddheryadi pratyakṣatvaṃ syāt tadā vivādamāneṣu tāvannaiva pravarteta ātmaviṣaye kaścana vivādaḥ, savikalpāyā ahaṃbuddherniścayātmakatvāt, niścayena ca viṣayīkṛte adhyāropābhāvācca | evamevānyo 'nyeṣvapyevañcātīyeṣu sambhavād vipralambhaḥ | anādikālābhyāsavaśāt pratinīyateṣu rūpādiskandheṣu ekatvamadhyāropya paraṃ vyāvarttīyatumahamiti pratītiḥ, tasyāṃ pratītau teṣāmeva rūpādīnāṃ pratibhāsamānatvāt | kāye cāyamātmagrahaḥ, kathaṃ tarhi mama deha iti bhedamātragrahaṇamiti cet? taccātmālambane 'pi tulyam | yadi cātmani ayamātmagrahaḥ, kathaṃ tarhi mama ātmā iti cintyate | atha vastuto 'bhinne 'pi bhedāntaraparihāreṇa tanmātrajijñāsāyāṃ śilāputrakasya śarīravad bhedopacāreṇa grahaṇānnāsti virodha iti cet? dehālambane 'pi caitat samānam | ātmā khalu viṣayaḥ punaḥ kramotpattyā virudhyata iti paścāt vakṣyate | na kevalamātmagraha ātmā apitu tadviṣayo rūpādirātmāstītyapi vaktuṃ na śakyate, tadavilakṣaṇatvāttasya | krameṇopalabhyamānatvānna te ekasvabhāvāḥ, na ca svatantrāḥ | ata evoktam- na cātmadṛṣṭiḥ svayamātmalakṣaṇā na cāpi duḥsaṃsthitatā vilakṣaṇā | nāmavyavahāsya tu abhīṣṭatvānnātra kaścidapi vivādaḥ | ata eva nāsti kiñcidātmaprasādhakaṃ pramāṇam | nāsti pratyakṣamanumānaṃ ca vyatiricya pramāṇamityanyatra vicāritam | (Vajraṭ_118) bādhakapramāṇaṃ tāvannirākriyate- yadyevamātmā skandhebhyo 'bhinnastadā skandhavat kṣāṇikaḥ syād athavā skandhāḥ khalvātmavannityāḥ syuḥ, tadabhinnatvāt, skandhavadanekatvaprasaṅgo 'pi durnivāraḥ syāt | ataḥ skandheṣveva ātmeti prajñapyate, na tāvannāmni vivādaḥ | atha skandhebhyo bhinna ātmā iṣyate tadā sukhādināsambaddhatve na sidhyet tasya bhoktṛtvādikam | tatra prayogaḥ- yo nāsti sukhaduḥkhādibhiḥ sambaddhaḥ sa nāsti kartā vā bhoktā vā, muktaḥ saṃsārī vāpi na yujyate, yathā vandhyāputraḥ | ātmāpi tathārthakriyādibhirna kathañcanāpi sambadha iti vyāpakānupalabdhiḥ | na cāyamasiddho hetuḥ, tathā hi- sukhādinā hi sambandhe sati ādhārādheyalakṣaṇo vā saṃyogalakṣaṇo vā kāryakāraṇalakṣaṇo veti pakṣatrayam | na tāvat prathamaḥ pakṣaḥ, akiñcitkaratvāt | tathā hi- adhaḥprasarpaṇadharmiṇāṃ jalādīnāmadhogamanapratibandhakatvena vyavasthāpyate tāvadādhāraḥ | sukhādīnāmamūrtatvānna sambhavati (teṣām) adhogamanamiti kathamiva ātmana ādhāratvamiti | sthityāpi nādhāraḥ, sthiteḥ sthāturabhinnatvāt, tasyaiva kārakatvamiti? tadapi tāvanniṣidhyate | sthiteḥ pṛthakatve sati sā naiva tāvatsthāturupakārikā arthāntarabhūtatvāttasyāḥ | nāstyeva tasyāṃ sthāturutpādasāmarthyam, asāmarthasya sarvatraivābhivyaktatvāt | svayaṃ bhaṅgātmanaḥ tāvannāsti kaścana sthāpakaḥ, anavasthitatvāttasya, anyathā tena bhaṅga eva tasya syānna tāvadavasthānam | avipariṇāmātmani tāvat sthāpakena kiṃ kriyate, sthīrātmanā svabhāvena svayamavasthitatvāt | (Vajraṭ_119) ata evākiñcitkaratvena saṃyogasambandho 'pi tāvannaiva yujyate, atiprasaṅgāt | evaṃ hi sati sarvasya sarvasaṃyogahetutvam | evaṃ ca naivopapadyate tāvad bhinnārthena bhinnārthasya saṃyogaḥ, sarvasya svayamavasthitatvāt lauhaśalākāvat | api ca, saṃyogabalena yadi ātmā sukhī vā duḥkhī vā bhavet, tadā saṃyogaikatvameva syāt, aviśiṣṭatvena pratiniyatātmabhiḥ sukhādibhirnaiva syāt sambandhaḥ | tata evātmanā sahaikatve sukhādinā naiva syāt kaścit sukhī vā duḥkhī vā | adarśane 'pi balenābhyupagate niścaye tenaiva niścitaḥ syāttadā kiṃ tāvat saṃyogaparikalpanayā, sarvasāmarthyavirahitatvāttasya | sambandhibhedena bhinnāyāmapi prajñaptau paramārthataḥ bhāvānāmabhinnasvabhāve sati kathaṃ svabhāvabhedāśritaḥ pṛthagarthakriyābhedaḥ syāditi kumatiparikalpita evāyaṃ khalu sambandhaḥ | na cāpi kāryakāraṇasambandhaḥ | krameṇa vedyamānatvāt sukhādinām | avikale hetau sati na yujyate tāvat kādācitkakāryasambhavaḥ, aviśiṣṭatvāt | parairanādheyātiśayo 'pratibaddhasāmarthyo vā khalvātmā kathaṃ sahakārikākāraṇamapekṣyakrameṇotpādayet, na hi sahakāriṇi tadapekṣā | duḥkhotpādahetutvād yadi baddhastadā sarvathā baddhatvānnaiva muktaḥ syāt, tatsvabhāvāparityāgāt, parityāge vā kathaṃ nityaḥ syāt | aduḥkhāvasthotpādahetutvād yadi muktastadā vimukta eva bhavenna kadācidapi baddhaḥ syāttadā kathaṃ tāvat kalpyeta ādheyanibandhanaṃ bandhamokṣatvamiti | yadi caitanyādilakṣaṇatvenotpādasāmarthyena vā kartā syāttadā kartā eva sadā bhavet katha tāvad bhoktā? atha sukhādyutpādahetutvena yadi bhoktā syāttadā bhoktaiva bhavet kathaṃ tāvat kartā? kiñca kāpilaparikalpitasya (atmanaḥ) (Vajraṭ_120) sukhādibhirākāśavannirvikāratvena naiva khalu yujyate bhoktṛtvam, atiprasaṅgāt | sati vā vikāre nityatāhāniḥ | na khalu hetumātratayā kartā vā bhoktā vā, atiprasaṅgāt | tathaiva smṛtyādiṣvapi nāśrayitvamupayujyata iti yojyam | tasmānnairātmyavādinyeva pakṣe bandhomokṣādivyavasthā yuktimatī | kāryakāraṇavaiśiṣṭayamātreṇa tasyā vyavasthāyā prabhāvitatvāt | sa ca kāryakāraṇabhāvastāvadanityeṣveva sambhavati, na khalu nityeṣu | teṣu nāsti kasyacidapi kāryasya krameṇotpādasāmarthyam, yathoktaṃ prāk | na cāpi yugapad, tathāvidhaphalotpādasamarthasvabhāvānugame phalotpādābhāvastāvanna yujyate prāgvat | ananugame ca prāksvabhāvatāhāniḥ | kramayaugapadyābhyāṃ vyatirikto nāstyeva kaścidākārāntaraḥ, yaḥ syādarthakriyāyāṃ prabhuviṣṇuḥ, parasparaparihārasthitalakṣaṇatvāttayoḥ | ata eva yāvantaḥ paraparikalpitā ākāśādayo 'kṣaṇikābhāvāste sarve arthakriyāsāmarthyahitatvād abhāvavyavahāraviṣayā ucyante paramavicakṣaṇairbauddhairiti | śaśaviṣāṇādāvapi abhāvavyavahāraprajñaptiḥ arthakriyāyāṃ sāmarthyābhāvamātranibandhanaiva, eatadbalenārthakriyāsamarthaviṣayikā khalu bhāvavyahāraprajñaptiḥ, parasparaparihārasthitalakṣaṇatvād bhāvābhāvayoḥ | evaṃvidhe sarvasāmarthyaśūnye śaśaviṣāṇādyaviśeṣe 'pi 'bhāvaḥ'; iti nāma vyavahāre sati nāsti nāmni vivādaḥ | tathāpi arthakriyārthino hi prekṣāvantaḥ (Vajraṭ_121) tathāvidhānupalambhasvabhāve vandhyāputrādyaviśeṣe ca bhāvavyavahāro na yujyata ityāhuḥ | ata eva nāsiddho hetuḥ | na cānaikāntikaḥ, ākāśādiṣvapi kartṛtvaprasaṅgāt | sapakṣe sattvānna ca viruddhaḥ | tasmādātmano lakṣaṇāntarābhāvād bandhyāputrasadṛśa eva | vinaśvaratve sati skandhāntargatā eva pudgalāḥ prasajyeran, sarvasaṃskṛtānāṃ skandhasaṃgṛhītatvāt | athāvinaśvaratve tāvat skandhāntargatadharmavisadṛśatvādarthāntarā eva te bhaveyuriti doṣo 'yamuktapūrva eva | ato nāsti kaścidanirvacanīyo bhāva iti | ataḥ 'sarve dharmā nirātmānaḥ'; iti bhagavataḥ siṃhanādaḥ samastatairthikakuñjaravṛndānāṃ bhīkaraḥ, anavamardanīyatvāt | alamativistareṇa | 2. pāramitāyoga-sthānam : pāramitāyogamadhikṛtyāha- api tu khalu punaḥ ityādi | etacca padadvayaṃ sāmānyaviśeṣasvabhāvātmakaṃ draṣṭavyam | dānaṃ dātavyaṃ na tuvastupratiṣṭhitena bodhisattvenetyarthaḥ | dānam ityanena trividhadānamadhikṛtya ṣaṭ pāramitā darśitāḥ na tu dānamātram | tatrāmiṣadānena dānapāramitā nirdiṣṭā, abhayadānena tāvad śīla-kṣāntipāramite, dharmadānena tu vīrya-dhyāna-prajñāpāramitāḥ | vīryābhāve dharmādāna-pravacanayoḥ parikhinnatvānna dharmaṃ deśayet | dhyānābhāve śraddhātirekakarmābhilaṣatayā saṃkliṣṭā bhaved deśanā | prajñāyāścābhāve sa tad viparītatayā dharmaṃ deśayet | tasmāt trayābhāve na sidhyati dharmadānam | vīryaṃ sarvatragamityapare | dānaṃ dātavyam ityanena ṣaṭsu pāramitāsu chanda-praṇidhānābhyāṃ kathaṃ sthātavyamiti nirdiṣṭam | na vastupratiṣṭhitena ityādinātra yogasamāpattyā (Vajraṭ_122) kathaṃ pratipattavyamityāveditam | evaṃ hi bodhisattvena dānaṃ dātavyam ityādinā vikṣepaṃ nigṛhya kathaṃ cittaṃ pragrahītavyamityetannirdiṣṭam | tatra na vastupratiṣṭhiteneti prajñāpāramitāyāṃ yogasya yāthāvattvaṃ tāvannirdiṣṭam | tatra deya-dāyaka-pratigrāhakādivastuṣu yattattvato 'bhiniveśanaṃ tat pratiṣṭhānam | yadi bodhisattvaḥ vastunyabhiniviśya pāramitāyāṃ yuñjīta, mithyāyogobhavet, paramārthataḥ kasyacidapyabhiniveśyavastunaḥ sarvathābhāvena viparītābhiniveśāt, tassādhakabādhakapramāṇābhāvabhāvataśca | tathā hi- paraiḥ paramārthataḥ iṣṭā vijñānavyatiriktā arthāstāvānna pratyakṣasiddhāḥ, arthāntareṇa jñānena grahaṇāyogāt | arthe sati sākāreṇa nirākāreṇa anyākāreṇa vā jñānena grahaṇamiti trayaḥ pakṣāḥ | tatra tāvanna sākāreṇa citravarṇādidarśanakāle ekajñānābhinnatvādākāraṇāmapyekatvaṃ prasajyeta, athavā ākārabhinnatvādākāravajjñānasyāpyanekātmakatvaṃ prasajyeta | anekatvaṃ tāvanna yujyata eva, ekaikaparamāṇugrāhyajñānānubhavābhāvānna sidhyati tāvajjñānasyaikatvam, tadasiddhāvanekatvamapi khalvasiddham, ekaikasahaṃtisvarūpatvād anekasya | citrākāravyavasthāpanāyai anekajñānotpādaparikalpanayāpi jñānasya viṣayaṃ vyāpya sthitatvād grāhakajñānānāmutpādo 'pi na sambhavati, amūrttatvājjñānānām | anyacca, sārūpyaṃ tāvadekadeśena bhavet sarvātmanā vā | tatra na tāvat sarvātmanā- arthajjñānasyāpi jaḍasvabhāvaprasaṅgāt | na caikadeśena- ekasya tāvanniravayavatvād | vyāvṛttibhedenāṃśopacāre 'pi vastvādisārupyadharmāṇāṃ sarvatra (Vajraṭ_123) vidyamānatvāt sarveṇa sarvamavagamyeta | atha tadutpannaṃ tatsārūpyaṃ cetyetaddvayena vedayatīti arthasārupyasya samanastarapratyayasyāpi grāhakatvaprasaṅgaḥ | satyapi sārūpye paramārthataḥ bāhyārtho na pratyakṣasiddhaḥ, nīlākārātmano jñānasya svasaṃviditatvāt | yato hi pratyakṣaiva nīlādivijñaptirnāparā | yattad vijñānaṃ tadevārthagrāhakamiti cet? bhavatu nāma prajñaptitaḥ, na tu paramārthatastad vedanam, ātmākārasya svasaṃviditatvāt, atyantaparokṣatvādarthānāṃ kathaṃ tadākāraṃ jñānaṃ bhavediti | svākārādhānena tāvadutpādako heturnaiva niyamena sidhyati, vyabhicārāt | paramāṇavaḥ khalu naiva sthūlapratītiviṣayaḥ, sūkṣmatvātteṣām | na ca saṃhitāḥ, tebhyo 'narthāntaratvāt vikalpaviṣayāṇām asattvācca | saṃhatārthāntaratve pṛthak pratibhāsaḥ syāt | āvṛtānāvṛtayośca virodhānnaiva tāvad yujyata ekatvam | anekatve saṃghātasya paramāṇureva sa syānna tvarthāntaraḥ | na ca tāvannirākārapakṣaḥ- nīlādiṣvakiñcitkaratvāttasya | bhāvamātreṇa vedane sati sarvaiḥ sarvavedanaprasaṅgaḥ, aviśiṣṭatvāt sarvasya | ato nīlasaṃvedanamidam, na pītamiti vyavasthā na syāt, vyavasthāyāḥ kasyāpi hetuviśeṣasyābhāvāt | viśeṣasya kasyacidabhyupagame sa eva tāvat sākāratvābhyupagamaḥ | pratītisvabhāvamātre tāvad viśeṣābhāvājjñānātmani nākārātiriktaṃ bhedakamanyat syāt | naivānyākārapakṣaḥ, atiprasaṅgāt | evaṃ hi sati rūpaviṣayakamākāravijñānaṃ tāvat parīkṣāmarhati, tathā hi- na tāvat pratyakṣato 'rthaḥ sidhyati, nānumānādapi | apratyakṣasyārthasya jñānasya ca kenāpi hetunā sambandhāsiddheḥ | phalajñānād bhinnasya kāraṇamātratvānumāne neṣṭasiddhiḥ, itarasya samanantarapratyayasya vidyamānatvāt | itarat pramāṇaṃ nāsti, ato tāvannaiva sidhyati bāhyo 'rthaḥ | na tāvat paramārthataḥ jñānasvabhāvatā pratyakṣeṇa sidhyati, addhaitasvabhāvatāyā asaṃviditatvāt, anyathā na ko 'pi tattvadraṣṭā syāt | nānumānenāpi evaṃvidhenākāreṇa kasyāpi hetoḥ sambandhasyāsiddheḥ | nanvevaṃ kathaṃ saṃkleśavyavadāne syātāmiti cet? na, tvanmate tābhyāṃ saha tasya kasyacidapi sambandhasyāsiddhatvāt | tayoḥ paramārthataḥ kvacidapi vastuni (Vajraṭ_124) sambandhāsiddheḥ | na tāvat tadutpattilakṣaṇasambandhaḥ, sarvathā parokṣatvāttasya | parokṣeṇa saha sambandhastu na kenāpyarvāgdarśinā grahītuṃ śakyate | avidyādīnāmavicāraramaṇīyatve 'pi saṃkleśamūlatve nāsti virodhaḥ, avidyādau vicāreṇa tṛṣṇānivṛttau vyavadānam, tato vipakṣabhūtalakṣaṇam avicāraikaramaṇīyamupapadyate, tadā paramārthato vastvabhāvena kathaṃ tayorapyabhāvaprasaṅgaḥ | ye etayorekāntena nirhetukatvamabhyupagacchanti, teṣvevāyaṃ prasaṅgaḥ, na tu saṃvṛtitaḥ pratītyasamutpādavādiṣu | ata eva paramārthataḥ bhāvasvabhāvasādhakaṃ kiñcidapi pramāṇaṃ nāsti, astyeva ca bādhakam | ityevaṃ tāvat- yadekānekasvabhāvavigataṃ tat paramārthato niḥsvabhāvam, gaganāravindavat | parairiṣṭāḥ sarve jñānajñeyātmakāḥ bhāvākārāḥ, ekānekasvabhāvaśūnyā ityato vyāpakānupalabdhiḥ, ekānekābhyāṃ vyāptatvāt svabhāvasya | dvayametat tatra nāsti | evaṃ tāvad rūpādyāyatanānāṃ bāhyavastūnāṃ naikatvam, āvṛtyanāvṛtyorviruddharmayostatropalabdhe | api ca, viruddhadharmasaṃsarge 'pyekatve viśvamapyekadravyaṃ syāt | tato yugapadutpattivināśau syātām | nānekatvamapi, tathā hi- anekasmin vibhajyamāne sati vibhaktāḥ paramāṇava eva syuḥ tataśca paurvāparyāvasthānaṃ na syānniravayavatvāt paramāṇūnām, cittacaitasikavat | tato diśaṃ vyāpya avasthitā na pratibhāseran | ata eva digbhāgabhedo 'bhyupagantavya eva | sati cābhyupagame kathaṃ nāma bhavedekatvam | ataḥ siddha eva tāvadekānekasvabhāvavirahatvaṃ bāhyārthānām | (Vajraṭ_125) nīlādipratibhāsino jñānasyāpi naikasvabhāvatvam, citrākāragrahitayāvabhāsyamānatvāt, bhinnasantānavarttyanekavijñānakṣaṇavat | yathāsaṃkhyam anekavijñānāni yugapat pravartanta ityapi vaktuṃ na yujyate niravayavānāmamūrtānāṃ khalu paurvāparyāvasthiterayuktatvāt | tathāvasthānābhāve na tathāvabhāsaḥ | atha syāt- vijñānaṃ tvekameva, mithyākārāṇāṃ tatrāvabhāsyamānatvānna nānātvadoṣa iti cet? sati caivaṃ kathaṃ te tatra bhāseran mṛṣāḥ | avabhāsa iti prakāśātmaka ucyate | tasya jñānagatadharmatve sati mithyākārāṇāṃ śaśaviṣāṇādivadatyantābhyāvaḥ syāditi kathamavabhāseranniti | tataḥ prakāśātmakākārebhyaḥ mṛṣātvenābhyupetebhyaḥ kastāvadanyaḥ jñānasvabhāvaḥ sadbhūtaste 'vaśiṣyate, prakāśātmalakṣaṇatvād vijñānasya | nīlādayo 'pi prakāśātmakāḥ svabhāvenāvabhāsyamānatvāt | nīlādīnāṃ svasvabhāvād bhinnaṃ yadanyat prakāśarūpamiti sadbhūtaṃ kimapi nāti, anyavyavacchedāpekṣayā viśeṣe prāyaśo vyavahārāt | viśeṣāṇāṃ mithyātve sarveṣāṃ mithyātvamativispaṣṭaṃ syāt | nirākārasya (mithyākārarasya) satyākārātmani (sākārātmani) jñāne kathaṃ niyamenāabhāsaḥ syāt, tayostāvat tādātmyalakṣaṇo vā tadutpattilakṣaṇo vā sambandha eva nāsti | sambandhābhāve na khalu yujyate 'vabhāsanam, atiprasaṅgāt | ata eva nāsti tāvadasiddho hetuḥ | bhāvānāmanyākārābhāvānnāpyaikāntikaḥ | na cāpi viruddha, sapakṣe sattvāt | ata eva yathā yathārthāścityante viśīryante tathā tathā | tathā coktam- (Vajraṭ_126) vastusvabhāvacintāyāṃ yathā na satsvabhāvatā | ekānekasvabhāvo 'pi na teṣāṃ vidyate tathā || api cāryalaṅkāvatāre bhagavatoktam : yathā hi darpaṇe rūpamekatvānyatvavarjitam | dṛśyate na ca tannāsti tathā cotpādalakṣaṇam | buddhyā vivecyamānānāṃ svabhāvo nāvadhāryate | tasmādanabhilāpyāste niḥsvabhāvāśca deśitāḥ || tathā cāryamādhirājasūtre 'pi yathaiva ārdraṃ kadalīyaskandhaṃ sārārthikaḥ puruṣu vipāṭayet | bahirvā adhyātma na sāramasti tathopamān jānatha sarvadharmān || tasmāt sarvabhāvānāṃ māyāvadavicāraramaṇīyatvādanabhiniveśena dānaṃ dātavyam, na tu vastupratiṣṭhitena ityayamartho 'tra yuktisaṅgataḥ | evaṃ dānādiṣu yathā yogastathā ādarśitaḥ, nānyatra | yadi paramārthata kasyacidapi vastuno bhāvābhāvād vastupratiṣṭhitena dānaṃ na dātavyam, tadā avastvabhiniveśena tu dānasya kathaiva kā, ata eva na (Vajraṭ_127) kvacipratiṣṭhitena ityuktam | bodhisattvenābhāvavikalpo 'pi prahātavyaḥ, bhāvagrāhābhāve sati tasyāpyabhāvāt | saṃvṛtau tāvad deyadāyakādayo bhavantyeva | tato vastuno 'bhāve 'pi tāvadabhiniveśo na yujyata evetyabhiprāyaḥ | na rūpapratiṣṭhitena ityādinā bodhisattvena na kvacitpratiṣṭhitena dānaṃ dātavyamityeva vistareṇābhihitam | dharmaḥ ityanena śabdena dharmāyatanaṃ parigṛhyate, āyatanena prapañcaḥ abhivyajyate, ataścakṣurādīni ādhyātmikāyatanāni nocyante | anutpādādayo vikalpā api na karaṇīyā iti nidarśanārtha subhūte, yathā ityādyuktam | nimittaṃ tu vastusvalakṣaṇaṃ liṅgaṃ vānutpādādi, tasyodgrahaṇaṃ saṃjñā | tatra nirvikalpantu apratiṣṭhitam | ata eva na kvacit pratiṣṭhitena iti nirdiṣṭam | athavā samagreṇaitena gāmbhīryamasya vyapadiṣṭam, adhyāropāvādāntau pratiṣiddhau ceti | asmin darśane upalambhakānāṃ jñānapuṇyasambhārapāripūroyogyatvaṃ pratiṣidhyate, evaṃ pūjānugrahakāmyayā yad dīyate, tenātitarāṃ samprasādo janyate, na tu deya-dāyaka-pratigrāhakānupalambhe pratiṣṭhitatvena, evaṃ hyabhāvaḥ, deyādyanupalabdhatvād viṣayasyābhāvācca | prathamapakṣe kenāpi kasyacidapi deyasyābhāvāt puṇyābhāvaḥ prasajyate, (dvitīyapakṣe tāvat) bodhisattvaiḥ yo hi sattvārthaṃ śrama āsthitaḥ, so 'pi vyarthaḥ syāt sattvābhāvāt | ata eva nābhāvamātram | (Vajraṭ_128) bhagavatā deyādivastūnāṃ dṛṣṭatvāt, na ca viṣayasyāpyabhāvaḥ | anyathā kathaṃ bhagavatārthijanebhyaḥ putrādayaḥ pradattā iti sarvāṇyetāni codyāni manasi nidhāya tatkasya hetoḥ? iti pṛcchāyāṃ yaḥ subhūte, bodhisattvaḥ ityādinā visarjitam | ayamabhiprāyaḥ- samyagdṛṭivihitāni dānādīni suviśuddhatayā viśiṣṭeṣṭaphalāni abhinirvartayanti, na viparītatayā samudbhūtāni, mithyādṛṣṭipravartitaśīlāṅgādivat | deyādivastūni yathoktanyāyena kathañcidapyasattvāt mithyopalabdhānyeva, marīcikāsu udakopalambhavat | tasmāt tadudbhūtaḥ sarvapāramitāidhistāvad ātmātmīyaviparyasodgatasodgatadānādivadaviśuddhahetoḥ sambhūtatvāt kṣīṇabalaḥ, deyādyupalakṣaṇaprāptānupalambhastu bhūrtārthagocaratvādaviparyastaḥ, maricikāyāmudakānupalabdhivat | tasmādupacitahetusambhūtadānādīni bṛhatphalāni, puṣṭabījābhinirvṛttāṅkurādivat | ata eva anupalambhapratiṣṭhitāni dānādīni samyagdṛṣṭisambhūtānīti vipaścitsu prasādātiśayaṃ janayanti, nānyeṣu | tataśca dānādiṣvapravṛttatayā puṇyābhāvo deyādīnāṃ caikāntābhāvo neṣyate, saṃvṛtisattvābhyupagamāt | asamāhitāvasthāyāṃ māyāvadupalambhānna sarvatrānupalambhaḥ | tadā cādhimuktitaḥ prādurbhāvādevānupalambho vyavasthāpyate | samāhitāvasthāyām upalambhasyātyantābhāvamātram, tadā dānādiṣu pravṛttirnābhyupeyate prayogāvasthāyāṃ (Vajraṭ_129) vyutthitāvasthāyāṃ vā kriyayopālambho na yujyate | ato mahāphalatvāya pāramitāyogasyaidāryamabhidhīyate | saṃvṛtau kāryakāraṇabhāvasyopadarśanād apavādānto 'pi niṣidhyate | 3. rūpakāyāptikāmatā-sthānam : tridhā puṇyamākāśasamaṃ bhavati- sarvatragodārākṣayatvaiḥ | laukikalokottarapuṇyaprasavanāt sarvatragatvam, laukikaṃ tāvat puṇyamasamāhitāvasthāyāṃ prasūyate, lokottaraṃ tu samāhitāvasthāyāmeva | viśiṣṭa-viśiṣṭataragamanādudāratvam | yāvatsaṃsāramaparyādānādakṣayatvam | tadabhāvānna rūpapratiṣṭhitena dānaṃ dātavyamiti bodhisattvaḥ tathāgatarūpakāyāptikāmanayā dānādiṣu kathaṃ pravarteteti cediti codyamāśaṅkaya tatkiṃ manyase subhūte ityādinā rūpakāyāptikāmatā sthānaṃ nirdiṣṭam | arthato 'tra rūpakāye tathāgatatvābhimānalakṣaṇo vipakṣo 'pākriyate | lakṣaṇasampadā iti nimittamātrābhidhānena tathāgatasya nikhilo rūpakāyaḥ lakṣaṇānuvyañjanairalaṅkṛtaḥ paridīpitaḥ | tatra lakṣaṇāni tāvat cakrāṅkahastapādatādīni dvātriṃśat padabāhulyabhiyā nollikhyante, sūtreṣu yathoktānī tathaivāvadheyāni | sthānasthottaptapūrṇatvena niṣpattiḥ | (Vajraṭ_130) aśītiranuvyañcanāni tāmravarṇanakhādīni, yathāsūtraṃ jñātavyāni | tāni lakṣanādīnyapi māyānirmitabuddhalakṣaṇavanmithyaiva | ata eva tathāvidhe rūpakāye chandapraṇidhānābhyāṃ sthātavyamiti nirdeśaḥ | athemāni lakṣaṇāni paramāṇusañcayasvabhāvāni vā tadārabdhāvayavirūpāṇi vā bhaveyuriti? na tāvat prathamaḥ pakṣa, paramāṇūnāṃ pūrvameva nirastatvāt | nāpi dvitīyaḥ, asati cārambhake tadārabdhāvayavino 'pyabhāvāt, pūrvoktāvaraṇādiviruddharmopalambhācca | taduddiṣṭenābhihito 'bhiprāyaḥ | etad vicintya subhūtirāha no hīdam iti vyaktīkṛtam | yadi lakṣaṇāni mṛṣā bhaveyustarhi kathaṃ bhagavatā tattatsūtreṣu lakṣaṇāni samupadiṣṭānīti cintayan tatkasya hetoḥ iti pṛṣṭvaivaṃ saivālakṣaṇasampad ityāha | sā lakṣaṇasampat tāvannoktā paramārthataḥ | māyānirmitabuddhavadityanena mṛṣāsvabhāvatvamātramuktamityarthaḥ | āryasubhūtinoktamevārtha paripūrayituṃ bhagavatā yāvat ityādyāha | yāvallakṣaṇasampad iti paramārthato yāvallakṣanasampatsvabhiniveśaḥ, tāvanmithyābhiniveśa evetyarthaḥ, yathoktameva pūrvam | yāvallakṣaṇasampad iti tadvīparītatayā abhihitetyavagantavyam | etena yogasamāpattyā kathaṃ pratipattavyamiti taddeśitam | kathamantadvayaṃ parivarjya cittaṃ pragrahītavyamiti tannirdiṣṭam | evam iti māyānirmitabuddhavallakṣaṇatastathāgato draṣṭavyaḥ | anenāpavādānto nirākriyate, saṃvṛtau bhagavato rūpakāyaspāpratyākhyānāt | alakṣaṇaṃ tāvat paramārthe draṣṭavyam, kasyāpi lakṣaṇasyāsiddhatvāt | anena tāvat samāropānto nirākriyate | tathāgatasya rūpakāyāvāptaye praṇidhānaistvaudāryamuktam | tadanupalambhatayā ca gāmbhīryam | rūpakāyāptikāmatāsthānaṃ tāvaduktam | (Vajraṭ_131) 4. dharmakāyāptikāmatāsthānam : (a) pravacanadharmakāyaḥ dvividhaḥ khalu dharmakāyaḥ- pravacanadharmakāyaḥ, adhigamadharmakāyaśca | adhigamadharmakāyo 'pi dvividhaḥ-jñānahetukaḥ puṇyahetukaśca | tatrānāgate puruṣeṣu pañcakaṣāyāṇāmādhikyādevaṃvidhadharmaratnasya atyantagambhīrodāraphalatvāt pravacanadharmakāye 'nāptatvāśaṅkayā asti iti pṛṣṭavān | asti iti padaṃ tu kecit sattvāḥ ye imeṣvevaṃrūpeṣu sūtrāntapadeṣu bhāṣyamāṇeṣu bhūtasaṃjñāmutpādayiṣyanti ityarthapadena yojyam | paścimāyāṃ pañcaśatyām ityatra śatānāṃ pañcakaṃ pañcaśatī, bhagavatāṃ śāsanaṃ pañcaśatavarṣāṇi sthāsyatīti prasiddheḥ | ata eva paścimeti viśeṣaṇaṃ vihitam | tasmin kāle pañcakaṣāyāṇāmadhimātratā bhavati | saddharmavipralopastāvad adhimukti-vācana-svādhyāya-upadeśa-ākhyāna-śravaṇa-cintādīnāṃ hāniḥ | evaṃ iti gambhīrodārārthaḥ | sūtrāntapadeṣu iti sūtrāntadeśanāvācaḥ, tābhirarthasya pratipādyamānatvāt jñāpyamānatvācca | anena nimittamātrābhidhānena samastapravacanadharmakāyastāvat paridīpyate | athavā sūtrāntapadeṣu ityabhidhiyamānārthakeṣu | asmin kathane 'evam'; ityanena tāvad gambhīraudārye yojanīye | bhāṣyamāṇeṣu iti prathamatayā abhidhiyamāneṣu | dvītīyatayā (Vajraṭ_132) arthapratipādakeṣvityarthaḥ | arthato 'viparyayastasaṃjñaivātra bhūtasaṃjñetyabhidhīyate na tu śabdābhiniveśamātram 'ayaṃ bhūtaḥ'; iti saṃjñā | anena tāvadarthasiddhau abhūtasaṃjñā nirākriyate | sarvatrāpratihatajñānena tān bhāvinaḥ (sattvān) pratyakṣavad dṛṣṭavā bhagavān sūbhūtisaśayaṃ parihartuṃ bhaviṣyanti ityāha | mahāsattvāḥ iti teṣāṃ bodhisattvaguṇānāṃ sampradarśanārthamuktam | te 'pi yathā pratipannāḥ, yādṛśena ca hetunā sampratipannāḥ, yāddṛśena kalyāṇamitreṇa parigṛhītāḥ, yathā vā bhūtasaṃjñayā saṃjñitāstān bhagavān paridīpitaṃvān | śīlavantaḥ guṇavantaḥ prajñāvantaśca ityanena tu kramaśo 'dhiśīlādhicittādhiprajñāśceti śikṣātrayapratiprattisamanvitāḥ nirdiṣṭāḥ | śīlaprajñayośca pṛthaguktatvād guṇastāvadatra dhyānajo grāhyaḥ, gobalīvardanyāyeneti | kleśavati paścimakāle tu kathaṃ tathāvidhaśīlādiguṇavanto bhaviṣyantīti cintayitvā sūbhūte ityādyāha | paryupāsitāḥ iti cīvara-piṇḍapātādibhiḥ paryūpāsitāḥ, chatradhvajapatākādibhiśca pūjitā bhaviṣyanti | avaropitakuśalamūlāḥ tāvadavavādamanuśāsanīṃ ca śirasādāya śīlādiguṇasampadbhyaḥ prayatnavanto draṣṭavyāḥ | teṣāṃ tato 'pi bahutaraṃ puṇyamabhidhātuṃ anekabuddhaśatasahasraḥ ityuktam | (Vajraṭ_133) anena teṣāṃ hetusiddhiḥ saṃdarśitā | jñātāste tathāgatena iti nāmānyāśayāśca | dṛṣṭāste tathāgatena iti kāyāḥ | anena tāvat kalyāṇamitraparigṛhītā ioti darśitam | tacca samprasthitānāṃ protsāhanārtham, viprasthitānāṃ hrīsañjananārthamāha | anyathā sarveṣāṃ jñānāt jñānāt sarvajño bhagavāniti deśanayā ko viśeṣo darśito bhavet, athavā tatteṣāṃ bhavyatvaṃ yat tatpramukhaṃ kṛtvā deśanā pravartitetyavagantavyam | bhavyā jñātā iti vākyaśeṣaḥ | atasteṣāmaśeṣaṃ puṇyaskandhasaṅgrahaṃ darśayituṃ sarve te sattvāḥ ityāha | prasaviṣyanti iti puṇyotpādakālaḥ, pratigrahīṣyanti iti nirodhakāle tadvāsanāḥ parigrahīṣyanti | ebhiḥ sarvairabhūtasaṃjñāṃ nirākṛtya bhūtasaṃgyotpādane chandapraṇidhānābhyāṃ sthātavyamityādarśitaṃ tathā sthānasyāsyaudāryamapi paridīpitam | tatkasya hetoḥ? te anekabuddhaśatasahasraparyupāsitāḥ kathaṃ jñāsyanta iti jñāpakahetau paripṛṣṭe 'tra teṣāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānām ityādyāha | anena tavat yogasamāpattau kathaṃ pratittavyamityetat prakāśitam, gambhīratā cāpyabhihitā | ahamityātmagrahaṇam ātmasaṃjñā sā | mameti grahaṇaṃ sattvasaṃjñā, tasyaivātmana ā sthitiṃ parigrahaḥ jīvasaṃjñā, punaḥ punaḥ gatiṣu gamanādānaṃ pudgalasaṃjñā | yadi nāsti ātmādisaṃjñā tarhi kiṃ śrāvakādivad asti rūpādidharmasaṃjñā? iti cintāyāṃ na dharmasaṃjñā ityuktam | paramārthataḥ kasyacidapi dharmasyābhāvādityabhiprāyaḥ | (Vajraṭ_134) atha kim ucchedavādināmiva abhāvasaṃjñā? iti cintāyāṃ evaṃ nādharmasaṃjñā pravartate ityuktam | saṃvṛtau avicāraramaṇīyatayā dharmāṇāṃ sadbhāvāt saṃvṛtipathasthitebhyastāvad adharmasaṃjñā naiva yuktimatī, na tu paramārthajñānasthitebhyaḥ | tanniṣedhānna kaścid dharma upalabhyate yatrādharmasaṃjñā pravarteta, dharmāgrahaṇe tadabhāvāt | viṣayābhāvaniṣedhastu na kutrāpi sambhavati, tadyathā satye 'pi vijñaptimātre vijñaptimātrateyamiti vikalpayan na vijñaptimātratāyāṃ sthitaḥ, evameva satye 'pyadharme 'dharmabodhasya tatrāvasthānāsambhavāt sarvaṃ samānam | yadyātmādīnāmasattvaṃ tadā tatra tatsaṃjñāyā apravṛtau satyāṃ 'ātmaiva rūpamidam'; ityādikaṃ nāmamātramiti nāmābhiniveśasaṃjñā teṣāṃ bhavediti matvā saṃjñāpi ityuktam | nāmnastāvad rūpaskandhāntarbhūtatvād rūpādivad mithyātvameva, viprayuktamapi prajñaptimātramiti | tasm