Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu014_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Kinh Thập Địa (Daśabhūmikasūtram)
Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 2 / 5 (50.000 ký tự/trang)
mānudharmacārī / sa evaṃ buddhadharmaparyeṣaṇābhiyukto nāsti tatkiṃcid dravyavittajātaṃ vā dhanadhānyakośakoṣṭhāgārajātaṃ vā hiraṇyasuvarṇamaṇimuktāvajravaiḍūryaśaṅkhaśilāpravālajātarūparajatajātaṃ vā yāvatsarvāṅgapratyaṅgaparityāgo vā yanna parityajati tayā dharmakāmatayā / na ca tasmādduṣkarasaṃjñī bhavati anyatra tasminneva dharmabhāṇakapudgale duṣkarasaṃjñī bhavati yo 'syaikadharmapadamapi deśayati / sa dharmahetornāsti tatkiṃcidupātaṃ bāhyaṃ vastu yanna parityajati / nāsti tatkiciṃdādhyātmikaṃ vastu yanna parityajati / nāsti tatkiṃcidguruparicaryopasthānaṃ yannopādatte / nāsti sā kācid mānābhimānotsarganirmāṇopacāratā yāṃ nopādatte / nāsti sā kācitkāyikī pīḍā yāṃ nopādatte / sa citro bhavatyaśrutadharmapada śravaṇena, na tveva trisāhasramahāsāhasralokadhātupratimena ratnarāśipratilambhena / sa citro bhavatyekasubhāṣitagāthāśravaṇena na tveva cakravartirājyapratilambhena / sa citro bhavatyaśrutadharmapadaśravaṇena bodhisattvacaryāpariśodhanena na tveva śakratvabrahmatvapratilambhena bahukalpaśatasahasraparyavasānena / sacedidaṃ kaścidevaṃ brūyāt - evamahaṃ tulyamidaṃ dharmapadaṃ samyaksaṃbuddhopanītaṃ bodhisattvacaryāpariśodhanaṃ saṃśrāvayeyam, sacettvaṃ mahatyāmagnikhadāyāṃ saṃprajvalitāyāmekajvālībhūtāyāmātmānaṃ prapātayeḥ, mahāntaṃ ca duḥkhavedanopakramaṃ svaśarīreṇopādadyā iti / tasyaivaṃ bhavati - utsahe 'hamekasyāpi dharmapadasya samyaksaṃbuddhopanītasya bodhisattvacaryāpariśodhanasyārthāya trisāhasramahāsāhasralokadhātāvagniparipūrṇe brahmalokādātmānamutsraṣṭum, kiṃ punaḥ prākṛtāyāṃ agnikhadāyām / api tu khalu punaḥ sarvairnirayāpāyaduḥkhasaṃvāsairapyasmābhirbuddhadharmāḥ paryeṣitavyāḥ, kiṃ punarmanuṣyaduḥkhasaṃvāsairiti / sa evaṃrūpeṇa vīryārambheṇa dharmān paryeṣate / yathāśruteṣu dharmeṣu ca yoniśaḥ pratyavakṣeṇajātīyo bhavati / tāṃśca dharmān śrutvā svacittanidhyaptyā eko rahogata evaṃ mīmāṃsate - dharmānudharmapratipattyā ime buddhadharmā anugantavyā na kevalaṃ vākkarmapariśuddhyeti / so 'syāṃ prabhākaryāṃ bodhisattvabhūmau sthito bodhisattvo dharmānudharmapratipattihetorviviktaṃ kāmairviviktaṃ pāpakairakuśaladharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānamupasaṃpadya viharati / sa vitarkavicārāṇāṃ vyupaśamādadhyātmasaṃprasādāccetasa ekotībhāvādavitarkamavicāraṃ samādhijaṃ prītisukhaṃ dvitīyaṃ dhyānamupasaṃpadya viharati / sa prītervirāgādupekṣako viharati smṛtimān saṃprajānan / sukhaṃ ca kāyena pratisaṃvedayati yattadāryā ācakṣante - upekṣakaḥ smṛtimān / sukhavihārī niṣprītikaṃ tṛtīyaṃ dhyānamupasaṃpadya viharati / sa sukhasya ca prahāṇādduḥkhasya ca prahāṇātpūrvameva ca saumanasyadaurmanasyayorastaṃgamādaduḥkhāsukhamupekṣāsmṛtipariśuddhaṃ caturthaṃ dhyānamupasaṃpadya viharati / sa sarvaśo rūpasaṃjñānāṃ samatikramāt pratighasaṃjñānāmastaṃgamānnānātvasaṃjñānāmamanasikārādanantakamākāśamityākāśānantyāyatanamupasaṃpadya (Dbh 21) viharati / sa sarvaśa ākāśānantyāyatanasamatikramādanantaṃ vijñānamiti vijñānānantyāyatanamupasaṃpadya viharati / sa sarvaśo vijñānānantyāyatanasamatikramānnāsti kiṃcidityākiṃcanyāyatanamupasaṃpadya viharati / sa sarvaśa ākiṃcanyāyatanasamatikramānnaivasaṃjñānāsaṃjñāyatanamupasaṃpadya viharati tenānabhiratipadasthānena nānyatra dharmānudharmapratipattimupādāya // sa maitrīsahagatena cittena vipulena mahadgatenādvayenāpramāṇenāvaireṇāsapatnenānāvaraṇenāvyābādhena sarvatrānugatena dharmadhātuparame loke ākāśadhātuparyavasāne sarvāvantaṃ lokaṃ spharitvopasaṃpadya viharati / evaṃ karuṇāsahagatena cittena / muditāsahagatena cittena / upekṣāsahagatena cittena viharati // so 'nekavidhāṃ ṛddhividhiṃ pratyanubhavati / pṛthivīmapi kampayati / eko 'pi bhūtvā bahudhā bhavati / bahudhāpi bhūtvaiko bhavati / āvirbhāvaṃ tirobhāvamapi pratyanubhavati / tiraḥkuḍyaṃ tiraḥprākāraṃ parvatamapyasajjan gacchati tadyathāpi nāma ākāśe / ākāśe 'pi paryaṅkena krāmati tadyathāpi nāma pakṣiśakuniḥ / pṛthivyāmapyunmajjananimajjanaṃ karoti tadyathāpi nāma udake / udake 'pyamañjan gacchati tadyathāpi pṛthivyām / dhūmayati prajvalati, tadyathāpi nāma mahānagniskandhaḥ / svakāyādapi mahāvāridhārā utsṛjati tadyathāpi nāma mahāmeghaḥ / yābhirvāridhārābhirayaṃ trisāhasramahāsāhasro lokadhāturādīptaḥ pradīptaḥ saṃprajvalito 'gninā ekajvālībhūto nirvāpyate / imāvapi candrasūryāvevaṃmaharddhikau evaṃmahānubhāvau pāṇinā parāmṛśati parimārṣṭi yāvadbrahmalokamapi kāyena vaśaṃ vartayati // sa divyena śrotradhātunā [viśuddhenā]tikrāntamānuṣyakena ubhayān śabdān śṛṇoti divyān mānuṣyākān, sūkṣmānaudārikāṃśca / ye dūre 'ntike vā antaśo daṃśamaśakakīṭamakṣikāṇāmapi śabdān śṛṇoti / [eṣā divyaśrotrābhijñā] // sa parasattvānāṃ parapudgalānāṃ cetasaiva cittaṃ yathābhūtaṃ prajānāti / sarāgaṃ cittaṃ sarāgacittamiti yathābhūtaṃ prajānāti / virāgaṃ cittaṃ virāgacittamiti prajānāti / sadoṣaṃ ... vigatadoṣaṃ ... samohaṃ ... vigatamohaṃ ... sakleśaṃ ... niḥkleśaṃ ... parīttaṃ ... vipulaṃ ... mahadgataṃ ... apramāṇaṃ ... saṃkṣiptaṃ ... [vistīrṇaṃ] ... samāhitaṃ ... asamāhitaṃ ... vimuktaṃ ... avimuktaṃ ... sāṅganam ... anaṅganam ... audārikaṃ cittamaudārikacittamiti yathābhūtaṃ prajānāti / anaudārikaṃ cittamanaudārikaṃ cittamiti yathābhūtaṃ prajānāti / iti parasattvānāṃ parapudgalānāṃ cetasaiva cittaṃ yathābhūtaṃ prajānāti / [ityeṣā paracittajñānāmijñā] // so 'nekavidhaṃ pūrvanivāsamanusmarati / ekāmapi jātimanusmarati / dve tisraścatasraḥ pañca daśa viṃśatiḥ triṃśataṃ catvāriṃśataṃ pañcāśataṃ jātiśatamanusmarati / anekānyapi jātiśatāni / (Dbh 22) anekānyapi jātiśatasahasrāṇi / saṃvartakalpamapi vivartakalpamapi / anekānapi saṃvartavivartakalpānapyanusmarati / kalpaśatamapi kalpasahasramapi kalpakoṭīmapi kalpakoṭīśatamapi kalpakoṭīsahasramapi kalpakoṭīśatasahasramapi yāvadanekānyapi kalpakoṭīniyutaśatasahasrāṇyanusmarati - amutrāhamāsaṃ evaṃnāmā / evaṃgotraḥ evaṃjātiḥ evamāhāra evamāyuḥpramāṇaḥ evaṃ cirasthitikaḥ evaṃ sukhaduḥkhapratisaṃvedī / so 'haṃ tataścyuto 'tropapannaḥ / tataścyuta ihopapannaḥ / iti sākāraṃ soddeśaṃ sanimittamanekavidhaṃ pūrvanivāsamanusmarati / [eṣā pūrvanivāsānusmṛtyabhijñā] // sa divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakeṇa sattvān paśyati cyavamānānupapadyamānān suvarṇān durvarṇān sugatān durgatān praṇītān hīnān / yathākarmopagān sattvān yathābhūtaṃ prajānāti - ime bhavantaḥ sattvāḥ kāyaduścaritena samanvāgatā vāgduścaritena samanvāgatā [manoduścaritena samanvāgatāḥ] / āryāṇāmapavādakā mithyādṛṣṭayaḥ mithyādṛṣṭikarmasamādānahetostaddhetuṃ tatpratyayaṃ kāyasya bhadātparaṃ maraṇādapāyadurgativinipātanirayeṣūpapadyante / ime punarbhavantaḥ sattvāḥ kāyasucaritena samanvāgatā [vāksucaritena samanvāgatā manaḥsucaritena samanvāgatā] āryāṇāmanapavādakāḥ / samyagdṛṣṭikarmasamādānahetostaddhetuṃ tatpratyayaṃ kāyasya bhedāt paraṃ maraṇātsugatau svarge devalokeṣūpapadyanta iti / [prajānāti / evaṃ] divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamanuṣyeṇa sākāraṃ soddeśaṃ sanimittaṃ sattvān paśyati / cyavamānānupapadyamānān ... yathābhūtaṃ paśyati // sa imāni dhyānāni vimokṣān samādhīn samāpattīśca samāpadyate, vyuttiṣṭhete / na ca teṣāṃ vaśenopapadyate 'nyatra yatra bodhyaṅgaparipūriṃ paśyati tatra saṃcintya praṇidhānavaśenopapadyate / tatkasya hetoḥ? tathā hi tasya bodhisattvasyopāyakauśalyābhinirhatā cittasaṃtatiḥ // tasya asyāṃ prabhākaryāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya bodhisattvasya bahavo buddhā ābhāsamāgacchanti / peyālaṃ / pariṇāmayati / tāṃśca tathāgatānarhataḥ samyaksaṃbuddhān paryupāste / teṣāṃ ca dharmadeśanāṃ satkṛtya śṛṇoti udgṛhṇāti dhārayati / śrutvā ca yathābhajamānaṃ pratipattyā samādayati / sa sarvadharmāṇāmasaṃkrāntitāṃ ca avināśitāṃ ca pratītya pratyayatayā vyavalokayati // tasya bhūyasyā mātrayā sarvāṇi kāmabandhanāni tanūni bhavanti / sarvāṇi rūpabandhanāni sarvāṇi bhavabandhanāni sarvāṇyavidyābandhanāni tanūni bhavanti / dṛṣṭikṛtabandhanāni ca pūrvameva prahīṇāni bhavanti / tasya asyāṃ prabhākaryāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya bodhisattvasya ... peyālaṃ ... anupacayaṃ mithyārāgaḥ prahāṇaṃ gacchati anupacayaṃ mithyādoṣaḥ prahāṇaṃ gacchati, anupacayaṃ mithyāmohaḥ prahāṇaṃ gacchati / tāni cāsya kuśalamūlānyuttapyante pariśuddhyanti karmaṇyāni (Dbh 23) ca bhavanti / tadyathāpi nāma bhavanto jinaputrāstadeva jātarūpaṃ kuśalasya karmārasya hastagataṃ tulyadharaṇameva pramāṇenāvatiṣṭhate, evameva bhavanto jinaputrā bodhisattvasya asyāṃ prabhākaryāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya anekān kalpān yāvadanekāni kalpakoṭiniyutaśatasahasrāṇi ... .prahāṇaṃ gacchanti / tasya bhūyasyā mātrayā kṣāntisauratyāśayatā ca pariśuddhyati, sākhilyamādhuryāśayatā ca akopyāśayatā ca akṣubhitāśayatā ca alubhitāśayatā ca anunnāmavanāmāśayatā ca sarvakṛtapratikṛtānāṃ niḥkāṅkṣāśayatā ca sattvakṛtapratikṛtānāṃ kāṅkṣāśayatā ca aśāṭhyamāyāvitāśayatā ca agahanāśayatā ca pariśuddhyati / tasya caturbhyaḥ saṃgrahavastubhyo 'rthacaryā atiriktatamā bhavati / daśabhyaḥ pāramitābhyaḥ kṣāntipāramitā atiriktatamā bhavati / na ca pariśeṣāsu na samudāgacchati yathābalaṃ yathābhajamānam / iyaṃ bhavanto jinaputrā bodhisattvasya prabhākarī nāma tṛtīyā bodhisattvabhūmiḥ samāsanirdeśataḥ, yasyāṃ pratiṣṭhito bodhisattvo bhūyastvena indro bhavati devarājastridaśādhipatiḥ kṛtī prabhuḥ sattvānāṃ kāmarāgavinivartanopāyopasaṃhārāya kuśalaḥ sattvān kāmapaṅkādabhyuddhartum, yacca kiṃcit ... peyālaṃ ... yathārūpeṇa vīryārambheṇa ekakṣaṇalavamuhūrtena samādhiśatasahasraṃ ca pratilabhate ... // prabhākarī nāma tṛtiyā bhūmiḥ // (Dbh 24) 4 arciṣmatī nāma caturthī bhūmiḥ / vajragarbha āha - yo 'yaṃ bhavanto jinaputrā bodhisattvastṛtīyāyāṃ bodhisattvabhūmau supariśuddhālokaścaturthī bodhisattvabhūmimākramati, sa daśabhirdharmālokapraveśairākramati / katamairdaśabhiḥ? yaduta sattvadhātuvicāraṇālokapraveśena ca lokadhātuvicaraṇālokapraveśena ca dharmadhātuvicāraṇālokapraveśena ākāśadhātuvicāraṇālokapraveśena ca vijñānadhātuvicāraṇā lokapraveśena ca kāmadhātuvicaraṇālokapraveśena ca rūpadhātuvicaraṇālokapraveśena ca ārūpyadhātuvicaraṇālokapraveśena udārāśayādhimuktidhātuvicaraṇālokapraveśena ca māhātmyāśayādhimuktidhātuvicaraṇālokapraveśena / ebhirdaśabhirdharmālokapraveśairākramati // tatra bhavanto jinaputrā arciṣmatyā bodhisattvabhūmeḥ sahapratilambhena bodhisattvaḥ saṃvṛtto bhavati tathāgatakule tadātmakadharmapratilambhāya daśabhirjñānaparipācakairdharmaiḥ / katamairdaśabhiḥ? yaduta apratyudāvartyāśayatayā ca triratnābhedyaprasādaniṣṭhāgamanatayā ca saṃskārodayavyayavibhāvanatayā ca svabhāvānutpattyāśayatayā ca lokapravṛttinivṛttyāśayatayā ca karmabhavopapattyāśayatayā ca saṃsāranirvāṇāśayatayā ca sattvakṣetrakarmāśayatayā ca pūrvāntāparāntāśayatayā abhāvakṣayāśayatayā ca / ebhirbhavanto jinaputrā daśabhirjñānaparipācakairdharmaiḥ samanvāgato bodhisattvaḥ saṃvṛtto bhavati tathāgatakule tadātmakadharmapratilambhāya / sa khalu punarbhavanto jinaputrā bodhisattvo 'syāmarciṣmatyāṃ bodhisattvabhūmau pratiṣṭhito 'dhyātmaṃ kāye kāyānudarśī viharati ātāpī saṃprajānan smṛtimān vinīya loke 'bhidhyādaurmanasye bahirdhā kāye ... adhyātmaṃ bahirdhā kāye / evamevādhyātmaṃ vedanāsu bahirdhā vedanāsu adhyātmaṃ bahirdhā vedanāsu / evamadhyātmaṃ citte bahirdhā citte 'dhyātmaṃ citte / adhyātmaṃ dharmeṣu dharmānudarśī ... bahirdhā dharmeṣu dharmānudarśī ... evamadhyātmaṃ bahirdhā dharmeṣu ... / so 'nutpannānāṃ pāpakānāmakuśalānāṃ dharmāṇāmanutpādāya cchandaṃ janayati vyāyacchate vīryamārabhate cittaṃ pragṛhṇāti samyakpraṇidadhāti / utpannānāṃ pāpakānāmakuśalānāṃ dharmāṇāṃ prahāṇāya ... / anutpannānāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāmutpādāya ... / utpannānāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāṃ sthitaye 'saṃpramoṣāya vaipulyāya bhūyobhāvāya bhāvanāya paripūraye ... / chandasamādhiprahāṇasaṃskārasamanvāgataṃ ṛddhipādaṃ bhāvayati vivekaniśritaṃ virāganiśritaṃ nirodhaniśritaṃ vyavasargapariṇataṃ vīryapariṇataṃ cittapariṇataṃ mīmāṃsāpariṇatam / sa śraddhendriyaṃ bhāvayati vivekaniśritaṃ ... vīryendriyaṃ ... smṛtīndriyaṃ ... samādhīndriyaṃ ... prajñendriyaṃ ... sa / śraddhābalaṃ bhāvayati ... vīryabalaṃ ... smṛtibalaṃ ... samādhibalaṃ ... prajñābalaṃ ... / smṛtisaṃbodhyaṅgaṃ bhāvayati dharmapravicaya ... vīrya ... prīti ... prasrabdhi ... samādhi ... upekṣā ... / samyakdṛṣṭiṃ bhāvayati ... samyaksaṃkalpaṃ ... samyagvācaṃ ... samyakkarmāntaṃ ... samyagājīvaṃ ... samyagvyāyāmaṃ ... samyaksmṛtiṃ ... samyaksamādhiṃ ... // tacca sarvasattvasāpekṣatayā ca pūrvapraṇidhānābhinirhāropastabdhatayā ca mahākaruṇāpūrvaṃgamatayā ca mahāmaitryupetatayā ca sarvajñajñānādhyālambanatayā ca buddhakṣetraviṭhapanālaṃkārābhinirhāratayā ca tathāgatabalavaiśāradyāveṇikabuddhadharmalakṣaṇānuvyañjanasvaraghoṣasaṃpadabhinirhāratayā ca uttarottaravaiśeṣikadharmaparimārgaṇatayā ca gambhīrabuddhadharmavimokṣaśravaṇānugamanatayā ca (Dbh 26) mahopāyakauśalyabalavicāraṇatayā ca / tasya khalu punarbhavanto jinaputrā bodhisattvasya asyāmarciṣmatyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya yānīmāni satkāyadṛṣṭipūrvaṃgamāni ātmasattvajīvapoṣapudgalaskandhadhātvāyatanābhiniveśasamucchritāni unmiñjitāni nimiñjitāni vicintitāni vitarkitāni kelāyitāni mamāyitāni dhanāyitāni niketasthānāni, tāni sarvāṇi vigatāni bhavanti sma / sa yānīmāni karmāṇyakaraṇīyāni samyaksaṃbuddhavivarṇitāni saṃkleśopasaṃhitāni, tāni sarveṇa sarvaṃ prajahāti / yāni cemāni karmāṇi karaṇīyāni samyaksaṃbuddhapraśastāni bodhimārgasaṃbhārānukūlāni, tāni samādāya vartate / sa bhūyasyā mātrayā yathā yathopāyaprajñābhinirhṛtāni mārgasamudāgamāya mārgāṅgāni bhāvayati, tathā tathā snigdhacittaśca bhavati, maducittaśca karmaṇyacittaśca hitasukhāvahacittaśca aparikliṣṭacittaśca uttarottaraviśeṣaparimārgaṇacittaśca jñānaviśeṣaṇābhilāṣacittaśca sarvajagatparitrāṇacittaśca gurugauravānukūlacittaśca yathāśrutadharmapratipatticittaśca bhavati / sa kṛtajñaśca bhavati, kṛtavedī ca sūrataśca sukhasaṃvāsaśca ṛjuśca mṛduśca agahanacārī ca nirmāyanirmāṇaśca suvacāśca pradakṣiṇagrāhī ca bhavati / sa evaṃ kṣamopeta evaṃ damopeta evaṃ śamopeta evaṃ kṣamadamaśamopeta uttarāṇi bhūmipariśodhakāni mārgāṅgāni manasi kurvāṇaḥ samudācaran aprasrabdhavīryaśca bhavati aparikliṣṭaḥ / apratyudāvartyavīryaśca vipulavīryaśca anantavīryaśca uttaptavīryaśca asamavīryaśca asaṃhāryavīryaśca sarvasattvaparipācanavīryaśca nayānayavibhaktavīryaśca bhavati / tasya bhūyasyā mātrayā āśayadhātuśca viśuddhyati, adhyāśayadhātuśca na vipravasati, adhimuktidhātuścottapyate, kuśalamūlavivṛddhiścopajāyate, lokamalakaṣāyatā cāpagacchati, sarvasaṃśayavimatisaṃdehāścāsyocchidyante, niṣkāṅkṣābhimukhatā ca paripūryate, prītiprasabdhī ca samudāgacchati, tathāgatādhiṣṭhānaṃ cābhimukhībhavati, apramāṇacittāśayatā ca samudāgacchāti // tasya asyāmarciṣmatyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya bodhisattvasya ... peyālaṃ ... / bhūyastvena ca teṣāṃ tathāgatānāṃ śāsane pravrajati / tasya bhūyasyā mātrayā āśayādhyāśayādhimuktisamatā viśudhyati / tasya asyāmarciṣmatyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya bodhisattvasya ... āśayādhyāśayādhimuktisamatāviśuddhistiṣṭhati, tāni cāsya kuśalamūlāni sūttaptāni prabhāsvaratarāṇi ca bhavanti / tadyathāpi nāma bhavanto jinaputrāstadeva jātarūpaṃ kuśalena karmāreṇābharaṇīkṛtamasaṃhāryaṃ bhavati tadanyairakṛtābharaṇairjātarūpaiḥ, evameva bhavanto jinaputrā bodhisattvasya asyāmarciṣmatyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya tāni kuśalamūlānyasaṃhāryāṇi bhavanti tadanyeṣāmadharabhūmisthitānāṃ bodhisattvānāṃ kuśalamūlaiḥ / tadyathāpi nāma bhavanto jinaputrā maṇiratnaṃ jātaprabhaṃ (Dbh 26) pariśuddharaśmimaṇḍalamālokapramuktamasaṃhāryaṃ bhavati tadanyairapi śuddhaprabhai ratnajātaiḥ, anācchedyaprabhaṃ ca bhavati sarvamārutodakapravarṣaiḥ, evameva bhavanto jinaputrā bodhisattvo 'syāmarciṣmatyāṃ bodhisattvabhūmau sthitaḥ sannasaṃhāryo bhavati tadanyairadharabhūmisthitairbodhisattvaiḥ, anācchedyajñānaśca bhavati sarvamārakleśasamudācāraiḥ / tasya caturbhyaḥ saṃgrahavastubhyaḥ samānārthatā atiriktatamā bhavati / daśabhyaḥ pāramitābhyo vīryapāramitā atiriktatamā bhavati, na ca pariśeṣāsu na samudāgacchati yathābalaṃ yathābhajamānam / iyaṃ bhavanto jinaputrā bodhisattvasyārciṣmatī nāma caturthī bhūmiḥ samāsanirdeśataḥ, yasyāṃ pratiṣṭhito bodhisattvo bhūyastvena suyāmo bhavati devarājaḥ kṛtī prabhuḥ sattvānāṃ satkāyadṛṣṭisamuddhātāya kuśalaḥ sattvān samyagdarśane pratiṣṭhāpayitum / yacca kiṃcit ... ..... // arciṣmatī nāma caturthī bhūmiḥ // (Dbh 27) 5 sudurjayā nāma pañcamī bhūmiḥ / vajragarbha āha - yo 'yaṃ bhavanto jinaputrā bodhisattvaścaturthyāṃ bodhisattvabhūmau suparipūrṇamārgaḥ pañcamīṃ bodhisattvabhūmimavatarati, sa daśabhiścittāśayaviśuddhisamatābhiravatarati / katamābhirdaśabhiḥ? yaduta atītabuddhadharmaviśuddhyāśayasamatayā ca anāgatabuddhadharmaviśuddhyāśayasamatayā ca pratyutpannabuddhadharmaviśuddhyāśayasamatayā ca śīlaviśuddhyāśayasamatayā ca cittaviśuddhyāśayasamatayā ca dṛṣṭikāṅkṣāvimativilekhāpanayanaviśuddhyāśayasamatayā ca mārgāmārgajñānaviśuddhyāśayasamatayā ca pratipatprahāṇājñānaviśuddhyāśayasamatayā ca sarvabodhipakṣyadharmottarottaravibhāvanaviśuddhyāśayasamatayā ca sarvasattvaparipācanaviśuddhyāśayasamatayā ca / ābhirdaśabhiścittāśayaviśuddhisamatābhiravatarati / sa khalu punarbhavanto jinaputrā bodhisattvaḥ pañcamīṃ bodhisattvabhūmimanuprāptaḥ eṣāmeva bodhipakṣyāṇāṃ mārgāṅgānāṃ suparikarmakṛtatvātsupariśodhitādhyāśayatvācca bhūya uttarakālamārgaviśeṣamabhiprārthayamānastathatvānupratipannaśca praṇidhānabalādhānataśca kṛpāmaitrībhyāṃ sarvasattvāparityāgataśca puṇyavijñānasaṃbhāropacayataśca apratiprasrabdhitaśca upāyakauśalyābhinirhārataśca uttarottarabhūmyavabhāsālocanataśca tathāgatādhiṣṭhānasaṃpratyeṣaṇataśca smṛtimatigatibuddhibalādhānataśca apratyudāvartanīyamanasikāro bhūtvā idaṃ duḥkhamāryasatyamiti yathābhūtaṃ prajānāti / ayaṃ duḥkhasamudayaḥ āryasatyamiti yathābhūtaṃ prajānāti / ayaṃ duḥkhanirodhaḥ āryasatyamiti yathābhūtaṃ prajānāti / iyaṃ duḥkhanirodhagāminī pratipadāryasatyamiti yathābhūtaṃ prajānāti / sa saṃvṛtisatyakuśalaśca bhavati / paramārthasatyakuśalaśca bhavati / lakṣaṇasatyakuśalaśca bhavati / vibhāgasatyakuśalaśca bhavati / nistīraṇasatyakuśalaśca bhavati / vastusatyakuśalaśca bhavati / prabhavasatyakuśalaśca bhavati / kṣayānutpādasatyakuśalaśca bhavati / mārgajñānāvatārasatyakuśalaśca bhavati / sarvabodhisattvabhūmikramānusaṃdhiniṣpādanatayā yāvattathāgatajñānasamudayasatyakuśalaśca bhavati / sa parasattvānāṃ yathāśayasaṃtoṣaṇātsaṃvṛtisatyaṃ prajānāti / ekanayasamavasaraṇātparamārthasatyaṃ prajānāti / svasāmanyalakṣaṇānubodhāllakṣaṇasatyaṃ prajānāti / dharmavibhāgavyavasthānānubodhādvibhāgasatyaṃ prajānāti / skandhadhātvāyatanavyavasthānānubodhānnistīraṇasatyaṃ prajānāti / cittaśarīraprapīḍanopanipātitatvādvastusatyam, gatisaṃdhisaṃbandhanatvātprabhavasatyam, sarvajvaraparidāhātyantopaśamātkṣayānutpādasatyam, advayānutpādasatyam, advayābhinirhāranmārgajñānāvatārasatyam, sarvākārābhisaṃbodhitsarvabodhisattvabhūmikramānusaṃdhiniṣpādanatayā yāvattathāgatajñānasamudayasatyaṃ prajānāti adhimuktijñānabalādhānānna khalu punarniravaśeṣajñānāt // sa evaṃ satyakauśalyajñānābhinirhṛtayā buddhyā sarvasaṃskṛtaṃ riktaṃ tucchaṃ mṛṣā moṣadharma avisaṃvādakaṃ bālālāpanamiti yathābhūtaṃ prajānāti / tasya bhūyasyā mātrayā sattveṣu mahākaruṇā abhimukhībhavati, mahāmaitryālokaśca prādurbhavati // sa evaṃ jñānabalādhanaprāptaḥ sarvasattvasāpekṣo buddhajñānābhilāṣī pūrvāntāparāntaṃ sarvasaṃskāragatasya pratyavekṣate yathā pūrvāntato 'vidyābhavatṛṣṇāprasṛtānāṃ sattvānāṃ saṃsārasroto (Dbh 28) 'nuvāhināṃ skandhālayānucchalitānāṃ duḥkhaskandho vivardhate, nirātmā niḥsattvo nirjīvo niṣpoṣo niṣpudgala ātmātmīyavigataḥ, taṃ yathābhūtaṃ prajānāti / yathā ca anāgatasyaiva asatsaṃmohābhilāṣasya vyavacchedaḥ paryanto niḥsaraṇaṃ nāstyasti ca, tacca yathābhūtaṃ prajānāti // tasyaivaṃ bhavati - āścaryaṃ yāvadajñānasamūḍhā bateme bālapṛthagjanāḥ, yeṣāmasaṃkhyeyā ātmabhāvā niruddhāḥ, nirudhyante nirotsyante ca / evaṃ ca kṣīyamāṇāḥ kāye na nirvidamutpādayanti / bhūyasyā mātrayā duḥkhayantraṃ vivardhayanti / saṃsārasrotasaśca mahābhayānna nivartante / skandhālayaṃ ca notsṛjanti / dhātūragebhyaśca ga nirvidyante / nandīrāgataścārakaṃ ca nāvabudhyante / ṣaḍāyatanaśūnyagrāmaṃ ca na vyavalokayanti / ahaṃkāramamakārābhiniveśānuśayaṃ ca na prajahanti / mānadṛṣṭiśalyaṃ ca noddharanti / rāgadveṣamohajvalanaṃ ca na praśamayanti / avidyāmohāndhakāraṃ ca na vidhamayanti / tṛṣṇārṇavaṃ ca nocchoṣayanti / daśabalasārthavāhaṃ ca na paryeṣante / mārāśayagahanānugataśca saṃsārasāgare vividhākuśalavitarkagrāhākule pariplavante / apratiśaraṇāstathā saṃvegamāpadyante, bahūni duḥkhāni pratyanubhavanti yaduta jātijarāvyādhimaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsān / hanta ahameṣāṃ sattvānāṃ duḥkhārtānāmanāthānāmatrāṇānāmaśaraṇānāmalayanānāmaparāyaṇānāmandhānāmavidyāṇḍakośapaṭalaparyavanaddhānāṃ tamobhibhūtānāmarthāya eko 'dvitīyo bhūtvā tathārūpaṃ puṇyajñānasaṃbhāropacayaṃ bibharmi, yathārūpeṇa puṇyajñānasaṃbhāropacayena saṃbhṛtena ime sarvasattvā atyantaviśuddhimanuprāpnuyuḥ, yāvaddaśabalabalatāmasaṅgajñānaniṣṭhāmanuprāpnuyuriti // sa evaṃ suvilokitajñānābhinirhṛtayā buddhyā yatkiṃcit kuśalamūlabhārabhate, tatsarvasattvaparitrāṇāyārabhate / sarvasattvahitāya sarvasattvasukhāya sarvasattvānukampāyai sarvasattvānupadravāya sarvasattvaparimocanāya sarvasattvānukarṣāya sarvasattvaprasādanāya sarvasattvavinayāya sarvasattvaparinirvāṇāyārabhate // sa bhūyasyā mātrayā asyāṃ pañcamyāṃ sudurjayāyāṃ bodhisattvabhūmau sthito bodhisattvaḥ smṛtimāṃśca bhavati, asaṃpramoṣadharmatayā matimāṃśca bhavati, suviniścitajñānatayā gatimāṃśca bhavati, sūtrārthagatisaṃdhāyabhāṣitāvabodhatayā hrīmāṃśca bhavati, ātmaparānurakṣaṇatayā dhṛtimāṃśca bhavati, saṃvaracāritrānutsargatayā buddhimāṃśca bhavati, sthānāsthānakauśalyasuvicāritatayā jñānānugataśca bhavati, aparapraṇeyatayā prajñānugataśca bhavati, arthānarthasaṃbhedapadakuśalatayā abhijñānirhāraprāptaśca bhavati, bhāvanābhinirhārakuśalatayā upāyakuśalaśca bhavati lokānuvartanatayā / atṛptaśca bhavati puṇyasaṃbhāropacayatayā / apratiprasrabdhavīryaśca bhavati jñānasaṃbhāraparyeṣaṇatayā / aparikhinnāśayaśca bhavati mahāmaitrīkṛpāsaṃbhārasaṃbhṛtatayā / aśithilaparyeṣaṇābhiyuktaśca bhavati tathāgatabalavaiśāradyāveṇikabuddhadharmaparyeṣaṇatayā / svabhinirhṛtamanasikārānugataśca bhavati buddhakṣetraviṭhapanālaṃkārābhinirhṛtatayā / vicitrakuśalakriyābhiyuktaśca bhavati lakṣaṇānuvyañjanasamudānayanatayā / satatasamitaṃ svabhiyuktaśca bhavati tathāgatakāyavākcittālaṃkāraparyeṣaṇatayā / mahāgauravopasthānaśīlaśca bhavati sarvabodhisattvadharmabhaṇākaśuśrūṣaṇatayā / (Dbh 29) apratihatacittaśca bhavati bodhicittamahopāyakauśalyasaṃdhyupasaṃhitalokapracāratayā / rātriṃdivamanyacittaparivarjitaśca bhavati sarvasattvaparipācanābhiyogatayā // sa evamabhiyukto dānenāpi sattvān paripācayati, priyavadyatayāpi, arthakriyayāpi, samānārthatayāpi, rūpakāyasaṃdarśanenāpi, dharmadeśanayāpi, bodhisattvacaryāprabhāvanayāpi, tathāgatamāhātmyaprakāśanatayāpi, saṃsāradoṣasaṃdarśanenāpi, buddhajñānānuśaṃsāparikīrtanenāpi, maharddhivikurvaṇābhinirhāraṇānopacārakriyāprayogairapi sattvān paripācayati / sa evaṃ sattvaparipācanābhiyukto buddhajñānānugatacittasaṃtāno 'pratyudāvartanīyakuśalamūlaprayogo vaiśeṣikadharmaparimārgaṇābhiyuktaḥ yānīmāni sattvahitāni loke pracaranti, tadyathā - lipiśāstramudrāsaṃkhyāgaṇanānikṣepādīni nānādhātutantracikitsātantrāṇi śoṣāpasmārabhūtagrahapratiṣedhakāni viṣavetālaprayogapratighātakāni kāvyanāṭakākhyānagāndharvetihāsasaṃpraharṣaṇāni grāmanagarodyānanadīsarastaḍāgapuṣkariṇīpuṣpaphalauṣadhivanaṣaṇḍābhinirhārāṇi suvarṇarūpyamaṇimuktāvaiḍūryaśaṅkhaśilāpravālaratnākaranidarśanāni candrasūryagrahajyotirnakṣatrabhūmicālamṛgaśakunisvapnanimittāni pradeśapraveśāni sarvāṅgapratyaṅgalakṣaṇāni cārānucāraprayoganimittāni saṃvaracāritrasthānadhyānābhijñāpramāṇārūpyasthānāni, yāni cānyānyapi aviheṭhanāvihiṃsāsaṃprayuktāni sarvasattvahitasukhāvahāni, tānyapyabhinirharati kāruṇikatayā anupūrvabuddhadharmapratiṣṭhāpanāya // tasya asyāṃ sudurjayāyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya bodhisattvasya ... .peyālaṃ ... pariṇāmayati / tāṃśca tathāgatānarhataḥ samyaksaṃbuddhān paryupāsate, teṣāṃ ca sakāśād gauravacitrīkāreṇa satkṛtya dharmadeśanāṃ śṛṇoti udgṛhṇāti dhārayati / śrutvā ca yathābalaṃ yathābhajamānaṃ pratipatyā saṃpādayati / bhūyastvena ca teṣāṃ tathāgatānāṃ śāsane pravrajati / pravrajitaśca śrutadhārī dharmabhāṇako bhavati / sa bhūyasyā mātrayā śrutācāradhāraṇīpratilabdho dharmabhāṇako bhavati anekeṣāṃ ca buddhakoṭiniyutaśatasahasrāṇāmantike anekakalpakoṭiniyutaśatasahasrāṇyasaṃpramoṣatayā / tasya asyāṃ sudurjayāyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya anekān kalpāṃstāni kuśalamūlānyuttapyante pariśudhyanti prabhāsvaratarāṇi ca bhavanti, anekāni kalpaśatāni ... / tasya tāni kuśalamūlānyuttapyante pariśuddhyanti prabhāsvaratarāṇi ca bhavanti / tadyathāpi nāma bhavanto jinaputrāstadeva jātarūpaṃ musārgalvasṛṣṭaṃ bhūyasyā mātrayottapyate pariśudhyati prabhāsvarataraṃ bhavati, evameva bhavanto jinaputrā bodhisattvasya asyāṃ sudurjayāyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya tāni kuśalamūlānyupāyaprajñāvicāritāni bhūyasyā mātrayottapyante pariśuddhyanti, prabhāsvaratarāṇi ca bhavanti, jñānaprayogaguṇābhinirhārādasaṃhāryavicāritatamāni ca bhavanti / tadyathāpi nāma bhavanto jinaputrāścandrasūryagrahajyotirnakṣatrāṇāṃ vimānālokaprabhavātamaṇḍalībhirasaṃhāryā bhavati mārutāsādhāraṇā ca, evameva bhavanto jinaputrā bodhisattvasya asyāṃ sudurjayāyāṃ (Dbh 30) bodhisattvabhūmau sthitasya tāni kuśalamūlānyupāyaprajñājñānacittavicāraṇānugatānyasaṃhāryāṇi bhavanti, sarvaśrāvakapratyekabuddhairlaukikāsādhāraṇāni ca bhavanti / tasya daśabhyaḥ pāramitābhyo dhyānapāramitā atiriktatamā bhavati, na ca pariśeṣāsu na samudāgacchati yathābalaṃ yathābhajamānam / iyaṃ bhavanto jinaputrā bodhisattvasya sudurjayā nāma pañcamī bodhisattvabhūmiḥ samāsanirdeśataḥ, yasyāṃ pratiṣṭhito bodhisattvo bhūyastvena saṃtuṣito bhavati, devarājaḥ kṛtī prabhuḥ sattvānāṃ sarvatīrthyāyatanavinivartanāya kuśalaḥ sattvān satyeṣu pratiṣṭhāpayitum / yatkiṃcit ... .. // sudurjayā nām pañcamī bhūmiḥ // (Dbh 31) 6 abhimukhī nāma ṣaṣṭhī bhūmiḥ / vajragarmo bodhisattva āha - yo 'yaṃ bhavanto jinaputrā bodhisattvaḥ pañcamyāṃ bodhisattvabhūmau suparipūrṇamārgaḥ ṣaṣṭhīṃ bodhisattvabhūmimavatarati / sa daśabhirdharmasamatābhiravatarati / katamābhirdaśabhiḥ? yaduta sarvadharmānimittasamatayā ca sarvadharmālakṣaṇasamatayā ca sarvadharmānutpādasamatayā ca sarvadharmājātatayā ca sarvadharmaviviktasamatayā ca sarvadharmādiviśuddhisamatayā ca sarvadharmaniṣprapañcasamatayā ca sarvadharmānāvyūhānirvyūhasamatayā ca sarvadharmamāyāsvapnapratibhāsapratiśrutkodakacandrapratibimbanirmāṇasamatayā ca sarvadharmabhāvābhāvādvayasamatayā ca / ābhirdaśabhirdharmasamatābhiravatarati // sa evaṃsvabhāvān sarvadharmān pratyavakṣemāṇo 'nusṛjan anulomayan avilomayan śraddadhan abhiyan pratiyan avikalpayan anusaran vyavalokayan pratipadyamānaḥ ṣaṣṭhīmabhimukhīṃ bodhisattvabhūmimanuprāpnoti tīkṣṇayā ānulomikyā kṣāntyā / na ca tāvadanutpattikadharmakṣāntimukhamanuprāpnoti // sa evaṃsvabhāvān sarvadharmānanugacchan bhūyasyā mātrayā mahākaruṇāpūrvaṃgamatvena mahākaruṇādhipateyatayā mahākaruṇāparipūrṇārthaṃ lokasya saṃbhavaṃ ca vibhavaṃ ca vyavalokayate / tasya lokasya saṃbhavaṃ ca vibhavaṃ ca vyavalokayata evaṃ bhavati - yāvatyo lokasamudācāropapattayaḥ sarvāḥ, tā ātmābhiniveśato bhavanti / ātmābhiniveśavigamato na bhavanti lokasamudācāropapattaya iti / tasyaivaṃ bhavati - tena khalu punarime bālabuddhya ātmābhiniviṣṭā ajñānatimirāvṛtā bhāvābhāvābhilāṣiṇo 'yoniśomanasikāraprasṛtā vipathaprayātā mithyānucāriṇaḥ puṇyāpuṇyāneñjyānabhisaṃskārānupacinvanti / teṣāṃ taiḥ saṃskārairavaropitaṃ cittabījaṃ sāsravaṃ sopādānamāyatyāṃ jātijarāmaraṇapunarbhavābhinirvṛttisaṃbhavopagataṃ bhavati / karmakṣetrālayamavidyāndhakāraṃ tṛṣṇāsnehamasmimānapariṣyandanataḥ / dṛṣṭikṛtajālapravṛddhyā ca nāmarūpāṅkuraḥ prādurbhavati / prādurbhūto vivardhate / vivṛddhe nāmarūpe pañcānāmindriyāṇāṃ pravṛttirbhavati / pravṛttānāmindriyāṇāmanyonya(saṃ)nipātataḥ sparśaḥ / sparśasya saṃnipātato vedanā prādurbhavati / vedanāyāstata uttare 'bhinandanā bhavati / tṛṣṇābhinandanata upādānaṃ vivardhate / upādāne vivṛddhe bhavaḥ saṃbhavati / bhave saṃbhūte skandhapañcakamunmajjati / unmagnaṃ skandhapañcakaṃ gatipañcake 'nupūrvaṃ mlāyati / mlānaṃ vigacchati / mlānavigamājjvaraparidāhaḥ / jvaraparidāhanidānāḥ sarvaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsāḥ samudāgacchanti / teṣāṃ na kaścitsamudānetā / svabhāvānābhogābhyāṃ ca vigacchanti / na caiṣāṃ kaścidvigamayitā / evaṃ bodhisattvo 'nulomākāraṃ pratītyasamutpādaṃ pratyavekṣate // tasyaivaṃ bhavati - satyeṣvanabhijñānaṃ paramārthato 'vidyā / avidyāprakṛtasya karmaṇo vipākaḥ saṃskārāḥ / saṃskārasaṃniśritaṃ prathamaṃ cittaṃ vijñānam / vijñānasahajāścatvāra upādānaskandhā (Dbh 31) nāmarūpam / nāmarūpavivṛddhiḥ ṣaḍāyatanam / indriyaviṣayavijñāgatrayasamavadhānaṃ sāsravaṃ sparśaḥ / sparśasahajā vedanā / vedanādhyavasānaṃ tṛṣṇā / tṛṣṇāvivṛddhirupādānam / upādānaprasṛtaṃ sāsravaṃ karma bhavaḥ / karmaniṣyando jātiḥ skandhonmajjanam / skandhaparipāko jarā / jīrṇasya skandhabhedo maraṇam / mriyamāṇasya vigacchataḥ saṃmūḍhasya sābhiṣvaṅgasya hṛdayasaṃtāpaḥ śokaḥ / śokasamutthitā vākpralāpāḥ paridevaḥ / pañcendriyanipāto duḥkham / manodṛṣṭinipāto daurmanasyam / duḥkhadaurmanasyabahulatvasaṃbhūtā upāyāsāḥ / evamayaṃ kevalo duḥkhaskandho duḥkhavṛkṣo 'bhinirvartate kārakavedakavirahita iti // tasyaivaṃ bhavati - kārakābhiniveśataḥ kriyāḥ prajñāyante / yatra kārako nāsti, kriyāpi tatra paramārthato nopalabhyate / tasyaivaṃ bhavati - cittamātramidaṃ yadidaṃ traidhātukam / yānyapīmāni dvādaśa bhavāṅgāni tathāgatena prabhedaśo vyākhyātāni, api sarvāṇyeva tāni cittasamāśritāni / tatkasya hetoḥ? yasmin vastuni hi rāgasaṃyuktaṃ cittamutpadyate tadvijñānam / vastusaṃskāre 'smimoho 'vidyā / avidyācittasahajaṃ nāmarūpam / nāmarūpavivṛddhiḥ ṣaḍāyatanam / ṣaḍāyatanabhāgīyaḥ sparśaḥ / sparśasahajā vedanā / vedayato 'vitṛptistṛṣṇā / tṛṣṇārtasya saṃgraho 'parityāga upādānam / eṣāṃ bhavāṅgānāṃ saṃbhavo bhavaḥ / bhavonmajjanaṃ jātiḥ / jātiparipāko jarā / jarāpagamo maraṇamiti // tatra avidyā dvividhakāryapratyupasthānā bhavati / ālambanataḥ sattvān saṃmohayati, hetuṃ ca dadāti saṃskārābhinirvṛttaye / saṃskārā api dvividhakāryapratyupasthānā bhavanti / anāgatavipākābhinirvṛtti ca kurvanti, hetuṃ ca dadati vijñānābhinirvṛttaye / vijñānamapi dvividhakāryapratyupasthānaṃ bhavati / bhavapratisaṃdhiṃ ca karoti, hetuṃ ca dadāti nāmarūpābhinirvṛttaye / nāmarūpamapi dvividhakāryapratyupasthānaṃ bhavati / anyonyopastambhanaṃ ca karoti, hetuṃ ca dadāti ṣaḍāyatanābhinirvṛttaye / ṣaḍāyatanamapi dvividhakāryapratyupasthānaṃ bhavati / svaviṣayavibhaktitāṃ cādarśayati, hetuṃ ca dadāti sparśābhinirvṛttaye / sparśo 'pi dvividhakāryapratyupasthāno bhavati / ālambanasparśanaṃ ca karoti, hetuṃ ca dadāti vedanābhinirvṛttaye / vedanāpi dvividhakāryapratyupasthānā bhavati / iṣṭāniṣṭobhayavimuktānubhavanaṃ ca karoti, hetuṃ ca dadāti tṛṣṇābhinirvṛttaye / tṛṣṇāpi dvividhakāryapratyupasthānā bhavati / saṃrajanīyavastusaṃrāgaṃ ca karoti, hetuṃ ca dadātyupādānābhinirvṛttaye / upādānamapi dvividhakāryapratyupasthānaṃ bhavati / saṃkleśabandhanaṃ ca karoti, hetuṃ ca dadāti bhavābhinirvṛttaye / bhavo 'pi dvividhakāryapratyupasthāno bhavati / anyabhavagatipratyadhiṣṭhānaṃ ca karoti, hetuṃ ca dadāti jātyabhinirvṛttaye / jātirapi dvividhakāryapratyupasthānā bhavati / skandhonmajjanaṃ ca karoti, hetuṃ ca dadāti jarābhiniṃvṛttaye / jarāpi dvividhakāryapratyupasthānā bhavati / indriyapariṇāmaṃ ca karoti, hetuṃ ca dadāti maraṇasamavadhānābhinirvṛttaye / maraṇamapi dvividhakāryapratyupasthānaṃ bhavati - saṃskāravidhvaṃsanaṃ ca karoti, aparijñānānucchedaṃ ceti // (Dbh 33) tatra avidyāpratyayāḥ saṃskārā ityavidyāpratyayatā saṃskārāṇāmanucchedo 'nupastambhaśca / saṃskārapratyayaṃ vijñānamiti saṃskārapratyayatā vijñānānāmanucchedo 'nupastambhaśca / peyālaṃ ... jātipratyayatā jarāmaraṇasyānucchedo 'nupastambhaśca / avidyānirodhātsaṃskāranirodha ityavidyāpratyayatābhāvātsaṃskārāṇāṃ vyupaśamo 'nupastambhaśca / peyālaṃ ... jātipratyayatābhāvājjarāmaraṇasya vyupaśamo 'nupastambhaśca // tatra avidyā tṛṣṇopādānaṃ ca kleśavartmano 'vyavacchedaḥ / saṃskārā bhavaśca karmavartmano 'vyavacchedaḥ / pariśeṣaṃ duḥkhavartmano 'vyavacchedaḥ / pravibhāgataḥ pūrvāntāparāntanirodhavartmano vyavacchedaḥ / evameva trivartma nirātmakamātmātmīyarahitaṃ saṃbhavati ca asaṃbhavayogena, vibhavati ca avibhavayogena svabhāvato naḍakalāpasadṛśam // api tu khalu punaryaducyate - avidyāpratyayāḥ saṃskārā ityeṣā paurvāntikyapekṣā / vijñānaṃ yāvadvedanetyeṣā pratyutpannāpekṣā / tṛṣṇa yāvadbhava ityeṣā aparāntikyapekṣā / ata urdhvamasya pravṛttiriti / avidyānirodhātsaṃskāranirodha ityapekṣāvyavaccheda eṣaḥ // api tu khalu punastriduḥkhatā dvādaśa bhavāṅgānyupādāya / tatra avidyā saṃskārā yāvatṣaḍāyatanamityeṣā saṃskāraduḥkhatā / sparśo vedanā caiṣā duḥkhaduḥkhatā / pariśeṣāṇi bhavāṅgānyeṣā pariṇāmaduḥkhatā / avidyānirodhātsaṃskāranirodha iti triduḥkhatāvyavaccheda eṣaḥ // avidyāpratyayāḥ saṃskārā iti hetupratyayaprabhavatvaṃ saṃskārāṇām / evaṃ pariśeṣāṇām / avidyānirodhātsaṃskāranirodha ityabhāvaḥ saṃskārāṇām / evaṃ pariśeṣāṇām // avidyāpratyāḥ saṃskārā ityutpādavinibandha eṣaḥ / evaṃ pariśeṣāṇām / avidyānirodhātsaṃskāranirodha iti vyayavinibandha eṣaḥ / evaṃ pariśeṣāṇām // avidyāpratyayāḥ saṃskārā iti bhāvānulomaparīkṣā / evaṃ pariśeṣāṇām / avidyānirodhātsaṃskāranirodha iti kṣayavyayāvinivandha eṣaḥ / evaṃ pariśeṣāṇām // sa evaṃ dvādaśākāraṃ pratītyasamutpādaṃ pratyavekṣate 'nulomapratilomaṃ yaduta bhavāṅgānusaṃdhitaśca ekacittasamavasaraṇataśca svakarmāsaṃbhedataśca avinirbhāgataśca trivartmānuvartanataśca pūrvāntapratyutpannāparāntāvekṣaṇataśca triduḥkhatāsamudayataśca hetupratyayaprabhavataśca utpādavyayavinibandhanataśca abhāvākṣayatāpratyavekṣaṇataśca // tasyaivaṃ dvādaśākāraṃ pratītyasamutpādaṃ pratyavekṣamāṇasya nirātmato niḥsattvato nirjīvato niṣpudgalataḥ kārakavedakarahitato 'svāmikato hetupratyayādhīnataḥ svabhāvaśūnyato viviktato 'svabhāvataśca prakṛtyā pratyavekṣamāṇasya śūnyatāvimokṣamukhamājātaṃ bhavati // tasyaivaṃ bhavāṅgānāṃ svabhāvanirodhātyantavimokṣapratyupasthānato na kiṃciddharmanimittamutpadyate / ato 'sya ānimittavimokṣamukhamājātaṃ bhavati // (Dbh 34) tasyaivaṃ śūnyatānimittamavatīrṇasya na kaścidabhilāṣa utpadyate anyatra mahākaruṇāpūrvakātsattvaparipācanāt / evamasya apraṇihitavimokṣamukhamājātaṃ bhavati // ya imāni trīṇi vimokṣamukhāni bhāvayan ātmaparasaṃjñāpagato kārakavedakasaṃjñāpagato bhāvābhāvasaṃjñāpagato bhūyasyā mātrayā mahākaruṇāpuraskṛtaḥ prayujyate 'pariniṣpannānāṃ bodhyaṅgānāṃ pariniṣpattaye, tasyaivaṃ bhavati - saṃyogātsaṃskṛtaṃ pravartate / visaṃyogānna pravartate / sāmagryā saṃskṛtaṃ pravartate / visāmagryā na pravartate / hanta vayamevaṃ bahudoṣaduṣṭaṃ saṃskṛtaṃ viditvā asya saṃyogasya asyāḥ sāmagryā vyavacchedaṃ kariṣyāmaḥ, na cātyantopaśamaṃ sarvasaṃskārāṇāmavirāgayiṣyāmaḥ sattvaparipācanatāyai // evamasya bhavanto jinaputrāḥ saṃskāragataṃ bahudoṣaduṣṭaṃ svabhāvarahitamanutpannāniruddhaṃ prakṛtyā pratyavekṣamāṇasya mahākaruṇābhinirhārataśca sattvakāryānutsargataśca saṅgajñānābhimukho nāma prajñāpāramitāvihāro 'bhimukhībhavatyavabhāsayogena / sa evaṃ jñānasamanvāgataḥ prajñāpāramitāvihārāvabhāsito bodhyaṅgāhārakāṃśca pratyayānupasaṃharati / na ca saṃskṛtasaṃvāsena saṃvasati / svabhāvopaśamaṃ ca saṃskārāṇāṃ pratyavekṣate / na ca tatrāvatiṣṭhate bodhyaṅgāparityaktatvāt // tasya asyāmabhimukhyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya bodhisattvasya avatāraśūnyatā ca nāma samādhirājāyate / svabhāvaśūnyatā ... paramārthaśūnyatā ... paramaśūnyatā ... mahāśūnyatā ... saṃprayogaśūnyatā ... abhinirhāraśūnyatā yathāvadavikalpaśūnyatā sāpekṣaśūnyatā vinirbhāgāvinirbhāgaśūnyatā nāma samādhirājāyate / tasyaivaṃpramukhāni daśa śūnyatāsamādhimukhaśatasahasrāṇyāmukhībhavanti / evamānimittasamādhimukhaśataśahasrāṇi apraṇihitasamādhimukhaśatasahasrāṇyāmukhībhavanti / tasya bhūyasyā mātrayā asyāmabhimukhyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya bodhisattvasyabhedyāśayatā ca paripūryate / niyatāśayatā ... kalyāṇāśayatā ... gambhīrāśayatā ... apratyudāvartyāśayatā ... apratiprastrabdhāśayatā ... vimalāśayatā ... anantāśayatā ... jñānābhilāṣāśayatā ... upāyaprajñāsaṃprayogāśayatā ca paripūryate // tasyaite daśa bodhisattvāśayāḥ svanugatā bhavanti tathāgatabodhau / apratyudāvartanīyavīryaśca bhavati sarvaparapravādibhiḥ / samavasṛtaśca bhavati jñānabhūmau / vinivṛttaśca bhavati śrāvakapratyekabuddhabhūmibhyaḥ / ekāntikaśca bhavati buddhajñānābhimukhatāyām / asaṃhāryaśca bhavati sarvamārakleśasamudācāraiḥ / supratiṣṭhitaśca bhavati bodhisattvajñānālokatāyām / suparibhāvitaśca bhavati śūnyatānimittāpraṇihitadharmasamudācāraiḥ / saṃprayuktaśca bhavatyupāyaprajñāvicāraiḥ / vyavakīrṇaśca bhavati bodhipākṣikadharmābhinirhāraiḥ / tasya asyāmabhimukhyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya prajñāpāramitāvihāro 'tiriktatara ājāto bhavati, tīkṣṇā cānulomikī tṛtīyā kṣāntireṣāṃ dharmāṇāṃ yathāvadanulomatayā na vilomatayā // (Dbh 35) tasya asyāmabhimukhyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya bodhisattvasya yathāvatsamāpattiprajñājñānālokatayā prayujyate, pratipattitaścādhārayati / sa bhūyasyā mātrayā tathāgatadharmakośaprāpto bhavati / tasya asyāmabhimukhyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya anekān kalpāṃstāni kuśalamūlāni bhūyasyā mātrayā uttaptaprabhāsvaratarāṇi bhavanti / anekāni kalpaśatāni ... . / tāni kuśalamūlāni bhūyasyā mātrayottaptaprabhāsvaratarāṇi bhavanti / tadyathāpi nāma bhavanto jinaputrāstadeva jātarūpaṃ vaiḍūryaparisṛṣṭaṃ bhūyasyā mātrayottaptaprabhāsvarataraṃ bhavati, evameva bhavanto jinaputrā bodhisattvasya asyāmabhimukhyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya tāni kuśalamūlānyupāyaprajñājñānavicāritāni bhūyasyā mātrayottaptaprabhāsvaratarāṇi bhavanti, bhūyo bhūyaśca praśamāsaṃhāryatāṃ gacchanti / tadyathāpi nāma bhavanto jinaputrāścandrābhā sattvāśrayāṃśca prahlādayati asaṃhāryā ca bhavati catasṛbhirvātamaṇḍalībhiḥ, evameva bhavanto jinaputra bodhisattvasya asyāmabhimukhyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya tāni kuśalamūlānyanekeṣāṃ sattvakoṭinayutaśatasahasrāṇāṃ kleśajvālāḥ praśamayanti, prahlādayanti, asaṃhāryāṇi ca bhavanti caturbhirmārāvacaraiḥ / tasya daśabhyaḥ pāramitābhyaḥ prajñāpāramitā atiriktatamā bhavati, na ca pariśeṣā na samudāgacchati yathābalaṃ yathābhajamānam / iyaṃ bhavanto jinaputrā bodhisattvasya abhimukhī nāma ṣaṣṭhī bodhisattvabhūmiḥ samāsanirdeśataḥ, yasyāṃ pratiṣṭhito bodhisattvo bhūyastvena sunirmito bhavati devarājaṃ kṛtī prabhuḥ sattvānāmabhimānapratiprasrabdhaye kuśalaḥ sattvānyābhimānikadharmebhyo vinivartayitum / asaṃhāryaśca bhavati sarvaśrāvakaparipṛcchāyāṃ kuśalaḥ sattvān pratītyasamutpāde 'vatārayitum / yacca kiṃcit ... . // abhimukhī nāma ṣaṣṭī bhūmiḥ // (Dbh 36) 7 duraṃgamā nāma saptamī bhūmiḥ / vajragarbha āha - yo 'yaṃ bhavanto jinaputrā bodhisattvaḥ ṣaṣṭyāṃ bodhisattvabhūmau suparipūrṇabodhisattvamārgaḥ saptamīṃ bodhisattvabhūmimākramati, sa daśabhirupāyaprajñājñānābhinirhṛtairmārgāntarārambhaviśeṣairākramati / katamairdaśabhiḥ? yaduta śūnyatānimittāpraṇihitasamādhisuparibhāvitamānasaśca bhavati, mahāpuṇyajñānasambhāropacayaṃ ca saṃbibharti / nairātmyaniḥsattvanirjīvaniṣpudgalatāṃ ca sarvadharmāṇāmavatarati, caturapramāṇābhinirhāraṃ ca notsṛjati / puṇyadharmocchrayapāramitābhisaṃskāraṃ cābhisaṃskaroti, na ca kiṃciddharmamabhiniviśate / sarvatraidhātukavivekaprāptaśca bhavati, traidhātukaviṭhapanālaṃkārābhinirhāraṃ cābhinirharati / atyantaśāntopaśāntaśca sarvakleśajvālāpagamādbhavati, sarvasattvarāgadveṣakleśajvālāpraśamābhinirhāraṃ cābhinirharati / māyāmarīcisvapnapratibhāsapratiśrutkodakacandrapratibimbanirmāṇabhāvābhāvasvabhāvādvayānugataśca bhavati, karmakriyāvibhaktyapramāṇāśayatāṃ cābhinirharati / ākāśasamakṣetrapathasubhāvitamanāśca bhavati, buddhakṣetraviṭhapanālaṃkārābhinirhāraṃ cābhinirharati / prakṛtidharmakāyatāṃ ca sarvabuddhanāmavatarati, rūpakāyalakṣaṇānuvyañjanaviṭhapanālaṃkārābhinirhāraṃ cābhinirharati / anabhilāpyarutaghoṣāpagataṃ ca prakṛtiśāntaṃ tathāgataghoṣamadhimucyate, sarvasvarāṅgavibhaktiviśuddhyalaṃkārābhinirhāraṃ cābhinirharati / ekakṣaṇatryadhvānubodhaṃ ca buddhānāṃ bhagavatāmavatarati, nānālakṣaṇākalpasaṃkhyāvibhāvanāṃ cānupraviśati sattvāśayavibhāvanāya / evirbhavanto jinaputrā daśabhirupāyaprajñājñānābhinirhṛtibhirmārgāntarārambhaviśeṣairbodhisattvaḥ ṣaṣṭhyā bodhisattvabhūmeḥ saptamīṃ bodhisattvabhūmimākrānta ityucyate // sa saptamyāṃ bodhisattvabhūmau sthito bodhisattvo 'pramāṇāsattvadhātumavatarati / apramāṇaṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ sattvaparipācanavinayakarmāvatarati / apramāṇaṃ lokadhātumavatarati / apramāṇaṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ kṣetrapariśuddhimavatarati / apramāṇaṃ ca dharmanānātvamavatarati / apramāṇaṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ jñānābhisaṃbodhimavatarati / apramāṇaṃ ca kalpasaṃkhyāpraveśamavatarati / apramāṇaṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ tryadhvānubodhamavatarati / apramāṇaṃ ca sattvānāmadhimuktinānātvaviśeṣamavatarati / apramāṇaṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ rūpakāyanānātvadarśanamavatarati / apramāṇaṃ ca sattvānāmāśayendriyanānātvamavatarati / apramāṇaṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ ghoṣodāhārasattvasaṃtoṣaṇamavatarati / apramāṇaṃ sattvānāṃ cittacaritanānātvamavatarati / apramāṇaṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ jñānaprasarānugamamavatarati / apramāṇaṃ śrāvakayānaniryāṇā-adhimuktinānātvamavatarati / apramāṇaṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ mārgadeśanāvatāramavatarati / apramāṇaṃ pratyekabuddhayānasamudāgamaniṣpattimavatarati / apramāṇaṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ jñānamukhapraveśanirdeśamavatarati / bodhisattvānāṃ bodhisattvacaryāprayogamavatarati / apramāṇaṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ mahāyānasamudayāvatāranirdeśanāmavatarati // (Dbh 37) tasyaivaṃ bhavati - evamapramāṇaḥ khalu punastathāgatānāmarhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ viṣayo yasya na sukarā saṃkhyā kartuṃ kalpakoṭiśatasahasrairyāvadetāvadbhirapi kalpakoṭiniyutaśatasahasraiḥ / sarva ... viṣayo 'smābhiḥ samupasthāpayitavyo 'nābhogato 'kalpāvikalpataśca paripūrayitavya iti / sa evaṃ supratyavekṣitajñānābhijñaḥ satatasamitamabhiyuktopāyaprajñāparibhāviteṣu mārgāntarārambhaviśeṣeṣu supratiṣṭhito bhavatyavicālyayogena // sa ekakṣaṇamapi mārgābhinirhārānna vyuttiṣṭhate / sa gacchanneva jñānābhinirhārayukto bhavati / tiṣṭhannapi niṣaṇṇo 'pi śayāno 'pi svapnāntaragato 'pyapagatanīvaraṇaḥ sarveryāpathe sthito 'virahito bhavati ebhirevaṃrūpaiḥ saṃjñāmanasikāraiḥ / tasya sarvacittotpāde daśānāṃ bodhisattvapāramitānāṃ samudāgamaparipūriḥ samudāgacchati / tatkasmāddhetoḥ? tathā hi sa bodhisattvaḥ sarvāṃścittotpādānutpannotpannān mahākaruṇāpūrvakān buddhadharmasamudāgamāya tathāgatajñānāya pariṇāmayati / tatra yaḥ kuśalamūlasya sattvebhya utsargo buddhajñānaṃ paryeṣamāṇasya, iyamasya dānapāramitā / yaḥ praśamaḥ sarvakleśaparidāhānām, iyamasya śīlapāramitā / yā kṛpāmaitrīpūrvagamā sarvasattveṣu kṣāntiḥ, iyamasya kṣāntipāramitā / ya uttarottarakuśaladharmātṛptatayārambhaḥ parākramaḥ, iyamasya vīryapāramitā / yā vipratisāryavisṛtamārgatā sarvajñajñānābhimukhatā, iyamasya dhyānapāramitā / yā sarvadharmāṇāṃ prakṛtyanutpādābhimukhī kṣāntiḥ, iyamasya prajñāpāramitā / yo 'pramāṇājñānābhinirhāraḥ, iyamasyopāyakauśalapāramitā / yā sarvaparapravādimārasaṃghairmārgānācchedyatā, iyamasya balapāramitā / yadyathāvatsarvadharmajñānanitīraṇam, iyamasya jñānapāramitā / evamasya bhavanto jinaputrā bodhisattvasya dūraṃgamāyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya imā daśa pāramitāḥ kṣaṇe kṣaṇe paripūryante / evaṃ catvāri saṃgrahavastūni paripūryante, catvāri ca adhiṣṭhānāni, saptatriṃśad bodhipakṣyāśca dharmāḥ, trīṇi ca vimokṣamukhāni, samāsataḥ sarvabodhyaṅgikā dharmāḥ kṣaṇe kṣaṇe paripūryante // evamukte vimukticandro bodhisattvo vajragarbhaṃ bodhisattvametadavocat - kiṃ punarbho jinaputrā asyāmeva saptamyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya bodhisattvasya sarvabodhyaṅgikā dharmāḥ kṣaṇe kṣaṇe paripūryante, āhosvitsarvāsu daśasu bodhisattvabhūmiṣu? vajragarbha āha - sarvāsu bho jinaputrā daśasu bodhisattvabhūmiṣu bodhisattvasya sarvabodhyaṅgāni kṣaṇe kṣaṇe paripūryante, tadatirekeṇa punarasyāmeva saptamyāṃ bodhisattvabhūmau / tatkasya hetoḥ? iyaṃ bho jinaputrā bodhisattvabhūmiḥ prāyogikacaryāparipūraṇī ca jñānābhijñānacaryākramaṇī ca / api tu khalu punarbho jinaputrāḥ prathamāyāṃ bodhisattvabhūmau sarvapraṇidhānādhyālambena bodhisattvasya sarvabodhyaṅgāni kṣaṇe kṣaṇe paripūryante / dvitīyāyāṃ cittamalāpanayanena / tṛtīyāyāṃ praṇidhānavivardhanatayā dharmāvabhāsapratilambhena ca / caturthyāṃ mārgāvatāreṇa / pañcamyāṃ lokatrayānuvṛtyā / ṣaṣṭyāṃ gambhīradharmamukhapraveśena / asyāṃ tu saptamyāṃ bodhisattvabhūmau sarvabuddhadharmasamutthāpanatayā kṣaṇe kṣaṇe sarvabodhyāṅgāni paripūryante / (Dbh 38) tatkasya hetoḥ? yāni bodhisattvena prathamāṃ bodhisattvabhūmimupādāya yāvatsaptamī bodhisattvabhūmirityabhinirhṛtāni jñānābhinirhāraprayogāṅgāni, imānyaṣṭamī bodhisattvabhūmimārabhya yāvadatyantaparyavasānamityanābhogena pariniṣpadyante / tadyathāpi nāma bho jinaputrā dvayorlokadhātvoḥ saṃkliṣṭaviśuddhāśayaśca lokadhātorekāntapariśuddhāśayaśca lokadhātorlokāntarikā duratikramā na śakyā yathātathātikramitumanyatra mahābhijñābalādhānāt, evameva bho jinaputra vyāmiśrapariśuddhā bodhisattvacaryāntarikā duratikramā na śakyā yathātathātikramitumanyatra mahāpraṇidhānopāyaprajñābhijñābalādhānāt / vimukticandra āha - kiṃ punarbho jinaputra saptasu bodhisattvabhūmiṣu kleśacaryāsaṃkliṣṭā bodhisattvacaryā pratyetavyā? vajragarbha āha - prathamāmeva bho jinaputra bodhisattvabhūmimupādāya sarvābodhisattvacaryāpagatakleśakalmāṣā bodhipariṇāmanādhipatyena pratyetavyā / yathābhāgimārgasamatayā, (na ca) tāvatsaptasu bodhisattvabhūmiṣu samatikrāntā kleśacaryetyavācanīyā / tadyathāpi nāma bho jinaputra rājā cakravartī divyaṃ hastiratnamabhirūḍhaścaturo dvīpānākramati, manuṣyaduḥkhadāridryasaṃkleśadoṣāṃśca prajānāti, na ca tairdoṣairlipyate / na ca tāvatsamatikrānto manuṣyabhāvaṃ bhavati / yadā punarmanuṣyāśrayaṃ hitvā brahmalokopapanno bhavati brāhmyavimānamabhirūḍhaḥ, sahasralokadhātumalpakṛcchreṇa paśyatyanuvicarati, brahmapratibhāsaṃ cādarśayati, na ca manuṣya iti prabhāvyate, evameva bhoḥ prathamāṃ bhūmimupādāya bodhisattvaḥ pāramitāyānābhirūḍhaḥ sarvajagadanuvicaran saṃkleśadoṣān prajānāti, na ca tairdoṣairlipyate samyagmārgābhirūḍhatvāt / na ca tāvatsamatikrāntaḥ sarvajagatsaṃkleśadoṣān vaktavyaḥ / saptasu bhūmiṣu sarvaprāyogikacaryāṃ vihāya saptamyā bhūmeraṣṭamīṃ bodhisattvabhūmimavakrānto bhavati, tadā pariśuddhaṃ bodhisattvayānamabhirūḍhaḥ sarvajagadanuvicaran sarvajagatsaṃkleśadoṣān prajānāti, na ca tairdoṣairlipyate samatikrāntatvād lokatriyābhyaḥ / asyāṃ punarbho jinaputra sapyamyāṃ bodhisattvabhūmau sthito bodhisattvo bhūyastvena rāgādipramukhaṃ sarvakleśagaṇaṃ samatikrānto bhavati / so 'syāṃ dūraṃgamāyāṃ bodhisattvabhūmau caran bodhisattvo 'saṃkleśāniṣkleśa iti vaktavyaḥ / tatkasmāt? asamudācārātsarvakleśānāṃ na saṃkleśa iti vaktavyaḥ / tathāgatajñānābhilāṣādaparipūrṇābhiprāyatvācca na niṣkleśa iti vaktavyaḥ // so 'syāṃ saptamyāṃ bodhisattvabhūmau sthito bodhisattvo 'dhyāśayapariśuddhena kāyakarmaṇā samanvāgato bhavati / adhyāśayapariśuddhena vākkarmaṇā adhyāśayapariśuddhena manaskarmaṇā samanvāgato bhavati / ye ceme daśākuśalāḥ karmapathāstathāgatavivarṇitāḥ, tān sarveṇa sarvaṃ samatikrānto bhavati / ye ceme daśa kuśalāḥ karmapathāḥ samyaksaṃbuddhānubhāvitāḥ, tān satatasamitamanuvartate / yāni laukikāni śilpasthānakarmasthānāni yānyabhinirhṛtāni pañcamyāṃ bodhisattvabhūmau, tānyasya sarvāṇyanābhogata evaṃ pravartante / sa ācāryaḥ saṃmato bhavati trisāhasra mahāsāhasralokadhātau, sthāpayitvā tathāgatānarhataḥ samyaksambuddhān, aṣṭamīṃ bhūmimupādāya ca bodhisattvān / nāsya kaścitsamo bhavatyāśayena vā prayogeṇa vā / yāni cemāni dhyānāni (Dbh 39) samādhayaḥ samapattayo 'bhijñā vimokṣāśca, tānyasya sarveṇa sarvamāmukhībhavanti bhāvanābhinirhārākāreṇa / na ca tāvadvipākataḥ pariniṣpannāni bhavanti tadyathāpi nāma aṣṭamyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya bodhisattvasya / asyāṃ saptamyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya bodhisattvasya sarvacittotpādeṣu prajñopāyabhāvanābalaṃ paripūryate / bhūyasyā mātrayā sarvabodhyaṅgaparipūriṃ pratilabhate // so 'syāṃ saptamyāṃ bodhisattvabhūmau sthitaḥ san suvicitavicayaṃ ca nāma bodhisattvasamādhi samāpadyate / suvicintitārthaṃ ca nāma ... / viśeṣamatiṃ ca nāma ... / prabhedārthakośaṃ ca ... / sarvārthavicayaṃ ca ... / supratiṣṭhitadṛḍhamūlaṃ ca ... / jñānābhijñāmukhaṃ ca ... / dharmadhātu(pari)karmaṃ ca ... / tathāgatānuśaṃsaṃ ca ... / vicitrārthakośasaṃsāranirvāṇamukhaṃ ca bodhisattvasamādhiṃ samāpadyate / sa evaṃpramukhāni mahābhijñājñānamukhāni paripūrṇāni daśa samādhiśatasahasrāṇi bhūmipariśodhikāni samāpadyate // sa eṣāṃ samādhīnāmupāyaprajñāsupariśodhitānāṃ pratilambhānmahākaruṇābalena cātikrānto bhavati śrāvakapratyekabuddhabhūmim, abhimukhaśca bhavati prajñājñānavicāraṇābhūmeḥ // tasya asyāṃ saptamyāṃ bodhisattvabhūmau sthitasya bodhisattvasya apramāṇaṃ kāyakarma nimittāpagataṃ pravartate / apramāṇaṃ vākkarma ... manaskarma nimittāpagataṃ pravartate suviśodhitamanutpattikadharmakṣāntyavabhāsitam / vimukticandra āha - nanu bho jinaputra, prathamāyāmeva bodhisattvabhūmau sthitasya bodhisattvasya apramāṇaṃ kāyavāṅmanaskarma sarvaśrāvakapratyekabuddhacaryāṃ samatikrāntaṃ bhavati? vajragarbha āha - bhavati bho jinaputra / tatpunarbuddhadharmādhyālambanamāhātmyena, na punaḥ svabuddhivicāreṇa / asyāṃ tu punaḥ saptamyāṃ bodhisattvabhūmau svabuddhigocaravicārapratilambhādasaṃhāryaṃ śrāvakapratyekabuddhairbhavati / tadyathāpi nāma bhavanto jinaputrā rājakulaprasūto rājaputro rājalakṣaṇasamanvāgato jātamātra eva sarvāmātyagaṇamabhibhavati rājādhipatyena, na punaḥ svabuddhivicāreṇa / yadā punaḥ sa saṃvṛddho bhavati tadā svabuddhibalādhānataḥ sarvāmātyakriyāsamatikrānto bhavati, evameva bho jinaputrā bodhisattvaḥ sahacittotpādena sarvaśrāvakapratyekabuddhānabhibhavatyadhyāśayamāhātmyena, na punaḥ svabuddhivicāreṇa / asyāṃ tu saptamyāṃ bodhisattvabhūmau sthito bodhisattvaḥ svaviṣayajñānaviśeṣamāhātmyāvasthitatvātsarvaśrāvakapratyekabuddhakriyāmatikrānto bhavati // sa khalu punarbho bodhisattvo 'syāṃ saptamyāṃ bodhisattvabhūmau sthito gambhīrasya vivittasyāpracārasya kāyavāṅmanaskarmaṇo lābhī bhavati / na cottaraṃ viśeṣaparimārgaṇābhiyogamavasṛjati / [yena parimārgaṇābhiyogena nirodhaprāptaśca bhavati, na ca nirodhaṃ sākṣātkaroti //] vimukticandra āha - katamāṃ bhūmimupādāya bodhisattvo nirodhaṃ samāpadyate? vajragarbha āha - ṣaṣṭhīṃ bho jinaputra bodhisattvabhūmimupādāya bodhisattvo nirodhaṃ samāpadyate / asyāṃ (Dbh 40) punaḥ saptamyāṃ bodhisattvabhūmau pratiṣṭhito bodhisattvaścittakṣaṇe cittakṣaṇe nirodhaṃ samāpadyate ca vyuttiṣṭhate ca / na ca nirodhaḥ sākṣātkṛta iti vaktavyaḥ / tena so 'cintyena kāyavāṅmana skarmaṇā samanvāgata ityucyate / āścaryaṃ bho yatra hi nāma bodhisattvo bhūtakoṭivihāreṇa ca viharati, na ca nirodhaṃ sākṣātkaroti / tadyathāpi nāma bho jinaputra puruṣaḥ kuśalo mahāsāgare vārilakṣaṇābhijñaḥ paṇḍito vyakto medhāvī tatropagatayā mīmāṃsayā samanvāgato mahāsāgare mahāyānapātrābhirūḍho vahanakuśalaśca bhavati, vārikuśalaśca bhavati, na ca mahāsamudre vāridoṣairlipyate, evameva bho jinaputra asyāṃ saptamyāṃ bodhisattvabhūmau pratiṣṭhito bodhisattvaḥ sarvajñajñānamahāsāgarāvatīrṇaḥ pāramitāmahāyānapātrābhirūḍho bhūtakoṭivihāreṇa ca viharati, na