Phạn tạng (Sanskrit Canon)asmahsuu.htmNguyên tác: Sanskrit
Luận Đại Thừa Trang Nghiêm Kinh (Mahāyānasūtrālaṃkāra)
Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 6 / 7 (50.000 ký tự/trang)
alpataratamotpattito 'timāndyādante punaranutpattirgṛhyate | na tu sakṛdevāgnisaṃbandhāttadabhāvaḥ | naiva cotpannasya kasyacid[ta] sthānaṃ yujyate | lakṣaṇaikāntyāt | aikāntikaṃ hyetatsaṃskṛtalakṣaṇamuktaṃ bhagavatā yaduta saṃskṛtasyānityatā | tadyadi notpannamātraṃ vinaśyet | kaṃcitkālamasyānityatā na syāditi anaikāntikamanityatālakṣaṇaṃ prasahya[jya]te | athāpi syātpratikṣaṇamapūrvotpattau tadevedamiti pratyabhijñānaṃ na syāditi | tadbhavatyeva sādṛśyasya anuvṛttermāyākāra pa[pha]lakavat | sādṛśyāttadbuddhirna tadbhāvāditi | kathaṃ gamyate | nirodhataḥ | na hi tathaivāvasthitasyānte nirodhaḥ syādādikṣaṇanirviśiṣṭatvāt | tasmānna tattadevetyavadhāryate ante pariṇāmopalabdheśca | pariṇāmo hi nāmānyathātvaṃ | tadyadi nādita evārabdhaṃ bhavedādhyātmikabāhyānāṃ bhāvānāmante pariṇāmo nopalabhyeta | tasmādādita evānyathātvamārabdhaṃ yatkrameṇābhivardhamānamante vyaktimāpadyate kṣīrasyeva dadyavasthāyāṃ | yāvattu tadanyathātvaṃ sūkṣmatvānna paricchidyate | tāvatsādṛśyānuvṛttestadevedamimi [ti]jñāyata iti siddhaṃ | tataśca pratikṣaṇamanyathātvāt | kṣaṇikatvaṃ prasiddhaṃ | kutaśca prasiddhaṃ | taddhetutvaphalatvataḥ | kṣaṇikahetutvāt | kṣaṇikaphalatvāccetyarthaḥ | kṣaṇikaṃ hi cittaṃ prasiddhaṃ tasya cānye saṃskārāścakṣurūpādayo hetutaḥ | tasmātte 'pi kṣaṇikā iti siddhaṃ | na tvakṣaṇikāt kṣaṇikaṃ bhavitumarhati yathā nityādanityamiti | cittasya khalvapi sarve saṃskārāḥ phalaṃ | kathamidaṃ gamyate | upāttatvādādhipatyācchuddhasattvānuvṛttitaśca | cittena hi sarve saṃskārāścakṣurādayaḥ sādhiṣṭhānā upāttāḥ sahasaṃmurchanāḥ tadanugrahānuvṛttitaḥ | tasmātte cittasya phalaṃ | cittasya cādhipatyaṃ saṃskāreṣu | yathoktaṃ bhagavatā | cittenāyaṃ loko nīyate cittena parikṛṣyate cittasyotpannasyotpannasya vaśe vartate iti | tathā vijñānapratyayaṃ nāma rūpamityuktaṃ | tasmāccittasya phalaṃ | śuddhacittānuvṛttitaśca | śuddhaṃ hi yogināṃ cittaṃ saṃskārā anuvartante | yathoktaṃ | dhyāyī bhikṣuḥ ṛddhimāṃścittavaśe prāpta imaṃ dāruskandhaṃ sacet suvarṇamadhimucyate tadapyasya tathaiva (MSA_Bagchi 145) syāditi | tasmādapi cittaphalaṃ saṃskārāḥ | sattvānuvṛttitaśca | tathā hi pāpakāriṣu sattveṣu bāhyā bhāvā hīnā bhavanti | puṇyakāriṣu ca praṇītāḥ | atastaccittānuvartanāt cittaphalatvaṃ saṃskārāṇāṃ siddhaṃ | tataśca teṣāṃ kṣaṇikatvaṃ | na hi kṣaṇikasyākṣaṇikaṃ phalaṃ yujyate tadanuvidhāyitvāt | evaṃ tāvadaviśeṣeṇa saṃskārāṇāṃ kṣaṇikatvaṃ dvābhyāṃ ślokābhyāṃ sādhitam | ādhyātmikānāṃ punaḥ sādhanārthaṃ pañca ślokā veditavyāḥ | ādyastaratamenāpi cayenāśrayabhāvataḥ | vikāraparipākābhyāṃ tathā hīnaviśiṣṭataḥ || Msa_18.84 || bhāsvarābhāsvaratvena deśāntaragamena ca | sabījābījabhāvena pratibimbena codayaḥ || Msa_18.85 || caturdaśavidhotpattau hetumānaviśeṣataḥ | cayāyā[pā]rthādayogācca āśrayatva asaṃbhavāt || Msa_18.86 || sthitasyasaṃbhavādante ādyanāśāvikārataḥ | tathā hīnaviśiṣṭatve bhāsvarābhāsvare 'pi ca || Msa_18.87 || gatyabhāvātsthitāyogāccaramatva asaṃbhavāt | anuvṛtteśca cittasya kṣaṇikaṃ sarvasaṃskṛtam || Msa_18.88 || ādyastaratamenāpi yāvatkṣaṇikaṃ sarvasaṃskṛtamiti | kathameṣāmebhiḥ kṣaṇikatvaṃ sidhyati | ādhyātmikānāṃ hi saṃskārāṇāṃ caturdaśavidha utpādaḥ | ādya utpādo yāvatprathamata ātmabhāvābhinirvṛttiḥ | taratamena yaḥ prathamajanmakṣaṇādūrdhvaṃ | cayena ya āhārasvapnabrahmacaryāsamāpattyupacayena | āśrayabhāvataḥ yaścakṣurvijñānādīnāṃ cakṣurādībhirāśrayaiḥ | vikāreṇa yo rāgādibhirvarṇādivipariṇāmataḥ | paripākena yo garbhabālakumārayuvamadhyamavṛddhāvasthāsu | hīnatvena viśiṣṭatvena ca yo durgatau [sugatau?] cotpadyamānānāṃ yathākramaṃ | bhāsvaratvena yo nirmitakāmeṣu paranirmitakāmeṣu rūpārūpyeṣu copapannānāṃ cittamātrādhīnatvāt | abhāsvaratvena yastadanyatropapannānāṃ | deśāntaragamanena yo 'nyadeśotpādanirodhe 'nyadeśotpādaḥ | sabījatvena yo 'hartaścaramān skandhānvarjayitvā | abījatvena yasteṣāmevārhataścarameṣāṃ | pratibimbatvena yo aṣṭavimokṣadhyāyināṃ samādhivaśena pratibimbānāṃ[khyānāṃ] saṃskārāṇāmutpādaḥ | etasyāṃ caturdaśavidhāyāmutpattāvādhyātmikānāṃ saṃskārāṇāṃ kṣaṇikatvaṃ hetumānaviśeṣādibhiḥ kāraṇairveditavyam | ādyotpāde tāvat hetutvaviśeṣāt | yadi hi tasya hetutvena viśeṣo na syāt taduttarāyāḥ saṃskārapravṛtteruttarottaraviśeṣo (MSA_Bagchi 146) nopalabhyeta hetvaviśeṣāt | viśeṣe ca sati taduttarebhyastasyānyatvāt kṣaṇikatvasiddhiḥ | taratamotpāde mānaviśeṣāt | mānaṃ pramāṇamityarthaḥ | na hi pratikṣaṇaṃ vinānyatvena parimāṇaviśeṣo bhavet | upacayotpāde cayāpārthyāt | upastambho hi cayaḥ | tasyāpārthyaṃ syādantareṇa kṣaṇikatvaṃ tathaivāvasthitatvāt | ayogāccopacayasyaiva | na hi pratikṣaṇaṃ vinā puṣṭatarotpattyā yujyetopacayaḥ | āśrayabhāvenotpattāvāśritatvāsaṃbhavāt | na hi tiṣṭhatyāśraye ca tadāśritasyānavasthānaṃ yujyate | yāne tiṣṭhati tadārūḍhānavasthānavadanyathā hyāśrayatvaṃ na saṃbhavet | vikārotpattau paripākotpattau ca sthitasyāsaṃbhavāt | ādyanāśāvikārataḥ | na hi tathāsthitasyaiva rāgādibhirvikāraḥ saṃbhavati | na cāvasthāntareṣu paripāka ādāvavināśe satyante vikārābhāvāt | tathā hīnaviśiṣṭotpattau kṣaṇikatvaṃ veditavyaṃ yathā vikāraparipākotpattau | na hi tathāsthiteṣveva saṃskāreṣu karmavāsanā vṛttiṃ labhate yato durgatau vā syādutpattiḥ sugatau vā | krameṇa hi saṃtatipariṇāmaviśeṣāt vṛttilābho yujyate | bhāsvarābhāsvare 'pi cotpāde tathaiva kṣaṇikatvaṃ yujyate | bhāsvare tāvat tathāsthitasyāsaṃbhavāt cittādhīnavṛttitāyāḥ | abhāsvare 'pi cādau vināśamantareṇānte vikārāyogāt | deśāntaragamanenotpattau gatyabhāvāt | na hi saṃskārāṇāṃ deśāntarasaṃkrāntilakṣaṇā gatirnāma kācit kriyā yujyate | sā hyutpannā vā saṃskāraṃ deśāntaraṃ gamayedanutpannā vā | yadyutpannā tena gatikāle na kaṃcidgata iti sthitasyaiva gamanaṃ nopapadyate | athānutpannā tenāsatyāṃ gatau gata iti na yujyate | sā ca kriyā yadi taddeśastha eva saṃskāre kāritraṃ karoti na yujyate | sthitasyānyadeśāprāpteḥ | athānyadeśasthe na yujyate | vinā kriyayānyadeśāprāpteḥ | na ca kriyā tatra vā anyatra vā deśe sthitā saṃskārādanyopalabhyate | tasmānnāsti saṃskārāṇāṃ deśāntarasaṃtatyutpādādanyā gatiḥ | tadabhāvācca siddhaṃ kṣaṇikatvaṃ | deśāntaranirantarotpattilakṣaṇā gatirvibhavadbhiḥ kāraṇairveditavyā | asti cittavaśena yathā caṅkramaṇādyavasthāsu | asti pūrvakarmāvedhena yathāntarābhavaḥ | astyabhidhāta[astyākṣipta]vaśena yathā kṣiptasyeṣoḥ | asti saṃbandhavaśena yathā yānanadīplavārūḍhānāṃ | asti nodanavaśena yathā vāyupreritānāṃ tṛṇādīnām | asti svabhāvavaśena yathā vāyostiryaggamanamagnerūrdhvaṃ jvalanamapāṃ nimne syandanaṃ | astyanubhāvena yathā mantrauṣadhānubhāvena | keṣāṃcidayaskāntānubhāvenāyasāṃ | ṛddhyanubhāvena ṛddhimatāṃ | sabījābījabhāvenotpattau kṣaṇikatvaṃ veditavyaṃ sthitāyogāccaramāsaṃbhavācca | na hi pratikṣaṇaṃ hetubhāvamantareṇa tathāsthitasyānyasminkāle punarbījabhāvo yujyate | nirbījatvaṃ vā carame kṣaṇe | na ca śakyaṃ (MSA_Bagchi 147) pūrvaṃ sabījatvaṃ carame kṣaṇe nirbījatvamabhyupagantuṃ | tadabhāve caramatvāsaṃbhavāt | tathā hi caramatvameva na saṃbhavati | pratibimbotpattau kṣaṇikatvaṃ cittānuvṛttito veditavyaṃ | pratikṣaṇaṃ cittavaśena tadutpādāt | ekāntāt[evaṃ tāvat]sādhitamādhyātmikaṃ sarvasaṃskṛtaṃ kṣaṇikamiti | bāhyasyedānīṃ kṣaṇikatvaṃ tribhiḥ ślokaiḥ sādhayati | bhūtānāṃ ṣaḍivadhārthasya kṣaṇikatvaṃ vidhīyate | śoṣavṛddheḥ prakṛtyā ca calatvād vṛddhihānitaḥ || Msa_18.89 || tatsaṃbhavātpṛthivyāśca pariṇāmacatuṣṭayāt | varṇagandharasasparśatulyatvācca tathaiva tat || Msa_18.90 || indhanādhīnavṛttitvāttāratamyopalabdhitaḥ | cittānuvṛtteḥ pṛcchātaḥ kṣaṇikaṃ bāhyamapyataḥ || Msa_18.91 || kiṃ punastadbāhyaṃ | catvāri mahābhūtāni | ṣaḍivadhaścārthaḥ | varṇagandharasasparśaśabdā dharmāyatanikaṃ ca rūpam | ato bhūtānāṃ ṣaḍivadhārthasya ca kṣaṇikatvaṃ vidhīyate | kathaṃ vidhīyate | apāṃ tāvacchoṣavṛddheḥ | utsasarastaṭāgādiṣvapāṃ krameṇa vṛddhiḥ śoṣaścopalabhyate | taccobhayamantareṇa pratikṣaṇaṃ pariṇāmaṃ na syātpaścādviśeṣakāraṇābhāvāt | vāyoḥ prakṛtyā calatvād vṛddhihānitaśca | na hyavasthitasya calatvaṃ syāttatsvābhāvāditi[gatyabhāvāditi] prasādhitametat | na ca vṛddhihāsau tathaivāvasthitatvāt | pṛthivyāstatsaṃbhavāt pariṇāmacatuṣṭayācca | tacchabdenāpaśca gṛhyante vāyuśca | adbhyo hi vāyusahitābhyaḥ pṛthivī saṃbhūtā vivartakāle | tasmāttatphalatvāt sāpi kṣaṇikā veditavyā | caturvidhaśca pariṇāmaḥ pṛthivyā upalabhyate | karmakṛtaḥ sattvānāṃ karmaviśeṣāt | upakramakṛtaḥ prahādibhiḥ | bhūtakṛto 'gnyādibhiḥ | kālakṛtaḥ kālāntarapariṇāmataḥ[vāsataḥ] | sa cāntareṇa pratikṣaṇamanyotpattiṃ na yujyate vināśakāraṇābhāvāt | varṇagandharasasparśānāṃ pṛthivyādibhistulyakāraṇatvāt tathaiva kṣaṇikatvaṃ veditavyaṃ | tejasaḥ punaḥ kṣaṇikatvamindhanādhīnavṛttitvāt | na hi tejasyutpanne tejaḥ sahotpannamindhanaṃ tathaivāvatiṣṭhate | na ca dagdhendhanaṃ tejaḥ sthātuṃ samarthaṃ | mā bhūdante 'pyanindhanasyāvasthānamiti | ślokabandhānurodhādvarṇādīnāṃ pūrvamabhidhānaṃ paścāttejasaḥ | śabdaḥ punaryo 'pi kālāntaramupalabhyate ghaṇṭādīnāṃ tasyāpi kṣaṇikatvaṃ veditavyaṃ tāratamyopalabdheḥ | na hyasati kṣaṇikatve pratikṣaṇamandataratamopalabdhiḥ syāt | dharmāyatanikasyāpi rūpasya kṣaṇikatvaṃ prasiddhameva cittānuvṛtteryathā pūrvamuktaṃ | tasmādvāhyamapi kṣaṇikaṃ prasiddhaṃ | pṛcchrayate khalvapi sarvasaṃskārāṇāṃ kṣaṇikatvaṃ sidhyati (MSA_Bagchi 148) kathaṃ kṛtvā | idaṃ tāvadayamakṣaṇikavādī praṣṭavyaḥ | kasmādbhavānanityatvamicchati na [?] saṃskārāṇāṃ kṣaṇikatvaṃ necchatīti | yadyevaṃ vadet pratikṣaṇamanya[nitya]tvasyāgrahaṇāditi sa idaṃ syādvacanīyaḥ | prasiddhakṣaṇikabhāveṣvapi pradīpādiṣu niścalāvasthāyāṃ tadagrahaṇādakṣaṇikatvaṃ kasmānneṣyate | yadyevaṃ vadet pūrvavatpaścādagrahaṇāditi | sa idaṃ syādvacanīyaḥ | saṃskārāṇāmapi kasmādevaṃ neṣyate | yadyevaṃ vadet vilakṣaṇatvāt pradīpāditadanyasaṃskārāṇāmiti | sa idaṃ syādvacanīyaḥ | dvividhaṃ hi vailakṣaṇyaṃ svabhāvavailakṣaṇyaṃ vṛttivailakṣaṇyaṃ ca | tadyadi tāvat svabhāvavailakṣaṇyamabhipretamata eva dṛṣṭāntatvaṃ yujyate | na hi tatsvabhāva eva tasya dṛṣṭānto bhavati yathā pradīpaḥ pradīpasya gaurvā goriti | atha vṛttivailakṣaṇyamata eva dṛṣṭāntatvaṃ pradīpādīnāṃ prasiddhatvāt | kṣaṇikatvānuvṛtteḥ punaḥ sa idaṃ praṣṭavyaḥ | kaccidicchasi yāne tiṣṭhati yānārūḍho gacchediti | yadi no hīti vadet | sa idaṃ syādvacanīyaḥ | cakṣurādiṣu tiṣṭhatsu tadāśritaṃ vijñānaṃ prabandhena gacchatīti na yujyate | yadyevaṃ vadet nanu ca dṛṣṭaṃ vartisaṃniśrite pradīpe prabandhena gacchati vartyā avasthānamiti | sa idaṃ syādvacanīyaḥ | na dṛṣṭaṃ tatprabandhena vartyāḥ pratikṣaṇaṃ vikārotpatteriti | yadyevaṃ vadet sati kṣaṇikattve saṃskārāṇāṃ kasmātpradīpādiva kṣaṇiakatvaṃ na siddhamiti | sa idaṃ syādvacanīyaḥ viparyāsavastutvāt | sadṛśasaṃtatiprabandhavṛttyā hi kṣaṇikatvameṣāṃ na prajñāyate | yataḥ satyapyaparāparatve tadevedamiti viparyāso jāyate | itarathā hi anityanityaviparyāso na syāttadabhāve saṃkleśo na syāt kutaḥ punarvyavadānamityevaṃ paryanuyogato 'pi kṣaṇikatvaṃ sarvasaṃskārāṇāṃ prasiddhaṃ | pudgalanairātmyaprasādhanārthaṃ nairātmyavibhāge dvādaśa ślokāḥ | prajñaptyastitayā vācyaḥ pudgalo dravyato na tu | nopalambhādviparyāsāt saṃkleśāt kliṣṭahetutaḥ || Msa_18.92 || ekatvānyatvatovācyastasmāddoṣadvayādasau | skandhātmatvaprasaṅgācca taddravyatvaprasaṅgataḥ || Msa_18.93 || dravyasan yadyavācyaśca vacanīyaṃ prayojanaṃ | ekatvānyatvato 'vācyo na yukto niṣprayojanaḥ || Msa_18.94 || lakṣaṇāllokadṛṣṭācca śāstrato 'pi na yujyate | indhanāgnyoravācyatvamupalabdherdvayena hi || Msa_18.95 || dvaye sati ca vijñānasaṃbhavātpratyayo na saḥ | nairarthakyādato draṣṭā yāvanmoktā na yujyate || Msa_18.96 || (MSA_Bagchi 149) svāmitve sati cānityamaniṣṭaṃ na pravartayet | tatkarmalakṣaṇaṃ sādhyaṃ saṃbodho bādhyate tridhā || Msa_18.97 || darśanādau ca tadyatnaḥ svayaṃbhūrna trayādapi | tadyatnapratyayatvaṃ ca niryatnaṃ darśanādikaṃ || Msa_18.98 || akartṛtvādanityatvātsakṛnnityapravṛttitaḥ | darśanādiṣu yatnasya svayaṃbhūtvaṃ na yujyate || Msa_18.99 || tathā sthitasya naṣṭasya prāgabhāvādanityataḥ | tṛtīyapakṣābhāvācca pratyayatvaṃ na yujyate || Msa_18.100 || sarvadharmā anātmānaḥ paramārthena śūnyatā | ātmopalambhe doṣaśca deśito yata eva ca || Msa_18.101 || saṃkleśavyavadāne ca avasthācchedabhinnake | vṛttisaṃtānabhedo hi pudgalenopadarśitaḥ || Msa_18.102 || ātmadṛṣṭiranutpādyā abhyāso 'nādikālikaḥ | ayatnamokṣaḥ sarveṣāṃ na mokṣaḥ pudgalo 'sti vā || Msa_18.103 || pudgala kimastīti vaktavyo nāstīti vaktavyaḥ | āha | prajñaptyastitayā vācyaḥ pudgalo dravyato na tu | yataśca prajñaptito 'stīti vaktavyo dravyato nāstīti vaktavyaḥ | evamanekāṃśavādaparigrahe naivāstitve doṣāvakāśo na nāstitve | sa punardravyato nāstīti kathaṃ veditavyaḥ | nopalambhāt | na hi sa dravyata upalabhyate rūpādivat | upalabdhirhi nāma buddhyā pratipattiḥ | na ca pudgalaṃ buddhyā na pratipadyante pudgalavādinaḥ | uktaṃ ca bhagavatā | dṛṣṭa eva dharme ātmānamupalabhate prajñāpayatīti kathaṃ nopalabdho bhavati | na sa evamupalabhyamāno dravyata upalabdho bhavati | kiṃ kāraṇaṃ | viparyāsāt tathā hyanātmanyātmeti viparyāsa ukto bhagavatā | tasmādya evaṃ pudgalagrāho viparyāsaḥ saḥ | kathamidaṃ gamyate | saṃkleśāt | satkāyadṛṣṭikleśalakṣaṇo hyeṣa saṃkleśo yaduta ahaṃ mameti | na ca [cā] viparyāsaḥ saṃkleśo bhavitumarhati | na[sa] caiṣa saṃkleśa iti kathaṃ veditavyaṃ | kliṣṭahetutaḥ | tathāhi taddhetukāḥ kliṣṭā rāgādaya utpadyante | yatra punarvastuni rūpādisaṃjñakeprajñaptiḥ pudgala iti tasmātkimekatvena pudgalo vaktavya āhosvidanyetvena | āha | ekatvānyatvato 'vācyastasmādasau | kiṃ kāraṇaṃ | doṣadvayāt | katamasmāddoṣadvayāt | (MSA_Bagchi 150) skandhātmatvaprasaṅgācca taddravyatvaprasaṅgataḥ | ekatve hi skandhānāmātmatvaṃ prasajyate pudgalasya ca dravyasattvaṃ | athānyatve pudgalasya dravyasattvaṃ | evaṃ hi pudgalasya prajñaptito 'stitvādavaktavyatvaṃ yuktaṃ | tenāvyākṛtavastusiddhiḥ | ye punaḥ śāstuḥ śāsanamatikramya pudgalasya dravyato 'stitvamicchanti ta idaṃ syurvacanīyāḥ | dravyasanyadyavācyaśca vacanīyaṃ prayojanaṃ | kiṃ kāraṇaṃ | ekatvānyatvato 'vācyo na yukto niṣprayojanaḥ | atha dṛṣṭāntamātrāt pudgalasyāvaktavyatvamiccheyuḥ | yathāgnirindhanānnānyo nānanyo vaktavya iti | ta idaṃ syurvacanīyāḥ | lakṣaṇāllokadṛṣṭācca śāstrato 'pi na yujyate | indhanāgnyoravācyatvamupalabdherdvayena hi | ekatvenānyatvena ca agnirhi nāma tejodhāturindhanaṃ śeṣāṇi bhūtāni | teṣāṃ ca bhinnaṃ lakṣaṇamityanya evāgnirindhanāt | loke ca vināpyagninā dṛṣṭamindhanaṃ kāṣṭhādi vināpi cendhanenāgniriti siddhamanyatvaṃ | śāstre ca bhagavatā na kvacidagnīndhanayoravācyatvamuktamityayuktametat | vina punarindhanenāgnirastīti kathamidaṃ vijñāyate | upalabdhestathā hi vāyunā vikṣiptaṃ dūramapi jvalatparaiti | athāpi syādvānustatrendhanamiti ata evāgnīndhanayoranyatvamiti siddhiḥ | kutaḥ | dvayena hi upalabdheriti prakṛtaṃ | dvayaṃ hi tatropalabhyate arcirvāyuścendhanatvena | astyeva pudgalo ya eṣa draṣṭā yāvadvijñātā kartā bhoktā jñātā moktā ca | na sa draṣṭā yujyate | nāpi yāvanmoktā | sa hi darśānādisaṃjñakānāṃ vijñānānāṃ pratyayabhāvena vā kartā bhavet svāmitvena vā | tatra tāvat | dvayaṃ pratītya vijñānasaṃbhavātpratyayo na saḥ | kiṃ kāraṇaṃ | nairarthakyāt | na hi tasya tatra kiṃcitsāmarthyaṃ dṛṣṭaṃ | svāmitve sati vānityamaniṣṭaṃ na pravartayet || sa hi vijñānapravṛttau svāmībhavannani[bhavanni]ṣṭaṃ vijñānamanityaṃ na pravartayet | aniṣṭaṃ ca | naiva tasmādubhayathāpyasaṃbhavāt | asau draṣṭā yāvanmoktā na yujyate | api khalu yadi dravyataḥ pudgalo 'sti | tatkarmalakṣaṇaṃ sādhyaṃ (MSA_Bagchi 151) yadi dravyato 'stitasya karmāpyupalabhyate | yathā cakṣurādīnāṃ darśanādilakṣaṇaṃ ca rūpaprasādādi | na caivaṃ pudgalasya | tasmānna so 'sti dravyataḥ | tasmiṃśca dravyata iṣyamāṇe buddhasya bhagavataḥ | saṃbodho bādhyate tridhā | gambhīrābhisaṃbodhaḥ | asādhāraṇābhisaṃbodhaḥ | lokottarābhisaṃbodhaśca | na hi pudgalābhisaṃbodhe kiṃcidgambhīramabhisaṃbuddhaṃ bhavati | na tīrthyāsādhāraṇaṃ | na lokānucittaṃ | tathā hyeṣa grāhaḥ sarvalokagamyaḥ | tīrthyābhiniviṣṭaḥ | dirghasaṃsārocittaśca | api khalu pudgalo draṣṭā bhavan yāvadvijñātā darśanādiṣu saprayatno vā bhavenniṣprayatno vā | saprayatnasya vā punarasau prayatnaḥ svayaṃbhūrvā bhavedākasmikaḥ | tatpratyayo [vā?] darśanādau ca tadyatnaḥ svayaṃbhūrna trayādapi | tasmādeva ca doṣatrayādvakṣyamāṇāt tadyatnapratyayatvaṃ ca neti vartate | niṣprayatnasya vā punaḥ sataḥ siddhaṃ bhavati | niryatnaṃ darśanādikam | ityasati vyāpāre pudgalasya darśanādau kathamasau draṣṭā bhavati | yāvadvijñātā | doṣatrayādityuktaṃ katamasmāddoṣatrayāt | akartṛtvādanityatvātsakṛnnityapravṛttitaḥ | darśanādiṣu yatnasya svayaṃbhūtvaṃ na yujyate || yadi darśanādiṣu prayatna ākasmiko yato darśanādīni | na tarhi teṣāṃ pudgalaḥ karteti kathamasau draṣṭā bhavati yāvadvijñātā sati vākasmikatve nirapekṣatvāt na kadācitprayatno na syādanityo na syāt | nitye ca prayatne darśanādīnāṃ yugapacca nityaṃ ca pravṛttiḥ syāditi doṣaḥ | tasmānna yujyate darśanādiṣu prayatnasya svayaṃbhūtvaṃ | tathā sthitasya naṣṭasya prāgabhāvādanityataḥ | tṛtīyapakṣābhāvācca pratyayatvaṃ na yujyate || atha pudgalapratyayaḥ prayatnaḥ syāt | tasya tathā sthitasya pratyayatvaṃ na yujyate | prāgabhāvāt | sati hi tatpratyayatve na kadācitpudgalo nāstīti | kimarthaṃ prāk prayatno na syādyadā notpannaḥ | vinaṣṭasyāpi pratyayatvaṃ na yujyate pudgalasyānityatvaprasaṅgāt | (MSA_Bagchi 152) tṛtīyaśca kaścitpakṣo nāsti yanna sthito na vinaṣṭaḥ syāditi | tatpratyayo 'pi prayatno na yujyate | evaṃ tāvadyuktimāśritya dravyataḥ pudgalo nopalabhyate | sarve dharmā anātmānaḥ paramārthena śūnyatā | ātmopalambhe doṣaśca deśito yata eva ca || dharmoddāneṣu hi bhagavatā sarve dharmā anātmāna iti deśitaṃ paramārthaśūnyatāyāmasti karmāsti vipākaḥ kārakastu nopalabhyate ya imāṃśca skandhānnikṣipati anyāṃśca skandhānpratisaṃdadhāti | anyatra dharmasaṃketāditi deśitaṃ | pañcakeṣu pañcādīnavā ātmopalambha iti deśitā | ātmadṛṣṭirbhavati jīvadṛṣṭiḥ nirviśeṣo bhavati tīrthikaiḥ | unmārgapratipanno bhavati | śūnyatāyāmasya cittaṃ na praskandati na prasīdati na saṃtiṣṭhate nādhimucyate | āryadharmā asya na vyavadāyante | evamāgamato 'pi na yujyate | pudgalo 'pi hi bhagavatā tatra tatra deśitaḥ | parijñātāvī bhārahāraḥ śraddhānusāryādipudgalavyavasthānata ityasati dravyato 'stitve kasmāddeśitaḥ | saṃkleśe vyavadāne ca avasthācchedabhinnake | vṛttisaṃtānabhedo hi pudgalenopadarśitaḥ || avasthābhinne hi saṃkleśavyavadāne chedabhinne ca | pudgalaprajñaptimantareṇa tadvṛttibhedaḥ saṃtānabhedaśca deśayituṃ na śakyaḥ | tatra parijñāsūtre parijñeyā dharmāḥ saṃkleśaḥ parijñā vyavadānaṃ | bhārahārasūtre | bhāro bhārādānaṃ ca saṃkleśaḥ | bhāranikṣepaṇaṃ vyavadānaṃ | tayorvṛttibhedaḥ saṃtānabhedaścāntareṇa parijñātāvibhārahārapudgalaprajñaptiṃ na śakyeta deśayituṃ | bodhipakṣāśca dharmā bahudhāvasthāḥ prayogadarśanabhāvanāniṣṭhāmārga viśeṣabhedataḥ | teṣāṃ vṛttibhedaḥ saṃtānabhedaścāntareṇa śraddhānusāryādipudgalaprajñaptiṃ na śakyeta deśayituṃ | yenāsati dravyato 'stitve pudgalo deśita ityayamatra nayo veditavyaḥ | itarathā hi pudgaladeśanā niṣprayojanā prāpnoti | na hi tāvadasāvātmadṛṣṭyutpādanārthaṃ yujyate yasmāt ātmadṛṣṭiranūtpādyā pūrvamevotpannatvāt | nāpi tadabhyāsārthaṃ yasmādātmadṛṣṭer abhyāso 'nādikālikaḥ | yadi cātmadarśanena mokṣa ityasau deśyeta | evaṃ sati syāt ayatnamokṣaḥ sarveṣāṃ tathā hi sarveṣāṃ na dṛṣṭasatyānāmātmadarśanaṃ vidyate | naiva vā mokṣo 'stīti prāpnoti | na hi pūrvamātmānamanātmato gṛhītvā satyābhisamayakāle kaścidātmato gṛhṇāti | (MSA_Bagchi 153) yathā duḥkhaṃ duḥkhataḥ pūrvamagṛhītvā paścādgṛhṇātīti yathāpūrvaṃ tathā paścādapi mokṣo na syāt | sati cātmanyavaśyamahaṃkāramamakārābhyāmātmatṛṣṇayā cānyaiśca tannidānaiḥ kleśairbhavitavyamiti ato 'pi mokṣo na syāt | na vā pudgalo 'stīti abhyupagantavyaṃ | tasminhi sati niyatamete doṣāḥ prasajyante | evamebhirguṇairnityaṃ bodhisattvāḥ samanvitāḥ | ātmārthaṃ ca na riñcanti parārthaṃ sādhayanti ca || Msa_18.104 || hīdhṛtiprabhṛtīnāṃ guṇānāṃ samāsena karma nirdiṣṭam | || mahāyānasūtrālaṃkāre bodhipakṣādhikāraḥ [aṣṭādaśaḥ] samāptaḥ || (MSA_Bagchi 154) ekonaviṃśatyadhikāraḥ āścaryavibhāge trayaḥ ślokāḥ | svadehasya parityāgaḥ saṃpatteścaiva saṃvṛttau | durbaleṣu kṣamā kāye jīvite nirapekṣiṇaḥ || Msa_19.1 || vīryārambho hyanāsvādo dhyāneṣu sukha eva ca | niṣkalpanā ca prajñāyāmāścaryaṃ dhīmatāṃ ga[ma]taṃ || Msa_19.2 || tathāgatakule janmalābho vyākaraṇasya ca | abhiṣekasya ca prāptirbodheścāścaryamiṣyate || Msa_19.3 || atra dvābhyāṃ ślokābhyāṃ pratipattyāścaryamuktaṃ ṣaṭpāramitā ārabhya | dānena hi svadehaparityāga āścaryaṃ śīlasaṃvaranimittamudārasaṃpattityāgaḥ | śeṣaṃ gatārthaṃ | tṛtīyena ślokena phalāścaryamuktaṃ catvāri bodhisattvaphalānyārabhya prathamāyāmaṣṭamyāṃ daśamyāṃ trīṇi śaikṣāṇi phalāni | buddhabhūmau caturthamaśaikṣamatra phalaṃ | anāścaryavibhāge ślokaḥ | vairāgyaṃ karuṇāṃ caitya bhāvanāṃ paramāmapi | tathaiva samacittatvaṃ nāścaryaṃ tāsu yuktatā || Msa_19.4 || tāsviti pāramitāsu | vairāgyamāgamya dāne prayogo nāścaryaṃ | karuṇāmāgamya śīle kṣāntau ca | paramāṃ bhāvanāmāgamyāṣṭamyāṃ bhūmau nirabhisaṃskāranirvikalpo vīryādiprayogo nāścaryam | ātmaparasamacittatāmāgamya sarvāsveva pāramitāsu prayogo nāścaryamātmārtha iva parārthe khedābhāvāt | samacittatāyāṃ trayaḥ ślokāḥ | na tathātmani dāreṣu sutamitreṣu bandhuṣu | sattvānāṃ pragataḥ sneho yathā sattveṣu dhīmatāṃ || Msa_19.5 || arthiṣvapakṣapātaśca śīlasyākhaṇḍanā dhruvaṃ | kṣāntiḥ sarvatra sattvārthaṃ[sarvārthaṃ]vīryārambho mahānapi || Msa_19.6 || dhyānaṃ ca kuśalaṃ nityaṃ prajñā caivāvikalpikā | vijñeyā bodhisattvānāṃ tāsveva samacittatā || Msa_19.7 || (MSA_Bagchi 155) ekaḥ ślokaḥ sattveṣu samacittatāyāṃ | dvau pāramitāsu | na hi sattvānāmātmādiṣu snehaḥ samatayā anugato na cātyantaṃ | tathā hyātmānamapi kadācinmārayanti | bodhisattvānāṃ tu sarvasattveṣu samatayātyantaṃ ca pāramitāsu punardāne samacittatvamarthiṣvapakṣapātāt | śīle 'ṇumātrasyāpi nityamakhaṇḍanā | kṣāntiḥ sarvatreti deśakāle satveṣvabhedanā | vīrye sattvārthaṃ[sarvārthaṃ]vīryārambhātsvaparārthaṃ samaṃ prayogātsarvakuśalārthaṃ ca | śeṣaṃ gatārtham | upakāritvavibhāge ṣoḍaśa ślokāḥ | sthāpanā bhājanatve ca śīleṣveva ca ropaṇaṃ | marṣaṇā cāpakārasya arthe vyāpāragāmitā || Msa_19.8 || āvarjanā śāsane 'smiṃśchedanā saṃśayasya ca | sattveṣu upakāritvaṃ dhīmatāmetadiṣyate || Msa_19.9 || ābhyāṃ ślokābhyāṃ ṣaḍbhiḥ pāramitābhiryathopakāritvaṃ bodhisattvānāṃ tatparidīpitaṃ | dānena hi sattvānāṃ bhājanatve sthāpayanti kuśalakriyāyāḥ | dhyānenāvarjayanti prabhāvaviśeṣayogāt | śeṣaṃ gatārthaṃ | śeṣaiḥ ślokaiḥ mātrādisādharmyeṇopakāritvaṃ darśitam | samāśayena sattvānāṃ dhārayanti sadaiva ye | janayantyāryabhūmau ca kuśalairvardhayanti ca || Msa_19.10 || duṣkṛtātparirakṣanti śrutaṃ vyutpādayanti ca | pañcabhiḥ karmabhiḥ sattvamātṛkalpā jinātmajāḥ || Msa_19.11 || sattvānāṃ mātṛbhūtāḥ sattvamātṛkalpā | mātā hi putrasya pañcavidhamupakāraṃ karoti | garbheṇa dhārayati | janayati | āpāyayati poṣayati saṃvardhayati | apāyādrakṣate | abhilāpaṃ ca śikṣayati | tatsādharmyeṇaitāni pañcabodhisattvakarmāṇi veditavyāni | āryabhūmirāryadharmā veditavyāḥ | śraddhāyāḥ sarvasattveṣu sarvadā cāvaropaṇāt | adhiśīladiśikṣāyāṃ vimuktau ca niyojanāt || Msa_19.12 || buddhādhyeṣaṇataścaiṣāmāvṛteśca vivarjanāt | pañcabhiḥ karmabhiḥ sattvapitṛkalpā jinātmajāḥ || Msa_19.13 || pitā hi putrāṇāṃ pañcavidhamupakāraṃ karoti | bījaṃ teṣāmavaropayati | śilpaṃ śikṣayati | pratirūpairdārairniyojayati | sanmitreṣupanikṣipati | anṛṇaṃ karoti yathā na (MSA_Bagchi 156) paitṛkamṛṇaṃ dāpyate | tatsādharmyeṇa bodhisattvānāmetāni pañca karmāṇi veditavyāni | śraddhā hi sattvānāmāryātmabhāvapratilambhasya bījaṃ | śaikṣāḥ śilpaṃ | vimuktirbhāryā vimuktiprītisukhasaṃvedanā[t?]buddhāḥ kalyāṇamitrāṇi | avaraṇamṛṇasthānam | anarhadeśanāṃ ye ca sattvānāṃ gūhayanti hi | śikṣāvipattiṃ nindanti śaṃsantyeva ca saṃpadam || Msa_19.14 || avavādaṃ ca yacchanti mārānāvedayanti hi | pañcabhiḥ karmabhiḥ sattvabandhukalpā jinātmajāḥ || Msa_19.15 || bandhavo hi bandhūnāṃ pañcavidhamupakāraṃ kurvanti | guhyaṃ gūhayanti | kuceṣṭitaṃ vigarhanti | suceṣṭitaṃ praśaṃsanti | karaṇīyeṣu sāhāyyaṃ gacchanti | vyasanasthānebhyaśca nivārayanti | tatsādharmyeṇaitāni bodhisattvānāṃ pañca karmāṇi veditavyāni | anarhebhyo gambhīradharmedeśanāvinigūhanāt śikṣāvipattisaṃpattyoryathākramaṃ nindanātpraśaṃsanācca | adhigamāyāvavādāt mārakarmavedanācca | saṃkleśe vyavadāne ca svayamaśrāntabuddhayaḥ | yacchanti laukikīṃ kṛtsnāṃ saṃpadaṃ cātilaukikīm || Msa_19.16 || sukhe hite cābhinnā[akheditvādabhinnā] ye sadā sukhahitaiṣiṇaḥ | pañcabhiḥ karmabhiḥ sattvamitrakalpā jinātmajāḥ || Msa_19.17 || taddhi mitraṃ yanmitrasya hite ca sukhe cāviparyastaṃ | sukhaṃ copasaṃharati hitaṃ cābhedyaṃ ca bhavati | hitasukhaiṣi ca nityaṃ | tathā bodhisattvāḥ sattvānāṃ pañcabhiḥ karmabhirmitrakalpā beditavyāḥ | laukikī hi saṃpat sukhaṃ | tayā sukhānubhavāt | lokottarā hitaṃ | kleśavyādhipratipakṣatvāt | sarvadodyamavanto ye sattvānāṃ paripācane | samyagniryāṇavaktāraḥ kṣamā vipratipattiṣu || Msa_19.18 || dvayasaṃpattidātārastadupāye ca kovidāḥ | pañcabhiḥ karmabhiḥ sattvadāsakalpā jinātmajāḥ || Msa_19.19 || dāso hi pañcabhiḥ karmabhiḥ samyag vartate | utthānasaṃpanno bhavati | kṛtyeṣu avisaṃvādako bhavati | kṣamo bhavati paribhāṣaṇatāḍanādīnāṃ | nipuṇo bhavati sarvakāryakaraṇāt | (MSA_Bagchi 157) vicakṣaṇaśca bhavati upāyajñaḥ | tatsādharmyeṇaitāni pañca karmāṇi bodhisattvānāṃ veditavyāni | dvayasaṃpattirlaukikī lokottarā ca veditavyā | anutpattikadharmeṣu kṣāntiṃ prāptāśca ye matāḥ | sarvayānāpadeṣṭāraḥ siddhayogāniyojakāḥ || Msa_19.20 || sumukhāḥ pratikāre ca vipāke cānapekṣiṇaḥ | pañcabhiḥ karmabhiḥ sattvācāryakalpā jinātmajāḥ || Msa_19.21 || pañcavidhena karmaṇā[cāryaḥ?]śiṣyāṇāmupakārī bhavati | svayaṃ suśikṣito bhavati | sarvaṃ śikṣayati | kṣipraṃ śikṣayati | sumukho bhavati suratajātīyaḥ | nirāmiṣacittaśca bhavati | tatsādharmyeṇaitāni bodhisattvānāṃ pañca karmāṇi veditavyāni | sattvakṛtyārthamudyuktāḥ saṃbhārānpurayanti ye | saṃbhṛtānmocayantyāśu vipakṣaṃ hāpayanti ca || Msa_19.22 || lokasaṃpattibhiścitrairalokairyojayanti ca | pañcabhiḥ karmabhiḥ sattvopādhyāyakalpā jinātmajāḥ || Msa_19.23 || upādhyāyaḥ pañcavidhena karmaṇā sārdhaṃ vihāriṇāmupakārī bhavati | pravrājayati upasaṃpādayati | anuśāsti doṣaparivarjane | āmiṣeṇa saṃgṛhṇāti dharmeṇa ca | tatsādharmyeṇaitāni bodhisattvānāṃ pañca karmāṇi veditavyāni | pratikāravibhāge dvau ślokau | asaktyā caiva bhogeṣu śīlasya ca na khaṇḍanaiḥ | kṛtajñatānuyogācca pratipattau ca yogataḥ || Msa_19.24 || ṣaṭsu pāramitāsveva vartamānā hi dehinaḥ | bhavanti bodhisattvānāṃ tathā pratyupakāriṇaḥ || Msa_19.25 || tatheti yathā teṣāṃ bodhisattvā upakāriṇaḥ | tatra bhogeṣvanāsaktyā dāne vartante | śīlasyākhaṇḍanena śīle | kṛtajñatānuyogāt kṣāntau | upakāribodhisattvasya kṛtajñatayā te hi kṣāntipriyā iti | pratipattiyogato vīryadhyānaprajñāsu yena ca pratipadyante yatra ceti kṛtvā | āśāstivibhāge ślokaḥ | vṛddhiṃ hāniṃ ca kāṅkṣanti sattvānāṃ ca prapācanaṃ | viśeṣagamanaṃ bhūmau bodhiṃ cānuttarāṃ sadā || Msa_19.26 || (MSA_Bagchi 158) pañca sthānāni bodhisattvāḥ sadaivāśaṃsante | pāramitāvṛddhiṃ | tadvipakṣahāniṃ | sattvaparipācanaṃ | bhūmiviśeṣagamanaṃ | anuttarāṃ ca samyaksaṃbodhim | abandhyaprayogavibhāge ślokaḥ | trāsahānau samutpāde saṃśayacchedane 'pi ca | pratipattyavavāde ca sadābandhyā jinātmajāḥ || Msa_19.27 || caturvidhe sattvārthe bodhisattvānāmabandhyaḥ prayogo veditavyaḥ | gambhirodāradharmatrāsa[ā?]yoge | bodhicittasamutpāde | utpāditabodhicittānāṃ saṃśayopacchedane | pāramitāpratipattyavavāde ca | samyakprayogavibhāge dvau ślokau | dānaṃ niṣpratikāṅkṣasya niḥspṛhasya punarbhave | śīlaṃ kṣāntiśca sarvatra vīryaṃ sarvaśubhodaye || Msa_19.28 || vinā[ā?]rūpyaṃ tathā dhyānaṃ prajñā copāyasaṃhitā | samyakprayogo dhīrāṇāṃ ṣaṭsu pāramitāsuhi || Msa_19.29 || yathoktaṃ ratnakūṭe | vipāko 'pratikāṅikṣaṇo dāneneti vistaraḥ | parihāṇiviśeṣabhāgīyadharmavibhāge dvau ślokau | bhogasaktiḥ sacchidratvaṃ mānaścaiva sukhallikā | āsvādanaṃ vikalpaśca dhīrāṇāṃ hānihetavaḥ || Msa_19.30 || sthitānāṃ bodhisattvānāṃ pratipakṣeṣu teṣu ca | jñeyā viśeṣabhāgīyā dharmā etadviparyayāt || Msa_19.31 || ṣaṇāṃ pāramitānāṃ vipakṣā hānabhāgīyāḥ | tatpratipakṣā viśeṣabhāgīyā veditavyāḥ | pratirūpakabhūtaguṇavibhāge dvau ślokau | ekaḥ paṭpādaḥ | pravā[tā]raṇāpi kuhanā saumukhyasya ca darśanā | lobhatvena tathā vṛttiḥ śāntavākkāyatā tathā || Msa_19.32 || suvākkaraṇasaṃpacca pratipattivivarjitā | ete hi bodhisattvānāmabhūtatvāya deśitāḥ | viparyayātprayuktānāṃ tadbhūtatvāya deśitāḥ || Msa_19.33 || (MSA_Bagchi 159) ṣaṇāṃpāramitānāṃ pratirūpakāḥ ṣaḍ bodhisattvaguṇāḥ pravā[tā]raṇādayo veditavyāḥ | śeṣaṃ gatārtham | vinayavibhāge ślokaḥ | te dānādyupasaṃhāraiḥ sattvānāṃ vinayanti hi | ṣaṭprakāraṃ vipakṣaṃ hi dhīmantaḥ sarvabhūmiṣu || Msa_19.34 || ṣaṭprakāro vipakṣaḥ | ṣaṇāṃ pāramitānāṃ mātsaryadauḥśīlyakrodhakausīdyavikṣepadauṣprajñyāni yathāṃkramaṃ | śeṣaṃ gatārtham | vyākaraṇavibhāge trayaḥ ślokāḥ | dhīmadvyākaraṇaṃ dvedhā kālapudgalabhedataḥ | bodhau vyākaraṇe caiva mahāccānyadudāhṛtaṃ || Msa_19.35 || notpattikṣāntilābhena mānābhogavihānitaḥ | ekībhāvagamatvācca sarvabuddhajinātmajaiḥ || Msa_19.36 || kṣetreṇa nāmnā kālena kalpanāmnā ca tatpunaḥ | parivārānuvṛttyā ca saddharmasya tadiṣyate || Msa_19.37 || tatra pudgalabhedena vyākaraṇaṃ gotrasthotpāditacittasaṃmukhāsamakṣapudgalavyākaraṇāt | kālabhedena parimitāparimitakālavyākaraṇāt | punarbodhau vyākaraṇaṃ bhavati | vyākaraṇe vā evaṃnāmā tathāgata evamamuṣminkāle vyākariṣyatīti | anyatpunarmahāvyākaraṇaṃ yadaṣṭamyāṃ bhūmāvanutpattikadharmakṣāntilābhataḥ | ahaṃ buddho bhaviṣyāmīti mānaprahāṇataḥ | sarvanimitta[ā?]bhogaprahāṇataḥ | sarvabuddhabodhisatvai[tva]śca sārdhamekībhāvopagamanataḥ | tadātmasaṃtānabhedādarśanāt | punaḥ kṣetrādibhirvyākaraṇamīdṛśe buddhakṣetre evaṃnāmā iyatā kālena buddho bhaviṣyati | evaṃnāmake kalpe īdṛśaścāsya parivāro bhaviṣyati | etāvadantaraṃ kālamasya saddharmānuvṛttirbhaviṣyatīti | niyatipātavibhāge ślokaḥ ṣaṭpādaḥ | saṃpattyutpattinaiyamyapāto 'khede ca dhīmatāṃ | bhāvanāyāśca sātatye samādhānācyutāvapi | kṛtyasiddhāvanābhoge kṣāntilābhe ca sarvathā || Msa_19.38 || ṣaṭpāramitādhikāreṇa ṣaḍvidho niyatipāta eṣa nirdiṣṭaḥ | saṃpattiniyatipāto nityamudārabhogasaṃpattilābhāt | upapattiniyatipāto nityaṃ yatheṣṭopapattiparigrahāt | akhedaniyatipāto n(MSA_Bagchi 160) ityaṃ saṃsāraduḥkhairakhedāt | bhāvanāsātatyaniyatipāto nityaṃ bhāvanāsātatyāt | samādhānācyutau kṛtyasiddhau ca niyatipāto nityaṃ samādhyaparihāṇitaḥ sattvakṛtyasādhanataśca | anābhogānutpattikadharmakṣāntilābhe niyatipātaśca nityamanābhoganirvikalpajñānavihārāt | avaśyakaraṇīyavibhāge ślokaḥ ṣaṭpādaḥ | pūjā śikṣāsamādānaṃ karuṇā śubhabhāvanā | apramādastathāraṇye śrutārthātṛptireva ca | sarvabhūmiṣu dhīrāṇāmavaśyakaraṇīyatā || Msa_19.39 || ṣaṭpāramitā adhikṛtyeyaṃ ṣaḍvidhāvaśyakaraṇīyatā gatārthaḥ ślokaḥ | sātatyakaraṇīyavibhāge dvau ślokau | kāmeṣvādīnavajñānaṃ skhaliteṣu nirīkṣaṇā | duḥkhādhivāsanā caiva kuśalasya ca bhāvanā || Msa_19.40 || anāsvādaḥ sukhe caiva nimittānāmakalpanā | sātatyakaraṇīyaṃ hī dhīmatāṃ sarvabhūmiṣu || Msa_19.41 || ṣaṭpāramitāpariniṣpādanārthaṃ ṣaṭ sātatyakaraṇīyāni | gatārthau ślokau | pradhānavastuvibhāge ślokaḥ ṣaṭpādaḥ | dharmadānaṃ śīlaśuddhirnotpattikṣāntireva ca | vīryārambho mahāyāne antyā sakaruṇā sthitiḥ | prajñā pāramitānāṃ ca pradhānaṃ dhīmatāṃ matam || Msa_19.42 || ṣaṭsu pāramitāsvetat ṣaḍvidhaṃ pradhānaṃ | tatra śīlaviśuddhirāryakāntaṃ śīlam | antyā sakaruṇā sthitiścaturthaṃ dhyānaṃ karuṇāpramāṇayuktaṃ | śeṣaṃ gatārtham | prajñaptivyavasthānavibhāge catvāraḥ ślokāḥ | vidyāsthānavyavasthānaṃ sūtrādyākārabhedataḥ | jñeyaṃ dharmavyavasthānaṃ dhīmatāṃ sarvabhūmiṣu || Msa_19.43 || punaḥ satyavyavasthānaṃ saptadhā tathatāśrayāt | caturdhā ca tridhā caiva yuktiyānavyavasthitiḥ || Msa_19.44 || yoniśaśca manaskāraḥ samyagdṛṣṭiḥ phalānvitā | pramāṇairvicayo 'cintyaṃ jñeyaṃ yukticatuṣṭayam || Msa_19.45 || (MSA_Bagchi 161) āśayāddeśanāccaiva prayogātsaṃbhṛterapi | samudāgamabhedācca trividhaṃ yānamiṣyate || Msa_19.46 || caturvidhaṃ prajñaptivyavasthānaṃ | dharmasatyayuktiyānaprajñaptivyavasthānabhedāt | tatra pañcavidyāsthānavyavasthānaṃ dharmavyavasthānaṃ veditavyaṃ sūtrageyādibhirākārabhedaiḥ | tadantarbhūtānyeva hi tadanyāni vidyāsthānāni mahāyāne bodhisattvebhyo deśyante | satyavyavasthānaṃ tu saptavidhāṃ tathatāmāśritya pravṛttitathatāṃ lakṣaṇatathatāṃ vijñaptitathatāṃ saṃniveśatathatāṃ mithyāpratipattitathatāṃ [viśuddhitathatāṃ?]samyakpratipattitathatāṃ ca | yuktiprajñaptivyavasthānaṃ caturvidham | apekṣāyuktiḥ | kāryakāraṇayuktiḥ | upapattisādhanayuktiḥ | dharmatāyuktiśca | yānaprajñaptivyavasthānaṃ trividhaṃ | śrāvakayānaṃ | pratyekabuddhayānaṃ | mahāyānaṃ ca | tatrāpekṣāyuktistriṣvapi yāneṣu yoniśomanaskāraḥ | tamapekṣya tena pratyayena lokottarāyāḥ samyagdṛṣṭerutpādāt | kāryakāraṇayuktiḥ samyagdṛṣṭiḥ saphalā | upapattisādhanayuktiḥ pratyakṣādibhiḥ pramāṇaiḥ parīkṣā | dharmatāyuktiracintyaṃ sthānaṃ | siddhā hi dharmatā na punaścintyā | kasmād- yoniśomanaskārāt samyagdṛṣṭirbhavati | tato vā kleśaprahāṇaṃ phalamityevamādi | yānatrayavyavasthānaṃ pañcabhirākā rairveditavyaṃ | āśayato deśanātaḥ prayogataḥ saṃbhārataḥ samudāgamataśca | tatra hīnāmāśayadeśanāprayogasaṃbhārasamudāgamāḥ śrāvakayānaṃ madhyāḥ pratyekabuddhayānamuttamā mahāyānaṃ | yathāśayaṃ hi yathābhiprāyaṃ dharmadeśanābhibhavati | yathā deśanaṃ tathā prayogaḥ | yathāprayogaṃ saṃbhāraḥ | yathāsaṃbhāraṃ ca bodhisamudāgama iti | paryeṣaṇāvibhāge ślokaḥ | āgantukatvaparyeṣā anyonyaṃ nāmavastunoḥ | prajñapterdvividhasyātra tanmātratvasya vaiṣaṇā || Msa_19.47 || caturvidhā paryeṣaṇā dharmāṇāṃ | nāmaparyeṣaṇā vastuparyeṣaṇā | svabhāvaprajñaptiparyeṣaṇā | viśeṣaprajñaptiparyeṣaṇā ca | tatra nāmno vastunyāgantukatvaparyeṣaṇā nāmaparyeṣaṇā veditavyā | vastūno nāmnyāgantukatvaparyeṣaṇā vastuparyeṣaṇā veditavyā | tadubhayābhisaṃbandhe svabhāvaviśeṣaprajñaptyoḥ prajñaptimātratvaparyeṣaṇā svabhāvaviśeṣaprajñaptiparyeṣaṇā veditavyā | yathābhūtaparihāra[jñāna]vibhāge daśa ślokāḥ | sarvasyānupalambhācca bhūtajñānaṃ caturvidhaṃ | sarvārthasiddhyai dhīrāṇāṃ sarvabhūmiṣu jāyate || Msa_19.48 || (MSA_Bagchi 162) caturvidhaṃ yathābhūtaparijñānaṃ dharmāṇāṃ nāmaparyeṣaṇāgataṃ | vastuparyeṣaṇāgataṃ | svabhāvaprajñaptiparyeṣaṇāgataṃ | viśeṣaprajñaptiparyeṣaṇāgataṃ ca | tacca sarvasyāsya nāmādikasyānupalambhādveditavyaṃ | uttarārdhena yathābhūtaparijñānasya karmaṇāṃ mahātmyaṃ darśayati | pratiṣṭhābhogabījaṃ hi nimittaṃ bandhanasya hi | sāśrayāścittacaittāstu badhyante 'tra sabījakāḥ || Msa_19.49 || tatra pratiṣṭhānimittaṃ bhājanalokaḥ | bhoganimittaṃ pañca rūpādayo viṣayāḥ | bījanimittaṃ yatteṣāṃ bījamālayavijñānaṃ | yatra[atra]trividhe nimitte sāśrayāścittacaittā vadhyante | yacca teṣāṃ bījamālayavijñānam | āśrayāḥ punaścakṣurādayo veditavyāḥ | purataḥ sthāpitaṃ yacca nimittaṃ yatsthitaṃ svayaṃ | sarvaṃ vibhāvayandhīmān labhate bodhimuttamām || Msa_19.50 || tatra purataḥ sthāpitaṃ nimittaṃ yacchrutacintābhāvanāprayogenālambanīkṛtaṃ parikalpitaṃ | sthitaṃ svayameva yatprakṛtyālambanībhūtamayatnaparikalpitaṃ | tasya vibhāvanādhi[vi]gamo 'nālambanībhāvaḥ | akalpanā tadupāyo nimittapratipakṣaḥ | taccobhayaṃ kramādbhavati | pūrvaṃ hi sthāpitasya paścāt svayaṃsthitasya | tatra caturviparyāsānugataṃ pudgalanimittaṃ vibhāvayanyogī śrāvakabodhiṃ pratyekabodhiṃ vā labhate | sarvadharmanimittaṃ vibhāvayan mahābodhim | etena yathā tattvaṃ parijñāya mokṣāya saṃvartate yathābhūtaṃ parijñānaṃ | tatparidīpitam | tathatālambanaṃ jñānaṃ dvayagrāhavivarjitaṃ | dauṣṭhulyakāyapratyakṣaṃ tatkṣaye dhīmatāṃ matam || Msa_19.51 || etena yathāsvabhāvatrayaparijñānāt paratantrasvabhāvakṣayāya saṃvartate | tatparidīpitaṃ | tathatālambanatvena pariniṣpannaṃ svabhāvaṃ parijñāya | dvayagrāhavivarjitatvena kalpitaṃ | dauṣṭhulyakāyapratyakṣatvena paratantraṃ | tasyaiva kṣayāya saṃvartate dauṣṭhulyakāyasyālayavijñānasya tatkṣayārthaṃ tatkṣaye | tathatālambanaṃ jñānamanānākārabhāvitaṃ | sadasattārthe pratyakṣaṃ vikalpavibhu cocyate || Msa_19.52 || anānākārabhāvitaṃ nimittatathatayoranānātvadarśanāt | etena śrāvakānimittādvodhisattvānimittasya viśeṣaḥ paridīpitaḥ | te hi nimittānimittayornānātvaṃ paśyantu | (MSA_Bagchi 163) sarvanimittānāmamanasikārādanimittasya ca dhātormanasikārādanimittaṃ samāpadyante | bodhisattvāstu tathatāvyatirekeṇa nimittapaśyanto nimittamevānimittaṃ paśyantyatasteṣāṃ tajjñānamanānākārabhāvitaṃ | sattārthe ca tathatāyāmasattārthe ca nimitte pratyakṣaṃ vikalpavibhu cocyate | vikalpavibhutvalābhādyathāvikalpaṃ sarvārthasamṛddhitaḥ | tattvaṃ saṃcchādya bālānāmatattvaṃ khyāti sarvataḥ | tattvaṃ tu bodhisattvānāṃ sarvataḥ khyātyapāsya tat || Msa_19.53 || etena yathā bālānāṃ svarasenātattvameva khyāti nimittaṃ na tattvaṃ tathatā | evaṃ bodhisattvānāṃ svarasena tattvameva khyāti nātatvamityupadarśitam | akhyānakhyānatā jñeyā asadarthasadarthayoḥ | āśrayasya parāvṛttirmokṣo 'sau kāmacārataḥ || Msa_19.54 || asadarthasya nimittasyākhyānatā sadarthasya tathatāyāḥ khyānatā āśrayaparāvṛttirveditavyā | tayā hi tadakhyānaṃ khyānaṃ ca | saiva ca mokṣo veditavyaḥ | kiṃ kāraṇaṃ | kāmacārataḥ | tadā hi svatantro bhavati svacittavaśavartī prakṛtyaiva nimittāsamudācārāt | anyonyaṃ tulyajātīyaḥ khyātyarthaḥ sarvato mahān | antarāyakarastasmātparijñāyainamutsṛjet || Msa_19.55 || idaṃ kṣetrapariśodhano[nau]pāye[ya]yathābhūtaparijñānaṃ | bhājanalokā[ko ']rtho mahānanyonyo vartamānastulyajātīyaḥ khyāti sa evāyamiti | sa caivaṃ khyānādantarāyakaro bhavati buddhakṣetrapariśuddhaye | tasmādantarāyakaraṃ parijñāyainamutsṛjedevaṃ khyātaṃ | aprameyavibhāge ślokaḥ | paripācyaṃ viśodhyaṃ ca prāpyaṃ yogyaṃ ca pācane | samyaktvadeśanāvastu aprameyaṃ hi dhīmatām || Msa_19.56 || pañcavidhaṃ hi vastu bodhisattvānāmaprameyaṃ | paripācyaṃ vastu sattvadhāturaviśeṣeṇa viśodhyaṃ lokadhāturbhājanalokasaṃgṛhītaḥ | prāpyaṃ dharmadhātuḥ | paripācanayogyaṃ vineyadhātuḥ | samyagdeśanāvastu vinayopāyadhātuḥ | deśanāphalavibhāge dvau ślokau | (MSA_Bagchi 164) bodhisattva[citta]sya cotpādo notpādakṣāntireva ca | cakṣuśca nirmalaṃ hīnamāśravakṣaya eva ca || Msa_19.57 || saddharmasya sthitirdīrghā vyutpatticchittibhogatā | deśanāyāḥ phalaṃ jñeyaṃ tatprayuktasya dhīmataḥ || Msa_19.58 || deśanāyāṃ prayuktasya bodhisattvasyāṣṭavidhaṃ deśanāyāḥ phalaṃ veditavyaṃ | śrotṛṣu kecidbodhicittamutpādayanti | kecidanutpattikadharmakṣāntiṃ pratilabhante | kecidvirajo vigatamalaṃ dharmeṣu dharmacakṣurutpādayanti hīnayānasaṃgṛhītaṃ | keccidāśravakṣayaṃ prāpnuvanti | saddharmaśca cirasthitiko bhavati paraṃparādhāraṇatayā | avyutpannānāmarthavyutpattirbhavati | saṃśayitānāṃ saṃśayacchedo bhavati | viniścitānāṃ saddharmasaṃbhogo bhavati anavadyo prītirasaḥ | mahāyānamahattvavibhāge dvau ślokau | ālambanamahatvaṃ ca pratipatterdvayostathā | jñānasya vīryārambhasya upāye kauśalasya ca || Msa_19.59 || udāgamamahattvaṃ ca mahattvaṃ buddhakarmaṇaḥ | etanmahattvayogāddhi mahāyānaṃ nirucyate || Msa_19.60 || saptavidhamahattvayogānmahāyānamityucyate | ālambanamahattvenāpramāṇavistīrṇasūtrādidharmayogāt | pratipattimahattvena dvayoḥ pratipatteḥ svārthe parārthe ca | jñānamahattvato dvayorjñānātpudgalanairātmyasya dharmanairātmyasya ca prativedhakāle | vīryārambhamahattvena trīṇi kalpāsaṃkhyeyāni sātatyasatkṛtyaprayogāt | upāyakauśalyamahattvena saṃsārāparityāgāsaṃkleśataḥ | samudāgamamahattvena balavaiśāradyāveṇikabuddhadharmasamudāgamāt | buddhakarmamahattvena ca punaḥ punarabhisaṃbodhimahāparinirvāṇasaṃdarśanataḥ | mahāyānasaṃgrahavibhāge dvau ślokau | gotraṃ dharmādhimuktiśca cittasyotpādanā tathā | dānādipratipattiśca nyāyā[mā]vakrāntireva ca || Msa_19.61 || sattvānāṃ paripākaśca kṣetrasya ca viśodhanā | apratiṣṭhitanirvāṇaṃ bodhiḥ śreṣṭhā ca darśanāt[darśanā] || Msa_19.62 || etena daśavidhena vastuna kṛtsnaṃ mahāyānaṃ saṃgṛhītaṃ | tatra satvānāṃ paripācanaṃ bhūmipratiṣṭha[praviṣṭa]sya yāvatsaptamyāṃ bhūmau veditavyaṃ | kṣetrapariśodhanamapratiṣṭhitanirvāṇaṃ cāvinivartanīyāyāṃ bhūmau trividhāyāṃ | śreṣṭhā bodhirbuddhabhūmau | tatraiva cābhisaṃbodhimahāparinirvāṇasaṃdarśanā veditavyā | śeṣaṃ gatārtham | (MSA_Bagchi 165) bodhisattvavibhāge daśa ślokāḥ | ādhimokṣika ekaśca śuddhādhyāśayiko 'paraḥ | nimitte cānimitte ca cāryapyanabhisaṃskṛte | bodhisattvā hi vijñeyāḥ pañcaite sarvabhūmiṣu || Msa_19.63 || tatra nimittacārī dvitīyāṃ bhūmimupādāya yāvat ṣaṣṭhayāṃ | animittacārī saptamyām | anabhisaṃskāracārī pareṇa | śeṣaṃ gatārtham | kāmeṣvasaktastriviśuddhakarmā krodhābhibhūmyaṃ guṇatatparaśca | dharme 'calastattvagabhīradṛṣṭirbodhau spṛhāvān khalu bodhisattvaḥ || Msa_19.64 || etena ṣaṭpāramitāpratipattito mahābodhipraṇidhānataśca bodhisattvalakṣaṇaṃ paridīpitam | anugraheccho 'nupaghātadṛṣṭiḥ paropaghāteṣvadhivāsakaśca | dhīro 'pramattaśca bahuśrutaśca parārthayuktaḥ khalu bodhisattvaḥ || Msa_19.65 || tatra dhīra ārabdhavīryo duḥkhairaviṣādāt | apramatto dhyānasukheṣvasaktaḥ | śeṣaṃ gatārtham | ādīnavajñaḥ svaparigraheṣu bhogeṣvasakto hyanigūḍhavairaḥ | yogī nimitte kuśalo 'kudṛṣṭiradhyātmasaṃsthaḥ khalu bodhisattvaḥ || Msa_19.66 || tatra bhogeṣvasakto yastānvihāya pravrajati | nimittakuśalaḥ śamathādinimittatrayakauśalyāt | adhyātmasaṃstho mahāyānāvikampanāt | mahāyānaṃ hi bodhisattvānāmadhyātmaṃ | śeṣaṃ gatārtham | dayānvito hrīguṇasaṃniviṣṭo duḥkhādhivāsātsvasukheṣvasaktaḥ | smṛtipradhānaḥ susamāhitātmā yānāvikāryaḥ khalu bodhisattvaḥ || Msa_19.67 || tatra smṛtipradhāno dhyānavān smṛtibalena cittasamādhānāt | susamāhitātmā nirvikalpajñānaḥ | śeṣaṃ gatārtham | duḥkhāpaho duḥkhakaro na caiva duḥkhādhivāso na ca duḥkhabhītaḥ | duḥkhādvimukto na ca duḥkhakalpo duḥkhābhyupetaḥ khalu bodhisattvaḥ || Msa_19.68 || tatra duḥkhādvimukto dhyānavān kāmadhātuvairāgyād duḥkhaduḥkhatāmokṣataḥ | duḥkhābhyupetaḥ saṃsārābhyupagamāt | śeṣaṃ gatārtham | dharmerato 'dharmarataḥ [dharme 'rato 'dharmarataḥ] prakṛtyā dharme jugupsī dharamābhiyuktaḥ | dharme vaśī dharmanirandhakāro dharmapradhānaḥ khalu bodhisattvaḥ || Msa_19.69 || (MSA_Bagchi 166) atra dharme jugupsī akṣāntijugupsanāt | dharme vaśī samāpattau | dharmapradhāno mahābodhiparamaḥ | dharma evātra dharama ukto vṛttānuvṛttyā | śeṣaṃ gatārtham | bhogāpramatto niyamāpramatto rakṣāpramattaḥ kuśalāpramattaḥ | sukhāpramatto dharamāpramatto yānāpramatto khalu bodhisattvaḥ || Msa_19.70 || ratra rakṣāpramattaḥ kṣāntimān svaparacittānurakṣaṇāt | dharmāpramatto yathābhūtadharmaprajñānāt | śeṣaṃ gatārtham | vimānalajjāstanudoṣalajja amarṣalajjaḥ parihāṇilajjaḥ | viśāla[visāra]lajjastunadṛṣṭilajjaḥ yānānyalajjaḥ khalu bodhisattvaḥ || Msa_19.71 || tatra vimānalajjo yo 'rthino na vimānayati | tanudoṣalajjo 'ṇumātreṣvavadyeṣu bhayadarśī tanudṛṣṭilajjo dharma nairātmyaprativedhī | śeṣaṃ gatārthaṃ | sarvairebhiḥ ślokaiḥ paryāyāntareṇa ṣaṭpāramitāpratipattito mahābodhipraṇidhānataśca bodhisattvalakṣaṇaṃ paridīpitam | ihāpi cāmutra upekṣaṇena saṃskārayogena vibhutvalābhaiḥ | śamopa[samaupa]deśena mahāphalena anugrahe vartati bodhisattvaḥ || Msa_19.72 || ihaiva sattvānāmanugrahe vartate dānena | amutra śīlenopapattiviśeṣaṃ prāpya | saṃskārayogeneti vīryayogena | mahāphaleneti buddhatvena | śeṣaṃ gatārtham | etena ṣaḍbhiḥ pāramitābhirmahābodhipraṇidhānena ca yathā sattvānugrahe bodhisattvo vartate tatparidīpitam | bodhisattvasāmānyanāmavibhāge aṣṭau ślokāḥ | bodhisattvo mahāsattvo dhīmāṃścaivottamadhyutiḥ | jinaputro jinādhāro vijetātha jināṅkuraḥ || Msa_19.73 || vikrāntaḥ paramāścaryaḥ sārthavāho mahāyaśāḥ | kṛpāluśca mahāpuṇya īśvaro dhārmikastathā || Msa_19.74 || etāni ṣoḍaśa sarvabodhisattvānāmanvarthanāmāni sāmānyena | sutattvabodhaiḥ sumahārthabodhaiḥ sarvāva[rtha]bodhairapi nityabodhaiḥ | upāyabodhaiśca viśeṣaṇena tenocyate hetuna bodhisattvaḥ || Msa_19.75 || pañcavidhena bodhaviśeṣeṇa bodhisattva ityucyate | pudgaladharma nairātmyabodhena | sarvākārasarvārthabodhena akṣayāvabodhena parinirvāṇasaṃdarśane 'pi | yathā vineyaṃ ca vinayopāyabodhena | (MSA_Bagchi 167) ātmānubodhāttanudṛṣṭibodhādvicitravijñaptivibodhataśca | sarvasya cābhūtavikalpabodhāttenocyate hetuna bodhisattvaḥ || Msa_19.76 || atra punaścaturvidhabodhaviśeṣaṃ darśayati cittamanovijñānabodhataḥ | teṣāṃ cābhūtaparikalpatvāvabodhataḥ | tatra cittamālayavijñānaṃ | manastadālambanamātmadṛṣṭyādisaṃprayuktaṃ | vijñānaṃ ṣaḍvijñānakāyāḥ | abodhabodhādanubodhabodhādabhāvabodhātprabhavānubodhāt | abodhabodhapratibodhataśca tenocyate hetuna bodhisattvaḥ || Msa_19.77 || atra punaḥ pañcavidhaṃ bodhaviśeṣaṃ darśayati | avidyābodhāt | vidyābodhāt | parikalpitādisvabhāvatrayabodhācca | tatrābodhatvena bodhapratibodhāt pariniṣpannasvabhāvabodho veditavyaḥ | anarthabodhātparamārthabodhātsarvāva[rtha]bodhātsakalārthabodhāt | boddhavyabodhāśrayabodhabodhāttenocyate hetuna bodhisattvaḥ || Msa_19.78 || atra pañcavidhaṃ bodhaviśeṣaṃ darśayati | paratantralakṣaṇabodhāt | pariniṣpannalakṣaṇabodhāt | [parikalpitalakṣaṇabodhāt?] sarvajñeyasarvākārabodhāt | bodhyabodhakabodhi[dha]trimaṇḍalapariśuddhibodhācca | niṣpannabodhātpadabodhataśca garbhānubodhāt kramadarśanasya | bodhādbhṛśaṃ saṃśayahānibodhāt tenocyate hetuna bodhisattvaḥ || Msa_19.79 || tatra niṣpannabodho buddhatvaṃ | padabodho yena tuṣitabhavane vasati | garbhānubodho yena mātuḥ kukṣimavakrāmati | kramadarśane bodho yena garbhānniṣkramaṇaṃ kāmaparibhogaṃ pravrajyāṃ duṣkaracaryāmabhisaṃbodhiṃ ca darśayati | bhṛśaṃ saṃśayahānibodho yena sarvasaṃśayacchedāya sattvānāṃ dharmacakraṃ pravartayati | lābhī hyalābhī dhīsaṃsthitaśca boddhānuboddhā pratideśakaśca | nirjalpabuddhirhatamānamānī hyapakvasaṃpakvamatiśca dhīmān || Msa_19.80 || atraikādaśavidhenātītādinā bodhena bodhisattvaḥ paridīpitaḥ | tatra lābhī alābhī dhīsaṃsthitaścātītānāgatapratyutpannairbodhairyathākramaṃ | boddhā svayaṃbodhāt | anuboddhā parato bodhādetenādhyātmikabāhyaṃ bodhaṃ darśayati | pratideśako nirjalpabuddhirityaudārikasūkṣmaṃ | mānī hatamānīti hīnapraṇītam | apakvasaṃpakvamatiśceti dūrāntikaṃ bodhaṃ darśayati | || mahāyānasūtrālaṃkāre guṇādhikāraḥ [ekonaviṃśatitamaḥ?] samāptaḥ || (MSA_Bagchi 168) viṃśatitamaekaviṃśatitamaścādhikāraḥ liṅgavibhāge dvau ślokau | anukampā priyākhyānaṃ dhīratā muktahastatā | gambhīrasaṃdhinirmokṣo liṅgānyetāni dhīmatāṃ || Msa_20.1 || parigrahe 'dhimuktyāptāvakhede dvayasaṃgrahe | āśayācca prayogācca vijñeyaṃ liṅgapañcakaṃ || Msa_20.2 || tatraprathamena ślokena pañca bodhisattvaliṅgāni darśayati | dvitīyena teṣāṃ karma samāsa saṃgrahaṃ ca | tatrānukampā bodhicittena sattvaparigrahārthaṃ priyākhyānaṃ sattvānāṃ buddhaśāsanādhimuktilābhārthaṃ dhīratā duṣkaracaryādibhirakhedārthaṃ muktahastatā gambhīrasaṃdhinirmokṣaṇaṃ ca dvayena saṃgrahārthamāmiṣeṇa dharmeṇa ca yathākramam | eṣāṃ pañcānāṃ liṅgānām anukampā āśayato veditavyā | śeṣāṇi prayogataḥ | gṛhipravrajitapakṣavibhāge trayaḥ ślokāḥ | bodhisattvā hi satataṃ bhavantaścakravartinaḥ | prakurvanti hi sattvārthaṃ gṛhiṇaḥ sarvajanmasu || Msa_20.3 || ādānalabdhā pravrajyā dharmatopagatā parā | nidarśikā ca pravrajyā dhīmatāṃ sarvabhūmiṣu || Msa_20.4 || aprameyairguṇairyuktaḥ pakṣaḥ pravrajitasya tu | gṛhiṇo bodhisattvāddhi yatistasmādviśiṣyate || Msa_20.5 || ekena ślokena yādṛśe gṛhipakṣe sthito bodhisattvaḥ sattvārthaṃ karoti tatparidīpitaṃ | dvitīyena yādṛśe pravrajitapakṣe | tatra trividhā pravrajyā veditavyā | samādānalabdhā | dharmatālabdhā | nidarśikā ca nirmāṇaiḥ | tṛtīyena gṛhipakṣāt pravrajitapakṣasya viśeṣaḥ paridīpitaḥ | adhyāśayavibhāge ślokaḥ ṣaṭpādaḥ | paratreṣṭaphalecchā ca śubhavṛttāvihaiva ca | nirvāṇecchā ca dhīrāṇāṃ sattveṣvāśaya iṣyate | aśuddhaśca viśuddhaśca suviśuddhaḥ sarvabhūmiṣu || Msa_20.6 || (MSA_Bagchi 169) etena samāsataḥ pañcavidho 'dhyāśayaḥ paridīpitaḥ | sukhādhyāśayaḥ | paratreṣṭaphalecchāhitādhyāśayaḥ ihaiva kuśalapravṛttīcchā nirvāṇecchā tadubhayādhyāśaya eveti nānyo veditavyaḥ | aśuddhādikāstrayo 'dhyāśayā apraviṣṭānāṃ | bhūmipraviṣṭānāṃ | avinivartanīyabhūmiprāptānāṃ ca yathākramaṃ veditavyāḥ | parigrahavibhāge ślokaḥ | praṇidhānātsamāccittādādhipatyātparigrahaḥ | gaṇasya karṣaṇatvācca dhīmatāṃ sarvabhūmiṣu || Msa_20.7 || caturvidhaḥ sattvaparigraho bodhisattvānāṃ praṇidhānaparigraho veditavyo bodhicittena sarvasattvaparigrahaṇāt | samacittatāparigraha ātmaparasamatālābhādabhisamayakāle | ādhipatyaparigrahaḥ svāmibhūtasya yeṣāmasau svāmī | gaṇaparikarṣaṇaparigrahaśca śiṣyagaṇopādanāt | upapattivibhāge ślokaḥ | karmaṇaścādhipatyena praṇidhānasya cāparā | samādheśca vibhutvasya cotpattirdhīmatāṃ matā || Msa_20.8 || caturvidhā bodhisattvānāmupapattiḥ karmādhipatyena yādhimukticaryābhūmisthitānāṃ karmavaśenābhipretasthānopapattiḥ praṇidhānavaśena yā bhūmipraviṣṭānāṃ sarvasattvaparipācanārthaṃ tiryagādihīnasthānopapattiḥ | samādhyādhipatyena yā dhyānāni vyāvartya kāmadhātāvupapattiḥ | vibhutvādhipatyena yā nirmāṇaistuṣitabhavanādyupapattisaṃdarśanāt | vihārabhūmivibhāge triṃśat [udāna] ślokāḥ | lakṣaṇātpudlācchikṣāskandhaniṣpattiliṅgataḥ | nirukteḥ prāptitaścaiva vihāro bhūmireva ca || Msa_20.9 || lakṣaṇavibhāgamārabhya pañca ślokāḥ | śūnyatā paramātmasya karma[ā?]nāśe vyavasthitiḥ | vihṛtya sasukhairdhyānairjanma kāme tataḥ param || Msa_20.10 || tataśca bodhipakṣāṇāṃ saṃsāre pariṇāmanā | vinā ca cittasaṃkleśaṃ sattvānāṃ paripācanā || Msa_20.11 || upapattau ca saṃcitya saṃkleśasyānurakṣaṇā | ekāyanapathaśliṣṭānimittaikāntikaḥ pathaḥ || Msa_20.12 || (MSA_Bagchi 170) animitte 'pyanābhogaḥ kṣetrasya ca viśodhanā | sattvapākasya niṣpattirjāyate ca tataḥ param || Msa_20.13 || samādhidhāraṇīnāṃ ca bodheścaiva viśuddhatā | etasmācca vyavasthānādvijñeyaṃ bhūmilakṣaṇam || Msa_20.14 || ekādaśa vihārā ekādaśa bhūmayaḥ | tepāṃ lakṣaṇaṃ | prathamāyāṃ bhūmau paramaśūnyatābhisamayo lakṣaṇaṃ pudgaladharma nairātmyābhisamayāt | dvitīyāyāṃ karmaṇāmavipraṇāśavyavasthānaṃ kuśalākuśalakarmapathatatphalavaicitryajñānāt | tṛtīyāyāṃ sātiśayasukhairbodhisattvadhyānairvihṛtyāparihīnasyaiva tebhyaḥ kāmadhātāvupapattiḥ | caturthyā bodhipakṣabahulavihāriṇo 'pi bodhipakṣāṇāṃ saṃsāre pariṇāmanā | pañcabhyāṃ caturāryasatyabahulavihāritayāvinātmanaścittasaṃkleśena sattvānāṃ paripācanāyāṃ nānāśāstraśilpapraṇayanāt | ṣaṣṭhyāṃ pratītyasamutpādabahulavihāritayā saṃcityabhavopapattau tatra saṃkleśasyānurakṣaṇā | saptamyāṃ miśropamiśratvenaikāyanapathasyāṣṭamasya vihārasya śliṣṭa ānimittikaikāntiko mārgaḥ | aṣṭabhyāmanimitte 'pyanābhogo nirabhisaṃskārānimittavihāritvād buddhakṣetrapariśodhanā ca | navamyāṃ pratisaṃvidvaśitayā sattvaparipākaniṣpattiḥ sarvākāraparipācanasāmarthyāt | daśamyāṃ samādhimukhānāṃ dhāraṇīmukhānāṃ ca viśuddhatā | ekādaśyāṃ buddhabhūmau bodhiviśuddhatā lakṣaṇāṃ [ṇaṃ]sarvajñeyāvaraṇaprahāṇāt | bhūmiṣṭhe ca [ṣvevaṃ] pudgalavibhāgamārabhya dvau ślokau | viśuddhadṛṣṭiḥ suviśuddhaśīlaḥ samāhito dharmavibhūtamānaḥ | saṃtānasaṃkleśaviśuddhibhede nirmāṇa ekakṣaṇalabdhabuddhiḥ || Msa_20.15 || upekṣakaḥ kṣetraviśodhakaśca syātsattvapāke kuśalo maharddhiḥ | saṃpūrṇakāyaśca nidarśane ca śakto 'bhiṣiktaḥ khalu bodhisattvaḥ || Msa_20.16 || daśasu bhūmiṣu daśa bodhisattvā vyavasthāpyante | prathamāyāṃ viśuddhadṛṣṭiḥ pudgaladharmadṛṣṭipratipakṣajñānalābhāt | dvitīyāyāṃ suviśuddhaśīlaḥ sūkṣmāpattiskhalitasamudācārasyāpyabhāvāt | tṛtīyāyāṃ samāhito bhavatyacyutadhyānasamādhilā