Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)asmahsuu.htmNguyên tác: Sanskrit

Luận Đại Thừa Trang Nghiêm Kinh (Mahāyānasūtrālaṃkāra)

Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 2 / 7 (50.000 ký tự/trang)
rakāraḥ pariparipākaprabhedaḥ |
(MSA_Bagchi 34)
tṛtīyacaturthau ślokau |
hitāśayeneha yathā jinātmajo vyavasthitaḥ sarvajagadvipācayan |
tathā na mātā na pitā na bandhavaḥ suteṣu bandhuṣvapi suvyavasthitāḥ || Msa_8.14 ||
tathājano nātmani vatsalo mataḥ kuto 'pi susnigdhaparāśraye jane |
yathā kṛpātmā parasattvavatsalo hite sukhe caiva niyojanānmataḥ || Msa_8.15 ||
ābhyāṃ kiṃ darśayati | yādṛśenāśayena bodhisattvaḥ sattvānparipācayati tamāśayaṃ darśayati | mātāpitṛbāndhavāśayaviśiṣṭaṃ lokātmavātsalyaviśiṣṭaṃ ca hitasukhasaṃyojanāt | ātmavatsalastu loka ātmānaṃ hite ca sukhe ca saṃniyojayati |
avaśiṣṭaiḥ ślokairyena prayogeṇa sattvānparipācayati taṃ pāramitā pratipattyā saṃdarśayati |
yādṛśena dānena yathā sattvānparipācayati tadārabhya ślokaḥ |
na bodhisattvasya śarīrabhogayoḥ pareṣvadeyaṃ punarasti sarvathā |
anugraheṇa dvividhena pācayan paraṃ samairdānaguṇairna tṛpyate || Msa_8.16 ||
trividhena dānena pācayati | sarvasvaśarīrabhogadānena aviṣamadānena atṛptidānena ca | kathaṃ paripācayati dṛṣṭadharmasaṃparāyānugraheṇa | avighātenecchāparipūrṇāt [pūraṇāt] | anāgatena [tena] ca saṃgṛhya kuśalapratiṣṭhāpanāt |
yādṛśena śīlena yathā satvānparipācayati tadārabhya ślokaḥ |
sadāprakṛtyādhyavihiṃsakaḥ svayaṃ rato 'pramatto 'tra paraṃ niveśayan |
paraṃparānugrahakṛdūdvidhā pare vipākaniṣyandaguṇena pācakaḥ || Msa_8.17 ||
pañcavidhena śīlena | dhruvaśīlena prakṛtiśīlena paripūrṇaśīlenādhyaviṃhiṃsakatvāt | paripūrṇo hyavihiṃsako 'dhyavihiṃsako daśakuśalakarmapathaparipūritaḥ | yathoktaṃ dvitīyāyāṃ bhūmau | adhigamaśīlena svayaṃratatayā nirantarāskhalitaśīlena cāpramattatayā | kathaṃ ca (MSA_Bagchi 35) paripācayati | śīle saṃniveśanāt | dvidhānugrahakriyayā dṛṣṭadharme saṃparāye ca | saṃparāyānugrahaṃ pareṣu vipākaniṣyandaguṇābhyāṃ paraṃparayā karoti | tadvipākaniṣyandayoranyonyānukūlyenāvyavacchedāt |
yādṛśyā kṣāntyā yathā sattvānparipācayati tadārabhya ślokaḥ |
pare 'pakāriṇyupakāribuddhimān pramarṣayannugramapi vyatikramam |
upāyacittairapakāramarṣaṇaiḥ śubhe samādāpayate 'pakāriṇaḥ || Msa_8.18 ||
apakāriṇi pare upakāribuddhyā pragāḍhāpakāramarṣaṇakṣāntyā paripācayati | upakāribuddhitvaṃ punaḥ kṣāntipāramitāparipūryānukūlyavṛttitā veditavyam | kathaṃ paripācayati | dṛṣṭadharmānugraheṇa cāpakāramarṣaṇāt | saṃparāyānugraheṇa copāyajñastairapakāramarṣaṇairāvarjyāpakāriṇāṃ kuśale samādāpanāt |
yādṛśena vīryeṇa yathā sattvānparipācayati tadārabhya ślokaḥ |
punaḥ sa yatnaṃ paramaṃ samāśrito na khidyate kalpasahasrakoṭibhiḥ |
jinātmajaḥ sa[ttva]gaṇaṃ prapācayanparaikacittasya śubhasya kāraṇāt || Msa_8.19 ||
adhimātradīrghakālākhede vīryeṇa dīrghakālākheditvamanantasattvaparipācanāt | paraikacittasya kuśalasyārthe kalpasahasrakoṭibhirakhedāt | ata evoktaṃ bhavati yathā paripācayati | kuśalacittasaṃniyojanāt dṛṣṭadharmasaṃparāyānugraheṇeti |
yādṛśena dhyānena yathā sattvānparipācayati tadārabhya ślokaḥ |
vaśitvamāgamya manasyanuttaraṃ paraṃ samāvarjayate 'tra śāsane |
nihatya sarvāmavamānakāmatāṃ śubhena saṃvardhayate ca taṃ punaḥ || Msa_8.20 ||
prāptānuttaravaśitvena dhyānena nirāmiṣeṇa ca nihatasarvāvamānābhilāṣeṇa paripācayati | buddhaśāsane parasyāvarjanādāvarjitasya ca kuśaladharmasaṃvardhanāt paripācayati |
(MSA_Bagchi 36)
yādṛśyā prajñayā yathā sattvānparipācayati tadārabhya ślokaḥ |
sa tattvabhāvārthanaye suniścitaḥ karoti sattvānsuvinīta saṃśayān |
tataśca te tajjinaśāsanādarād vivardhayante svaparaṃ guṇaiḥ śubhaiḥ || Msa_8.21 ||
sa bodhisattvastattvārthanaye cābhiprāyārthanaye ca suviniścitayā prajñayā paripācayati | kathaṃ paripācayati sattvānāṃ saṃśayavinayanāt | tataśca śāsanabahumānātteṣāmātmaparaguṇasaṃvardhakatvena |
niya[ga]mena ślokaḥ |
iti sugatigatau śubhatraye vā jagadakhilaṃ kṛpayā sa bodhisattvaḥ |
tanuparamavimadhyamaprakārairvinayati lokasamānabhāvagatyā || Msa_8.22 ||
anena yatra ca vinayati, sugatigamane yānatraye vā | yacca vinayati, jagadakhilam | yena ca vinayati, kṛpayā | yaśca vinayati bodhisattvaḥ | yādṛśaiśca paripācanaprakārai tanuparamavimadhyamaprakāraiḥ | yāvantaṃ ca kālaṃ, tatparidīpanāt samāsena paripākamāhātmyaṃ darśayati | tatra tanuḥ prakāro 'dhimukticaryābhūmau bodhisattvasya paramo 'ṣṭāmyādiṣu vimadhyamaḥ saptasu veditavyaḥ | yāvallokasya bhāvastatsamānayā gatyā atyantamityarthaḥ |
|| mahāyānasūtrālaṃkāre paripākādhikāro 'ṣṭamaḥ ||
(MSA_Bagchi 37)
navamo 'dhikāraḥ
sarvākārajñatāyāṃ dvau ślokau | tṛtīyastayoreva nirdeśabhūtaḥ |
ameyairduṣkaraśatairameyaiḥ kuśalācayaiḥ |
aprameyeṇa kālena ameyāvaraṇakṣayāt || Msa_9.1 ||
sarvakārajñatāvāptiḥ sarvāvaraṇanirmalā |
vivṛtā ratnapeṭeva buddhatvaṃ samudāhṛtam || Msa_9.2 ||
kṛtvā duṣkaramadbhutaṃ śramaśataiḥ saṃcityasarvaṃśubhaṃ
kālenottamakalpayānamahatā sarvāvṛtīnāṃ kṣayāt |
sūkṣmasyāvaraṇasya bhūmiṣu gatasyotpāṭanād buddhatā
ratnānāmiva sā prabhāvamahatāṃ peṭā samuddhāti[ṭi?]tā || Msa_9.3 ||
samudāgamataḥ svabhāvata aupamyataśca buddhatvamudbhāvitam | yāvadbhirduṣkaraśatairyāvadbhiḥ kuśalasaṃbhārairyāvatā kālena yāvataḥ kleśajñeyāvaraṇasya prahāṇātsamudāgacchati, ayaṃ samudāgamaḥ | sarvākārajñatāvāptiḥ sarvāvaraṇanirmalā svabhāvaḥ | vivṛtāratnapeṭā tadaupamyam |
tasyaiva buddhatvasyādvayalakṣaṇe sānubhāve dvau lokau |
sarvadharmāśca buddhatvaṃ dharmo naiva ca kaścana |
śukladharmamayaṃ tacca na ca taistannirūpyate || Msa_9.4 ||
dharmaratnanimittatvāllabdharatnākaropamam |
śubhasasyanimittatvāllabdhameghopamaṃ matam || Msa_9.5 ||
sarvadharmāśca buddhatvaṃ, tathatāyā abhinnatvāttadviśuddhiprabhāvitatvācca | buddhatvasya na ca kaściddharmo 'sti | parikalpitena dharmasvabhāvena śukladharmamayaṃ ca buddhatvaṃ, pāramitādināṃ kuśalānāṃ tadbhāvena parivṛtteḥ | na ca taistannirdiśyate pāramitādīnāṃ pāramitādibhāvenāpariniṣpatteridamadvayalakṣaṇam | ratnākarameghopamatvamanubhāvaḥ, deśanādharmaratnānāṃ tatprabhavatvāt, kuśalasasyānāṃ ca vineyasaṃtānakṣetreṣu |
buddhatvaṃ sarvadharmaḥ samuditamatha vā sarvadharmavyapetaṃ
prodbhūterdharmaratnapratatasumahato dharmatnākarābham |
bhūtānāṃ śuklasasyaprasavasumahato hetuto meghabhūtaṃ
dānāddharmāmbuvarṣapratatasuvihitasyākṣayasya prajāsu || Msa_9.6 ||
(MSA_Bagchi 38)
anena tṛtīyena ślokena tamevārthaṃ nirdiśati | sumahataḥ pratatasya dharmaratnasya prodbhūtenimittatvādratnākarābham, bhūtānāṃ mahataḥ śuklasasyaprasavahetutvānmeghabhūtam | mahataḥ suvihitasyākṣayasya dharmāmbuvarṣasya dānāt prajāsvityayamatra padavigraho veditavyaḥ |
tasyaiva buddhatvasya śaraṇatvānuttarye pañca ślokāḥ |
paritrāṇaṃ hi buddhatvaṃ sarvakleśagaṇātsadā |
sarvaduścaritebhyaśca janmamaraṇato 'pi ca || Msa_9.7 ||
anena saṃkṣepataḥ kleśakarmajanmasaṃkleśaparitrāṇārthena śaraṇatvaṃ darśayati |
upadravebhyaḥ sarvebhyo apāyādanupāyataḥ |
satkāyāddhīnayānācca tasmāccharaṇamuttamam || Msa_9.8 ||
anena dvitiyenopadravādiparitrāṇādvistareṇa | tatra sarvopadravaparitrāṇatvaṃ yad buddhānubhāvena andhāścakṣūṃṣi pratilabhante, badhirāḥ śrotaṃ, vikṣiptacittāḥ svasthacittamītayaḥ śāmyantītyevamādi | apāyaparitrāṇatvaṃ buddhaprabhayā tadgatānāṃ mokṣaṇāt, tadagamane ca pratiṣṭhāpanāt | anupāyaparitrāṇatvaṃ tīrthikadṛṣṭivyutthāpanāt | satkāyaparitrāṇatvaṃ yānadvayena parinirvāpaṇāt |
hīnayānaparitrāṇatvamaniyatagotrāṇāṃ mahāyānaikāyanīkaraṇāt |
śaraṇamanupamaṃ tacchreṣṭhabuddhatvamiṣṭaṃ
jananamaraṇasarvakleśapāpeṣu rakṣā |
vividhabhayagatānāṃ sarvarakṣāpayānaṃ
pratatavividhaduḥkhāpāyanopāyagānāṃ || Msa_9.9 ||
anena tṛtīyena tasyaiva śaraṇatvasyānupamaśreṣṭhasya cānuttaryaṃ tenaivārthena darśayati |
bauddhairdharmairyacca susaṃpūrṇaśarīraṃ yatsaddharme vetti ca sattvānpravinetum |
yātaṃ pāraṃ yatkṛpayā sarvajagatsu tad buddhatvaṃ śreṣṭhamihatyaṃ[heṣṭaṃ] śaraṇānām || Msa_9.10 ||
anena caturthena yaiḥ kāraṇaistattathānuttaraṃ śaraṇaṃ bhavati tatsaṃdarśayati | bauddhairdharmairbalavaiśāradyādibhiḥ susaṃpūrṇasvabhāvatvāt svārthaniṣṭhāmadhikṛtya saddharmasattvavinayopāyajñānāt karuṇāpāragamanācca parārthaniṣṭhāmadhikṛtya |
ālokāt[kālāt]sarvasattvānāṃ buddhatvaṃ śaraṇaṃ mahat |
sarvavyasanasaṃpattivyāvṛttyabhyudaye matam || Msa_9.11 ||
(MSA_Bagchi 39)
anena pañcamena ślokena yāvantaṃ kālaṃ yāvatāṃ sattvānāṃ yatrārthe śaraṇaṃ bhavati tatsamāsena darśayati | yatrārthe iti sarvavyasanavyāvṛttau saṃpattyabhyudaye ca |
āśrayaparāvṛttau ṣaṭ ślokāḥ |
kleśajñeyavṛttīnāṃ satatamanugataṃ bījamutkṛṣṭakālaṃ
yasminnastaṃ prayātaṃ bhavati suvipulaiḥ sarvahāniprakāraiḥ |
buddhatvaṃ śukladharmapravaraguṇayutā ā[cā]śrayasyānyathāpti-
statprāptirnirvikalpādviṣayasumahato jñānamārgātsuśuddhāt || Msa_9.12 ||
anena vipakṣabījaviyogataḥ pratipakṣasaṃpattiyogataścāśrayaparivṛttiḥ paridīpitā | yathā ca tatprāptirdvividhamārgalābhāt | suviśuddhalokottarajñānamārgalābhāt | tatpṛṣṭhalabdhānantajñeyaviṣayajñānamārgalābhācca | utkṛṣṭakālamityanādikālaṃ |
suvipulaiḥ sarvahāniprakārairiti bhūmiprakāraiḥ |
sthitaśca tasminsa tathāgato jaganmahācalendrastha ivābhyudīkṣate |
śamābhirāmaṃ karūṇāyate janamaghā[bhavā]bhirāme 'nyajane tu kā kathā || Msa_9.13 ||
anena dvitīyenānyāśrayaparāvṛttibhyastadviśeṣaṃ darśayati | tatstho hi mahācalendrastha iva dūrāntaranikṛṣṭaṃ lokaṃ paśyati |
dṛṣṭvā ca karūṇāyate śrāvakapratyekabuddhānapi prāgeva tadanyān |
pravṛttirūdvittiravṛttirāśrayo nivṛttirāvṛttiratho dvayādvayā |
samāviśiṣṭā api sarvagātmikā tathāgatānāṃ parivṛttiriṣyate || Msa_9.14 ||
anena tṛtīyena taddaśaprabhedaṃdarśayati | sā hi tathāgatānāṃ parivṛttiḥ parārthavṛttiriti pravṛttiḥ | sarvadharmaviśiṣṭatvāduṣkṛṣṭā vṛttirityudvṛttiḥ | saṃkleśahetāvavṛttiḥ | āśraya iti yo 'sau parivṛttyāśrayastaṃ darśayati | saṃkleśānnivṛttito nivṛttiḥ | ātyantikatvādāyatā vṛttirityāvṛttiḥ | abhisaṃbodhiparinirvāṇadarśanavṛttyā dvayā vṛttiḥ | saṃsāranirvāṇāpratiṣṭhitatvātsaṃskṛtāsaṃskṛtatvenādvayā vṛttiḥ | vimuktisāmānyena śrāvakapratyekabuddhasamā vṛttiḥ | balavaiśāradyādibhiḥ buddhadharmairasamatvādviśiṣṭā vṛttiḥ |
sarvayānopadeśagatatvātsarvagatāvṛttiḥ |
yathāmbaraṃ sarvagataṃ sadāmataṃ tathaiva tatsarvagataṃ sadāmatam |
yathāmbaraṃ rūpagaṇeṣu sarvagaṃ tathaiva tatsattvagaṇeṣu sarvagam || Msa_9.15 ||
(MSA_Bagchi 40)
anena caturthena tatsvabhāvasya buddhatvasya sarvagatatvaṃ darśayati | ākāśasādharmyeṇauddeśanirdeśataḥ pūrvāparārdhābhyām | sattvagaṇeṣu sarvagatatvaṃ buddhatvasyātmatvena sarvasattvopagamane pariniṣpattito veditavyam |
yathodabhājane bhinne candrabimbaṃ na dṛśyate |
tathā duṣṭeṣu sattveṣu buddhabimbaṃ na dṛśyate || Msa_9.16 ||
anena pañcamena sarvagatatve 'pyabhājanabhūteṣu sattveṣu abuddhabimbadarśanaṃ dṛṣṭāntena sādhayati |
yathāgnirjvalate 'nyatra punaranyatraśāmyati |
buddheṣvapi tathā jñeyaṃ saṃdarśanamadarśanam || Msa_9.17 ||
anena ṣaṣṭhena buddhavineyeṣu satsubuddhotpādāttaddarśanaṃ | vinīteṣu parinirvāṇāttadadarśanaṃ agnijvalanaśamanasādharmyeṇa sādhayati |
anābhogāpratiprasrabdhabuddhakāryatve catvāraḥ ślokāḥ |
aghaṭitebhyastūryebhyo yathā syācchabdasaṃbhavaḥ |
tathā jine vinābhogaṃ deśanāyāḥ samudbhavaḥ || Msa_9.18 ||
yathā maṇervinā yatnaṃ svaprabhāva[sa]nidarśanam |
buddheṣvapi vinābhogaṃ tathā kṛtyanidarśanam || Msa_9.19 ||
ābhyāṃ ślokābhyāmanābhogena buddhakāryaṃ sādhayatyaghaṭitatūryaśabdamaṇiprabhāva[sa]sādharmyeṇa |
yathākāśe avicchinnā dṛśyante lokataḥ kriyāḥ |
tathaivānāsrave dhātau avicchinnā jinakriyāḥ || Msa_9.20 ||
yathākāśe kriyāṇāṃ hi hānirabhyudayaḥ sadā |
tathaivānāsrave dhātau buddhakāryodayavyayaḥ || Msa_9.21 ||
ābhyāmapyapratiprasrabdhabuddhakāryatvaṃ buddhakṛtyasyāvicchedāt | ākāśa iva lokakriyāṇāmavicchede 'pi cānyānyakriyodayavyayastathaiva |
anāsravadhātugāmbhīrye ṣoḍaśa ślokāḥ |
paurvāparya[ā]viśiṣṭāpi sarvāvaraṇanirmalā |
naśuddhā nāpi cāśuddhā tathatā buddhatā matā || Msa_9.22 ||
(MSA_Bagchi 41)
paurvāparyeṇa[ā]viśiṣṭatvānna śuddhā | paścātsarvāvaraṇanirmalatvānnāśuddhā malavigamāt |
śūnyatāyāṃ viśuddhāyāṃ nairātmyānmārgalābhataḥ |
buddhāḥ śuddhātmalābhitvāt gatā ātmamahātmatām || Msa_9.23 ||
tatra cānāsrave dhātau buddhānāṃ paramātmā nirdiśyate | kiṃ kāraṇam | agranairātmyātmakatvāt | agraṃ nairātmyaṃ viśuddhā tathatā sā ca buddhānāmātmā svabhāvārthena tasyāṃ viśuddhāyāmagraṃ nairātmyamātmānaṃ buddhā labhante śuddham | ataḥ śuddhātmalābhitvāt buddhā ātmamāhātmyaṃ prāptā ityanenābhisaṃdhinā buddhānāmanāsrave dhātau paramātmā vyavasthāpyate |
na bhāvo nāpi cābhāvo buddhatvaṃ tena kathyate |
tasmādbuddhatathāpraśne avyākṛtanayo mataḥ || Msa_9.24 ||
tenaiva kāraṇena buddhatvaṃ na bhāva ucyate | pudgaladharmābhāvalakṣaṇatvāttadātmakatvācca buddhatvasya | nābhāva ucyate tathatālakṣaṇabhāvāt | ato buddhasya bhāvābhāvapraśne, bhavati tathāgataḥ paraṃ maraṇānna bhavatītyevamādiravyākṛtanayomataḥ |
dāhaśāntiryathā lohe darśane timirasya ca |
cittajñāne tathā bauddhe bhāvābhāvo na śasyate || Msa_9.25 ||
yathā ca lohe dāhaśāntirdarśane ca timirameta[?]sya śāntirna bhāvo dāhatimirayorabhāvalakṣaṇāt | nābhāvaḥ śāntilakṣaṇena bhāvāt | evaṃ buddhānāṃ cittajñāne ca dāhatimirasthānīyayo rāgāvidyayoḥ śāntirna bhāvaḥ śasyate tadabhāvaprabhāvitatvāccetaḥ prajñāvimuktyā nābhāvastena tena vimuktilakṣaṇena bhāvāt |
buddhānāmamale dhātau naikatā bahutā na ca |
ākāśavadadehatvātpūrvadehānusārataḥ || Msa_9.26 ||
buddhānāmanāsravadhātau naikatvaṃ pūrvadehānusāreṇa | na bahutvaṃ dehābhāvādākāśavat |
balādibuddhadharmeṣu bodhī ratnākaropamā |
jagatkuśalasasyeṣu mahāmeghopamā matā || Msa_9.27 ||
puṇyajñānasupūrṇatvātpūrṇacandropamā matā |
jñānālokakaratvācca mahādityopamā matā || Msa_9.28 ||
(MSA_Bagchi 42)
etau ratnākarameghopamatve pūrṇacandramahādityopamatve ca ślokau gatārthau |
ameyā raśmayo yadvadvayāmiśrā bhānumaṇḍale |
sadaikakāryā vartante lokamālokayanti ca || Msa_9.29 ||
tathaivānāsrave dhātau buddhānāmaprameyatā |
miśraikakāryā kṛtyeṣu jñānālokakarāmatā || Msa_9.30 ||
ekena vyāmiśraraśmyekakāryasyopamatayā sādhāraṇakarmatāṃ darśayati | raśmīnāmekakāryatvaṃ pācanaśoṣaṇasamānakāryatvādveditavyaṃ | dvitīyenānāsrave dhātau miśraikakāryatvaṃ nirmāṇādikṛtyeṣu |
yathaikaraśminiḥsārātsarvaraśmiviniḥsṛtiḥ |
bhānostathaiva buddhānāṃ jñeyā jñānaviniḥsṛtiḥ || Msa_9.31 ||
ekakāle sarvaraśmiviniḥsṛtyā sa ca [saha?]buddhānāmekakāle jñānapravṛttiṃ darśayati |
yathaivādityaraśmīnāṃ vṛttau nāsti mamāyitam |
tathaiva buddhajñānānāṃ vṛttau nāsti mamāyitam || Msa_9.32 ||
yathā sūryaikamuktābhai raśmibhirbhāsyate jagat |
sakṛt jñeyaṃ tathā sarvaṃ buddhajñānaiḥ prabhāsyate || Msa_9.33 ||
mamatvābhāve jagajjñeyaprabhāsena[sane] ca yathākramaṃ ślokau gatārthau |
yathaivādityaraśmīnāṃ meghādyāvaraṇaṃ matam |
tathaiva buddhajñānānāmāvṛtiḥ sattvaduṣṭatā || Msa_9.34 ||
yathā raśmīnāṃ meghādyāvaraṇamaprabhāsena | tathā buddhajñānānāmāvaraṇaṃ sattvānāmā[ma]bhājanatvena duṣṭatā pañcakaṣāyātyutsadatayā |
yathā pāṃśuvaśādvastre raṅgacitrāvicitratā |
tathāvedhavaśānmuktau jñānacitrāvicitratā || Msa_9.35 ||
yathā pāṃśuviśeṣeṇa vastre raṅgavicitratā kvacidavicitratā | tathaiva pūrvapraṇidhānacaryābalādhānaviśeṣād buddhānāṃ vimuktau jñānavicitratā bhavati |
śrāvakapratyekabuddhānāṃ vimuktāvavicitratā |
(MSA_Bagchi 43)
gāmbhīryamamale dhātau lakṣaṇasthānakarmasu |
buddhānāmetaduditaṃ raṅgairvākāśacitraṇā || Msa_9.36 ||
etadanāsravadhātau buddhānāṃ trividhaṃ gāmbhīryamevamuttam | lakṣaṇagāmbhīryaṃ caturbhiḥ ślokaiḥ | sthānagāmbhīryaṃpañcamenaikatvapṛthaktvābhyāmasthitatvāt | karmagāmbhīryaṃ daśabhiḥ | tatpunarlakṣaṇagāmbhīryaṃ viśuddhilakṣaṇaṃ paramātmalakṣaṇamavyākṛtalakṣaṇaṃ vimuktilakṣaṇaṃ cārabhyoktam | karmagāmbhīryaṃ bodhipakṣādiratnāśrayatvakarma sattvaparipācanakarma niṣṭhāgamanakarma dharmadeśanākarma nirmāṇādikṛtyakarma jñānapravṛttikarma avikalpanakarma citrākārajñānakarma jñānāpravṛttikarma vimuktisāmānyajñānaviśeṣakarma cārabhyoktam | seyamanāsrave dhātau niṣprapañcatvādākāśopame gāmbhīryaprabhedadeśanā yathā raṅgairākāśacitraṇī veditavyā |
sarveṣāmaviśiṣṭāpi tathatā śuddhimāgatā |
tathāgatatvaṃ tasmācca tadgarbhāḥ sarvadehinaḥ || Msa_9.37 ||
sarveṣāṃ nirviśiṣṭā tathatā taddhiśuddhisvabhāvaśca tathāgataḥ | ataḥ sarve sattvāstathāgatagarbhā ityucyate |
vibhutvavibhāge ślokā ekādaśa |
śrāvakāṇāṃ vibhutvena laukikasyābhibhūyate |
pratyekabuddhebhyo manaḥ[buddhabhaumena] śrāvakasyābhibhūyate || Msa_9.38 ||
bodhisattvavibhutvasya tatkalāṃ nānugacchati |
tathāgatavibhutvasya tatkalāṃ nānugacchati || Msa_9.39 ||
ābhyāṃ tāvad dvābhyāṃ prabhāvotkarṣaviśeṣeṇa buddhānāṃ vibhutvaṃ darśayati |
aprameyamacintyaṃ ca vibhutvaṃ bauddhamiṣyate |
yasya yatra yathā yāvatkāle yasminpravartate || Msa_9.40 ||
anena tṛtīyena prakāraprabhedagāmbhīryaviśeṣābhyāṃ kathamaprameyaṃ kathaṃ vā cintyamityāha | yasya pudgalasyārthe tatpravarttate yatra lokadhātau yathā tādṛśaiḥ prakārairyāvadalpaṃ vā bahu vā yasminkāle |
avaśiṣṭaiḥ ślokaiḥ mano[parā]vṛttibhedena vibhutvabhedaṃ darśayati |
pañcendriyaparāvṛttau vibhutvaṃ labhyate param |
sarvārthavṛttau sarveṣāṃ guṇadvādaśaśatodaye || Msa_9.41 ||
(MSA_Bagchi 44)
pañcendriyaparāvṛttau dvividhaṃ vibhutvaṃ paramaṃ labhyate | sarveṣāṃ pañcānāmindriyāṇāṃ sarvapañcārthavṛttau | tatra pratyekaṃ dvādaśaguṇaśatotpattau |
manaso 'pi parāvṛttau vibhutvaṃ labhyate param |
vibhutvānucare jñāne nirvikalpe sunirmale || Msa_9.42 ||
manasaḥ parāvṛttau vibhutvānucare nirvikalpe suviśuddhe jñāne paramaṃ vibhutvaṃ labhyate | yena sahitaṃ sarvaṃ vibhutvajñānaṃ pravartate |
sārthodgrahaparāvṛttau vibhutvaṃ labhyate param |
kṣetraśuddhau yathākāmaṃ bhogasaṃdarśanāya hi || Msa_9.43 ||
arthaparāvṛttau udgrahaparāvṛttau ca kṣetraviśuddhivibhutvaṃ paramaṃ labhyate yena yathākāmaṃ bhogasaṃdarśanaṃ karoti |
vikalpasya parāvṛttau vibhutvaṃ labhyate param |
avyāghāte sadākālaṃ sarveṣāṃ jñānakarmaṇām || Msa_9.44 ||
vikalpaparāvṛttau sarveṣāṃ jñānānāṃ karmaṇāṃ ca sarvakālamavyāghāte paramaṃ vibhutvaṃ labhyate |
pratiṣṭhāyāḥ parāvṛttau vibhutvaṃ labhyate param |
apratiṣṭhitanirvāṇaṃ buddhānāmacale[male] pade || Msa_9.45 ||
pratiṣṭhāparāvṛttāvapratiṣṭhitanirvāṇaṃ paramaṃ vibhutvaṃ labhyate | buddhānāmanāsravedhātau |
maithunasya parāvṛttau vibhutvaṃ labhyate param |
buddhasaukhyabihāre 'tha dārāsaṃkleśadarśane || Msa_9.46 ||
maithunasya parāvṛttau dvayorbuddhasukhavihāre ca dārāsaṃkleśadarśane ca |
ākāśasaṃjñāvyāvṛttau vibhutvaṃ labhyate param |
cintitārthasamṛddhau ca gatirūpavibhāvane || Msa_9.47 ||
ākāśasaṃjñāvyāvṛttau dvayoreva cintitārthasamṛddhau ca yena gaganagarbho bhavati | gatirūpavibhāvena ca yatheṣṭagamanādāśavaśī[kāśī]karaṇācca |
ityameyaparāvṛttāvameyavibhutā matā |
acintyakṛtyānuṣṭhānābduddhānāmamalāśraye || Msa_9.48 ||
(MSA_Bagchi 45)
ityanena mukhenāprameyā parāvṛttiḥ |
tatra cāprameyaṃ vibhutvamacintyakarmānuṣṭhānaṃ buddhānāmanāsrave dhātau veditavyam |
tasyaiva buddhasya sattvaparipākanimittatve sapta ślokāḥ |
śubhe bṛddho loko vrajati suviśuddhau paramatāṃ
śubhe cānārabdhvā vrajati śubhavṛddhau paramatām |
vrajatyevaṃ loko diśi diśi jinānāṃ sukathitai-
rapakvaḥ pakvo vā [na] ca punaraśeṣaṃ dhruvamiha || Msa_9.49 ||
anena yādṛśasya paripākasya nimittaṃ bhavati taddarśayati | upacitakuśalamūlānāṃ ca vimuktau paramatāyāmanupacitakuśalamūlānāṃ ca kuśalamūlopacaye | apakvaḥ śubhavṛddhau paramatāṃ vrajana[n] pākaṃ vrajati pakvaḥ suviśuddhau paramatāṃ vrajati | evaṃ ca nityakālaṃ vrajati na ca niḥśeṣaṃ lokasyānantatvāt |
tathā kṛtvā caryāṃ [kṛcchrāvāpyāṃ] paramaguṇayogādbhutavatīṃ
mahābodhiṃ nityāṃ dhruvamaśaraṇānāṃ ca śaraṇam |
labhante yaddhīrā [diśi diśi] gasadā [sadā] sarvasamayaṃ
tadāścaryaṃ loke suvidhacaraṇānnādbhutamapi || Msa_9.50 ||
anena dvitīyena paripavkānāṃ bodhisattvānāṃ paripākasyāścaryaṃ nāścaryaṃ lakṣaṇam | sadā sarvasamayamiti nityaṃ nirantaraṃ ca tadanubhūya[rūpa]mārgacaraṇaṃ suvidhicaraṇam |
kvaciddharmāñcakaṃ[dharmyaṃ cakraṃ] bahumukhaśatairdarśayatiḥ yaḥ
kvacijjanmāntardhi kvacidapi vicitrāṃ janacarīm |
kvacitkṛtsnāṃ bodhiṃ kvacidapi ca nirvāṇamasakṛt
na ca sthānāttasmādvicalati sa sarvaṃ ca kurute || Msa_9.51 ||
anena tṛtīyena yugapadbahumukhaparipācanopāyaprayoge nimittatvaṃ darśayati | yathā yatrasthaḥ sattvān vinayati | vicitrā janacarī jātakabhedena | na ca sthānāccalatītyanāsravāddhātoḥ |
na buddhānāmevaṃ bhavati mamapakvo 'yamiti cāpra-
pācyo 'yaṃ dehī api ca adhunāpācyata iti |
vinā saṃskāraṃ tu prapacamupayātyeva janatā
śubhairdharmairnityaṃ diśi diśi samantātrayamukham || Msa_9.52 ||
(MSA_Bagchi 46)
anena caturthena tatparipākaprayoganimittatvamanabhisaṃskāreṇa darśayati |
trayamukhamiti yānatrayeṇa |
yathāyatnaṃ bhānuḥ pratataviṣadairaṃśavisaraiḥ
prapāka[kaṃ] sasyānāṃ diśi [diśi] samantātprakurūte |
tathā dharmārko 'pi praśamavidhidharmāśuvisaraiḥ
prapākaṃ sasyānāṃ diśi diśi samantātprakurūte || Msa_9.53 ||
anena pañcamenānabhisaṃskāraparipācanadṛṣṭāntaṃ darśayati |
yathaikasmāddīpādbhavati sumahāndīpanicayo
'prameyo 'saṃkhyeyo na ca sa punareti vyayamataḥ |
tathaikasmād buddhād [pākā]dbhavati sumahān paripāka[pāka]nicayo
'prameyo 'saṃkhyeyo na ca sa punareti[punarupaiti] vyayamataḥ || Msa_9.54 ||
anena ṣaṣṭhena paraṃparayā paripācanam |
yathā toyaistṛptiṃ vrajati na mahāsāgara iva
na vṛddhiṃ vā yāti pratataviṣadāmbu praviśanaiḥ |
tathā bauddho dhātuḥ satatasamitaiḥ śuddhiviśanai-
rnatṛptiṃ vṛddhiṃ vā vrajati paramāścaryamiha tat || Msa_9.55 ||
anena saptamena paripavkānāṃ vimuktipraveśe samudrodāharaṇena dharmadhātoratṛptiṃ cāvakāśadānādavṛddhiṃ dhyānā[cāna]dhikatvāt |
dharmadhātuviśuddhau catvāraḥ ślokāḥ |
sarvadharmadvayāvāratathatāśuddhilakṣaṇaḥ |
vastujñānatadālambavaśitākṣayalakṣaṇaḥ || Msa_9.56 ||
eṣa svabhāvārthamārabhyaikaḥ ślokaḥ |
kleśajñeyāvaraṇadvayātsarvadharmatathatāviśuddhilakṣaṇaśca |
vastutadālambanajñānayorakṣayavaśitā lakṣaṇaśca |
sarvatastathatājñānabhāvanā samudāgamaḥ |
sarvasattvadvayādhānasarvathākṣayatā phalam || Msa_9.57 ||
eṣa hetvarthaṃ phalārthaṃ cārabhya dvitīyaḥ ślokaḥ | sarvatastathatājñānabhāvanā dharmadhātuviśuddhihetuḥ | sarvata iti sarvadharmaparyāyamukhaiḥ | sarvasattvānāṃ sarvathā hitasukhadvayādhānākṣayatā phalam |
(MSA_Bagchi 47)
kāyavākcittanirmāṇaprayogopāyakarmakaḥ |
samādhidhāraṇīdvāradvayāmeyasamanvitaḥ || Msa_9.58 ||
eṣa karmārthaṃ yogārthaṃ cārabhya tṛtīyaḥ ślokaḥ | trividhaṃ kāyādinirmāṇaṃ karma samādhidhāraṇīmukhābhyāṃ dvayena cāprameyeṇa puṇyajñānasaṃbhāreṇa samanvāgamo yogaḥ |
svabhāvadharmasaṃbhoganirmāṇairbhinnavṛttikaḥ |
dharmadhāturviśuddho 'yaṃ buddhānāṃ samudāhṛtaḥ || Msa_9.59 ||
eṣa vṛttyarthamārabhya caturthaḥ ślokaḥ | svābhāvikasāṃbhogikanairmāṇikakāyavṛttyā bhinnavṛttikaḥ |
buddhakāyavibhāge saptaślokāḥ |
svābhāviko 'tha sāṃbhogyaḥ kāyo nairmāṇiko 'paraḥ |
kāyabhedā hi buddhānāṃ prathamastu dvayāśrayaḥ || Msa_9.60 ||
trividhaḥ kāyo buddhānām | svābhāviko dharmakāya āśrayaparāvṛttilakṣaṇaḥ | sāṃbhogiko yena parṣanmaṇḍaleṣu dharmasaṃbhogaṃ karoti | nairmāṇiko yena nirmāṇena sattvārthaṃ karoti |
sarvadhātuṣu sāṃbhogyo bhinno gaṇaparigrahaiḥ |
kṣetraiśca nāmabhiḥ kāyairdharmasaṃbhogaceṣṭitaiḥ || Msa_9.61 ||
tatra sāṃbhogikaḥ sarvalokadhātuṣu parṣanmaṇḍalabuddhakṣetranāmaśarīradharmasaṃbhogakriyābhirbhinnaḥ |
samaḥ sūkṣmaśca tacchiṣṭaḥ[cchilaṣṭaḥ] kāyaḥ svābhāviko mataḥ |
saṃbhogāvibhutāheturyatheṣṭaṃ bhogadarśane || Msa_9.62 ||
svābhāvikaḥ sarvabuddhānāṃ samo nirviśiṣṭatayā | sūkṣmo durjñānatayā | tena saṃbhogikena kāyena saṃbaddhaḥ saṃbhogavibhutve ca heturyatheṣṭaṃ bhogadarśanāya |
ameyaṃ buddhanirmāṇaṃ kāyo nairmāṇiko mataḥ |
dvayordvayārthasaṃpattiḥ sarvākārā pratiṣṭhitā || Msa_9.63 ||
nairmāṇikastu kāyo buddhānāmaprameyaprabhedaṃ buddhanirmāṇaṃ sāṃbhogikaḥ svārthasaṃpattilakṣaṇaḥ | nairmāṇikaḥ parārthasaṃpattilakṣaṇaḥ | evaṃ dvayārthasaṃpattiryathākramaṃ dvayoḥ pratiṣṭhitā sāṃbhogike ca kāye nairmāṇike ca |
(MSA_Bagchi 48)
śilpajanmamahābodhisadānirvāṇadarśanaiḥ |
buddhanirmāṇakāyo 'yaṃ mahāmāyo[mahopāyo] vimocane || Msa_9.64 ||
sa punarnirmāṇakāyaḥ sadā vineyārthaṃ śilpasya vīṇāvādanādibhiḥ | janmanaścābhisaṃbodheśca nirvāṇasya ca darśanairvimocane mahopāyatvātparārthasaṃpattilakṣaṇo veditavyaḥ |
tribhiḥ kāyaistu vijñeyo buddhānāṃ kāyasaṃgrahaḥ |
sāśrayaḥ svaparārtho yastribhiḥ kāyairnidarśitaḥ || Msa_9.65 ||
tribhiśca kāyairbuddhānāṃ sarvakāyasaṃgraho veditavyaḥ | ebhistribhiḥ kāyaiḥ sāśrayaḥ svaparārtho nidarśitaḥ | dvayoḥ svaparārthaprabhāvitatvāt dvayośca tadāśritatvādyathā pūrvamuktam |
āśrayeṇāśayenāpi karmaṇā te samā matāḥ |
prakṛtyāsraṃsanenāpi prabandhenaiṣu nityatā || Msa_9.66 ||
te ca trayaḥ kāyāḥ sarvabuddhānāṃ yathākramaṃ tribhirnirviśeṣāḥ, āśrayeṇa dharmadhātorabhinnatvāt, āśayena pṛthagbuddhāśayasyābhāvāt | karmaṇā ca sādhāraṇakarmakatvāt | teṣu ca triṣu kāyeṣu yathākramaṃ trividhā nityatā veditavyā yena nityakāyāstathāgatā ucyante | prakṛtyā nityatā svābhāvikasya svabhāvena nityatvāt | asraṃsanena sāṃbhogikasya dharmasaṃbhogāvicchedāt | prabandhena nairmāṇikasyāntarvyaye[rdhāya]punaḥ punarnirmāṇadarśanāt |
buddhajñānavibhāge daśa ślokāḥ |
ādarśajñānamacalaṃ trayajñānaṃ tadāśritam |
samatāpratyavekṣāyāṃ kṛtyānuṣṭhāna eva ca || Msa_9.67 ||
caturvidhaṃ buddhānāṃ jñānamādarśajñānaṃ samatājñānaṃ pratyavekṣājñānaṃ kṛtyānuṣṭhānajñānaṃ ca | ādarśajñānamacalaṃ trīṇī jñānāni tadāśritāni calāni |
ādarśajñānamamāparicchinnaṃ sadānugam |
sarvajñeyeṣvasaṃmūḍhaṃ na ca teṣvāmukhaṃ sadā || Msa_9.68 ||
ādarśajñānamamaparicchinnaṃ deśataḥ sadānugaṃ kālataḥ | saervajñeyeṣvasaṃmūḍhaṃ sadāvaraṇavigamāt, na ca teṣvāmukhamanākāratvāt |
sarvajñānanimittatvānmahājñānākaropamam |
saṃbhogabuddhatā jñānapratibimbodayācca tat || Msa_9.69 ||
(MSA_Bagchi 49)
teṣāṃ ca samatādijñānānāṃ sarvaprakārāṇāṃ hetutvātsarvajñānānāmākaropam | saṃbhogabuddhatvatajjñānapratibimbodayācca tadādarśajñānāmityucyate |
sattveṣu samatājñānaṃ bhāvanāśuddhito 'malaṃ [matam] |
apratiṣṭhasa[śa]māviṣṭaṃ samatājñānamiṣyate || Msa_9.70 ||
yabdodhisattvenābhisamayakāleṣu [sattveṣu] samatājñānaṃ pratilabdhaṃ tadbhāvanāśuddhito bodhiprāptasyāpratiṣṭhitanirvāṇe niviṣṭaṃ samatājñānamiṣyate |
mahāmaitrīkṛpābhyāṃ ca sarvakālānugaṃ matam |
yathādhimokṣaṃ sattvānāṃ buddhabimbanidarśakam || Msa_9.71 ||
mahāmaitrīkaruṇābhyāṃ sarvakālānugaṃ yathādhimokṣaṃ ca sattvānāṃ buddhabimbanidarśakam | yataḥ kecitsattvāstathāgataṃ nīlavarṇaṃ paśyanti kecitpītavarṇamityevamādi |
pratyavekṣaṇakaṃ jñāne [naṃ] jñeyeṣvavyāhataṃ sadā |
dhāraṇīnāṃ samādhīnāṃ nidhānopamameva ca || Msa_9.72 ||
pariṣanmaṇḍale sarvavibhūtīnāṃ nidarśakam |
sarvasaṃśayavicchedi mahādharmapravarṣakam || Msa_9.73 ||
pratyavekṣaṇakaṃ jñānaṃ yathāślokam |
kṛtyānuṣṭhānatājñānaṃ nirmāṇaiḥ sarvadhātuṣu |
citrāprameyācintyaiśca sarvasattvārthakārakam || Msa_9.74 ||
kṛtyānuṣṭhānajñānaṃ sarvalokadhātuṣu nirmāṇairnānāprakārairaprameyairacintyaiśca sarvasattvārthakam |
kṛtyaniṣpattibhirbhedaiḥ saṃkhyākṣetraiśca sarvadā |
acintyaṃ buddhanirmāṇaṃ vijñeyaṃ tacca sarvathā || Msa_9.75 ||
tacca buddhanirmāṇaṃ sadā sarvathā cācintyaṃ veditavyaṃ | kṛtyakriyābhedataḥ saṃkhyāta [taḥ] kṣetrataśca |
dhāraṇātsamacittācca samyagdharmaprakāśanāt |
kṛtyānuṣṭhānataścaiva caturjñānasamudbhavaḥ || Msa_9.76 ||
tatra dhāraṇāt śrutānāṃ dharmāṇām | samacittatā sarvasattveṣvātmaparasamatayā | śeṣaṃ gatārtham |
(MSA_Bagchi 50)
buddhānekatvāpṛthaktveślokaḥ |
gotrabhedādavaiyarthyātsākalyādapyanāditaḥ |
abhedānnaikabuddhatvaṃ bahutvaṃ cāmalāśraye || Msa_9.77 ||
eka eva buddha ityetanneṣyate | kiṃ kāraṇam | gotrabhedāt | anantā hi buddhagotrāḥ sattvāḥ | tatraika evābhisaṃbuddho nānye 'bhisaṃmotsyanta iti kuta etat | puṇyajñānasaṃbhāravaiyarthyaṃ ca syādanyeṣāṃ bodhisattvānāmanabhisaṃbodhānna ca yuktaṃ vaiyarthyam | tasmādavaiyarthyādapi naika eva buddhaḥ sattvārthakriyāsākalyaṃ ca na syāt | buddhasya buddhatve kasyacidapratiṣṭhāpanādetacca na yuktam | na ca kaścidādibuddho 'sti vinā saṃbhāreṇa buddhatvāyogādvinā cānyena buddhena saṃsthānā [saṃbhārā]yogādityanāditvādapyeko buddhau na yuktaḥ | bahutvamapi neṣyate buddhānāṃ dharmakāyasyābhedādanāsrave dhātau |
buddhatvopāyapraveśe catvāraḥ ślokāḥ |
yāvidyamānatā saiva paramā vidyamānatā |
sarvathānupalambhaśca upalambhaḥ paro mataḥ || Msa_9.78 ||
yā parikalpitena svabhāvenāvidyamānatā saiva paramā vidyamānatā pariniṣpannena svabhāvena | yaśca sarvathānupalambhaḥ parikalpitasya svabhāvasya sa eva parama upalambhaḥ pariniṣpanna svabhāvasya |
bhāvanā paramā ceṣṭā bhāvanāmavipaśyatām |
pratilambhaḥ paraśceṣṭaḥ pratilambhaṃ na paśyatām || Msa_9.79 ||
saiva paramā bhāvanā yo bhāvanāyā anupalambhaḥ | sa eva paramaḥ pratilambho yaḥ pratilambhānupalambhaḥ |
paśyatāṃ gurutvaṃ [tāṃ] dīrghaṃ nimittaṃ vīryamātmanaḥ |
mānināṃ bodhisattvānāṃdu [dū]re bodhirnirūpyate || Msa_9.80 ||
ye ca gurutvaṃ buddhatvaṃ paśyanti adbhutadharmayuktam | dīrghaṃ ca kālaṃ paśyanti tatsamudāgamāya | nimittaṃ ca paśyanti cittālambanam | ātmanaśca vīryaṃ vayamārabdhavīryā buddhatvaṃ prāpsyāma iti |
teṣāmevaṃmānināṃ bodhisattvānāmaupalambhikatvāt dūre bodhirnirūpyate |
paśyatām, kalpanāmātraṃ sarvametadyathoditaṃ |
akalpabodhisattvānāṃ prāptā bodhirnirūpyate || Msa_9.81 ||
(MSA_Bagchi 51)
kalyanāmātraṃ tvetatsarvamiti paśyatāṃ tasyāpi kalpanāmātrasyāvikalpanādakalpabodhisattvānāmanutpattikadharmakṣāntilābhāvasthāyāmarthataḥ prāptaiva bodhirityucyate |
buddhānāmanyonyanai[nyai]kakāryatve catvāraḥ ślokāḥ |
bhinnāśrayā bhinnajalāśca nadyaḥ alpodakāḥ kṛtyapṛthaktvakāryāḥ |
jalāśritaprāṇitanūpabhogyā bhavanti pātālamasaṃpraviṣṭāḥ || Msa_9.82 ||
samudraviṣṭāśca bhavanti sarvā ekāśrayā ekamahājalāśca |
miśraikakāryāśca mahopabhogyā jalāśritaprāṇigaṇasya nityam || Msa_9.83 ||
bhinnāśrayā bhinnamatāśca dhīrāḥ svalpāvabodhāḥ pṛthagātmakṛtyāḥ |
parīttasattvārthasadopabhogyā bhavanti buddhatvamasaṃpraviṣṭāḥ || Msa_9.84 ||
buddhatvaviṣṭāśca bhavanti sarve ekāśrayā ekamahāvabodhāḥ |
miśraikakāryāśca mahopabhogyāḥ sadā mahāsattvagaṇasya te hi || Msa_9.85 ||
tatra bhinnāśrayā nadyaḥ svabhājanabhedāt | kṛtyapṛthaktvakāryāḥ pṛthaktvena kṛtyakaraṇāt | tanūpabhogyā ityalpānāmupabhogyāḥ | śeṣaṃ gatārtham |
buddhatvaprotsāhane ślokaḥ |
itinirūpamaśukladharmayogād hitasukhahetutayā ca buddhabhūmeḥ |
śubhaparamasukhākṣayakaratvāt śubhamatirarhati bodhicittamāptum || Msa_9.86 ||
nirūpamasukladharmayogāt svārthasaṃpattitaḥ | hitasukhahetutvācca buddhatvasya parārthasaṃpattiḥ | anavadyotkṛṣṭākṣayasukhākaratvācca sukhavihāro viśeṣataḥ | buddhimānahīnabodhicittamādātuṃ tatpraṇidhānaparigrahāt |
|| mahāyānasūtrālaṃkāre bodhyadhikāro navamaḥ ||
(MSA_Bagchi 52)
daśamodhikāraḥ
uddānam |
ādiḥ siddhiḥ śaraṇaṃ gotraṃ citte tathaiva cotpādaḥ |
svaparārthastatvārthaḥ prabhāvaparipākabodhiśca || Msa_10.1 ||
eṣa ca bodhyadhikāra ādimārabhya yāvat bodhipaṭalānusāreṇānugantavyaḥ |
adhimuktiprabhedalakṣaṇavibhāge ślokau |
jātā-jātā grāhikā grāhyabhūtā mitrādāttā svātmato bhrāntikā ca |
abhrāntānyā āmukhā naiva cānyā ghoṣācārā caiṣikā cekṣikā ca || Msa_10.2 ||
jātā atītapratyutpannā | ajātā anāgatā | grāhikā ādhyātmikā[kī] yayālambanamadhimucyate | grāhyabhūtā bāhyā yānā[mā] lambanatvenādhimucyate | mitrādāttā audārikī | svātmataḥ sūkṣmā | bhrāntikā hīnā viparītādhimokṣāt | abhrāntikā praśāntā [praṇītā] | āmukhā antike samavahitapratyayatvāt | anāmukhā dūre viparyayāt | ghoṣācārā śrutamayī | eṣikā cintāmayī | īkṣikā bhāvanāmayī pratyavekṣaṇāt |
hāryā kīrṇāvyāvakīrṇā vipakṣairhīnodārā āvṛtānāvṛtā ca |
yuktāyuktā saṃbhṛtāsaṃbhṛtā ca gāḍhaṃ viṣṭā dūragā cādhimuktiḥ || Msa_10.3 ||
hāryā mṛdvī | vyavakīrṇā madhyā | avyavakīrṇā vipakṣairadhimātrā | hinānyayāne | udārāmahāyāne | āvṛtā sāvaraṇā viśeṣagamanāya | anāvṛtā nirāvaraṇā | yuktā sātatyasatkṛtyaprayogāt | ayuktā tadvirahitā | saṃbhṛtādhigamayogyā | asaṃbhṛtā viparyayāt | gāḍhaṃ viṣṭā bhūmipraviṣṭā | dūragā pariśiṣṭāsu bhūmiṣu |
adhimuktiparipanthe trayaḥ ślokāḥ |
amanaskārabāhulyaṃ kauśīdyaṃ yogavibhramaḥ |
kumitraṃ śubhadaurbalyamayoniśomanaskriyā || Msa_10.4 ||
jātāyā amanasikārabāhulyaṃ paripanthaḥ | ajātāyāḥ kauśīdyam, grāhyagrāhakabhūtāyā yogavibhramaḥ, tathaivābhiniveśāt | mitrādāttāyāḥ kumitram, viparītagrāhaṇāt | svātmato 'dhimukteḥ kuśalamūladaurbalyam | abhrāntāyā ayoniśo amanasikāraḥ [manasikāraḥ] paripanthastadvirodhitvāt |
(MSA_Bagchi 53)
pramādo 'lpaśrutatvaṃ ca śrutacintālpatuṣṭatā |
śamamātrābhimānaśca tathāparijayo mataḥ || Msa_10.5 ||
āmukhāyāḥ pramādaḥ, tasyā apramādakṛtatvāt | ghoṣācārāyā alpaśrutatvam, nītārthasūtrāntāśravaṇāt | eṣikāyāḥ śrutamātrasaṃtuṣṭatvamalpacintāsaṃtuṣṭatvaṃ ca | īkṣikāyāścintāmātrasaṃtuṣṭatvaṃ śamathamātrābhimānaśca | hāryāvyavakīrṇayoraparijayaḥ paripanthaḥ |
anudvegastathodvega āvṛttiścāpyayuktatā |
asaṃbhṛtiśca vijñeyādhimuktiparipanthatā || Msa_10.6 ||
hīnāyā anudvegaḥ saṃsārāt | udārāyā udvegaḥ anāvṛtāyāścāvṛtiḥ | yuktāyā ayuktatā | saṃbhṛtāyā asaṃbhṛtiḥ paripanthaḥ |
adhimuktāvanuśaṃse pañca ślokāḥ |
puṇyaṃ mahadakaukṛtyaṃ saumanasyaṃ sukhaṃ mahat |
avipraṇāśaḥ sthairyaṃ na viśeṣagamanaṃ tathā || Msa_10.7 ||
dharmābhisamayaścātha svaparārthāptirūttamā |
kṣiprābhijñatvamete hi anuśaṃsādhimuktitaḥ || Msa_10.8 ||
jātāyāṃ pratyutpannāyāṃ puṇyaṃ mahat | atītāyāmakaukṛtyamavipratisārāt | grāhikāyāṃ grāhyabhūtāyāṃ ca mahatsaumanasyaṃ samādhiyogāt | kalyāṇamitrajanitāyāmavipraṇāśaḥ | svayamadhimuktau sthairyam | bhrā[abhrā]ntikāyāmāmukhāyāṃ śrutamayādikāyāṃ ca yāvat madhyāyāṃ viśeṣagamanam | adhimātrāyāṃ dharmābhisamayaḥ | hīnāyāṃ svārthaprāptiḥ | udārāyāṃ parārthaprāptiḥ paramā | anāvṛtayuktasaṃbhṛtādiṣu śuklapakṣāsu kṣiprābhijñatvamanuśaṃsaḥ |
kāmināṃ sā śvasadṛśī kūrmaprakhyā samādhinām |
bhṛtyopamā svārthināṃ sā rājaprakhyā parārthinām || Msa_10.9 ||
yatha śvā duḥkhārtaḥ satatamavitṛptaḥ kṣudhitako yathā kūrmaścāsau jalavivarake saṃkucitakaḥ | yathā bhṛtyo nityamupacakitamūrtirvicarati | yathā rājā ājñāviṣaye vaśa[cakra?]vartī viharati |
tathā kāmisthātṛsvaparajanakṛtyārthamudite
viśeṣo vijñeyaḥ satatamadhimuktyā vividhayā |
mahāyāne tasya vidhivadiha matvā paramatāṃ
bhṛśaṃ tasmin dhīraḥ satatamiha tābheva vṛṇuyāt || Msa_10.10 ||
(MSA_Bagchi 54)
api khalu kāmināmadhimuktiḥ śvasadṛśī laukikasamādhigatānāṃ kūrmaprakhyāsvārthavatāṃ bhṛtyopamā | rājaprakhyā parārthavatām | etamevārthaṃ pareṇopapādya mahāyānādhimuktau samādāpayati |
adhimuktilayapratiṣedhe ślokāḥ[kaḥ] |
manuṣa[ṣya]bhūtāḥ saṃbodhiṃ prāpnuvanti pratikṣaṇam |
aprameyā yataḥ sattvā layaṃ nāto 'dhivāsayet || Msa_10.11 ||
tribhiḥ kāraṇairlayo na yuktaḥ | yato manuṣa[ṣya]bhūtā bodhiṃ prāpnuvanti | nityaṃ prāpnuvanti | aprameyāśca prāpnuvanti |
adhimuktipuṇyaviśeṣaṇe dvau ślokau |
yathā puṇyaṃ prasavate pareṣāṃ bhojanaṃ dadat |
na tu svayaṃ sa bhuñjānastathā puṇyamahodayaḥ || Msa_10.12 ||
sūtrokto labhyate dharmātparārthāśrayadeśitāt |
na tu svārthāśrayāddharmāddeśitādupalabhyate || Msa_10.13 ||
yathā bhojanaṃ dadataḥ puṇyamutpadyate parārthādhikārāt | na tu svayaṃ bhuñjānasya svārthādhikārāt | evaṃ parārthāśrayadeśitāt mahāyānadharmātteṣu teṣu [mahāyāna] sūtreṣūktaḥ puṇyodayo mahāṃllabhyate | na tu svārthāśrayadeśitāt śrāvakayānadharmāt |
adhimuktiphalaparigrahe ślokaḥ |
iti vipulagatau mahogha[mahārya]dharme janiya [parijanayan?] sadā matimānmahādhimuktim |
vipulasatatapuṇyatadvivṛddhiṃ vrajati guṇairasamairmahātmatāṃ ca || Msa_10.14 ||
yatra yādṛśyādhimuktyā yo yatphalaṃ parigṛhṇāti | vistīrṇe mahāyānadharme 'pari[hā]ṇī[parijananī?] yayodārādhimuktyā matimān trividhaṃ phalaṃ parigṛhṇāti | vipulapuṇyavṛddhiṃ tasyā evādhimuktervṛddhiṃ taddhetukāṃ cātulyaguṇamahātmatāṃ buddhatvam |
|| mahāyānasūtrālaṃkāre adhimuktyadhikāro daśamaḥ ||
(MSA_Bagchi 55)
ekādaśo 'dhikāraḥ
dharmaparyeṣṭyadhikāre ālambanaparyeṣṭau catvāraḥ ślokāḥ |
piṭakatrayaṃ dvayaṃ vā [ca?]saṃgrahataḥ kāraṇairnavabhiriṣṭam |
vāsanabodhanaśamanaprativedhaistadvimocayati || Msa_11.1 ||
piṭakatrayaṃ sūtravinayābhidharmāḥ | tadeva trayaṃ hīnayānāgra[mahā?]yānabhedena dvayaṃ bhavati | śrāvapiṭakaṃbodhisattvapiṭakaṃ ca | tatpunastrayaṃ dvayaṃ vā [ca?]kenārthena piṭakamityāha | saṃgrahataḥ sarvajñeyārthasaṃgrahādveditavyam | kena kāraṇena trayam | navabhiḥ kāraṇaiḥ, vicikitsāpratipakṣeṇa sūtram, yo yatrārthe saṃśayitastasya tanniścayārthaṃ deśanāt | antadvayānuyogapratipakṣeṇa vinayaḥ sāvadyaparibhogapratiṣedhataḥ kāmasukhallikānuyogāntasya, anavadyaparibhogānujñānata ātmaklamathānuyogāntasya | svayaṃdṛṣṭiparāmarṣapratipakṣeṇābhidharmo 'viparītadharmalakṣaṇābhidyotanāt |
punaḥ śikṣātrayadeśanā sūtreṇa adhiśīlādhicittasaṃpādanatā vinayena śīlavato 'vipratisārādavipratisāreṇa[dikrameṇa] samādhilābhāt | adhiprajñāsaṃpādanābhidharmeṇāviparītārthapravicayāt | punardharmārthadeśanā sūtreṇa | dharmārthamippattirvinayena kleśavinayasaṃyuktasya tayoḥ prativedhāt | dharmārthasāṃkathyaviniścayakauśalyamabhidharmeṇeti |
ebhirnavabhiḥ kāraṇaiḥ piṭakatrayamiṣṭam | tacca saṃsārādvimocanārtham | kathaṃ punastadvimocayati | vāsanabodhanaśamanaprativedhaistadvimocayati | śrūtena cittavāsanataḥ | cintayā bodhanataḥ | bhāvanayā śamathena śamanataḥ | vipaśyanayā prativedhataḥ |
sūtrābhidharmavinayāścaturvidhārthā matāḥ samāsena |
teṣāṃ jñānāddhīmānsarvākārajñatāmeti || Msa_11.2 ||
te ca sūtravinayabhidharmāḥ pratyekaṃ caturvidhārthāḥ samāsatasteṣāṃ jñānābdodhisattvaḥ sarvajñatāṃ prāpnoti | śrāvakastvekasyā api gāthāyā arthamājñāyāstravakṣayaṃprāpnoti |
āśrayato lakṣaṇato dharmādarthācca sūcanātsūtram |
abhimukhato 'thāmīkṣṇyādabhibhavagatito 'bhidharmaśca || Msa_11.3 ||
(MSA_Bagchi 56)
kathaṃ pratyekaṃ caturvidhārthaḥ | āśrayalakṣaṇadharmārthasūcanātsūtram | tatrāśrayo yatra deśe deśitaṃ yena yasmai ca | lakṣaṇaṃ saṃvṛttisatyalakṣaṇaṃ paramārthasatyalakṣaṇaṃ ca | dharmāḥ skandhāyatanadhātvāhārapratītyasamutpādādayaḥ | artho 'nusaṃdhiḥ |
abhimukhatvādabhīkṣṇatvādabhibhavanādabhigamanāccābhidharmo veditavyaḥ | nirvāṇābhimukho dharmo 'bhidharmaḥ satyabodhipakṣavimokṣamu[su?]khādideśanāt | abhīkṣṇaṃ dharmo 'bhidharma ekaikasya dharmasya rūpyarūpisanidarśanādiprabhedena bahulanirdeśāt | abhibhavatītyabhidharmaḥ parapravādābhibhavanādvivādādhikaraṇādibhiḥ | abhigamyate sūtrārtha etenetyabhidharmaḥ |
āpatterūtthānādvyutthānānniḥsṛteścavinayatvam |
pudgalataḥ prajñapteḥ pravibhāgaviniścayāccaiva || Msa_11.4 ||
āpattitaḥ samutthānato vyutthānato nisāraṇataśca veditavyaḥ | tatrāpattiḥ pañcāpattinikāyāḥ | samutthānamāpattīnāmajñānātpramādāt kleśaprācuryādanādarācca | vyutthānamāśayato na daṇḍakarmataḥ | niḥsaraṇaṃ saptavidham | pratideśanā, abhyupagamaḥ śikṣādattakādīnām, daṇḍakarmaṇaḥ[ṇām] | samavadyotaḥ [samavadhātaḥ], prajñapte śikṣāpade punaḥ paryāyeṇa a[ṇānu] jñānāt, prasrabdhiḥ samagreṇa saṃghena śikṣāpadasya pratiprasrambhaṇāt | āśrayaparivṛttirbhikṣubhikṣuṇyoḥ strīpuruṣavyañjanaparivartanādasādhāraṇā ve[ce]dāpattiḥ | bhūtapratyavekṣā dharmoddānāka[kā]raiḥ pratyavekṣāvaśeṣaḥ | dharmatāpratilambhaśca satyadarśanena kṣudrānukṣudrāpannā[ttya]bhāve dharma [tā]pratilambhāt | punaścaturvidhenārthena vinayo vaiditavyaḥ | pudgalato yamāgamya śikṣā prajñapyate | prajñaptito yadārocite pudgalāparādhe śāstā saṃnipātya saṃgha[saṃghaṃ?] śikṣāṃ prajñāpayati | pravibhāgato yaḥ prajñapte śikṣāpade taduddeśasya vibhāgaḥ | viniścayataśca tatrāpattiḥ kathaṃ bhavatyanāpattirveti nirdhāraṇāt |
ālambanalābhaparyeṣṭau trayaḥ ślokāḥ |
ālambanaṃ mato dharmaḥ adhyātmaṃ bāhyakaṃ[dvayam?] |
[lābho dvayordvayārthena dvayoścānupalambhataḥ] || Msa_11.5 ||
[dharmālambanaṃ yo deśitaḥ kāyādikañcādhyātmikaṃ] bāhyamādhyātmikabāhyañca | tatra grāhakabhūtaṃ kāyādikamādhyātmikaṃ grāhyabhūtaṃ bāhyaṃ tayoreva tathatā dvayam | tatra dvayorādhyātmikabāhyayorālambanayordvayārthena lābho yathākramam | yadi grāhyārthadgrāhakārthamabhinnaṃ paśyati grāhakārthācca grāhyārtham, dvayasya punaḥ samastasyādhyātmikabāhyālambanasya tathatāyā lābhastayorevadvayoranupalambhādveditavyaḥ |
(MSA_Bagchi 57)
manojalpairyathoktārthaprasannasya pradhāraṇāt |
arthakhyānasya jalpācca nāmni sthānācca cetasaḥ || Msa_11.6 ||
dharmālambanalābhaḥ syāttribhirjñānaiḥ śrutādibhiḥ |
trividhālambanalābhaśca pūrvoktastatsamāśritaḥ || Msa_11.7 ||
dharmālambanalābhaḥ punastribhirjñānairbhavati śrutacintābhāvanāmayaiḥ | tatra samāhitena cetasā manojalpairyathoktārthaprasannasya tatpradhāraṇāt | śrutamayena jñānena tallābhaḥ, manojalpairiti saṃkalpaiḥ | prasannasyetyadhimuktasya niścitasya | pradhāraṇāditi pravicayāt | jalpādarthakhyānasya pradhāraṇāccintāmayena tallābhaḥ | yadi manojalpādevāyamarthaḥ khyātīti paśyati nānyanmanojalpādyathoktaṃ dvayālambanalābhe | cittasya nāmni sthānāt bhāvanāmayena jñānena tallābho veditavyo dvayānupalambhādyathoktaṃ dvayālambanalābhe | ata eva ca sa pūrvoktastrividhālambanalābho dharmālambanalābhasaṃniśrito veditavyaḥ |
manasikāraparyeṣṭau pañca ślokāḥ |
tridhātukaḥ kṛtyakaraḥ sasaṃbādhāśrayo 'paraḥ |
adhimuktiniveśī ca tīvracchandakaro 'paraḥ || Msa_11.8 ||
hīnapūrṇāśrayo dvedhā sajalpo 'jalpa eva ca |
jñānena saṃprayuktaśca yogopaniṣadātmakaḥ || Msa_11.9 ||
saṃbhinnālambanaścāsau vibhinnālambanaḥ sa ca |
pañcadhā saptadha caiva parijñā pañcadhāsya ca || Msa_11.10 ||
catvāraḥ saptatriṃśacca ākārā bhāvanāgatāḥ |
mārgadvayasvabhāvo 'sau dvyunuśaṃsaḥ pratīcchakaḥ || Msa_11.11 ||
prayogī vaśavartī ca parītto vipulātmakaḥ |
yogināṃ hi manaskāra eṣa sarvātmako mataḥ || Msa_11.12 ||
aṣṭādaśavidho manaskāraḥ | dhātuniyataḥ kṛtyakara āśrayavibhakto 'dhimuktiniveśakaścchandajanakaḥ samādhisaṃniśrito jñānasaṃprayuktaḥ saṃbhinnālambano vibhinnālambanaḥ parijñāniyato bhāvanākārapraviṣṭaḥ śamathavipaśyanāmārgasvabhāvo 'nuśaṃsamanaskāraḥ pratīcchakaḥ prāyogikamanaskāro vaśavartimanaskāraḥ parīttamanaskāro vipulamanaskāraśca | tatra dhātuniyato yaḥ śrāvakādigotraniyataḥ | kṛtyakaro yaḥ saṃbhṛtasaṃbhārasya | āśrayavibhakto yaḥ sasaṃvādhagṛhasthāśrayo 'saṃbādhapravrajitāśrayaśca | adhimuktiniveśako yo buddhānusmṛtisahagataḥ | (MSA_Bagchi 58) cchandajanako yastatsaṃpratyayasahagataḥ | samādhisaṃniśrito yaḥ samantakamaulasamādhisahagataḥ savitarkasavicāra [rāvitarkavicāra?] (nirvitarkasavicāra?) mātrāvitarkāvicārasahagataśca | jñānasaṃprayukto yo yogopaniṣadyogasahagataḥ, sa punaryathākramaṃ śrutacintāmayo bhāvanāmayaśca | saṃbhinnālambanaḥ pañcavidhaḥ sūtroddānagāthānipātayāvadudgrahītayāvaddeśitālambanaḥ | vibhinnālambanaḥ saptavidho nāmālambanaḥ padālambano vyañjanālambanaḥ pudgalanairātmyālambano dharma nairātmyālambano rūpidharmālambano 'rūpidharmālambanaśca | tatra rūpidharmālambano yaḥ kāyālambanaḥ | arūpidharmālambano yo vedanācittadharmālambanaḥ | parijñāniyato yaḥ parijñeye vastuni parijñeye 'rthe parijñāyāṃ parijñāphale tatpravedanāyāṃ ca | tatra parijñeyaṃ vastu duḥkhaṃ parijñeyo 'rthastasyaivānityaduḥkhaśūnyānātmatā | parijñā mārgaḥ | parijñāphalaṃ vimuktiḥ | tatpravedanā vimuktijñānadarśanam | bhāvanākārapraviṣṭaścaturākārabhāvanaḥ saptatriṃśadākārabhāvanaśca | tatracaturākārabhāvanaḥ pudgalanairātmyākārabhāvano dharmanairātmyākārabhāvano darśanākārabhāvano jñānākārabhāvanaśca | tatra saptatriṃśadākārabhāvanaḥ | aśubhākārabhāvano duḥkhākārabhāvano 'nityākārabhāvano 'nātmākārabhāvanaḥ smṛtyupasthāneṣu | pratilambhākārabhāvano nisevanākārabhāvano vinirdhāvanā [nirvirghāṭanā] kārabhāvanaḥ pratipakṣākārabhāvanaḥ samyakprahāṇeṣu | saṃtuṣṭiprātipakṣikamanaskārabhāvano yadā cchandaṃ janayati | vikṣepasaṃśayaprātipakṣikamanaskārabhāvano yadā vyāyacchate vīryamārabhate yathākramam | auddhatyaprātipakṣikasamādhyākārabhāvano yadā cittaṃ pradadhāti[pragṛhṇāti] | layaprātipakṣikasamādhyākārabhāvano yadā cittaṃ pragṛhṇāti [pradadhāti] | ete yathākramaṃ caturṣu ṛddhipādeṣu veditavyāḥ | sthitacittasya lokottarasaṃpattisaṃpratyayākārabhāvano yathā saṃpratyayākārabhāvana evaṃ vyavasāyākārabhāvano dharmāsaṃpramoṣākārabhāvanaścittasthityākārabhāvanaḥ pravicayākārabhāvana indriyeṣu | eta eva pañca nirlikhitavipakṣamanaskārā baleṣu | saṃbodhisaṃprakhyānākārabhāvanastatraiva vicayotsāhasaumanasyakarmaṇyatācittasthitisamatākārabhāvanāḥ saptasaṃbodhyaṅgeṣu | prāptiniścayākārabhāvanaḥ parikarmabhūmisaṃrakṣaṇākārabhāvanaḥ parasaṃprāptyākārabhāvana āryakāntaśīlapraviṣṭākārabhāvanaḥ saṃlikhitavṛttisamudācāra[rā]kārabhāvanaḥ pūrvaparibhāvitapratilabdhamārgābhyāsākārabhāvano dharmasthitinimittāsaṃpramoṣākārabhāvano 'nimittasthityāśrayaparivṛttyākārabhāvanaśca mārgāṅgeṣu | śamathavipaśyanābhāvanāmārgasvabhāvayorna kaścinnirdeśaḥ | anuśaṃsamanaskāro dvividho dauṣṭhulyāpakarṣaṇo dṛṣṭinimittāpakarṣaṇaśca | pratīcchako yo dharmastrotasi buddhabodhisattvānāmantikādavavādagrāhakaḥ | prāyogikamanaskāraḥ pañcavidhaḥ samādhigocare | saṃkhyopalakṣaṇaprāyogiko yena sūtrādiṣu nāmapadavyañjanasaṃkhyāmupalakṣayate | (MSA_Bagchi 59) vṛttyupalakṣaṇaprāyogiko yena dvividhāṃ vṛttimupalakṣayate parimāṇavṛttiṃ ca vyañjanānāmaparimāṇavṛttiṃ ca nāmapadayoḥ | parikalpopalakṣaṇaprāyogiko yena dvayamupādāya dvayaparikalpamupalakṣayate | nāmaparikalpamupādāyārthaparikalpamarthaparikalpamupādāya nāmaparikalpamaparikalpamakṣaram | kramopalakṣaṇaprāyogiko yena nāmagrahaṇapūrvikāmarthagrahaṇapravṛttimupalakṣayate | prativedhaprāyogikaśca | sa punarekādaśavidho veditavya, āgantukatvaprativedhataḥ, saṃprakhyānanimittaprativedhataḥ, arthānupalambhaprativedhataḥ, upalambhānupalambhaprativedhataḥ, dharmadhātuprativedhataḥ pudgalanairātmyaprativedhataḥ, dharma nairātmyaprativedhataḥ, hīnāśayaprativedhataḥ, udāramāhātmyāśayaprativedhataḥ yathādhigamadharmavyavasthānaprativedhataḥ, vyavasthāpitadharmaprativedhataśca | vaśavartimanaskārastrividhaḥ, kleśāvaraṇasuviśuddhaḥ kleśajñeyāvaraṇasuviśuddhaḥ, guṇābhinirhārasuviśuddhaśca |
dharmatattvaparyeṣṭau dvau ślokau |
tattvaṃ yatsatataṃ dvayena rahitaṃ, bhrānteśca saṃniśrayaḥ,
śakyaṃ naiva ca sarvathābhilapituṃ yaccāprapañcātmakam |
jñeyaṃ heyamatho viśodhyamamalaṃ yacca prakṛtyā matam |
yasyākāśasuvarṇavārisadṛśī kleśādviśuddhirmatā || Msa_11.13 ||
satataṃ dvayena rahitaṃ tattvaṃ, parikalpitaḥ svabhāvo grāhyagrāhakalakṣaṇenātyantamasattvāt | bhrānteḥ saṃniśrayaḥ paratantrastena tatparikalpanāt | anabhilāpyamaprapañcātmakaṃ ca pariniṣpannaḥ svabhāvaḥ | tatra prathamaṃ tattvaṃ parijñeyaṃ dvitīyaṃ praheyaṃ tṛtīyaṃ viśodhyaṃ cāgantukamalādviśuddhaṃ ca prakṛtyā, yasya prakṛtyā viśuddhasyākāśasuvarṇavārisadṛśī kleśādviśuddhiḥ | na hyākāśādīni prakṛtyā aśuddhāni na cāgantukamalāpagamādeṣāṃ viśuddhirneṣyata iti |
na khalu jagati tasmādvidyate kiṃcidanya-
jjagadapi tadaśeṣaṃ tatra saṃmūḍhabuddhi |
kathamayamabhirūḍho lokamohaprakāro |
yadasadabhiniviṣṭaḥ satsamantādvihāya || Msa_11.14 ||
na khalu tasmādevaṃlakṣaṇāddharmadhātoḥ kiṃcidanyalloke vidyate dharmatāyā dharmasyābhinnatvāt | śeṣaṃ gatārtham |
tattve māyopamaparyeṣṭau pañcadaśa ślokāḥ |
yathā māyā tathābhūtaparikalpo nirucyate |
yathā māyākṛtaṃ tadvat dvayabhrāntirnirucyate || Msa_11.15 ||
(MSA_Bagchi 60)
yathā māyā yantra [mantra]parigṛhītaṃ bhrāntinimittaṃ kāṣṭhaloṣṭādikam tathābhūtaparikalpaḥ paratantraḥ svabhāvo [svabhāvākāro] veditavyaḥ | yathā māyākṛtaṃ tasyāṃ māyāyāṃ hastyaśvasuvarṇādyākṛtistadbhāvena pratibhāsitā, tathā tasminnabhūtaparikalpe dvayabhrāntirgrāhyagrāhakatvenapratibhāsitā parikalpitasvabhāvākārā veditavyā |
yathā[']tasminna tadbhāvaḥ paramārthastatheṣyate |
yathā tasyopalabdhistu tathā saṃvṛtisatyatā || Msa_11.16 ||
yathā[']tasminna tadbhāvo māyākṛte hastitvādyabhāvastathā tasminparatantre paramārtha iṣyate parikalpitasya dvayalakṣaṇasyābhāvaḥ | yathā tasya māyākṛtasya hastyādibhāvenopalabdhiḥ, tathābhūtaparikalpasya saṃvṛtisatyatopalabdhiḥ |
tadabhāve yathā vyaktistannimittasya labhyate |
tathāśrayaparāvṛttāvasatkalpasya labhyate || Msa_11.17 ||
yathā māyākṛtasyābhāve tasya nimittasya kāṣṭhādikasya vyaktirbhūtārthopalabhyate, tathāśrayaparāvṛttau dvayabhrāntyabhāvādabhūtaparikalpasya bhūto 'rtha upalabhyate |
tannimitte yathā loko hyabhrāntaḥ kāmataścaret |
parāvṛttāvaparyastaḥ kāmacārī tathā patiḥ[yatiḥ] || Msa_11.18 ||
yathā tannimitte kāṣṭhādāvabhrānto lokaḥ kāmataścarati svatantraḥ tathā'śrayaparāvṛttāvaparyasta āryaḥ kāmacāri bhavati svatantraḥ |
tadākṛtiśca tatrāsti tadbhāvaśca na vidyate |
tasmādastitvanāstitvaṃ māyādiṣu vidhīyate || Msa_11.19 ||
eṣa śloko gatārthaḥ |
na bhāvastatra cābhāvo nābhāvo bhāva eva ca |
bhāvābhāvāviśeṣaśca māyādiṣu vidhīyate || Msa_11.20 ||
na bhāvastatra cābhāvo yastadākṛtibhāvo nāsau na bhāvaḥ | nābhāvo bhāva eva ca yo hastitvādyabhāvo nāsau na [?]bhāvaḥ | tayośca bhāvābhāvayoraviśeṣo māyādiṣu vidhīyate | ya eva hi tatra tadākṛtibhāvaḥ, sa eva hastitvādyabhāvaḥ | ya eva hastitvādyabhāvaḥ sa eva tadākṛtibhāvaḥ |
(MSA_Bagchi 61)
tathā dvayābha[bhāsa?]tātrāsti tadbhāvaśca na vidyate |
tasmādastitvanāstitvaṃ rūpādiṣu vidhīyate || Msa_11.21 ||
tathātrābhūtaparikalpe dvayābhāsatāsti dvayabhāvaśca nāsti | tasmādastitvanāstitvaṃ rūpādiṣu vidhīyate 'bhūtaparikalpasvabhāveṣu |
na bhāvastatra cābhāvo nābhāvo bhāva eva ca |
bhāvābhāvāviśeṣaśca rūpādiṣu vidhīyate || Msa_11.22 ||
na bhāvastatra cābhāvaḥ | yā dvayābhāsatā | nābhāvo bhāva eva ca | yā dvayatānāstitā | bhāvābhāvāviśeṣaśca rūpādiṣu vidhīyate | ya eva hi dvayābhāsatāyā bhāvaḥ sa eva dvayasyābhāva iti |
samāropāpavādābha[nta?]pratiṣedhārthamiṣyate |
hīnayānena yānasya pratiṣedhārthameva ca || Msa_11.23 ||
kimarthaṃ punarayaṃ bhāvābhāvayoraikāntikatvamaviśeṣaśceṣyate | yathākramam | samāropāpavādābha[ntaḥ?]pratiṣedhārthamiṣyate, hīnayānagamanapratiṣedhārthaṃ ca | abhāvasya hyabhāvatvaṃ viditvā samāropaṃ na karoti | bhāvasya bhāvatvaṃ viditvāpavādaṃ na karoti | tayoścāviśeṣaṃ viditvā na bhāvādudvijate tasmānna hinayānena niryāti |
bhrānternimittaṃ bhrāntiśca rūpavijñaptiriṣyate |
arūpiṇī ca vijñaptirabhāvātsyānna cetarā || Msa_11.24 ||
rūpabhrānteryā nimittavijñaptiḥ sā rūpavijñaptiriṣyate rūpākhyā | sā tu rūpabhrāntirarūpiṇī vijñaptiḥ | abhāvādrūpavijñapteritarāpi na syādarūpiṇī vijñaptiḥ | kāeraṇābhāvāt |
māyāhastyākṛtigrāhabhrānterdvayamudāhṛtam |
dvayaṃ tatra yathā nāsti dvayaṃ caivopalabhyate || Msa_11.25 ||
bimbasaṃkalikāgrāhabhrānterdvayamudāhṛtam |
dvayaṃ tatra yathā nāsti dvayaṃ caivopalabhyate || Msa_11.26 ||
māyāhastyākṛtigrāhya[ha]bhrantito dvayamudāhṛtam | grāhyaṃ grāhakaṃ ca, tatra yathā nāsti dvayaṃ caivopalabhyate | pratibimbaṃ[ba?] saṃkalikāṃ ca manasikurvataḥ tadgrāhabhrānterdvayamudāhṛtaṃ pūrvavat |
(MSA_Bagchi 62)
tathā bhāvāttathābhāvād bhāvābhāva[vā?]viśeṣataḥ |
sadasanto 'tha māyābhā ye dharmā bhrāntilakṣaṇāḥ || Msa_11.27 ||
ye dharmā bhrāntilakṣaṇā vipakṣasvabhāvāste sadasanto māyopamāśca | kiṃ kāraṇam | santastathābhāvādabhūtaparikalpatvena | asantastathābhāvāt grāhyagrāhakatvena | tayośca bhāvābhāvayoraviśiṣṭatvāt santo 'pyasanto 'pi māyāpi caivaṃlakṣaṇā sta[ta?]smānmāyopamāḥ |
tathābhāvāttathābhāvāttathābhāvādalakṣaṇāḥ |
māyopamāśca nirdiṣṭā ye dharmāḥ prātipakṣikāḥ || Msa_11.28 ||
ye 'pi prātipakṣikā dharmā buddhenopadiṣṭāḥ smṛtyupasthānādayaste 'pyalakṣaṇā māyāśca nirdiṣṭāḥ | kiṃ kāraṇam | tathābhāvādyathā bālairgṛhyante | tathābhāvādyathā deśitāḥ | tathābhāvādyathā saṃdarśitā buddhena garbhāvakramaṇajanmābhiniṣkramaṇābhisaṃbodhyādayaḥ | evamalakṣaṇā avidyamānāśca khyānti tasmānmāyopamāḥ |
māyārājeva cānyena māyārājñā parājitaḥ |
ye sarvadharmān paśyanti nirmārāste jinātmajāḥ || Msa_11.29 ||
ye prātipakṣikā dharmāste māyārājasthānīyāḥ saṃkleśaprahāṇe vyavadānādhipattyāt | ye 'pi sāṃkleśikā dharmāste 'pi rājasthānīyāḥ saṃkleśanirvṛttāvādhipatyāt | atastaiḥ prātipakṣikaiḥ saṃkleśaparājayo māyā [?] rājñeva rājñaḥ parājayo draṣṭavyaḥ | tajjñānācca bodhisattvā nirmārā bhavanti ubhayapakṣe |
aupamyārthe ślokaḥ |
māyāsvapnamarīcibimbasadṛśāḥ prodbhāsaśrutkopamā
vijñeyodakacandrabimbasadṛśā nirmāṇatulyāḥ punaḥ |