Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)asmahsuu.htmNguyên tác: Sanskrit

Luận Đại Thừa Trang Nghiêm Kinh (Mahāyānasūtrālaṃkāra)

Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 5 / 7 (50.000 ký tự/trang)
 nimittaṃ | ājñātukāmatā | kālajñatā | nirmānatā ca |
satkāralābheṣu gataspṛho 'sau prapattaye taṃ pariṇāmayecca |
iti pariṇāmanā pratipattyarthaṃ sevanānna lābhasatkārārthaṃ |
yathānuśiṣṭapratipattitaśca saṃrādhayeccittamato 'sya dhīraḥ || Msa_17.12 ||
iti | yathānuśiṣṭapratipattiḥ sevāhetuḥ | tayā taccittārādhanāt |
yānatraye kauśalametya buddhyā svasyaiva yānasya yateta siddhau |
iti yānatrayakauśalāt jñānaṃ |
sattvānameyānparipācanāya kṣetrasya śuddhasya ca sādhanāya || Msa_17.13 ||
iti dvividhaṃ kṣetraṃ tatsevāyāḥ | aprameyāśca sattvāḥ pariśuddhaṃ ca buddhakṣetraṃ | dharmaṃ śrutvā yeṣu pratiṣṭhāpanāt | yatra ca sthitena |
dharmeṣu dāyādaguṇena yukto naivāmiṣeṇa pravasetsa mitram |
iti niśrayaḥ sevāyāḥ | dharmadāyādatāṃ niśritya kalyāṇamitraṃ seveta | nāmiṣadāyādatāṃ | ata ūrdhvamadhyardhena ślokena prakārabhedaḥ sevāyā veditavyaḥ |
hetoḥ phalāddharmamukhānuyānātseveta mitraṃ bahitaśca dhīmān || Msa_17.14 ||
śrutaśravāccetasi yogataśca samānanirmānamano 'nuyogāt |
hetoḥ phalādityatītādibhedataḥ pūrvavat dharmamukhānuyānātseveta mitraṃ bahitaśca dhīmānityādhyātmikabāhyabhedaḥ | dharmamukhastroto hi dharmamukhānuyānaṃ bahirdhā bahitaḥ śrutaśravāccetasi yogataścetyaudārikasūkṣmabhedaḥ | śravaṇaṃ hyaudārikaṃ cintanabhāvanaṃ sūkṣmaṃṃ | tadeva cetasi yogaḥ | samānanirmānamano 'nuyogāditi hīnapraṇītabhedaḥ |
gatiprayogapraṇidhānataśca kalyāṇamitraṃ hi bhajeta dhīmān || Msa_17.15 ||
iti dūrāntikabhedaḥ pūrvavadyojayitavyaḥ | katamā punaḥ paramā seveti saptamaḥ ślokaḥ |
sanmitrasevā paramā svacittād dharmādhimuktyāśayato vibhutvaiḥ |
akalpanopāyaparigraheṇa sarvaikakāryatvaniveśataśca || Msa_17.16 ||
(MSA_Bagchi 118)
iti pūrvavat |
apramāṇavibhāge dvādaśaślokāḥ |
brāhmyā vipakṣahīnā jñānena gatāśca nirvikalpena |
trividhālambanavṛttāḥ sattvānāṃ pācakā dhīre || Msa_17.17 ||
brāhmyā vihārāścatvāryapramāṇāni | maitrī karuṇā muditopekṣā ca | te punarbodhisattve caturlakṣaṇā veditavyāḥ | vipakṣahānitaḥ | pratipakṣaviśeṣayogataḥ | vṛttiviśeṣatastrividhālambanavṛttitvāt | tathā hi te sattvālambanā dharmālambanāśca[dharmālambanā anālambanāśca] | karmaviśeṣataśca | sattvaparipācakatvāt | sattvadharmālambanāt | punaḥ katamasmin sattvanikāye dharme vā pravartante | anālambanāśca katamasminnālambane |
saukhyārthini duḥkhārte sukhite kliṣṭe ca te pravartante |
taddeśite ca dharme tattathatāyāṃ ca dhīrāṇām || Msa_17.18 ||
sattvālambanāḥ sukhārthini yāvat kliṣṭe sattvanikāye pravartante | tathā hi maitrī sattveṣu sukhasaṃyogākārā | karuṇā duḥkhaviyogākārā | muditā sukhaviyogākārā | upekṣāsu vedanāsu teṣāṃ sattvānāṃ niḥkleśatopasaṃhārākārā | dharmālambanāstaddeśite dharme | yatra te vihārā deśitāḥ | anālambanāstattathatāyāṃ | te hyavikalpatvādanālambanā ivetyanālambanāḥ | api khalu |
tasyāśca tathatārthatvāt kṣāntilābhādviśuddhitaḥ |
karmadvayādanālambā maitrī kleśakṣayādapi || Msa_17.19 ||
ebhiścaturbhiḥ kāraṇairanālambanā maitrī veditavyā | tathatālambanatvāt | anutpattikadharmakṣāntilābhenāṣṭamyāṃ bhūmau | dhātupuṣṭyā tadviśuddhitaḥ | karmadvayataśca | yā maitrī niṣpandena kāyakarmaṇā [vākkarmaṇā?] ca? saṃgṛhītā kleśakṣayataśca | tathā hi kleśa ālambanamuktaṃ | manomayānāṃ granthānāṃ prahāṇāducchidyate ālambanamiti vacanāt |
te niścalāśca calāśca kṛpaṇairāsvāditā na ca jñeyāḥ |
te ca brāhmyā vihārāścaturvidhā veditavyāḥ | tatra calā hānabhāgīyāḥ parihāṇīyatvāt | acalāḥ sthitiviśeṣabhāgīyā aparihāṇīyatvāt | āsvāditāḥ kliṣṭāḥ anāsvāditā akliṣṭāḥ | kṛpaṇairiti sukhalolairanudāracittaiḥ | eṣa brāhmyavihārāṇāṃ hānabhāgīyādiprakārabhedaḥ | teṣu punaḥ |
acaleṣu bodhisattvāḥ pratiṣṭhitāḥ saktivigateṣu || Msa_17.20 ||
(MSA_Bagchi 119)
na caleṣu nāpyāsvāditeṣu |
asamāhitasvabhāvā mṛdumadhyā hīnabhūmikā ye 'pi |
hīnāśayāḥ samānā hīnāste hyanyathā tvadhikāḥ || Msa_17.21 ||
eṣa mṛdvadhimātratābhedaḥ | tatra ṣaḍvidhā mṛdukā asamāhitasvabhāvāḥ | sarve samāhitā api | ye mṛdumadhyāḥ | hīnabhūmikā ye 'pi uttarāṃ bodhisattvabhūmimapekṣya | hīnāśayā api | śrāvakādīnāṃ samānā api | ye 'nutpattikadharmakṣāntirahitā hīnāste mṛdukā ityarthaḥ | anyathā tvadhikā iti yathoktaviparyayeṇādhimātratā veditavyā |
brāhmyairvihṛtavihāraḥ kāmiṣu saṃjāyate yadā dhīmān |
saṃbhārānpūrayate sattvāṃśca vipācayati tena || Msa_17.22 ||
sarvatra cāvirahito brāhmyai rahitaśca tadvipakṣeṇa |
tatpratyayairapi bhṛśairna yāti vikṛtiṃ pramatto 'pi || Msa_17.23 ||
hetuphalaliṅgabhedaḥ | tatra brāhmyairvihṛto vihārairiti hetuḥ | kāmiṣu sattveṣu saṃjāyata iti vipākaphalaṃ | saṃbhārānpūrayatyadhipatiphalaṃ | sattvānparipācayatīti puruṣakāraphalaṃ | sarvatra cāvirahito brāhmyairvihārairjāyata iti niṣpandaphalaṃ | rahitaśca tadvipakṣeṇeti visaṃyogaphalaṃ | bhṛśairapi tatpratyayairavikṛtigamanaṃ liṅgaṃ | pramatto 'pītyasaṃmukhībhūte 'pi pratipakṣe | anyeścaturbhiḥ ślokairguṇadoṣabhedaḥ |
vyāpādavihiṃsābhyāmarativyāpādakāmarāgaiśca |
yukto hi bodhisattvo bahuvidhamādīnavaṃ spṛśati || Msa_17.24 ||
iti doṣaḥ | brāhmyavihārābhāve tadvipakṣayogāt | tatra vyāpādādayo maitryādīnāṃ yathākramaṃ vipakṣāḥ | vyāpādakāmarāgāvupekṣāyāḥ | kathaṃ bahuvidhādīnavaṃ spṛśatītyāha |
kleśairhantyātmānaṃ sattvānupahanti śīlamupahanti |
savilekhalābhahīno rakṣāhīnastathā śāstrā[tā] || Msa_17.25 ||
sādhikaraṇo 'śayasvī paratra saṃjāyate 'kṣaṇeṣu sa ca |
prāptāprāptavihīno manasi mahad duḥkhamāpnoti || Msa_17.26 ||
tatra prathamaistribhiḥ padairātmavyābādhāya cetayate paravyābādhāyobhayavyābādhāyetyetamādīnavaṃ darśayati | savilekhādibhiḥ ṣaḍbhiḥ padairdṛṣṭadhārmikamavadyaṃ prasavatīti darśayati | kathaṃ ca prasavati | ātmāsyāpavadate | pare 'pi devatā api | śāstāpyanye 'pi vijñāḥ (MSA_Bagchi 120) sabrahmacāriṇo dharmatayā vigarhante | digvidikṣu cāsya pāpako 'varṇaśabdaśloko niścaratītyevaṃ savilekho yāvadayaśasvītyeanena yathākramaṃ darśayati | śeṣaistribhiḥ padairyathākramaṃ sāṃparāyikaṃ dṛṣṭadharmasāṃparāyikamavadyaṃ prasavati | tajjaṃ caitasikaṃ duḥkha[khaṃ] daurmanasya prati saṃvedayata ityetadādīnavaṃ darśayati |
ete sarve doṣā maitryādiṣu susthitasya na bhavanti |
akliṣṭaḥ saṃsāraṃ sattvārthaṃ no ca saṃtyajati || Msa_17.27 ||
iti | brāhmavihārayoge tri[dvi]vidhaṃ guṇaṃ darśayati | yathoktadoṣābhāvam akliṣṭasya sattvahetoḥ saṃsārāparityāgaṃ |
na tathaikaputrakeṣvapi guṇavatsvapi bhavati sarvasattvānāṃ |
maitryādicetaneyaṃ sattveṣu yathā jinasutānāṃ || Msa_17.28 ||
ityete[na?] ca bodhisattvamaitrādīnāṃ tīvratāṃ darśayati |
karūṇāvibhāge tadālambanaprabhedamārabhya dvau ślokau |
pradīptān śatruvaśagān duḥkhākrāntāṃstamovṛtān |
durgamārgasamārūḍhānmahābandhanasaṃyutān || Msa_17.29 ||
mahāśanaviṣākrāntalolānmārgapranaṣṭakān |
utpathaprasthitān sattvāndurbalān karuṇāyate || Msa_17.30 ||
tatra pradīptāḥ kāmarāgeṇa kāmasugvabhaktāḥ | śatruvaśagā mārakṛtāntarāyāḥ kuśale 'prayuktāḥ duḥkhākrāntāḥ duḥkhā[bhi?]bhūtā narakādiṣu | tamovṛtā aurabhrikādayo duścaritaikāntikāḥ | karmavipākasaṃmūḍhatvāt | durgamārgasamārūḍhā aparinirvāṇadharmāṇaḥ saṃsāravartmātyantānupacchedāt | mahābandhanasaṃyutā anyatīrthyāḥ[rthya]mokṣasaṃprasthitā nānākudṛṣṭigāḍhabandhanabaddhatvāt | mahāśanaviṣākrāntalolāḥ samāpattisukhasaktāḥ | teṣāṃ hi tat kliṣṭaṃ samāpattisukhaṃ | yathā mṛṣṭamaśanaṃ viṣākrāntaṃ | tataḥ pracyāvanāt | mārgapraṇaṣṭakā abhimānikā mokṣamārgabhrāntatvāt | utpathaprasthitā hīnayānaprayuktā aniyatāḥ | durbalā aparipūrṇasaṃbhārā bodhisattvāḥ | ityete daśavidhāḥ satvā bodhisattvakaruṇāyā ālambanam |
pañcaphalasaṃdarśane karuṇāyāḥ ślokaḥ |
heṭhāpahaṃ hyuttamabodhibījaṃ sukhāvahaṃ tāya[pa]kamiṣṭahetuṃ |
svabhāvadaṃ dharmamupāśritasya bodhirna dūre jinātmajasya || Msa_17.31 ||
(MSA_Bagchi 121)
tataḥ heṭhāpahatvena tadvipakṣavihiṃsāprahāṇādvisaṃyogaphalaṃ darśayati | uttamabodhibījatvenādhipatiphalaṃ | parātmanoryathākramaṃ sukhāvahatāya[pa]katvena puruṣakāraphalaṃ | iṣṭahetutvena vipākaphalaṃ | svabhāvadatvena niṣpandaphalamāyatyāṃ viśiṣṭakaruṇāphaladānāt | evaṃ pañcavidhāṃ karuṇāmāśritya buddhatvamadūre veditavyaṃ |
apratiṣṭhitasaṃsāranirvāṇatve ślokaḥ |
vijñāya saṃsāragataṃ samagraṃ duḥkhātmakaṃ caiva nirātmakaṃ ca |
nodvegamāyāti na cāpi doṣaiḥ prabādhyate kāruṇiko 'grabuddhiḥ || Msa_17.32 ||
sarvaṃ saṃsāraṃ yathābhūtaṃ parijñāya bodhisattvo nodvegamāyāti kāruṇikatvāt | na doṣairbādhyate 'grabuddhitvāt | evaṃ nirvāṇe pratiṣṭhito bhavati na saṃsāre yathākramaṃ | saṃsāraparijñāne ślokaḥ |
duḥkhātmakaṃ lokamavekṣamāṇo duḥkhāyate vetti ca tadyathāvat |
tasyābhyupāyaṃ parivarjane ca na khedamāyātyapi vā kṛpāluḥ || Msa_17.33 ||
duḥkhāyata iti karuṇāyate | vetti ca tadyathāvaditi duḥkhaṃ yathābhūtaṃ tasya ca duḥkhasya parivarjane 'bhyupāyaṃ | vetti yenāsya duḥkhaṃ nirudhyate | etena jānannapi saṃsāraduḥkhaṃ yathābhūtaṃ tatparityāgopāyaṃ ca na khedamāpadyate bodhisattvaḥ karuṇāviśeṣāditi pradarśayati |
karūṇāprabhede dvau ślokau |
kṛpā prakṛtyā pratisaṃkhyayā ca pūrvaṃ tadabhyāsavidhānayogāt |
vipakṣahīnā ca viśuddhilābhāt caturvidheyaṃ karuṇātmakānāṃ || Msa_17.34 ||
seyaṃ yathākramaṃ gotraviśeṣataḥ guṇadoṣaparīkṣaṇataḥ | janmāntaraparibhāvanataḥ | vairāgyalābhataśca veditavyāḥ | tadvipakṣavihiṃsāprahāṇe sati viśuddhilābhata iti vairāgyalābhataḥ |
na sā kṛpā yā na samā sadā vā nādhyāśayādvā pratipattito vā |
vairāgyato nānupalambhato vā na bodhisattvo hyakṛpastathā yaḥ || Msa_17.35 ||
tatra samā sukhitādiṣu yatkiṃcidveditamidamatra duḥkhasyeti viditvā | sadā nirūpadhiśeṣanirvāṇe tadakṣayāt | adhyāśayādbhūmipraviṣṭānāmātmaparasamatāśayalābhāt | (MSA_Bagchi 122) pratipattito duḥkhaparitrāṇakriyayā | vairāgyatastadvipakṣavihiṃsāprahāṇāt | anupalambhato 'nutpattikadharmakṣāntilābhāt |
karuṇāvṛkṣapratibimbake pañca ślokāḥ |
karuṇā kṣāntiścintā praṇidhānaṃ janmasattvaparipākaḥ |
karuṇātarureṣa mahānmūlādiḥ puṣpapatra[paścimāgra](paścimānta)phalaḥ || Msa_17.36 ||
ityeṣa mūlaskandhaśākhāpatrapuṣpaphalāvasthaḥ karuṇāvṛkṣo veditavyaḥ | etasya karuṇā mūlaṃ | kṣāntiḥ skandhaḥ | sattvārthacintā śākhā | praṇidhānaṃ śobhaneṣu janmasu patrāṇi | śobhanaṃ janma puṣpaṃ | sattvaparipākaḥ phalaṃ |
mūlaṃ karuṇā na bhaved duṣkaracaryāsahiṣṇutā na bhavet |
duḥkhākṣamaśca dhīmān satvārthaṃ cintayennaiva || Msa_17.37 ||
cintāvihīnabuddhiḥ praṇidhānaṃ śuklajanmasu na kuryāt |
śubhajanmānanugacchansattvānparipācayennaiva || Msa_17.38 ||
ābhyāṃ ślokābhyāṃ pūrvottaraprasavasādharmyātkaruṇādīnāṃ mūlādibhāvaṃ sādhayati |
karuṇāseko maitrī tadduḥkhe saukhyato vipulapuṣṭiḥ |
śākhāvṛddhirviśadā yonimanaskārato jñeyā || Msa_17.39 ||
parṇatyāgādānaṃ praṇidhīnāṃ saṃtateranucchedāt |
dvividhapratyayasiddheḥ puṣpamabandhyaṃ phalaṃ cāsmāt || Msa_17.40 ||
etābhyāṃ ślokābhyāṃ vṛkṣamūlasekādisādharmyaṃ karuṇāvṛkṣasya darśayati | karuṇā hi mūlavṛkṣā[mūlamityuktā] | tasyāḥ seko maitrī tayā tadāpyāyanāt | maitracitto hi paraduḥkhena duḥkhāyate | tataśca karuṇodbhava[karuṇāto yad]duḥkhamutpadyate bodhisattvasyasvā[sattvā]rthaprayuktasya tatra saukhyotpādādvipulapuṣṭiḥ kṣāntipuṣṭirityarthaḥ | sā hi skandha ityuktā | skandhaśca vipulaḥ | yoniśomanaskārād bahuvidhā mahāyāne śākhāvṛddhiḥ | cintā hi śākhetyuktā | pūrvāparanirodhotpādakrameṇa praṇidhānasaṃtānasyānucchedāt | parṇatyāgādānasādharmyaṃ praṇīdhānānāṃ veditavyam | ādhyātmikapratyayasiddhitaḥ svasaṃtānaparipākātpuṣpamiva janmābandhyaṃ veditavyam | bāhyapratyayasiddhitaḥ parasaṃtānaparipākāt phalabhūtaḥ sattvaparipāko ['bandhyo?] veditavyaḥ |
karuṇānuśaṃse ślokaḥ |
kaḥ kurvīta na karuṇāṃ sattveṣu mahākṛpāguṇakareṣu |
duḥkhe 'pi saukhyamatulaṃ bhavati yadeṣāṃ kṛpājanitaṃ || Msa_17.41 ||
(MSA_Bagchi 123)
atra mahākaruṇāguṇa uttarārdhena saṃdarśitaḥ | śeṣo gatārthaḥ | karuṇāniḥsaṅgatāyāṃ ślokaḥ |
āviṣṭānāṃ kṛpayā na tiṣṭhati manaḥ śame kṛpālūnāṃ |
kuta eva lokasaukhye svajīvite vā bhavetsnehaḥ || Msa_17.42 ||
sarvasya hi lokasya laukike saukhye svajīvite ca snehaḥ | tatrāpi ca niḥsnehānāṃ śrāvakapratyekabuddhānāṃ sarvaduḥkhopaśame nirvāṇe pratiṣṭhitaṃ manaḥ | bodhisattvānāṃ tu karuṇāviṣṭatvānnirvāṇe 'pi mano na pratiṣṭhitaṃ | kuta eva tayoḥ sneho bhaviṣyati | karuṇāsnehavaiśeṣye trayaḥ ślokāḥ |
sneho na vidyate 'sau yo niravadyo na laukiko yaśca |
dhīmatsu kṛpāsneho niravadyo lokasamatītaḥ || Msa_17.43 ||
mātāpitṛprabhṛtīnāṃ hi tṛṣṇāmayaḥ snehaḥ sāvadyaḥ | laukikakarūṇāvihāriṇāṃ niravadyo 'pi laukikaḥ | bodhisattvānāṃ tu karūṇāmayaḥ | sneho niravadyaśca laukikātikrāntaśca | kathaṃ ca punarniravadya ityāha |
duḥkhājñānamahaughe mahāndhakāre ca niśritaṃ lokaṃ |
uddhartuṃ ya upāyaḥ kathamiva na syātsa niravadyaḥ || Msa_17.44 ||
duḥkhamahaugha ajñānamahāndhakāre ceti yojyaṃ | śeṣaṃ gatārthaṃ | kathaṃ lokātikrānta ityāha |
sneho na so 'tsyarihatāṃ loke pratyekabodhibuddhānāṃ |
prāgeva tadanyeṣāṃ kathamiva lokottaro na syāt || Msa_17.45 ||
pratyekāṃ bodhiṃ buddhāḥ | śeṣaṃ gatārtham |
trāsābhinandananimittatve ślokaḥ |
duḥkhābhāve duḥkhaṃ yatkṛpayā bhavati bodhisattvānāṃ |
saṃtrāsayati tadādau spṛṣṭaṃ tvabhinandayati gāḍhaṃ || Msa_17.46 ||
duḥkhābhāve iti duḥkhābhāvo nimittaṃ sattveṣu karuṇayā bodhisattvānāṃ yad duḥkhamutpadyate tadādau saṃtrāsayati adhimukticaryābhūmau | ātmaparasamatayā duḥkhasya yathābhūtamaspṛṣṭatvāt | spṛṣṭaṃ tu śuddhādhyāśayabhūmāvabhinandayatyevetyarthaḥ |
karuṇāduḥkhena sukhābhibhave ślokaḥ |
kimataḥ paramāścaryaṃ yad duḥkhaṃ saukhyamabhibhavati sarvaṃ |
kṛpayā janitaṃ laukyaṃ yena vimukto api kṛtārthaḥ || Msa_17.47 ||
(MSA_Bagchi 124)
nāsyata āścaryataraṃ yad duḥkhameva karuṇājanitaṃ bodhisattvānāṃ tathā sukhaṃ bhavati | yatsarvaṃ laukikaṃ sukhamabhibhavati | yena sukhena vimuktā arhanto 'pi kṛtārthāḥ prāgevānye |
kṛpākṛtadānānuśaṃse ślokaḥ |
kṛpayā sahitaṃ dānaṃ yaddānasukhaṃ karoti dhīrāṇāṃ |
traidhātukamupabhogairna tatsukhaṃ tatkalāṃ spṛśati || Msa_17.48 ||
yacca traidhātukaṃ sukhamupabhogai kṛtaṃ na tatsukhaṃ tasya sukhasya kalāṃ spṛśatītyayamuttarārdhasyārthaḥ | śeṣaṃ gatārtham |
kṛpayā duḥkhābhyupagame ślokaḥ |
duḥkhamayaṃ saṃsāraṃ yatkṛpayā na tyajati sattvārthaṃ |
parahitahetorduḥkhaṃ kiṃ kāruṇikairna samupetam || Msa_17.49 ||
sarvaṃ hi duḥkhaṃ saṃsāraduḥkhe 'ntarbhūtaṃ | tasyābhyupagamāt sarvaṃ duḥkhamabhyupagataṃ bhavati |
tatra tatphalavṛddhau ślokaḥ |
karūṇā dānaṃ bhogāḥ sadā kṛpālorvivuddhimupayānti |
snehānugrahajanitaṃ tacchaktikṛtaṃ sukhaṃ cāsmāt || Msa_17.50 ||
trayaṃ bodhisattvānāṃ sarvajanmasu vardhate karūṇāyogāt | karūṇā tadabhyāsāt | dānaṃ karuṇāvaśāt | bhogāśca dānavaśāt | tasmācca trayātphalaṃ trividhaṃ sukhaṃ bhavati | snehajanitaṃ karuṇātaḥ | sattvānugrahajanitaṃ dānāt | tadanugrahakriyāśaktikṛtaṃ bhogebhyaḥ |
dānaprotsāhanāyāṃ ślokaḥ |
vardhe ca vardhayāmi ca dāne paripācayāmi sukhayāmi |
ākarṣāmi nayāmi ca karuṇā sannānpravadatīva || Msa_17.51 ||
dāne sannāniti saṃbandhanīyaṃ | ṣaḍbhirguṇairdānai 'vasannān bodhisattvānkaruṇā protsahayatīva | svabhāvavṛddhyā | bhogaistadvardhanayā | dānena sattvaparipācanayā | dātuśca sukhotpādanāt | mahābodhisaṃbhārasyānyasyā[saṃbhārasyā]karṣaṇāt | mahābodhisamīpanayanācca |
parasaukhyena sukhā[nu?]bhave ślokaḥ |
duḥkhe duḥkhī kṛpayā sukhānyanādhāya kena sukhitaḥ syāt |
sukhayatyātmānamataḥ kṛpālurādhāya parasaukhyam || Msa_17.52 ||
karuṇayā bodhisattvaḥ paraduḥkhairduḥkhitaḥ sattveṣvanādhāya sukhaṃ kathaṃ sukhitaḥ syāt | tasmātpareṣu sukhamādhāya bodhisatva ātmānameva sukhayatīti veditavyam |
kṛpayā dānasamanuśāstau ṣaṭ ślokāḥ |
(MSA_Bagchi 125)
svaṃ dānaṃ kāruṇikaḥ śāstīva sadaiva niḥsvasukhakāmaḥ |
bhogaiḥ sukhaya paraṃ vā māmapyayutasaukhyam || Msa_17.53 ||
na hi kāruṇikasya vinā parasukhenāsti sukhaṃ | tasyāyutasaukhyatvādvaudhisattvastena vinā[tma?]no dānasya phalaṃ sukhaṃ necchati |
saphalaṃ dānaṃ dattaṃ tanme sattveṣu tatsukhasukhena |
phala teṣveva nikāmaṃ yadi me kartavyatā te 'sti || Msa_17.54 ||
dānaṃ dadatā dānaṃ ca dānaphalaṃ ca tanmayā sattveṣu dattaṃ | tatsukhameva me sukhaṃ yasmāt | atasteṣveva yāvatphalitavyaṃ tāvatphaleti loṭ | bodhisattvaḥ karūṇayā dānamanuśāsti |
bhogadveṣṭurdāturbhogā bahuśubhataropasarpanti |
na hi tatsukhaṃ mataṃ me dāne pāraṃparo 'smi yataḥ || Msa_17.55 ||
bhogavimukhasya dāturbhogā bahutarāścopatiṣṭhante | śobhanatarāśca | dharma taiveyaṃ cittasyodārataratvāt | na hi tatsukhaṃ mataṃ me yad bhogāstathopatiṣṭhante | yasmādahaṃ dāne pāraṃparastatprabandhakāmatvānnasukhe |
sarvāstiparityāge yatkṛpayā māṃ nirīkṣase satataṃ |
nanu te tena jñeyaṃ na matphalenārthitāsyeti || Msa_17.56 ||
yo 'haṃ dānaphalaṃ sarvameva karuṇayā nityaṃ parityajāmi nanvata eva veditavyaṃ nāsti me dānaphalenārthitvamiti bodhisattvo dānaṃ samanuśāsti |
dānābhirato na syāṃ prāptaṃ cettatphalaṃ na visṛjeyaṃ |
tathā hi |
kṣaṇamapi dānena vinā dānābhirato bhavati naiva || Msa_17.57 ||
iti gatārthaḥ ślokaḥ |
akṛtaṃ na phalasi yasmātpratikārāpekṣayā na me tulyaṃ |
yastvā karoti tasya tvaṃ phalasi | tasmāttvaṃ pratikārapekṣayā na mattulyam |
tathā hyahaṃ |
pratikāranirvyapekṣaḥ paratra phalado 'sya kāmaṃ te || Msa_17.58 ||
(MSA_Bagchi 126)
gatārthametat |
kṛpādānena dvau ślokau |
niravadyaṃ śuddhapadaṃ hitāvahaṃ caiva sānurakṣaṃ ca |
nirmṛgyaṃ nirlepaṃ jinātmajānāṃ kṛpādānam || Msa_17.59 ||
tatra niravadyaṃ paramanupahṛtya dānāt | śuddhapadaṃ kalpikavasu[vastu]dānāt | viṣaśasramadyādivivarjanataḥ | hitāvahaṃ dānena saṃgṛhya kuśale niyojanāt | sānurakṣaṃ parijanasyāvighātaṃ kṛtvā anyasmai dānāt | nirmṛgyamayācamāne 'pyarthitvaṃ vighātaṃ vāvagamya svayameva dānāt dakṣiṇīyāparimārgaṇācca | nirlepaṃ pratikāravipākaniḥspṛhatvāt | aparaḥ prakāraḥ |
sakalaṃ vipulaṃ śreṣṭhaṃ satataṃ muditaṃ nirāmiṣaṃ śuddhaṃ |
bodhinataṃ kuśalanataṃ jinātmajānāṃ kṛpādānam || Msa_17.60 ||
tatra sakalamādhyātmikabāhyavastudānāt | vipulaṃ prabhūtavastudānāt | śreṣṭhaṃ praṇītavastudānāt | satatamabhīkṣṇadānāt | mudītamapratisaṃkhyāya prahṛṣṭadānāt | nirāmiṣaṃ yathā nirlepaṃ | śuddhaṃ yathā śuddhapadaṃ | bodhinataṃ mahābodhipariṇāmanāt | kuśalanataṃ yathā hitāvahaṃ |
upabhoagaviśeṣe ślokaḥ |
na tathopabhogatuṣṭiṃ labhate bhogī yathā parityāgāt |
tuṣṭimupaiti kṛpāluḥ sukhatrayāpyāyitamanaskaḥ || Msa_17.61 ||
tatra sukhatrayaṃ dānaprītiḥ parānugrahaprītiḥ bodhisaṃbhārasaṃbharaṇaprītiśca | śeṣaṃ gatārthaṃ |
pāramitābhinirhārakaruṇāyāṃ ślokaḥ |
kṛpaṇakṛpā raudrakṛpā saṃkṣubdhakṛpā kṛpā pramatteṣu |
viṣayaparatantrakaruṇā mithyābhiniviṣṭakaruṇā ca || Msa_17.62 ||
tatra kṛpaṇā matsariṇaḥ | raudrā duḥśīlāḥ paropatāpinaḥ | saṃkṣubdhāḥ krodhanāḥ | pramattāḥ kuśīdāḥ | viṣayaparatantrā kāmeṣu vikṣiptacittāḥ | mithyābhiniviṣṭāḥ duḥprajñāḥ tīrthikādayaḥ | eṣu pāramitāvipakṣadharmāvasthiteṣu yā karuṇā sā kṛpaṇādikaruṇā | sā ca tadvipakṣavidūṣaṇātpāramitābhinirhārāya saṃpadyate | tasmātpāramitābhinirhārakaruṇetyucyate |
karuṇāpratyayasaṃdarśane ślokaḥ |
karuṇā bodhisattvānāṃ sukhād duḥkhāttadanvayāt |
karuṇā bodhisattvānāṃ hetormitrātsvabhāvataḥ || Msa_17.63 ||
tatra pūrvārdhenālambanapratyayaṃ karuṇāyāḥ saṃdarśayati | trividhāṃ vedanāmālambya tisṛbhirduḥkhatābhiḥ karuṇāyanāt | aduḥkhāsukhā hi vedanā sukhaduḥkhayoranvayaḥ punastadāvāhanāt | (MSA_Bagchi 127) uttarārdhena yathākramaṃ hetumitrasvabhāvaiḥ karuṇāyā hetvadhipatisamanantarapratyayānsaṃdarśayati |
mahākaruṇatve ślokaḥ |
karuṇā bodhisattvānāṃ samā jñeyā tadāśayāt |
pratipattervirāgācca nopalambhādviśuddhitaḥ || Msa_17.64 ||
tatra samā trividhavedanāvastheṣu yatkiṃcidveditamidamatra duḥkhasyeti viditvā | sā punarāśayato 'pi cittena karuṇāyanāt | pratipattito 'pi tatparitrāṇāt | virāgato 'pi tadvipakṣavihiṃsāprahāṇāt | anupalambhato 'pyātmaparakaruṇānupalambhāt | viśuddhito 'pyaṣṭabhyāṃ bhūmāvanutpattikadharmakṣāntilābhāt |
maitrādribhāvanāgrā svacittato dharmato 'dhimokṣācca |
āśayato 'pi vibhutvādavikalpādaikyataścāpi || Msa_17.65 ||
iti | pūrvanirdeśānusāreṇārtho 'nugantavyaḥ |
iti bhagavati jātusuprasādo mahadupadhidhruvasatkriyādhipūjī |
bahuguṇahitamitranityasevo jagadanukampaka eti sarvasiddhiṃ || Msa_17.66 ||
etena yathoktānāṃ pūjāsevāpramāṇānāmanukramaṃ guṇaṃ ca samāsena saṃdarśayati | mahopadhibhirdhruvaṃ satkriyā[yayā] cātyarthaṃ pūjanānmahadupadhidhruvasatkriyābhipūjī veditavyaḥ | satkriyā punaḥ samyakpratipattirveditavyā | evaṃ [lābha?]satkārapratipattipūjī bhavati | bahuguṇaṃ mitraṃ tadanyairguṇaiḥ | hitamanukampakatvena veditavyaṃ | eti sarvasiddhimiti svaparārthasiddhiṃ prāpnotīti |
|| mahāyānasūtrālaṃkāre pūjāsevāpramāṇādhikāraḥ [saptadaśaḥ] samāptaḥ ||
(MSA_Bagchi 128)
aṣṭādaśo 'dhikāraḥ
lajjāvibhāge ṣoḍaśaḥ ślokāḥ |
lajjā vipakṣahīnā jñānena gatā ca nirvikalpena |
hīnānavadyaviṣayā sattvānāṃ pācikā dhīre || Msa_18.1 ||
etena svabhāvasahāyālambanakarmasaṃpadā caturvidhaṃ lakṣaṇaṃ bodhisattvalajjāyāḥ saṃdarśitaṃ | hīnānavadyaviṣayā | śrāvakapratyekabuddhānāṃ [yānaṃ?] tadvi[ddhi]hīnaṃ ca mahāyānādanavadyaṃ ca | tena ca bodhisattvo lajjate | kathaṃ sattvānāṃ pācikā | tasyāmeva lajjā[yāṃ] paraprasthāpanāt |
ṣaṇṇāṃ pāramitānāṃ vipakṣe vṛddhyā bodhisattvānāṃ |
pratipakṣe hānitaścāpyatīva saṃpadyate lajjā |
iyaṃ bodhisattvānāṃ bṛddhyā parihānitaśca lajjā [?] pāramitāviṣakṣavṛddhyā tatpratipakṣaparihāṇyā cātyarthaṃ lajjotpādanāt |
ṣaṇṇāṃ pāramitānāṃ niṣevaṇālasyato bhavati lajjā |
kveśānukūladharmaprayogataścaiva dhīrāṇāṃ || Msa_18.2 ||
iyamaprayoga[prayoga?]lajjā pāramitābhāvanāyāmaprayogena | kleśānukūleṣu dharmeṣvindriyāguptadvāratvādiṣu ca prayogena lajjotpādanāt |
asamāhitasvabhāvā mṛdumadhyā hīnabhūmikā lajjā |
hīnāśayā samānā hīnā hi tadanyathā tvadhikā || Msa_18.3 ||
iyaṃ mṛdvadhimātrā lajjā | pūrvanirdeśānusāreṇāsya ślokasyārtho 'nugantavyaḥ | ataḥ paraṃ caturbhistribhiśca ślokairyathākramaṃ lajjāvipakṣe lajjāyāṃ ca doṣaguṇabhedaṃ darśayati |
lajjārahito dhīmān kleśānadhivāsayatyayoniśataḥ |
pratighopekṣāmānaḥ sattvānupahanti śīlaṃ ca || Msa_18.4 ||
ityatra ātmavyābādhāya cetayate paravyābādhāyobhayavyābādhāya ceti saṃdarśitam | ayoniśata ityayoniśo manaskāreṇa | kathamupekṣayā sattvānupahanti | sattvārthapramādataḥ |
(MSA_Bagchi 129)
kaukṛtyātsavilekho bhavati sa saṃmānahānimāpnoti |
śrāddhātmā[mā]nuṣasaṃghācchāsrā copekṣyate tasmāt || Msa_18.5 ||
sahadhārmi kairjinasutairvinindyate lokato 'yaśo labhate |
dṛṣṭe dharme
ityanena dṛṣṭadhārmikamavadyaṃ prasavatīti darśitaṃ | yathākramamātmaparadevatāśāstṛbhirapavadanāt | vijñaiḥ sabrahmacāribhirdharmatayā vigarhaṇāt | digvidikṣu ca pāpakāvarṇaniścaraṇāt |
'nyatra kṣaṇarahito jāyate bhūyaḥ || Msa_18.6 ||
ityanena sāṃparāyikamavadyaṃ prasavatīti saṃdarśitamakṣaṇeṣūpapatteḥ |
prāptāprāptavihāniṃ śuklairdharmaiḥ samāpnute tena |
ityanena dṛṣṭadharmasāṃparāyikamavadyaṃ prasavatīti saṃdarśitaṃ | prāptakuśaladharmaparihāṇitaḥ | aprāptaparihāṇitaśca yathākramam |
duḥkhaṃ viharati tasmānmanaso 'pyasvasthatāmeti || Msa_18.7 ||
ityanena tajjaṃ caitasikaṃ duḥkhaṃ daurmanasyaṃ pratisaṃvedayata iti saṃdarśitam |
ete sarve doṣā hīmatsu bhavanti no jinasuteṣu |
ityata upādāya lajjāguṇo veditavyaḥ | yadete ca doṣā na bhavanti |
deveṣu ca manujeṣu ca nityaṃ saṃjāyate ca budhaḥ || Msa_18.8 ||
ityetadasya vipākaphalaṃ bhavati |
saṃbhārāṃśca sa bodheḥ kṣipraṃ pūrayati lajjayā dhīmān |
ityetadadhipatiphalaṃ |
sattvānāṃ pācanayā na khidyate caiva jinaputraḥ || Msa_18.9 ||
ityetatpuruṣakāraphalam |
sa vipakṣapratipakṣai rahito 'rahitaśca jāyate satataṃ |
ityete visaṃyoganiṣpandaphale | yaduta vipakṣarahitatvaṃ pratipakṣārahitatvaṃ ca |
ityetamānuśaṃsaṃ hīmānāpnoti jinaputraḥ || Msa_18.10 ||
iti yathoktadoṣābhāvaṃ guṇayogaṃ ca prāpnotīti saṃdarśitam |
doṣamalino hi bālo hīvirahātsuvasanaiḥ sugupto 'pi |
nirvasano 'pi jinasuto hrīvasano muktadoṣamalaḥ || Msa_18.11 ||
etena vasraviśeṣaṇaṃ hriyaḥ | tadanyavasraprāvṛtasyāpi hrīrahitasya doṣamalinatvāt | nagnasyāpi na hrīmato nirmalatvāt | ākāśamiva na lipto hrīyukto jinasuto bhavati dharmaiḥ | dharmairiti lokadharmaiḥ |
(MSA_Bagchi 130)
hībhūṣitaśca śobhati saṃparkagato jinasutānām || Msa_18.12 ||
etena ślokena hriya ākāśabhūṣaṇasamatāṃ darśayati |
māturiva vatsalatvaṃ hriyo vineyeṣu bodhisatvānāṃ |
trātavyasattvopekṣāyā lajjanāt |
ārakṣā cāpi hrīḥ saṃsaratāṃ sarvadoṣebhyaḥ || Msa_18.13 ||
hastyaśvakāyādibhūtatvāt | ebhirvastrādidṛṣṭāntairvihāre kleśapratipakṣatāṃ cāre lokadharmapratipakṣatāṃ | sahadhārmikasaṃvāsānukūlatāṃ | sattvāparipākānukūlatām | akliṣṭasaṃsārānukūlatāṃ ca hriyo darśayati |
sarveṣu nādhivāsā sarveṣvadhivāsanāpravṛttiśca |
sarveṣu ca pravṛttirhrīvihitaṃ hīmato liṅgam || Msa_18.14 ||
etena caturvidhaṃ hrīkṛtaṃ liṅgaṃ hīmato darśayati | yaduta sarvadoṣeṣvanadhivāsanā cāpravṛttiśca | sarvaguṇeṣvadhivāsanā ca pravṛttiśca |
hrībhāvanā pradhānā svacittato dharmato 'dhimokṣācca |
āśayato 'pi vibhutvādakalpanādaikyataścāpi || Msa_18.15 ||
ityasya nirdeśo yathāpūrvaṃ |
dhṛtivibhāge sapta ślokāḥ |
dhṛtiśca bodhisattvānāṃ lakṣaṇena prabhedataḥ |
dṛḍhatvena sa sarvebhyastadanyebhyo viśiṣyate || Msa_18.16 ||
vīryaṃ samādhiḥ prajñā ca sattvaṃ dhairyaṃ dhṛtirmatā |
nirbhīto bodhisattvo hi trayādyasmātpravartate || Msa_18.17 ||
etena dhṛtilakṣaṇaṃ saparyāyaṃ sasādhanaṃ coktaṃ | vīryādikaṃ lakṣaṇaṃ sattvādikaṃ paryāyaḥ | śeṣaṃ sādhanaṃ | katamasmāttrayānnirbhītaḥ pravartata ityāha |
līnatvācca calatvācca mohāccotpadyate bhayaṃ |
kṛtyeṣu tasmādvijñeyā dhṛtisaṃjñā nije traye || Msa_18.18 ||
sarvakāryeṣu hi līnacittatayā vā bhayamutpadyate tadanutsāhataḥ | calacittatayā vā cittānavasthānataḥ | saṃmohato vā tadupāyajñānataḥ | tatpratipakṣāśca yathākramaṃ vīryādayaḥ | tasmānnijavīryāditraye dhṛtisaṃjñā veditavyā nija ityapratisaṃkhyānakaraṇīye |
prakṛtyā praṇidhāne ca nirapekṣatva eva ca |
sattvavipratipattau ca gambhīryaudāryasaṃśrave || Msa_18.19 ||
(MSA_Bagchi 131)
vineyadurvinayatve kāyācintye jinasya ca |
duṣkareṣu vicitreṣu saṃsārātyāga eva ca || Msa_18.20 ||
niḥsaṃkleśe ca tatraiva dhṛtirdhīrasya jāyate |
asamā ca tadanyebhyaḥ so 'gre dhṛtimatāṃ yataḥ[mataḥ] || Msa_18.21 ||
ebhistribhiḥ ślaukairdhṛtiprabhedaḥ darśayati | yathākramaṃ gotrataḥ | cittotpādataḥ | svārthataḥ | satvārthataḥ [parārthataḥ | tatvārthataḥ |] prabhāvataḥ | satvaparipācanataḥ | paramabodhitaśca | tatra nirapekṣatvaṃ svārthaprayuktasya kāyajīvitanirapekṣatvādveditavyaṃ | punarduṣkaracaryātaḥ | saṃcintyabhavopapattitaḥ | tadasaṃkleśato 'pi prabhedaḥ |
kumitraduḥkhagambhīraśravādvīro na kampate |
śalabhaiḥ pakṣavātaiśca samudraiśca sumeruvat || Msa_18.22 ||
etena bodhisattvadhṛterdṛḍhatvaṃ darśayati | upamātrayaṃ trayeṇākampane[naṃ] yathākramaṃ veditavyam |
akhedavibhāge dvau ślaukau |
akhedo bodhisatvānāmasamastriṣu vastuṣu |
śrutātṛptimahāvīryaduḥkhe hrīdhṛtiniśritaḥ || Msa_18.23 ||
tīvracchando mahābodhāvakhedo dhīmatāṃ mataḥ |
aniṣpannaśca niṣpannaḥ suniṣpannaśca bhūmiṣu || Msa_18.24 ||
ābhyāṃ vastuto niśrayataḥ svabhāvataḥ prabhedataścākhedo nirdiṣṭaḥ | triṣu vastuṣu | śrutātṛptau | dīrghakālavīryārambhe | saṃsāraduḥkhe ca | hriyaṃ dhṛtiṃ ca niśritya | tābhyāṃ hi khedotpattito lajjayate na cotpādayati | tīvracchando mahābodhāviti svabhāvaḥ | chande hi vyāvṛtte khinno bhavati | aniṣpanno 'dhimukticaryābhūmau | niṣpannaḥ saptabhūmiṣu | suniṣpannaḥ pareṇa ityeṣa prabhedaḥ |
śāstrajñatāyāṃ dvau ślokau |
vastunā cādhikāreṇa karmaṇā ca viśiṣyate |
lakṣaṇenākṣayatvena phalasyodāgamena ca || Msa_18.25 ||
śāstrajñatā hi dhīrāṇāṃ samādhimukhadhāraṇī |
gṛhītā sattvapākāya saddharmasya ca dhāraṇe || Msa_18.26 ||
tatra śāstrajñatāyāḥ pañca vidyāsthānāni vastu | adhyātmavidyā hetuvidyā śabdavidyā cikitsāvidyā śilpakarmasthānavidyā ca | svaparārthakriyā adhikāraḥ | karma prathamavastuni (MSA_Bagchi 132) svayaṃ pratipattiḥ parebhyaśca tatsamākhyānaṃ | dvitīye taddoṣaparijñānaṃ paravādinigrahaśca | tṛtīye svayaṃ sunirūktābhidhānaṃ parasaṃpratyayaśca | caturthe pareṣāṃ vyādhiśamanaṃ | pañcame parebhyastatsaṃvibhāgaḥ | lakṣaṇaṃ śāstrajñatāyā etānyeva pañca vastūni śrutāni bhavanti | dhṛtāni | vacasā parijitāni | manasā anvīkṣitāni | dṛṣṭyā supratividdhāni | śrutvā yathākramaṃ tadudgrahaṇātaḥ | svādhyāyataḥ | prasannena manasārthacittanato yathāyogaṃ taddoṣaguṇāvagamāt svākhyātadurākhyātāvadhāraṇataśca | akṣayatvaṃ nirupadhiśeṣanirvāṇe 'pyakṣayāt | phalasamudāgamaḥ sarvadharmasarvākārajñatā | sā punareṣā śāsrajñatā bodhisattvānāṃ samādhimukhairdhāraṇīmukhaiśca saṃgṛhītā | sattvaparipākāya ca bhavati | samādhimukhaistatkṛtyānuṣṭhānāt | saddharmapāraṇāya ca dhāraṇībhistaddhāraṇāt |
lokajñatāyāṃ catvāraḥ ślokāḥ |
kāyena vacasā caiva satyajñānena cāsamā |
lokajñatā hi dhīrāṇāṃ tadanyebhyo viśiṣyate || Msa_18.27 ||
kathaṃ kāyenetyāha | kṛtasmitamukhā nityaṃ | kathaṃ vācetyāha | dhīrāḥ pūrvābhibhāṣiṇaḥ |
sā punaḥ kimarthamityāha | sattvānāṃ bhājanatvāya |
kasminnarthe bhājanatvāya | saddharmapratipattaye || Msa_18.28 ||
kathaṃ satyajñānenetyāha |
satyadvayādyataśceṣṭo lokānāmudayo 'sakṛt |
dvayādastaṃgamastasmāt tajjño lokajña ucyate || Msa_18.29 ||
dvābhyāṃ satyābhyāṃ lokasyodayaḥ punaḥ punaḥ saṃsāro yaścodayo yena ceti kṛtvā | dvābhyāmastaṃgamo nirodhamārgasatyābhyāṃ | yaścāstaṃgamo yena ceti kṛtvā | tasmāttajjño lokajña ucyate | lokasyodayāstaṃgāminyā prajñayā samanvāgatatvāt |
śamāya prāptaye teṣāṃ dhīmān satyeṣu yujyate |
satyajñānadyato dhīmān lokajño hi nirucyate || Msa_18.30 ||
anena lokajñatāyāḥ karma nirdiṣṭaṃ | tatra śamāya duḥkhasamudayasatyayoḥ prāptaye nirodhamārgasatyayoḥ |
(MSA_Bagchi 133)
pratisaraṇavibhāge trayaḥ ślokāḥ
ārṣaśca deśanādharmo artho 'bhiprāyiko 'sya ca |
prāmāṇikaśca nītārtho nirjalpā prāptirasya ca || Msa_18.31 ||
idaṃ pratisaraṇānāṃ lakṣaṇaṃ | tatra prāmāṇiko 'rtho yaḥ pramāṇabhūtena nīto vibhaktaḥ śāstrā vā tatpramāṇīkṛtena vā | nirjalpā prāptiradhigamajñānaṃ lokottaraṃ | tasyānabhilāpyatvāt | śeṣaṃ gatārtham |
pratikṣepturyathoktasya mithyāsaṃtīritasya ca |
sābhilāṣa[pa]sya ca prāpteḥ pratiṣedho 'tra deśitaḥ || Msa_18.32 ||
prathame pratisaraṇe ārṣadharmapratikṣeptuḥ pudnalasya pratiṣedho deśitaḥ | dvitīye yathārutārthasya vyañjanasya nābhiprāyikārthena | tṛtīye mithyā cintitārthasya viparītaṃ nīyamānasya | caturthe sābhilāṣa[pa]sya jñānasya[ā]pratyātmavedanīyasya |
adhimuktervicārācca yathāvatparataḥ śravāt |
nirjalpādapi ca jñānādapraṇāśo hi dhīmatāṃ || Msa_18.33 ||
ayaṃ pratisaraṇānuśaṃsaḥ | prathamena pratisaraṇenārṣadharmādhimuktito na praṇaśyati | dvitīyena svayamābhiprāyikārthavicāraṇāt | tṛtīyena paratastadaviparītārthanayaśravāt | caturthena lokottarajñānāt |
pratisaṃvidvibhāge catvāraḥ ślokāḥ |
asamā bodhisattvānāṃ catasraḥ pratisaṃvidaḥ |
paryāye lakṣaṇe vākye jñāne jñānācca tā matāḥ || Msa_18.34 ||
prathamā paryāye jñānamekaikasyārthasya yāvanto nāmaparyāyāḥ | dvitīyā lakṣaṇe yasyārthasya tannāma | tṛtīyā vākye pratyekaṃ janapadeṣu yā bhāṣāḥ | caturthā jñāne svayaṃ yatpratibhānam | idaṃ pratisaṃvidāṃlakṣaṇam |
deśanāyāṃ prayuktasya yasya yena ca deśanā |
dharmārthayordvayorvācā jñānenaiva ca deśanā || Msa_18.35 ||
dharmasyoddeśanirdeśātsarvathā prāpaṇād dvayoḥ |
parijñānā[hānā]cca codyānāṃ pratisaṃviccatuṣṭayam || Msa_18.36 ||
(MSA_Bagchi 134)
iti catuṣṭve kāraṇaṃ | deśanāyāṃ hi prayuktasya yasya ca deśanā yena ca | tatra jñānena prayojanaṃ | kasya punardeśanā | dharmasyārthasya | kena deśanā vacanena jñānena ca | tatra dharmārthayordeśanā | dharmasyoddeśanirdeśāt | vākyena deśanā tayoreva dvayoḥ sarvathā prāpaṇāt |
jñānena deśanā codyānāṃ pariharaṇāt | ato yacca yena ca deśyate tajjñānāt catasraḥ pratisaṃvido vyavasthāpitāḥ |
pratyātmaṃ samatāmetya yottaratra pravedanā |
sarvasaṃśayanāśāya pratisaṃvinnirucyate || Msa_18.37 ||
etena pratisaṃvidāṃ nirvacanaṃ karma ca darśitaṃ | pratyātmaṃ lokottareṇa jñānena sarvadharmasamatāṃ tathatāmavetya uttarakālaṃ tatpṛṣṭhalabdhena jñānena pravedanā paryāyādīnāṃ pratisaṃviditi nirvacanaṃ | sarvasaṃśayanāśāya pareṣāmiti karma |
saṃbhāravibhāge catvāraḥ ślokāḥ |
saṃbhāro bodhisattvānāṃ puṇyajñānamayo 'samaḥ |
saṃsāre 'bhyudayāyaikaḥ anyo 'saṃkliṣṭasaṃsṛtau || Msa_18.38 ||
yaśca saṃbhāro yadarthaṃ ca tatsaṃdarśitam | dvividhaḥ saṃbhāraḥ | tatra puṇyasaṃbhāraḥ saṃsāre 'bhyudayāya saṃvartate | jñānasaṃbhāro 'saṃkliṣṭasaṃsaraṇāya |
dānaṃ śīlaṃ ca puṇyasya prajñā jñānasya saṃbhṛtiḥ |
trayaṃ cānyaddvyasyāpi pañcāpi jñānasaṃbhṛtiḥ || Msa_18.39 ||
etena pāramitābhistadubhayasaṃbhārasaṃgrahaṃ darśayati | kṣāntivīryadhyānabalena hyubhayaṃ kriyate | tasmāddvayasaṃbhārasrayaṃ bhavati | punaḥ prajñāyāṃ pariṇāmanātsarvāḥ pañca pāramitā jñānasaṃbhāro veditavyaḥ |
saṃtatyā bhāvanāmetya bhūyo bhūyaḥ śubhasya hi |
āhāro yaḥ sa saṃbhāro vī[dhī]re sarvārthasādhakaḥ || Msa_18.40 ||
etatsaṃbhāranirvacanaṃ karma ca | samiti saṃtatyā | bhā iti bhāvanāmāgamya | ra iti bhūyo bhūya āhāraḥ | sarvārthasādhaka iti karma | svaparārthayoḥ sādhanāt |
(MSA_Bagchi 135)
praveśāyānimittāya anābhogāya saṃbhṛtiḥ |
abhiṣekāya niṣṭhāyai dhīrāṇāmupacīyate || Msa_18.41 ||
ayaṃ saṃbhāraprabhedaḥ | tatrādhimukticaryābhūmau saṃbhāro bhūmipraveśāya | ṣaṭsu bhūmiṣvanimittāya saptamībhūmisaṃgṛhītāya | tasyāṃ nimitta-[ā] samudācārāt | saptamyāṃ bhūmāvanābhogāya tadanyabhūmidvayasaṃgṛhītāyā | tayoḥ saṃbhārā[ro ']bhiṣekāya daśamībhūmisaṃgṛhītāya | tasyāṃ saṃbhāro niṣṭhāgamanāya buddhabhūmisaṃgṛhītāya |
smṛtyupasthānavibhāge trayaḥ ślokāḥ |
caturdaśabhirākāraiḥ smṛtyupasthānabhāvanā |
dhīmatāmasamatvātsā tadanyebhyo viśiṣyate || Msa_18.42 ||
katamaiścaturdaśabhiḥ |
niśrayātpratipakṣācca avatārāttathaiva ca |
ālambanamanaskāraprāptitaśca viśiṣyate || Msa_18.43 ||
ānukūlyānuvṛttibhyāṃ parijñotpattito 'parā |
mātrayā paramatvena bhāvanāsamudāgamāt || Msa_18.44 ||
ityebhiścaturdaśabhirākārairbodhisatvānāṃ smṛtyupasthānabhāvanā viśiṣyate | kathamāśrayato mahāyāne śrutacintābhāvanāmayīṃ prajñāmāśritya | kathaṃ pratipakṣataḥ caturviparyāsapratipakṣāṇāmapyaśuciduḥkhānityānātmasaṃjñānāṃ pratipakṣatvātkāyādidharma nairātmyapraveśataḥ | kathamavatārataḥ | caturbhiḥ smṛtyupasthānairyathākramaṃ duḥkhasamudayanirodhamārgasatyāvatārātsvayaṃ pareṣāṃ cāvatāraṇāt | yathoktaṃ madhyāntavibhāge | kathamālambanataḥ sarvasattvakāyādyālambanāt | kathaṃ manaskārataḥ kāyādyanupalambhāt | kathaṃ prāptitaḥ kāyādīnāṃ na visaṃyogāya nāvisaṃyogāya | kathamānukūlyataḥ pāramitānukūlyena tadvipakṣapratipakṣatvāt | kathamanuvṛttitaḥ laukikānāṃ śrāvakapratyekabuddhānāṃ cānuvṛttyā tadupasaṃhitasmṛtyupasthānabhāvanāttebhyastadupadeśārthaṃ | kathaṃ parijñātaḥ kāyasya māyopamatvaparijñayā tathaivābhūtarūpasaṃprakhyānāt | vedanāyāḥ svapnopamatvaparijñayā tathaiva mithyānubhavāt | cittasya prakṛtiprabhāsvaratvaparijñayā ākāśavat | dharmāṇāmāgantukatvaparijñayā ākāśāganturajodhūmābhranīhāropakleśavat | kathamutpattitaḥ saṃcityabhavopapattau cakravartyādibhūtasya viśiṣṭakāyavedanādisaṃpattau tadasaṃkleśataḥ | kathaṃ mātrātaḥ mṛdvā api smṛtyupasthānabhāvanāyāstadanyebhyo 'dhimātratvāt | prakṛtitīkṣṇendriyatayā | kathaṃ paramatvena pariniṣpannānāmanābhogamiśropamiśrabhāvanāt | kathaṃ bhāvanātaḥ (MSA_Bagchi 136) atyantaṃ tadbhāvanāt nirupadhiśeṣanirvāṇe 'pi tadakṣayāt | kathaṃ samudāgamataḥ | daśasu bhūmiṣu buddhatve ca samudāgamāt |
samyakprahāṇavibhāge pañca ślokāḥ |
samyakprahāṇaṃ dhīrāṇāmasamaṃ sarvadehibhiḥ |
smṛtyupasthānadoṣa[ā]ṇāṃ pratipakṣeṇa bhāvyate || Msa_18.45 ||
yāvatyaḥ smṛtyupasthānabhāvanā uktāḥ tadvipakṣāṇāṃ doṣāṇāṃ pratipakṣeṇa samyakprahāṇabhāvaneti samastaṃ samyakprahāṇalakṣaṇam | prabhedena punaḥ |
saṃsārasyopabhoge ca tyāge nivaraṇasya ca |
manaskārasya ca tyāge praveśe caiva bhūmiṣu || Msa_18.46 ||
animittavihāre ca labdhau vyākaraṇasya ca |
sattvānāṃ paripāke ca abhiṣeke ca dhīmatāṃ || Msa_18.47 ||
kṣetrasya ca viśuddhyarthaṃ niṣṭhāgamana eva ca |
bhāvyate bodhisattvānāṃ vipakṣapratipakṣataḥ || Msa_18.48 ||
ayaṃ samyakprahāṇabhāvanāprabhedaḥ | saṃsārasyāsaṃkliṣṭaparibhoge saṃpattiṣu | pañcanivāraṇatyāge | śrāvakapratyekabuddhamanaskāratyāge | bhūmipraveśe | animittavihāre saptamyāṃ bhūmau | vyākaraṇalābhe aṣṭamyāṃ | sattvānāṃ paripācane | navamyāṃ | abhiṣeke ca daśamyāṃ | kṣetraviśuddhyarthaṃ traye 'pi | niṣṭhāgamane ca buddhabhūmau | ye ca vipakṣāsteṣāṃ pratipakṣeṇa samyakprahāṇabhāvanā veditavyā | ayamasyāḥ prabhedaḥ |
chandaṃ niśritya yogasya bhāvanā sanimittikā |
sarvasamyakprahāṇeṣu pratipakṣo nirucyate || Msa_18.49 ||
etena chandaṃ janayati | vyāyacchate vīryamārabhate | cittaṃ pragṛṇhāti | samyak pradadhātīti | eṣāṃ padānāmarthanirdeśaḥ | chandaṃ hi niśritya śamathavipaśyanākhyaṃ yogaṃ bhāvayatīti vyāyacchate | sā ca bhāvanā śamathapragrahopekṣānimittaiḥ saha bhāvyate | tasmātsā sanimittikā | kathaṃ ca punarbhāvyate | yacchamathapragrahopakleśayorlayauddhatyayoḥ pratipakṣeṇa vīryamārabhate | kathamārabhate | cittaṃ pragṛṇhāti pradadhāti ca | [tatra pragṛṇhātītiprajñayā | pradadhātīti?] śamathe [na?] samaprāpte co[ptaśco]pekṣāyāṃ pradadhāti | eṣā yogabhāvanā yathoktaprabhedeṣu sarvasamyakprahāṇeṣu pratipakṣa ucyate |
ṛddhipādavibhāge pañca ślokāḥ |
(MSA_Bagchi 137)
ṛddhipādāśca catvāro dhīrāṇāmagralakṣaṇāḥ |
sarvārthasiddhau jāyante ātmanaśca parasya ca || Msa_18.50 ||
sarvārthasiddhirlaukikī lokottarā ca veditavyā | śeṣaṃ gatārtham |
niśrayācca prabhedācca upāyādabhinirhṛteḥ |
vyavasthā ṛddhipādānāṃ dhīmatāṃ sarvatheṣyate || Msa_18.51 ||
asyoddeśasya śeṣo nirdeśaḥ |
dhyānapāramimāśritya prabhedo hi caturvidhaḥ |
upāyaścābhinirhāraḥ ṣaḍvidhaśca vidhīyate || Msa_18.52 ||
dhyānapāramitāniśrayaḥ prabhedaścaturvidhaśchandavīryacittamīmāṃsāsamādhibhedāt | upāyaścaturvidha eva | abhinirhāraḥ ṣaḍvidhaḥ | caturvidha upāyaḥ katamaḥ |
vyāvasāyika ekaśca dvitiyo 'nugrahātmakaḥ |
naibandhikastṛtīyaśca caturthaḥ prātipakṣikaḥ || Msa_18.53 ||
aṣṭānāṃ prahāṇasaṃskārāṇāṃ chando vyāyāmaḥ śraddhā vyāvasāyikaḥ upāyaḥ | śraddadhānasyārthino vyāyāmāt | praśrabdhiranugrāhakaḥ | smṛtiḥ saṃprajanyaṃ caupanibandhakaḥ | ekena cittasyālambanāvisārāt | dvitīyena visāraprajñānāt | cetanā copekṣā ca prātipakṣika upāyaḥ | layauddhatyopakleśayoḥ kleśānāṃ ca pratipakṣatvāt | ṣaḍvidho 'bhinirhāraḥ katamaḥ |
darśanasyāvavādasya sthitivikrīḍitasya ca |
praṇidhervaśitāyāśca dharmaprāpteśca nirhṛtiḥ || Msa_18.54 ||
tatra darśanaṃ cakṣuḥ pañcavidhaṃ māṃsacakṣuḥ dīvyaṃ cakṣuḥ āryaṃ prajñācakṣuḥ dharmacakṣuḥ buddhacakṣuśca | avavādaḥ ṣaḍabhijñā yathākramaṃ | tābhirupasaṃkramya bhāṣāṃ cittaṃ cāgatiṃ ca gatiṃ ca viditvā niḥsaraṇāyāvavadanāt | sthitivikriḍitaṃ yasmāt bodhisattvānāṃ bahuvidhaṃ nirmāṇādibhiḥ samādhivikrīḍitaṃ | praṇidhiryena praṇidhijñānena praṇidhānabalikā bodhisattvāḥ praṇidhānavaiśeṣikatayā vikrīḍanti | yeṣāṃ na sukaraṃ saṃkhyā kartuṃ kāyasya vā prabhāyā vā svarasya veti vistareṇa yathā daśabhūmike sūtre | vaśitā yathā tatraiva daśa vaśitā nirdiṣṭāḥ | dharmaprāptirbalavaiśāradyāveṇikabuddhadharmāṇāṃ prāptiḥ | ityeṣa darśanādīnāmabhinirhāraḥ ṣaḍvidhaḥ |
(MSA_Bagchi 138)
indriyavibhāge ślokaḥ |
bodhiścaryā śrutaṃ cātra[graṃ]śamatho 'tha vipaśyanā |
śraddhādīnāṃ padaṃ jñeyamarthasiddhyadhikārataḥ || Msa_18.55 ||
śraddhendriyasya bodhiḥ padamālambanamityarthaḥ | vīryendriyasya bodhisattvacaryā | smṛtīndriyasya mahāyānasaṃgṛhītaṃ śrutaṃ | samādhīndriyasya śamathaḥ | prajñendriyasya vipaśyanā padaṃ | tadarthādhikāreṇaiva caitāni śraddhādīni ādhipatyārthenendriyāṇyucyante |
balavibhāge ślokaḥ |
bhūmipraveśasaṃkliṣṭāśceṣṭāḥ śraddhādayaḥ punaḥ |
vipakṣadurbalatvena ta eva balasaṃjñitāḥ || Msa_18.56 ||
gatārthaḥ ślokaḥ |
bodhyaṅgavibhāge sapta ślokāḥ |
bhūmiviṣṭasya bodhyaṅgavyavasthānaṃ vidhīyate |
dharmāṇāṃ sarvasattvānāṃ samatāvagamātpunaḥ || Msa_18.57 ||
etena yasyāmavasthāyāṃ yasyāvabodhāt bodhyaṅgāni vyavasthāpyante tadupadiṣṭaṃ | bhūmipraviṣṭāvasthāyāṃ sarvadharmāṇāṃ sarvasattvānāṃ ca samatāvabodhādyathākramaṃ dharmanairātmyenātmaparasamatayā ca | ataḥ paraṃ cakrādisaptaratnasādharmyaṃ bodhyaṅgānāṃ darśayati |
smṛtiścarati sarvatra jñeyājitavinirjaye |
ajitajñeyavinirjayāya | yathā cakravartinaścakraratnamajitadeśavinirjayāya |
sarvakalpanimittānāṃ bhaṅgāya vicayo 'sya ca || Msa_18.58 ||
yathā hastiratnaṃ pratyarthikabhaṅgāya |
āśu cāśeṣabodhāya vīryamasya pravartate |
kṣiprābhijñatotpādanāt | yathāśvaratnamāśu samudraparyantamahāpṛthivīgamanāya |
dharmālokavivṛddhyā ca prītyā āpūryate dhruvam || Msa_18.59 ||
ārabdhavīryasya bodhisattvasya dharmālokā vivardhante | tataḥ prītiḥ sarvaṃ kāryaṃ[yaṃ] sadā prīṇayati | yathā maṇiratnamālokaviśeṣeṇa cakravartinaṃ prīṇayati |
sarvāvaraṇanirmokṣāt praśrabdhyā sukhameti ca |
sarvadauṣṭhulyasamutpāda[ṭa]nāt | yathā strīratnena cakravartī sukhamanubhavati |
(MSA_Bagchi 139)
cintitārthasamṛddhiśca samādherūpajāyate || Msa_18.60 ||
yathā cakravartino gṛhapatiratnāt |
upekṣayā yathākāmaṃ sarvatra viharatyasau |
pa[pṛ]ṣṭhalabdhāvikalpena vikalpena[vihāreṇa]sadottamaḥ || Msa_18.61 ||
upekṣocyate nirvikalpaṃ jñānaṃ tayā bodhisattvaḥ sarvatra yathākāmaṃ viharati | tatpṛṣṭhalabdhena ca vihāreṇānyasyopagamāt | anyasyāpagamāt | nirvikalpena vihāreṇa tatra nirvyāpāratayā vāsakalpanāt | yathā cakravartinaḥ pariṇāyakaratnaṃ caturaṅgabalakāyamupanetavyaṃ copapraṇayati[gamayati] | apanetavyaṃ cāpanayati | tatra ca gatvā vāsaṃ kalpayati yatrākhinnaḥ caturaṅgo bālakāyaḥ paraiti |
evaṃguṇo bodhisattvaścakravartīva vartate |
saptaratnopamairnityaṃ bodhyaṅgaiḥ parivāritaḥ || Msa_18.62 ||
iti saptaratnopamatvaṃ bodhyaṅgānāṃ nigamayati |
niśrayāṅgaṃ svabhāvāṅgaṃ niryāṇāṅgaṃ tṛtīyakaṃ |
caturthamanuśaṃsāṅgamakleśāṅgaṃ trayātmakam || Msa_18.63 ||
etena yabdodhyaṅgaṃ yathāṅgaṃ tadabhidyotitaṃ | smṛtirniśrayāṅgaṃ sarveṣāṃ tanniśrayeṇa pravṛtteḥ | dharmapravicayaḥ svabhāvāṅgaṃ bodhestatsvabhāvatvāt | vīryaṃ niryāṇāṅgaṃ tenāprāpyaniṣṭhā yāmadhiṣṭhānāt [vicchedāt] | prītiranuśaṃsāṅgaṃ cittasukhatvāt | praśrabdhisamādhyupekṣā asaṃkleśāṅgaṃ | yena yanniśritya yo 'saṃkleśa iti trividhamasaṃkleśāṅgaṃ veditavyam |
mārgāṅgavibhāge dvau ślokau |
yathābodhānuvṛttiśca tadūrdhvamupajāyate |
yathābodhavyavasthānaṃ praveśaśca vyavasthitau || Msa_18.64 ||
karmatrayaviśuddhiśca pratipakṣaśca bhāvanā |
jñeyāvṛtteśca mārgasya vaiśeṣikaguṇasya ca || Msa_18.65 ||
bodhyaṅgakālādūrdhvaṃ yathābhūtāvabodhānuvṛttiḥ samyagdṛṣṭiḥ | tasyaivāvabodhasya vyavasthānaṃ paricchedaḥ samyaksaṃkalpaḥ | tadvyavasthāne ca sūtrādike bhagavatā kṛte sa eva praveśastena tadarthāvabodhāt | karmatrayaviśuddhiḥ samyagvākkarmāntājīvāḥ | vākkāyobhayakarmasaṃgrahāt | pratipakṣasya bhāvanā samyagvyāyāmādayo yathākramaṃ jñeyāvaraṇasya mārgāvaraṇasya ca vaiśeṣikaguṇāvaraṇasya ca samyagvyāyāmena dīrghaṃ hi kālam akhidyamāno jñeyāvaraṇasya pratipakṣaṃ bhāvayati | (MSA_Bagchi 140) samyaksmṛtyā śamathapragrahopekṣānimitteṣu layoddhatyābhāvānmārgasaṃmukhībhāvāyāvaraṇasya pratipakṣaṃ bhāvayati | samyaksamādhinā vaiśeṣikaguṇābhinirhārāyāvaraṇasya pratipakṣaṃ bhāvayatyevamaṣṭau mārgāṅgāni vyavasthāpyante |
śamathavipaśyanāvibhāge trayaḥ ślokāḥ |
cittasya citte sthānācca dharmapravicayādapi |
samyaksthitimupāśritya śamatho 'tha vipaśyanā || Msa_18.66 ||
samyaksamādhiṃ niśritya citte cittasyāvasthānāt | dharmāṇāṃ ca pravicayādyathākramaṃ śamatho vipaśyanā ca veditavyā | na tu vinā samyaksamādhinetyetacchamathavipaśyanālakṣaṇabhū |
sarvatragā ca saikāṃśā naikāṃśopaniṣanmatā |
sā ca śamathavipaśyanā sarvatragā yaṃ yaṃ guṇamākāṅkṣati tatra tatra tadbhāvanāt | yathoktaṃ sūtre | ākāṅkṣedbhikṣuraho vatāhaṃ viviktaṃ kāmairiti vistareṇa yāvat tena bhikṣuṇā imāveva dvau dharmau bhāvayitavyau | yaduta śamathaśca vipaśyanā cetyevamādi | ekāṃśā śamathavipaśyanā yadā śamathaṃ bhāvayati | vipaśyanāṃ vā | ubhayāṃśā yadā yugapadubhayaṃ bhāvayati | upaniṣatsaṃmatā śamathavipaśyanā bodhisattvānāmadhimukticaryābhūmau |
prativedhe ca niryāṇe animitte hyasaṃskṛte || Msa_18.67 ||
pariśuddhau viśuddhau ca śamatho 'tha vipaśyanā |
sarvabhūmigatā dhīre sa yogaḥ sarvasādhakaḥ || Msa_18.68 ||
ityupaniṣanmatetyevamādinā śamathavipaśyanāyāḥ prabhedaḥ karma ca nirdiṣṭaṃ | yoga upāyo veditavyaḥ | tatra prativedhaḥ prathamabhūmipraveśaḥ | niryāṇaṃ yāvat ṣaṣṭhī bhūmiḥ | tābhiḥ sanimittaprayoganiryāṇāt | animittaṃ saptamī bhūmiḥ | asaṃskṛtamanyadbhūmitrayamanabhisaṃskāravāhitvāt | saṃskāro hi saṃskṛtaṃ tadatra nāstītyasaṃskṛtaṃ | tadeva ca bhūmitrayaṃ niśritya buddhakṣetraṃ ca pariśodhayitavyaṃ | buddhatvaṃ ca prāptavyaṃ | tadetadyathākramaṃ pariśuddhirviśuddhiśca |
upāyakauśalyavibhāge dvau ślokau |
pūraye buddhadharmāṇāṃ sattvānāṃ paripācane |
kṣipraprāptau kriyāśuddhau vartmācchede ca kauśalaṃ || Msa_18.69 ||
upāye bodhisattvānāmasamaṃ sarvabhūmiṣu |
yatkauśalyaṃ samāśritya sarvārthānsādhayanti te || Msa_18.70 ||
(MSA_Bagchi 141)
anenopāyakauśalyasya prabhedaḥ karma ca darśitaṃ | tatra buddhadharmaparipūraye nirvikalpaṃ jñānamupāyaḥ | sattvaparipācane catvāri saṃgrahavastūni | kṣiprābhisaṃbodhe sarvaṃ pāpaṃ pratideśayāmi yāvad bhavatu me jñānaṃ saṃbodhāyeti pratideśanānumodanādhyeṣaṇā pariṇāmanā | kriyāśuddhau samādhidhāraṇīmukhāni | taiḥ sarvārthakriyāsādhanāt | vartmānupacchede apratiṣṭhitanirvāṇe | asmin pañcavidha upāye sarvabhūmiṣu bodhisattvānāmasamaṃ tadanyaiḥ kauśalamityayaṃ prabhedaḥ | sarvasvaparārthasādhanaṃ karma |
dhāraṇīvibhāge trayaḥ ślokāḥ |
vipākena śrutābhyāsāt dhāraṇyapi samādhinā |
parīttā mahatī sā ca mahatī trividhā punaḥ || Msa_18.71 ||
apraviṣṭavipraviṣṭānāṃ dhīmatāṃ mṛdumadhyamā |
aśuddhabhūmikānāṃ hi mahatī śuddhabhūmikā || Msa_18.72 ||
dhāraṇī[ṇīṃ]tāṃ samāśritya bodhisatvā punaḥ punaḥ |
prakāśayanti saddharmaṃ nityaṃ saṃdhārayanti ca || Msa_18.73 ||
atrāpi prabhedaḥ karma ca dhāraṇyāḥ saṃdarśitaṃ | tatra trividhā dhāraṇī | pūrvakarmavipākena | śrutābhyāsena | dṛṣṭadharmabāhuśrutyena grahaṇadhāraṇasāmarthyaviśeṣaṇāt | samādhisaṃniśrayeṇa ca | sā punarvipākaśrutābhyāsābhyāṃ parīttā veditavyā | samādhinā mahatī | sāpi mahatī punastrividhā | abhūmipraviṣṭānāṃ mṛdvī bhūmipraviṣṭānām aśuddhabhūmikānāṃ madhyā saptasu bhūmiṣu | pariśuddhabhūmikā tvadhimātrā śeṣāsu bhūmiṣu ityayaṃ prabhedo dhāraṇyāḥ | saddharmasya prakāśanaṃ dhāraṇaṃ ca karma |
praṇidhānavibhāge trayaḥ ślokāḥ |
cetanā chandasahitā jñānena preritā ca tat |
praṇidhānaṃ hi dhīrāṇāmasamaṃ sarvabhūmiṣu || Msa_18.74 ||
hetubhūtaṃ ca vijñeyaṃ cittātsadyaḥ phalaṃ ca tat |
āyatyāmarthasiddhyarthaṃ cittamātrātsamṛddhitaḥ || Msa_18.75 ||
citraṃ mahadviśuddhaṃ ca uttarottarabhūmiṣu |
ābodherbodhisattvānāṃ svaparārthaprasādhakaṃ || Msa_18.76 ||
atra praṇidhānaṃ svabhāvato nidānato bhūmitaḥ prabhedataḥ karmataśca paridīpitaṃ | cetanā chandasaṃprayuktā svabhāvaḥ | jñānaṃ nidānaṃ | sarvabhūmiṣviti bhūmiḥ | tacca praṇidhānaṃ hetubhūtaṃ (MSA_Bagchi 142) cittādeva sadyaḥ phalatvāt | āyatyāṃ vā[cā]bhipretārthasiddhyarthaṃ cittātpunaḥ sadyaḥphalaṃ cittamātrāt yathābhipretārthasamṛddhitā[to] | veditavyā[vyaṃ] | yena praṇidhānena balikā bodhisattvā vikrīḍanti | yasya na sukarā saṃkhyā kartuṃ kāyasya veti vistaraḥ | citramadhimukticaryābhūmāvevaṃ caivaṃ ca syāmiti | mahadbhumipraviṣṭasya daśa mahāpraṇidhānāni | viśuddhamuttarottarāsu bhūmiṣu viśuddhiviśeṣādābodherityeṣa prabhedataḥ | svaparārthaprasādhanaṃ karma |
samādhitrayavibhāge trayaḥ ślokāḥ |
nairātmyaṃ dvividhaṃ jñeyo hyātmagrāhasya cāśrayaḥ |
tasya copaśamo nityaṃ samādhitrayagocaraḥ || Msa_18.77 ||
trayāṇāṃ samādhīnāṃ trividho gocaro jñeyaḥ | pudgaladharmanairātmyaṃ śūnyatāsamādheḥ | tadubhayātmagrāhasyāśrayaḥ pañcopādānaskandhā apraṇihitasamādheḥ | tasyāśrayasyātyantopaśama ānimittasamādhiḥ | sa eva |
samādhistrividho jñeyo grāhyagrāhakabhāvataḥ |
trividhaśca grāhyasya gocarasya grāhakā ye samādhayaḥ | te śūnyatādisamādhayaḥ iti grāhyagrāhakabhāvena trayaḥ samādhayo jñātavyāḥ | te punaryathākramaṃ |
nirvikalpo 'pi vimukho ratiyuktaśca sarvadā || Msa_18.78 ||
śūnyatāsamādhirnirvikalpaḥ | pudgaladharmātmanoravikalpanāt | apraṇihito vimukhastasmādātmagrāhāśrayāt | ānimitto ratisaṃprayuktaḥ sarvakālaṃ tasmiṃstadāśrayopaśame |
parijñāyai prahāṇāya punaḥ sākṣātkriyāya ca |
śūnyatādisamādhīnāṃ tridhārthaḥ parikīrtitaḥ || Msa_18.79 ||
pudgaladharma naierātmyayoḥ parijñārthaṃ śūnyatā | tadātmagrāhāśrayasya prahāṇārthamapraṇihitaḥ | tadupaśamasya sākṣātkriyārthamānimittaḥ samādhiḥ |
dharmoddānavibhāge ślokau |
samādhyupaniṣattvena dharmoddānacatuṣṭayaṃ |
deśitaṃ bodhisattvebhyaḥ sattvānāṃ hitakāmyayā || Msa_18.80 ||
tatra sarvasaṃskārā anityāḥ sarvasaṃskārā duḥkhāḥ ityapraṇihitasya samādherūpaniṣadbhāvena deśitaṃ | sarvadharmā anātmāna iti śūnyatāyāḥ | śāntaṃ nirvāṇamiti ānimittasya samādheḥ | kaḥ punaranityārtho yāvacchāntārthaḥ ityāha |
asadartho 'vikalpārthaḥ parikalpārtha eva ca |
vikalpopaśamārthaśca dhīmatāṃ taccatuṣṭayam || Msa_18.81 ||
(MSA_Bagchi 143)
bodhisattvānāmasadartho 'nityārthaḥ | yannityaṃ nāsti tadanityaṃ teṣāṃ yatparikalpitalakṣaṇam | abhūtavikalpārtho duḥkhārtho yatparatantralakṣaṇaṃ | parikalpamātrārtho 'nātmārthaḥ | evaśabdenāvadhāraṇaṃ parikalpita ātmā nāsti parikalpamātraṃ tvastīti parikalpitalakṣaṇasyābhāvārtho 'nātmārtha ityuktaṃ bhavati | vikalpopaśamārthaḥ śāntārthaḥ pariniṣpannalakṣaṇaṃ nirvāṇaṃ | kṣaṇabhaṅgārtho 'pyanityārtho veditavyaḥ paratantralakṣaṇasya | atastatprasādhanārthaṃ kṣaṇikatvavibhāge daśa ślokāḥ |
ayogāddhetutotpattervirodhātsvayamasthiteḥ |
abhāvāllakṣaṇaikāntyādanuvṛtternirodhataḥ || Msa_18.82 ||
pariṇāmopalabdheśca taddhetutvaphalatvataḥ |
upāttatvādhipatvā[tyā]cca śuddhasattvānuvṛttitaḥ || Msa_18.83 ||
tatra kṣaṇikaṃ sarvaṃ saṃskṛtamiti paścādvacanadiyaṃ pratijñā veditavyā | tatpunaḥ kathaṃ sidhyati | kṣaṇikatvamantareṇa saṃskārāṇāṃ pravṛtterayogāt | prabandhena hi vṛttiḥ pravṛttiḥ | sā cāntareṇa pratikṣaṇamutpādanirodhau na yujyate | atha kālāntaraṃ sthitvā pūrvottaranirodhotpādataḥ prabandheneṣyate vṛttiḥ | tadanantaraṃ pravṛttirna syāt prabandhābhāvāt | naiva cotpannasya vinā prabandhena kālāntaraṃ bhāvo yujyate | kiṃ kāraṇaṃ hetuta utpattiḥ | hetuto hi sarvaṃ saṃskṛtamutpadyate bhavatītyarthaḥ | tadyadi bhūtvā punaruttarakālaṃ bhavati tasyāvaśyaṃ hetunā bhavitavyaṃ | vinā hetunā ādita ivā[evā]bhāvāt | na ca tattenaiva hetunā bhavitumarhati tasyopayu[bhu]ktahetukatvāt | na cānyo heturupalambhate | tasmātpratikṣaṇamavaśyaṃ pūrvahetukamanyadbhavatīti veditavyaṃ | evaṃ vinā prabandhenotpannasya kālāntaraṃ bhāvo na yujyate |
athāpyevamiṣyeta notpannaṃ punarutpadyate yadarthaṃ hetunā bhavitavyaṃ syādutpannaṃ tu kālāntareṇa paścānnirudhyate notpannamātrameveti | tatpaścātkena nirudhyate | yadyutpādahetunaiva tadayuktaṃ | kiṃ kāraṇam | utpādanirodhayorvirodhāt | na hi virodhayostulyo heturupalabhyate | tadyathā chāyātapayoḥ śītoṣṇayośca | kālāntaranirodhasyaiva ca virodhāt | kena virodhāt | āgamena ca | yaduktaṃ bhagavatā | māyopamāste bhikṣo saṃskārā āpāyikāstāvatkālikā itvarapratyupasthāyina iti | manaskāreṇa ca yogināṃ | te hi saṃskārāṇāmudayavyayau manasikurvantaḥ pratikṣaṇaṃ teṣāṃ nirodhaṃ paśyanti | anyathā hi teṣāmapi nirvidvirāgavimuktayo na syuryathānyeṣāṃ maraṇakālādiṣu nirodhaṃ paśyatāṃ | yadi cotpannaḥ saṃskāraḥ kālāntaraṃ tiṣṭhet sa svayameva vā tiṣṭhetsvayameva sthātuṃ samarthaḥ | sthitikāraṇena (MSA_Bagchi 144) vā kenacit | svayaṃ tāvadavasthānamayuktaṃ | kiṃ kāraṇaṃ | paścātsvayamasthiteḥ | kena vā so 'nte punaḥ sthātuṃ na samarthaḥ | sthitikāraṇenāpi na yuktaṃ tasyābhāvāt | na hi tatkiṃcidupalabhyate | athāpi syādvināpi sthitikāraṇena vināśakāraṇābhāvāt avatiṣṭhate | labdhe tu vināśakāraṇe paścādvinaśyati agnimeva śyāmateti | tadayuktaṃ, tasyābhāvāt | na hi vināśakāraṇaṃ paścādapi kiṃcidasti | agnināpi śyāmatā vinasyatīti suprasiddhaṃ [na prasiddhaṃ,] | visadṛśotpattau tu tasya sāmarthyaṃ prasiddhaṃ | tathā hi tatsaṃbandhāt śyāmatāyāḥ saṃtatirvisadṛśī gṛhyate na tu sarvathaivāpravṛttiḥ | apāmapi kvāthyamānānāmagnisambandhād