Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)asmahsuu.htmNguyên tác: Sanskrit

Luận Đại Thừa Trang Nghiêm Kinh (Mahāyānasūtrālaṃkāra)

Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 1 / 7 (50.000 ký tự/trang)
mahāyānasūtrālaṃkāraḥ
|| oṃ ||
namaḥ sarvabuddhabodhisattvebhyaḥ
prathamo 'dhikāraḥ
arthajño 'rthavibhāvanāṃ prakurute vācā padaiścāmalai-
rduḥkhasyottaraṇāya duḥkhitajane kāruṇyatastanmayaḥ |
dharmasyottamayānadeśitavidheḥ sattveṣu tadgāmiṣu
śliṣṭāmarthagatiṃ niruttaragatāṃ pañcātmikāṃ darśayan || Msa_1.1 ||
arthajño 'rthavibhāvanāṃ prakurute.........[ityādi] koṣadeśamārabhya ko 'laṃkaroti | arthajñaḥ | kamalaṃkāramalaṃkaroti arthavibhāvanāṃ kurute | kena vācā padaiścāmalaiḥ | amalayā vācetiṣa........[pauryādinā] amalaiḥ padairiti yuktaiḥ sahitairiti vistaraḥ | na hi vinā vācā padavyañjanairartho vibhāvayituṃ śakyata iti | kasmai duḥkhasyottaraṇāya duḥkhitajane kāruṇyatastanmayaḥ | duḥkhitajane yatkāruṇyaṃ tasmātkāruṇyatastanmaya iti kāruṇyamayaḥ | kasyālaṃkāraṃ karoti | dharmasyottamayānadeśitavidheḥ | uttamayānasya deśito vidhiryasmindharme tasya dharmasya | kasminnalaṃkaroti | sattveṣu tadgāmiṣu | nimittasaptamyeṣā.........[mahāyāna]gāmisattvanimittamityarthaḥ | katividhamalaṃkāraṃ karoti | pañcavidham | śliṣṭāmarthagatiṃ niruttaragatāṃ pañcātmikāṃ darśayan | śliṣṭāmiti yuktām | niruttaragatāmityanuttarajñāna[yāna]gatām |
tāmidānīṃ pañcātmikāmarthagatiṃ dvitīyena ślokena darśayati |
ghaṭitamiva suvarṇaṃ vārijaṃ vā vibuddhaṃ
sukṛtamiva subhojyaṃ bhujyamānaṃ kṣudhārtaiḥ |
(MSA_Bagchi 2)
vidita iva sulekho ratnapeṭeva muktā
vivṛta iha sa dharmaḥ prītimagryāṃ dadhāti || Msa_1.2 ||
anena ślokena pañcabhirdṛṣṭāntaiḥ sa hi dharmaḥ pañcavidhamarthamadhikṛtya deśitaḥ sādhyaṃ vyutpādyaṃ cintyamacintyaṃ pariniṣpannaṃ cādhigamārthaṃ pratyātmavedanīyaṃ bodhipakṣasvabhāvam | so 'nena sūtrālaṃkāreṇa vivṛtaḥ prītimagryāṃ dadhāti | yathākramaṃ ghaṭitasuvarṇādivat |
yadā sa dharmaḥ prakṛtyaiva guṇayuktaḥ kathaṃ so 'laṃkriyata ityasya codyasya parihārārthaṃ tṛtīyaḥ ślokaḥ |
yathā bimbaṃ bhūṣāprakṛtiguṇavaddarpaṇagataṃ
viśiṣṭaṃ prāmodyaṃ janayati nṛṇāṃ darśanavaśāt |
tathā dharmaḥ sūktaprakṛtiguṇayukto 'pi satataṃ
vibhaktārthastuṣṭiṃ janayati viśiṣṭāmiha satām || Msa_1.3 ||
anena kiṃ darśayati | yathā bimbaṃ bhūṣayā prakṛtyaiva guṇavat ādarśagataṃ darśanavaśādviśiṣṭaṃ prāmodyaṃ janayatyevaṃ sa dharmaḥ subhāṣitaiḥ prakṛtyaiva guṇayukto 'pi satataṃ vibhaktārthastuṣṭiṃ viśiṣṭāṃ janayati | buddhimatāmatastuṣṭiviśeṣotpādanādalaṃkṛta iva bhavatīti |
ataḥ paraṃ tribhiḥ ślokaistasmindharme trividhamanuśaṃsaṃ darśayatyādarotpādanārtham |
āghrāyamāṇakaṭukaṃ svādurasaṃ yathauṣadhaṃ tadvat |
dharma[rmo] dvayavyavasthā[stho] vyañjanato 'rtho na ca[rthataśca]jñeyaḥ || Msa_1.4 ||
rājeva durārādho dharmo 'yaṃ vipulagāḍhagambhīraḥ |
ārādhitaśca tadvadvaraguṇadhanadāyako bhavati || Msa_1.5 ||
ratnaṃ jātyamanarthaṃ[rghaṃ]yathāparīkṣakajanaṃ na toṣayati |
dharmastathāyamabughaṃ viparyayāttoṣayati tadvat || Msa_1.6 ||
(MSA_Bagchi 3)
trividho 'nuśaṃsaḥ | āvaraṇaprahāṇahetutvamauṣadhopamatvena | dvayavyavastha iti vyañjanārthavyavasthaḥ | vibhutvahetutvamabhijñādivaiśeṣikaguṇairśvaryadānādrājopamatvena | āryadha[ja]nopabhogahetutvaṃ ca anartha[rgha]jātyaratnopamatvena | parīkṣakajana āryajano veditavyaḥ |
naivedaṃ mahāyānaṃ buddhavacanaṃ kutastasyāyamanuśaṃso bhaviṣyatītyatra vipratipannāstasya buddhavacanatvaprasādhanārthaṃ kāraṇavibhājyamārabhya ślokaḥ |
ādāvavyākaraṇātsamapravṛtteragocarātsiddheḥ |
bhāvābhāve 'bhāvātpratipakṣatvādrutānyatvāt || Msa_1.7 ||
ādāvavyākaraṇāt yadyetatsaddharmāntarāyipaścātkenāpyutpāditam | kasmādādau bhagavatā na vyākṛtamanāgatabhaya[bhaṃga]vat | samapravṛtteḥ samakālaṃ ca śrāvakayānena mahāyānasya pravṛttirupalabhyate na paścāditi kathamasyābuddhavacanatvaṃ vijñāyate | agocarānnāyamevamudāro gambhīraśca dharmastārkikāṇāṃ gocaraḥ | tīrthikaśāstreṣu tatprakārānupalambhāditi | nāyamanyairbhāṣito yujyate | ucyamāne 'pi tadanadhimukteḥ | siddherathānyenābhisaṃbudhya bhāṣitaḥ | siddhamasya buddhavacanatvam | sa eva buddho yo 'bhisaṃbudhya evaṃ bhāṣate | bhāvābhāve 'bhāvādyadi mahāyānaṃ kiṃcidasti tasya bhāva[ve] siddhamidaṃ buddhavacanamato 'nyasya mahāyānasyābhāvāt | atha nāsti tasyābhāve śrāvakayānasyāpyabhāvāt | śrāvakayānaṃ buddhavacanaṃ na mahāyānamiti na yujyate vinā buddhayānena buddhānāmanutpādāt | pratipakṣatvāt | bhāvyamānaṃ ca mahāyānaṃ sarvanirvikalpajñānāśrayatvena kleśānāṃ pratipakṣo bhavati tasmād buddhavacanam | rutānyatvāt | na cāsya yathārutamarthastasmānna yathārutārthānusāreṇedamabuddhavacanaṃ veditabyam |
yaduktamādāvavyākaraṇādityanābhogādetadanāgatāṃ bhagavatā na vyākṛtamiti kasyacit syādata upekṣāyā ayoge ślokaḥ |
pratyakṣacakṣuṣo buddhāḥ śāsanasya ca rakṣakāḥ |
adhmanyanāvṛtajñānā upekṣāto na yujyate || Msa_1.8 ||
anena kiṃ darśayati | tribhiḥ kāraṇairanāgatasya mahataḥ śāsanopadravasyopekṣā na yujyate | buddhānāmayatnato jñānapravṛtteḥ pratyakṣacakṣuṣkatayā śāsanarakṣāyāśca[yāṃ ca] yatnavatvāt | anāgatajñānasamarthyācca sarvakālāvyāhatajñānatayeti |
yaduktaṃ bhāvābhāve 'bhāvāditi | etadeva śrāvakayānaṃ mahāyānametenaiva mahābodhiprāptiriti kasyacitsyādataḥ śrāvakayānasya mahāyānatvāyoge ślokaḥ |
(MSA_Bagchi 4)
vaikalyato virodhādanupāyatvāttathāpyanupadeśāt |
na śrāvakayānamidaṃ bhavati mahāyānadharmākhyam || Msa_1.9 ||
vaikalyātparārthopadeśasya | na hi śrāvakayāne kaścitparārtha upadiṣṭaḥ śrāvakāṇāmātmano nirvidvirāgavimuktimātropāyopadeśāt | na ca svārtha eva pareṣūpadiśyamānaḥ parārtho bhavitumarhati | virodhāt | svārthe hi paro niyujyamānaḥ svārtha eva prayujyate sa ātmana eva parinirvāṇārthaprayukto 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsyata iti viruddhametat | na ca śrāvakayānenaiva cirakālaṃ bodhau ghaṭamāno buddho bhavitumarhati | anupāyatvāt | anupāyo hi śrāvakayānaṃ buddhatvasya na cānupāyena ciramapi prayujyamānaḥ prārthitamarthaṃ prāpnoti | śrṛṅgādiva dugdhaṃ na bhasrayā[bhasrāyāḥ] | athānyathāpyatropadiṣṭaṃ yathā bodhisattvena prayoktavyam | tathāpyanupadeśānna śrāvakayānameva mahāyānaṃ bhaviturmahati | na hi sa tādṛśa upadeśa etasminnupalabhyate |
viruddhameva cānyonyaṃ śrāvakayānaṃ mahāyānaṃ cetyanyonyavirodhe ślokaḥ |
āśayasyopadeśasya prayogasya virodhataḥ |
upastambhasya kālasya yat hīnaṃ hīnameva tat || Msa_1.10 ||
kathaṃ viruddham | pañcabhirvirodhaiḥ | āśayopadeśaprayogopastambhakālavirodhaiḥ | śrāvakayāne hyātmaparinirvāṇāyaivāśayastadarthamevopadeśastadarthameva prayogaḥ parīttaśca puṇyajñānasaṃbhārasaṃgṛhīta upastambhaḥ, kālena cālpena tadarthaprāptiryāvattribhirapi janmabhiḥ | mahāyāne tu sarvaṃ viparyayeṇa | tasmādanyonyavirodhād yad yānaṃ hīnaṃ hīnameva tat | na tanmahāyānaṃ bhavitumarhati |
buddhavacanasyedaṃ lakṣaṇaṃ yatsūtre 'vatarati vinaye saṃdṛśyate dharmatāṃ ca na vilomayati | na caivaṃ mahāyānam, sarvadharmaniḥsvabhāvatvopadeśāt | tasmānna buddhavacanamiti kasyacitsyādato lakṣaṇāvirodhe ślokaḥ |
svake 'vatārātsvasyaiva vinaye darśanādapi |
audāryādapi gāmbhīryādaviruddhaiva dharmatā || Msa_1.11 ||
anena ślokena kiṃ darśayati | avataratyevedaṃ svasmin mahāyānasūtre svasya ca kleśasya[kleśaḥ?] vinayaḥ[vinaye]saṃdṛśyate | yo mahāyāne bodhisattvānāṃ kleśaḥ uktaḥ | vikalpakleśā hi bodhisattvāḥ | audāryagāmbhīryalakṣaṇatvācca | na dharmatāṃ vilomayatyathaiva hi dharmatā mahābodhiprāptaye tasmānnāsti lakṣaṇavirodhaḥ |
(MSA_Bagchi 5)
agocarādityuktamatarstakagocaratvāyoge ślokaḥ |
niśrito 'niyato 'vyāpī sāṃvṛtaḥ khedavānapi |
bālāśrayo matastarkastasyāto viṣayo na tat || Msa_1.12 ||
adṛṣṭasatyāśrayo hi tarkaḥ kaścidāgamaniśrito bhavati | aniyataśca bhavati kālāntareṇānyathāpratyavagamāt | avyāpī ca na sarvajñeyaviṣayaḥ | saṃvṛtisatyaviṣayaśca na paramārthaviṣayaḥ | khedavāṃśca pratibhānaparyādānāt | mahāyānaṃ tu na niśritaṃ yāvadakhedavat | śatasāhasrikādyanekasūtropadeśāt | ato na tarkasya tadviṣayaḥ |
anupāyatvāt śrāvakayāne na buddhatvaṃ prāptamityuktam, atha mahāyānaṃ kathamupāyo yukta ityupāyatvayoge ślokaḥ |
audāryādapi gāmbhīryātparipāko 'vikalpanā |
deśanāto dvayasyāsmin sa copāyo niruttare || Msa_1.13 ||
anena ślokena kiṃ darśayati | prabhāvaudāryadeśanayā sattvānāṃ paripākaḥ prabhāvādhimuktito ghaṭanāt | gāmbhīryadeśanayā avikalpanā, ata etasya dvayasyāsmin mahāyāne deśanā | sa copāyo niruttare jñāne, tābhyāṃ yathākramaṃ sattvānāṃ paripācanādātmanaśca buddhadharmaparipākāditi |
ye punarasmāt trasanti tadarthamasthānatrāsādīnave kāraṇatvena ślokaḥ |
tadasthānatrāso bhavati jagatāṃ dāhakaraṇo
mahāpuṇyaskandhaprasavakaraṇāddīrghasamayam |
agotro 'sanmitro 'kṛtamatirapūrvācittaśubha-
strasatyasmin dharme patati mahato 'rthādgat iha || Msa_1.14 ||
trāsāsthāne trāsastadasthānatrāsaḥ | dāhakaraṇo bhavatyapāyeṣu | kiṃ kāraṇam | mahataḥ apuṇyaskandhaprasavasya karaṇāt | kiyantaṃ kālamiti dīrghasamayam | evaṃ paścādādīnavaḥ | yena ca kāraṇena yāvantaṃ ca kālaṃ tat saṃdarśayati | kiṃ punaḥ kāraṇe tu satīti caturvidhaṃ trāsakāraṇaṃ darśayati | gotraṃ cāsya na bhavati sanmitraṃ vā avyutpannamatirvā bhavati mahāyānadharmatāyāṃ pūrvaṃ vānupacitaśubho bhavati | patati mahato 'rthāditi mahābodhisaṃbhārārthāt | aprāptaparihāṇito 'paramādīnavaṃ darśayati |
(MSA_Bagchi 6)
trāsakāraṇamuktamatrāsakāraṇaṃ vaktavyamityatrāsakāraṇatve ślokaḥ |
tadanyānyā[nyasyā?]bhāvātparamagahanatvādanugamāt
vicitrasyākhyānād dhruvakathanayogādvahumukhāt |
yathākhyānaṃ nārthādbhagavati ca bhāvātigahanāt
na dharme 'smiṃstrāso bhavati viduṣāṃ yonivicayāt || Msa_1.15 ||
tadanyānyā[nyasyā?]bhāvāditi tato 'nyasya mahāyānasyābhāvāt | atha śrāvakayānameva mahāyānaṃ syādanyasya śrāvakasya pratyekabuddhasya vābhāvaḥ syāt | sarva eva hi buddhā bhaveyuḥ | paramagahanatvācca | sarvajñajñānamārgasyānugamācca tulyakālapravṛttyā | vicitrasyākhyānāt | vicitraścātra saṃbhā[sā?]ramārga ākhyāyate na kevalaṃ śūnyataiva | tasmāda[ā]bhiprāyikenānena bhavitavyamiti | dhruvakathanayogād, bahumukhādabhīkṣṇaṃ cātra śūnyatā kathyate bahumiśca paryāyaisteṣu teṣu sūtrānteṣu tasmādbhavitavyamatra mahatā prayojanena | anyathā hi satkṛtpratiṣedhamātrakṛtamabhabiṣyaditi | yathākhyānaṃ nārthāt na cāsya yathārutamartho 'smādapi trāso na yuktaḥ | bhagavati ca bhāvātigahanādatigahanaśca buddhānāṃ bhāvo durājñeyastasmānnāsmābhistadajñānāttrasitavyamiti | evaṃ yoniśaḥ pravicayādviduṣāṃ trāso na bhavati |
dūrānupraviṣṭajñānagocaratve ślokaḥ |
śrutaṃ niśrityādau prabhavati manaskāra iha yo
manaskārājjñānaṃ prabhavati ca tattvārthaviṣayam |
tato dharmaprāptiḥ prabhavati ca tasminmatirato
yadā pratyātmaṃ sā kathamasati tasminvyavasitiḥ || Msa_1.16 ||
śrutaṃ niśrityādau manaskāraḥ prabhavati yo yoniśa ityarthaḥ | yoniśo manaskārāttattvārthaviṣayaṃ jñānaṃ prabhavati lokottarā samyagdṛṣṭiḥ, tatastatphalasya dharmasya prāptiḥ, tatastasmin prāpte matirvimuktijñānaṃ prādurbhavati | evaṃ yadā pratyātmaṃ sā matirbhavati, kathamasati tasminneṣā vyavasitirniścayo bhavati naivedaṃ buddhavacanamitie |
atrāsapadasthānatve ślokaḥ |
ahaṃ na boddhā na gabhīraboddhā buddhau gabhīraṃ kimatarkagamyam |
kasmād gabhīrārthavidāṃ ca mokṣa ityetaduttrāsapadaṃ na yuktam || Msa_1.17 ||
(MSA_Bagchi 7)
yadi tāvadahamasya na boddhetyuttrāsapadam, tanna yuktam | atha buddho 'pi gambhī[bhī?] rasya padārthasya na boddhā sa kiṃ gabhīraṃ deśayiṣyatītyuttrāsapadam, tadayuktam | atha gambhī[bhī]raṃ kasmādatarkagamyamityuttrāsapadam, tanna yuktam | atha kasmād gabhīrārthavidāmeva mokṣo na tārkikāṇāmityuttrāsapadam, tanna yuktam |
anadhimuktita eva tatsidvau ślokaḥ |
hīnādhimukteḥ sunihīnadhātorhī naiḥ sahāyaiḥ parivāritasya |
audāryagāmbhīryasudeśite 'smin dharme 'dhimuktiryadi nāsti siddham || Msa_1.18 ||
yasya hīnā cādhika[cādhi]muktiḥ, tataśca hīna eva dhātuḥ samudāgata ālayavijñānabhāvanā | hīnaireva sahāyaiḥ samānādhimuktidhātukairyaḥ parivāritastasyāsminnaudāryagāmbhīryasudeśite mahāyānadharme yadyadhimuktirnāsti, ata eva siddhamutkṛṣṭamidaṃ mahāyānamiti |
aśrutasūtrāntapratikṣepāyoge ślokaḥ |
śrutānusāreṇa hi buddhimattāṃ labdhvāśrute yaḥ prakarotyavajñām |
śrute vicitre sati cāprameye śiṣṭe kuto niścayameti mūḍhaḥ || Msa_1.19 ||
kāmaṃ tāvadadhimuktirna syādaśrutānāṃ tu sūtrāntānāmaviśeṣeṇa pratikṣepo na yuktaḥ | śrutānusāreṇaiva hi buddhimattvaṃ labdhvā yaḥ śruta evāvajñāṃ karoti mūḍhaḥ sa satyevāvaśiṣṭe śrute vicitre cāprameye ca kutaḥ kāraṇānniścayameti na tadbuddhavacanamiti | na hi tasya śrutādanyabdalamasti tasmādaśrutvā pratikṣepo na yuktaḥ |
yadapi ca śrutaṃ tadyoniśo manasi kartavyaṃ nāyoniśa ityayoniśomanasikārādīnave ślokaḥ |
yathārute 'rthe parikalpyamāne svapratyayo hānimupaiti buddheḥ |
svākhyātatāṃ ca kṣipati kṣatiṃ ca prāpnoti dharme pratighāvatīva[pratīghātameva] || Msa_1.20 ||
(MSA_Bagchi 8)
svapratyaya iti svayaṃdṛṣṭiparāmarśako, na vijñānāmantikādarthaparyeṣī | hānimupaiti buddheriti yathābhū[ru]tajñānādaprāptiparihānitaḥ | dharmasya ca svākhyātatāṃ pratikṣipati tannidānaṃ cāpuṇyaprabhāvāt kṣatiṃ prāpnoti | dharme ca pratighātamāvaraṇaṃ ca dharmavyasanasaṃvartanīyaṃ karmetyayamatrādīnavaḥ |
ayathāvataścā[ayathārutañcā]rthamavijānato 'pi pratighāto na yukta iti pratighātāyoge ślokaḥ |
manaḥ pradoṣaḥ prakṛtipraduṣṭo ['yathārute cāpi]hyayuktarūpaḥ |
prāgeva saṃdehagatasya dharme tasmādupekṣaiva varaṃ hyadoṣā || Msa_1.21 ||
prakṛtipraduṣṭa iti prakṛtisāvadyaḥ | tasmādupekṣaiva varam | kasmāt | sā hyadoṣā | pratighātastu sadoṣaḥ |
| mahāyānasūtrālaṃkāre mahāyānasiddhyadhikāraḥ prathamaḥ ||
(MSA_Bagchi 9)
dvitīyo 'dhikāraḥ
śaraṇagamanaviśeṣasaṃgrahaślokaḥ |
ratnāni yo hi śaraṇapragato 'tra yāne jñeyaḥ sa eva paramaḥ śaraṇa[ṇaṃ] gatānām |
sarvatragābhyupagamādhigamābhibhūtibhedaiścaturvidhamayārthaviśeṣaṇena || Msa_2.1 ||
sa eva paramaḥ śaraṇaṃ gatānāmiti | kena kāraṇena | caturvidhasvabhāvārthaviśeṣaṇena | caturvidho 'rthaḥ sarvatragābhyupagamādhigamābhibhūtibhedato veditavyaḥ | sarvatragārthaḥ | abhyupagamārthaḥ | adhigamārthaḥ | abhibhavārthaḥ | te punaruttaratra nirdekṣyante |
tathāpyatra śaraṇapragatānāṃ bahuduṣkarakāryatvāt kecinnotsahante | ślokaḥ |
yasmādādau duṣkara eṣa vyavasāyo duḥsādho 'sau naikasahasrairapi kalpaiḥ |
siddho yasmātsattvahitādhānamahārthastasmādagre yāna ihāgraśaraṇārthaḥ || Msa_2.2 ||
etena tasya śaraṇagamanavyavasāyasya praṇidhānapratipattiviśeṣābhyāṃ yaśohetutvaṃ darśayati | phalaprāptiviśeṣeṇa mahārthatvam |
pūrvādhikṛte sarvatragārthe ślokaḥ |
sarvān sattvāṃstārayituṃ yaḥ pratipanno
yāne jñāne sarvagate kauśalyayuktaḥ |
yo nirvāṇe saṃsaraṇe 'pyekaraso 'sau [saṃsṛtiśāntyekaraso 'sau]
jñeyo dhīmāneṣa hi sarvatraga evam || Msa_2.3 ||
etena caturvidhaṃ sarvatragārthaṃ...........................
asāṃketikaṃ dharmatāaprātilambhikaṃ ceti prabhedalakṣaṇā pravṛttiraudārikasūkṣmaprabhedena |
(MSA_Bagchi 10)
śaraṇapratipattiviśeṣaṇe ślokaḥ |
śaraṇagatimimāṃ gato mahārthāṃ guṇagaṇavṛddhimupaiti so 'prameyām |
sphurati jagadidaṃ kṛpāśayena prathayati cāpratimaṃ mahā[rya]dharmam || Msa_2.4 ||
atra śaraṇagamanasthāṃ mahārthatāṃ svaparārthapratipattibhyāṃ darśayati | svārthapratipattiḥ punarbahuprakārāprameyaguṇavṛddhyā | aprameyatvaṃ tarkasaṃkhyākālāprameyatayā veditavyam | na hi sā guṇavṛddhistarkeṇa prameyā na saṃkhyayā na kālenātyantikatvāt | parārthapratipattirāśayataśca karuṇāsphuraṇena prayogataśca mahāyānadharmaprathanena | mahāyānaṃ hi mahāryadṛśāṃ dharmaḥ |
|| mahāyānasūtrālaṃkāre śaraṇagamanādhikāro dvitīyaḥ ||
(MSA_Bagchi 11)
tṛtīyo 'dhikāraḥ
gotraprabhedasaṃgrahaślokaḥ
sattvāgratvaṃ svabhāvaśca liṅgaṃ gotraprabhedatā |
ādīnavo 'nuśaṃsaśca dvidhaupamyaṃ caturvidhā || Msa_3.1 ||
anena gotrasyāstitvamagratvaṃ svabhāvo liṅgaṃ bheda ādīnapravo 'nuśaṃso dvidhaupamyaṃ cetyeṣa prabhedaḥ saṃgṛhītaḥ | ete ca prabhedāḥ pratyekaṃ caturvidhāḥ |
anena gotrāstitvavibhāge ślokaḥ |
dhātūnāmadhimukteśca pratipatteśca bhedataḥ |
phalabhedopalabdheśca gotrāstitvaṃ nirūpyate || Msa_3.2 ||
nānādhātukatvātsattvānāmaparimāṇo dhātuprabhedo yathoktamakṣarāśisūtre | tasmādevaṃjātīyako 'pi dhātubhedaḥ pratyetavyaḥ iti | asti yānatraye gotrabhedaḥ | adhimuktibhedo 'pi sattvānāmupalabhyate | prathamata eva kasyacit kvacideva yāne 'dhimuktirbhavati | so 'ntareṇa gotrabhedaṃ na syāt | utpāditāyāmapi ca pratyayavaśenādhimuktau pratipattibheda upalabhyate kaścinnirboḍhā bhavati kaścinneti so 'ntareṇa gotraprabhedaṃ na syāt | phalabhedaścopalabhyate hīnamadhyaviśiṣṭā bodhayaḥ | so 'ntareṇa gotrabhedaṃ na syāt bījānurūpatvāt phalasya |
agratvavibhāge ślokaḥ |
udagratve 'tha sarvatve mahārthatve 'kṣayāya ca |
śubhasya tannimittatvāt gotragratvaṃ vidhīyate || Msa_3.3 ||
atra gotrasya caturvidhena nimittatvenāgratvaṃ darśayati | taddhi gotraṃ kuśalamūlānāmudagratve nimittaṃ, sarvatve, mahārthatve, akṣayatve ca | na hi śrāvakāṇāṃ tathodagrāṇi kuśalamūlāni, na ca sarvāṇi santi, balavaiśāradyādyabhāvāt | na ca mahārthānyaparārthatvāt | na cākṣayāṇyanupadhiśeṣanirvāṇāvasānatvāt |
lakṣaṇavibhāge ślokaḥ |
prakṛtyā paripuṣṭaṃ ca āśrayaścāśritaṃ ca tat |
sadasaccaiva vijñeyaṃ guṇottāraṇatārthataḥ || Msa_3.4 ||
(MSA_Bagchi 12)
etena caturvidhaṃ gotraṃ darśayati | prakṛtisthaṃ samudānītamāśrayasvabhāvamāśritasvabhāvaṃ ca tadeva yathākramam | tatpunarhetubhāvena sat phalabhāvenāsat guṇottāraṇārthena gotraṃ veditavyaṃ guṇā uttarantyasmādudbhavantīti kṛtvā |
liṅgavibhāge ślokaḥ |
kāruṇyamadhimuktiśca kṣāntiścādiprayogataḥ |
samācāraḥ śubhasyāpi gotraliṅgaṃ nirūpyate || Msa_3.5 ||
caturvidhaṃ liṅgaṃ bodhisattvagotre | ādiprayogata eva kāruṇyaṃ sattveṣu | adhimuktirmahāyānadharme | kṣāntirduṣkaracaryāyāṃ sahiṣṇutārthena | samācāraśca pāramitāmayasya kuśalasyeti |
prabhedavibhāge ślokaḥ |
niyatāniyataṃ gotramahāryaṃ hāryameva ca |
pratyayairgotrabhedo 'yaṃ samāsena caturvidhaḥ || Msa_3.6 ||
samāsena caturvidhaṃ gotraṃ niyatāniyataṃ tadeva yathākramaṃ pratyayairahāryaṃ hāryaṃ ceti |
ādīnavavibhāge ślokaḥ |
kleśābhyāsaḥ kumitratvaṃ vighātaḥ paratantratā |
gotrasyādīnavo jñeyaḥ samāsena caturvidhaḥ || Msa_3.7 ||
bodhisattvagotre samāsena caturvidha ādīnavo yena gotrastho 'guṇeṣu pravartate | kleśabāhulyam, akalyāṇamitratā, upakaraṇavighātaḥ, pāratantryaṃ ca |
anuśaṃsavibhāge ślokaḥ |
cirādapāyagamanamāśumokṣaśca tatra ca |
tanuduḥkhopasaṃvittiḥ sodvegā sattvapācanā || Msa_3.8 ||
caturvidho bodhisattvasya gotre 'nuśaṃsaḥ | cireṇāpāyān gacchati | kṣipraṃ ca tebhyo mucyate | mṛdukaṃ ca duḥkhaṃ teṣūpapannaḥ pratisaṃvedayate | saṃvignacetāstadupapannāṃśca sattvānkaruṇāyamānaḥ paripācayati |
mahāsuvarṇagotraupamye ślokaḥ |
suvarṇagotravat jñeyamameyaśubhatāśrayaḥ |
jñānanirmalatāyogaprabhāvāṇāṃ ca niśrayaḥ || Msa_3.9 ||
(MSA_Bagchi 13)
mahāsuvarṇagotraṃ hi caturvidhasya suvarṇasyāśrayo bhavati | prabhūtasya, prabhāsvarasya, nirmalasya, karmaṇyasya ca | tatsādharmyeṇa bodhisattvagotramaprameyakuśalamūlāśrayaḥ | jñānāśrayaḥ | kleśanairmalyāprāptyāśrayaḥ | abhijñādiprabhāvāśrayaśca | tasmānmahāsuvarṇagotropamaṃ veditavyam |
mahāratnagotraupamye ślokaḥ |
suratnagotravajjñeyaṃ mahābodhinimittataḥ |
mahājñānasamādhyāryamahāsattvārthaniśrayāt || Msa_3.10 ||
mahāratnagotraṃ hi caturvidharatnāśrayo bhavati | jātyasya varṇasaṃpannasya saṃsthānasaṃpannasya pramāṇasaṃpannasya ca | tadupamaṃ bodhisattvagotraṃ veditavyam, mahābodhinimittatvāt, mahājñānanimittatvāt, āryasamādhinimittatvāt, cittasya hi saṃsthitiḥ samādhiḥ, mahāsattvaparipākanimittatvācca bahusattvaparipācanāt |
agotrasthavibhāge ślokaḥ |
aikāntiko duścarite 'sti kaścit kaścit samudghātitaśukladharmā |
amokṣabhāgīyaśubho 'sti kaścin nihīnaśuklo 'styapi hetuhīnaḥ || Msa_3.11 ||
aparinirvāṇadharmaka etasminnagotrastho 'bhipretaḥ | sa ca samāsato dvividhaḥ | tatkālāparinirvāṇadharmā atyantaṃ ca | tatkālāparinirvāṇadharmā caturvidhaḥ | duścaritaikāntikaḥ, samucchinnakuśalamūlaḥ, amokṣabhāgīyakuśalamūlaḥ, hīnakuśalamūlaścāparipūrṇasaṃbhāraḥ | atyantāparinirvāṇadharmā tu hetuhino yasya parinirvāṇagotrameva nāsti |
prakṛtiparipuṣṭagotramāhātmye ślokaḥ |
gāmbhīryaudāryavāde parahitakaraṇāyodite dīrghadharme
ajñātvaivādhimuktirbhavati suvipulā saṃprapattikṣamā ca |
saṃpattiścāvasāne dvayagataparamā yadbhavatyeva teṣāṃ
tajjñeyaṃ bodhisattvaprakṛtiguṇavatastatprapuṣṭācca gotrāt || Msa_3.12 ||
yadgābhī[mbhī]ryodāryavādini parahitakriyārthamukte vistīrṇe mahāyānadharme gāmbhīryaudāryārthamajñātvaivādhimuktirvipulā bhavati, pratipattau cotsāhaḥ [cākhedaḥ] saṃpattiścāvasāne mahābodhirdvayagatāyāḥ (MSA_Bagchi 14) saṃpatteḥ paramā, tatprakṛtyā guṇavataḥ paripuṣṭasya ca bodhisattvagotrasya māhātmyaṃ veditavyam | dvayagatā iti dvaye laukikāḥ śrāvakāśca | parameti viśiṣṭā |
phalato gotraviśeṣaṇe ślokaḥ |
suvipulaguṇabodhivṛkṣavṛddhyai ghanasukhaduḥkhaśamopalabdhaye ca |
svaparahitasukhakriyā phalatvād bhavati samudagra[samūlamudagra]gotrametat || Msa_3.13 ||
svaparahitaphalasya bodhivṛkṣasya praśastamūlatvamanena bodhisattvagotraṃ saṃdarśitam |
|| mahāyānasūtrālaṃkāre gotrādhikārastṛtīyaḥ ||
(MSA_Bagchi 15)
caturtho 'dhikāraḥ
cittotpādalakṣaṇe ślokaḥ |
mahotsāhā mahārambhā mahārthātha mahodayā |
cetanā bodhisattvānāṃ dvayārthā cittasaṃbhavaḥ || Msa_4.1 ||
mahotsāhā saṃnāhavīryeṇa gambhīraduṣkaradīrghakālapratipakṣotsa[ttyu]tsahanāt | mahārambhā yathāsaṃnāhaprayogavīryeṇa | mahārthā ātmaparahitādhikārāt | mahodayā mahābodhisamudāgamatvāt | so 'yaṃ trividho guṇaḥ paridīpitaḥ, puruṣakāraguṇo dvābhyāṃ padābhyāmarthakriyāguṇaḥ phalaparigrahaguṇaśca dvābhyām | dvayārthā mahābodhisattvārthakriyālambanatvāt | iti triguṇā dvayālambanā ca catenā cittotpāda ityucyate |
cittotpādaprabhede ślokaḥ |
cittotpādo 'dhimokṣo 'sau śuddhādhyāśayiko 'paraḥ |
vaipākyo bhūmiṣu matastathāvaraṇavarjitaḥ || Msa_4.2 ||
caturvidho bodhisattvānāṃ cittotpādaḥ | ādhimokṣiko 'dhimukticaryābhūmau | śuddhādhyāśayikaḥ saptasu bhūmiṣu | vaipākiko 'ṣṭamyādiṣu | anāvaraṇiko buddhabhūmau |
cittotpādaviniścaye cattvāraḥ ślokāḥ |
karuṇāmūla iṣṭo 'sau sadāsattvahitāśayaḥ |
dharmādhimokṣastajjñānaparyeṣṭyālambanastathā || Msa_4.3 ||
uttaracchandayāno 'sau pratiṣṭhāśīlasaṃvṛtiḥ |
utthāpanā vipakṣasya paripantho 'dhivāsanā || Msa_4.4 ||
śubhavṛddhyanusaṃso 'sau puṇyajñānamayaḥ sa hi |
sadāpāramitāyoganiryāṇaśca sa kathyate || Msa_4.5 ||
bhūmiparyavasāno 'sau pratisvaṃ tatprayogataḥ |
vijñeyo bodhisattvānāṃ cittotpādaviniścayaḥ || Msa_4.6 ||
tathāyaṃ viniścayaḥ | kiṃmūla eṣa catuvirdho bodhisattvānāṃ cittotpādaḥ kimāśayaḥ kimadhimokṣaḥ kimālambanaḥ kiṃyānaḥ kiṃpratiṣṭhaḥ kimādīnavaḥ kimanuśaṃsaḥ kiṃniryāṇaḥ (MSA_Bagchi 16) kiṃparyavasāna iti | āha | karuṇāmūlaḥ | sadāsattvahitāśayaḥ | mahāyānadharmādhimokṣaḥ | tajjñānaparyeṣṭyākāreṇa tajjñānālambanāt [naḥ] | uttarottaracchandayānaḥ | bodhisattvaśīlasaṃvarapratiṣṭhaḥ | paripantha ādīnavaḥ | kaḥ punastatparipantho vipakṣasyānyayānacittasyotthāpanādhivāsanā vā | puṇyajñānamayakuśaladharmavṛddhyanuśaṃsaḥ | sadāpāramitābhyāsaniryāṇaḥ | bhūmiparyavasānaśca pratisvaṃ bhūmiprayogāt | yasyāṃ bhūmau yaḥ prayuktastasya tadbhūmiparyavasānaḥ |
samādānasāṃketikacittotpāde ślokaḥ |
mitrabalād hetubalānmūlabalācchrū tabalācchubhābhyāsāt |
adṛḍhadṛḍhodaya uktaścittotpādaḥ parākhyānāt || Msa_4.7 ||
yo hi parākhyānāccittotpādaḥ paravijñāpanātsa ucyate samādānasāṃketikaḥ | sa punarmitrabalādvā bhavati kalyāṇamitrānurodhāt | hetubalādvā gotrasāmarthyāt | kuśalamūladvātīta[tadgotra]puṣṭitaḥ | śrutabalādvā tatra tatra dharmaparyāye bhāṣyamāṇe bahūnāṃ bodhicittotpādāt | śubhābhyāsādvā dṛṣṭa iva dharme satataśravaṇodgrahaṇadhāraṇādibhiḥ | sa punarmitrabalādadṛḍhodayo veditavyaḥ | hetvādibalād dṛḍhodayaḥ |
pāramārthikacittotpāde sapta ślokāḥ |
sūpāsitasaṃbuddhe susaṃbhūtajñānapuṇyasaṃbhāre |
dharmeṣu nirvikalpajñānaprasavātparamatāsya || Msa_4.8 ||
dharmeṣu ca sattveṣu ca tatkṛtyeṣūttame ca buddhatve |
samacittopā[ttopa]lambhātprāmodyaviśiṣṭatā tasya || Msa_4.9 ||
janmaudāryaṃ tasminnutsāhaḥ śuddhirāśayasyāpi |
kauśalyaṃ pariśiṣṭe niryāṇaṃ caiva vijñeyam || Msa_4.10 ||
dharmādhimuktibījātpāramitāśreṣṭhamātṛto jātaḥ |
dhyānamaye sukhagarbhe karuṇā saṃvardhikā dhātrī || Msa_4.11 ||
audāryaṃ vijñeyaṃ praṇidhānamahādaśābhinirhārāt |
utsāho boddhavyo duṣkaradīrghādhikākhedāt || Msa_4.12 ||
āsannabodhibodhāttadupāyajñānalābhataścāpi |
āśayaśuddhirjñeyā kauśalyaṃ tvanyabhūmigatam || Msa_4.13 ||
(MSA_Bagchi 17)
niryāṇaṃ vijñeyaṃ yathāvyavasthānamanasikāreṇa |
tatkalpanatājñānādavikalpanayā ca tasyaiva || Msa_4.14 ||
prathamena ślokenopadeśapratipattyadhigamaviśeṣaiḥ pāramārthikatvaṃ cittotpādasya darśayati | sa ca pāramārthikaścittotpādaḥ pramuditāyāṃ bhūmāviti [pramuditābhūmiḥ] | prāmodyaviśiṣṭatāyāstatra kāraṇaṃ darśayati | tatra dharmeṣu samacittatā dharmanairātmyapratibodhāt | sattveṣu samacittatā ātmaparasamatopagamāt | sattvakṛtyeṣu samacittatā ātmana iva teṣāṃ duḥkhakṣayākāṅkṣaṇāt | buddhatve samacittatā taddharmadhātorātmanyabhedapratibodhāt | tasminneva ca pāramārthikacittotpāde ṣaḍarthā veditavyāḥ | janma audāryamutsāha āśayaśuddhiḥ pariśiṣṭakauśalyaṃ niryāṇaṃ ca | tatra janma bījamātṛgarbhadhātrīviśeṣādveditavyam | audāryaṃ daśamahāpraṇidhānābhinirhārāt | utsāho dīrghakālikaduṣkarākhedāt | āśayaśuddhirāsannabodhijñānāttadupāyajñānalābhācca | pariśiṣṭakauśalyamanyāsu bhūmiṣu kauśalyam | niryāṇaṃ yathāvyavasthānabhūmimanasikāreṇa | kathaṃ manasikāreṇa, tasya bhūmivyavasthānasya kalpanājñānātkalpanāmātrametaditi | tasyaiva ca kalpanājñānasyāvikalpanāt |
aupamyamāhātmye ṣaṭ ślokāḥ |
pṛthivīsama utpādaḥ kalyāṇasuvarṇasaṃnibhaścānyaḥ |
śuklanavacandrasadṛśo bahniprakhyo 'parocchrāyaḥ [jñeyaḥ] || Msa_4.15 ||
bhūyo mahānidhānavadanyo ratnākaro yathaivānyaḥ |
sāgarasadṛśo jñeyo vajraprakhyo 'calendranibhaḥ || Msa_4.16 ||
bhaiṣajyarājasadṛśo mahāsuhṛtsaṃnibho 'paro jñeyaḥ |
cintāmaṇiprakāśo dinakarasadṛśo 'paro jñeyaḥ || Msa_4.17 ||
gandharvamadhuraghoṣavadanyo rājopamo 'paro jñeyaḥ |
koṣṭhāgāraprakhyo mahāpathasamastathaivānyaḥ || Msa_4.18 ||
yānasamo vijñeyo gandharvasamaśca vetasaga[cetasaḥ]prabhavaḥ |
ānandaśabdasadṛśo mahānadīśrota[strotaḥ]sadṛśaśca || Msa_4.19 ||
meghasadṛśaśca kathitaścittotpādo jinātmajānāṃ hi |
tasmāttathā guṇāḍhyaṃ cittaṃ muditaiḥ samutpādyam || Msa_4.20 ||
(MSA_Bagchi 18)
prathamacittotpādo bodhisattvānāṃ pṛthivīsamaḥ sarvabuddhadharmatatsaṃbhāraprasavarasya pratiṣṭhābhūtatvāt | āśayasahagataścittotpādaḥ kalyāṇasuvarṇasadṛśo hitasukhādhyāśayasya vikārābhajanāt | prayogasahagataḥ śuklapakṣanavacandropamaḥ kuśaladharmavṛddhigamanāt | adhyāśayasahagato bahnisadṛśa indhanākaraviśeṣeṇevāgnistasyottarottaraviśeṣādhigamanāt | viśeṣādhigamāśayo hyadhyāśayaḥ | dānapāramitāsahagato mahānidhanopama āmiṣasaṃbhogenāprameyasattvasaṃtarpaṇādakṣayatvācca | śīlapāramitāsahagato ratnākaropamaḥ sarvaguṇaratnānāṃ tataḥ prasavāt | kṣāntipāramitāsahagataḥ sāgaropamaḥ sarvāniṣṭoparipātairakṣobhyatvāt | vīryapāramitāsahagato vajropamo dṛḍhatvādabhedyatayā | dhyānapāramitāsahagataḥ parvatarājopamo niṣkampatvādavikṣepataḥ | prajñāpāramitāsahagato bhaiṣajyarājopamaḥ sarvakleśajñeyāvaraṇavyādhipraśamanāt | apramāṇasahagato mahāsuhṛtsaṃnibhaḥ sarvāvasthaṃ satvānupekṣakatvāt | abhijñāsahagataścintāmaṇisadṛśo yathādhimokṣaṃ tatphalasamṛddheḥ | saṃgrahavastusahagato dinakarasadṛśo vineyasasyaparipācanāt | pratisaṃvitsahagato gandharvamadhuraghoṣopamo vineyāvarjakadharmadeśakatvāt | pratiśaraṇasahagato mahārājopamo 'vipraṇāśahetutvāt | puṇyajñānasaṃbhārasahagataḥ koṣṭhāgāropamo bahupuṇyajñānasaṃbhārakoṣasthānatvāt | bodhipakṣasahagato mahārājapathopamaḥ sarvāryapudgalayātānuyatatvāt | śamathavipaśyanāsahagato yānopamaḥ sukhavahanāt | dhāraṇā-pratibhānasahagato gandharvopamaḥ udakadhāraṇākṣayodbhedasādharmyeṇa śrutāśrutadharmārthadhāraṇākṣayodbhedataḥ | dharmoddānasahagata ānandaśabdasadṛśo mokṣakāmānāṃ vineyānāṃ priyaśrāvaṇāt | ekāyanamārgasahagato nadīśro[sro]taḥ samaḥ svarasavāhitvāt | anutpattikadharmakṣāntilābhe ekāyanatvaṃ tadbhūmigatānāṃ bodhisattvānāmabhinnakāryakriyātvāt | upāyakauśalyasahagato meghopamaḥ sarvasattvārthakriyātadadhīnatvāttuṣitabhavanavāsādisaṃdarśanataḥ | yathā meghātsarvabhājanalokasaṃpattyaḥ | eṣa ca dvāviṃśatyupamaścittotpāda āryākṣayamatisūtre 'kṣagatānusāreṇānugantavyaḥ |
cittānutpādaparibhāṣāyāṃ ślokaḥ |
parārthacittāttadupāyalābhato mahābhisaṃdhyarthasutatvadarśanāt |
mahārhacittodayavarjitā janāḥ śamaṃ gamiṣyanti vihāya tatsukham || Msa_4.21 ||
tena cittotpādena varjitāḥ sattvāścaturvidhaṃ sukhaṃ na labhante yadbodhisattvānāṃ parārthacintanātsukham | (MSA_Bagchi 19) yacca parārthopāyalābhāt | yacca mahābhisaṃdhyarthasaṃdarśanāt gambhīramahāyānasvato[sūtrā]bhiprāyikārthavibodhataḥ | yacca paramatattvasya dharmanairātmyasya saṃdarśanātsukham |
cittotpādapraśaṃsāyāṃ durgatiparikhedanirbhayatāmupādāya ślokaḥ |
sahodayāccittavarasya dhīmataḥ susaṃvṛtaṃ cittamanantaduṣkṛtāt |
sukhena duḥkhena ca modate sadā śubhī kṛpāluśca vivardhana[yan] dvayam || Msa_4.22 ||
tasya cittavarasya sahodayābdodhisattvasya susaṃvṛtaṃ cittaṃ bhavatyanantasattvādhiṣṭhānād duṣkṛtādato 'sya durgatito bhayaṃ na bhavati | sa ca dvayaṃ vardhayan śubhaṃ ca karma-kṛpāṃ ca nityaṃ ca śubhī bhavati kṛpāluśca tena sadā modate | sukhenāpi śubhitvāt | duḥkhenāpi parārthakriyānimittena kṛpālutvāt | ato 'sya bahukarttavyatāparikhedādapi bhayaṃ na bhavati |
akaraṇasaṃvaralābhe ślokaḥ |
yadānapekṣaḥ svaśarīrajīvite parārthamabhyeti paraṃ pariśramam |
paropaghātena tathāvidhaḥ kathaṃ sa duṣkṛte karmaṇi saṃpravartsyati || Msa_4.23 ||
asya piṇḍārtho yasya para eva priyataro nātmā parārthaṃ svaśarīrajīvite nirapekṣatvāt | sa kathamātmārthaṃ paropaghātena duṣkṛte karmaṇi pravartsyatīti |
cittāvyāvṛttau ślokau |
māyopamānvīkṣya sa sarvadharmānudyānayātrāmiva copapattīḥ |
kleśācca duḥkhācca bibheti nāsau saṃpattikāle 'tha vipattikāle || Msa_4.24 ||
svakā guṇāḥ sattvahitācca modaḥ saṃcintyajanmarddhivikurvitaṃ ca |
vibhūṣaṇaṃ bhojanamagrabhūmiḥ krīḍāratirnityakṛpātmakānām || Msa_4.25 ||
māyopamasarvadharmekṣaṇātsa bodhisattvaḥ saṃpattikāle kleśebhyo na vibheti | udyānayātropamopapattīkṣaṇāt vipattikāle duḥkhānna bibheti | tasya kuto bhayābdodhicittaṃ vyāvartiṣyate | api ca svaguṇā maṇḍanaṃ bodhisattvānām | parahitātprītirbhojanam | saṃcintyopapattirudyānabhūmiḥ | ṛddhivikurvitaṃ krīḍāratirbodhisattvānāmevāsti | nābodhisattvānām | teṣāṃ kathaṃ cittaṃ vyāvartiṣyate |
duḥkhatrāsapratiṣedhe ślokaḥ |
parārthamudyogavataḥ kṛpātmano hyavīcirapyeti yato 'sya ramyatām |
kutaḥ punastrasyati tādṛśo bhavan parāśrayairduḥkhasamudbhavairbhave || Msa_4.26 ||
(MSA_Bagchi 20)
api ca yasya parārthamudyogavataḥ karuṇātmakatvādavīcirapi ramyaḥ sa kathaṃ parārthanimittairduḥkhotpādairbhave punastrāsamāpatsyate | yato 'sya duḥkhāttrāsaḥ syāccittasya vyāvṛttirbhavati |
sattvopekṣāpratiṣedhe ślokaḥ |
mahākṛpācāryasadoṣitātmanaḥ parasya duḥkhairupataptacetasaḥ |
parasya kṛtye samupasthite punaḥ paraiḥ samādāpanato 'tilajjanā || Msa_4.27 ||
yasya mahākaruṇācāryeṇa nityoṣitaḥ ātmā paraduḥkhaiśca duḥkhitaṃ cetastasyotpanne parārthaṃ karaṇīye yadi paraiḥ kalyāṇamitraiḥ samādāpanā kartavyā bhavati atilajjanā |
kauśīdyaparibhāṣāyāṃ ślokaḥ |
śirasi vinihitoccasattvabhāraḥ śithilagatirnahi śobhate 'grasattvaḥ |
svaparavividhabandhanātibaddhaḥ śataguṇamutsahamarhati prakarttum || Msa_4.28 ||
śirasi mahāntaṃ sattvabhāraṃ vinidhāya bodhisattvaḥ śithilaṃ parākramamāṇo na śobhate | śataguṇaṃ hi sa vīryaṃ kartumarhati śrāvakavīryāt tathā hi svaparabandhanairvividhairatyarthaṃ baddhaḥ kleśakarmajanmasvabhāvaiḥ |
|| mahāyānasūtrālaṃkāre cittotpādādhikāraścaturthaḥ ||
(MSA_Bagchi 21)
pañcamo 'dhikāraḥ
pratipattilakṣaṇe ślokaḥ |
mahāśrayārambhaphalodayātmikā jinātmajānāṃ pratipattiriṣyate |
sadā mahādānamahādhivāsanā mahārthasaṃpādanakṛtyakārikā || Msa_5.1 ||
tatra mahāśrayā cittotpādāśrayatvāt | mahārambhā svaparārthārambhāt | mahāphalodayā mahābodhiphalatvāt | ata eva yathākramaṃ mahādānā sarvasattvopādānāt | mahādhivāsanā sarvaduḥkhādhivāsanāt | mahārthasaṃpādanakṛtyakārikā vipulasattvārthasaṃpādanāt |
svaparārthanirviśeṣatve ślokaḥ |
paratralabdhvātmasamānacittatāṃ svato 'dhi vā śreṣṭhatareṣṭatāṃ pare |
tathātmano 'nyārthaviśiṣṭasaṃjñinaḥ svakārthatā kā katamā parārthatā || Msa_5.2 ||
paratrātmasamānacittatāṃ labdhvādhimuktito vā sāṃketikacittotpādalābhe jñānato vā pāramārthikacittotpādalābhe | ātmato vā punaḥ paratra viśiṣṭatarāmiṣṭatāṃ labdhvā tenaiva ca kāraṇenātmanaḥ parārthe viśiṣṭasaṃjñino bodhisattvasya kaḥ svārthaḥ parārtho vā | nirviśeṣaṃ hi tasyobhayamityarthaḥ |
parārthaviśeṣaṇe ślokaḥ |
paratra loko na tathātinirdayaḥ pravartate tāpanakarmaṇāripau |
yathā parārthaṃ bhṛśaduḥkhatāpane kṛpātmakaḥ svātmani saṃpravartate || Msa_5.3 ||
yathā svātmanaḥ parārtho viśiṣyate tatsādhayati parārthamātmano 'tyarthaṃ saṃtāpanāt |
parārthapratipattivibhāge dvau ślokau |
nikṛṣṭamadhyottamadharmatāsthite sudeśanāvarjanatāvatāraṇā |
vinītirarthe paripācanā śubhe tathāvavādasthitibuddhimuktayaḥ || Msa_5.4 ||
guṇairviśiṣṭaiḥ samudāgamastathā kulodayo vyākaraṇābhiṣiktatā |
tathāgatajñānamanuttaraṃ padaṃ parārtha eṣa tryadhiko daśātmakaḥ || Msa_5.5 ||
(MSA_Bagchi 22)
trividhe sattvanikāye hīnamadhyaviśiṣṭagotrastheḥ trayodaśavidho bodhisattvasya parārthaḥ | sudeśanānuśāsanyādeśanāpratihāryābhyām | āvarjanā ṛddhiprātihāyerṇa | avatāraṇā śāsanābhyupagamanāt | vinītirarthe 'vatīrṇānāṃ saṃśayacchedanam | paripācanā kuśale | avavādaścittasthitiḥ prajñāvimuktiḥ, abhijñādibhirviśeṣakairguṇaiḥ samudāgamaḥ | tathāgatakule janma, aṣṭabhyāṃ bhūmau vyākaraṇaṃ daśamyāmabhiṣekaśca | saha tathāgatajñānenetyeṣa triṣu gotrastheṣu yathāyogaṃ trayodaśavidhaḥ parārtho bodhisattvasya |
parārthapratipattisaṃpattau ślokaḥ |
janānurūpāviparītadeśanā nirunnatā cāpyamamā vicakṣaṇā |
kṣamā ca dāntā ca sudūragākṣayā jinātmajānāṃ pratipattiruttamā || Msa_5.6 ||
yathāsau parārthapatipattiḥ saṃpannā bhavati tathā saṃdarśayati | kathaṃ cāsau saṃpannā bhavati | yadi gotrasthajanānurūpāviparītā ca deśanā bhavati | anunnatā cāvarjanā | amamā cāvatāraṇā | na ṛddhayā manyate na cāvatāritānsattvānmamāyati | vicakṣaṇā cārthe vinītipratipattirbhavati | kṣamā ca śubhe paripācanāpratipattiḥ | dāntā cāvavādādipratipattiḥ | na hyadānto 'vavādādiṣu pareṣāṃ samarthaḥ | sudūragā ca kulodayādipratipattiḥ | na hyadūragatayā pratipattyā kulodayādayaḥ pareṣāṃ kartuṃ śakyāḥ | sarvā caiṣā, parārthapratipattirbodhisattvānāmakṣayā bhavatyabhyupagatasattvākṣayatvādato 'pi saṃpannā veditavyā |
pratipattiviśeṣaṇe dvau ślokau |
mahābhaye kāmijanaḥ pravartate cale viparyāsasukhe bhavapriyaḥ |
pratisvamādhipraśame śamapriyaḥ sadā tu sarvādhiga[śa]me kṛpātmakaḥ || Msa_5.7 ||
jano vimūḍhaḥ svasukhārthamudyataḥ sadā tadaprāpya paraiti duḥkhatām |
sadā tu dhīro hi parārthamudyato dvayārthamādhāya paraiti nirvṛtim || Msa_5.8 ||
tatra kāmānāṃ mahābhayatvaṃ bahukāyikacaitasikaduḥkhadurgatigamanahetutvāt | calaṃ viparyāsasukhaṃ rūpārūpyabhavapriyāṇāmanityatvātparamārthaduḥkhatvācca saṃskāraduḥkhatayā | ādhayaḥ kleśā veditavyā duḥkhādhānāt | vimūḍho janaḥ sadā svasukhārthaṃ pratipannaḥ sukhaṃ nāpnoti duḥkhamevāpnoti | bodhisattvastu parārthaṃ pratipannaḥ svaparārthaṃ saṃpādya nirvṛtisukhaṃ prāpnotyayamasyāparaḥ pratipattiviśeṣaḥ |
(MSA_Bagchi 23)
gocarapariṇāmane ślokaḥ |
yathā yathā hyakṣavicitragocare pravartate cāragato jinātmajaḥ |
tathā tathā yuktasamānatāpadairhitāyā sattveṣvabhisaṃskaroti tat || Msa_5.9 ||
yena yena prakāreṇa cakṣurādīndriyagocare vicitre bodhisattvaḥ pravartate | īryāpathavyāpāracāre vartamānastena tena prakāreṇa saṃbaddhasādṛśyavacanairhitārthaṃ sattveṣu tatsarvamabhisaṃskaroti | yathā gocarapariśuddhisūtre vistareṇa nirdiṣṭam |
sattveṣvakṣāntipratiṣedhe ślokaḥ |
sadāsvatantrīkṛtadoṣacetane jane na saṃdoṣamupaiti buddhimān |
akāmakāreṇa hi viprapattayo jane bhavantīti kṛpāvivṛddhitaḥ || Msa_5.10 ||
sadā kleśairasvatantrīkṛtacetane jane na saṃdoṣamupaiti bodhisattvaḥ | kiṃ kāraṇam | akāmakāreṇaiṣāṃ vipratipattayo bhavantīti viditvā karuṇāvṛddhigamanāt |
pratipattimāhātmye ślokaḥ |
bhavagatisakalābhibhūyagantrī paramaśamānugatā prapattireva |
vividhaguṇagaṇairvivardhamānā jagadupagu[gṛ?]hya sadā kṛpāśayena || Msa_5.11 ||
caturvidhaṃ māhātmyaṃ saṃdarśayati | abhibhavamāhātmyaṃ sakalaṃ bhavatrayaṃ gatiṃ ca pañcavidhāmabhibhūyagamanāt | yathoktaṃ prajñāpāramitāyāṃ, rūpaṃ cetsubhūta[te] bhāvo 'bhaviṣyannābhāvo nedaṃ mahāyānaṃ sadevamānuṣāsuralokamabhibhūya niryāsyatīti vistaraḥ | nirvṛtimāhātmyamapratiṣṭhanirvāṇānugatatvāt | guṇavṛddhimāhātmyaṃ sattvāparityāgamāhātmyaṃ ceti |
|| mahāyānasūtrālaṃkāre pratipattyadhikāraḥ pañcamaḥ ||
(MSA_Bagchi 24)
ṣaṣṭho 'dhikāraḥ
paramārthalakṣaṇavibhāge ślokaḥ |
na sanna cāsanna tathā na cānyathā na jāyate vyeti na cā[nā]vahīyate |
na vardhate nāpi viśudhyate punarviśudhyate tatparamārthalakṣaṇam || Msa_6.1 ||
advayārtho hi paramārthaḥ | tamadvayārthaṃ pañcabhirākāraiḥ saṃdarśayati | na satparikalpitaparatantralakṣaṇābhyāṃ, na cāsatpariniṣpannalakṣaṇena | na tathā parikalpitaparatantrābhyāṃ pariniṣpannasyaikatvābhāvāt | na cānyathā tābhyamevānyatvābhāvāt | na jāyate na ca vyetyanabhisaṃskṛtatvāddharmadhātoḥ | na hīyate na ca vardhate saṃkleśavyavadānapakṣayornirodhotpāde tad[thā]vasthatvāt | na viśudhyati prakṛtyasaṃkliṣṭatvāt na ca na viśudhyati āgantukopakleśavigamāt | ityetatpañcavibhamadvayalakṣaṇaṃ paramārthalakṣaṇaṃ veditavyam |
ātmadṛṣṭiviparyāsapratiṣedhe ślokaḥ |
na cātmadṛṣṭiḥ svayamātmalakṣaṇā na cāpi duḥsaṃsthitatā vilakṣaṇā |
dvayānna cānyad bhrama eṣata[tū]ditastataśca mokṣo bhramamātrasaṃkṣayaḥ || Msa_6.2 ||
na tāvadātmadṛṣṭirevātmalakṣaṇā | nāpi duḥsaṃsthitatā | tathā hi sā vilakṣaṇā ātmalakṣaṇātparikalpitāt | sā punaḥ pañcopādānaskandhāḥ kleśadauṣṭhulyaprabhāvitatvāt | nāpyato dvayādanyadātmalakṣaṇamupapadyate | tasmānnāstyātmā | bhrama eṣa tūtpanno yeyamātmadṛṣṭistasmādeva cātmābhāvonmokṣo 'pi bhramamātrasaṃkṣayo veditavyaḥ, na tu kaścinmuktaḥ |
viparyāsaparibhāṣāyāṃ dvau ślaukau |
kathaṃ jano vibhramamātrāmāśritaḥ paraiti duḥkhaprakṛtiṃ na saṃtatām |
avedako vedaka eva duḥkhito na duḥkhito dharmamayo na tanmayaḥ || Msa_6.3 ||
pratītyabhāvaprabhave kathaṃ janaḥ samakṣavṛttiḥ śrayate 'nyakāritam |
tamaḥ prakāraḥ katamo 'yamīdṛśo yato 'vipaśyansadasannirīkṣate || Msa_6.4 ||
kathaṃ nāmāyaṃ loko bhrāntimātramātmadarśanaṃ niḥśritya satatānubaddhaṃ duḥkhasvabhāvaṃ saṃskārāṇāṃ na paśyati | avedako jñānena tasyā duḥkhaprakṛteḥ | vedako 'nubhavena (MSA_Bagchi 25) duḥkhasyā[sya] duḥkhito duḥkhasyāprahīṇatvāt | na duḥkhiuto duḥkhayuktasyātmano 'satvāt | dharmamayo dharmamātratvāt pudgalanairātmyena | na ca dharmamayo dharmanairātmyena | yadā ca loko bhāvānāṃ pratītyasamutpādaṃ pratyakṣaṃ paśyati taṃ taṃ pratyayaṃ pratītya te te bhāvā bhavantīti | tatkathametāṃ dṛṣṭiṃ śrayate 'nyakāritaṃ darśanādikaṃ na pratītyasamutpannamiti | katamo 'yamīdṛśastamaḥ prakāro lokasya yadvidyamānaṃ pratītyasamutpādamavipaśyannavidyamānamātmānaṃ nirīkṣate | śakyaṃ hi nāma tamasā vidyamānamadraṣṭuṃ syānna tvavidyamānaṃ draṣṭhumiti |
asatyātmani śamajanmayoge ślokaḥ |
ta cāntaraṃ kiṃcana vidyate 'nayoḥ sadarthavṛttyā śamajanmanoriha |
tathāpi janmakṣayato vidhīyate śamasya lābhaḥ śubhakarmakāriṇām || Msa_6.5 ||
na cāsti saṃsāranirvāṇayoḥ kiṃcinnānākaraṇaṃ paramārthavṛttyā nairātmyasya samatayā | tathāpi janmakṣayānmokṣaprāptirbhavatyeva śubhakarmakāriṇāṃ ye mokṣamārgaṃ bhāvayanti | viparyāsaparibhāṣāṃ kṛtvā-
tatpratipakṣapāramārthikajñānapraveśe catvāraḥ ślokāḥ |
saṃbhṛtya saṃbhāramanantapāraṃ jñānasya puṇyasya ca bodhisattvaḥ |
dharmeṣu cintāsuviniśri[ści]tatvājjalpānvayāmarthagatiṃ paraiti || Msa_6.6 ||
arthānsa vijñāya ca jalpamātrān saṃtiṣṭhate tannibhacittamātre |
pratyakṣatāmeti ca dharmadhātustasmādviyuktodvayalakṣaṇena || Msa_6.7 ||
nāstīti cittātparametya buddhyā cittasya nāstitvamupaiti tasmāt |
dvayasya nāstitvamupetya dhīmān saṃtiṣṭhate 'tadgatidharmadhātau || Msa_6.8 ||
akalpanājñānabalena dhīmataḥ samānuyātena samantataḥ sadā |
tadāśrayo gahvaradoṣasaṃcayo mahāgadeneva viṣaṃ nirasyate || Msa_6.9 ||
ekena saṃbhṛtasaṃbhāratvaṃ dharmacintāsuviniśri[ści]tatvaṃ samādhi[dhiṃ]niśrityabhāvanānmanojalpācca teṣāṃ dharmāṇāmarthaprakhyānāvagamāttatpraveśaṃ darśayati | asaṃkhyeyaprabhedakālaṃ pāramasya (MSA_Bagchi 26) paripūraṇamityanantapāram | dvitīyena manojalpamātrānarthānviditvā tadābhāse cittamātre 'vasthānamiyaṃ bodhisattvasya nirvedhabhāgīyāvasthā | tataḥ pareṇa dharmadhātoḥ pratyakṣato['va?] gamane dvayalakṣaṇena viyukto grāhyagrāhakalakṣaṇena | iyaṃ darśanamārgāvasthā | tṛtīyena yathāsau dharmadhātuḥ pratyakṣatāmeti tad darśayati | kathaṃ cāsau dharmadhātuḥ pratyakṣatāmeti | cittādanyadālambanaṃ grāhyaṃ nāstītyavagamya buddhyā tasyāpi cittamātrasya nāstitvāvagamanaṃ grāhya[ā]bhāve grāhakābhāvāt | dvaye cāsya [dvayasyāsya?] nāstitvaṃ viditvā dharmadhātāvavasthānamatadgatirgrāhyagrāhakalakṣaṇābhyāṃ rahitaṃ evaṃ dharmadhātuḥ pratyakṣatāmeti | caturthena bhāvanāmārgāvasthāyāmāśrayaparivartanāt pāramārthikajñānapraveśaṃ darśayati | sadā sarvatra samatānugatenāvikalpajñānabalena yatra tatsamatānugataṃ paratantre svabhāve tadāśrayasya dūrānupraviṣṭasya doṣasaṃcasya dauṣṭhulyalakṣaṇasya mahāgadeneva viṣasya nirasanāt |
paramārthajñānamāhātmye ślokaḥ |
munivihitasudharmasuvyavastho matimupadhāya samūladharmadhātau |
smṛtima[ga]timavagamya kalpamātrāṃ vrajati guṇārṇavapāramāśudhīraḥ || Msa_6.10 ||
buddhavihite sudharme suvyavasthāpite sa paramārthajñānapraviṣṭo bodhisattvaḥ saṃpiṇḍitadharmālambanasya mūlacittasya dharmadhātau matimupanividhāya yā smṛtirūpalabhyate tāṃ sarvāṃ smṛtipravṛttiṃ kalpanāmātrāmavagacchatyevaṃ guṇārṇavasya pāraṃbuddhatvamāśu vrajatītyetatparamārthajñānasya māhātmyam |
|| mahāyānasūtrālaṃkāre tattvādhikāraḥ ṣaṣṭhaḥ ||
(MSA_Bagchi 27)
saptamo 'dhikāraḥ
prabhāvalakṣaṇavibhāge ślokaḥ |
utpattivākcittaśubhāśubhādhi tatsthānaniḥsārapadā parokṣam |
jñānaṃ hi sarvatragasaprabhedeṣvavyāhataṃ dhīragataḥ prabhāvaḥ || Msa_7.1 ||
pareṣāmupapattau jñānaṃ cyutopapādābhijñā | vāci jñānaṃ divyaśrotrābhijñāyāṃ[yayā] vācaṃ tatra gatvopapannā bhāṣante | citte jñānaṃ cetaḥ paryāyābhijñā | pūrvaśubhāśubhādhāne jñānaṃ pūrvanivāsābhijñā | yatra vineyāstiṣṭhanti tatsthānagamanajñānaṃ ṛddhiviṣayābhijñā | niḥsaraṇe jñānamāsravakṣayābhijñā, yathā sattvā upapattito niḥsarantīti | eṣu ṣaṭsvartheṣu sarvatra laukadhātau saprabhedeṣu padāparokṣamavyāhataṃ jñānaṃ sa prabhāvo bodhisattvānāṃ ṣaḍabhijñāsaṃgṛhītaḥ | prabhāvalakṣaṇavibhāge svabhāvārthaṃ uktaḥ |
hetvarthamārabhya ślokaḥ |
dhyānaṃ caturthaṃ suviśuddhametya niṣkalpanājñānaparigraheṇa |
yathāvyavasthānamanaskriyātaḥ prabhāvasiddhiṃ paramāṃ paraiti || Msa_7.2 ||
yena niśrayeṇa yena jñānena yena manasikāreṇa tasya prabhāvasya samudāgamastatsaṃdarśayati |
phalārthamārabhya ślokaḥ |
yenāryadivyāpratimairvihārairbrāhmaiśca nityaṃ viharatyudāraiḥ |
buddhāṃśca satvāṃśca sa dikṣu gatvā saṃmānayatyānayate viśuddhim || Msa_7.3 ||
trividhaṃ phalamasya prabhāvasya saṃdarśayati | ātmana āryādisukhavihāramatulyaṃ cotkṛṣṭaṃ ca lokadhātvantareṣu gatvā buddhānāṃ pūjanaṃ sattvānāṃ viśodhanaṃ ca |
karmārthaṃ ṣaḍvidhamārabhya catvāraḥ ślokāḥ |
darśanakarma saṃdarśanakarma cārabhya ślokaḥ |
māyopamānpaśyati lokadhātūnsarvānsasattvānsavivartanāśān |
saṃdarśayatyeva ca tānyatheṣṭaṃ vaśī vicitrairapi sa prakāraiḥ || Msa_7.4 ||
(MSA_Bagchi 28)
svayaṃ ca sarvalokadhātūnāṃ sasattvānāṃ savivartasaṃvartānāṃ māyopamatvadarśanāt | pareṣāṃ yatheṣṭaṃ tatsaṃdarśanāt | anyaiśca vicitraiḥ kampanajvalanādiprakāraiḥ | daśavaśitālābhāt | yathā daśabhūmike 'ṣṭamyāṃ bhūmau nirdiṣṭāḥ |
raśmikarmārabhya ślokaḥ |
raśmipramokṣairbhṛśaduḥkhitāṃśca āpāyikānsvargagatānkaroti |
mārānvayān kṣubdhavimānaśobhān saṃkampayaṃstrāsayate samārān || Msa_7.5 ||
dvividhaṃ raśmikarma saṃdarśayati | apāyopapannānāṃ ca prasādaṃ janayitvā svargopapādanam | mārabhavanānāṃ ca samārakāṇāṃ kampanodvejanam |
vikrīḍanakarma cārabhya ślokaḥ |
samādhivikrīḍitamaprameyaṃ saṃdarśayatyagragaṇasyamadhye |
sakarmajanmottamanirmitaiśca sattvārthamātiṣṭhati sarvakālam || Msa_7.6 ||
aprameyasamādhivikrīḍitasaṃdarśanāt buddhaparṣanmaṇḍalamadhye trividhena nirmāṇena sadā sattvārthakaraṇācca | trividhaṃ nirmāṇaṃ śilpakarmasthānanirmāṇam | vineyavaśenayatheṣṭopapattinirmāṇam | uttamanirmāṇaṃ ca tuṣitabhavanavāsādikam |
kṣetrapariśuddhikarma ārabhya ślokaḥ |
jñānavasitvātsamupaiti śuddhiṃ kṣetraṃ yathākāmanidarśanāya |
abuddhanāmeṣu[?] ca buddhanāma saṃśrāvaṇāttankṣipate 'nyadhātau || Msa_7.7 ||
dvividhapāpaviśodhanayā | bhājanapariśodhanayā jñānavaśitvādyatheṣṭaṃ sphaṭikavaidūryādimayabuddhakṣetrasaṃdarśanataḥ | sattvapariśodhanayā ca buddhanāmavirahiteṣu lokadhātuṣūpapannānāṃ sattvānāṃ buddhanāmasaṃśrāvaṇayā prasādaṃ grāhayitvā tadavirahiteṣu lokadhātuṣūpapādanāt |
(MSA_Bagchi 29)
yogārthamārabhya ślokaḥ |
śakto bhavatyeva ca sattvapāke saṃjātapakṣaḥ śakuniryathaiva |
buddhātpraśaṃsāṃ labhate 'timātrāmādeyavākyo bhavati prajānām || Msa_7.8 ||
trividhaṃ yogaṃ pradarśayati | sattvaparipācanaśaktiyogaṃ praśaṃsāyogamādeyavākyatāyogaṃ ca |
vṛttyarthamārabhya ślokaḥ |
ṣaḍdhāpyabhijñā trividhā ca vidyā aṣṭau vimokṣābhibhuvastathāṣṭau |
daśāpi kṛtsnāyatanānyameyāḥ samādhayo dhīragataḥ prabhāvaḥ || Msa_7.9 ||
ṣaḍbhiḥ prabhedairbodhisattvasya prabhāvo vartate | abhijñāvidyāvimokṣābhibhvāyatanakṛtsnāyatanāpramāṇasamādhiprabhedaiḥ |
evaṃ ṣaḍarthena vibhāgalakṣaṇena prabhāvaṃ darśayitvā tanmāhātmyodbhāvanārthaṃ ślokaḥ |
sa hi paramavaśitvalabdhabuddhirjagadavaśaṃ svavaśe vidhāya nityam |
parahitakaraṇaikatābhirāmaścarati bhaveṣu hi siṃhavatsudhīraḥ || Msa_7.10 ||
trividhaṃ māhātmyaṃ darśayati | vaśitāmāhātmyaṃ svayaṃ paramajñānavaśitvaprāptyā kleśāsvavaśasya jagataḥ svavaśe sthāpanāt | abhiratimāhātmyaṃ sadā parahitakriyaikārāmatvāt | bhavanirbhayatāmāhātmyaṃ ca |
|| prabhāvādhikāraḥ mahāyānasūtrālaṃkāre saptamaḥ ||
(MSA_Bagchi 30)
aṣṭamo 'dhikāraḥ
bodhisattvaparipāke saṃgrahaḥ ślokaḥ |
rūciḥ prasādaḥ praśamo 'nukampanā kṣamātha medhā prabalatvameva ca |
ahāryatāṅgaiḥ samupetatā bhṛśaṃ jinātmaje tatparipākalakṣaṇam || Msa_8.1 ||
rūcirmahāyānadeśanādharme, prasādastaddeśike, praśamaḥ kleśānām, anukampā sattveṣu, kṣamā duṣkaracaryāyāṃ, medhā grahaṇadhāraṇaprativedheṣu, prabalatvamadhigame, ahāryatā māraparapravādibhiḥ, prāhāṇikāṅgaiḥ samanvāgatatvam | bhṛśamiti rūcyādīnāmadhimātratvaṃ darśayati | eṣa samāsena bodhisattvānāṃ navaprakāra ātmaparipāko veditavyaḥ |
rūciparipākamārabhya ślokaḥ |
sumitratāditrayamugravīryatā parārdhaniṣṭhottamadharmasaṃgrahaḥ |
kṛpālusaddharmamahāparigrahe mataṃ hi samyakparipākalakṣaṇam || Msa_8.2 ||
sumitratāditrayaṃ satpuruṣasaṃsevā saddharmaśravaṇaṃ yoniśomanasikāraśca | ugravīryatā adhimātro vīryārambhaḥ | parārdhaniṣṭhā sarvācintyasthānanirvicikitsatā | uttamadharmasaṃgraho mahāyānadharmarakṣā, tatpratipannānāmupadravebhyo rakṣaṇāt |
bodhisattvasya mahāyānadharmaparigrahamadhikṛtyedaṃ rūciparipākalakṣaṇaṃ veditavyam | yena kāraṇena paripacyate sumitratāditrayeṇa | yaśca tasyāḥ paripāka ugravīryaparārdhaniṣṭhāyuktaḥ svabhāvaḥ | yatkarma cottamadharmasaṃgrahakaraṇāttadetena paridīṣitam |
prasādaparipākamārabhya ślokaḥ |
guṇajñatāthāśusamādhilābhitā phalānubhūtirmanaso 'dhyabheda[dya?]tā |
jīnātmaje śāstari saṃprapattaye mataṃ hi samyakparipākalakṣaṇam || Msa_8.3 ||
(MSA_Bagchi 31)
tatparipāko 'pi kāraṇataḥ svabhāvataḥ karmataśca paridīpitaḥ | guṇajñatā ityapi sa bhagavāṃstathāgata iti vistareṇa kāraṇam | avetyaprabhāva[sāda]lābhādabhedyacittatā svabhāvaḥ |
āśusamādhilābhastatphalasya cābhijñādikasya pratyanubhavanaṃ karma |
praśamaparipākamārabhya ślokaḥ |
susaṃvṛtiḥ kliṣṭavitarkavarjanā nirantarāyo 'tha śubhābhirāmatā |
jinātmaje kleśavinodanāyatanmataṃ hi samyakparipākalakṣaṇam || Msa_8.4 ||
kleśavinodanā bodhisattvasya praśamaḥ | tatparipāko 'pi kāraṇataḥ svabhāvataḥ karmataśca paridīpitaḥ | indriyāṇāṃ smṛtisaṃprajanyābhyāṃ susaṃvṛtiḥ kāraṇam | kliṣṭavitarkavarjanā svabhāvaḥ | pratipakṣabhāvanāyāṃ nirantarāyatvaṃ kuśalābhirāmatā ca karma |
kṛpāparipākalakṣaṇamadhikṛtya ślokaḥ |
kṛpā prakṛtyā paraduḥkhadarśanaṃ nihīnacittasya ca saṃpravarjanam |
viśeṣagatvaṃ jagadagrajanmatā parānukampāparipākalakṣaṇam || Msa_8.5 ||
svaprakṛtyā ca gotreṇa paraduḥkhadarśanena nihīnayānaparivarjanatayā ca paripacyata itikāraṇam | viśeṣagāmitvaṃ paripākavṛddhigamanāt svabhāvaḥ | sarvalokaśreṣṭhātmabhāvatā karma avinivartanīyabhūmau |
kṣāntiparipākalakṣaṇamārabhya ślokaḥ |
ghṛtiḥ prakṛtyā pratisaṃkhyabhāvanā suduḥkhaśītādyadhivāsanā sadā |
viśeṣagāmitvaśubhābhirāmatā mataṃ kṣamāyāḥ paripākalakṣaṇam || Msa_8.6 ||
dhṛtiḥ sahanaṃ kṣāntiriti paryāyāḥ tatatparipāke gotraṃ pratisaṃkhyānaṃ bhāvanā ca kāraṇam | tīvrāṇāṃ śītādiduḥkhānāmadhivāsanāsvabhāvaḥ | kṣamasya viśeṣagāmitvaṃ kuśalābhirāmatā ca karma |
(MSA_Bagchi 32)
medhāparipākamārabhya ślokaḥ |
vipākaśuddhiḥ śravaṇādyamoṣatā praviṣṭatā sūktadurūktayostathā |
smṛtermahābuddhyudaye ca yogyatā sumedhatāyāḥ paripākalakṣaṇam || Msa_8.7 ||
tatra medhānukūlā vipākaviśuddhiḥ kāraṇam | śrutacintitabhāvitacirakṛtacirabhāṣitānāmasaṃmoṣatā subhāṣitadurbhāṣitārthasupraviṣṭatā ca smṛtermedhāparipākasvabhāvaḥ | lokottaraprajñotpādanayogyatā karma |
balavatvapratilambhaparipākamārabhya ślokaḥ |
śubhadvayena dvayadhātupuṣṭatā phalodaye cāśrayayogyatā parā |
manorathāptirjagadagrabhūtatā balopalambhe paripākalakṣaṇam || Msa_8.8 ||
tatra puṇyajñānadvayena tasya puṇyajñānadvayasya bījapuṣṭatā tatparipāke kāraṇam | adhigamaṃ pratyāśrayayogyatā tatparipākasvabhāvaḥ | manorathasaṃpattirjagadagrabhūtatā ca karma |
ahāryatāparipākamārabhya ślokaḥ |
sudharmatāyuktivicāraṇāśayo viśeṣalābhaḥ parapakṣadūṣaṇam |
punaḥ sadā māranirantarāyatā ahāryatāyāḥ paripākalakṣaṇam || Msa_8.9 ||
tatparipākasya saddharme yuktivicāraṇākṛta āśayaḥ kāraṇam | māranirantarāyatā svabhāvo yadā māro na punaḥ śankotyantarāyaṃ kartum | viśeṣādhigamaḥ parapakṣadūṣaṇaṃ ca karma |
prāhāṇikāṅgasamanvāgamaparipākamadhikṛtya ślokaḥ |
śubhācayo 'thāśrayayatnayogyatā vivekatodagraśubhābhirāmatā |
jinātmaje hyaṅgasamanvaye punarmataṃ hi samyakparipākalakṣaṇam || Msa_8.10 ||
(MSA_Bagchi 33)
tatparipākasya kāraṇaṃ kuśalamūlopacayaḥ | āśrayasya vīryārambhakṣamatvaṃ svabhāvaḥ | vivekotkṛṣṭatā kuśalābhirāmatā ca karma |
navavidhātmaparipākamāhātmyamārabhya ślokaḥ |
iti navavidhavastupacitātmā paraparipācanayogyatāmupetaḥ |
śubha[dharma]mayasatatapravardhitātmā bhavati sadā jagato 'grabandhubhūtaḥ || Msa_8.11 ||
dvividhaṃ tanmāhātmyam | paraparipāke pratiśaraṇatvam | satataṃ dharmakāyavṛddhiśca | tata eva jagato 'grabandhubhūtaḥ |
sattvaparipākavibhāge ekādaśa ślokāḥ |
vraṇe 'pi bhojye paripāka iṣyate yathaiva tatsrāvaṇabhogayogyatā |
tathāśraye 'smindvayapakṣaśāntatā[tāṃ]tathopabhogatvasuśāntapakṣatā[muśantipavkatām] || Msa_8.12 ||
anena paripākasvabhāvaṃ darśayati | yathā vraṇasya srāvaṇayogyatā paripākaḥ | bhojanasya ca bhogayogyatā | evaṃ sattvānāmāśraye vraṇabhojanasthānīye srāvaṇasthānīyaṃ vipakṣaśamanam | bhogasthānīyaśca pratipakṣopabhogaḥ | tadyogyatā āśrayasya paripāka iti | vipakṣapratipakṣāvatra pakṣadvayaṃ veditavyam |
dvitīyaślokaḥ |
vipācanoktā paripācanā tathā paripācanā cāpyanupācanāparā |
supācanā[cā]pyadhipācanā matā nipācanotpācananā ca dehiṣu || Msa_8.13 ||
anena paripākaprabhedaṃ darśayati | kleśavigamena pācananā [pācanā?] vipācanā | sarvato yānatrayeṇa pācanā paripācanā | bāhyaparipākaviśiṣṭatvāt prakṛṣṭā pācanā prapācanā | yathāvineyadharmadeśanāttadanurūpā pācanā anupācanā | satkṛtya pācanā supācanā | adhigamena pācanā adhipācanā aviparītārthena | nityā pācanā nipācanā aparihāṇīyārthena | krameṇottarottarapācanā utpācanā | ityayamaṣṭap