Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)adsp70-u.htmNguyên tác: Sanskrit

Kinh Bát-nhã Mười tám ngàn bài tụng, Phẩm 70-82 (Aṣṭādaśasāhasrikā Prajñāpāramitā, Parivarta 70-82)

Kinh thuộc hệ Bát-nhã Ba-la-mật-đa (Prajñāpāramitā), một trong những bộ kinh quan trọng nhất của Phật giáo Đại thừa, giảng về tánh Không (śūnyatā) và trí tuệ siêu việt. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 3 / 6 (50.000 ký tự/trang)
ṃ bhāvayitvā akṣarābhinirhārakuśalo bhavati. tadyathāpi nāma subhūte tathāgato 'rhan samyak saṃbuddho dharmakuśalo 'kṣarakuśalaḥ, sa dharmakuśala akṣarakuśalaś ca dharman deśayati. akṣarair anakṣaraṃ dharman deśayati. na ca akṣara ākāranirmukta subhūte sa dharmaḥ.
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: yadi bhagavann atyantatayā sattvo nopalabhyate. dharmāś ca nopalabhyante. dharmasvabhāvaś ca nopalabhyate. atyanta anavarāgraśūnyatām upādāya. kathaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran dhyānapāramitāyāṃ vīryapāramitāyāṃ kṣāntipāramitāyāṃ śīlapāramitāyāṃ dānāpāramitāyāṃ caraṃś caturṣu dhyāneṣū caraṃś caturṣv apramāṇeṣu catasṛṣv ārūpyasamāpattiṣu. saptaviṃśatibodhipakṣyeṣu dharmeṣu caran caturdaśasu śūnyatāsu śūnyatāyāṃ samādhau carann ānimitte samādhāv apraṇihite samādhau carann aṣṭāsu vimokṣeṣu navasv anupūrvasamāpattiṣu daśasu tathāgatabaleṣu caturṣu vaiśāradyeṣu catasṛṣu pratisaṃvitsu aṣṭādaśasv āveṇikeṣu buddha dharmeṣu dvātriṃśatimahāpuruṣalakṣaṇeṣv aśītyām anuvyañjaneṣu caran. ṣaṭsv abhijñāsu vipākīyāsu sthitvā sattvānān dharman deśayati. na ca tatra sattvam upalabhate na sattvaprajñaptiṃ. sattvānupalabdhyā ca rūpānupalabdhir, yāvad vijñānānupalabdhihr yāvat ṣaṭpāramitānupalabdhiḥ yāvad aśītyām anuvyañjanānupulabdhihr aṣṭādaśāveṇikabuddhadharma anupalabdhiḥ, na ca sattvānupalabdhau sattvaprajñaptir prajñāyate na yāvad aśītir anuvyañjanāni na aṣṭādaśāveṇikā buddhadharmāḥ prajñāyante. katham etad bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ [f. 282b] caran sattvānān dharman deśayati? māhaiva (AdSPG II 55) sa bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ asatsu dharmeṣu sattvān samādāpayati. viparyāse niyojayati. tat kasya hetoḥ? tathā hi bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran bodhisattvam eva tāvan nopalabhate prāg eva bodhipakṣyān dharmān.
bhagavān āha: evam etat subhūte evam etat tathā yathā vadasi, sattvānupalabdhitaḥ adhyātmaśūnyatā veditavyā. bahirdhāśūnyatā veditavyā adhyātmabahirdhāśūnyatā veditavyā śūnyatāśūnyatā veditavyā mahāśūnyatā veditavyā paramārthaśūnyatā veditavyā. saṃskṛtaśūnyatā veditavyā asaṃskṛtaśūnyatā veditavyā atyantaśūnyatā veditavyā. anavarāgraśūnyatā veditavyā. avakāraśūnyatā veditavyā. prakṛtiśūnyatā veditavyā. svalakṣaṇaśūnyatā veditavyā sarvadharmaśūnyatā veditavyā anupalaṃbhaśūnyatā veditavyā: abhāvaśūnyatā veditavyā svabhāvaśūnyatā veditavyā: abhāvasvabhāvaśūnyatā veditavyā. skandhaśūnyatā veditavyā. dhātuśūnyatā veditavyā. āyatanaśūnyatā veditavyā. atyantaśūnyatā veditavyā pratītyasamutpādaśūnyatā veditavyā. ātmaśūnyatā veditavyā sattvaśūnyatā veditavyā. jīvaśūnyatā veditavyā jantuśūnyatā veditavyā. manujaśūnyatā poṣaśūnyatā pudgalaśūnyatā kārakakārāpaka-utthāpakasamutthāpakavedakavedayitrījānakapaśyakaśūnyatā veditavyā dhyānaśūnyatā veditavyā apramāṇaśūnyatā ārūpyasamāpattiśūnyatā: smṛtyupasthānaśūnyatā yāvat saptatṛṃśanbodhipakṣyadharmaśūnyatā śūnyatāśūnyatā ānimittāpraṇihitaśūnyatā veditavyā. aṣṭavimokṣaśūnyatā navānupūrvasamāpattiśūnyatā. daśatathāgatabalaśūnyatā. caturvaiśāradyaśūnyatā catuḥpratisaṃvicchūnyatā. mahāmaitrīmahākaruṇāśūnyatā veditavyā. aṣṭādaśāveṇikabuddhadharmaśūnyatā veditavyā. srotaāpattiphalaśūnyatā yāvad arhaśūnyatā pratyekabodhiśūnyatā mārgākārajñatāśūnyatā bodhiśūnyatā buddhakṣetraśūnyatā veditavyā. bodhisattvaḥ punaḥ subhūte prajñāpāramitāyāṃ carann ime sarvadharmā śūnyā iti dṛṣṭvā viparyāsagatānāṃ sattvānāṃ dharman deśayati. tathā ca deśayati yathā svapi śūnyatāsu na vartate. sa evaṃ paśyan sarvadharmān anāvaraṇato jñātvā na kaṃcid dharmaṃ vikopayati. na dvidhīkaroti, yathābhūtaṃ ca deśayati. tadyathāpi nāma tathāgata nirmitaḥ anekāni nirmitakoṭī nirmāya kāṃścid dānapāramitāyāṃ niyojayati. kāṃścic chīlapāramitāyāṃ kāṃści kṣāntipāramitāyāṃ kāṃścid vīryapāramitāyāṃ kāṃścit samādhipāramitāyāṃ. (AdSPG II 56) kāṃścit prajñāpāramitāyāṃ niyojayati. kāṃścic caturṣu dhyāneṣu. kāṃścic caturṣv apramāṇeṣu. kāṃścic catasṛsv ārūpyasamāpattiṣu kāṃścic caturṣu smṛtyupasthāneṣu. kāṃścid yāvat saptatṛṃśati bodhipakṣyeṣu dharmeṣu niyojayati. kāṃścid yāvat sarvākārajñatāyāṃ niyojayati. kāṃścit srotaāpattiphale niyojayati. kāṃścid yāvad bodhau niyojayati. tat kiṃ manyase subhūte api nu tena nirmitena kasyacid dharmasya prabhedaḥ kṛtaḥ?
āha: no hīdaṃ bhavan.
bhagavān āha: tad anena te subhūte paryāyeṇaivaṃ veditavyaṃ, yathā bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran sattvānān dharman deśayati. tāṃś ca yathābhūtaṃ pratiṣṭhāpayati. viparyāsebhyaḥ parimocayaty abaddhāmuktayogena. tat kasya hetoḥ? [f. 283a] tathā hi subhūte rūpam abaddham amuktaṃ, vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānam abaddham amuktaṃ, yā rūpasya abaddhāmuktatā na tad rūpaṃ. yā vedanāyā saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ vijñānasya abaddhāmuktatā na tad vijñānaṃ yāvat yā saṃskṛtāsaṃskṛtānām abaddhāmuktatā na te saṃskṛtāsaṃskṛtā dharmāḥ. tat kasya hetoḥ? atyantaviśuddhaṃ hi rūpaṃ yāvad atyantaviśuddhaṃ vijñānaṃ. yāvat saṃskṛtāsaṃskṛtā dharmā kartavya. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvo prajñāpāramitāyāṃ caran sattvānāṃ dharman deśayati. na ca sattvam upalabhate. anupalabdhau sarvaddharmāṇāṃ bodhisattvo mahāsattvo sthitas tac ca asthānayogena. rūpaśūnyatayā asthānayogena. yāvad vijñānaśūnyatayā asthānayogena. yāvat saṃskṛtāsaṃskṛtānāṃ dharmāṇāṃ śūnyatayā asthānayogena. na hi saṃskṛtāsaṃskṛtā dharmāḥ kvacit sthitāḥ. tat kasya hetoḥ? tathā hi teṣāṃ svabhāvo nopalabhyate. yatra pratitiṣṭheyuḥ, na hy abhāvaḥ abhāve sthāsyati. na svabhāvaḥ svabhāve sthāsyati. na parabhāvaḥ parabhāve sthāsyati. tat kasya hetoḥ? tathā hi te sarve nopalabhyante. yā ca sā anupalabdhiḥ sā na kvacit sthāsyati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ carann imān dharmān prabhāvayaty ābhiḥ sarvaśūnyatābhiḥ, evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ (AdSPG II 57) carann anaparādhi bhavati buddhānāṃ bhagavatāṃ bochisattvānāṃ ca mahāsattvānāṃ pratyekabuddhānāṃ ca śrāvakāṇāṃ ca sarveṣāṃ ca āryāṇāṃ. tat kasya hetoḥ? tathā hi buddhaiś ca bhagavadbhir bodhisattvaiś ca mahāsattvai pratyekabuddhaiś ca śrāvakaiś ca eṣaiva dharmatā anubuddhā. anubhudhya sarvasattvānān dharman deśayanti. tāṃ te dharmāṇāṃ dharmatāṃ na vyativartante. tat kasya hetoḥr? na hi dharmatā vyativartate. na tathatā na bhūtakoṭir vyativartate. tat kasya hetoḥ? tathā hi teṣāṃ svabhāvo na saṃvidyate. yo vyativarteta.
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: yadi bhagavan dharmadhātur na vyativartate na tathatā na bhūtakoṭir vyativartate. kiṃ punar bhagavann anyad rūpam anyo dharmadhātur anyā tathatā anyā bhūtakoṭiḥ yāvad anyad vijñānam anyo dharmadhātur anyā tathatā anyā bhūtakoṭiḥ yāvad anye saṃskṛtāsaṃskṛtā dharmā laukikalokottarā sāsravānāsravā dharmāḥ anyo dharmadhātur anyā tathatā anyā bhūtakoṭiḥ?
bhagavān āha: no hīdaṃ subhūte, na subhūte anyo rūpam anyo dharmadhātur anyā tathatā anyā bhūtakoṭiḥ yāvan nānyad vijñānam anyo dharmadhātur anyā tathatā anyā bhūtakoṭiḥ yāvan na anye sarvadharmā anyo dharmadhātur anyā tathatā anyā bhūtakoṭiḥ.
āha: yadi bhagavan na anyad rūpam anyo dharmadhātur anyā tathatā anyā bhūtakoṭiḥ yāvan na anyad vijñānam anyo dharmadhātur anyā tathatā anyā bhūtakoṭiḥ yāvan na anye sarvadharmā anyo dharmadhātur anyā tathatā anyā bhūtakoṭiḥ, tat kathaṃ bhagavan vyavasthānaṃ bhavati. kṛṣṇānāṃ dharmāṇāṃ kṛṣṇo vipākaḥ, narakā vā tiryagyonir vā yamaloko vā: śuklānān dharmāṇāṃ śuklo vipākaḥ, devamanuṣyāḥ, kṛṣṇaśuklānān dharmāṇāṃ kṛṣṇaśuklo vipākaḥ, sukhaduḥkhapratisaṃvedana. akṛṣṇaśuklānāṃ dharmāṇām akṛṣṇaśuklo vipākaḥ, srotaāpattiphalaṃ sakṛdāgāmiphalam anāgāmiphalam arhattvaṃ pratyekabodhiḥ yāvad anuttarā samyaksaṃbodhiḥ.
bhagavān āha: saṃvṛtisatyaṃ subhūte pramāṇīkṛtya phalavyavasthānaṃ nirdiśyate, na punaḥ paramārthasatyena phalavyavasthānaṃ śakyaṃ nirdeṣṭuṃ. tat kasya hetoḥ? avikalpo hi sa dharmaḥ apravyāharo, (AdSPG II 58) yaduta nāmasatyaṃ rūpasatyam anutpāda anirodhaḥ asaṃkleśaḥ avyavadānaṃ, iyam atyantaśūnyatā. anavarāgraśūnyatā.
āha: yadi bhagavan saṃvṛtisatyam upādāya phalavyavasthānaṃ bhavati. na paramārthasatyena. nanu bhagavaṃ. sarvabālapṛthagjanānāṃ srotaāpattiphalaṃ bhaviṣyati. sakṛdāgāmiphalam anāgāmiphalam arahattvaṃ. [f. 283b] pratyekabodhi samyaksaṃbodhir bhaviṣyati?
bhagavān āha: kiṃ punaḥ subhūte bālapṛthagjanāḥ saṃvṛtisatyaṃ vā paramārthasatyaṃ vā prajānānti. yadi prajānaṃti teṣām api phalavyavasthānaṃ bhaviṣyati. srotaāpattiphalaṃ vā sakṛdāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā arhattvaṃ vā pratyekabodhir vā samyaksaṃbodhir vā. yaḥ punaḥ subhūte bālapṛthagjanānāṃ na mārgo na mārgavyavasthānaṃ na mārgabhāvanā, tat kuto bālapṛthagjanānāṃ phalavyavasthānaṃ bhaviṣyati? āryapudgalānāṃ punar mārgaś ca mārgabhāvanā ca. tasmād āryapudgalānāṃ phalavyavasthānaṃ bhaviṣyati.
āha: kiṃ punar bhagavan mārgabhāvanāyā phalaprāptir bhavati. phalaṃ vā prāpyate?
bhagavān āha: no hīdaṃ subhūte, na mārgabhāvanāyā phalaprāptir bhavati. phalaṃ vā prāpyate. na punaḥ subhūte abhāvitamārgasya phalaprāptir na mārgeṇa phalaṃ prāpsyate. evaṃ hi subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran sattvānāṃ phalavyavasthānaṃ karoti. na ca bhāgacchedena saṃskṛtadhātor vā asaṃskṛtadhātor vā phalavyavasthānam.
āha: yadi bhagavan na bhāgacchedena saṃskṛtadhātor vā asaṃskṛtadhātor vā phalavyavasthānaṃ bhavati, na nirdeṣṭaṃ punar bhagavatā, idaṃ srotaāpattiphalaṃ trayāṇāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇāt, sakṛdāgāmiphalaṃ kāmarāgavyāpādatanutvāt, anāgāmiphalaṃ pañcānām adhobhāgīyānāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇāt, arhatvaṃ pañcānām ūrddhaṃbhāgīyānāṃ (AdSPG II 59) saṃyojanānāṃ prahāṇāt, pratyekabodhir yat kiṃcit samudayadharma sarvan taṃ nirodhadharmeti samyaksaṃbodhiḥ sarvavāsanānusandhiprahāṇāt. asya vayaṃ bhagavan bhāṣitasya katham artham ājānīyāma, na saṃskṛtānāṃ vā asaṃskṛtānāṃ vā dharmāṇāṃ bhāgacchedena phalavyavasthānaṃ bhavati?
bhagavān āha: kiṃ punaḥ subhūte srotaāpattiphalaṃ vā sakṛdāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā arhattvaṃ vā pratyekabodhir vā anuttarā samyaksaṃbodhir vā saṃskṛtam etad utāho 'saṃskṛtaṃ?
āha: asaṃskṛtam etad bhagavan na saṃskṛtaṃ sugataḥ.
bhagavān āha: kiṃ punaḥ subhūte asaṃskṛtasya dharmasya bhāgacchedo 'sti?
āha: no hīdaṃ bhagavan.
bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte yasmin samaye kulaputro vā kuladuhitā vā. saṃskṛtāsaṃskṛtān dharmān ekalakṣaṇān pratividhyati. yaduta alakṣaṇān. api nu tasmin samaye kasyacid dharmasya bhāgacchedaṃ karoti. saṃskṛtam iti vā asaṃskṛtam iti vā?
āha: no hīdaṃ bhagavan.
bhagavān āha: evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran sattvānāṃ dharman deśayaty abhāgacchedatām upādāya. yaduta adhyātmaśūnyatām upādāya. yāvat svalakṣaṇaśūnyatām upādāya. ātmanā ca na kvacid dharme 'bhiniviśate. paraṃ ca na kvacid abhiniveśayati. dānapāramitāyāṃ vā śīlapāramitāyāṃ vā kṣāntipāramitāyāṃ vā vīryapāramitāyāṃ vā dhyānapāramitāyāṃ vā prajñāpāramitāyāṃ vā, prathame vā dhyāne yāvac caturthe vā dhyāne. maitryāṃ vā karuṇāyāṃ vā muditāyāṃ vā upekṣāyāṃ vā yāvan naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpattau vā smṛtyupasthāneṣu vā. yāvad āryāṣṭāṅge mārge. yāvat sarvākārajñatāyāṃ vā, so 'nabhiniviṣṭo na kvacit sajjate. tadyathāpi nāma tathāgatanirmito dānaṃ ca dadāti na ca dānaphale sajjate. na dānaphalaṃ pratyanubhavaty anyatra sarvasattvānāṃ parinirvāpanārthaṃ. yāvat ṣaṭsu pāramitāsu yāvat sāsravānāsraveṣu dharmeṣu laukikalokottareṣu saṃskṛtāsaṃskṛteṣu na kvacit tiṣṭhati. evam eva subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran sarvadharmeṣu carati. na kvacid dharme tiṣṭhati na sajjate. tat kasya hetoḥ? tathā hy asya dharmāṇāṃ dharmalakṣaṇaṃ supratividdhaṃ.
// lakṣaṇānuvyañjanākṣarābhinirhāranirdeśapāramitāparivarttaḥ. 73 //
(AdSPG II 60)
parivarta 74.
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: kathaṃ bhagavan dharmāṇāṃ dharmalakṣaṇaṃ supratividdhaṃ bhavati?
bhagavān āha: yathā subhūte nirmitasya asamudācāro rāgadveṣamoheṣu asamudācāro rūpeṣv asamudācāro yāvad vijñāne. evam asamudācāra [f. 284a] ādhyātmikabāhyeṣu dharmeṣu asamudācāra anuśayaparyutthāneṣu asamudācāraḥ sāsravānāsraveṣu dharmeṣv asamudācāra laukikalokottareṣu saṃskṛtāsaṃskṛteṣu asamudācāro mārge asamudācāro phale. evaṃ subhūte dharmāṇāṃ dharmanayaḥ supratividdhaṃ bhavati.
āha: kathaṃ bhagavan nirmitasya mārgabhāvanā?
bhagavān āha: yāṃ mārgabhāvanām āgamya naiva saṃkliśyate na vyavadāyate vā, naiva pañcagatike saṃsāre dṛśyate.
āha: kathaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvo 'vastukān sarvadharmān pratividhyati?
bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte, api nu tathāgatanirmitasya kiṃcid vastv asti yad vastv āgamya saṃkliśyate vā vyavadāyate vā, pañcagatike vā saṃsāre saṃdṛśyeta?
āha: no hīdaṃ bhagavan, na bhagavaṃs tathāgatanirmitasya kiṃcid vastv asti yad vastv āgamya saṃkliśyeta vā vyavadāyeta vā. pañcagatike vā saṃsāre saṃdṛśyeta.
bhagavān āha: evaṃ khalu subhūte dharmāṇāṃ dharmanayaḥ supratividdho bhavati.
āha: kiṃ punar bhagavaṃ. sarvaṃ rūpaṃ tathāgatanirmitopamaṃ. sarvā vedanāsaṃjñāsaṃskārā sarvaṃ vijñānaṃ tathāgatanirmitopamaṃ?
bhagavān āha: sarvaṃ subhūte rūpaṃ nirmitopamaṃ sarvā vedanāsaṃjñāsaṃskārā sarvaṃ vijñānaṃ nirmitopamaṃ.
āha: kathaṃ bhagavan bodhisattvasya mahāsattvasya puruṣakāro bhavati, yadi sarvaṃ rūpaṃ nirmitopamaṃ yāvat sarvaṃ vijñānaṃ nirmitopamaṃ, nirmitasya bhagavan na rūpaṃ na vedanā na saṃjñā (AdSPG II 61) na saṃskārā na vijñānaṃ. na saṃkleśo na vyavadānaṃ nāpi pañcagatikaḥ saṃsāro yato sattvān parimucyeta.
bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte api nu bodhisattvena mahāsattvena bodhisattvacārikāṃ caratā kaścit sattva upalabhdo yan narakāt parimocayet tiryagyoner vā yamalokād vā devebhyo vā manuṣyebhyo vā?
āha: no hīdaṃ bhagavan.
bhagavān āha: evam etat subhūte evam etat. na bodhisattvena mahāsattvena kaścit sattvo upalabdho yaṃ traidhātukāt parimocayet. tathā hy anena sarvadharmā māyopamā jñātā dṛṣṭā viditā. nirmitopamā jñātā dṛṣṭā viditā.
āha: yadi bhagavan bodhisattvena mahāsattvena sarvadharmā māyopamā nirmitopamājñātā dṛṣṭā viditā. kasya punar arthāya bodhisattvo mahāsattvaḥ ṣaṭsu pāramitāsu carati. caturṣu dhyāneṣu caturṣv apramāṇeṣu catasṛṣv ārūpyasamāpattiṣu pañcasv abhijñāsu saptatriṃśatibodhipakṣyeṣu dharmeṣu bodhimārge carati. buddhakṣetraṃ ca pariśodhayati. sattvāṃś ca paripācayati?
bhagavān āha: yadi subhūte sattvā svayam eva nirmitopamā sarvadharmāñ jānīyur, na bodhisattvo mahāsattvaḥ sattvānām arthāya asaṃkhyeyān kalpān bodhisattvacārikāṃ caret. yasmāt tarhi subhūte sattvā svayam eva nirmitopamān sarvadharmān na jānanti, tasmād bodhisattva mahāsattvaḥ asaṃkhyeyān kalpān ṣaṭsu pāramitāsu carati. sattvāṃś ca paripācayati. buddhakṣetraṃ ca pariśodhayati.
subhūtir āha: yadi bhagavan sarvadharmā svapnopamāḥ pratiśrutkopamāḥ. marīcyupamāḥ pratibhāsopamāḥ māyopamā nirmitopamāḥ. kva bhagavan. sattvāḥ pratiṣṭhitā yato bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ carann uccālayati?
bhagavān āha: nāmanimitteṣu subhūte sattvāḥ pratiṣṭhitāḥ asatparikalpe tad bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran nāmanimittād uccālayati.
āha: katamad bhagavan nāma katamaṃ nimittaṃ?
(AdSPG II 62)
bhagavān āha: āgantukam etat subhūte nāmadheyaṃ prakṣiptaṃ yaduta nāmeti vā nimittam iti vā. kṛtṛmam etan nāmadheyaṃ yaduta nāmeti vā nimittam iti vā. rūpam iti vā vedaneti vā. saṃjñeti vā saṃskārāḥ iti vā. vijñānam iti vā. strī vā puruṣa iti vā. dāraka iti vā dāraketi vā. nārakā iti vā tairyagyonikā iti vā yāmalaukika iti vā. deva iti vā. manuṣya iti vā. saṃskṛtā dharmā iti vā asaṃskṛtā dharmā iti vā. srotaāpatiphalam iti vā. sakṛdāgāmiphalam iti vā. anāgāmiphalam iti vā. arhattvam iti vā pratyekabodhim iti vā. [f. 284b] samyaksaṃbodhir iti vā. api tu khalu subhūte prajñaptidharma sarvaṃ tan nāma nāmārthena. nāmamātram idaṃ sarvaṃ saṃskṛtaṃ yatra bālapṛthagjanāḥ saktāḥ, tad bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena samanvāgato vivecayati. parikalpasamutthitaṃ sarvaṃ etan nāma, mā yūyaṃ parikalpe sajjadhvaṃ. asati vastuni svabhāvaśūnye, na hi śūnyeṣu dharmeṣu paṇḍitā abhiniviśante, evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena sattvānāṃ dharmaṃ deśayati. katamat subhūte nimittaṃ? dve ime subhūte nimitte yatra bālapṛthagjanāḥ saktāḥ, katame dve? yaduta rūpanimittaṃ ca ārūpyanimittaṃ ca. katamañ ca subhūte rūpanimittaṃ? yat kiṃcit subhūte rūpam audārikaṃ vā sūkṣmaṃ vā hīnaṃ vā praṇītaṃ vā yad atra kṣaṇikeṣu dharmeṣu parikalpanayā grahaṇam eti. idam ucyate rūpanimittaṃ. katamac ca subhūte ārūpyanimittaṃ? yat kiṃcid arūpiṇāṃ dharmāṇām0nimittagrāheṇa parikalpya kleśo jāyate, idam ucyate ārūpyanimittaṃ. tad bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena tato nimittād vivecya ānimitte dhātau niveśayati pratiṣṭhāpayati, tathā uca niveśayati. tathā pratiṣṭhāpayati yathā na dvaye patati. idaṃ nimittam idam ānimittam iti. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ (AdSPG II 63) carann upāyakauśalena sattvān nimittād vivecya ānimitte dhātau pratiṣṭhāpayati.
āha: yadi bhagavann iyat paramā ete sarvadharmā yaduta nāmanimittaparamāḥ prajñaptimātrāḥ parikalpasamutthitāḥ, kathaṃ bhagavaṃ bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann ātmanā ca viśeṣam adhigacchati. kuśaleṣu dharmeṣu. paraṃ ca viśeṣa adhigame pratiṣṭhāpayati kuśaleṣu dharmeṣu. yaiḥ kuśalair dharmair bhūmyābhūmiṃ paripūrayati. sattvāṃś ca triṣu yāneṣu niyojayati.
bhagavān āha: sacet subhūte vastv abhaviṣyan na avastu nimittaṃ. nedaṃ subhūte prajñāpāramitāyāṃ caran bodhisattvo mahāsattvo kuśaleṣu dharmeṣu viśeṣam adhyagamiṣyan na paraṃ ca viśeṣādhigame niyojayiṣyat. yasmāt tarhy avastu nimittaṃ na vastu, tasmāt subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran dhyānapāramitāṃ paripūrayaty ānimittayogena vīryapāramitāṃ kṣāntipāramitāṃ śīlapāramitāṃ dānapāramitāṃ paripūrayaty ānimittayogena. catvāri dhyānāni paripūrayaty ānimittayogena. catvāry apramāṇāni paripūrayaty ānimittayogena. catasra ārūpyasamāpattīn paripūrayaty ānimittayogena. catvāri smṛtyupasthānāni paripurayaty ānimittayogena. yāvad āryāṣṭāṃgaṃ mārgaṃ paripūrayaty ānimittayogena. adhyātmaśūnyatāṃ paripūrayaty ānimittayogena. bahirddhāśūnyatāṃ paripūrayaty ānimittayogena. adhyātmabahirddhāśūnyatāṃparipūrayaty ānimittayogena. yāvat svalakṣaṇaśūnyatāṃ paripūrayaty ānimittayogena. aṣṭau vimokṣān paripūrayaty ānimittayogena. navānupūrvasamāpattīn paripūrayaty ānimittayogena. daśatathāgatabalāni paripūrayaty ānimittayogena. yāvad aṣṭādaśāveṇikān buddhadharmān paripūrayaty ānimittayogena. sa imān kuśalān dharmān [f. 285a] paripūrya parān atraiva kuśaleṣu dharmeṣu niyojayaty ānimittayogena. sacet punaḥ subhūte dharma nimittam abhaviṣyad antaśo vālāgrakoṭinikṣepamātram api, nedaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ (AdSPG II 64) carann ānimittam asmṛtim amanasikāraṃ dharmam abhisaṃbhotsyata. sattvāṃś ca tathātve pratyupasthāpayiṣyati anāsraveṣu dharmeṣu, sarve hi subhūte anāsravā dharmā ānimittam asmṛtir amanasikāraḥ. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran sarvasattvānām arthaṃ karoty anāsravair dharmaiḥ.
āha: yadi bhagavan sarvadharmā ānimittam asmṛtir amanasikāraḥ, kuto bhagavaṃ. gaṇanāṃ kariṣyāmi; ime sāsravā dharmā ime anāsravā dharmā ime sādhāraṇā dharmā ime asādhāraṇā dharmā ime śrāvakadharmā ime pratyekabuddhadharmā ime bodhisattvadharmā ime buddhadharmā?
bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte anyad ānimittam anye śrāvakadharmāḥ?
āha: no hīdaṃ bhagavan.
bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte anyad ānimittam anye pratyekabuddhadharmāḥ anyad ānimittam anye bodhisattvadharmā anyad ānimittam anye buddhadharmāḥ?
āha: no hīdaṃ bhagavan.
bhagavān āha: nanu subhūte ānimittam eva srotaāpattiphalaṃ. sakṛdāgāmiphalaṃ. anāgāmiphalam arhattvaṃ. pratyekabodhir bodhisattvadharmā buddhadharmāḥ?
āha: evam etad bhagavan evam etat sugata.
bhagavān āha: tad anena te subhūte paryāyeṇaivaṃ veditavyam: yaduta ānimittaṃ sarvadharmāḥ. atra hi subhūte śikṣamāṇo bodhisattvo mahāsattvaḥ ānimitteṣu sarvadharmeṣu vivardhate kuśalair dharmaiḥ, yaduta ṣaḍbhiḥ pāramitābhiś caturbhir dhyānaiś caturbhir apramāṇaiś catasṛbhir ārūpyasamāpattibhiḥ caturbhiḥ smṛtyupasthānaiś caturbhiḥ samyakprahāṇaiś caturbhir ṛddhipādaiḥ pañcabhir indriyai. pañcabhir balaiḥ. ṣaḍbhir anusmṛtibhiḥ. saptabhir bodhyaṅgair. āryāṣṭāṅgena mārgeṇa: yāvat sarvabuddhadharmaiḥ. tat kasya hetoḥ? na hy anyatra śikṣitavyaṃ bodhisattvena mahāsattvena anyatra śūnyatā ānimitta apraṇihiteṣu dharmeṣu śikṣitavyaṃ. tat kasya hetoḥ? atra hi triṣu vimokṣamukheṣu sarvakuśaladharmā antargatāḥ. tathā hi svalakṣaṇaśūnyaṃ śūnyatāvimokṣamukhaṃ. nimittāpagama ānimittaṃ vimokṣamukhaṃ. anabhisaṃskāram apraṇihitaṃ vimokṣamukhaṃ. (AdSPG II 65) sa iha tṛṣu vimokṣamukheṣu śikṣamāṇo bodhisattvo mahāsattva pañcasu skandheṣu śikṣate. dvādaśasv āyataneṣu śikṣate. aṣṭādaśasu dhātuṣu śikṣate. caturṣv āryasatyeṣu śikṣate. dvādaśāṃgike pratītyasamutpāde śikṣate. adhyātmaśūnyatāyāṃ śikṣate. bahirddhāsūnyatāyāṃ śikṣate. adhyātmabahirddhāśūnyatāyāṃ śikṣate. yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatāyāṃ śikṣate. evaṃ yāvat ṣaṭsu pāramitāsu śikṣate. caturṣu smṛtyupasthāneṣu śikṣate. yāvad āryāṣṭāṃge mārge śikṣate. daśasu tathāgatabaleṣu śikṣate. caturṣu vaiśāradyeṣu catasṛṣu pratisaṃvitsu mahāmaitryāṃ mahākaruṇāyām aṣṭādaśasv āveṇikeṣu buddhadharmeṣu śikṣate.
subhūtir āha: yathā kathaṃ punar bhagavaṃ bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran pañcasu upādānaskandheṣu śikṣate?
bhagavān āha: iha subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran rūpaṃ prajānāti. yathā ca rūpam utpadyate. yathā rūpaṃ nirudhyate. yathā rūpasya tathatā. kathaṃ rūpaṃ prajānāti iti? atyantacchidrataś ca atyantasuṣirataś ca. tadyathāpi nāma phenapiṇḍa asārakaḥ evaṃ rūpaṃ prajānāti. kathaṃ ca [f. 285b] rūpasya utpādaṃ prajānāti? na rūpaṃ kutaścid āgacchati nāpi rūpaṃ kvacid gacchati ity akutaścid āgamanataś ca akvacid gamanataś ca rūpasya utpādaṃ prajānāti. yan na kutaścid āgataṃ na kvacid gataṃ, evaṃ hi subhūte bodhisattvo mahāsattva rūpasya utpādavyayaṃ prajānāti. kathaṃ ca rūpasya tathatāṃ prajānāti? na tathatā utpadyate vā nirudhyate vā na āgacchati na gacchati. na saṃkliṣyate na vyavadāyate. ni hīyate na vardhate. evaṃ tathatāṃ prajānāti. avitathatā subhūte tathatā tasmāt tathatāity ucyate. na sā vitatathā tena tathātety ucyate. evaṃ rūpasya tathatāṃ prajānāti. kathaṃ ca vedanāṃ prajānāti? kathaṃ vedanāyā utpādaṃ kathaṃ vedanāyā vyayaṃ kathaṃ vedanāyāṃs tathatāṃ prajānāti? tadyathāpi nāma udakabudbudā riktakā utpadyante ca nirudhyante ca. evaṃ vedanāṃ prajānāti. na kutaścid āgacchati na kvacid gacchati. evaṃ vedanāyā utpādavyayaṃ prajānāti. kathaṃ ca vedanāyās tathatāṃ prajānāti? avitathatātathatā. evaṃ vedanāyāṃs tathatāṃ prajānāti. kathaṃ ca saṃjñāṃ prajānāti? tadyathā (AdSPG II 66) marīcikāyām udakam atyantatayā nopalabhyate. evaṃ saṃjñāṃ prajānāti. na kutaścid āgacchati na kvacid gacchati. evaṃ saṃjñāyā utpādavyayaṃ prajānāti. kathaṃ ca saṃjñātathatāṃ prajānāti? yathaiva vedanātathatā evaṃ saṃjñātathatāṃ prajānāti. kathaṃ saṃskārān prajānāti tadyathāpi nāma kadalyāḥ sāram asāratayā patra patraṃ kṛtvā nopalabhyate evaṃ saṃskārān prajānāti. kathaṃ saṃskārāṇām utpādavyayaṃ prajānāti? akutaścid āgamanatayā akvacid gamanatayā saṃskārāṇām utpādavyayaṃ prajānāti. kathaṃ ca saṃskārāṇāṃ tathatāṃ prajānāti? vedanātathatayā saṃskāratathatāṃ prajānāti. kathaṃ vijñānaṃ prajānāti? tadyathāpi nāma māyākāranirmitaś caturaṅgo balakāya. evaṃ vijñānaṃ prajānāti. na kutaścid āgacchati na kvacid gacchati. evaṃ vijñānasya utpādavyayaṃ prajānāti. kathaṃ vijñānasya tathatāṃ prajānāti? vedanātathatayā vijñānatathatāṃ prajānāti. kathaṃ ca dhātūn prajānāti? cakṣurdhātuś cakṣurdhātusvabhāvena śūnyaṃ. rūpadhātur rūpadhātusvabhāvena śūnyaṃ. cakṣuvijñānadhātuś cakṣuvijñānadhātusvabhāvena śūnyaṃ. evaṃ yāvan manodhātur dharmadhātur manovijñānadhātuḥ kartavyaḥ. kathaṃ ca āyatanāni prajānāti? ādhyātmikā dharmā ādhyātmikair dharmai śūnyāḥ, bāhyā dharmāḥ bāhyair dharmaiḥ śūnyāḥ. evam āyatanāni prajānāti. kathaṃ ca āryasatyaṃ prajānāti duḥkhaṃ prajānāti. satyaṃ prajānāti. āryasatyaṃ prajānāti. dvayatāvinirmuktam āryasatyam advayaṃ hi āryāṇāṃ satyam iti prajānāti. evaṃ samudayaṃ nirodhaṃ nirodhagāminīpratipadam āryasatyaṃ prajānāti. kathaṃ duḥkhatathatāṃ prajānāti? tathat?aiva duḥkhasya tathateti prajānāti. evaṃ samudayasya nirodhasya mārgasya. tathatāṃ prajānāti. kathaṃ ca pratītyasamutpādaṃ prajānāti? anutpādato pratītyasamutpādaṃ prajānāti. evam anirodhato 'nucchedato 'śāśvatato 'nekārthato 'nānārthato 'nāgamato na nirgamataḥ prapañcoparamataḥ śivaṃ pratītyasamutpādaṃ prajānāti. evaṃ pratītyasamutpādaṃ prajānāti.
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: yadi bhagavaṃ bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann ime parasparabhinnān (AdSPG II 67) dharmān evaṃ prajānāti. nanu bhagavan dharmadhātur vikopito bhavati?
bhagavān āha: vikopita subhūte syād yadi dharmadhāturvinirmuktaḥ +anyaḥ? kaścid dharmaḥ syād. na subhūte dharmadhātuvinirmukto 'nyaḥ kaścid dharma upalabhyate. yady upalabhyeta syād dharmadhātor vikopanā. tat kasya hetoḥ? na hi subhūte tathāgatena vā bodhisattvena vā. pratyekabuddhena vā tathāgataśrāvakeṇa vā dharma [f. 286a] dhāturvinirmukto 'nyaḥ kaścid dharma upalabdhaḥ. anupalabhya na prajñapayati. dharmadhāturvinirmukto 'nyaḥ kaścid dharma upalabhyata iti. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā dharmadhātau śikṣitavyaṃ.
subhūtir āha: dharmadhātau bhagavaṃc chikṣamāṇena bodhisattvena mahāsattvena kvacic chikṣitaṃ bhavati?
bhagavān āha: dharmadhātau subhūte śikṣamāṇena bodhisattvena mahāsattvena sarvadharmeṣu śikṣitaṃ bhavati. tat kasya hetoḥ? tathā hi subhūte sarvadharmā dharmadhātuḥ.
āha: kena kāraṇena bhagavaṃ sarvadharmā dharmadhātuḥ?
bhagavān āha: tathā hi subhūte utpādād vā tathāgatānām anutpādād vā tathāgatānāṃ sthita eva dharmāṇāṃ dharmadhātur abhedayogena. yaduta saṃskṛtadhātur asaṃskṛtadhātur ca dharmadhātuḥ. evaṃ yāvat sarvadharmeṣu kartavyaṃ. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ śikṣamāṇena dharmadhātau śikṣitaṃ bhavati.
āha: yadi bhagavan sarvadharmā dharmadhātuḥ, kathaṃ punar bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ śikṣitavyaṃ? samādhipāramitāyāṃ vīryapāramitāyāṃ kṣāntipāramitāyāṃ śīlapāramitāyāṃ dānapāramitāyāṃ śikṣitavyaṃ? kathaṃ bodhisattvena mahāsattvena prathame dhyāne śikṣitavyaṃ? kathaṃ dvitīye tritīye caturthe dhyāne śikṣitavyaṃ? kathaṃ maitryāṃ karuṇāyāṃ muditāyām upekṣāyām ākāśānanyāyatane yāvan naivasaṃjñānāsaṃjñāyatane śikṣitavyaṃ? kathaṃ caturṣu smṛtyupasthāneṣu yāvad āryāṣṭāṅge mārge śikṣitavyaṃ? kathaṃ (AdSPG II 68) śūnyatānimittāpraṇihiteṣu śikṣitavyaṃ? katham aṣṭādaśasu vimokṣeṣu navasv anupūrvasamāpattiṣu śikṣitavyaṃ? kathaṃ daśasu tathāgatabaleṣu caturṣu vaiśāradyeṣu catasṛṣu pratisaṃvitsu mahāmaitryāṃ mahākaruṇāyāṃ mahāmuditāyāṃ mahopekṣāyām aṣṭādaśasv āveṇikeṣu buddhadharmeṣu śikṣitavyaṃ? kathaṃ pañcābhijñāsu śikṣitavyaṃ? kathaṃ dvātṛṃśadmahāpuruṣalakṣaṇapariniṣpattau śikṣitavyaṃ? katham aśīty anuvyañjanapariniṣpattau śikṣitavyaṃ? kathaṃ kṣatriyamahāsālakulopapattau brāhmaṇamahāsālakulopapattau gṛhapatimahāsālakulopapattau śikṣitavyaṃ? kathaṃ cāturmahārājakāyikānāṃ devānām upapattau trāyastriṃśānāṃ yāmānāṃ tuṣitānāṃ nirmāṇaratīnāṃ paranirmitavaśavartināṃ brahmakāyikānām ābhāsvarāṇāṃ śubhakṛtsnānāṃ vṛhaṇāṃ parīttavṛhanāṃ vṛhatphalānāṃ devānām upapattau śikṣitavyaṃ? katham asaṃjñīsattvopapattau śuddhāvāsadevanikayopapattau śikṣitavyaṃ kathaṃ prathame cittotpāde śikṣitavyaṃ. kathaṃ dvitīye tritīye caturthe pañcame ṣaṣṭe saptame aṣṭhame navame daśame cittotpāde śikṣitavyaṃ. kathaṃ śrāvakabhūmau pratyekabuddhabhūmau bodhisattvaniyāme śikṣitavyaṃ? kathaṃ sattvaparipāke buddhakṣetrapariśuddhau sarvadhāraṇīmukhasamādhimukheṣu śikṣitavyaṃ? kathaṃ pratibhāne śikṣitavyaṃ? kathaṃ bodhimārge śikṣitavyaṃ yatra śikṣamāṇena sarvadharmāḥ sarvākārair jñātavyāḥ? yadi bhagavan dharmadhātāv ime vikalpā na santi, māhaiva bhagavan bodhisattvo mahāsattvo viparyāse caret. aprapañcyaṃ prapañcayet. tat kasya hetoḥ? na hi bhagavan dharmadhātāv ime vikalpāḥ. na hi dharmadhātur rūpaṃ na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na dharmadhātur vijñānaṃ. nānyatra rūpād dharmadhātur nānyatra vedanāyā saṃjñāyāḥ saṃskārebhyo nānyatra vijñānād dharmadhātur. rūpam eva dharmadhātur dharmadhātur eva rūpaṃ. yāvad vijnānam eva dharmadhātur dharmadhātur eva vijñānaṃ. evaṃ sarvadharmā jñātavyāḥ.
bhagavān āha: evam etat subhūte evam etat, tathā yathā vadasi. rūpam eva dharmadhātur [f. 286b] dharmadhātur eva rūpaṃ. vedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānam eva dharmadhātur dharmadhātur eva vijñānaṃ. yadi punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāñ (AdSPG II 69) caran kaṃcid dharmaṃ dharmadhātuvinirmuktaṃ paśyen na anuttarasyai samyaksaṃbodhayaṃ pratiṣṭhita. yasmāt sarvadharmā dharmadhātus tasmād bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran sarvadharmān dharmadhātur iti jñātvā anāmakāni sarvadharmān nāmasaṃketena deśayati. idaṃ rūpam ity iyaṃ vedanā iti iyaṃ saṃjñā iti ime saṃskārā iti idaṃ vijñānam iti. yāvad iyaṃ bodhir iti.
(VIII 5,4) tadyathāpi nāma subhūte dakṣo māyākāro māyākārantevāsī vā yat kiṃcid eva dravyajātam adhiṣṭhāya vividhaṃ rūpagataṃ sandarśayet. yaduta hastivigrahaṃ vā aśvavigrahaṃ vā balīvardavigrahaṃ vā puruṣastridārakadārikavigrahaṃ vā. udyānavimānapovana(?)ārāmaramaṇīyakāni. puṣkaraṇīramaṇīyakāni vā vanaramaṇīyakāni vā, yatra vividhās taraṇopastarariapratyāstaranāni. puṣpamālyaguṇāṃ vā khādanīyabhojanīyāni vā darśayed, gītavāditena vā janaṃ ramayet. dānaṃ vā dadaṃc chīlaṃ vā rakṣan kṣāntyā vā saṃpādayan vīryaṃ vā ārabhamāṇaḥ samādhir vā vikrīnun prajñāṃ vā bhāvayan. sa tatraibhir ākārair janaṃ ramayet, kṣatriyamahāsālakulāni vā darśayet brāhmaṇamahāsālakulāni vā gṛhapatimahāsālakulāni vā darśayet. cāturmahārājakāyikān vā devān vā darśayet, sumeruṃ vā darśayet, trayastriṃśān vā yāmān vā tuṣitān vā nirmaṇaratīṃ vā paranirmitavaśavartino vā devān yāvan naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanopagātvā devān darśayed, arūpiṇa srotaāpannaṃ vā sakṛdāgāmino vā anāgāmino vā arhanto vā pratyekabuddhān vā. ye 'pi te bodhisattvā mahāsattvāḥ prathamacittotpādam upādāya dānapāramitāyāṃ caranti. śīlapāramitāyāṃ kṣāntipāramitāyāṃ vīryapāramitāyāṃ dhyānapāramitāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ caranti. prathamāyāṃ bhūmau caranti. yāvad daśamyāṃ mahābhūmau caranti. bodhisattvanyāmam avakrāmanty abhijñām abhinirharanti. tābhir abhijñābhir vikrīḍanti sattvāṃś (AdSPG II 70) ca paripācayanti. buddhakṣetraṃ ca pariśodhayanti. dhyānavimokṣasamādhisamāpattibhir vikrīḍanti. aṅgapratyaṅgāni vā parityajanti. duṣkaracaryān vā caranti. tathāgatabalāni vā niṣpādayanti. vaiśāradyāni vā pratisaṃvido vā mahāmaitrīṃ mahākaruṇāṃ vā tān api darśayet. sarvāṅgapratyaṅgaparipūrṇaṃ buddhavigrahaṃ vā ādarśayet. tatra bālajatīyā sattvā evaṃ jānīyuh: aho yāvat suśikṣito 'yaṃ manuṣyaḥ kathaṃ śobhanaṃ karoti. yad imaṃ janam evaṃ ramayaty evaṃ vividhāni ca rūpāṇy ādarśayati. yāvad buddhavigrahaṃ vā. ye khalu punas tatra manuṣyā bhavanti paṇḍitā vyaktā medhāvinaḥ tadrūpayā mīmāṃsayā samanvāgatā teṣām evaṃ bhavaty. āścaryam idam adbhutadharmo na cātra kaścid dharma upalabhyate. ayaṃ ca manuṣya imāṃ janatām evam asadbhir dharmair ramayati. tāṃ ca sattvasaṃjñān nopalabhate. adravye vateme sattvā dravyasaṃjñina iti. evam eva subhūte bodhisattvo mahāsattvo na kaścid dharman dharmadhātuvinirmuktaṃ paśyati. prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena na ca sattvam upalabhate na sattvaprajñaptiṃ.
(VIII 5,5). sa ātmanā ca dānaṃ dadāti paraṃ ca dāne samādāpayati. dānasya ca varṇaṃ bhāṣate. ye 'py anye sattvā dānaṃ dadanti teṣāṃ ca varṇavādī bhavati samanujñaḥ. ātmanā ca śīlaṃ rakṣati. paraṃ ca śīle samādāpayati. śīlasya ca varṇaṃ bhāṣate ye 'py anye śīlaṃ rakṣanti. teṣāṃ ca varṇavādī [f. 287a] bhavati samanujñaḥ. evam ātmanā ca kṣāntiṃ bhāvayaṃti. paraṃ ca kṣāntau samādāpayati. kṣānteś ca varṇaṃ bhāṣate. ye 'py anye kṣāntiṃ bhāvayanti teṣāṃ ca varṇavādī bhavati samanujñaḥ. ātmanā ca vīryam ārabhate. paraṃ ca vīrye samādāpayati. vīryasya ca varṇaṃ bhāṣate. ye 'py anye vīryam ārabhante teṣāṃ ca varṇavādī bhavati samanujñaḥ. ātmanā ca samādhiṃ samāpadyante. paraṃ ca samādhau samādāpayati. samādheś ca varṇaṃ bhāṣate ye 'py anye samādhiṃ samāpadyante teṣāṃ ca varṇavādī bhavati samanujñaḥ. ātmanā ca prajñāni bhāvayati. paraṃ ca prajñāyāṃ samādāpayati prajñāyāś ca varṇaṃ bhāṣate. ye 'py anye prajñāṃ bhāvayanti. teṣāṃ ca varṇavādī bhavati: samanujñaḥ.
(VIII 5,6) ātmanā ca daśakuśalān karmapathān samādāya vartante paraṃ ca daśasu kuśaleṣu karmapatheṣu samādāpayati. daśānāṃ ca kuśalānāṃ karmapatḥ ānāṃ ca varṇaṃ bhāṣate. ye 'py anye (AdSPG II 71) sattvā daśakuśalān karmapathān samādāya vartante teṣāṃ ca varṇavādī bhavati samanujñaḥ. ātmanā ca aṣṭāṅgasamanvāgataṃ poṣadham upavasanti. paraṃ ca aṣṭāṅgasamanvāgate poṣadhe samādāpayati: aṣṭāṅgasamanvāgatasya ca poṣadhasya varṇaṃ bhāṣate. ye ca anye sattvā aṣṭāṅgasamamanvāgataṃ poṣadham upavasanti. teṣāṃ ca varṇavādī bhavati samanujñaḥ. ātamanā ca pañcaśikṣāpadāni samādāya vartante. paraṃ ca pañcasu śikṣāpadeṣu samādāpayanti. pañcānāṃ ca śikṣāpadānāṃ varṇaṃ bhāṣate. ye ca anye sattvā pañcaśikṣāpadāni samādāya vartante teṣāṃca varṇavādī bhavati samanujñaḥ. evam ātmanā ca prathamaṃ dhyānaṃ samāpadyate yāva caturthaṃ maitrīṃ karuṇāṃ muditāṃ upekṣām ākāśānantyāyatanasamāpattiṃ yāvan naivasaṃjñanāsaṃjñāyatanasamāpattiṃ. ātmanā ca smṛtyupasthānāni bhāvayati. yāvad āryāṣṭāṃgaṃ mārgaṃ trīṇi vimokṣamukhāni aṣṭau vimokṣān navānupūrvasamāpattīr daśatathāgatabalāni. catvāri vaiśāradyāni catasraḥ pratisaṃvido mahāmaitrīṃ mahākaruṇām aṣṭādaśāveṇikān buddhadharmān aśītim anuvyañjanāni bhāvayati. paraṃ ca aśītyām anuvyañjaneṣu samādāpayati. aśītir anuvyañjanānāṃ varṇaṃ bhāṣate ye 'py anye sattvā aśītim anuvyañjanāni bhāvayanti. teṣāṃ ca varṇavādī bhavati samanujñaḥ.
(VIII 5,7) yadi subhūte dharmadhātur yathā pūrvaṃ tathā paścāt tathā madhye nābhaviṣyat. na bodhisattvo mahāsattva upāyakauśalena sattvānāṃ dharmadhātuṃ sūcayati. sattvāṃś ca paripācayiṣyati. yasmāt tarhi subhūte dharmadhātur yathā pūrvaṃ tathā paścāt tathā madhye, tasmād bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena sattvānāṃ dharmadhātuṃ sūcayati. sattvānām arthāya bodhisattvacārikāṃ carati. sattvāṃś ca paripācayati.
// sarvadharmasamatānirdeśaparivarttaḥ. // 74 //
parivarta 75. akopyanirdeśa
athāyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: yadi bhagavann atyantatayā sattvo nopalabhyate, na sattvaprajñaptiḥ, kasya arthāya bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāṃ bhāvayati?
evam ukte bhagavān āyuṣmantam subhūtim etad avocat: bhūtakoṭiṃ subhūte pramāṇīkṛtya bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carati. yadi subhūte anyā bhūtakoṭir bhaved anyā sattvakoṭir (AdSPG II 72) na bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caret. yasmāt tarhi subhūte na anyā bhūtakoṭir anyā sattvakoṭis, tasmād bodhisattvo mahāsattva sattvānām arthe prajñāpāramitāyāṃ carati. prajñāpāramitāyāṃ subhūte caran bodhisattvo mahāsattvo bhūtakoṭyavikopanatayā sattvān bhūtakoṭyāṃ pratiṣṭhāpayati.
āha: yadi bhagavan bhutakoṭiḥ sattvakoṭis, tat kiṃ bhūtakoṭir bhūtakoṭyāṃ pratiṣṭhāpayati? [f. 287b] yadi bhagavaṃ bhūtakoṭir bhūtakoṭyāṃ pratitiṣṭhet, tataḥ svabhāvaḥ svabhāve pratitiṣṭhet. na ca bhagavaṃ svabhāva svabhāve pratitiṣṭhati. kathaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran sattvān bhūtakoṭyāṃ pratiṣṭhāpayati?
bhagavān āha: na subhūte bhūtakoṭir bhūtakoṭyāṃ pratitiṣṭhate. na svabhāva svabhāve pratitiṣṭhate. api tu khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena sattvakoṭir bhūtakoṭyāṃ pratiṣṭhāpayati. na ca anyā bhūtakoṭir anyā sattvakoṭir, iti hi sattvakoṭiś ca bhūtakoṭiś ca advayam etad advaidhīkāraṃ.
āha: katamad bhagavan bodhisattvānāṃ mahāsattvānām upāyakauśalaṃ yena upāyakauśalena samanvāgato bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran sattvān bhūtakoṭyāṃ pratiṣṭhāpayati na ca bhūtakoṭiṃ vikopayati?
bhagavān āha: iha subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran prathamacittotpādam upādāya sattvān dāne pratiṣṭhāpayati. dāne pratiṣṭhāpya tasya dānasya pūrvāntāparāntamadhyam ācaṣṭe. yathaiva tad dānaṃ pūrvāntataḥ śūnyam aparāntataḥ. śūnyaṃ madhayataḥ śūnyaṃ, tathaiva dānaphalam api śūnyaṃ. dānapatir api śūnyaḥ. pratigrāhako 'pi śūnyaḥ. evaṃ kulaputrā: sarva ete 'rthā bhūtakoṭyāṃ na saṃvidyante. mā ca anyad dānaṃ maṃsyase 'nyad dānaphalaṃ mā ca anyad dānapatiṃ maṃsyase 'nyaṃ pratigrāhakaṃ. yadā tvaṃ kulaputra na anyad dānaṃ maṃsyase 'nyad dānaphalaṃ. nānyad (AdSPG II 73) dānapatiṃ maṃsyase 'nyaṃ pratigrāhakaṃ. tadā tavedaṃ dānam amṛtaṃ bhaviṣyaty amṛtaphalaparyavasānam. anena ca dānena mā rūpaṃ parigrahīr mā vedanāṃ saṃjñāṃ mā saṃskārān mā vijñānaṃ parigrahī. tat kasya hetor? yathā hy etad dānaṃ śūnyaṃ dānena. asya phalaṃ śūnyaṃ phalena. dānapatir api śūnyo dānapatinā. pratigrāhako 'pi śūnya pratigrāhakeṇa, na śūnyatāyāṃ dānam upalabhyate. na dānaphalaṃ na dānapatir na pratigrāhakaḥ upalabhyate. tat kasya hetoḥ? tathā hy atyantatayā ete dharmā svabhāvena śūnyā. punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena sattvān śīle pratiṣṭhāpayati. ehi tvaṃ kulaputra prāṇātipātaṃ prahāya prāṇātipātāt prativirama. yāvat mithyādṛṣṭiṃ prahāya: mithyādṛṣṭiṃ prativirama. naiṣāṃ kulaputra dharmāṇāṃkaścit svabhāvaḥ saṃvidyate: yathā te parikalpitaḥ, hanta tāvat kulaputra vyupaparīkṣasva: katama eṣa dharmaḥ prāṇīnām ayaṃ jīvitān vyaparopayiṣyasi. yena vā vyaparopayiṣyasi. yāvan mithyādṛṣṭe kartavyaṃ. anena ca subhūte upāyakauśalena samanvāgato bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran sattvān paripācayati. sa tasya dānasya ca śīlasya ca phalam ācaṣṭe. tad api dānaphalaṃ ca śīlaphalaṃ ca svabhāvena śūnyaṃ. tataḥ sa kulaputro dānasya ca śīlasya ca phalaṃ śūnyam iti viditvā tatra na abhiniviśate. anabhiniviśamāna avikṣepam utpādya prajñām utpādayati. yayā prajñayā sarva anuśayaparyutthanāni cchitvā anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvāti. lokavyavahāreṇa na punaḥ paramārthena, tat kasya hetoḥ? na hi śūnyatāyāṃ kaścid dharma upalabhyate. yaḥ parinirvāyād vā parinirvāpito vā. api tu khalu tad eva asya parinirvāṇaṃ yaduta [f. 288a] atyantaśūnyatā. punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ parasattvān parapudgalān kṣubhitān vyāpannacittān dṛṣṭvā evam avavadaty evam anuśāsti. ehi tvaṃ kulaputra kṣāntyā saṃpādaya kṣāntiñ ca bhāvaya (AdSPG II 74) adhivāsanajātīyo bhava, yo vā vyāpadyate. yena vā vyāpadyase. yatra vā vyāpadyase: sarva ete dharmāḥ prakṛtiśūnyā, hanta tāvat kulaputra vyupaparīkṣva ko 'tra vyāpadyate. kasmiṃ vyāpadye. kena vā vyāpadye: sarva ete dharmāḥ prakṛtiśūnyā. yā ca prakṛtiśūnyatā na sā jātu na śūnyatā, sā na tathāgataiḥ kṛtā na pratyekabuddhair na śrāvakair na bodhisattvair na devair na nāgair na yakṣair na gandharvair na kinnarair na mahoragair na cāturmahārājakāyikair devair yāvan na paranirmitavaśavartibhiḥ na brahmābhir yāvan na śubhakṛtsnair na śuddhāvāsair yāvan na naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanopagair devaiḥ. tad hanta tāvat kulaputra vyupapaparīkṣasva ko 'tra vyāpadyate kasya vā vyāpadye. kena vā vyāpadye: sarva ete dharmāḥ prakṛtiśūnyāḥ. na hi śūnyatā kasyacid antike vyāpadyate. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caraṃ sattvān upāyakauśalena prakṛtiśūnyatāyāṃ niyojayaty. api hetāv api phale. prakṛtiśūnyatāyāṃ niyojayann anupūrveṇa anuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau saṃharṣayati samādāpayati niveśayati. pratiṣṭhāpayati. tat punar lokavyavahāreṇa na punaḥ paramārthena. tat kasya hetor? na hi prakṛtiśūnyatāyāṃ kaścid asti yaḥ prāpnuyād yena vā prāpnuyād yad vā prāpnuyāt. iyaṃ subhūte bhūtakoṭiḥ prakṛtiśūnyatā yatra bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ carati. sattvānāṃ kṛte, na ca tatra sattvam upalabhate na sattvaprajñaptiṃ. tat kasya hetoḥ? sattvaviviktā hi sarvadharmāḥ. punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena sattvāṃ hīnavīryān kusīdān dṛṣṭvā evaṃ kāyike caitasike vīrye samādāpayati. na hi kulaputra: prakṛtiśūnyatāyāṃ kasyacid dharmasya saṃsīdanā vidyate. yatra saṃsīded yena vā saṃsīded yo vā saṃsīdet, sarva ete dharmāḥ prakṛtiśūnyatāyā na vyativartante. hantedāniṃ kāyikaṃ caitasikaṃ ca vīryaṃ saṃjanayya kausīdyam utsṛjya kuśaleṣu dharmeṣu prayujyasva: yadi vā dāne yadi vā śīle yadi vā kṣāntau yadi vā vīrye. yadi vā dhyāne yadi vā prajñāyāṃ. yadi vā dhyānavimokṣasamādhisamāpattiṣu yadi vā smṛtyupasthāneṣu yadi vā yāvad āryāṣṭāṅge mārge (AdSPG II 75) yadi vā śūnyatāyāṃ yadi
vā ānimitte yadi vā apraṇihite: yadi vā sarvabuddhadharmeṣu: sarvān etān kulaputra dharmān anāvaraṇān prekṣasva śūnyatāyā, na hy anāvaraṇeṣu dharmeṣu kasyacid dharmasya saṃsīdanā saṃvidyate. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena prakṛtiśūnyatāyāṃ sattvāṃ samādāpayati. niveśayati. pratiṣṭhāpayati. tathā punaḥ pratiṣṭhāpayati. yatra dvayan na vidyate. tat kasya hetoḥ? advayā hi prakṛtiśūnyatā advaidhīkārā, na hy advayo dharmaḥ na kvacit saṃsīdati. punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajnāpāramitāyāṃ caran prakṛtiśūnyatayā vīrye sattvān avavadaty anuśāsti. ehi tvaṃ kulaputra vīryam ārabhasva yadi vā dāne yadi vā śīle yadi vā kṣāntau. yadi vā vīrye yadi vā dhyāne yadi vā prajñe. yadi vā smṛtyupasthāneṣu yadi vā yāvad āryāṣṭāṅge mārge. yadi vā aṣṭāsu vimokṣeṣu yadi vā navasv anupūrvasamāpattiṣu. yadi vā daśasu tathāgatabaleṣu yadi vā caturṣu vaiśāradyeṣu. yadi vā catasṛṣu pratisaṃvitsu yadi vā mahāmaitryāṃ yadi vā mahākaruṇāyāṃ yadi vā aṣṭādaśasv āveṇikeṣu buddhadharmeṣu, mā caitān dharmān dvayato manasikārṣīr mā advayata, tat kasya hetoḥ? [f. 288b] prakṛtiśūnyataite dharmāḥ, na ca prakṛtiśūnyatā dvayato manasikartavyā na advayataḥ. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena bodhisattvacārikāṃ caraṃ sattvāṃ paripācayati. sattvāṃ paripācya anupūrveṇa srotaāpattiphale pratiṣṭhāpayati. sakṛdāgāmiphale anāgāmiphale arhattve pratyekabodhau yāvad anuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau pratiṣṭhāpayati. punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattva prajnāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena vikṣiptacittān sattvān evam avavadati. evam anuśāsti, ehi tvaṃ kulaputra samādhiṃ bhāvaya, mā vikṣepasaṃjnī mā samādhisaṃjñī bhūḥ. tat kasya hetoḥ? prakṛtiśūnyataite dharma, na ca prakṛtiśūnyatāyāṃ kaścid dharma upalabhyate yo vikṣipyate ekāgri bhavati vā. sa tvam atra samādhau sthitvā yad yad eva kuśalamūlaṃ kariṣyasi kāyena vā. vācā vā manasā vā. yadi vā dānaṃ dāsyasi. yadi vā śīlaṃ rakṣasyasi. yadi vā kṣāntyā saṃpādayiṣyasi. yadi vā vīryam ārapsyase, yadi vā samādhim utpādayiṣyasi. yadi vā prajñāṃ bhāvayiṣyasi. yadi vā smṛtyupasthāneṣu cariṣyasi. (AdSPG II 76) yadi vā yāvad āryāṣṭāṅge mārge. yadi vā triṣu vimokṣamukheṣu yadi vā aṣṭāsu vimokṣeṣu yadi vā navasv anupūrvasamāpattiṣu. yadi vā daśasu tathāgatabaleṣu. yadi vā caturṣu vaiśāradyeṣu yadi vā catasṛṣu pratisaṃvitsu: yadi vā mahāmaitryāṃ yadi vā mahākaruṇāyāṃ mahāmuditāyāṃ mahopekṣāyāṃ yadi vā aṣṭādaśasv āveṇikeṣu buddhadharmeṣu: yadi vā dvātṛṃśatimahāpuruṣalakṣaṇeṣu yadi vā aśītyām anuvyaṃjaneṣu. yadi vā śrāvakamārge yadi vā pratyekabuddhamārge. yadi vā bodhisattvamārge. yadi vā buddhamārge. yadi vā srotaāpattiphale yadi vā sakṛdāgāmiphale. yadi vā anāgāmiphale. yadi vā arhattve. yadi vā pratyekabodhau. yadi vā sarvākārajñatāyāṃ. yadi vā sattvaparipāke yadi vā buddhakṣetrapariśuddhau, tasya te. ime kuśalā dharmā alpakṛcchreṇa prādurbhaviṣyanti prakṛtiśūnyatāyāṃ caratah: evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena sattvānām arthaṃ karoti, prathamacittotpādam upādāyajna jātv akarmako bhavati. kiṃ kuśalagaveṣī sattvānām arthaṃ kurvaṃ. buddhakṣetrād buddhakṣetraṃ satatasamitaṃ saṃkrāmati. buddhāṃ bhagavataḥ paryupāsinah: yañ ca teśāṃ buddhānāṃ bhagavatām antikād dharmaṃ śṛṇoti. tasya jātivyativṛttasya api na jātu vipraṇaśyati. yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate. dhāraṇīpratilabdhaś ca satatasamitaṃ bhavati. ahīnendriyo. yadi vā kāyendriyeṇa yadi vā vāgindriyeṇa: yadi vā manaindriyeṇa. tat kasya hetoḥ? tathā hi sarvākārajñatā satatasamitaṃ subhāvitā, tena anayā sarvākārajñatayā subhāvitayā sarvamārgā. subhāvitā bhavanti: yadi vā śrāvakamārgo yadi vā pratyekabuddhamārgo yadi vā bodhisattvamārgaḥ. tasya abhijñā bodhisattvasya mahāsattvasya satatasamitam upakārībhūtā bhavanty avipraṇāśayogena. sa tāsu vipākīyāsv abhijñāsu sthitvā sattvānām arthaṃ karoti. na ca parihīyate paṃcagatike saṃsāre saṃsaran. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran prakṛtiśūnyatāyāṃ sthito upāyakauśalena sattvānām arthaṃ karoti. sa tayā prajñāpāramitayā subhāvitayā sattvān evam avavadaty evaṃ
anuśāsti. ehi tvaṃ kulaputra yad yad eva karma karoṣi. kāyena vā vācā vā manasā vā tat sarvaṃ prakṛtiśūnyam (AdSPG II 77) evaṃ pratyavekṣasva, tasya te sarvaṃ karmāmṛtaphalaṃ bhaviṣyaty amṛtaparyavāsanaṃ. na ca prakṛtiśūnyatāyāṃ kaścid dharma upalabhyate. yo vinaśyed yo vā parihīyeta. [f. 289a] tat kasya hetoḥ? na hi prakṛtiśūnyatā parihīyate nāpi prakṛtiśūnyatāyā kaścid dharmaḥ parihīyate. tat kasya hetoḥ? tathā hi prakṛtiśūnyatā na bhāvo na abhāvaḥ. tat kim abhāvasvabhāveṣu dharmeṣu parihāsyate. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena sattvān avavadaty anuśāsti. evam avavadann evam anuśāsan na jātv akarmako bhavati. sa ātmanā ca daśakuśaleṣu karmapatheṣu satatasamitaṃ vartate. paraṃ ca daśakuśaleṣu karmapatheṣu samādāpayati. evaṃ paṃcasu śikṣāpadeṣv aṣṭāṅgasamanvāgate upavāse, ātmanā ca. prathamadhyānaṃ samāpadyate paraṃ ca prathame dhyāne samādāpayati. evaṃ yāvac caturthe dhyāne. ātmanā ca satatasamitaṃ maitrīvihārī bhavati paraṃ ca satatasamitaṃ maitrībhāvanāyāṃ samādāpayati. evaṃ karuṇāyāṃ muditāyām upekṣāyāṃ yāvan. naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpattau, ātmanā ca smṛtyupasthānaṃ bhāvayati. paraṃ ca smṛtyupasthāneṣu samādāpayati. evaṃ yāvad āryāṣṭāṅge mārge. ātmanā ca daśasu tathāgatabaleṣu śikṣate. paraṃ ca daśasu tathāgatabaleṣu samādāpayati. niveśayati vinayati pratiṣṭhāpayati. evaṃ yāvad aśītyām anuvyañjaneṣu, ātmanā ca srotaāpattiphalajñānam utpādayati. na ca tatra avatiṣṭhate. paraṃ ca srotaāpattiphale pratiṣṭhāpayati. evaṃ yāvad arhattve pratyekabodhau, ātmanā ca anuttarasyām: samyaksaṃbodher mārgam utpādayati. paraṃ ca tatra mārge 'vadaty anuśāsti niveśayati. vinayati pratiṣṭhāpayati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena na kadācit karma na karoti.
āha: yadi bhagavaṃ. prakṛtiśūnyāḥ sarvadharmāḥ na ca prakṛtiśūnyatāyāṃ sattvam upalabhyate, na dharmo na adharmas, tat kathaṃ bhagavaṃ bodhisattvo mahāsattva sarvākārajñatāyaiḥ saṃpratiṣṭhate?
bhagavān āha: evam etat subhūte evam etat, tathā yathā vadasi, prakṛtiśūnyāḥ sarvadharmāḥ, na ca prakṛtiśunyatāyāṃ sattvam upalabhyate, (AdSPG II 78) na dharmo na adharmaḥ, yadi punaḥ subhūte naprakṛtiśūnyā sarvadharmāḥ bhaveyur na bodhisattvo mahāsattvaḥ prakṛtiśūnyatāyāṃ pratitiṣṭhet. na asya anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya prakṛtiśūnyān dharmān deśayet. rūpaṃ subhūte prakṛtiśūnyaṃ, vedanāsaṃjñāsaṃskārāvijñānaṃ subhūte prakṛtiśūnyaṃ. tad bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran pañcaskandhāḥ prakṛtiśūnyā iti dharman deśayati. aṣṭādaśadhātavo dvādaśāyatanāni prakṛtiśūnyā iti dharman deśayati. catvāri dhyānāni catvāry apramāṇāni catasraḥ ārūpyasamāpattīś catvāri smṛtyupasthānāni yāvad āryāṣṭāṅgo mārga prakṛtiśūnya iti dharman deśayati. trīṇi vimokṣamukhāny aṣṭau vimokṣā navānupūrvasamāpattayo. daśatathāgatabalāni catvāri vaiśāradyāni. catasraḥ pratisaṃvido mahāmaitrī mahākaruṇā mahāmuditā mahopekṣā aṣṭādaśāveṇikā buddhadharmā dvātṛṃśan mahāpuruṣalakṣaṇāni aśītir anuvyañjanāni prakṛtiśūnyān iti dharman deśayati. srotaāpattiphalaṃ sakṛdāgāmiphalam anāgāmiphalaṃ. arhattvaṃ pratyekabodhiḥ sarvākārajñatā sarvavāsanānusandhikleśaprahāṇaṃ prakṛtiśūny [f. 289b] am iti dharman deśayati. yadi punaḥ subhūte 'dhyātmaśūnyatā na prakṛtiśūnyābhaviṣyan na bodhisattvo mahāsattvaḥ prakṛtiśūnyāḥ sarvadharmā iti dharman deśayiṣyan. evaṃ bahirddhāśūnyatā ādhyātmabahirddhāśūnyatā śūnyatāśūnyatā paramārthaśūnyatā saṃskṛtaśūnyatā asaṃskṛtaśūnyatā atyantaśūnyatā anavarāgraśūnyatā avakāraśūnyatā prakṛtiśūnyatā sarvadharmaśūnyatā svalakṣaṇaśūnyatā na prakṛtiśūnyā bhavet? tad vināśitā prakṛtiśūnyatā bhaven, na ca prakṛtiśūnyatā vinaśyati. na kūṭastho bhavati. nāpi sā punar avakrāmati. tat kasya hetoḥ? na hi sā deśasthā na pradeśasthā, na hi sā kutaścid āgacchati na kvacid gacchati. eṣā sā dharmasthititā yatra na kasyacid dharmasya ācayo vā apacayo vā upalabhyate. hānir vā vṛddhir vā utpādo vā nirodho vā saṃkleśo vā vayavadānaṃ vā. eṣā sā prakṛtir dharmāṇāṃ yatra sthitvā bodhisattvā mahāsattvā anuttarasyai samyaksaṃbodhaye saṃpratiṣṭhante. na ca kasyacid dharmasya (AdSPG II 79) prasthānaṃ samanupaśyati na aprasthānaṃ. asaṃprasthitā. asthitā hi sarvadharmāḥ. eṣā sā dharmāṇāṃ dharmasthitā, tad bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran sarvadharmān prakṛtiśūnyān dṛṣṭvā na pratyudāvarttate 'nuttarasyāḥ samyaksaṃbodheḥ. tat kasya hetos? tathā hi sa na kasyacid dharmasya āvaraṇaṃ samanupaśyati. anāvaraṇān sarvadharmān samanupaśyati. tat kiṃ vicikitsiṣyaty anuttarasyā samyaksaṃbodheḥ. yatra prakṛtiśūnyatāyāṃ na sattva upalabhyate na sattvaprajñaptiṃ na ātmā na jīvo na poṣo na pudgalo na jantur na manujo na mānavo na kārako na kārāpako na vedako na vedayitā na utthāpako na janako na paśyaka upalabhyate. na rūpaṃ na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānam upalabhyate. evam ādhyātmikabāhyā dharmāḥ kartavyāḥ yāvad aśītir anuvyañjanāni.
(VIII 5,8) tadyathāpi nāma subhūte tathāgatanirmito nirmitasya bhikṣor bhikṣuṇyā vā upāsakasya vā upāsikāyā vā anuprabandhaṃ kalpaniyutaṃ dharman deśayet, tat kiṃ manyase subhūte api nu te nirmitā bhavyā srotaāpattiphalam anuprāptuṃ sakṛdāgāmiphalam anāgāmiphalaṃ vā arhattvaṃ vā pratyekabodhiṃ vā anuttarāṃ vā samyaksaṃbodhim anuprāptuṃ?
āha: no hīdaṃ bhagavan. tat kasya hetos? tathā hi teṣāṃ vastu nāsti.
bhagavān āha: evam etat subhūte evam etat. avastukānāṃ sarvadharmāṇāṃ katama sa sattvo yam bodhisattvo mahāsattvo niveśayet srotaāpattiphale vā sakṛdāgāmiphale vā anāgāmiphale vā arhattve vā pratyekabodhau vā anuttarāyāṃ vā samyaksaṃbodhau, anyatra viparyāsaparyavanaddhaḥ prajñā aviparyāse niveśayati pratiṣṭhāpayati. ya eva viparyāsa sa eva aviparyāsa. kalpaniṣyandam upādāya. avikalpaś ca aviparyāsa, yatra viparyāso nāsti tatra na ātmā na sattvo yāvan na janako na paśyakaḥ, tatra na rūpaṃ na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ yāvan na bodhiḥ, yatra na rūpaṃ na vedanā na saṃjñā na saṃskārā na vijñānaṃ. yāvan na bodhiḥ, eṣā sā prakṛtiśūnyatā. yatra sthitvā bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran viparyāsāṃ sattvān sattvasaṃjñāyāṃ mocayati. evaṃ rūpasaṃjñāyāt arūpasaṃjñāyān mocayati. yāvat sarvebhyaḥ sāsravebhyo dharmebhyo mocayati. (AdSPG II 80) ye 'pi te [f. 290a] anāsravā dharmās tadyathā catvāri smṛtyupasthānāni. catv