Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)adsp70-u.htmNguyên tác: Sanskrit

Kinh Bát-nhã Mười tám ngàn bài tụng, Phẩm 70-82 (Aṣṭādaśasāhasrikā Prajñāpāramitā, Parivarta 70-82)

Kinh thuộc hệ Bát-nhã Ba-la-mật-đa (Prajñāpāramitā), một trong những bộ kinh quan trọng nhất của Phật giáo Đại thừa, giảng về tánh Không (śūnyatā) và trí tuệ siêu việt. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 2 / 6 (50.000 ký tự/trang)
saṃbuddho 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya dharmacakraṃ pravartya aparimāṇāṃ sattvāṃ dvābhyāṃ yānābhyāṃ parinirvāpya na kaścid bodhisattvam upalabhate yam anuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau vyākārṣīt. sa āyusaṃskārān utsṛjya nirmitaṃ nirmāya anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛta, sa khalu punaḥ subhūte nirmitaḥ kalpasyātyayena bodhisattvaṃ mahāsattvaṃ vyākṛtya anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau parinirvāti. tasya ca parinirvṛtasya na kiñcid vastu upalabhyate. rūpaṃ vā vedanā vā saṃjñā vā saṃskārā vā vijñānaṃ vā. evam eva subhūte bodhisattvo mahāsattvo na sattvam upalabhate na sattvaprajñaptiṃ, sattvānāṃ ca arthaṃ karoti. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caraṃc chīlapāramitāṃ paripūrayati. yasyā paripūrṇatvād antargatā sarvadharmā bhavanti.
punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caraṃ. svapnopameṣu pañcasūpādānaskandheṣu sthitvā pratiśrutkompameṣu pratibhāsopameṣu māyopameṣu marīcyupameṣu nirmitopameṣu pañcasūpādānaskandheṣu sthittvā alakṣaṇakṣāntipāramitāṃ paripūrayati? kathaṃ ca subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ alakṣaṇeṣu dharmeṣu sthitvā kṣāntipāramitāṃ paripūrayati? iha subhūte bodhisattvo mahāsattvo dvābhyāṃ kṣāntibhyāṃ kṣāntipāramitāṃ paripūrayati. katamābhyāṃ dvābhyāṃ kṣāntibhyāṃ? adhivāsanakṣāntyā dharmāvabodhakṣāntyā ca. tatra katamā adhivāsanakṣāntir? yat prathamacittotpādam [f. 274a] upādāya yāvad bodhimaṇḍaniṣadanād antrāntarād bodhisattvasya mahāsattvasya sacet sarvasattvā āgamya āgamya ākrośeyu paribhāṣeran vā. asatyābhir vā paruṣābhir vāgbhiḥ samudācareyur loṣṭadaṇḍaśastraprahārān dadyus, tatra bodhisattvena mahāsattvena kṣāntipāramitāṃ paripūrayitukāmena ekacittotpādo 'pi kṣobhasahagato vyāpādasahagato vā notpādayitavyaḥ. teṣv eva sattveṣv atīva kartavyāḥ kleśarujārtā bateme sattvā, te mayā apāpacittam utpādiyatavyā. api tu mayaite śatrubhūtā skandhā parigṛhītā. yadyaivaṃ pratyavekṣate maitrāvān karuṇāyati iyam ucyate adhivāsanakṣāntiḥ. tatra katamā dharmāvabodhakṣāntiḥ? yat tāny api sattvān paramārthato nopalabhate. (AdSPG II 28) ko mā ākrośate paribhāṣate vā asatyābhir vā paruṣābhir vāgbhiḥ samudācarati loṣṭadaṇḍaśastraprahārān vā dadāti, māyopamā sarvasaṃskārā riktās tucchā vaśikā gaganakalpā ātmasattvajīvajantupuruṣapudgalamanujamānavavirahitāparikalpasamutthitās, te sarve vikalpā ko mā ākrośate vā paribhāṣate vā asatyābhir vā paruṣābhir vāgbhiḥ samudācarati. loṣṭadaṇḍaśastraprahārān vā dadāti, ahaṃ punar naivaṃ vikalpayiṣyāmi. svabhāvaśūnyatām upādāya paramārthaśūnyatām upādāyaiyam ucyate dharmāvabodhakṣāntiḥ. sa evam upaparīkṣamāṇa kṣāntipāramitāṃ paripūrayati, so 'nayā kṣāntipāramitayā paripūrṇayā anutpattikeṣu dharmeṣu kṣāntiṃ pratilabhate.
subhūtir āha: kaiṣā bhagavann anutpattikadharmakṣānti. kiṃ vā asya pramāṇaṃ. kiṃ vā jñānaṃ?
bhagavān āha: aṇur api subhūte yad dharmo notpadyate. tad ucyate anutpattikam iti. tatra yaj jñānaṃ tad ucyate kṣānti, yena jñānena anutpattikeṣu dharmeṣu kṣāntiṃ pratilabhate.
āha: yā ca bhagavaṃc chrāvakāṇāṃ yā ca pratyekabuddhānām amitpattikadharmakṣāntiḥ yā ca bodhisattvasya mahāsattvasya anutpattikadharmakṣānti. āsāṃ kṣāntīnāṃ kin nānākaraṇaṃ?
bhagavān āha: yac ca subhūte srotaāpannasya jñānaṃ yac ca prahāṇaṃ sā bodhisattvasya mahāsattvasya kṣānti. yat sakṛdāgāmino jñānaṃ ca prahāṇāṃ ca sā bodhisattvasya mahāsattvasya kṣānti. yad anāgāmino jñānaṃ ca prahāṇaṃ ca sā bodhisattvasya mahāsattvasya kṣānti. yad arhato jñānaṃ ca prahāṇaṃ ca sā bodhisattvasya mahāsattvasya kṣānti. yat pratyekabuddhasya jñānaṃ ca prahāṇaṃ ca sā bodhisattvasya mahāsattvasya kṣānti. idaṃ subhūte nānākaraṇaṃ śrāvakapratyekabuddhakṣāntyāś ca bodhisattvakṣāntyāś ca, sa khalu punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'nayaivaṃrūpayā kṣāntyā samanvāgata sarvaśrāvakapratyekabuddhān abhibhavati. sa evaiṣā kṣāntyām anutpattikadharmakṣāntyāṃ sthitvā bodhisattvamārge caran mārgākārajñatāṃ paripūrayati. yayā paripūrṇayā avirahito bhavati. saptatṛṃśatā bodhipakṣyair dharmaiḥ śūnyatānimittāpraṇihitaiḥ samādhibhiḥ. sa ābhi pañcabhir abhijñābhir avirahito bhavati. so 'virahitatvāt sattvān paripācayati. buddhakṣetraṃ ca pariśodhayati. sattvāṃś ca paripācya (AdSPG II 29) buddhakṣetraṃ ca pariśodhya ekakṣaṇasamāyuktayā [f. 274b] prajñayā sarvākārajñatām anuprāpnoti. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvo prajñāpāramitāyāṃ carann alakṣaṇakṣāntipāramitāṃ paripūrayati.
punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvo svapnopameṣu pañcasūpādānaskandheṣu sthitvā pratiśrutkopameṣu pratibhāsopameṣu māyopameṣu marīcyupameṣu nirmitopameṣu pañcasūpādānaskandheṣv alakṣaṇeṣu sthitvā kāyikaṃ caitasikaṃ ca vīryam ārabhate, sa kāyikena vīryeṇa bodhim abhinirharati. sa daśadikṣu lokadhātūn gatvā. buddhān bhagavataḥ paryupāste sattvānāṃ ca arthaṃ karoti. sa tena kāyikena vīryeṇa sattvān paripācya triṣu yāneṣu niveśayati. pratiṣṭhāpayati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ carann alakṣaṇavīryapāramitāṃ paripūrayati. sa caitasikena vīryeṇa anāsraveṇa mārgeṇa mārgaparyāpannena vīryapāramitāṃ paripūrayati. yatra paryāpannā sarvakuśaladharmā tadyathā catvāri smṛtyupasthānāni catvāri samyakprahaṇāni catvārardhipādā pañcendriyāṇi pañcabalāni saptabodhyaṅgāny āryāṣṭāṃgo mārgaḥ triṇi vimokṣamukhāni catvāri dhyānāni catvāry apramāṇāni catasraḥ ārūpyasamāpattayo 'ṣṭau vimokṣā navānupūrvasamāpattayo daśatathāgatabalāni catvāri vaiśāradyāni catasra pratisaṃvido mahāmaitriṃ mahākaruṇām aṣṭādaśāveṇikā buddhadharmā, yatra bodhisattvena mahāsattvena caratā sarvākārajñatā paripūrayitavyā yasyā paripūryā sarvavāsanānusandhiṃ prahāsyati, sa prahāya lakṣaṇapariniṣpattiṃ paripūrya samantaprabhatāṃ ca ārāgya dharmacakraṃ pravartayati. dvādaśākāraṃ triparivartaṃ, yasya pravartatena trisāhasramahāsāhasro lokadhātuḥ ṣaḍvikāraṃ kampiṣyate prakampiṣyate saṃprakampayiṣyate caliṣyati pracaliṣyati saṃpracaliṣyati. vedhiṣyati pravedhiṣyati saṃpravedhiṣyati. sarvo 'yaṃ trisāhasramahāsāhasro Iokadhātur udāreṇa avabhāsena sphariṣyati. tasya khalu punas tathāgatasya arhataḥ samyaksaṃbuddhasya yatra śabdo niścariṣyati yo so 'nuśrāvayiṣyate, tatra ye trisāhasramahāsāhasre lokadhātau sattvās tani śabdaṃ śroṣyanti. te sarve niyatā bhaviṣyanti tṛṣu yāneṣu, evaṃ bahukarā hi subhūte bodhisattvasya (AdSPG II 30) mahāsattvasya vīryapāramitā. vīryapāramitāyāṃ sthitvā bodhisattvena mahāsattvena sarvabuddhadharmā paripūrayitavyāḥ sarvākārajñatā anuprāptavyāḥ.
punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran svapnopameṣu pañcasūpādānaskandheṣu sthitvā pratiśrutkopameṣu pratibhāsopameṣu māyopameṣu marīcyupameṣu nirmitopameṣu pañcasūpādānaskandheṣu sthitvā samādhipāramitāṃ paripūrayati? kathaṃ ca subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran. svapnopameṣu pañcasūpādānaskandheṣu sthitvā pratiśrutkopameṣu pratibhāsopameṣu māyopameṣu marīcyupameṣu nirmitopameṣu pañcasūpādānaskandheṣu sthitvā samādhipāramitāṃ paripūrayati? iha subhūte [f. 275a] bodhisattvo mahāsattva prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. yāvac caturthaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. maitrīm upasaṃpadya viharati. karuṇāṃ muditām upekṣām upasaṃpadya viharati. ākāśānantyāyatanam upasaṃpadya viharati. vijñānānantyāyatanam ākiñcanyātanaṃ naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam upasaṃpadya viharati. śūnyatānimittāpraṇihitān samādhīn bhāvayati. vidyutopamaṃ samādhiṃ bhāvayati. samyaksamādhiṃ bhāvayati. vajropame samādhau sthitvā tathāgatasamādhiṃ sthāpayitvā yāvantaḥ kecanaḥ samādhayaḥ śrāvakasādhāraṇāḥ vā pratyekabuddhasādhāraṇāḥ vā ye 'py anye samādhisamāpattigaṇās tān sarvān kāyena spharitvā upasaṃpadya viharati. na ca tān samādhīn āsvādayati. na samāpattiphalaṃ. tat kasya hetoḥ? tathā hi sa bodhisattvo mahāsattvaḥ tān samādhīn alakṣaṇān jānāty abhāvasvabhāvān, tat katham alakṣaṇo dharma alakṣaṇan dharmam āsvādayati. katham abhāvo dharma abhāvaṃ dharmam āsvādayati? so 'nāsvādayan na kasyacit samādher vaśena upapadyate. rūpadhātau vā ārūpyadhātau vā. tat kasya hetoḥ? tathā hi sa tau dhātau nopalabhate. yo 'pi samāpadyeta yenāpi samāpadyeta tad api nopalabhate. so 'nupalabhamānaḥ alakṣaṇasamādhipāramitāṃ paripūrayati. so 'nayā samādhipāramitayā śrāvakapratyekabuddhabhūmīn atikrāmati.
subhūtir āha: kathaṃ bhagavaṃ bodhisattvo mahāsattva samādhipāramitāṃ paripūrya śrāvakapratyekabuddhabhūmī atikrāmati?
(AdSPG II 31)
bhagavān āha: tathā hi subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'dhyātmaśūnyatāyāṃ suśikṣitaḥ yāvat svalakṣaṇaśūnyatāyāṃ suśikṣitaḥ, na ceha śūnyatāsu kaścid dharma upalabbyate. yatra pratiṣṭhet. srotaāpattiphalaṃ vā sakṛdāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā arhattvaṃ vā pratyekabodhiṃ vā, yāpi sā sarvākārajñatā sāpi śūnyā śūnyatābhiḥ. sa ābhiḥ śūnyatābhiḥ bodhisattvo mahāsattvaḥ śrāvakapratyekabuddhabhūmī atikramya bodhisattvanyāmam avakrāmati.
āha: katamo bhagavan bodhisattvasya mahāsattvasya āma katamo nyāmaḥ?
bhagavān āha: sarvaḥ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya upalaṃbhaḥ. āmaḥ, sarvonupalaṃbho nyāmaḥ.
āha: katamo bhagavann upalaṃbhaḥ katamo 'nupalaṃbhaḥ?
bhagavān āha: rūpaṃ bodhisattvasya mahāsattvasya upalaṃbhaḥ. vedanāsaṃjñāsaṃskāravijñānaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya upalaṃbhaḥ. cakṣurūpaṇi ca śrotraṃ śabdāṃś ca ghrāṇaṃ gandhāṃś ca jihvarasāś ca kāyaḥ spraṣṭavyāni ca. mano dharmāṃś ca upalaṃbhaḥ. yāvat sarvākārajñatā upalaṃbhaḥ. āmaḥ. niyāmaḥ punaḥ subhūte yatraiṣāṃ dharmāṇāṃ pravyāhāro 'pi nopalabhyate. rūpasya yāvat sarvākārajñatāyā. tat kasya hetoḥ? thathā hi subhūte yo rūpasya svabhāva so 'pravyāhāraḥ, yāvad yaḥ sarvākārajñatāyā svabhāvaḥ so 'pravyāhāraḥ. ayaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya niyāmaḥ, sa niyāmāvakrānto bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvasamādhiḥ paripūrṇaḥ samādhivaśena api nopapadyate. prāg eva rāgaṃ vā doṣaṃ vā mohaṃ vā utpādayed yatra sthitvā tat karmābhisaṃskuryad yena karmābhisaṃskāreṇa pañcagatike saṃsāre patet iti nedaṃ sthānaṃ vidyate. anyatra māyopameṣu dharmeṣu sthitvā sarvasattvānām arthaṃ karoti. na ca sattvam upalabhate (AdSPG II 32) na māyāṃ, so 'nupalabhamāna sattvāṃś ca paripācayati. buddhakṣetraṃ ca parigṛhṇāti. [f. 275b] evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ samādhipāramitāṃ paripūrya yāvad dharmacakraṃ pravartayati. yaduta anupalaṃbhacakraśūnyatānimittāpraṇihitacakraṃ.
punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran svapnopamāṃ sarvadharmān parijānāti. pratiśrutkopamān pratibhāsopamān māyopamān marīcyupamān nirmitopamān sarvadharmān parijānāti.
(VII 4) āha: kathaṃ punar bhagavan bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran svapnopamān sarvadharmān parijānāti. pratiśrutkopamān pratibhāsopamān māyopamān marīcyupamān nirmitopamān sarvadharmān parijānāti?
bhagavān āha: iha subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran nāpi svapnam adrākṣīn na svapnadarśinaṃ. na pratiśrutkam adrākṣīn na pratiśrutkaśrotāraṃ, na pratibhāsam adrākṣīn na pratibhāsadarśinaṃ. na māyān adrākṣīn na māyādarśinaṃ. na marīcikam adrākṣīn na marīcikadarśinaṃ. na nirmitam adrākṣīn na nirmitadarśinaṃ. tat kasya hetoḥ? tathā hi viparyāsaḥ svapna pratiśrutka pratibhāso māyā marīcikā viparyāso nirmito, bālapṛthagjanānāṃ. arhat punar na svapnaṃ paśyati na svapnadarśinaṃ. yāvan na nirmitaṃ paśyati na nirmitadarśinaṃ. evaṃ yāvat pratyekabuddho bodhisattvo mahāsattva tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho naiva svapnaṃ paśyati na svapnadarśinaṃ. yāvan na nirmitaṃ paśyati na nirmitadarśinaṃ. tat kasya hetos? tathā hy abhāvasvabhāvāḥ sarvadharmāḥ parinirvāṇasamā asadbhūtatayāḥ. apariniṣpannāḥ sarvadharmāḥ asaṃbhūtatayā. tat kiṃ bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran bhāvasaṃjñī bhaviṣyati pariniṣpannasaṃjñī vā bhūtasaṃjñī vā nedaṃ sthānaṃ vidyate. tat kasya hetoḥ? na sā prajñāpāramitā syād yadi kasyacid dharmasya svabhāva upalabhyeta pariniṣpattir vā sadbhūtatā vā, evaṃ ca bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran rūpe na sajjate. yāvad vijñāne na sajjate, kāmadhātau na sajjate. rūpadhātau na sajjate. ārūpyadhātau na sajjate. dhyānavimokṣasamādhisamāpattiṣu na sajjate. caturṣu smṛtyupasthāneṣu na sajjate yāvad āryāṣṭāṅge mārge na sajjate. śūnyatāyāṃ na sajjate. ānimittasamādhāv apraṇihite samādhau na sajjate. dānapāramitāyāṃ (AdSPG II 33) na sajjate. śīlapāramitāyāṃ kṣāntipāramitāyāṃ vīryapāramitāyāṃ samādhipāramitāyāṃ na sajjate. sa iha prajñāpāramitāyāṃ sthita prathamaṃ bhūmiṃ paripūrayati. tatra ca cchandarāgaṃ notpādayati. tat kasya hetoḥ? tathā hi sa tān bhūmīn nopalabhate. tat kiṃ tatra cchandarāgam utpādayiṣyati, yāvad daśamīṃ bhūmiṃ paripurayati. tatra ca cchandarāgaṃ notpādayati. tat kasya hetos? tathā hi sa tān bhūmīn nopalabhate. tat kiṃ tatra cchandarāgam utpādayiṣyati. sa prajñāpāramitāyāṃ carati. tāṃ ca prajñāpāramitāṃ nopalabhate. so 'nupalaṃbhāyāṃ caran sarvadharmāṃś ca tatra prajñāpāramitāyām antargatān paśyati. tāṃś ca dharmān nopalabhate. tat kasya hetos? tathā hi te ca dharmā sā ca prajñāpāramitā advayam advaidhīkāraṃ. tat kasya hetos? tathā hi teṣāṃ dharmāṇāṃ na kaścid bhedo 'sti. dharmadhātunirdeśena tathatānirdeśena [f. 276a] bhūtakoṭinirdeśena. asaṃbhinnāḥ sarvadharmāḥ.
āha: asaṃbhinnānāṃ bhagavan sarvadharmāṇāṃ kathaṃ kuśalākuśalānāṃ dharmāṇāṃ nirdeśo bhavati. kathaṃ laukikalokottarāṇāṃ dharmāṇāṃ nirdeśo bhavati. kathaṃ sāsravānāsravāṇāṃ dharmāṇāṃ nirdeśo bhavati. kathaṃ saṃskṛtāsaṃskṛtānāṃ dharmāṇāṃ nirdeśo bhavati?
bhagavān āha: tat kiṃ manyase subhūte yā dharmāṇāṃ dharmatā. api nu tatra kasyacid dharmasya. pravyāhāro 'sti. saṃskṛtasya vā asaṃskṛtasya vā. srotaāpattiphalasya vā sakṛdāgāmiphalasya vā. anāgāmiphalasya vā arhattvasya vā. pratyekabodher vā bodher vā.
āha: no hīdaṃ bhagavan.
bhagavān āha: tad anena api te subhūte paryāyeṇa evaṃ veditavyaṃ. asaṃbhinnāḥ sarvadharmāḥ alakṣaṇā anutpādo 'prādurbhāvāḥ sarvadharmā, na me subhūte pūrvaṃ bodhisattvacārikāṃ caratā kasyacid dharmasya svabhāva upalabdho rūpam iti vā vedaneti vā saṃjñeti vā saṃskāra iti vā. vijñānam iti vā. yāvat saṃskṛtam iti vā asaṃkṛtam iti vā. yāvat srotaāpattiphalam iti vā. yāvad bodhir iti vā. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carati prathamacittotpādam upādāya. yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyate. anupalaṃbhayogena. sarvadharmāṇāṃ ca svabhāvakuśalena bhavitavyaṃ. sarvadharmasvabhāvakuśalo hi bodhisattvo mahāsattva bodhimārgaṃ (AdSPG II 34) ca paripūrayati. sattvāṃś ca paripācayati. buddhakṣetraṃ ca parigṛhṇāti. yatra sthitvā anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhya tathā sattvān vinayati. yathā vinītās tṛṣu bhaveṣu na dṛśyante. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caritavyam alakṣaṇayogena. ((72))
(AdSPG II 35)
VIII dharmakāya abhisamaya
parivarta 73.
(VIII 4) atha āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: kathaṃ bhagavan svapnopamānāṃ sarvadharmāṇām avastukānām abhāvasvabhāvānāṃ svalakṣaṇaśūnyānāṃ vyavasthānaṃ bhavati. ime kuśalā dharmā ime akuśalā dharmā ime laukikā ime lokottarā ime sāsravā ime anāsravā ime saṃskṛtā ime asaṃskṛtā ime srotaāpattiphalasākṣātkriyāyai saṃvartante. ime sakṛdāgāmiphalasākṣātkriyāyai ime 'nāgāmiphalasākṣātkriyāyai ime 'rhatphalasākṣātkriyāyai saṃvartante. ime pratyekabodhaye saṃvartante. ime 'nuttarasyai samyaksaṃbodhaye saṃvartante? evaṃ kathaṃ pratiśrutkopmānāṃ pratibhāsopamānāṃmāyopamānāṃ marīcyupamānāṃ nirmitopamānām avastukānām abhāvasvabhāvānāṃ svalaksaṇaśūnyānāṃ vyavasthānaṃ bhavati. ime kuśalā dharmā ime akuśalā yāvad ime 'nuttarasyai samyaksaṃbodhaye saṃvartante?
bhagavān āha: iha subhūte bālo 'śrutavān pṛthagjanaḥ. svapnam upalabhate. svapnadarśinam apy upalabhate. yāvan nirmitam upalabhate nirmitadarśinam apy upalabhate. sa svapnam upalabhya svapnadarśinam apy upalabhya: yāvan nirmitam upalabhya nirmitadarśinam apy upalabhya kuśalasaṃskārān abhisaṃskaroti. kāyena vācā manasā, akuśalasaṃskārān abhisaṃskaroti. kāyena vācā manasā, āneñjyān abhisaṃskārān [f. 276b] abhisaṃskaroti kāyena vācā manasā, tad bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran dvayo śūnyatayo sthitvā, atyantaśūnyatāyām anavarāgraśūnyatāyāṃ ca, sattvānāṃ dharman deśayati. śūnyaṃ traidhātukam etan, nāsty atra rūpaṃ vā vedanā vā saṃjñā vā. saṃskārā vā vijñānaṃ vā, skandhā vā dhātavo vā āyatanāni vā, svapna eṣa pratiśrutkaiṣā pratibhāṣa eṣa māyaiṣā marīcikaiṣā (AdSPG II 36) nirmitam etat. nāsti skandhā vā dhātavo vā āyatanāni vā. nāsty atra svapno na svapnadarśī na pratiśrutkā na pratiśrutkā śrotā. na pratibhāso na pratibhāsadarśī. na māyā na māyādarśī, na marīcika na marīcikadarśī. na nirmitaṃ na nirmitā. api tu khalu sarva ete dharmā avastukā abhāvasvabhāvās, tad yūyam askandheṣu skandhadarśina. adhātuṣu dhātusaṃjñina. anāyataneṣv āyatanasaṃjñina. api tu khalu pratītyasamutpannā ete sarvadharmā viparyāsasamutthitā karmavipākaparigṛhītā. kiṃ punar yūyam atra avastukeṣu dharmeṣu vastusaṃjñino bhavata. tad bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena ye matsariṇaḥ sattvās tān matsaryād vinivartya dānapāramitāyāṃ niyojayati. teṣāṃ ca dānaparityāgo mahābhogatāyai saṃvartate. sa tāṃś tataḥ uccālya śīlapāramitāyāṃ niyojayati. teṣāṃ tac chīlasamādānaṃ svargopapattaye saṃvartate. sa tataḥ uccālya samādhau niyojayati. teṣāṃ samādhibrahmalokopapattaye saṃvartate. evaṃ prathamā dhyānā dvitīye dhyāne dvitīyā dhyānā tṛtīye dhyāne. tṛtīyā dhyānā caturthe dhyāne. caturthād dhyānād ākāśānantyāyatanasamāpattau. vijñānantyāyatanasamāpattau. ākiṃcanyāyatanasamāpattau naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpauau niyojayati. sa tato hīnād dānād dānaphalāc ca anekaparyāyeṇa vivecya anupadhiśeṣe nirvāṇadhātav āśvāsayati niveśayati pratiṣṭhāpayati. sa tataḥ śīlāc ca śīlaphalāc ca anekaparyāyeṇa vivecya anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau pratiṣṭhāpayati. sa tataḥ samādheś ca samādhiphalāc ca anekaparyāyeṇa vivecya anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau pratiṣṭhāpayati. caturṣu smṛtyupasthāneṣu caturṣu samyakprahāṇeṣu caturṣv iddhipādeṣu pañcasv indriyeṣu pañcasu baleṣu saptasu bodhyaṅgeṣu āryāṣṭāṅge mārge triṣu vimokṣamukheṣv aṣṭāsu vimokṣeṣu navasv anupūrvasamāpattiṣu daśasu tathāgatabaleṣu caturṣu vaiśāradyeṣu catasṛṣu pratisaṃvitsu mahāmaitryāṃ mahākaruṇāyām aṣṭādaśaṣv āveṇikeṣu buddhadharmeṣv aśvāsayati niveśayati vinayati pratiṣṭhāpayati. sa ebhir anāsravair dharmair arūpibhir anidarśanair apratighair ye srotaāpattiphalaṃ prārthayanti tān (AdSPG II 37) srotaāpattiphale pratiṣṭhāpayati. yāvad ye 'rhattvaṃ prārthayanti tān arhattve pratiṣṭhāpayati. ye pratyekabodhiṃ prārthayanti tān pratyekabodhau pratiṣṭhāpayati. ye 'nuttarāṃsamyaksaṃbodhiṃ prārthayanti teṣāṃ bodhimārgam ācaṣṭe upadiśati samuttejayati. saṃpraharṣayati. pratiṣṭhāpayati, evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran svapnopamānāṃ [f. 277a] sarvadharmāṇām avastukānām abhāvasvabhāvānāṃ svalakṣaṇaśūnyānāṃ vyavasthānaṃ karoti.
evam ukte āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: āścaryam idaṃ bhagavann adbhutadharmo yatra hi nāma bodhisattvo mahāsattva iha gaṃbhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ carann abhāvasvabhāvānāṃsarvadharmāṇām atyantaśūnyānām anavarāgraśūnyānāṃ sarvadharmāṇāṃ vyavasthānaṃ karoti, ime kuśalā dharmā ime akuśalā dharmā ime sāsravā dharmā ime anāsravā dharmāḥ yāvad ime saṃskṛtā dharmā ime asaṃskṛtā dharmāḥ.
bhagavān āha: evam etat subhūte evam etat. āścaryam idaṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānām abdhutadharmo yadi iha gaṃbhīrāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ caranto dharmāṇāṃ vyavasthānaṃ kurvanti. sacet punas tvaṃ subhūte janīyāye bodhisattvasya mahāsattvasya āścaryādbhuto dharmas tatsarvaśrāvakapratyekabuddhais tasya bodhisattvasya mahāsattvasya na sukaraḥ pratyupakāraḥ kartuṃ. na yuṣmābhiḥ sarvair api bodhisattvasya mahāsattvasya śakyaṃ sa dharmo 'bhibhavituṃ.
subhūtir āha: katamo bhagavan bodhisattvasya mahāsattvasya abdhutadharma yaḥ sarvaśrāvakapratyekabuddhānāṃ na saṃvidyate?
bhagavān āha: tena hi subhūte śṛṇu sādhu ca suṣṭu ca manasikuru, bhāṣiṣye 'haṃ te. iha subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran vipākīyāsu ṣaṭsu pāramitāsu sthitvā pañcasu ca abhijñāsu saptatṛṃśati ca bodhipakṣyeṣu dharmeṣu dhāraṇīmukheṣu samādhimukheṣu ca daśasu tathāgatabaleṣu caturṣu vaiśāradyeṣu catasṛṣu pratisaṃvitsu mahāmaitryāṃ mahākaruṇāyām aṣṭādaśaṣv āveṇikeṣu buddhadharmeṣu sthitvā diśvidikṣu lokadhātūṃ gatvā ye sattvā dānena (AdSPG II 38) anugrahītavyās tān dānena anugṛhṇāti. ye śīlena ye kṣāntyā ye vīryeṇa ye samādhinā ye prajñayā ye prathamena dhyānena ye dvitīyena ye tṛtīyena ye caturthena ye ākāśānantyāyatanasamāpattyā vijñānānantyāyatanasamāpattyā ākiṃcanyāyatanasamāpattyā naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpattyā anugrahītavyās tāṃs tathaiva anugṛhṇāti. ye maitryānugrahītavyās tāṃ maitryānugṛhṇāti ye karuṇayā ye muditayā ye upekṣayānugrahītavyās tān upekṣayānugṛhṇāti. ye caturṣu smṛtyupasthānaiś caturbhiḥ samyakprahāṇaiś caturbhir iddhipādaiḥ pañcabhir indriyaiḥ pañcabhir balaiḥ saptabhir bodhyaṅgair āryāṣṭāṃgena mārgeṇānugrahītavyā ye śūnyatayā samādhinā ye ānimittena samādhinā ye apraṇihitena samādhinā anugrahītavyās tān apraṇihitena samādhinā anugṛhṇāti.
subhūtir āha: kathaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvo dānena sattvān anugṛhṇāti?
bhagavān āha: iha subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran dānaṃ dadāty, annam annārthikebhyaḥ pānaṃ pānārthikebhyo mālyaṃ mālyārthikebhyaḥ gandhaṃ gandhārthikebhyo vilepanaṃ vilepanārthikebhyo: vastraṃ vastrārthikebhyaḥ śayyāsanaṃ śayyāsanārthikebhyo yāvad anyatarānyatarāṃ manuṣyakāṃ pariṣkārān dadāti. yathaiva tathāgatayā arhate samyaksaṃbuddhāya dadāti. tathaiva pratyekabuddhebhyo 'rhadbhyo 'nāgāmibhyaḥ sakṛdāgāmibhyaḥ srotaāpannebhyaḥ samyaggatebhyaḥ samyakpratipannebhyaḥ tathaiva manuṣyabhūtebhya. tathaiva tiryagyonigatebhyaḥ sarvebhyaḥ anānātvasaṃjñām upasthāpya dānaṃ dadāti. tat kasya hetoḥ? tathāpy anānātvaṃ sarvadharmāḥ, so 'nānātvaṃ dānaṃ dattvā anānātvasya dharmasya lābhī bhaviṣyati. yaduta sarvākārajñatāyā. sacet punar subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya tiryagyonigataṃ [f. 277b] prāṇikam adakṣiṇīyaṃ dṛṣṭvā evaṃ cittam utpadyeta, samyaksaṃbuddho me dakṣiṇīyo na tiryagyonigata iti. na bodhisattvadharmo bhavet. tat kasya hetoḥ? na hi bodhisattvo mahāsattvo bodhaye cittam utpādy evam anuttarasyai samyaksaṃbodhaye saṃprasthita, ime mayā (AdSPG II 39) sattvā dānena anugrahītavyā ime na anugrahītavyā te dānena anugṛhītā kṣatriyamahāsālakuleṣu upapatsyante brāhmaṇamahāsālakuleṣu upapatsyante gṛhapatimahāsālakuleṣu upapatsyante. te tenaiva dānena anugṛhītā anupūrveṇa tribhir yānair anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvāsyanti. saced bodhisattvaṃ mahāsattvaṃ sarvo janakāyor vādhyaṃ yāceta, tatra bodhisattvena mahāsattvena nānyaṃ cittaṃ notpādayitavyaṃ. dātavyaṃ vā na dātavyam ity, avikopitamānasena. dātavyam eva tasmai janapadakāyāyaḥ. tat kasya hetos? tathā hi sa janapadakāyasya arthe 'nuttarasyai samyaksaṃbodhaye saṃprasthitaḥ. sacet punaḥ vikalpayed garhyo bhavet teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ teṣāṃ ca bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ pratyekabuddhānām arhatāṃ śaikṣāṇāṃ sadevamānuṣyāsurasya ca lokasya, kena kilādhyīṣṭa: sarvasattvānāṃ trāṇaṃ bhava layanaṃ śaraṇaṃ parāyaṇam iti.
punar aparaṃ subhūte saced bodhisattvasya mahāsattvasya manuṣyabhūto vā amanuṣyabhūto vā āgamya aṅgapratyaṅgāni cchetuṃ yāceta taṃ tadā tena na dvitīyaṃ cittam utpādayitavyaṃ. dāsye vā na dāsye vā. tat kasya hetoḥ? tathā hi tena bodhisattvena mahāsattvena sattvānām arthāya saṃcintya āśrayaḥ parigrahītaḥ. anena me ātmabhāvena sarvasattvānām arthaḥ kartavyaḥ. tenaivaṃ cittam utpādayitavyaṃ, yeṣām arthe mayā ātmabhāvaḥ upādattas te ayācitam eva gṛhītvā gacchatuṃ. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ śikṣitavyaṃ.
punar apraṃ subhūte bodhisattvena mahāsattvena yācanakaṃ dṛṣṭvaivaṃ cittam utpādayitavyaṃ, ko veha dadāti kasmai vā dīyate kiṃ vā dīyate, sarveṣām eṣāṃ dharmāṇāṃ svabhāvo nopalabhyate. (AdSPG II 40) tat kasya hetoḥ? tathā hy ete dharmā atyantaśūnyatayā śūnyā. na hi śūnyatā kaścid dadāti vā āharate vā. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ śikṣitavyaṃ. yaduta adhyātmaśūnyatāyāṃ vā bahirdhāsūnyatāyāṃ vā. adhyātmabahirdhāśūnyatāyāṃ vā śūnyatāśūnyatāyāṃ vā paramārthaśūnyatāyāṃ vā prakṛtiśūnyatāyāṃ vā sarvadharmaśūnyatāyāṃ vā yāvat svalakṣaṇaśūnyatāyāṃ vā, sa iha śūnyatāyāṃ sthitvā yad dānaṃ dāsyati. tasya satatasamitaṃ dānapāramitāparipūrir bhaviṣyati. so 'nayā dānapāramitayā paripūryā na adhyātmikabāhyeṣu dharmeṣu cchidyamāneṣu vā bhidyamāneṣu vā evaṃ cittam utpādayiṣyati. na kaścit chinatti vā bhinatti vā.
(VIII 5,1a). iha ahaṃ subhūte adrākṣaṃ buddhacakṣuṣā lokaṃ vyavalokayati pūrvasyāṃ diśi gaṅgānadīvālukopameṣu lokadhātuṣu bodhisattvān mahāsattvān saṃcintya mahānarakāt prapatya tāni mahānarakaduḥkāny upaśamayya tribhiḥ prātihāryais teṣāṃ nārakāṇāṃ sattvānāṃ dharman deśayanti. ṛddhiprātihāryeṇa ādeśanāprātihāryeṇa anuśāsanīprātihāryeṇa ca. tāni narakaduḥkhāny upaśamayya ādeśanāprātihāryeṇa dharman deśayanty anuśāsanī [f. 278a] prātihāryeṇa ca. te bodhisattvā mahāsattvā mahāmaitryā ca mahākaruṇayā ca mahāmuditayā ca mahopekṣayā ca dharman deśayanti. tatas te nairayikā sattvās teṣāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānām antike cittaṃ prasādya tato mahānarakebhyo vyutthisthante. te tato mahānarakebhyo vyutthāya devamanuṣyāṇāṃ sabhāgatāyai upapadyante. anupūrveṇa ca tribhiḥ prātihāryair duḥkhasya antaṃ kurvanti. evaṃ dakṣiṇasyāṃ paścimāyām uttarasyām adhastād upariṣṭād anuvidikṣu lokadhātuṣu kartavyaṃ.
(VIII 5,1b) yāvad iha ahaṃ subhūte buddhacakṣuṣā lokaṃ vyavalokayann adrākṣaṃ gaṅgāndīvālukopameṣu lokadhātuṣu bodhisattvān mahāsattvān buddhānāṃ bhagavatām upasthāyakāni, tāṃs te bodhisattvā mahāsattvā buddhān bhagavata upatiṣṭhanti tīvrayā bhaktyā priyeṇa na apriyeṇa manāpena na amanāpena gauraveṇa na agauraveṇa. (AdSPG II 41) yac ca te buddhā bhagavanto dharmaṃ bhāṣante tan te bodhisattvā mahāsattvā udgṛhṇanti. udgṛhya dhārayanti. na jātu vipraṇāśayanti. yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhyante. evaṃ dakṣiṇasyāṃ paścimāyām uttarasyām adhastād upariṣṭād anuvidikṣu lokadhātūsu.
iha punar ahaṃ subhūte buddhacakṣuṣā lokaṃ vyavalokayann adrākṣaṃ pūrvasyāṃ diśi gaṅgānadīvālukopaṃcṣu lokadhātuṣu bodhisattvā mahāsattvās tairyagyonikānāṃ sattvānām arthāya ātmaparityāgān kurvataḥ. tatra te bodhisattvā mahāsattvā aṅgapratyaṅgāni cchitvā cchitvā daśasu dikṣu vikṣipanti. tad ye tairyagyonigatāḥ sattvās teṣāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ māṃsāni khadanti. te teṣāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānām antike maitriṃ pratilabhante. te tena maitrīpratilaṃbhena tatas tiryagyone vyutthiṣṭhante. vyutthāya devamanuṣyeṣu upapadyante. tatra upapannā buddhān bhagavataḥ ārāgayanti. te tān. buddhān bhagavataḥ upatiṣṭhanti. te teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatām antikād dharmaṃ śrutvā tathātvāya pratipadyante. te 'nupūrveṇa anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvānti. tribhir yānaiḥ śrāvakayānena vā pratyekabuddhayānena vā mahāyānena vā. evaṃ bahukarā hi subhūte bodhisattvā mahāsattvā ye 'nuttarasyai samyaksaṃbodhaye cittam utpādayanti. utpādya tathatvāya pratipadyante. evaṃ dakṣiṇasyāṃ paścimāyām uttarasyām adhaṣṭād upariṣṭād anuvidikṣu yāvad anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvāsyati.
(VIII 5,1c) iha ahaṃ subhūte buddhacakṣuṣā lokaṃ vyavalokayann adrākṣaṃ pūrvasyāṃ diśi gaṅgānadīvālukopameṣu lokadhātuṣu bodhisattvān mahāsattvān pretavaiṣayikānāṃ sattvānāṃ teṣu pretaviṣayeṣu yāni duḥkhāni tāni sarvāṇi pratipraśraṃbhayanti. tatra te pretavaiṣayikāḥ sattvās teṣāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānām antike maitraṃ cittam utpādya tataḥ pretayoner vyutthiṣṭhante. te tataḥ pretayoner vyutthāya devaloke manuṣyaloke ca upapadyante. na ca kadācid buddhair bhagavadbhir virahitā bhavanti yāvan na anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtā bhavanti. evaṃ samantād daśasu dikṣu kartavyaṃ. evaṃ mahākaruṇāvihāri subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ sattvānām arthāya pratyupasthito yaduta parinirvāpanārthāya.
(VIII 5,1d) iha punar ahaṃ subhūte buddhacakṣuṣā lokaṃ vyavalokayann (AdSPG II 42) adrākṣan [f. 278b] pūrvasyān diśi gaṅgānadīvālukopameṣu lokadhātuṣu bodhisattvān mahāsattvāṃś cāturmahārājakāyikānān devānān dharman deśayantas trāyastriṃśānāṃ devānāṃ yāmānāṃ tuṣitānāṃ nirmāṇaratīnāṃ parinirmitavaśavarttināṃ devānāṃ dharman deśayantaḥ, tat te devaputrās teṣāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānām antikād dharmaṃ śrutvā anupūrveṇa tribhir yānair parinirvṛtāś ca parinirvānti ca parinirvāsyanti ca. tatra subhūtetye devaputrā udārikaiḥ pañcabhiḥ kāmaguṇair adhimūrcchitās, teṣāṃ tāni vimānāny ādīpya dharman deśayanti, anityā khalu mārṣaḥ sarvasaṃskārā duḥkhā anātmāno dhruvā anāśvāsikā vipariṇāmadharmaṇaḥ, kaḥ saṃskāreṣu viśvastamanā viharet. evaṃ samastadaśadikṣu kartavyaṃ.
iha punar ahaṃ subhūte buddhacakṣuṣā lokaṃ vyavalokayann adrākṣaṃ bodhisattvān mahāsattvān pūrvasyāṃ diśi gaṅgānadīvālukopameṣu lokadhātuṣu ye brahmadṛṣṭāv abhiniviṣṭās tāṃs tebhyo dṛṣṭigatebhyo vivecayanti. kathaṃ bho mārṣā śūnyeṣu sarvadharmeṣu dṛṣṭīr utpādayatha. riktakeṣu tucchakeṣu sarvadharmeṣu dṛṣṭīr utpādayatha: evaṃ subhūte bodhisattvā mahāsattvā mahākaruṇāyāṃ sthitvā sattvānāṃ dharman deśayanti. āścaryam idaṃ subhūte bodhisattvānāṃ mahāsattvānām abdhutadharmaḥ. evaṃ dakṣiṇasyāṃ paścimāyām uttarasyām adhastād upariṣṭād anuvidikṣu.
(VIII 5,le) iha āhaṃ subhūte buddhacakṣuṣā lokaṃ vyavalokayann adrāksaṃ bodhisattvān mahāsattvān pūrvasyān diśi gaṅgānādīvalukopameṣu lokadhātuṣu manuṣyāṃs caturbhiḥ saṃgrahavastubhiḥ saṃgṛhṇataḥ. katamaiś caturbhiḥ? (I) dānena, (II) priyavadyatayā, (III) arthacaryayā, (IV) samanārthatayā. [see on pp. 43-4. E.C.]
(I) kathaṃ ca subhūte bodhisattvo mahāsattva dānena sattvān saṃgṛhṇāti? iha subhūte bodhisattvo mahāsattvo dvābhyāṃ dānābhyāṃ sattvān saṃgṛhṇāti. katamābhyāṃ dvābhyāṃ? yaduta (la) āmiṣadānena ca (Ib) dharmadānena ca.
(AdSPG II 43)
(la) kathaṃ ca subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ āmiṣadānena sattvān saṃgṛhṇāti? iha subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran. suvarṇaṃ vā rūpyaṃ vā maniṃ vā muktā vā. śaṅkhā vā śilān vā pravāḍaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā. annaṃ vā pānaṃ vā yānaṃ vā vastraṃ vā gandhaṃ vā mālyaṃ vā vilepanaṃ vā śayanaṃ vā āsanaṃ vā prājīvikaṃ vā striyo vā puruṣān vā aśvān vā hastino vā vā ātma [nnaīvanyatannaivam] anuśrāvayati: eta bho sattvā yathā (AdSPG II 44) tānavakam eva mayā citakam eva gṛhītvā gacchataḥ hāratha sa tad dānaṃ dattvā buddhaṃ śaraṇaṃ gamayati. dharmaṃ śaranaṃ gamayati. saṃghaṃ śaraṇaṃ gamayati. kāṃścit pañcaśikṣāpadāni grāhayati. kāṃścid aṣṭāṅgasamanvāgatam upavaṣam upavasati. kāṃścid daśakuśaleṣu karmapatheṣu pratiṣṭhāpayati kāṃścit prathame dhyāne. yāvan naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpattau samādāpayati. kāṃścin maitryāṃ karuṇāyāṃ muditāyām upekṣāyāṃ samādāpayati. kāṃścid buddhānusmṛtyāṃ dharmānusmṛtyāṃ saṃghānusmṛtyāṃ śilānusmṛtyāṃ tyāgānusmṛtyāṃ devatānusmṛtyāṃ samādāpayati. kāṃści śubhādikāsu saṃjñāsu samutthāya pratyaveksaṇāṃ samādāpayati. kāṃścid ākāreṣu. kāṃścic caturṣu smṛtyupasthāneṣu. kāṃścic caturṣu samyakprahāṇeṣu. kāṃścic caturṣv ṛddhipādeṣu. kāṃści pañcasv indriyeṣu. kāṃści pañcasu baleṣu. kāṃścit saptasu bodhyaṅgeṣu kāṃścid āryāṅge mārge. kāṃścic chūnyatānimittāpraṇihiteṣu samādhivimokṣamukheṣu kāṃścid aṣṭāsu vimokṣeṣu kāṃścin navasv anupūrvasamāpattiṣu. kāṃścid daśasu tathāgatabaleṣu. kāṃścic caturṣu [f. 279a] vaiśāradyeṣu kāṃcic catasrasu pratisaṃvitsu kāṃcin mahāmaitryāṃ mahākaruṇāyāṃ kāṃścid aṣṭādaśasv āveṇikeṣu buddhadharmeṣu kāṃścid dvātṛṃśamahāpuruṣalaksaṇapariniṣpattau kāṃścid aśītyanuvyañjaneṣu kāṃścit srotaāpattiphale kāṃścit sakṛdāgāmiphale. kāṃścid anāgamīphale kāṃścid arhattve kāṃścit pratyekabodhau (AdSPG II 45) pratiṣṭhāpayati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran sarvasattvānām āmiṣadānaṃ dadāty uttare ca yogakṣeme pratiṣṭhāpayati. ayaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya āścaryādbhutadharmaḥ.
(Ib) kathaṃ ca subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran sattvān dharmadānena anugṛhṇāti? dve ime subhūte dharmadāne (Iba) laukikaṃ ca (Ibb) lokottaraṃ ca.
(Iba) tatra katarat subhūte laukikan dharmadānaṃ? yā laukikānāṃ dharmāṇām ācakṣaṇā deśanā saṃprakāśanā. tadyathā aśubhaparivartakasya, caturṇāṃ dhyānānāṃ caturṇāṃ brahmavihārāṇāñ catasṛṇām ārūpyasamāpattīnāṃ, ye 'pi kecid anye laukikā dharmā sādhāraṇā. bālapṛthagjanair, idaṃ subhūte laukikan dharmadānaṃ. sa khalu punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattva idaṃ laukikaṃ dharmadānaṃ dattvā anekaparyāyeṇa tataḥ samādānād vivecayati. vicevya upāyakauśalena āryadharmeṣu pratiṣṭhāpayaty āryadharmāṇāñ ca phale. katame ca āryadharmā katamac ca āryadharmāṇāṃ phalaṃ? āryadharmā ucyante saptatṛṃśad bodhipakṣyā dharmās trīṇi vimokṣamukhāni, āryadharmāṇāṃ phalaṃ srotaāpattiphalaṃ. yāvad arhatvaṃ. api tu khalu subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya āryadharmā yat srotaāpattiphale jñānaṃ yāvad arhattve jñānaṃ. pratyekabodhau jñānaṃ. yāvat saptatṛṃśati bodhipakṣyeṣu dharmeṣu jñānaṃ yāvad daśasu tathāgatabaleṣu jñānaṃ. yāvan mahāmaitryāṃ mahākaruṇāyāṃ mahāmuditāyāṃ mahopekṣāyāṃ jñānaṃ. ye 'py anye laukikalokottarā dharmā sāsravānāsravā saṃskṛtā asaṃskṛtā dharmās tatra yaj jñānaṃ yāvat sarvākārajñatā ima ucyante bodhisattvasya mahāsattvasya āryadharmāḥ. katamac ca bodhisattvasya mahāsattvasya āryadharmāṇāṃ phalaṃ? yāvat sarvavāsanānusandhiprahāṇam idam ucyate bodhisattvasya mahāsattvasya āryadharmāṇāṃ phalaṃ.
athāyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: kiṃ punar bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvākārajñatām anuprāpnoti?
bhagavān āha: evam etat subhūte evam etad, bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvākārajñatām anuprāpnoti.
(AdSPG II 46)
āha: yadi bhagavan bodhisattvo mahāsattva sarvākārajñatām anuprāpnoti. tad bodhisattvasya mahāsattvasya tathāgatasya ca kiṃ nānākaraṇaṃ?
bhagavān āha: asti nānākaraṇaṃ.
āha: kataman nānākaraṇam iti?
bhagavān āha: bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvākārajñatām anuprāpnoti. tathāgataḥ punaḥ prāptajñāna ucyate. tat kasya hetoḥ? na hy anyad bodhisattvasya cittam upalabhyate 'nyas tathāgatasya arhataḥ samyaksaṃbuddhasya yatra sthitvā sarvadharmeṣv anandhakāratā anuprāptā. idaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya laukikan dharmadānaṃ, yaduta niśraya bhavati. lokottaradharmadānaṃ. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ sattvān laukike dharmadāne niyojya upāyakauśalena yāvat sarvākārajñatāyāṃ pratiṣṭhāpayati.
(VIII 5,2) (Ibb) katamac ca subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya lokottaraṃ dharmadānam asādhāraṇaṃ sarvabālapṛthagjanaiḥ. tadyathā (la) catvāri smṛtyupasthānāni (1b) catvāri samyakprahāṇāni, [f. 279b] (1c) catvāra ṛddhipādāḥ, (1d) pañcendriyāṇi (1e)pañcabalāni, (1f) sapta bodhyaṅgāni, (lg) āryāṣṭāṅgo mārgaḥ, (A) triṇi vimokṣamukhāni, (3) aṣṭau vimokṣā, (4) nava anupūrvasamāpattayaḥ, (13) daśa tathāgatabalāni, (14) catvāri vaiśāradyāni, (10)catasraḥ pratisaṃvido, (B) mahāmaitrī (19) mahākaruṇā, (20) aṣṭādaśāveṇikā buddhadharmāḥ, (C) dvātṛṃśan mahāpuruṣalakṣaṇāny, (D) aśītim anuvyañjanāni, (E) pañcadhāraṇīmukhaśatāni, (F) samādhimukhaśatāni. idam ucyate lokottaraṃ dharmadānaṃ na laukikaṃ.
(la) katamāni ca subhūte catvāri smṛtyupasthānāni? yaduta (i) adhyātmakāye kāyānupaśyī viharati. bahirddhākāye kāyānupaśyī viharaty, adhyātmabahirddhā kāye kāyānupaśyī viharaty, ātāpī saṃprajānan smṛtimān vinīya loke 'bhiddhyādaurmanasye, samudayānupaśyī ca kāye viharati. vyayānupapaśyī ca kāye viharati. samudayavyayānupaśyī ca kāye viharaty, aniśritaś ca viharati. [na ca jātu] loke upādadāti. evaṃ (ii) vedanāsv evaṃ (iii) citte evaṃ (iv) dharmeṣu.
(1b) katamāni ca subhūte samyakprahāṇāni? (i) anutpannānāṃ pāpakānām akuśalānān dharmāṇām anutpādāya cchandaṃ janayaty, (ii) utpannānāṃ prahāṇāya vyāyacchate, (iii) anutpannānāṃ kuśalānāṃ dharmāṇām (AdSPG II 47) utpādāya cchandaṃ janayati vīryam ārabhate. (iv) utpannānāṃ vṛddhaye vaipulyatāyai bhāvanāpāripūryai cchandaṃ janayati.
(lc) katame ca subhūte ṛddhipādāḥ? cchandasamādhiprahāṇasaṃskārasamanvāgataś cittavīryamīmāṃsāsamādhiprahāṇasaṃskārasamanvāgatam ṛddhipādaḥ.
(ld) katamāni ca pañcendriyāṇi? śraddhendriyaṃ vīryendriyaṃ smṛtīndriyaṃ samādhīndriyaṃ prajñendriyam imāny ucyante pañcendriyāṇi.
(le) katamāni ca pañcabalāni? śraddhābalaṃ vīryabalaṃ smṛtibalaṃ samādhibalaṃ prajñābalaṃ, imāny ucyante pañcabalāni.
(1f) katamāni ca subhūte saptabodhyaṅgāni? smṛtisaṃbodhyaṅgaṃ dharmavicayasaṃbodhyaṅgaṃ, vīryasaṃbodhyaṅgaṃ pritisaṃbodhyaṅgaṃ praśrabdhisaṃbodhyaṅgaṃ samādhisaṃbodhyaṅgam upekṣāsaṃbodhyaṅgaṃ, imāny ucyante saptabodhyaṅgāni.
(lg) katamaś ca subhūte āryāṣṭāṃgo mārgaḥ? tadyathā samyagdṛṣṭiḥ samyaksaṃkalpa samyagvāk samyakkarmāntaḥ samyagājīvaḥ samyagvyāyāmaḥ samyaksmṛtiḥ samyaksamādhiḥ, ayam ucyate āryāṣṭāṅgo mārgaḥ.
(A) tatra katame trayas samādhayaḥ? śūnyatāsamādhir ānimittasamādhir apraṇihitasamādhiḥ, katamaś ca śūnyatāsamādhiḥ? yā śūnyākāreṇa viviktākāreṇa ca cittasyaikagratā ayam ucyate śunyatāsamādhiḥ. tatra katamaś ca ānimittasamādhiḥ? yā śāntākāreṇa cittasyaikagratā ayam ucyate ānimittasamādhiḥ. katamaś ca apraṇihitaḥ samādhiḥ? yā anityākāreṇa duḥkhākāreṇa ca. cittasyaikāgratā ayam ucyate apraṇihitasamādhiḥ.
(3) katame 'ṣṭau vimokṣā? (i) rūpīrūpāṇi paśyaty ayaṃ prathamo vimokṣaḥ. (ii) adhyātmarūpasaṃjñī bahirdhārūpāṇi paśyaty ayaṃ dvitīyo vimokṣaḥ. (iii) śubhatvam apy adhimukto bhavaty ayaṃ tritīyo vimokṣaḥ. (iv) sa sarvaśo rūpasaṃjñānāṃsamatikramāt pratighasaṃjñānām astaṅgamāt nānātvasaṃjñānām amanasikārād anantam ākāśam ity ākāśānantyāyatanam upasaṃpadya viharaty ayaṃ caturtho vimokṣaḥ. (v) sa sarvaśa ākāśānantyāyatanasamatikramād anantaṃ vijñānam iti vijñānānantyāyatanam upasaṃpadya viharaty. ayaṃ pañcamo [f. 280a] vimokṣaḥ. (vi) sa sarvaśo vijñānānantyāyatanasamatikramān nāsti kiṃcid ity ākiṃcanyāyatanam upasanipadya viharaty ayaṃ ṣaṣṭo vimokṣaḥ. (vii) sa sarvaśa ākiṃcanyāyatanasamatikramān naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam upasaṃpadya viharaty ayaṃ saptamo vimokṣaḥ. (viii) sa sarvaśo naivasaṃjñānāsaṇijñāyatanasamatikramāt saṃjñāvedayitanirodham (AdSPG II 48) upasaṃpadya viharaty ayam aṣṭamo vimokṣaḥ. ima ucyante 'ṣṭau vimokṣāḥ.
(4) katamāni ca navānupūrvasamāpattayaḥ? ihaikatyo (i) viviktam eva kāmair viviktaṃ pāpakair akuśalair dharmair savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ. prītisukhaṃ prathaman dhyānam upasaṃpadya viharati. yāvan (viii) naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamāpattim upasaṃpadya viharati. (ix) sa sarvaśo naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanasamatikramāt saṃjñāvedayitanirodham upasaṃpadya viharati. imāny ucyante navānupūrvasamāpattaya.
(13) katamāni ca subhūte daśatathāgatabalāni? iha subhūte tathāgata (i) sthānaṃ ca sthānato yathābhūtaṃ prajānāti. asthānaṃ ca asthānato yathābhūtaṃ prajānāti. (ii) atītānāgatapratyutpannānāṃ karmāṇāṃ karmasamādānāṃ sthānaśo hetuśo vipākaṃ yathābhūtaṃ prajānāti. (vii) indriyabalabodhyaṅga. dhyānasamādhisamāpatti. saṃkleśavyavadānaṃ yathābhūtaṃ prajānāti. (v) parasattvānāṃ parapudgalānāṃm indriyaparāparajñatā yathābhūtaṃ prajānāti. (iv) parasattvānāṃ parapudgalānāṃ nānādhimuktikatāṃ yathābhūtaṃ prajānāti. (vi) sarvatrāgaminīṃ pratipadaṃ yathābhūtaṃ prajānāti. (iii) nānādhātuṃ lokam anekadhātuṃ yathābhūtaṃ prajānāti. (viii) anekavidhaṃ pūrvenivāsam anusmarati: ekaṃ vā jātiṃ yāvat sākāraṃ soddeśam anekavidhaṃ pūrvanivāsam anusmarati. (ix) divyena cakṣuṣā viśuddhena atikrānta mānuṣena sattvān paśyati. yāvat sugatau svargaloke deveṣu upapadyamānān. (x) āsravāṇāṃ kṣayād anāsravaṃ cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ yathābhūtaṃ prajānāti. imāni daśatathāgatabalāni.
(14) katamāni ca subhūte tathāgatasya catvāri vaiśāradyāni? (i) samyaksaṃbuddhasya me pratijānata ime dharmā anabhisaṃbuddhā ity atra vata me kaścit sadevake loke samārake sabrahmake sabrahmaṇa [brāṇikāyā]prajāyāṃ saha dharmeṇa codayet iti. nimittam etan na samanupaśyāmi. nimittam etad asamanupaśyan kṣemaprāpto viharāmy abhayaprāpta, ārṣabhaṃ sthānaṃ pratijānāmi: parṣadgataḥ samyakṣiṃhanādaṃ nadāmi brahmaṃ cakraṃ pravartayāmy apravartanīyaṃ śramaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā māreṇa vā brahmaṇā vā kenaciddhā punar loke saha dharmeṇa. (ii) kṣīṇāsravasya vata me pratijānata. ime āsravāḥ aparikṣīṇāḥ, yāvad (iii) ye khalu punar mayā antarāyikā dharmā ākhyātās tāṃ pratiṣevamāṇo nālam antarāyeti. (AdSPG II 49) yāvad (iv) yā me pratipad ākhyātā āryo nairyāṇikyo nairvedhikyas, tat karasya samyagduḥkhakṣayāya tāḥ pratisevamāṇo na niryāyāt samyagduḥkhakṣayāya, yāvad imāni catvāri vaiśāradyāni.
(10) katamāś ca tathāgatasya catasraḥ pratisaṃvidaḥ? tadyathā arthapratisaṃvid dharmapratisaṃvin niruktipratisaṃvit pratibhānapratisaṃvit. tāḥ punaḥ katamāḥ? arthāraṃbaṇā dharmāraṃbaṇā niruktyāraṃbaṇā pratibhānāraṃbaṇā.
(20) katame ca subhūte [f. 280b] tathāgatasya aṣṭādaśāveṇikā buddhadharmāḥ? (i) nāsti tathāgatasya skhalitaṃ, (ii) nāsti ravitaṃ, (iii) nāsti muṣitasmṛtitā, (v) nāsty asamāhitaṃ ciUaṃ, (iv) nāsti nānātvasaṃjñā, (vi) nāsty apratisaṃkhyāyopekṣā, (vii) nāsti cchandasya hāniḥ, (viii) nāsti vīryasya hāniḥ, (ix) nāsti smṛter hāniḥ, (x) nāsti samādher hāniḥ, (xi) nāsti prajñāyā hānir, (xii) nāsti vimukter hānir, nāsti vimuktijñānadarśanasya hāniḥ. (xiii) sarvaṃ kāyakarma jñānapūrvaṃgamaṃ jñānānuparivartti. (xiv) sarvaṃ vākkarma jñānānupūrvaṃgamaṃ jñānānuparivartti. (xv) sarvaṃ manaskarma jñānapūrvaṃgamaṃ jñānānuparivartti. (xvi) atīte 'dhvany apratihatam asaṅgaṃ jñānadarśanaṃ pravartate. (xvii) anāgate 'dhvany apratihatam asaṅgaṃ jñānadarśanaṃ pravartate. (xviii) pratyutpanne 'dhvany apratihatam asaṅgaṃ jñānadarśanaṃ pravartate. ime 'ṣṭādaśāveṇikā buddhadharmāḥ.
(C) katamāni ca subhūte tathāgatasya dvātṛṃśan mahāpuruṣalakṣaṇāṃ? (1) supratiṣṭhitapādaḥ sa bhagavāṃ. tatraidaṃ supratiṣṭhitapādatā. sarvavadbhyāṃ pādatalābhyāṃ samaṃ pṛthivīṃ spṛśati. tadyathāpi nāma samudgābhyāṃ. sapi cābhyonnatāvanamati. niṃmaunnamati. (2) cakra aṅkapādatalaḥ sa bhagavān. tatreyaṃ cakrāṅkapādatalatā. pādayor asya cakre jāte sahasrāre sanābhike sanemike sarvākāraparipūrṇe. (3) mṛdutaruṇahastapādatalaḥ sa bhagavān. mṛdv asya hastapādaṃ yathā na anyeṣāṃ. (4) dīrgha aṅgulīkaḥ sa bhagavān. tatreyaṃ dīrghāṅgulīkatā. dīrgham asya aṅgulayo hastapāde yathā na anyeṣāṃ. (5) jālahastapāda sa bhagavān. tatreyaṃ jālahastapādatā. haṃsarājasyaiva asya sajālaṃ hastapādaṃ. (6) āyatanapārṣṇi sa bhagavān. tatreyam āyatanapārṣṇitā. āyate asya pārṣṇī atirekeṇa yathā na anyeṣāṃ. (7) ucchaṅkhapāda sa bhagavān. tatreyam ucchaṅkhapādatā. uccair asya jātau gulphau bhavataḥ. (8) aiṇeyajaṃghaḥ sa bhagavān. tratreyam aiṇeyajaṃghatā. anupūrvasamudgate asya jaṃghe tadyathāpi (AdSPG II 50) nāma aiṇeyasya mṛgarājasya. (9) prabhūtaṛjusujātagātraḥ sa bhagavān. tatreyaṃ prabhūtaṛjusujātagātratā. akubjam abhagnaṃ sujātaṃ sarvākārai sapta aratnyucchrāyeṇa anurūpavistaram asya gātraṃ bhavati. (1O) ājānubāhu sa bhagavān. tatreyam ājānubāhutā. sthito 'navanaman yadā ākāṅkṣati tadā dvābhyāṃ pāṇitalābhyām ubhe jānumaṇḍale parāmṛśati. saṃparāmārṣṭi: (11) kośāhitavastiguhya sa bhagavān. tatreyaṃ kośāhitavastiguhyatā. tadyathā abhijātasya hastyājānesyasya aśvājāneyasya vā. (12) ekaikalomā sa bhagavān. tatreyam ekaikalomatā. sarvaromakūpeṣv ekaikaṃ lomaṃ jātaṃ mṛdu kuṇḍalakajātaṃ. pradakṣiṇāvartaṃ. (13) ūrdhvāṃgalomā sa bhagavān. tatreyam ūrdhvāṃgalomatā. ūrdhvamukhāny asya keśalomāni jātāni. nīlāni mṛdūni kuṇḍalakajātāni pradakṣiṇāvartāni. (14) ślakṣṇasūkṣmacchaviḥ sa bhagavān. tatreyaṃ ślakṣṇasūkṣmacchavitā. na asya jalaṃ vā rajo vā kāye śliṣyati. (15) suvarṇavarṇa sa bhagavān. abhirūpa prāsādikaḥ. tatreyaṃ suvarṇavarṇacchavitā. tayā suvarṇavarṇatayā kāṃcanapaṭṭasannikāśo 'sya kāyo 'tyarthaṃ bhrājate. (16) saptotsada sa bhagavān. tatreyaṃ saptotsadatā. adhastāt pādatalayor dvāv utsadau jātāv abhirūpau prāsādikau darśanīyāv upacitamāṃsaśoṇitena. dvayo pāṇyo dvāv utsadau jātāv abhirūpau prāsādikau [f. 281a] darśanīyāv upacitamāṃsaśoṇitena. dvayor aṃsakūṭayor dvāv utsadau jātāv abhirūpau prāsādikau darśanīyāv upacitamāṃsaśoṇitena. pṛṣṭato grīvāyām eka utsado jāto 'bhirūpaḥ prāsādiko darśanīya upacitatvaṅmāṃsaśoṇitena. (17) siṃhapūrvārdhakāyaḥ sa bhagavān. tatreyaṃ siṃhapūrvārdhakāyatā. siṃhasyaiva asya mṛgarājasya vistīrṇaḥ pūrvordhakāyo bhavati. (18) saṃvṛttaskandha sa bhagavān. tatreyaṃ saṃvṛttaskandhatā. pīnāc asya sarvataḥ upacitau skandhau bṛhavataḥ. (19) citāntarāṃsas sa bhagavān. tatreyaṃ citāntarāṃsatā. uro vistāropacayāc cito 'sya bhavanty antarāṃsaḥ. (20) nyagrodhaparimaṇḍala sa bhagavān. tatreyaṃ nyagrodhaparimaṇḍalatā. yāvad asya ārohas tāvat pariṇāha yāvat pariṇāhas tāvad āroha. (21) siṃhahanus sa bhagavān. tatreyaṃ siṃhahanutā. siṃhasyaiva asya vṛttau hanū bhavataḥ. (22) catvāriṃśaddantaḥ sa bhagavān. tatreyaṃ catvāriṃśaddantatā. adhastād asya viṃśatir dantā upariṣṭā( viṃśati. (23) aviraladanta sa bhagavān. tatreyam aviraladantatā. sahitā asya dantā bhavanti. (24) samadanta sa bhagavān. tatreyaṃ samadantatā. anunnata avanatā asya dantā bhavanti. (25) śukladanta sa bhagavān. tatreyaṃ śukladantatā. (AdSPG II 51) jyotiṣmanto 'sya dantā bhavanti. (26) rasarasāgratāhāras sa bhagavān. tatreyaṃ rasarasāgrahāratā. rijyo 'sya kaṇṭhe rasāhārinyo jātā bhavanty, jihva avakrā. avivarṇās, tābhiḥ supratiṣṭhitābhiḥ sirābhiḥ kāyo 'tyarthaṃ śobhate. (27) prabhūtajihva sa bhagavān. tatreyaṃ prabhūtajihvatā. yadā ākāṃksati jihvāyobhe karṇe srotasi parāmṛśati saṃparāmārṣṭi: ubhe cakṣuḥ srotasi sarvaṅkakeśaparyantaṃ mukhamaṇḍalaṃ jihvāyā ācchādayati. (28) brahmasvaraḥ sa bhagavān. tatreyaṃ brahmasvaratā. yad asya ke? sāhasryāṃ parṣado svaro yathā abhyantare śruyate, manojñaś ca te kalaviṅka bhānīti. (29) abhinīlanetra sa bhagavān. tatreyam abhinīlanetratā. yad asya netrayor nīlam eva tat suviśuddhaṃ. yad avadātam avadātam eva tat suviśuddhaṃ bhavati. (30) gopakṣma sa bhagavān. tatreyaṃ gopakṣmatā. mahārṣabhasya iva asya akṣipakṣmāṇi bhavanti. yāny adhastāt tāny adhastād eva. yāny upariṣṭāt tāny uparistād eva asaṃluḍitāni. (31) ūrṇāntarabhruka sa bhagavān. tatreyam ūrṇāntarabhrukatā. ūrṇā bhagavanto bhruvor antare jātā avadātā mṛdus tūlasannibhā aspṛṣṭā bhruvo 'ntare pradakṣiṇākuṇḍalāvartā. (32) uṣṇīsaśīrṣa sa bhagavān. tatreyam uṣṇīṣaśīrṣatā: vṛttam asya śīrṣaṃ bhavaty uṣṇīṣayā supariṇathatayā atyarthaṃ śobhate.
imāni tasya bhagavato dvātṛṃśan mahāpuruṣalaksaṇāni, tais trisāhasramahāsāhasraṃ lokadhātum avabhāsena spharati prakṛtiprabhayā ākāṅkṣann asaṃkhyeyalokadhātūn, taṃ tathāgataḥ sattva anukampayā vyāmaprabhayām adhitiṣṭhati. na khalu punaḥ sūryacandramasoḥ prabhā prajñāyeta. na māsārdhamāsa na saṃvatsara vā prākṛtena ca svareṇa trisāhasramahāsāhasraṃ lokadhātuṃ vijñāpayati. uttare ca yāvad ākāṃksati tāvat svareṇa vijñāpayati.
(AdSPG II 52)
evaṃ khalu subhūte [f. 281b] bodhisattvo mahāsattvaḥ sattvān dvābhyāṃ dānābhyāṃ saṃgṛhṇāti yaduta āmiṣadānena ca dharmadānena ca. ayaṃ subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya āścāryādbhuto dharmaḥ.
(II) kathaṃ ca subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ priyavāditayā sattvān saṃgṛhṇāti? pāramitābhiḥ. dānapāramitayā śīlapāramitayā. kṣāntipāramitayā vīryapāramitayā dhyānapāramitayā. prajñāpāramitayā. ābhiḥ ṣaḍbhi pāramitābhir bodhisattvo mahāsattva priyavāditayā sattvān saṃgṛhṇāti. tat kasya hetoḥ? imāsu pāramitāsu sarvakuśaladharmā saṃgṛhitā.
(III) kathaṃ ca bodhisattvo mahāsattvo 'rthakriyayā sattvān saṃgṛhṇāti? ābhir eva ṣaḍbhiḥ pāramitābhiḥ dīrgharātraṃ sattvān saṃgṛhīta yaduta dānena ca priyavāditayā arthakriyayā ca samānārthatayā ca.
(D) sa sattvānām aśītim anuvyañjananāni deśayati. katamāni ca subhūte aśītir anuvyañjanāni tathāgatasya? tadyathā 1. tāmranakhāś ca buddhā bhagavanto bhavanti, 2. snigdhapuṣpitānakhāś ca buddhā bhagavanto bhavanti, 3. tuṅganakhās ca buddhā bhagavanto bhavanti, 4. vṛttāṅgulayaś ca buddhā bhagavanto bhavanti, 5. dīrghāṅgulayaś ca bhavanti, 6. citāṅgulayaś ca bhavanti, 7. anupūrvāṅgulaś ca, 8. gūḍhaśirāś ca bhavanti, 9. nirgranthiśirāś ca bhavanti, 10. gūḍhagulphāś ca bhavanti, 11. aviṣamapādāś ca bhavanti, 12. siṃhavikrāntagāminaś ca bhavanti, 13. nāgavikrāntagāminaś ca bhavanti, 14. haṃsavikrāntagāminaś ca bhavanti, 15. vṛsavikrāntagāminaś ca bhavanti, 6. pradakṣiṇagāminaś ca bhavanti, 17. cārugāminaś ca bhavanti, 18. avakragāminaś ca bhavanti, 19. vṛttagāminaś ca bhavanti, 20. mṛṣṭagātrāś ca bhavanti, 21. anupūrvagātrāś ca bhavanti, 22. supariṇatajātamaṇḍalāś ca bhavanti, 23. paripūrṇavyañjanās ca bhavanti, 24. īryāpathasaṃpannāś ca bhavanti, 25. asthānasaṃpannāś ca bhavanti, 26. samakramāś ca bhavanti, 27. śucigātrāś ca bhavanti, 28. mṛdugātrāś ca bhavanti, 29. viśuddhagātrāś ca bhavanti, 30. avalokanīyāś ca bhavanti, 31. na dīrghamukhāś cabhavanti, (AdSPG II 53)
32. udāramukhāś ca bhavanti, 33. biṃboṣṭāś ca bhavanti, 34. paripūrṇamukhamaṇḍalāś ca bhavanti, 35. gaṃbhīrayoṣāś ca bhavanti, 36. gaṃbhīranābhāś ca bhavanti, 37. pradakṣiṇāvarttanābhāś ca bhavanti, 38. sukumāragātrāś ca bhavanti, 39. adīnagātrāś ca bhavanti, 40. utsadagātrāś ca bhavanti, 41. susaṃhatanāś ca bhavanti, 42. suvibhaktapratyaṅgāś ca bhavanti, 43. paripūrṇahastapādāś ca bhavanti, 44. vṛttakukṣayaś ca bhavanti, 45. mṛṣṭakukṣayaś ca bhavanti, 46. abhagnakukṣayaś ca bhavanti, 47. cchādodarāś ca bhavanti, 48. samantaprāsādikāś ca bhavanti, 49. śucisamācārāś ca bhavanti, 50. vyapagatatīlakāś ca bhavanti, 51. tūlasadṛśasukumārapānayaś ca bhavanti, 52. gaṃbhīrapānilekhāś ca bhavanti, 53. āyatapāṇilekhās ca bhavanti, 54. acchinnapāṇilekhāś ca bhavanti, 55. raktapāṇilekhāś ca bhavanti, 56. prasannavadanāś ca bhavanti, 57. candramukhāś ca bhavanti, 58. tanujihvāś ca bhavanti, 59. tāmrajihvāś ca bhavanti, 60. sarvākāraparipūrṇasvarāś ca bhavanti, 61. madhuravalgusvarāś ca bhavanti, 62. vṛttadaṃṣṭrāś ca bhavanti, 63. tīkṣṇadaṃṣṭrāś ca bhavanti, 64. śukladaṃṣṭrāś ca bhavanti, 65. tuṅganāsāś ca bhavanti, 66. viśālanayanāś ca bhavanti, 67. aṃjitapakṣmaṇaś ca bhavanti, 68. āyatabhruvaś ca bhavanti, [f. 282a] 69. ślakṣṇabhruvaś ca bhavanti, 70. samasnigdhalomabhruvaś ca bhavanti, 7. pīnāyatasamakarṇāś ca bhavanti, 72. supariṇatalalāṭāś ca bhavanti, 73. pṛthulalāṭāś ca bhavanti, 74 suparipūrṇottamāṇgā ca bhavanti sacet khalu punar devamuṣyāś cakṣuṣā paśyanti. sarvaṃ samaṃ paśyanti. na cātimanyamānā avavadanti. anuparicaiṣāṃ svaraṃ smarati. bahirddhā niścarati 75. samantavyāmaprabhayā ca avabhāsitā bhavanti. 76. sūkṣmamṛdusnigdhakeśāś ca bhavanti, 77-78. asaṃluḍitāsitasaṃrajitavatrita keśāś ca bhavanti, 79-80. surabhiśrīsvastikakeśāś ca buddhā bhagavanto bhavanti. ebhi subhūte aśīty anuvyañjanais tathāgatasya kāyaḥ samanvāgato chavati.
(VIII 5,3) (E) punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran bodhisattvān evaṃ avadati. eta yūyaṃ kulaputrā akṣarābhinirhārakuśalā bhavataḥ. ekākṣare kuśalā bhavataḥ. dvayor akṣarayor yāvad dvācatvāriṃśaty akṣareṣu kuśalā bhavata. ekākṣareṇa sarvaṃ vyapagatam anugacchata. dvitīyena akṣareṇa sarvaṃ vyapagatam anugacchataḥ. yāvad dvācatvāriṃśatākṣarai. sarvaṃ vyapagatam anugacchataḥ, ekasminn akṣare dvācatvāriṃśatam akṣarāṇy (AdSPG II 54) antargatāni bhāvayataḥ, dvācatvāriṃśaty akṣareṣv ekākṣaram antargataṃ bhāvayataḥ, sa khalu punar subhūte bodhisattvo mahāsattvo dvācatvāriṃśaty akṣareṣu kuśalo bhavati. dvācatvāriṃśaty akṣarāṇy ekasminn akṣare kuśalo bhāvayituṃ. ekasminn akṣare dvācatvāriṃśatam akṣarāṇi kuśalo bhāvayituṃ. akṣarābhinirhārakauśala