Kinh Bát-nhã Mười tám ngàn bài tụng, Phẩm 70-82 (Aṣṭādaśasāhasrikā Prajñāpāramitā, Parivarta 70-82)

Aṣṭādaśasāhasrikā Prajñāpāramitā, Parivartas 70 (contd.) - 82
/// leaf broken off here
VI. abhisamaya
(VIa) [f. 265a] subhūtīr āha: yadi bhagavaṃ bodhisattvo mahāsattvo 'bhāvasvabhāveṣu sarvadharmeṣv anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate. tat kathaṃ bhagavann abhāvasvabhāveṣu sarvadharmeṣu bodhisattvasya mahāsattvasya anupūrvakriyā prajñāyate 'nupūrvaśikṣā anupūrvapratipat prajñāyate yayā anupūrvakriyayā anupūrvaśikṣayā anupūrvapratipadā anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate?
bhagavān āha: iha subhūte bodhisattvena mahāsattvena pūrvam evaivaṃ śrutaṃ bhavati. buddhānāṃ bhagavatām antikād bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ buddhadharmaiḥ paryupāsitānām arhatāṃ vā antikād anāgāmināṃ vā sakṛdāgāmināṃ vā. srotaāpannanāṃ vā. abhāvasvabhāvatvaṃ buddhānāṃ bhagavatām abhāvasvabhāvatvam abhāvasvabhāvatvaṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ pratyekabuddhānām abhāvasvabhāvatvam arhatām abhāvasvabhāvatvam anāgāminām abhāvasvabhāvatvam srotaāpannānām abhāvasvabhāvatvaṃ sarvāryāṇāṃ. nāsti sarvasaṃskārāṇāṃ svabhāvaḥ. antaśāvālāgrakoṭisthānamātram api: tasya khalu punar bodhisattvasya mahāsattvasya evaṃ bhavati /// yāvat srotaāpannānāṃ, yady aham anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsye yadi vā na abhisaṃbhotsye, abhāva eva sarvadharmāḥ. yanv aham anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya sattvān bhāvasaṃjñāyāṃ carataḥ abhā /// ve pratiṣṭhāpayeyaṃ, sa khalu punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'nuttarasyai samyaksaṃbodhaye saṃpratiṣṭhata sarvasattvānāṃ parinirvāṇāya sa anupūrvakriyāyām ārabhate anupūrvaśikṣā anupūrvapratipadaṃ (AdSPG II 2) yatra śikṣitvā paurvakā bodhisattvā mahāsattvā anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhāḥ.
(VI, 1-6) sa prathamam eva ṣaṭsu pāramitāsu carati yaduta dānapāramitāyāṃ śīlapāramitāyāṃ kṣāntipāramitāyāṃ [f. 265b] vīryapāramitāyāṃ dhyānapāramitāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ.
(VI 1) sa dānapāramitāyāṃ carann ātmanā ca dānaṃ dadāti paraṃ ca dānapāramitāyāṃ pratiṣṭhāpayati, dānasya ca varṇaṃ bhāṣate, ye ca anye dānapāramitāyāṃ caranti teṣām api ca varṇavādī bhavati samanujñaḥ. sa tena dānena mahābhogaskandhaṃ pratilabhate. sa dānaṃ tyajati dānaṃ dadāti vigatamatsareṇa cittena. annam annārthikebhyo pānaṃ pānārthikebhyo /// kebhyo gandhaṃ gandhārthikebhyo mālyaṃ mālyārthikebhyo vilepanaṃ vilepanārthikebhyaḥ śayanaṃ śayanārthikebhyo /// ti. sa tenaiva dānena śīlaskandhaṃ rakṣati. devamāhantyaṃ ca manuṣyamāhantyaṃ ca pratilabhate /// śīlaskandhaṃ pratilabhate samādhiskandhaṃ pratilabhate prajñāskandhaṃ pratilabhate vimuktiskandhaṃ pratilabhate. vimuktijñānadarśanaskandhaṃ pratilabhate. sa tenaiva dānena samanvāgataḥ śrāvakapratyekabuddhabhūmī atikrāmati, śrāvakapratyekabuddhabhūmī atikramya bodhisattvanyāmam avakrāmati. bodhisattvanyāmam avakramya buddhakṣetraṃ pariśodhya sattvāṃ paripācya sarvākārajñatām anuprāpnoti. sarvākārajñatām anuprāpya dharmacakraṃ pravartayati, dharmacakraṃ pravartya sattvāṃs triṣu yāneṣu pratiṣṭhāpya tāṃ? saṃsārāt parimocayati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya dānena anupūrvakriyā prajñāyate anupūrvaśikṣā anupūrvapratipat prajñāyate. tac ca sarvaṃ nopalabhyate. tat kasya hetoḥ? tathā hy asya svabhāvo nāsti.
(VI 2) punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattva prathamacittotpādam upādāya ātmanā ca śīlapāramitāyāṃ carati. paraṃ ca śīlapāramitāyāṃ pratiṣṭhāpayati, śīlasya ca varṇaṃ bhāṣate, ye ca anye śīlapāramitāyāṃ caranti teṣām api varṇavādī bhavati samanujñaḥ. sa tena śīlena devamāhantyaṃ ca manuṣyamāhantyaṃ ca pratilabhate. sa tena śīlena sattvāṃs śīle pratiṣṭhāpayati samādhau pratiṣṭhāpayati prajñāyāṃ pratiṣṭhāpayati vimuktau pratiṣṭhāpayati. vimuktijñānadarśane pratiṣṭhāpayati. sa tena śīlena samanvāgataḥ śrāvakapratyekabuddhabhūmī (AdSPG II 3) atikrāmati śrāvakapratyekabuddhabhūmī atikramya tenaiva śīlaskandhena samādhiskandhena prajñāskandhena vimuktiskandhena vimuktijñānadarśanaskandhena /// sattvāṃs triṣu yāneṣu pratiṣṭhāpya saṃsārāt parimocayati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya śīlena anupūrvakriyā prajñāyate. anupūrvaśikṣā anupūrvapratipat prajñāyate. tac ca sarvaṃ nopalabhyate. tat kasya hetoḥ? tathā hy asya svabhāvo nāsti.
(VI 3) punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattva prathamacittotpādam upādāya ātmanā ca kṣāntipāramitāyāṃ carati. parāṃś ca kṣāntipāramitāyāṃ pratiṣṭhāpayati, kṣāntyā ca varṇaṃ bhāṣate, ye ca anye kṣāntipāramitāyāṃ caranti teṣām api varṇavādī bhavati samanujñaḥ. sa kṣāntipāramit /// śīle pratiṣṭhāpayati samādhau pratiṣṭhāpayati prajñāyāṃ pratiṣṭhāpayati vimuktau pratiṣṭhāpayati [f. 266a] vimuktijñānadarśane pratiṣṭhāpayati. sa tena śīlaskandhena ca samādhiskandhena ca prajñāskandhena ca vimuktiskandhena ca vimuktijñānadarśanaskandhena ca /// śīlaskandhena samādhiskandhena prajñāskandhena vimuktiskandhena vimuktijñānadarśanaskandhena ca bodhisattvanyāmam avakrāmati sattvān triṣu yāneṣu pratiṣṭhāpya saṃsārāt parimocayati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya kṣāntyānupūrvakriyā prajñāyate. tac ca sarvaṃ nopalabhyate. tat kasya hetoḥ? tathā hy asya svabhāvo nāsti.
(VI 4) punar aparaṃ subhūte /// te. kuśaleṣu dharmeṣu. paraṃ ca vīrye samādāpayati. vīryasya ca varṇaṃ bhāṣate, ye ca anye vīryam ārabhante teṣām api varṇavādī bhavati samanujñaḥ. /// śīle pratiṣṭhāpayati samādhau pratiṣṭhāpayati. prajñāyāṃ pratiṣṭhāpayati. vimuktau pratiṣṭhāpayati. vimuktijñānadarśane pratiṣṭhāpayati śīlaskandhena ca samādhiskandhena ca prajñāskandhena ca vimuktiskandhena ca vimuktijñānadarśanaskandhena ca śrāvakapratyekabuddhabhūmī atikramya tenaiva śīlaskandhena samādhiskandhena prajñāskandhena vimuktiskandhena vimuktijñānadarśanaskandhena /// cat? sattvāṃ triṣu yāneṣu pratiṣṭhāpya saṃsārāt parimocayati. evaṃ (AdSPG II 4) khalu subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya vīryeṇa anupūrvakriyā prajñāyate anupūrvaśikṣā anupūrvapratipat prajñāyate. tac ca sarvaṃ nopalabhate. tat kasya hetoḥ? tathā hy asya svabhāvo nāsti.
(VI 5) punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prathamacittotpādam upādāya ātmanā ca dhyānāni samāpadyate /// mya samāpattiṣu pratiṣṭhāpayati. dhyānānāṃ ca varṇāṃ bhāṣate. apramāṇānām ārūpyasamāpattināṃ /// 'pi varṇavādī bhavati samanujñaḥ. sa tatra dhyāneṣu sthitvā apramāṇeṣv ārūpyasamāpattiṣu ca sthitvā. /// śīle pratiṣṭhāpayati samādhau pratiṣṭhāpayati prajñāyāṃ pratiṣṭhāpayanti. vimuktau pratiṣṭhāpayati. vimuktijñānadarśane pratiṣṭhāpayati. sa tena śīlaskandhena ca samādhiskandhena prajñāskandhena vimuktiskandhena ca vimuktijñānadarśanaskandhena ca śrāvakapratyekabuddhabhūmī atikramya tenaiva ca śīlaskandhena samādhiskandhena prajñāskandhena vimuktiskandhena vimuktijñānadarśanaskandhena /// evaṃ khalu subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya dhyānena anupūrvakriyā prajñāyate, tac ca sarvaṃ nopalabhate. tat kasya hetoḥ? tathā hy asya svabhāvo nāsti.
(VI 6) punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prathamacittotpādam upādāya prajñāpāramitāyāṃ caraṃ sattvān dāne pratiṣhāpayati. śīle pratiṣṭhāpayati. samādhau pratiṣṭhāpayati prajñāyāṃ pratiṣṭhāpayati vimuktau pratiṣṭhāpayati vimuktijñānadarśane pratiṣṭhāpayati. [f. 266b] prajñāpāramitāyāṃ carata ātmanā /// kṣāntyā saṃpādayati. vīryam ārabhate. dhyān /// pratiṣṭhāpayati. dānasya ca varṇaṃ bhāṣate śīlasya kṣāntyā vīryasya dhyānānāṃ prajñāyāś ca varṇaṃ bhāṣate. ye ca anye /// bhāvayanti teṣām api varṇavādī bhavati. samanujñaḥ. sa tayā dānapāramitayāḥ śīlapāramitayā kṣāntipāramitayā vīryapāramitayā dhyānapāramitayā prajñāpāramitayā srāvakapratyekabuddhabhūmī atikrāmati śrāvakapratyekabuddhabhūmī atikramya bodhisattvanyāmam avakrāmati. buddhakṣetraṃ pariśodhya sattvāṃ paripācya sarvākārajñātām anuprāpnoti. sattvāṃs triṣu yāneṣu pratiṣṭhāpya saṃsārāt parimocayati. tac ca sarvaṃ nopalabhate. tat kasya hetos? tathā hy asya svabhāva nāsti.
(AdSPG II 5) (VI 7-12) punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'nupūrvakriyāṃ śikṣate 'nupūrvaśikṣāyām anupūrvaprasthāne. sa prathamacittotpādam upādāya sarvākārajñatāpratisaṃyuktair manasikārair abhāvasvabhāvān sarvadharmān adhimucyate. sa buddhānusmṛtiṃ bhāvayati. dharmānusmṛtiṃ bhāvayati saṃghānusmṛtiṃ. śīlānusmṛtiṃ tyāgānusmṛtiṃ devatānusmṛtiṃ bhāvayati.
(VI 7) kathañ ca subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ buddhānusmṛtiṃ bhāvayati? iha subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ tathāgatam arhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ na rūpato manasikaroti. na vedanāto /// tat kasya hetoḥ? tathā hi rūpasya svabhāvo nāsti, yasya svabhāvo nāsti so 'bhāvaḥ, vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ vijñānasya svabhāvo nāsti yasya svabhāvo nāsti so 'bhāvaḥ. tat kasya hetoḥ? asmṛty amanasikāro hi buddhānusmṛtiḥ.
punar aparaṃ subhūte tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho na dvātṛṃśatā mahāpuruṣalaksaṇair manasikartavya na: suvarṇavarṇa? kāyato manasikartvya /// tat kasya hetos? tathā hi kāyasya prabhāyā anuvyañjanānāṃ ca svabhāvo nāsti yasya svabhāvo nāsti saḥ abhāvaḥ. tat kasya hetoḥ? asmṛty amanasikāro hi buddhānusmṛtiḥ.
punar aparaṃ subhūte tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho na śīlaskandhato manasikartvyo na samādhiskandhato na prajñāskandhato na vimuktiskandhato na vimuktijñānadarśanaskandhato manasikartvyaḥ. tatkasya hetoḥ? tathā hi śīlaskandhasya samādhiskandhasya prajñāskandhasya vimuktiskandhasya vimuktijñānadarśanaskandhasya svabhāvo nāsti yasya svabhāvo nāsti saḥ abhāvaḥ. tat kasya hetoḥ? asmṛty amanasikāro hi buddhānusmṛtiḥ.
punar aparaṃ subhūte tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho na daśabhis tathāgatabalair manasikartavyaḥ. na caturbhyo vaiśāradyebhyo na catasṛbhya pratisaṃvidyo na mahāmaitryā na mahākaruṇayā na aṣṭādaśabhir āveṇikair buddhadharmair manasikartvyaḥ. tat kasya hetoḥ? tathā hi teṣāṃ svabhāvo nāsti [f. 267a] yasya svabhavo nāsti sa abhāvaḥ. tat kasya hetoḥ? asmṛty amanasikāro hi buddhānusmṛtiḥ.
punar aparaṃ subhūte tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho na pratītyasamutpādād manasikartavyo. tat kasya hetoḥ? tathā hy asya svabhāvo nāsti yasya svabhāvo nāsti. saḥ abhāvaḥ. tat kasya hetoḥ? asmṛty amanasikāro hi buddhānusmṛtiḥ.
(AdSPG II 6) evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā buddhānusmṛtir manasikartvyā. evaṃ khalv asya anupūrvakriyā prajñāyate 'nupūrvaśikṣā anupūrvaprasthānaṃ, sa iha anupūrvakriyayām anupūrvaśikṣāyām anupūrvaprasthāne śikṣamāṇa anupūrvaprasthānaiś catvārī smṛtyupasthānāni paripūrayati /// prahāṇāni caturarddhipādān pañcendriyāṇi pañcabalāni saptabodhyaṅgāny āryāṣṭāṃgaṃ mārgam /// sarvākārajñatārṇ paripūrayaty abhāvasvabhāvayogena. sa abhāvata eva sarvadharmān abhisaṃbudhyate. yatra svabhāvasaṃjñā 'pi nāsti.
(VI 8) kathañ ca subhūte bodhisattvena mahāvattvena dharmānusmṛtir bhāvayitavyā? iha subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā na kuśaladharmā manasikartavyā na akuśalā dharmā manasikartavyā na vyākṛtā na avyākṛtā na laukikā na lokottarā na sāmiṣā na nirāmiṣā na āryā na anāryā na sāsravā nā anāsravā na kāmadhātuparyāpannā na rūpadhātuparyāpannā na ārūpyadhātuparyāpannā /// tathā hi teṣāṃ dharmāṇāṃ svabhāvo nāsti yasya svabhāvo nāsti. saḥ abhāvaḥ. abhāva smṛty amanasikāro hi dharmānusmṛti. iha a? dharma /// abhisaṃbudhyate. yatra svabhāvasaṃjñāsya bhāvasaṃjñāpi nāsti. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā dharmānusmṛtir bhāvayitavyā.
(VI 9) kathañ ca subhūte bodhisattvena mahāsattvena saṃghānusmṛtir bhāvayitavyā? iha subhūte bodhisattvena mahāsattvena /// vimuktivimuktijñānadarśanasaṃpannāś catvāri puruṣayugāni aṣṭau puruṣapudgalās tat kasya hetoḥ? /// evamana(? ) pi kartavyaḥ. tat kasya hetoḥ? tathā hi tasya svabhāvo nāsti saḥ abhāvaḥ. asmṛty amanasikāro hi saṃghānusmṛtiḥ. /// ṣrāpnoty [?] asmṛty amanasikāreṇa. evaṃ khalu subhūte bodhisattvena mahāsattvena saṃghānusmṛtir bhāvayitavyā.
(VI 10) kathañ ca subhūte bodhisattvena mahāsattvena śīlānusmṛtir bhāvayitavyā? iha subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā prathamacittotpādam upādāya /// samādhisaṃvartanīyai [f. 267b] śīlaiḥ samanvāgatena tāni śīlāny abhāvasvabhāvato manasikartavyāni yatrāñcāpi smṛtikarma nāsti kaḥ punar (AdSPG II 7) smṛtivigamaḥ. tat kasya hetos? /// yatra svabhāvasaṃjñāpi nāsti.
(VI 11) kathaṃ ca subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāni caratā tyāgānusmṛtir bhāvayitavyā? /// sāmiṣa tyāgo yadi vā dharmatyāgaḥ yatra parityajyatā cittam eva notpādayitavyaṃ. dadāmi vā na dadāmi vā. parityajāmi vā na parityajāmi vā /// tat kasya hetoḥ? tathā hi teṣāṃ svabhāvo nāsti, sa evaṃ tyāgānusmṛtyāṃ caraṃc chikṣamāṇo 'nupūrveṇa yāvat sarvākārajñatām anuprāpayati.
(VI 12) kathañ ca subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā devatānusmṛtir bhāvayitavyā? /// cāturmahārājakāyikeṣu deveṣu upapannā yāvat paranirmitavaśavartiṣu deveṣu upapannās te abhāvasvabhāvato manasikartavyāḥ. /// gena tā devatā. manasikartavyāḥ. yatrāñcāpi smṛtikarma nāsti, sa evaṃ manasikurvann anupūrveṇa yāvat sarvākārajñatāṃ manasikaroti. /// [vā ārūpya va ca ma da?] anāgāminas te abhāvato manasikartavyāḥ. tat kasya hetoḥ? tathā hi teṣāṃ svabhāvo nāsti. yeṣāṃ svabhāvo nāsti te 'bhāvā. /// yatrāñcāpi smṛtikarma nāsti, sa evaṃ manasikurvann anupūrveṇa yāvat sarvākrārajñatāṃ manasikaroti. /// punar manasikurvato 'anupūrvakriyā prajñāyate anupūrvaśikṣā anupūrvaprasthānaṃ prajñāyate. ///
(VI 13) punar aparaṃ subhūte bodhisattvena mahāsattvena prajñāpāramitāyāṃ caratā anupūrvakriyā anupūrvaśikṣā anupūrvaprasthānam abhāvasvabhāvayogena ādhyātmaśūnyatāyāṃ śikṣitavyaṃ. /// mahākaruṇāyāṃ śikṣitavyaṃ. sa ca bodhimārge śikṣamāṇa abhāvasvabhāvāṃ dharmān abhisaṃbhotsyate. /// evaṃ khalu subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carato 'nupūrvakriyā prajñāyate 'nupūrvaśikṣānupūrvaprasthānaṃ prajñāyate /// ? /// (AdSPG II 8) subhūtir āha: yadi bhagavann abhāvasvabhā vā sarvadharmā tan nāsti rūpaṃ nāsti yāvad vijñānaṃ nāsti skandhā nāsti dhātavo nāsti /// nāsti saṃkleśo nāsti vyavadānaṃ nāsti prāptir nāpy abhisamayo nāsti yāvat sarvadharmā iti.
bhagavān āha: api nu subhūte abhāvasvabhāveṣu dharmeṣv astitā vā nāstitā vopalabhyate?
subhūtir āha: no hīdaṃ bhagavaṃ na abhāvasvabhāveṣu sarvadharmeṣv astitā vā nāstitā vopalabhyate.
bhagavān āha: tat kathaṃ subhūte idaṃ subhūte [f. 268a] evaṃ bhavati, yady abhāvasvabhāvāḥ sarvadharmāḥ tan nāsti rūpaṃ nāsti yāvad vijñānaṃ nāsti yāvat prāptir nāpy abhisamayo nāsti yāvat sarvadharmā iti?
āha: na ahaṃ bhagavann atra dharmeṣu kāṅkṣāmi na vicikitsāmi. api tu khalu punar bhagavaṃ bhaviṣyanty anāgāte 'dhvani bhikṣavaḥ śrāvakayānikāḥ vā. pratyekabuddhayānikā vā bodhisattvayānikā vā. evaṃ vakṣyanti. yady abhāvasvabhāvā. sarvadharmāḥ tad abhāvasvabhāveṣu sarvadharmeṣu ko 'tra saṃkliśyate vā vyavadāyate vā, te saṃkleśavyavadānam ajānānā śīlavipannāś ca bhaviśyanti. dṛṣṭivipannāś ca bhaviṣyanty ācāravipannāś ca bhaviṣyanti. teṣāṃ śīlavipannānāṃ dṛṣṭivipannānām ācāravipannānāṃ tisṛṇāṃ gatīnām anyatarānyatarā gatiḥ pratikāṅkṣitavyā narakā vā tiryagyonir vā yamalokā vā, idam apy ahaṃ bhagavann anāgatabhayaṃ saṃpaśyaṃs tathāgatam arhantaṃ samyaksaṃbuddham etam arthaṃ paripṛcchāmi. api tu khalu bhagavann ahaṃ atra dharmeṣu na kāṅkṣami na vicikitsāmi.
bhagavanāha: sādhu sādhu subhūte evam etad yathā vadasi. ((70))
parivarta 7l.
athāyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: yadi bhagavann abhāvasvabhāvā sarvadharmāḥ, kam arthavaśaṃ saṃpaśyan bodhisattvo mahāsattva sattvānām arthāya anuttarasyai samyaksaṃbodhaye saṃpratiṣṭhate?
bhagavān āha: yathaiva subhūte abhāvasvabhāvāḥ sarvadharmās (AdSPG II 9) tathaiva bodhisattvo mahāsattvo 'nuttarasyai samyaksaṃbodhaye saṃpratiṣṭhate. tat kasya hetoḥ? kṣudraka subhūte upalaṃbhaḥ, na upalaṃbhasaṃjñinaḥ prāptir na abhisamayo na anuttarāṃ samyaksaṃbodhiḥ.
āha: kiṃ punar bhagavann anupalaṃbhasya prāptir vā abhisamayo vā anuttarā vā samyaksaṃbodhiḥ?
bhagavān āha: anupalaṃbha eva subhūte prāptir anupalaṃbho 'bhisamayaḥ anupalaṃbha eva anuttarā samyaksaṃbodhiḥ dharmadhātvavikopitatvām upādāya. dharmadhātuṃ sa icched vikopayituṃ yo 'nupalaṃbhasya prāptiṃ vā abhisamayo vā anuttarāṃ vā samyaksaṃbodhim icchet.
āha: yadi bhagavann anupalaṃbhasya na prāptir na abhisamayo na anuttarā samyaksaṃbodhiḥ, anupalaṃbha eva prāptir anupalaṃbha eva abhisamayo 'nupalaṃbha eva anuttarā samyaksaṃbodhiḥ, tat kutaḥ punar bhagavaṃ bodhisattvasya mahāsattvasya prathamā bhūmiḥ, kuto divitīyā kutas tritīyā kuto yāvad daśamī bhūmi kuto 'nutpattikadharmakṣānti. kuto vipākīyā abhijñā kuto vipākīyaṃ dānaṃ kuto vipākīyaṃ śīlaṃ kuto vipākīyā kṣānti kuto vipākīyaṃ vīryaṃ kuto vipākīyaṃ dhyānaṃ kuto vipākīyā prajñā, yatra sthitvā vipākīyeṣu dharmeṣu sattvān paripācayati. buddhakṣetraṃ ca pariśodhayati. buddhāṃś ca bhagavata upatiṣṭhati annena pānena vastrair gandhair mālyai śayanenāsanena upāśrayeṇa prājīvikeṇa yāvad anyatarābhir mānuṣikībhiḥ saṃpattibhiḥ tāś ca asya nācchedyante. yāvat parinirvṛtasya śarīreṣu śrāvakeṣu ca vipāka kṛtvā na kṣīyate.
bhagavān āha: yata eva subhūte anupalaṃbhas tata eva prathamā bhūmir yāvad daśamī bhūmiḥ tata eva vipākīyāḥ pañca abhijñāḥ tata eva vipākīyan dānaṃ śīlaṃ kṣānti vīryaṃ dhyānaṃ prajñā tata eva (AdSPG II 10) vipākīyāni kuśalamūlāni yaiḥ kuśalamūlai. sattvānām arthaṃ karoti. yāvat parinirvṛtasya api pūjā: pravartante.
āha: anupalaṃbhasya ca bhagavan dānasya ca śīlasya ca kṣantyāś ca vīryasya ca samādheś ca prajñāyāś ca abhijñānāṃ ca ko viśeṣaḥ kiṃ nānākaraṇaṃ?
bhagavān āha: anupalaṃbhasya ca subhūte dānasya ca śīlasya ca kṣanteś [f. 268b] ca vīryasya ca samādheś ca prajñāyāś ca abhijñānāṃ ca na kiṃcin nānākaraṇaṃ. yat punaḥ subhūte anupaliptaṃ dānaṃ śīlaṃ kṣānti vīryaṃ dhyānaṃ prajñābhijñā ca, teṣāṃ nānākaraṇaṃ nirdiṣṭaṃ.
āha: kathaṃ punar bhagavann anupaliptasya dānasya yāvad abhijñānāṃ nānākaraṇaṃ nirdiśyate?
bhagavān āha: iha subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ carann anupalabhya dānam anupalabhya tyāgam anupalabhya dāyakam anupalabhya pratigrāhakaṃ dānaṃ dadāti anupalabhya śīlaṃ śīlaṃ rakṣati. anupalabhya kṣāntiṃ kṣāntau carati. anupalabhya vīryaṃ vīrye carati. anupalabhya samādhiṃ samādhau carati. anupalabhya prajñāṃ prajñāyāṃ carati. anupalabhya abhijñā abhijñāṣu carati anupalabhya smṛtyupasthānāni smṛtyupasthāneṣu carati. yāvad anupalabhya mārgaṃ mārge carati. yāvad anupalabhya śūnyatāṃ śūnyatāyāṃ carati. anupalabhya ānimittan ānimitte carati. anupalabhya apraṇihitam apraṇihite carati. anupalabhya sattvān sattvān paripācayati. anupalabhya buddhakṣetraṃ buddhakṣetraṃ pariśodhayati. anupalabhya buddhadharmān bodhim abhisaṃbudhyate. evaṃ hi subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'nupalaṃbhaprajñāpāramitāyāṃ carati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran durādharṣo bhavati māreṇa pāpīyasā mārakāyikābhir vā devatābhiḥ.
(AdSPG II 11)
VII. Abhisamaya
(VII a) evam ukte āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: kathaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann ekacittena ṣaṭpāramitāḥ parigṛhṇāti. catvāri dhyānāni catvāry apramāṇāni catasraḥ ārūpyasamāpattīś catvāri smṛtyupasthānāni catvāri samyakprahāṇāni caturarddhipādān pañcendriyāṇi pañcabalāni saptabodhyaṅgāny āryāṣṭāṅgaṃ mārgaṃ trīṇi vimokṣamukhāni catvāry āryasatyāni aṣṭau vimokṣā navānupūrvasamāpattī pañcābhijñā adhyātmaśūnyatāṃ. yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatāṃ daśatathāgatabalāni catvāri vaiśāradyāni. catasra pratisaṃvido mahāmaitriṃ mahākaruṇām aṣṭādaśāveṇikān buddhadharmān dvātṛṃśan mahāpuruṣalakṣaṇāny aśītim anuvyañjanāni parigṛhṇāti?
bhagavān āha: iha subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ yad dānaṃ dadāti tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yac chīlaṃ rakṣati tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. ya /// kṣāntiṃ bhāvayati tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yad vīryam ārabhate tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ yan samādhiṃ samāpadyate tan nānyatra prajñāpāramitayā parihgṛhītaḥ. yat prajñāṃ bhāvayati tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yad dhyānāni samāpadyate tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yad apramāṇāni samāpadyate tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yāvad ārūpyasamāpattīn samāpadyate tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yat smṛtyupasthānāni samāpadyate tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yāvad yad āryāṣṭāṅgaṃ mārgaṃ bhāvayati tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yad vimokṣamukhāni bhāvayati. tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yac catvāry āryasatyāni bhāvayati tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yad aṣṭau vimokṣān navānupūrvasamāpattīn bhāvayati tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yat (AdSPG II 12) pañcābhijñā bhāvayati [f. 269a] tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yad adhyātmaśūnyatāṃ yāvad abhāvasvabhāvaśūnyatāṃ bhāvayati tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yad daśatathāgatabalāni bhāvayati tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yāvad yad aṣṭādaśāveṇikān buddhadharmān bhāvayati. tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. yal lakṣaṇāni yad aśītim anuvyañjanāni abhinirhārati tan nānyatra prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ. evaṃ hi subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ carann ekacittotpādena ṣaṭpāramitān parigṛhṇāti. yāvad aśīty anuvyañjanāni parigṛhṇāti.
āha: kathaṃ bhagavan prajñāpāramitayā parigṛhīto bodhisattvo mahāsattvo ekacittotpādena ṣaṭpāramitā parigṛhṇāti. yāvad aśītim anuvyañjanāni parigṛhṇāti?
bhagavān āha: iha subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran yad dānaṃ dadāti tat prajñāpāramitayā parigṛhītaḥ tatra na dvayasaṃjñī bhavati. yac chīlaṃ rakṣati tatra na dvayasaṃjñī bhavati. yat kṣāntiṃ bhāvayati tatra na dvayasaṃjñī bhavati. yad vīryam ārabhate tatra na dvayasaṃjñī bhavati. yad samādhiṃ bhāvayati tatra na dvayasaṃjñī bhavati. yat prajñāṃ bhāvayati tatra na dvayasaṃjñī bhavati. yāvad yad aśītim anuvyañjanāny abhinirhārate. tatra na dvayasaṃjñī bhavati.
āha: kathaṃ bhagavan bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran dānaṃ dadāti. tatra ca na dvayasaṃjñī bhavati. yāvad aśītim anuvyañjanāny abhinirhārati. tatra ca na dvayasaṃjñī bhavati?
bhagavān āha: iha subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāñ caran dānapāramitāṃ paripūrayati. sa tatra dānapāramitāyāṃ sarvāḥ ṣaṭpāramitā antargatā kṛtvā dānan dadāti. evaṃ sarvabodhipakṣyān dharmān paripūrayati yāvat sa tatra mārge sarvāḥ ṣaṭpāramitā antargatā kṛtvā mārgaṃ bhāvayati. tat punaḥ katham iti? yasmin samaye bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran dānan dadāti. so 'nāsrave citte sthitvā dānaṃ dadāti. sa tatra anāsrave citte sthito nimittaṃ na samanupaśyati. ko dadāti kasmai vā dadāti. kena vā dadāti ko vā dadāmi. sa nimittāpagatena cittena dānaṃ dadāty anāsraveṇa vigatatṛṣṇena vigatāvidyena, sa tac cittaṃ na samanupaśyati. tad dānaṃ na samanupaśyati. yāvat sarvabuddhadharmeṣu kartavyaṃ. punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran nimittāpagatena cittena śīlaṃ rakṣati. tac ca śīlaṃ na samanupaśyati. yāvat sarvabuddhadharmeṣu kartavyaṃ. evaṃ nimittāpagatena (AdSPG II 13) cittena kṣāntiṃ bhāvayati. tāṃ ca kṣāntiṃ na samanupaśyati. yāvat sarvabuddhadharmeṣu kartavyaṃ. nimittāpagatena cittena vīryam ārabhate. tac ca vīryaṃ na samanupaśyati. yavāt sarvabuddhadharmeṣu kartavyaṃ. nimittāpagatena cittena samādhiṃ samāpadyate. taṃ ca samādhiṃ na samanupaśyati. yāvat sarvabuddhadharmeṣu kartavyaṃ. nimittāpagatena cittena prajñāṃ bhāvayati tāṃ ca prajñāṃ na samanupaśyati. yāvat sarvabuddhadharmeṣu kartavyaṃ. nimittāpagatena cittena catvāri smṛtyupasthānāni bhāvayati yāvad aśīty anuvyañjaneṣu kartavyaṃ.
āha: kathaṃ bhagavann animitteṣv anabhisaṃskāreṣu sarvadharmeṣu dānapāramitāparipūrir bhavati. śīlapāramitākṣāntipāramitāvīryapāramitādhyānapāramitāprajñāpāramitāparipūrir bhavati? caturṇāṃ smṛtyupasthānānāṃ caturṇāṃ samyakprahaṇānāṃ caturṇāṃs ṛddhipādānāṃ pañcānāṃ indriyāṇāṃ pañcānāṃ balānāṃ saptānāṃ bodhyaṅgānām āryāṣṭāṃgasya mārgasya paripūrir bhavati. śūnyatāyā ānimittasya [f. 269b] apraṇihitasya samādhe. paripūrir bhavati. daśatathāgatabalānāṃ caturṇāṃ vaiśāradyānāṃ catasṛṇāṃ pratisaṃvidānāṃ mahāmaitryā mahākaruṇāyā aṣṭādaśānām āveṇikānāṃ buddhadharmāṇāṃ paripūrir bhavati?
bhagavān āha: iha subhūte bodhisattvo mahāsattvo nimittāpagatena cittena dānaṃ dadāty annam annārthikebhyaḥ pānaṃ pānārthikebhyo yānaṃ yānārthikebhya yāvad anyatarānyatarān mānuṣyakān pariṣkārānn ādhyātmikaṃ vā aṅgapratyaṅgāni bāhyaṃ vā bhāryaputraduhitrīrāyjaṃ vālaṃkṛtyālaṃkṛta dadāti. yācanakebhyas, tasya kaścid evāgamya evaṃ vadet kim anenedṛśena dānena dattenaivaṃ nirupakāreṇa, tasya khalu punar bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carataḥ evaṃ bhavati. kiṃ cāpi me sattvā evaṃ paribhāṣante. anenedṛśena dānenaivam asthireṇa dattena iti. atha ca punar dātavyam eva mayā dānaṃ, na mayā dānaṃ na? dātavyaṃ. sa tad dānaṃ sarvasattvai sādhāraṇaṃ kṛtvā anuttarasyai samyaksaṃbodhau pariṇāmayati. sa tathā pariṇāmayati yathā pariṇāmayan nimittaṃ na samanupaśyati. kiṃ vā dānam ekasmai vā dadāmi, kena vā dadāmi ko vā dadāti. (AdSPG II 14) kiṃ vā pariṇāmayāmi. kva vā pariṇāmayāmi. kena vā pariṇāmayāmi. ko vā pariṇāmayati. sa tad vastun na samanupaśyati. yad vā dadyād yatra vā dattvā anuttarasyāṃ samyaksaṃbodhau pariṇāmayet. tat kasya hetoḥ? sarvaṃ vastv adhyātmaśūnyatayā śūnyaṃ bahirddhāśūnyatayā śūnyam adhyātmabahirddhāśūnyatayā śūnyaṃ śūnyatāśūnyatayā śūnyaṃ mahāśūnyatayā śūnyaṃ saṃskṛtaśūnyatayā śūnyam asaṃskṛtaśūnyatayā śūnyam atyantaśūnyatayā śūnyam anavarāgraśūnyatayā śūnyaṃ. avakāraśūnyatayā śūnyaṃ prakṛtiśūnyatayā śūnyaṃ sarvadharmaśūnyatayā śūnyaṃ. svalakṣaṇaśūnyatayā śūnyaṃ. sa evaṃ saṃpaśyati kva vā pariṇāmayiṣyati. kiṃ vā pariṇāmayiṣyati. kena vā pariṇāmayiṣyati, tenaivaṃ pariṇāmayatā pariṇāmitaṃ bhavati. sa sattvāṃs ca paripācayati. buddhakṣetraṃ ca parigṛhṇāti. dānapāramitāṃ ca paripūrayati. śīlapāramitāṃ kṣāntipāramitāṃ vīryapāramitāṃ dhyānapāramitāṃ prajñāpāramitāṃ yāvat saptatṛṃśato bodhipakṣyān dharmān śūnyatām ānimittam apraṇihitaṃ samādhiṃ yāvad aṣṭādaśāveṇikān buddhadharmān paripūrayati. sa ādad eva dānapāramitāṃ paripūrayati. vipākaṃ ca na parigṛhṇāti. tadyathāpi nāma paranirmitavaśavarttināṃ devānāṃ manasa eva sarvopakaraṇasaṃpadaḥ prādurbhavanty, evam eva tasya bodhisattvasya mahāsattvasya manasa eva sarvopakaraṇasaṃpadaḥ prādurbhavanti. sa tena dānena buddhāṃś ca bhagavata upatiṣṭhati. sa devamānuṣya asuraṃ ca lokaṃ saṃtarpayati. sa tān sattvāṃś tayā dānapāramitayā parigṛhya upāyakauśalena ca triṣu yāneṣu pratiṣṭhāpayati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran nimittāpagatena cittena dānapāramitāṃ paripūrayati. kathaṃ ca subhūte bodhisattvo mahāsattvo yāvac chīlapāramitāṃ paripūrayati? iha subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caraṃc chīlapāramitāṃ paripūrayati. sa āryam anāsravaṃ mārgaparyāpannaṃ dharmatāprātilaṃbhikaṃ śīlaṃ pratilabhate. tat punar asya śīlam akhaṇḍaṃ bhavaty acchidram akalmāṣam aparāmṛṣṭaṃ bhujiṣyaṃ susamāhitaṃ vijñapraśastaṃ, tena ca śīlena na kaṃcid dharmaṃ parāmṛśati. rūpaṃ vā vedanāṃ vā saṃjñāṃ vā saṃskārān vā vijñānaṃ vā (AdSPG II 15) dvātṛṃśatāṃ vā mahāpuruṣalaksaṇāni kṣatriyamahāsālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā [f. 270a] gṛhapatimahāsālakulāni cāturmahārājikāṃ vā devās trayastriṃśatkāyikān vā yāmān vā tuṣitāṃ vā nirmaṇaratīṃ vā paranirmitavaśavarttino vā brahmakāyikāṃ vā brahmapurohitāṃ vā brahmapāriṣadyāṃ vā parīttāṃ vā apramāṇāṃ vā ābhāsvarāṃ vā pariśubhān vā apramāṇaśubhān vā śubhakṛtsṇān vā bṛhatphalān vā asaṃjñikān vā aspṛhān vā atapān vā sudṛśān vā sudarśanān vā aghaniṣṭhān vā ākāśānaṃtyāyatanaṃ vā. vijñānaṃtyāyatanaṃ vā ākiṃcanyānantyāyatanaṃ vā. naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanaṃ vā. srotaāpattiphalaṃ vā. sakṛdāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā arhattvaṃ vā. pratyekabuddhaṃ vā cakravartīrājyādhipatyaṃ vā kārayeyam ity, anyatra sarvasattvaiḥ sārdhaṃ sādhāraṇāni kṛtvā sarvākārajñātāyāṃ pariṇāmayaty, ānimittānupalaṃbhādvayapariṇāmena, lokavyavahāreṇa na punaḥ paramārthena. tayā ca śīlapāramitayā paripūritayā upāyakauśalena ca catvāri dhyānāny utpādayaty anāsvādayayogena. divyaṃ ca cakṣur abhinirhārati. yena divyena cakṣuṣā vainayikena ye pūrvasyān diśi buddhā bhagavantas tiṣṭhanti dhṛyante yāpayanti dharmaṃ ca deśayanti tāṃś ca paśyati. tasyāsya darśanaṃ na naśyati. yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhaḥ. evaṃ dakṣiṇasyāṃ diśi paścimāyām uttarasyāṃ yāvad ye samantād daśasu dikṣu buddhā bhagavantas tiṣṭhanti dhṛyante yāpayanti dharmaṃ ca deśayanti tāṃś ca paśyati. tac cāsya darśanaṃ na naśyati. yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhaḥ. sa divyena śrotradhātunā viśuddhena atikrānta mānuṣeṇa teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ bhāṣamaṇānāṃ śabdaṃ śṛṇoti. tac ca śrutaṃ tāvan na naśyati. yāvan na tena śrutena ātmanaḥ ca parasya ca arthaḥ kṛto bhavati. cetaḥparyāyajñānena ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ cetasaiva cittaṃ prajānāti. tena ca cetaḥparyāyajñānena sarvasattvānām arthaṃ karoti, pūrvenivāsānusmṛtijñānena ca teṣāṃ sattvānām atītāni kuśalamūlāny ājñāya tai kuśalamūlais
tāṃ sattvāṃ saṃdarśayati samādāpayati samuttejayati saṃpraharṣayati, te tathā samādāpitāyā ca tathā saṃpraharṣitāyā viśeṣagāmino bhavanty, āsravakṣayajñānena ca sattvān srotaāpattiphale pratiṣṭhāpayati yāvad arhattve pratiṣṭhāpayati. pratyekabodhau pratiṣṭhāpayati. (AdSPG II 16) anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pratiṣṭhāpayati. evaṃ yāvad yatra yatra sattvāḥ pratibalāḥ bhavanti kuśaleṣu dharmeṣu tatra tatra pratiṣṭhāpayati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvo nimittāpagatena cittena śīlapāramitāṃ paripūrayati.
kathaṃ ca subhūte ānimitteṣv anābhogeṣv anupalaṃbheṣv anabhisaṃskāreṣu dharmeṣu kṣāntipāramitāṃ paripūrayati? iha subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya prathamacittotpādam upādāya yāvad bodhimaṇḍaniṣaṇṇasya sacet sarvasattvā āgamya āgamya loṣṭadaṇḍaśastraprahārān dadyus tatra bodhisattvena mahāsattvena ekacittotpādasya api kṣobhasahagatasya avakāśo na dātavyaḥ. tatra bodhisattvena mahāsattvena dve kṣāntī bhāvayitavye. katame dve? yac ca sarvasattvānāṃ mayā kṣāntavyam ākrośaparibhāṣaloṣṭadaṇḍaśastraprahāram iti. yā ca anutpattikeṣu dharmeṣu kṣāntir utpādayitavyā. tatra bodhisattvena mahāsattvena ākruśyamānena vā paribhāṣyamāṇena vā loṣṭadaṇḍaśastraprahāreṣu dīyamāneṣv evaṃ pratyavekṣitavyaṃ. ko me ākrorśati vā paribhāṣyate vā loṣṭadaṇḍaśastraprahārān vā dadāti. kasya vā dadāti. tena dharmāṇāṃ svabhāvaḥ pratyavekṣitavyaḥ, sarvadharmāṇāṃ svabhāvaṃ pratyavekṣamāṇo dharmān eva nopalapsyate kutaḥ punar dharmaḥ. [f. 27Ob] svabhāvaṃ, tasya dharmasvabhāvaṃ pratyavekṣamāṇasya evaṃ bhavati. ko me chinnatti vā bhinnatti vā. sa evaṃ pratyavekṣamāṇo dharmasvabhāvam anutpattikeṣu dharmeṣu kṣāntiṃ pratilapsyate. tatra anutpattikeṣu dharmeṣu kṣānti. kim iti: kleśānutpattikatā ca jñānānācchedyatā ca. so 'nayo dvayo kṣāntyau sthitvā catvāri dhyānāni paripūrayiṣyati. catvāry apramāṇāni catasra ārūpyasamāpattīś catvāri smṛtyupasthānāni yāvad āryāṣṭāṅgaṃ mārgaṃ trini vimokṣamukhāni daśatathāgatabalāni catvāri vaiśāradyāni catasraḥ pratisaṃvido mahāmaitrī mahākaruṇām aṣṭādaśāveṇikāṃ buddhadharmān. sa eṣu dharmeṣu sthitvā āryeṣv anāsraveṣu lokottareṣv asādhāraṇeṣu sarvaśrāvakapratyekabuddhaiḥ sārdhaṃ tataḥ āryā abhijñā paripūrayiṣyati. yābhir abhijñābhiḥ paripūrṇābhiḥ ṣaḍbhiś ca pāramitābhiḥ samudāgacchati, anāsraveṣu ca pañcasv abhijñāsu (AdSPG II 17) sthitvā divyena cakṣuṣā pūrvasyāṃ diśi buddhān bhagavanto drakṣyati. tāṃś ca buddhān bhagavato dṛṣṭvā buddhānusmṛtiṃ pratilapsyate. tasya sā buddhānusmṛtir nocchetsyate yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyate. evaṃ yāvat samantād daśasu dikṣu, sa divyena śrotradhātunā yan teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ bhāṣitaṃ tat sarvam udgrahīṣyaty udgṛhya tathatvāya sattvānān dharman deśayiṣyati. sa teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ cetasaiva cittam ājñāsyati. sa tena cittaparyāyajñānena sarvasattvānāṃ cetasaiva cittam ājñāyata tathatvāya dharman deśayiṣyati. pūrvenivāsānusmṛtijñānena. teṣāṃ sattvānāṃ kuśalamūlān ājñāya tāṃ paurvakeṇa kuśalamūlena saṃharṣayiṣyati samādāpayiṣyati āsravakṣayajñānena ca tāṃ sattvāṃs triṣu yāneṣu niveṣayiṣyati pratiṣṭhāpayiṣyati. sa khalu punar bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann upāyakauśalena sattvān paripācya buddhakṣetraṃ pariśodhya sarvākārajñatāyāṃ caran sarvākārajñatāṃ paripūrya anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhya dharmacakraṃ pravartayiṣyati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ carataḥ kṣāntipāramitā paripūryate.
kathaṃ ca subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann ānimitteṣv anābhogeṣv anupalaṃbheṣv aprādurbhāveṣv anabhisaṃskāreṣu dharmeṣu vīryapāramitāṃ paripūrayati? iha subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran kāyikena eva vīryeṇa samanvāgato bhavati. sa prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. yāvac caturthaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. sa caturthaṃ dhyānaṃ samāpannaḥ anekavidham ṛddhividhiṃ pratyanubhavati, yāvat sūryacandramasau pāṇinā parāmṛśaty ā brahmalokaṃ kāyena vaśavarttayati. tena kāyikena vīryeṇa samanvāgato ye pūrvasyāṃ diśi buddhā bhagavanto viharanty anekaśatasātasāhasreṣu lokadhātuṣu sarddhyā gatvā buddhān bhagavataḥ upatiṣṭhati. cīvarapiṇḍapātaśayyāsanaglānapratyayabhaiṣayjyapariṣkāraiḥ. tasya te cīvarapiṇḍapātaśayyāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārās tāvan na kṣīyante yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhyate. abhisaṃbuddhabodheś (AdSPG II 18) ca sadevamānuṣāsuro lokaḥ sukhī bhavati. cīvarapiṇḍapātaśayyanāsanaglānapralyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ, parinirvṛtasya ca śarīreṣu śarīrapūjāḥ pravartante. tenaiva carddhyabhisaṃskāreṇa gatvā teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatām antikād dharmaṃ śṛṇoti. so ca yathā śruto na jātu vipranaśyati. yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhyate. sattvāṃś ca paripācayati buddhakṣetraṃ ca parigṛhṇāti sarvākārajñatāyā caran. evaṃ khalu subhūte [f. 271a] bodhisattvo mahāsattva kāyikena vīryeṇa samanvāgato vīryapāramitāṃ paripūrayati. kathaṃ ca subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ caitasikena vīryeṇa samanvāgataḥ āryeṇa anāsraveṇa mārgeṇa mārgaparyāpannena vīryapāramitāṃ paripūrayati? iha subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caraṃś caitasikena vīryeṇa samanvāgataḥ akuśalasya kāyakarmaṇo 'vakāśaṃ na dadāty akuśalasya vākkarmaṇo 'vakāsaṃ na dadāti. na parāmṛśati. nityam iti vā anityam iti vā sukham iti vā duḥkham iti vā ātmeti vā anātmeti vā saṃskṛtam iti vā asaṃskṛtam iti vā. kāmadhātuṃ vā rūpadhātuṃ vā ārūpyadhātuṃ vā. sāsravadhātuṃ vā anāsravadhātuṃ vā. prathamadhyānaṃ vā yāvac caturthaṃ dhyānaṃ vā. maitriṃ vā karuṇāṃ vā muditāṃ vā upekṣāṃ vā ākāśānantyāyāyatanaṃ vā. yāvan naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanaṃ vā smṛtyupasthānāni vā samyakprahāṇāni vā ṛddhipādān vā indriyāṇi vā balāni vā bodhyaṅgāni vā āryāṣṭaṅgaṃ mārgaṃ vā śūnyatāṃ vā ānimittaṃ vā apraṇihitaṃ vā yāvad buddhadharmān vā na parāmṛśati. nityā iti vā anityā iti vā sukham iti vā duḥkham iti vā ātmeti vā anātmeti vā srotaāpattiphalaṃ vā sakṛdāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā arhattvaṃ vā pratyekabodhiṃ vā bodhisattvatvaṃ vā na parāmṛśati. ime sattvā darśanaprabhāvitā ime tanubhūmiprabhāvitā ime avarabhāgīyaprabhāvitā ime ūrdhvaṃbhāgīyaprabhāvitā. ime pratyekabuddhaprabhāvitā ime mārgākārajñatāprabhāvitā ime sarvākārajñatāprabhāvitā ity evam api na parāmṛśati. tat kasya hetoḥ? tathā hi teṣāṃ svabhāvo na saṃvidyate. yena svabhāvena prabhāvyeran. sa tenaiva caitasikena (AdSPG II 19) vīryeṇa samanvāgato maraṇamukhe 'pi samāne sattvānām arthaṃ karoti. tāṃś ca sattvān nopalabhate. vīryapāramitāṃ ca paripūrayati. tāṃ ca vīryapāramitāṃ nopalabhate. buddhadharmāṃś ca paripūrayati tāṃś ca buddhadharmān nopalabhate. buddhakṣetraṃ ca pariśodhayati tac ca buddhakṣetraṃ nopalabhate. sa tena kāyikena ca caitasikena ca vīryeṇa samanvāgataḥ sarvakuśaladharmān paripūrayati. tatra ca na sajjati. so 'sajjamāno buddhakṣetreṇa buddhakṣetraṃ saṃkrāmati. sattvānām arthaṃ kurvan, yena yenardhiprātihāryeṇecchati vikurvitum. tenardhiprātihāryeṇa vikurvati. yadi vā puṣpavarṣeṇa yadi vā gandhavimuñcanena. yadi vā gītavādyāraṃbheṇa yadi vā bhūmicālena. yadi vā avabhāsena: yadi vā saptaratnamayalokadhātusandarśanena. yatra yatra vā yauvanārthānāṃ sattvānāṃ kṛte ātmānam avasṛjati. yadi vā jyotirandhānāṃ sattvānām arthe ātmano 'vasṛjati. yadi vā gandham avasṛjati. yadi vā mahāyajñān avasṛjati. yatra na prāṇātipāta pravartate. yadi vā anantāṃ sattvān mārge 'vatārayati. yāvat prāṇātipātād viramayati. yāvan mithyādṛṣṭe parimocayati, kāṃścid dānena anugṛhṇāti. kāṃścic chīlena. kesāṃcit kṛte aṅgapratyaṅgāni parityajati. keṣāṃcit putradārā keṣāṃcid rājyaṃ keṣāṃcid arthe ātmānam avasṛjāti. eveṃ yena yenopāyena sattvānām arthaḥ kartavya tena tenopāyena sattvānām arthaṃ karoti. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ carann ānimitteṣu dharmeṣu caitasikena vīryeṇa samanvāgato vīryapāramitāṃ paripūrayati.
kathaṃ ca subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ carann anāmanimitteṣu dharmeṣu sthitvā samādhipāramitāṃ paripūrayati? (AdSPG II 20) iha subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran sthāpayitvā tathāgatasamādhiṃ tat anyāt sarvasamādhīn [f. 27lb] paripūrayati. sa viviktam eva kāmair viviktaṃ pāpakair akuśalair dharmaiḥ. savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati. sa maitrisahagatena cittena yāvad upekṣāsahagatena cittena yāvat sarvāvantaṃ lokaṃ spharitvo 'pasaṃpadya viharati. yāvan naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam upasaṃpadya viharati. sa tatra samādhipāramitāyāṃ sthitvāṣṭau vimokṣān anulomapratilomaṃ samāpadyate ca vyuttiṣṭhate ca. navānupūrvasamāpattīṃ śūnyatāṃ samādhim ānimittaṃ samādhim apraṇihitaṃ samādhim upasaṃpadya viharati. ānantaryāṃś ca samādhim upasaṃpadya viharati. vidyutopamaṃ samādhiṃ samyaksamādhiṃ vajropamaṃ samādhim upasaṃpadya viharati. sa iha samādhipāramitāyāṃ sthitvā saptatṛṃśataṃ bodhipakṣyān dharmān upasaṃpadya viharati. sa iha samādhipāramitāyāṃ sthitvā mārgākārajñatājñānena yāvan mārgākārajñatāyāṃ sarvasamādhīn antargatān dṛṣṭvā śuklavipaśyanābhūmim atikramya gotrabhūmim aṣṭamakabhūmiṃ darśanabhūmiṃ tanubhūmiṃ vītarāgabhūmiṃ kṛtāvibhūmiṃ pratyekabuddhabhūmim atikramya bodhisattvanyāmam avakrāmati. buddhabhūmiṃ paripūrayati. so 'tra ca bhūmiṣu carati. na ca antareṇa phalaṃ ca anuprāpnoti. yāvan na sarvākārajñatājñānam anuprāpnoti. so 'tra samādhipāramitāyāṃ sthitvā buddhakṣetreṇa buddhakṣetraṃ saṃkrāmati. buddhān bhagavataḥ paryupāsinaḥ. sa tān buddhān bhagavata. paryupāste teṣāṃ ca buddhānāṃ bhagavatām antike kuśalamūlam avaropayati. sattvāṃś ca paripācayati. buddhakṣetraṃ ca pariśodhayati. lokadhātauś ca lokadhātuṃ saṃkrāmati. sattvānāṃ ca arthaṃ karoti. kāṃścit sattvān dānena anugṛhṇāti. kāṃścic chīlena, kāṃścit kṣāntyā kāṃścid vīryeṇa kāṃścit samādhinā kāṃścit prajñayā kāṃścid vimuktyā kāṃścid vimuktijñānadarśanena, kāṃścit sattvān srotaāpattiphale pratiṣṭhāpayati. kāṃścit sakṛdāgāmiphale kāṃścid anāgāmiphale kāṃścid arhattve pratiṣṭhāpayati. kāṃścit pratyekabodhau pratiṣṭhāpayati. kāṃścid bodhau pratiṣṭhāpayati. yair yaiḥ kuśalamūlair dharmaiḥ sattvā udgacchanti tatra niyojayati. sa iha samādhipāramitāyāṃ sthitvā sarvadhāraṇīmukhāny (AdSPG II 21) abhinirharati. catasraḥ pratisaṃvida pratilabhate. vipākīyānāñ ca abhijñānāṃ lābhī bhavati, sa na jātu mātuḥ kukṣāv upapadyate. na jātu kāmān pratisevate, na ca kācid upapattir yāṃ na pratigṛhṇāti. na copapattidoṣeṇa lipyate. tat kasya hetoḥ? tathā hy anena māyopamā dharmāḥ sudṛṣṭā bhavanti. sa māyopamān sarvasaṃskārān viditvā sarvasattvānām arthaṃ karoti. na ca tatra sattvān na sattvaprajñaptir upalabhyate. so 'nupalabhamāna sarvadharmā anupalaṃbha eva sattvān pratiṣṭhāpayati lokavyavahāratām upādāya na punaḥ paramārthena. sa iha samādhipāramitāyāṃ sthitvā sarvadhyānavimokṣasamādhisamāpattiṣu carati. na ca jātu samādhipāramitāyā virahito bhavati. yāvad anuttarāṃ samyaksaṃbodhiṃ paripūrayati. sa iha mārgākārajñatāyāṃ sthitvā sarvākārajñatām abhinirharati. yatra sthitvā sarvavāsanānusandhiṃ prajahāti. sarvavāsanānusandhiṃ prahāya ātmanaś ca parasya ca arthaṃ karoti. sa ātmanaś ca parasya ca arthaṃ kurvan sadevamānuṣāsurasya lokasya dakṣiṇīyo bhavati. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ caran samādhipāramitāṃ paripūrayati.
(VII 2) kathaṃ ca subhūte bodhisattvasya mahāsattvasya prajñāpāramitāyāṃ caratā ānimitteṣu dharmeṣu prajñāpāramitā bhāvanāparipūriṃ gacchati? iha [f. 272a] subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran na kaṃcid dharmaṃ sadbhūtatāpariniṣpannaṃ samanupaśyati, sa rūpasya sadhūtatāṃ pariniṣpannatāṃ ca na samanupaśyati. vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ vijñānasya sadbhūtatāṃ pariniṣpannatāṃ ca na samanupaśyati. rūpasyotpādaṃ na samanupaśyati. vedanāyāḥ saṃjñāyā saṃskārāṇāṃ vijñānasyotpādaṃ na samanupaśyati. sa rūpasyotpādam asamanupaśyan vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ vijñānasyotpādam asamanupaśyan rūpasyāyaṃdvāraṃ na samanupaśyati. vedanāyā saṃjñāyā saṃskārāṇāṃ vijñānasya āyaṃdvāraṃ na samanupaśyati. rūpasya sannicayaṃ na samanupaśyati. vedanāyāḥ saṃjñāyāḥ saṃskārāṇāṃ vijñānasya sannicayaṃ na samanupaśyati. (AdSPG II 22) evaṃ yāvat sāsravāṇāṃ dharmāṇām anāsravāṇāṃ dharmāṇām āyadvāraṃ na samanupaśyati. tucchakām eva riktakatām eva samanupaśyati. sa evaṃ pratyavekṣamāṇo rūpasya svabhāvaṃ nopalabhate. vedanāyāḥ saṃjñāyā saṃskārāṇāṃ vijñānasya svabhāvaṃ nopalabhate. yāvat sāsravāṇām anāsravāṇāṃ dharmāṇāṃ svabhāvaṃ nopalabhate, sa prajñāpāramitāyāṃ carann abhāvasvabhāvān sarvadharmān adhimucyate, sa evam adhimucyamāna adhyātmaśūnyatāyāṃ caran yāvat svalakṣaṇaśūnyatāyāṃ caran na kvacid dharmeṣv abhiniviśate. rūpe vā vedanāyāṃ vā saṃjñāyāṃ vā saṃskāreṣu vā vijñāne vā yāvad bodhau vā, so 'bhāvasvabhāvāyāṃ prajñāpāramitāyāṃ caran bodhisattvamārgaṃ paripūrayati. yaduta ṣaṭpāramitān. yāvat saptatṛṃśataṃ bodhipakṣyadharmān daśatathāgatabalāni catvāri vaiśāradyāni catasra pratisaṃvido mahāmaitrīṃ mahākaruṇām aṣṭādaśāveṇikān buddhadharmān dvātṛṃśan mahāpuruṣalakṣaṇāny aśītim anuvyañjanāni paripūrayati, sa vipākadharmaṇi bodhimārge sthitvāṣaṭsu pāramitāsu paripūrṇāsu yāvat saptatṛṃśati bodhipakṣyeṣu dharmeṣu paripūrṇeṣu yāvad vipākīyāsv abhijñāsu paripūrṇāsu, ye sattvā dānena anugrahītavyās tān dānena anugṛhṇāti. ye 'śīlena anugrahītavyās tān śīlena anugṛhṇāti. ye kṣāntyā anugrahītavyās tān kṣāntyā anugṛhṇāti. ye vīryeṇa anugrahītavyās tān vīryeṇa anugṛhṇāti. ye samādhinā anugrahītavyās tān samādhinā antigṛhṇāti. ye prajñayā anugrahītavyās tān prajñayā anugṛhṇāti. ye vimuktyā anugrahītavyās tān vimuktyā anugṛhṇāti. ye vimuktijñānadarśanena anugrahītavyās tān vimuktijñānadarśanena anugṛhṇāti. ye srotaāpattiphale pratiṣṭhāpayitavyās tān srotaāpattiphale pratiṣṭhāpayati. ye sakṛdāgāmiphale pratiṣṭhāpayitavyās tān sakṛdāgāmiphale pratiṣṭhāpayati. ye 'nāgāmiphale pratiṣṭhāpayitavyās tān anāgāmiphale pratiṣṭhāpayati. ye 'rhattve pratiṣṭhāpayitavyās tān arhattve pratiṣṭhāpayati. ye pratyekabodhau pratiṣṭhāpayitavyās tān pratyekabodhau pratiṣṭhāpayati. ye bodhau pratiṣṭhāpayitavyās tān bodhau pratiṣṭhāpayati. eṣa sarvatra peyāla. so 'nekavidham ṛdhyā vikurvan gaṅgānadīvālukopamān lokadhātūn gacchati, sa ākāṃksaṃs tān gaṅgānadīvālukopamān (AdSPG II 23) lokadhātūn yādṛśānā ratnānām ākāṃkṣiṣyati tādṛśānā ratnānām abhinirhāsyati. sa sattvānām abhiprāyān paripūrayan lokadhātor [f. 272b] lokadhātuṃ saṃkramiṣyati, sa tān lokadhātūn dṛṣṭvā yathābhipretaṃ buddhakṣetraṃ parigrahīṣyati. tadyathāpi nāma paranirmitavaśavartiṣu deveṣu upabhogaparibhogā, ye 'py anyeṣu buddhakṣetreṣu apagataparyeṣṭiṣu te tatra bhaviṣyanti. sa tayā vipākīyena dānapāramitayā śīlapāramitayā kṣāntipāramitayā vīryapāramitayā dhyānapāramitayā prajñāpāramitayā vipākīyābhir abhijñābhir vipākīyena bodhimārgeṇa mārgākārajñatāyāṃ caran sarvadharmaparipūriprāpta sarvākārajñatām anuprāpsyati. yāvat saced rūpam aparigṛhītaṃ vedanā saṃjñā saṃskāra vijñānam aparigṛhītaṃ yāvat sarvadharmā kuśalā vā akuśalā vā laukikā vā lokottarā vā. sāsravā vā anāsravā vā saṃskṛtā vā asaṃskṛtā vā. aparigṛhītās, tathaiva anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhasya tatra buddhakṣetre sarvopabhogaparibhogā aparigṛhītā bhaviṣyanti. tat kasya hetoḥ? tathā hi sarvadharmā aparigṛhītā anupalaṃbhayogena, sarvadharmā aparigrahāya vā sattvānāṃ dharmo deśitaḥ. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattvaḥ prajñāpāramitāyāṃ carann ānimittayogena prajñāpāramitāṃ paripūrayati. ((7))
parivarta 72.
atha khalv āyuṣmān subhūtir bhagavantam etad avocat: kathaṃ bhagavann asaṃbhinneṣu sarvadharmeṣv ānimitteṣu sarvadharmeṣu svalakṣaṇaśūnyeṣu ṣaṇṇāṃ pāramitānāṃ bhāvanāparipūrir bhavati. dānapāramitāyā śīlapāramitāyā kṣāntipāramitāyā vīryapāramitāyāḥ samādhipāramitāyā. prajñāpāramitāyāḥ. katham eṣāṃ sāsravāṇām anāsravāṇāṃ (AdSPG II 24) dharmāṇāṃ nānākaraṇaṃ prajñāyate, kathaṃ dānapāramitā antargatā bhavati prajñāpāramitāyāṃ, kathaṃ śīlapāramitā kṣāntipāramitā vīryapāramitā dhyānapāramitā kathaṃ yāvad aṣṭādaśāveṇikā buddhadharmā antargatā bhavanti prajñāpāramitāyāṃ. kathaṃ bhagavann evaṃ vilakṣaṇānāṃ dharmāṇām ekalakṣaṇānāṃ yaduta alakṣaṇānāṃ. prajñaptir bhavati?
evam ukte bhagavān āyuṣmantaṃ subhūtim etad avocat: iha subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran. svapnopameṣu pañcasu skandheṣu sthitvā dānaṃ dadāti śīlaṃ rakṣati kṣāntiṃ bhāvayati vīryam ārahhate samādhiṃ bhāvayati prajñāṃ bhāvayati, pratiśrutkopameṣu pañcasu skandheṣu sthitvā. dānaṃ dadāti śīlaṃ rakṣati kṣāntiṃ bhāvayati vīryam ārabhate samādhiṃ bhāvayati prajñāṃ bhāvayati. evaṃ pratibhāsopameṣu marīcyupameṣu māyopameṣu nirmitopameṣu pañcasu skandheṣu sthitvā dānaṃ dadāti śīlaṃ rakṣati kṣāntiṃ bhāvayati vīryam ārabhate samādhiṃ bhāvayati prajñāṃ bhāvayati. svapnopamā pañcaskandhā alakṣaṇā pratiśrutkopamā pratibhāsopamā marīcyupamā māyopamā nirmitopamā pañcaskandhāḥ alakṣaṇāḥ. tat kasya hetoḥ? na hi svapnasya kaścit svabhāvaḥ na pratibhāsasya kaścit svabhāvaḥ na marīcikāyāḥ kaścit svabhāvaḥ na mayāyā kaścit svabhāvaḥ na nirmitasya kaścit svabhāvaḥ. yasya svabhāvo nāsti tasya laksaṇaṃ nāsti, yasya laksaṇaṃ nāsti tad ekalakṣaṇaṃ yaduta alakṣaṇaṃ. tad anena api te subhūte paryāyeṇa evāṃ veditavyam: alakṣaṇaṃ dānam alakṣaṇo dāyakaḥ alakṣaṇa pratigrāhakaḥ. ya evaṃ jñātvā dānaṃ dadāti sa dānapāramitāṃ [f. 273a] paripūrayaṃc chīlapāramitayā na vivartate. kṣāntipāramitayā vīryapāramitayā samādhipāramitayā prajñāpāramitayā na vivartate. sa iha ṣaṭsu pāramitāsu sthitvā catvāri dhyānāni paripūrayati. catvāry apramāṇāṃ catasraḥ ārūpyasamāpattī paripūrayati. catvāri smṛtyupasthānāni paripūrayati. catvāri samyakprahāṇāni. caturardhipādā pañcendriyāṇi pañcabalāni saptabodhyaṅgāny āryāṣṭāṅgaṃ mārgaṃ paripūrayati. ādhyātmaśūnyatāṃ paripūrayati bahirddhāśūnyatam adhyātmabahirddhāśūnyatāṃ. abhāvaśūnyatāṃ svabhāvaśūnyatām abhāvasvabhāvaśūnyatāṃ yāvat svalakṣaṇaśūnyatāṃ paripūrayati. śūnyatāṃ samādhiṃ paripūrayaty ānimittaṃ samādhim apraṇihitaṃ samādhiṃ paripūrayati. aṣṭau vimokṣān paripūrayati. navānupūrvasamāpattī paripūrayati. pañcābhijñāparipūrayati. pañcadhāraṇīmukhaśatāni paripūrayati. catasraḥ pratisaṃvidaḥ (AdSPG II 25) paripūrayati. daśatathāgatabalāni catvāri vaiśāradyāni mahāmaitrīṃ mahākaruṇām aṣṭādaśāveṇikāṃ buddhadharmān paripūrayati. sa iha vipākīyeṣv anāsraveṣu dharmeṣu sthitvā pūrvasyān diśi lokadhātūn ṛdhyā gatvā buddhān bhagavataḥ paryupāste. tāṃś ca upatiṣṭhate. yāvad upabhogaparibhogaiś ca sattvānām arthaṃ kurvati. ye dānena saṃgrahītavyās tān dānena saṃgṛhṇāti. ye śīlena saṃgrahītavyās tāṃc chīlena saṃgṛhṇāti. ye kṣāntyā saṃgrahītavyās tān kṣāntyā saṃgṛhṇāti. ye vīryeṇa saṃgrahītavyās tān vīryeṇa saṃgṛhṇāti. ye samādhinā saṃgrahītavyās tān samādhinā saṃgṛhṇāti. ye prajñayā saṃgrahītavyās tān prajñayā saṃgṛhṇāti. yāvad ye sarvakuśalaiḥ dharmaiḥ saṃgrahītavyās tān sarvakuśalair dharmai saṃgṛhṇāti. sa taiḥ kuśalamūlai samanvāgataḥ sarvadharmeśvaraḥ saṃsāraṃ copādadāti. na ca saṃsārāvacarai. duḥkhair lipyate. sattvānāṃ kṛte devamānuṣyikī saṃpattir upādadāti. yābhiḥ saṃpattibhiḥ sattvān saṃgṛhṇāti: so 'lakṣaṇān sarvadharmān jānāti. srotaāpattiphalaṃ ca jānāti. na ca tatra avatiṣṭhate. sakṛdāgāmiphalaṃ ca jānāti na ca tatra avatiṣṭhate. anāgāmiphalaṃ ca jānāti na ca tatra avatiṣṭhate. arhatvaṃ ca jānāti na ca tatra avatiṣṭhate. pratyekabodhiṃ ca jānāti na ca tatra avatiṣṭhate. tat kasya hetohs? tathā hi tena sarvadharmā jñātvā sarvākārajñatā anuprāptavyā: yā asādhāranā sarvaśrāvakapratyekabuddhaiḥ. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattva alakṣaṇā sarvadharmā jñātvā ṣaṭpāramitā alakṣaṇān jānāti. yāvat sarvabuddhadharmān alakṣaṇān jānāti.
punar aparaṃ subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ caran svapnopameṣu pañcasu upādānaskandheṣu sthitvā śīlapāramitāṃ paripūrayati. pratiśrutkopameṣu pratibhāsopameṣu māyopameṣu marīcikopameṣu nirmitopameṣu pañcasūpādānaskandheṣu sthitvā śilapāramitāṃ paripūrayati. sa khalu punaḥ subhūte bodhisattvo mahāsattva svapnopamān pañcopādānaskandhān jñātvā pratiśrutkopamān pratibhāsopamān māyopamān marīcyupamān nirmitopamān pañcopādānaskandhān jñātvā alakṣaṇaśīlapāramitāṃ paripūrayati. akhaṇḍām acchidrām aśabalām akalmāṣām aparāmṛṣṭāṃ bhujiṣyāṃ vijñapraśastāṃ susamāptām āryām anāsravāni mārgaparyāpannāṃ (AdSPG II 26) lokottarāṃ, yatra sthitvā samādānasāṃketikaṃ śīlaṃ rakṣati. dharmatāpratilaṃbhikaśīlaṃ ca saṃvaraśīlaṃ ca vijñaptisīlaṃ ca [f. 273b] samudācāraśīlaṃ ca asamudācārasīlaṃ ca. sa evaṃrūpai śīlai samanvāgato na parāmṛśaty anena ahaṃ kṣatriyamahāśālakulānāṃ sahabhāgatāyai upapadyeyaṃ. brāhmaṇamahāsālakulānaṃ vā sahabhāgatāyai gṛhapatimahāsālakulānaṃ vā sahabhāgatāyai upapadyeyaṃ rājā vā bhaveyaṃ cakravartī koṭṭarājā vā cāturmahārājakāyikānāṃ vā devānāṃ sahabhāgatāyai upapadyeyaṃ. trāyaṃstriṃśānāṃ vā yāmānāṃ vā tuṣitānāṃ vā nirmāṇaratināṃ vā paranirmitavaśavartināṃ vā devānāṃ sahabhāgatāyai upapadyeyaṃ. srotaāpattiphalaṃ vā anuprāpnuyāṃ sakṛdāgāmīnāṃ vā anāgāmināṃ vā arhatvaṃ vā. pratyekabodhiṃ vā bodhiṃ vā anuprāpnuyām iti. tat kasya hetoḥ? tathā hy alakṣaṇāḥ sarvadharmāḥ ekalakṣaṇā yaduta abhāvasvabhāvalakṣaṇāḥ. na hy alakṣaṇo dharma alakṣaṇaṃ dharmam anuprāpnoti. nāpi vilakṣaṇo dharmo vilakṣaṇaṃ dharmaṃ prāpnoti. nāpy avilakṣaṇā vā alakṣaṇā vā dharmā avilakṣaṇān va alakṣaṇān vā dharmān prāpnuvanti. evaṃ khalu subhūte bodhisattvo mahāsattva prajñāpāramitāyāṃ carann alakṣaṇaśīlapāramitāṃ paripūrya bodhisattvanyāmam avakrāmati. bodhisattvanyāmam avakramann anutpattikeṣu dharmeṣu kṣāntiṃ pratilabhate. mārgākārajñatāyāṃ caran pañcābhijñā vipākīyā pratilabhya pañcasu dhāraṇīmukhaśateṣu pañcasu samādhimukhaśateṣu sthitvā catasraḥ pratisaṃvida pratilabhya buddhakṣetrād buddhakṣetraṃ saṃkramiṣyati. buddhān bhagavataḥ prayupāsina sattvāṃś ca paripācayati buddhakṣetraṃ ca parigrahīṣyati. pañcagatike saṃsāre saṃsariṣyati na ca saṃsārāvacareṇa karmaṇā na vipākena lepsyate. tadyathāpi nāma nirmitaś caṃkramyate tiṣṭhati niṣādati śayyaṃ kalpayati, na ca asya āgamanaṃ saṃdṛṣyate na gamanaṃ na sthānaṃ na niṣadyā na śayyāna, sattvānāṃ ca arthaṃ karoti na ca sattvam upalabhyate na (AdSPG II 27) sattvaprajñaptiṃ. tadyathāpi nāma subhūte śānto nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho 'nuttarāṃ samyakasaṃbodhim abhi