Bổn Sanh Man (Jātakamālā)

aritam adhvaravṛttāntam ākhyāya tāṃ rājājñāṃ nivedayāmāsa | tato bodhisattvaṃ suhṛdo bāndhavāś caivam ūcuḥ | sarvam idaṃ tava nāśāya durātmanaḥ khaṇḍadhārasya cchandaviceṣṭitam | mahādhūrtasya yater iva śāntā ca śarīrakriyā rākṣasasyeva cāśuddham antaḥkaraṇam | aho durātmanāṃ caritāni sarvathā |
praśāntaveṣe 'pi virūkṣamānase  $ na durjane viśvasanīyam aṇv api  &
bako hi tiṣṭhann api niścalas taṭe  % parisphurantīṃ śapharīṃ na hanti kim  // HJm_20.29 //
upanayati viṣādaṃ dhairyam apy āśritānāṃ  $ janayati parimohaṃ tāpam antar vidhatte  &
ahiviṣam iva daṃśaprāptam ekāntatīvraṃ  % caritam abhajanīyaṃ duḥsahaṃ durjanasya  // HJm_20.30 //
tad ājñāpayatu kumāro yāvad enaṃ durātmānaṃ rakṣovṛttim aphalabrāhmaṇanāmānaṃ khaṇḍadhārakaṃ baddhvānayāmaḥ paretanāthavaśaṃ vā prāpayāma iti | bodhisattva uvāca | satyaṃ mamāpi khaṇḍadhāraṃ prati kiṃcid abhyutthitaḥ kopa āsīt | sa tu me hutavaha iva saliladhārayā kṣamayopaśāntiṃ nītaḥ | yadi cāsmatprāṇair guravaś cirajīvino bhavanti nanu kṛtārthā vayam iti tad alam atrabhavatāṃ khaṇḍadhāraṃ prati kopena yāsyāmy evāham | atha sa dūto vismayād ity avocat | aho mahad āścaryaṃ sarvathā kumāraḥ paramārthakṣamī | kutaḥ |
uttiṣṭhantaṃ yasya vairikṣayāya  $ krodhavyālaṃ kṣāntividyā ruṇaddhi  &
śreyaḥprāpto baddhaśuddhāśayānāṃ  % labdhālokaḥ so 'graṇīḥ kṣāntibhājām  // HJm_20.31 //
atha bodhisattvo bāṣpasalilakaṇamucā svaparijanenānugamyamāno rathavaram āruhya yajñamadhyagataṃ pitaram āgamya covāca |
tyakto 'smi yadi tātena  $ svajīvitagaveṣiṇā  &
mama deham imaṃ yajña-  % paśutām upakalpaya  // HJm_20.32 //
mayā tyakto 'si putreti  $ bruvāṇasya mahīpateḥ  &
candrasyopari duḥkhena  % nipetur bāṣpabindavaḥ  // HJm_20.33 //
yadā ciram api sthitvā  $ gantavyaṃ mṛtyugocaram  &
tadā paravināśena  % ko vāñched āyuṣaḥ sthitim  // HJm_20.34 //
atha khaṇḍadhāras tān ṛtvija uvāca | śṛṇvantūpādhyāyāḥ prathamāhutau pātyamānāyāṃ candraḥ kumāraḥ prāg ānaddhavyaḥ paścād ime kumārā iti |
iti bruvāṇam udgrīvāḥ  $ khaṇḍadhāraṃ vyalokayan  &
kumārāḥ sukumārāṅgāḥ  % śārdūlaṃ hariṇā iva  // HJm_20.35 //
atha te kumārāḥ kṛtāñjalayo bodhisattvam iti vijñāpayāmāsuḥ |
tvayi sthite bhrātari lokavatsale  $ mahātmani jyāyasi tuṅgacetasi  &
paśūn ivāsmān katham eṣa nirghṛṇo  % yamakṣayaṃ neṣyati khaṇdadhārakaḥ  // HJm_20.36 //
atha teṣāṃ bhrātṝṇāṃ vacanam ākarṇya duḥkhāyamānahṛdayo bodhisattvo maitrīsamanvitaṃ samādhim ālalambe |
samādhinā tasya viśuddhacetasaḥ  $ samāhatānām ca samāhitātmanaḥ  &
bhujaṅganīlāni savismayātmanāṃ  % nṛpātmajānāṃ nigaḍāni pusphuṭuḥ  // HJm_20.37 //
nigaḍasphuṭanavismite ca tasmin rājani kim idam iti ca jātavimarśe tatra khaṇḍadhārake |
udiyāya payoguruḥ payodaḥ  $ pidadhad dyāṃ śitikaṇṭhakaṇṭhanīlaḥ  &
sphuritaprabhayā taḍidbhṛkuṭyā  % kupito rākṣasavaj jagarja coccaiḥ  // HJm_20.38 //
khagamuktavibhagnapādapāni  $ dhvanimanti pracalacchilātalāni  &
śikharāṇi nipātayan girīṇāṃ  % pravavau vahnisakhaḥ pracaṇḍavegaḥ  // HJm_20.39 //
pramumoca tato ghanāghanaṃ tad  $ ghanajālaṃ ghanam aśmanāṃ samūham  &
bhṛśam ākulacetasāṃ dvijānāṃ  % makhamadhye praṇavadhvaniḥ śaśāma  // HJm_20.40 //
paripāṭalayan payodharāṇām  $ udarāṇi prabhayā payogurūṇi  &
drutam astam iyāya pārthivasya  % vyasanaṃ draṣṭum aśaknuvann ivārkaḥ  // HJm_20.41 //
kupitair iva śātakumbhakumbhāḥ  $ kratubhūmau nihitāḥ pratāḍyamānāḥ  &
upalais tvaritaṃ divaḥ patadbhiḥ  % kṛtabhaṅgāḥ paricakvaṇuś calantaḥ  // HJm_20.42 //
praśaśāma bhayād ivādhvarāgniḥ  $ paritaḥ prasphuritākulasphuliṅgaḥ  &
galitaślathapāṇḍudhūmajālo  % gaganād aśmabhir āhataḥ patadbhiḥ  // HJm_20.43 //
kariṇāṃ gurulohakośabaddhā  $ radanāḥ śliṣṭamṛdas taṭābhighātāt  &
upalābhihatāḥ parikvaṇanto  % mumucuḥ prasphuritatviṣaḥ sphuliṅgān  // HJm_20.44 //
nipapāta śikhī nivāsayaṣṭeḥ  $ kṛkavākur virasaṃ rarāsa bhītaḥ  &
upalābhihatāś ca lolanetrā  % viviśuś chekamṛgā gṛhodarāṇi  // HJm_20.45 //
śiśiraṃ jaladānilaṃ pipāsuḥ  $ pṛthuvalmīkavinirgatārdhabhogaḥ  &
phaṇam āśu saphūtkṛtaṃ vitanya  % praviveśāśmabhir āhato bhujaṅgaḥ  // HJm_20.46 //
parihṛtya tu bodhisattvam ārāt  $ sakumāraṃ nipatatsu vegavatsu  &
upaleṣu nṛpaḥ sakhaṇḍadhāro  % bhavanaṃ bhītajanākulaṃ pratasthe  // HJm_20.47 //
sacivasya mahīpateś ca yātos  $ taḍiduddyotavibhāvite 'rdhamārge  &
aśaniḥ śirasī bibheda bheda-  % cyutamastiṣkalavopadigdhakeśe  // HJm_20.48 //
mṛtam aśrumatī janān niśamya  $ kṣitipālaṃ kṣitipālapūjitājñam  &
mṛducittatayātiduḥkhabhārāt  % sahasā jīvitam utsasarja devī  // HJm_20.49 //
atha bhītajanojjhitāntarālaṃ  $ bhavanaṃ bhūmipateḥ sphuṭatkapāṭam  &
upalābhihataṃ papāta sadyaḥ  % kanakastambhavibhaṅgajātanādam  // HJm_20.50 //
mṛtau bhavetām atha kiṃ nu jīvitau  $ śaṭhāśayau pārthivakhaṇḍadhārakau  &
iti sphuradbhiḥ paritaḥ payodharā  % ruṣeva vidyunnayanair vyalokayan  // HJm_20.51 //
atha prabhātasamaye bodhisattvaḥ pitror agnisaṃskāraṃ kṛtvā dattanivāpasalilāñjaliḥ saṃvignamatir aho sūktam idaṃ buddhānāṃ bhagavatām utpannapradhvaṃsinaḥ sarvabhāvā iti vicintya tān bhrātṝn uvāca |
māṃ putravṛkṣaṃ saṃvṛddhyai  $ sā siktvā snehavāriṇā  &
anavāptaphalā mattaḥ  % kva yātā jananī mama  // HJm_20.52 //
pṛthivīṃ pṛthivīpālaḥ  $ pālayitvā pitā mama  &
kva yātaḥ khaṇḍadhāreṇa  % saha khaṇḍitadharmaṇā  // HJm_20.53 //
smaraṇīyavibhūtīdaṃ  $ patitastambhatoraṇam  &
śocantīva guroḥ sadma  % vicyutāḥ śālabhañjikāḥ  // HJm_20.54 //
imā viṣamasaṃpāta-  $ sphuṭitā galiteṣṭakāḥ  &
ātmānam iva śocanti  % dhūsarāś citrabhittayaḥ  // HJm_20.55 //
kiṃ nu saṃgītaśāleyam  $ uta vāsagṛhaṃ bhavet  &
kṛcchrād ity anumīyante  % bhāgā bhagnasya veśmanaḥ  // HJm_20.56 //
āsīd iha gṛhaṃ sthāne  $ śrīmat tasya mahīpateḥ  &
ity utsuko janaḥ śokād  % anyebhyaḥ kathayiṣyati  // HJm_20.57 //
niḥśrīkam upalāghāta-  $ paretaśukakokilam  &
idaṃ ca bhavanodyānaṃ  % dhyāyatīva mahīpateḥ  // HJm_20.58 //
aniṣṭhitasukhāśānāṃ  $ vipattiṃ pratipālayan  &
itiśabdaḥ samāptyarthaḥ  % sotkaṇṭha iva tiṣṭhati  // HJm_20.59 //
puṃsām acchinnakṛtyānāṃ  $ kariṣyati karoti ca  &
cakāra ca samāptyartham  % itiśabdam anityatā  // HJm_20.60 //
sthitāyāṃ mayy api vyoma  $ nityam ity abhidhīyate  &
ity ūrdhvam iva paśyantī  % krodhāt tiṣṭhaty anityatā  // HJm_20.61 //
aparādhīnavṛttitvād  $ upalabdhamanaḥśamāḥ  &
apāstabāndhavasnehā  % niḥsaṅgāḥ sukham āsate  // HJm_20.62 //
saṃkalpād viṣayābhilāṣiṇi jane tṛṣṇā karoty āspadaṃ  $ tṛṣṇābaddhamanā nikāramalinaṃ badhnāti sevāñjalim  &
sevārtaḥ param ārirādhayiṣayā nighno bhavaty andhavan  % nighno duḥkhaparamparāparibhavakleśair adhiṣṭhīyate  // HJm_20.63 //
kṛcchrāl labdham api krameṇa bhavati prabhraṃśi bhūyaḥ sukhaṃ  $ tadbhraṃśe paritāpam eti puruṣaś cittānalaṃ jvālayan  &
duḥkhasyāsya bhavānubandhajananī hetuḥ śaṭhā jālinī  % te 'tyantaṃ sukhino manaḥsu nihitā yaiḥ samyag alpecchatā  // HJm_20.64 //
tato 'haṃ rājyam utsṛjya  $ bahuvyasanakaṇṭakam  &
śāntyai śāntipathasthānaṃ  % gamiṣyāmi tapovanam  // HJm_20.65 //
athābhiṣicyānujam āhitakriyaṃ  $ dvijātibhir bhrātaram udyatāśiṣam  &
vihāya lakṣmīṃ tapaso vivṛddhaye  % vanāya vavrāja sa dhīramānasaḥ  // HJm_20.66 //
tad evaṃ tena bhagavatā bodhisattvabhūtenāpakāriṇy api kṣamā na śithilīkṛteti vicintya śreyogaveṣibhiḥ kṣāntibalair bhavitavyam iti ||
|| candrajātakaṃ daśamam ||
__________________________________________________________________________
...
__________________________________________________________________________
22. Mṛga
na vinā vīryāt tanv api phalam īpsitam āpyate jagadbhūtyai  /*
iti khedam agaṇayitvā vyāyacchante mahābhāgāḥ  // HJm_22.1 //*
tadyathānuśrūyate
kvacid amalasalilavāhinyā vetasapaṅktiśyāmatīralekhayā madgukulānugamyamānacakitamīnakulākulāmbhastalayā prasāritadukūladhavalapulinayā nimnagayā parikṣiptabhūdharapārśve kvacid dāvānalārdhadagdhapariṇatāmalakākṣabadarākīrṇavasudhātale marakatasūcīharitadarbhāṅkuropacite kvacid varāhāvataraṇasaṃtrāsapariplutadarduraparimucyamānapalvalataṭānte 'nyatra mṛgapiśitādhmātaprasuptaśārdūlādhyāsitaguhāmukhe vividhavallīvalayapariveṣṭitanimnakuṭilalekhāṅkitataruskandhe ghanapalāśavaṃśīvanarodhāndhakāranikuñje gahanāntare bodhisattvo mṛgayūthādhipatir babhūva | tena ca mahātmanā rājyam iva sadvṛttena narapatinānupālyamānaṃ hariṇayūtham akutobhayaṃ mahatīṃ vṛddhim agamat |
hariṇaṃ harakaṇṭhanīlapṛṣṭhaṃ  $ harisattvaṃ haritaṃ tṛṇaṃ daśantam  &
sadasatpathavedinaṃ mṛgās te  % tam upādhyāyam ivānvaguḥ suśiṣyāḥ  // HJm_22.2 //
atha kadācit priyamṛgayasya tan mṛgayūthaṃ vyādhasakāśāt kasyacid avanipateḥ śrutipatham ājagāma | sa ca rājā gṛhītadhanvā turagavarādhirohī sainyaparivṛtas tad vanam āgamya dūrāt taṃ mṛgayūtham ālokayāmāsa |
vihāya romanthanam unmukhasthiraḥ  $ sa kṛṣṇasāraḥ śarapātaśaṅkitān  &
mṛgān ninīṣuṃ śaragocaraṃ nṛpaṃ  % vilokayāmāsa camūpuraḥsaram  // HJm_22.3 //
vilokya saṃbhūtakhalīnanisvanaṃ  $ jighāṃsu tat sainyam adhijyakārmukam  &
mṛgaiḥ parīto bhayaloladṛṣṭibhiḥ  % sa yūthabhartedam acintayad dhruvam  // HJm_22.4 //
mahīpatiḥ pāti sukhaṃ sukhārthinīṃ  $ prajām anutpannabhayāṃ śubhāśrayāt  &
acintayitvātmagataṃ pariśramaṃ  % sa rakṣitā yo vyasane 'pi rakṣati  // HJm_22.5 //
amūn bhayabhrāntavilolalocanān  $ parisravacchoṇitasiktabhūtalān  &
mṛgān purastāt patataḥ sphurattanūn  % vilokayiṣyāmi kathaṃ śarāhatān  // HJm_22.6 //
mṛgāṃs tad enān mṛgayāvinodino  $ na yāvad āghnanti śitaiḥ śilīmukhaiḥ  &
balena tāvad bhayalolacakṣuṣāṃ  % prayatnam eṣāṃ karavāṇi rakṣaṇe  // HJm_22.7 //
idam vanam anena sainyena sarvataḥ parikṣiptaṃ tat katamayā diśā mṛgayūthaṃ nirvāhayāmīti samantato 'valokyācintayat | bhavatu labdha upāyaḥ | imāṃ girisaritam ullaṅghya svasti mṛgebhyaḥ syād iti tarkayāmi | na caikena krameṇaite hariṇāḥ śakyanta etāṃ śīghrasalilavāhinīṃ samudrapatnīṃ ullaṅghitum iti | tad idam atra prāptam asyāḥ sarito madhyāvasthitasya mama pṛṣṭhe kramaṃ dattvā sukham ete mṛgā yāsyantīti vicintya kvacit taṭataruśikhāpraskhalitasalilāyāḥ paribhramadāvartamadhyabhrāntaviśīrṇaphenasaṅghāyās tasyāḥ kṣitidharasarito madhyam avagāhya sthirayitvātmānaṃ sa mahātmā tān mṛgān uvāca |
pariplutya taṭād asmād  $ dattvā pṛṣṭhe kramaṃ mama  &
yāta yātabhayāḥ śīghraṃ  % svayūthyāḥ saṃkaṭād itaḥ  // HJm_22.8 //
śarīraṃ viśarārutvād  $ dharmābhāvāc ca phalgu me  &
yuṣmannirvāhaṇāt sāraṃ  % lapsyate sucirād idam  // HJm_22.9 //
paropakāravimukho  $ yadā kāyaḥ kalis tadā  &
yadā tv anyaddhitālambī  % kāyaratnam idaṃ tadā  // HJm_22.10 //
paripātum ahaṃ bhayāt samartho  $ yadi yuṣmān nṛpasainikānubaddhān  &
saphalo 'dya bhavet tataḥ pṛthivyāṃ  % mama yūthādhipatitvaśabda eṣaḥ  // HJm_22.11 //
āgamyatāṃ tad adhunā nanu tāvad eva  $ yuṣmāsu yāvad iṣavo na patanti śātāḥ  &
pṛṣṭhaṃ mamācalasarijjalasetubhūtam  % āruhya nistarata sainyabhayād amuṣmāt  // HJm_22.12 //
atha te hariṇā maraṇabhītā yūthapatipṛṣṭhe kramaṃ dattvā nadīsalilam ullaṅghya dvitīyaṃ kūlam upagantum ārebhire |
yathā yathā tasya bhṛśaṃ nipetuḥ  $ pṛṣṭhe mṛgās trāsavilolanetrāḥ  &
tathā tathāsau mṛgayūthabhartā  % khurān sthiratvaṃ prasabhaṃ nināya  // HJm_22.13 //
rudhiram atha mṛgāṇāṃ patyur utkhātamāṃsāt  $ khurapuṭaparibhinnāt tasya cakṣāra pṛṣṭhāt  &
mṛgakulam acalāntaṃ gacchad ālokya cārāt  % sa rujam agaṇayitvā prītim evālalambe  // HJm_22.14 //
paripālitasattvānām  $ upāyena balena vā  &
ruṇaddhi mahatāṃ duḥkhaṃ  % antaḥprītiparamparā  // HJm_22.15 //
atha sa rājā hariṇanistaraṇāya saritsalilamadhyasaṃkramībhūtātmānaṃ yūthapatim ālokya vismayam āgamya śarāsaneṣu śarān saṃdadhānaṃ senājanam uvāca | yaḥ khalu kaścin mṛgam āhanyāt so 'smaddrohīti |
athāvavādam ākarṇya  $ sa janas tasya bhūpateḥ  &
bāṇaviśleṣiṇaḥ sadyaś  % cakāra dhanuṣo guṇān  // HJm_22.16 //
bodhisattvo 'pi ca kiṃ nu nistīrṇāḥ sarve mṛgāḥ syur na veti paścād ālokayann apaśyad ekam atīva bhayacañcalākṣam atikrāntaṃ yūtham ālokayantam asāmarthyād anutsahamāṇaṃ kramaṃ dātuṃ katamayā diśā gacchāmīti dolāyamānahṛdayaṃ hariṇaśāvakam ālokya ca paramāṃ karuṇām ālalambe |
jahīhi śaṅkāṃ na hi bodhisattvo  $ bhavantam utsrakṣyati bālam ekam  &
dvirephaśabdair iti puṣpavanta  % āśvāsayāmāsur iva drumās tam  // HJm_22.17 //
atha yūthapatiḥ pratyuttīrya tasmāt salilāt taṃ mṛgaśāvakam uvāca |
aṅgādhiruhya matpṛṣṭhaṃ  $ vimuñca maraṇavyathām  &
bhavantaṃ saritaḥ pāraṃ  % neṣyāmy aham itas taṭāt  // HJm_22.18 //
uddhartuṃ vīryam ārabdhaṃ  $ yena lokaṃ bhavārṇavāt  &
sa tvāṃ nottārayiṣyāmi  % katham ekaṃ nadījalāt  // HJm_22.19 //
atha tenādhirūḍho 'sau  $ mṛgaśāvena vīryavān  &
jagāhe karuṇālambī  % saritaṃ vīcimālinīm  // HJm_22.20 //
amūni pṛṣṭhe tava vikṣatāni  $ rujaṃ na gāḍhāṃ janayanti kaccit  &
iti bruvāṇeva samuttarantaṃ  % parāmṛśat tam sarid ūrmihastaiḥ  // HJm_22.21 //
atha yūthādhipatis taṃ mṛgaśāvakam uttārya tasyāḥ saritaḥ praharṣaviśālalocanayā mātrā saṃyojayāmāsa |
kṛtvātha jānunī bhūmau  $ mṛgaśāvaḥ pipāsitaḥ  &
jagrāha tvaritaṃ mātuḥ  % saṃbhūtaprasrutī stanau  // HJm_22.22 //
sā cainaṃ parivṛttāsyā  $ stanyapānacalānanam  &
ālileha muhuḥ snehāj  % jihvayā calitāgrayā  // HJm_22.23 //
atha bodhisattvaḥ pariśramavaśāt khurakṣatavedanayā cāvasannaśarīraprayatnaḥ |
kathaṃcid anviṣya khurāṅkaśādvalāṃ  $ śanair mṛgāṇāṃ padavīṃ samākulaḥ  &
niviśya mandaṃ rudhirokṣitaḥ kṣitau  % kṣaṇaṃ viśaśrāma sa saṃbhṛtaśramaḥ  // HJm_22.24 //
imāṃ daśāṃ nirghṛṇayādya vatsa  $ satyā jananyāpi mayāsi nītaḥ  &
iti kṣatāṅgaṃ karuṇānutāpād  % bhṛśaṃ rurodeva tam īkṣamāṇā  // HJm_22.25 //
sa ca rājā tāṃ saritam uttīrya saparijanas turagād avatīrya vismitamanās taṃ mahātmānam upasasāda | sa yūthādhipatī rājānam ālokyābravīt |
abhyutthānārham ālokya  $ yat tvāṃ nāhaṃ samutthitaḥ  &
nādākṣiṇyaṃ tad etan me  % śrameṇāsmy avasāditaḥ  // HJm_22.26 //
atha sa rājā savismayam upaviśya kuśalaṃ pṛṣṭvā yūthapatim iti saṃrādhayann uvāca |
nirvrīḍaiḥ param upahantum udyatāstrair  $ bhogecchātimiraniruddhabuddhinetraiḥ  &
dharmajño hariṇamuniḥ kṛpāsahāyo  % mādṛkṣair narapaśubhis tvam arcanīyaḥ  // HJm_22.27 //
bibharti bhṛtyān nṛpa ātmarakṣaṇaṃ  $ vidhitsur āyodhanakālanirbhayān  &
svayūtharakṣāpaṭunā tu sarvathā  % nayena te bhūmibhujāṃ jito nayaḥ  // HJm_22.28 //
citraṃ kim atra bahavo yadi bhūmipālaṃ  $ bhṛtyā raṇāntaragataṃ paripālayanti  &
ekena nāma hariṇā bahavas tvayāmī  % yat pālitāḥ khalu tad adbhutam etad atra  // HJm_22.29 //
bahuguṇakaruṇānvitā taveyaṃ  $ guṇavikalāṃ karuṇāviyogalaghvīm  &
hariṇa hariṇatā viśeṣalābhād  % avahasatīva manuṣyatāṃ mamaitām  // HJm_22.30 //
ity abhisaṃrādhya sa rājā yūthapatim apṛcchat | kīdṛśaṃ punar anena paropakārapaṭunā vīryeṇa bhavān padam abhilaṣati | bodhisattva uvāca |śrūyatāṃ mahārāja |
buddhatvam adhigantuṃ me  $ vīryaṃ vīryavatāṃ vara  &
yathāśakti mṛgatve 'pi  % satīdaṃ nāvasīdati  // HJm_22.31 //
yathā mayāmī hariṇā bhayākulāḥ  $ pratāritā bhīmarayān nadījalāt  &
tathā bahukleśasamākulaṃ jagat  % pratārayeyaṃ bhavaduḥkhatoyadheḥ  // HJm_22.32 //
na ca mahārāja śakyate vīryaparāṅmukhena balavatāpy abhilaṣitaṃ padam abhigantum | paśya |
ālasyāt sasahāyo 'pi  $ na gacchaty udayaṃ janaḥ  &
hastāgrāt skhalito bhūmau  % toyārdra iva kandukaḥ  // HJm_22.33 //
api ca |
vipaścitāpy alasadhiyā sukhāśrayaṃ  $ na śakyate padam abhigantum ucchritam  &
avāhitaṃ vahanam aritradhāribhiś  % cirād api vrajati na pāram ambudheḥ  // HJm_22.34 //
rājovāca | samyag abhihitaṃ mṛgayūthādhipatinā | kutaḥ |
jātasyāpi kule viśuddhayaśasi prakhyātabhogodaye  $ prāptasyāpi sabhāsu paṇḍitadhurām agryāṃ vipaścittayā  &
ālasyān na manorathaḥ sakṛd api prāpnoti puṃsaḥ phalaṃ  % lakṣyaṃ naiti guṇārpito 'pi viśikhaḥ kṣeptuḥ prayatnād vinā  // HJm_22.35 //
tad itthaṃ vīryāvalambinā bhavatā śakyam adhigantuṃ bauddhaṃ padam iti |
ye śāntaṃ padam ārurukṣava iha kleśair abhinnāśayās  $ tvattaḥ prāk kṛtinaḥ kṛtapraṇidhayo bodhau ghaṭante janāḥ  &
teṣāṃ vartmani vājinām iva pariśrāntyā śanair dhāvatām  % ājāneya ivojjhitaśramabhayo bhāvī bhavān agrimaḥ  // HJm_22.36 //
bibhrāṇaṃ pariveṣiṇīṃ vitamasāṃ dehatviṣāṃ saṃhatiṃ  $ dharmaṃ dharmakathābhilāṣiṇi muhuḥ prakhyāpayantaṃ jane  &
chinnakleśanibandhanaṃ guṇadhanair abhyarcitaṃ sūribhis  % tvāṃ buddhatvam upāgataṃ gatabhavaṃ drakṣyanti dhanyā janāḥ  // HJm_22.37 //
iti sa rājā bodhisattvam abhisaṃrādhyovāca | aho bhavantam evaṃ dharmābhimukham ālokya mamāpi dharmābhilāṣa utpannaḥ |
tad ācakṣva mahābuddhe  $ dharmaṃ dharmavidāṃ vara  &
sevyamānena śuddhena  % yena yāyāṃ na durgatim  // HJm_22.38 //
bodhisattva uvāca | yady evam ataḥ śrotum arhati mahārājaḥ |
avadyād vinivṛttiś ca  $ pravṛttiś ca śubhāśraye  &
dharmatattvam idaṃ samyag  % ākhyātaṃ khyātabuddhibhiḥ  // HJm_22.39 //
sphuṭīkṛte 'pi tattve 'smin  $ prakāśitaśubhāśubhe  &
yo gacchati vimārgeṇa  % so 'ndhaḥ saty api cakṣuṣi  // HJm_22.40 //
iti prajñāpradīpena  $ vilokitamahāpathaḥ  &
bhajasva bhajamānāni  % karmāṇi kleśahānaye  // HJm_22.41 //
kṣitīśa kṣapitājñāna  $ kṣitiṃ dharmeṇa pālaya  &
tīkṣṇadaṇḍād bhūmipālān  % nityam udvijate janaḥ  // HJm_22.42 //
yadi yaśasi mṛṇālabhaṅgaśukle  $ jagadavabhāsini te 'sti kācid icchā  &
phalam abhimatam āptukāmatā vā  % bibhṛhi guṇābharaṇaṃ tato viśuddham  // HJm_22.43 //
atha sa narapatir aho bhavato 'nayā dharmadeśanayā prahlāditam idaṃ me hṛdayam ity abhidhāya parāṃ prītim ājagāma |
tato yūthapates tasya  $ khurakṣatasamutthayā  &
āviṣṭasya rujā gurvyā  % nimimīlatur akṣiṇī  // HJm_22.44 //
tasyātha nṛpatiḥ kṛtvā-  $ -citāṃ candanadārubhiḥ  &
agnisaṃskāram akarot  % kṛtinaḥ puṇyajanmanaḥ  // HJm_22.45 //
atha tatra gate suhṛdīva divaṃ  $ hariṇe karuṇāvimalaprakṛtau  &
anuśocya ciraṃ vasudhādhipatiḥ  % puram āgamad āśu vitānamanāḥ  // HJm_22.46 //
tasmin mṛge mṛgavadhūsadṛśekṣaṇābhiḥ  $ sattvopakārakuśale kuśalānvitābhiḥ  &
jñātāv iva vyuparate viratakriyābhir  % acchinnam aśru mumuce vanadevatābhiḥ  // HJm_22.47 //
prāvepatātha vasudhā calitādriśṛṅgā  $ vātānilena parivardhitasāgarormiḥ  &
bhrāntadvirephaśabalaś ca vikīrṇagandho  % mandārapuṣpanikaro nabhasaḥ papāta  // HJm_22.48 //
nirvāṇakāle ca bhagavatā bhikṣūnāṃ purastād idaṃ jātakam abhyadhāyi |
mṛgayūthādhipas tatra  $ vane 'bhūvam ahaṃ tadā  &
parivrāṭ ca subhadro 'yaṃ  % babhūva mṛgaśāvakaḥ  // HJm_22.49 //
bhagavataś ca prāk parinirvṛte tatra subhadre parivrājake bhikṣavaḥ papracchuḥ | kāni punaḥ karmāṇi subhadreṇa kṛtāni yat sarvaśrāvakebhyaḥ paścād arhatphalaṃ prāpya prathamam eva ca bhagavataḥ parinirvṛta iti | bhagavān āha |
kāśyapo nāma buddho 'bhūj  $ jñeyasāgarapāragaḥ  &
nāmnāśoko 'bhavad bhikṣuḥ  % svasrīyas tasya tāyinaḥ  // HJm_22.50 //
sulabhaṃ me paraṃ jyotir  $ mātule sugate sati  &
aśokaḥ paricintyeti  % na vyāyacchata muktaye  // HJm_22.51 //
deśāntaram aśoke 'tha  $ gate gatapunarbhavaḥ  &
kāśyapo nirvṛtau cetaḥ  % kṛtavān kṛtiṇāṃ varaḥ  // HJm_22.52 //
tataḥ sthite 'śokataror adhastād  $ aśokabhikṣau vinibaddhaśokā  &
mahīruhe tatra kṛtādhivāsā  % mumoca muktādyuti devatāśru  // HJm_22.53 //
bhaviṣyatīty adya vicintayantyā  $ jinasya nirvāṇam anirvṛtāyāḥ  &
papāta pārāśariṇaḥ śarīre  % tasyāsram uṣṇaṃ vanadevatāyāḥ  // HJm_22.54 //
nirabhram etad gaganaṃ kuto nu  $ mamedam ambhaḥ patitaṃ śarīre  &
iti bruvann unmukham īkṣamāṇaḥ  % sa devatāṃ tāṃ rudatīm apaśyat  // HJm_22.55 //
papraccha caināṃ paridīnadīnāṃ  $ kiṃ devate rodiṣi jātaśokā  &
sā cāsya kaṇṭhaskhalitābhidhānā  % bhikṣoḥ kathaṃcit kathayāṃ babhūva  // HJm_22.56 //
mahāmuniḥ kāruṇiko jagaddhitaṃ  $ vihāya dagdhānuśayendhano vaśī  &
pradāya nirvāsyati kāśyapo 'dhunā  % janāya śokaṃ kṛpaṇeti rodimi  // HJm_22.57 //
akampite vādivacaḥpataṅgakaiḥ  $ pariprakāśīkṛtasatpathāpathe  &
munipradīpe parinirvṛtiṃ gate  % jagattrayavyāpi tamo bhaviṣyati  // HJm_22.58 //
niśamya cedaṃ vanadevatāvacaḥ  $ sa marmaṇīvābhihataḥ śiteṣuṇā  &
papāta bhūmau vinimīlitekṣaṇaś  % cirāt samutthāya ca paryadevata  // HJm_22.59 //
apṛcchad enaṃ vanadevatotsukā  $ pracakṣva bhikṣo kim iti prarudyate  &
sa mātulo me bhagavān iti vyathāṃ  % kathaṃ na yāsyāmi sa cedam abravīt  // HJm_22.60 //
manoharaṃ vākkusumaṃ jinadrumād  $ gṛhītam atyalpam idaṃ pramādinā  &
jagattrayakleśaparaṃparāharaṃ  % mayā na labdhaṃ phalam alpabuddhinā  // HJm_22.61 //
idam manaḥsadmani me kṛtāśrayaṃ  $ nirodhakaṃ muktipathasya dāruṇam  &
vibhidya kasmān na gato 'si nirvṛtiṃ  % tathāgatendor vacanāṃśubhis tamaḥ  // HJm_22.62 //
atha sā devatā taṃ bhikṣum idam avocat | alam alam ativiṣādena | yāvan na nirvāṇam upagacchati sa bhagavāṃs tāvad eva bhavantaṃ mantraprabhāvād ākāśena neṣyāmīti | anukampitaḥ syām ahaṃ bhavatyety uktavati tatra tathāgatabhāgineye sā devatā tasmād aśokān mantraparijaptāni kusumāny ādāya mamainam aśokakusumāñjalim īkṣamāṇo nabhasā gacchantīm mām anugacchety uvāca |
athānvagāt tāṃ nabhasā sa devatām  $ aśokapuṣpāñjalibaddhalocanaḥ  &
kṣaṇena cāgamya tathāgatāntikaṃ  % jagāda bāṣpaṃ visṛjan muhur muhuḥ  // HJm_22.63 //
pramādinaṃ bālam apetadhīplavaṃ  $ nimagnam ajñānamahāpayonidhau  &
munīndra māṃ duḥkhamahormipīḍitaṃ  % kṣaṇād anuttārya kathaṃ nu gacchasi  // HJm_22.64 //
iti bruvāṇaṃ parigadgadākṣaraṃ  $ kṣarantam asraṃ kaluṣīkṛtekṣaṇam  &
kṣaṇād vimokṣāya nivartya kāpathāt  % pathā viśuddhena nināya taṃ jinaḥ  // HJm_22.65 //
athārhatphalabhāginaṃ bhāgineyaṃ kṛtvā sakalaṃ ca lokaṃ vacanāṃśubhiḥ prakāśya kāśyapaḥ samyaksaṃbuddhaḥ parinirvavau | parinirvṛte ca tatra bhagavati śokavaśīkṛteṣu surāsurakinnaramahoragayakṣamanuṣyeṣu nabhasaḥ paripatati mandārakusumavarṣe sā devatā śokavaśād iti tat tad vilapitum ārebhe |
siṃhāsanopaviṣṭasya  $ vākpuṣpāni vimuñcataḥ  &
kasya śroṣyati loko 'yaṃ  % dharmārthī dharmadeśanām  // HJm_22.66 //
tvayi nātha paraṃ jyotiḥ  $ prāpte 'stam iva bhāskare  &
tamasā durnivāreṇa  % nimīlitam idaṃ jagat  // HJm_22.67 //
adya tvayi gate śāntim  $ aśāntena manobhuvā  &
jagan mohayituṃ nūnaṃ  % punar āropitaṃ dhanuḥ  // HJm_22.68 //
gate munau śāntim anāśrayā vayaṃ  $ kva viśramiṣyāma udīrṇamanyavaḥ  &
guṇair iti jñeyapathānugāminā  % munīndra vikruṣṭam iva tvayā vinā  // HJm_22.69 //
bhavantaṃ bodhāya praṇidhim avalambya tribhuvane  $ bhramantaṃ sattvārthaṃ sthiradhiyam ahaṃ nojjhitavatī  &
parityajya tvaṃ māṃ kim iti jananīṃ vatsala gataḥ  % prayāte tvayy evaṃ ruditam iva dīnaṃ karuṇayā  // HJm_22.70 //
atha sa bhikṣur abhyadhāt | alam alaṃ devate viṣādena na kvacid iyam anityatā na praharati yatredṛśasyāpi bhagavato vajragurusārasyābhāva
iti | atha sā devatā kathaṃcid ātmānaṃ dhīrayitvā praṇidhim iti cakāra |
mām āgamya yathānena  $ bhikṣuṇāsāditaṃ phalam  &
tathā śākyamuneḥ śiṣyaḥ  % paścimaḥ syām ahaṃ tadā  // HJm_22.71 //
arhatphalaṃ samāsādya  $ nirvāṇasamaye muneḥ  &
tasmāt prāk parinirvāyāṃ  % soḍhuṃ śokam aśaknuvan  // HJm_22.72 //
atha bhagavāṃs teṣāṃ bhikṣūṇāṃ purastād idaṃ varṇayitvā punar uvāca |
yāsāv aśokanilayā  $ babhūva vanadevatā  &
sa parivrāṭ subhadro 'yaṃ  % bhadracetā mahāmatiḥ  // HJm_22.73 //
praṇidhānavaśād eṣa  $ mama śrāvakatāṃ gataḥ  &
prathamaṃ mama nirvāṇāt  % tasmād eva ca nirvṛtaḥ  // HJm_22.74 //
iti jātakam etad adbhutaṃ  $ vidhivac chākyamuniprakāśitam  &
viduṣāṃ manasaḥ praśāntaye  % prathanīyaṃ madhurābhidhāyinā  // HJm_22.75 //
parahitakaraṇārthaṃ khyāpitātipratijñair  $ api vipadi na mukto vīryasaṃnāhabandhaḥ  &
iti parivigaṇayya prāptum atyantaniṣṭhāṃ  % bhuvanahitavidhāne mā sma gātālasatvam  // HJm_22.76 //
|| iti mṛgajātakam ||
__________________________________________________________________________
...
__________________________________________________________________________
24. Mūlikajātakam
ripum api nopekṣante karuṇāmṛducetaso gadagrastam  /*
lokasya bandhubhūtāḥ kiṃ punar acchinnajanmānam  // HJm_24.1 //*
tadyathānuśrūyate
samadhigatavedavedāṅgatihāsaḥ paramārthajñaḥ paramārthābhilāṣī sarvasattvānukampī mūliko nāma brāḥmaṇo bodhisattvo babhūva |
sa ca mahātmā vyādhimatāṃ vyādhipraśamanāya himavanmandarapariyātrasahyavindhyavanāntarāṇy oṣadhinimittaṃ vicacāra |
ālokayann atha bhujaṅgamaveṣṭitāni  $ sāndrāṇi candanavanāni nidāghakāle  &
śṛṅgāgraviskhalanajarjaritāgrajālaṃ  % babhrāma siddhanilayaṃ malayaṃ kadā cit  // HJm_24.2 //
hārītatuṇḍaparikhaṇḍitavidyutāni  $ paśyan navāni maricāni darīmukheṣu  &
jighran samīracalitaṃ kusumādhivāsam  % adhyāsta khedavigamāya śilāṃ sa dhīraḥ  // HJm_24.3 //
kṛtapariśramavinodaś ca samutthāya mahauṣadhīnāṃ khanitreṇa mūlāni cakhāna |
baddhvā ca mahāntam auṣadhabhāraṃ gacchāmy adhunāuṣadhapradānena janam anāmayaṃ kariṣyāmīti vicintya malayāt pratiṣṭhamāno gāḍhaglāniparipāṇḍutanuśarīram upāntanihitakamaṇḍalupātraṃ pariṇatatṛṇasaṃstaropaviṣṭam agratoniṣaṇṇahariṇamithunam abhinavasaṃdhyāsadṛśacīvaraprāvṛtāṅgam upaśāntendriyaṃ pratyekabuddham adrākṣīt ||
ālokya śāntam atha taṃ vinayāvalambī  $ skandhān mahāntam avatārya sa mūlabhāram  &
bhaktiprasādabharam udgirateva dūrād  % ālagnabhūmirajasā śirasā vavande  // HJm_24.4 //
.... .... .... .... HJm_24.5
sa brāhmaṇaś cainam apṛcchad evaṃ  $ paśyāmy ahaṃ glānaśarīram āryam  &
ārūḍharogābhibhavapratanvyā  % pratyekabuddhas tam uvāca vācā  // HJm_24.6 //
idaṃ ca valmīkasamaṃ śarīraṃ  $ utpāditaṃ karmaparaṃparābhiḥ  &
kurvvadbhir ādhiṃ jagatām anekair  % adhyāsitaṃ vyādhibhujaṅgamaiś ca  // HJm_24.7 //
iyaṃ jarākeśariṇī yadā ca  $ śarīram ākrāmati mānakasya  &
madaṃ viṣādād vigatendriyārthas  % tadāsya cittadvirado jahāti  // HJm_24.8 //
tato paro mṛtyur akāraṇāriḥ  $ kuṭīrakaṃ dehamayaṃ bhanakti  &
bhagne hi yasmin bhavati kṣaṇena  % sarvakriyāṇāṃ viratir janasya  // HJm_24.9 //
imais tribhir mṛtyujarāgadāribhiḥ  $ prabādhyate karmasamīritair janaḥ  &
anantarakleśahutāśasambhavo  % bhavo yam āryair ata eva neṣyate  // HJm_24.10 //
iti vicārya vicārapaṭur bhavān  $ pratibhayān bhujagapratimān bhavān  &
śamapathe viniveśya manorathaṃ  % samadhirohatu vīryamayaṃ rathaṃ  // HJm_24.11 //
atha bodhisattvaḥ aho subhāṣitam ity abhidhāya taṃ pratyekajinam abhimantryābravīt |
subhāṣitamaṇeḥ prāptir  $ avidyātimiracchidaḥ  &
nānyatra svacchagambhīra-  % dhītoyān sādhusāgarāt  // HJm_24.12 //
supuruṣaparicoditasya dharme  $ paṭutaratāṃ puruṣasya yāti vīryaṃ  &
vahanam iva samīraṇapraṇunnaṃ  % salilanidhau sthitadakṣakarṇadhāraṃ  // HJm_24.13 //
tato 'haṃ bhadantaṃ tāvat paricariṣyāmi yāvad asmād glānyān mahākāntārād iva samuttīrṇa ity abhidhāya gaganamadhyapratyāsanne sphuradaṅśumaṇḍale vivasvati tarucchāyānilīneṣu śvāsavaśaparisphuratprakāśajihvātāluṣu śvetāpāṅgeṣu palvalasalilāvataraṇasamutsukeṣu sajalajaladharanīleṣu vanamahiṣayūtheṣu surabhiśiśiracandanataruviṭapān sutarāṃ pariveṣṭayatsu bhujageṣu tīkṣṇatarātapāliṅganasaṃtaptapāṃsunikareṣu pathikajanavimucyamāneṣv adhvasu malayatarugṛhapativiśrāṇitaṃ paripākamṛdusurabhivividhaphalapiṇḍapātam ānīya |
sa palāśaiḥ palāśasya  $ mahad ātapavāraṇam  &
kṛtvā pratyekabuddhasya  % dadhārātapaśāntaye  // HJm_24.14 //
na cintayati yaḥ khedam  $ upāyakuśalo vaṇik  &
labhate vipulaṃ lābhaṃ  % catasraḥ saṃbhraman diśaḥ  // HJm_24.15 //
bodhisattvo vicintyeti  $ tasya kartum upāsanām  &
na kṣudhaṃ nātapaṃ tīvraṃ  % na ca khedam ajīgaṇat  // HJm_24.16 //
budhān upāsīta na cej jagadgurūn  $ āvāpnuyān naiva janaḥ subhāṣitam  &
dhanāya yo gacchati ratnamedinīṃ  % sa yujyate ratnaviśeṣasampadā  // HJm_24.17 //
iti sa paricaraṃs tam āryavṛttaṃ  $ kuśalaphalopacayāya dhīrasattvaḥ  &
pratidivasam upācitaprasādaḥ  % saphalam amanyata sādhv ajanmalābham  // HJm_24.18 //
atha sa pratyekajino bodhisattvasya dviguṇataraprasādajananārtham ambaratalam utpatya tat tat prātihāryam adarśayat ||
parivisphuradaṅśuparītatanuḥ  $ payasīva tatāna nabhasy amale  &
śuśubhe ca suvarṇagiripratimaḥ  % kamalāsanamadhyagataḥ sa vaśī  // HJm_24.19 //
praviveśa muhuḥ paribhidya mahīm  $ udiyāya śanaiḥ saviteva punaḥ  &
anayac ca sa yogabalād bahutāṃ  % yugapad bhujayoḥ salilajvalanau  // HJm_24.20 //
spṛśati sma vilolanakhadyutinā  $ kamalapratimena kareṇa ravim  &
bahutām agamad gatajanmabhayas  % salileṣv iva śuddhavapus tapanaḥ  // HJm_24.21 //
tam iti prasamīkṣya maharddhibalaṃ  $ dyutimantam anuṣṇamarīcim iva  &
suciraṃ stimitīkṛtanetrayugo  % dvijamukhyatamaḥ sa jagāda mudam  // HJm_24.22 //
taṃ prātihāryaramaṇīyataraprabhāvaṃ  $ pratyekabuddham avalokya dṛḍhaprasādaiḥ  &
vidyādharair mumucire nabhasā vrajadbhiḥ  % puṣpāṇi keśararajaḥkapiśodarāṇi  // HJm_24.23 //
atha bodhisattvaḥ kṣititalavinihitajānuḥ pramodāpūryamāṇahṛdayaḥ śirasi viniveśitāñjalis taṃ pratyekajinaṃ prabhāsvarair vacanamaṇibhir abhyarcayām āsa ||
imām ālokya bhavataḥ  $ prātihāryavatīṃ tanum  &
brahmāpi vismayaṃ yāyān  % mādṛk kim u pṛthagjanaḥ  // HJm_24.24 //
darśitaprātihāryeṇa  $ bhavatā dīptatejasā  &
idam adhyāsitaṃ vyoma  % dvisūryam iva lakṣyate  // HJm_24.25 //
yogināṃ tvādṛśām etad  $ ṛddhimāhātmyam adbhutam  &
parānugrahaniṣpatti-  % paṭūnāṃ vyaktim archati  // HJm_24.26 //
ātmārthaṃ bhāsate nenduḥ  $ prācīmukhaviśeṣakaḥ  &
parārthā eva mahatām  % udayāḥ śuddhacetasām  // HJm_24.27 //
yadi nāham upāgamiṣyam enaṃ  $ malayaṃ candanapādapāndhakāram  &
na bhavatsamupāsanāsamutthaṃ  % kuśalaṃ muktipathasya bījam āpsyam  // HJm_24.28 //
madanugrahakāmyayā dadhānas  $ tanum etām atanuprabhāvagurvvīm  &
malayādrivanāntare sthito 'si  % kṣapitakleśa gadacchalena nūnam  // HJm_24.29 //
dadhatīddharuco maṇiṃ samudrāḥ  $ sphaṭikacchedasitaṃ payaḥ payodāḥ  &
mahatīṃ phalasampadaṃ ca vṛkṣāś  % ciram āyuś ca bhavādṛśāḥ parārtham  // HJm_24.30 //
vāktantubhis tava guṇastutipuṣpamālāṃ  $ saṃgranthya yat kuśalamūlaphalaṃ mayāptam  &
prajñāspadaṃ daśabalatvam avāpya tena  % bhūyāsam asya jagato bhavabhaṅgahetuḥ  // HJm_24.31 //
atha sa pratyekabuddhaḥ tasya brāhamaṇasya buddhatvāya praṇidhim ākarṇya pramuditamanās tatraivāntaradhīyata |
bodhisattvo 'pi ca mahāntam iva lābham adhigamya
pratyekabuddhapadapāṃsum asau niveśya  $ mūrdhni prasādasamudīritaromakūpaḥ  &
āttauṣadhir malayaśailavanāntarālāl  % lokasya rogam apanetum agāj janāntam  // HJm_24.32 //
tad evaṃ sa bhagavān bodhisattvabhūtaḥ sakalalokasya kleśavyādhim apahartukāmaḥ karuṇāprotsāhitavīryabalaḥ svakhedam agaṇayitvā glānam pratyekabuddhaṃ paricacārety ataḥ kuśalaphalam abhilaṣatā kulaputreṇa glānaparicaryāyān nānādareṇa bhavitavyam iti ||
|| mūlikajātakaṃ caturthaṃ ||
__________________________________________________________________________
...
__________________________________________________________________________
26. Jājvalijātakam
dhyānapradīpabhāsā labdhāloko 'pi naiti nirvāṇam  /*
yad bodhiṃ prāptumanās tat sattvahitānubandhāya  // HJm_26.1 //*
tadyathānuśrūyate |
samadhigatavedatattvo vividhaśāstrābhyāsavimalamatir anekāsu vidvatsadaḥsu prasṛtakīrtiḥ svasamayavyāpāraparāyaṇo gṛhāśramam adhyāvasan kadā cit bodhisattvo jājvalī nāma brāhmaṇo babhūva |
sa ca mahātmā viditagārhasthyadoṣaḥ praśamasukhābhilāṣī paripūrṇavibhave 'pi bhavane ratim alabhamānaḥ kadā cid evam acintayat ||
vibhave sati jāyate madaḥ  $ sati tasmin praśamaḥ kuto bhavet  &
asati praśame gatatrapo  % malinaṃ karma samīhate janaḥ  // HJm_26.2 //
muhur apriyasaṃprayogaduḥkhaṃ  $ muhur ādhiḥ priyaviprayogakāle  &
draviṇārjanakhinnamānasānāṃ  % yadi vāñchā viphalā tato viṣādaḥ  // HJm_26.3 //
gṛhiṇām iti nityam ākulānāṃ  $ svajanasnehanibaddhamānasānām  &
sukham ity aphalābhimānabhājāṃ  % tanur apy asti na nirvṛtir gṛheṣu  // HJm_26.4 //
gṛhasaṃjñakam ity apāsya kaṣṭaṃ  $ tvaritaṃ bandhanam etad ātmakāmaḥ  &
tapasām abhivṛddhaye vanāntaṃ  % praśamasthānam ahaṃ tataḥ śrayiṣye  // HJm_26.5 //
iti sa cintayitvā mahātmā parityajya gṛhavāsaṃ stimitasalilavāhinyā kusumitataṭataruśobhitayā śāstrābhyāsanirmalayeva prajñayā nimnagayālaṅkṛtabhūdharaikadeśe visrabdhahariṇagaṇadaśanadaṣṭaśādvalaramaṇīye nalinīvananilīnakalahaṃsakādambacakravākopaśobhite yogimano'nukūle kva cid atimahati vanāntare kṛṣṇājinaśabalīkṛtavakṣaḥsthalaḥ sthānaviśeṣalābhaparituṣṭayeva brāhmyā śriyāliṅgitamūrtir mūrtimān iva saṃtoṣaḥ kaṃ cid viṭapinam āśritya yogābaddhamanās tapaś caritum ārebhe ||
dhyānaikatānamanasā vijitendriyeṇa  $ saṃtoṣalābhasukhinā karuṇānvitena  &
yas tena saṃśrita udāradhiyā dvijena  % mene mudeva sa tarus tarutāṃ kṛtārthām  // HJm_26.6 //
tṛṇāstaraṇam āstīrya  $ nāsāprāhitalocanaḥ  &
dadhyau sa dhyāyinām agryo  % dhyeyam ekāgramānasaḥ  // HJm_26.7 //
vīryapāramitāmārga-  $ vāhanopacitaśramam  &
dhyānapāramitā dhīraṃ  % vyaśiśramad ivātha tam  // HJm_26.8 //
kāmebhyo 'kuśalebhyaś ca  $ dharmebhyo 'vasthitaṃ pṛthak  &
savitarkavicāraṃ ca  % viśuddhātmā vivekajam  // HJm_26.9 //
kṛtaprītisukhāsvādam  $ āsvāditaśamāmṛtaḥ  &
sa lebhe prathamaṃ dhyānaṃ  % dhyātā mārgasya labdhaye  // HJm_26.10 //
avitarkāvicāraṃ ca  $ vicārakuśalas tataḥ  &
so 'dhyātmasaṃprasādāc ca  % dvitīyaṃ dhyānam ādade  // HJm_26.11 //
virajya ca śanaiḥ prīteḥ  $ smṛtimān samupekṣakaḥ  &
dhīraḥ kāyasukhāsvādī  % tṛtīyaṃ dhyānam āpa saḥ  // HJm_26.12 //
upekṣāpariśuddhaṃ ca  $ prahāṇāt sukhaduḥkhayoḥ  &
virāgāc ca tataḥ prīteś  % caturthaṃ dhyānam āyayau  // HJm_26.13 //
evam asāv utpāditacaturdhyāno mūrtivatyeva karuṇayāliṅgitamūrtir upaśamaparāyaṇas tatra vane tiraścām api bandhur iva viśrambhahetur āsīt ||
mṛgāḥ kapotāḥ śikhinaś cakorāḥ  $ bhadrāśayā vyālamṛgāś ca te te  &
vihṛtya śiṣyā iva kānanānte  % viśaśramus tasya samīpam etya  // HJm_26.14 //
atha tasya mahātmanaḥ kadā cid ābaddhaparyaṅkasya caraṇasamīpāvasthitamṛgamithunasya dhyānaniścalanayanasya pratyāsannaprasavā kapotī tṛṇāni tanūni ca dāruśakalāni cañcvādāya vinibaddhajaṭākalāpamaulau śirasi nilīya kiñcinnimnamadhyakulāyaṃ racayitvā tatrāṇḍāni muktvā tṛṇabījāśvatthaphalādyāhārakāṅkṣiṇī nabhaḥ samutpatya vanāntareṣu vihṛtya punaḥ punar āgamya ca tāny aṇḍāny avaṣṭabhyāvatasthe ||
tataḥ kapotītanupiñchasaṃkule  $ tadaṅgasaṃpīḍanasaṃbhṛtoṣmaṇi  &
kulāyake 'ṇḍāni vipāṭalāṅgakāḥ  % kapotapotāḥ paribhidya niryayuḥ  // HJm_26.15 //
vilokya śāvān atha tān kapotikā  $ muhur jighatsāvivṛtāgratuṇḍakān  &
acintayitvā mahatīṃ nijāṃ kṣudhaṃ  % priyaṅgunīvāraphalaiḥ pupoṣa sā  // HJm_26.16 //
kapotakās te prabhavattanūruhā  $ gṛhītabījām avalokya mātaram  &
muhur mukhāni praca(2)lāgrapakṣakāḥ  % prasārayām āsur udīritasvarāḥ  // HJm_26.17 //
dhyānāvasānasamaye 'tha samitphalārthaṃ  $ śāntendriyo jigamiṣuḥ sa munir vanāntam  &
dṛṣṭvā gṛhītatṛṇavṛkṣaphalāṃ kapotīṃ  % tasthau kulāyavati mūrdhni nilīyamānām  // HJm_26.18 //
atha bodhisattvo niyatam atra mama jaṭābhāre viracitatṛṇakāṣṭhaśakalālayā prasūteyaṃ kapotī |
yadi cāham utthāya samidhāṃ kandamūlaphalānāṃ cāharaṇāya gamiṣyāmi tato niyatam eṣā tapasvinī sthānam idam āgamya ||
anīkṣamāṇādya kapotapotakān  $ imān prakāśīkṛtatāmratālukān  &
nilīya vṛkṣeṣu śucā muhur muhur  % nabhaḥ samutpatya paribhramiṣyati  // HJm_26.19 //
aho janmaśatabhrānti-  $ vāsanaiṣānuvartate  &
tiraścām apy apatyeṣu  % saṃrūḍho yad apahnavaḥ  // HJm_26.20 //
yadi na syur apatyāni  $ mitraṃ vā bandhur eva vā  &
svatākṣaḥ syāt svatābhāvān  % nirbījo 'pahnavaḥ kutaḥ  // HJm_26.21 //
asaty apahnave cetaḥ  $ parivṛṇvanti nādhayaḥ  &
asatsv ādhiṣu niḥsaṅgaḥ  % sukham āste śamānvitaḥ  // HJm_26.22 //
utpādyāpatyasaṃjñāni  $ duḥkhāni kleśamohitaḥ  &
khedam eti jano mūḍhaḥ  % paścāttāpena tāpitaḥ  // HJm_26.23 //
anasy anicchann api gaur balīyasā  $ yathā balāc chākaṭikena yojyate  &
śubhāśubhenaiṣa kubuddhir asyate  % tathā bhavodanvati karmaṇā janaḥ  // HJm_26.24 //
tasmāt kapotaśiśavo na bhavanti yāvad  $ asmajjaṭālayagatāḥ pravirūḍhapakṣāḥ  &
dhyānāmṛtopacitacittaśarīratuṣṭiḥ  % tiṣṭhāmi tāvad iha niścalamūrtir eva  // HJm_26.25 //
iti vicintya bodhisattvaḥ kapotaśāvakānukampayā kṣudham avigaṇayya punaḥ paryaṅkam ābadhya dhyānasukhenātmānaṃ prīṇayām āsa |
pravirūḍhapakṣeṣu kapotaśāvakeṣu mātrā saha gaganaṃ utplutya gateṣu tatsamīpanivāsinī devatā samupagamya bodhisattvam ālokya vismayasamadhyāsitamatir aho mahātmano 'sya maharṣeḥ sattveṣv anukampā yat prāktanāt dhyānād utthāya kapotakaparirakṣaṇāya punar api dhyānenātmānaṃ niścalīkṛtyāyam avasthitaḥ || na caiṣa mahātmā gateṣv apy eteṣu kapotakeṣu kulāyam imaṃ śirastaḥ samapaneṣyati |
tad aham evāsya jaṭāmukuṭaviracitam enaṃ kapotālayam apaneṣyāmīti vicintya ||
vikīrṇam antaḥ kva cid aṇḍakhaṇḍaiḥ  $ sā taṃ kulāyaṃ munisattamasya  &
śanaiḥ śanaiḥ pallavakomalena  % karadvayenāpanināya mūrdhnaḥ  // HJm_26.26 //
gatāyām ca tasyāṃ devatāyāṃ bodhisattvo dhyānāc cittam apanīya śiraso laghutvam avetyaivaṃ cintayām āsa ||
prarūḍhapakṣeṣu kapotakeṣu  $ gateṣu mātrā saha kānanāntam  &
kenāpi bhaktipravaṇena nūnaṃ  % tadālayo me śiraso 'panītaḥ  // HJm_26.27 //
iti vicintyotthāya sa mahātmā samitkuśakusumaphalāny ānīya kṛtābhiṣekaḥ ||
hutvāgniṃ sphuraduditārciṣaṃ dinārdhe  $ vyāpaṅkaṃ phalam upayujya baddhagandham  &
nāsāgrasthitanayanas taror adhastād  % ārebhe punar api yogam ekacittaḥ  // HJm_26.28 //
tad evam dhyānavilokitatattvaḥ kṣamo 'pi nirvāṇam upagantuṃ sa bhagavān bodhisattvabhūto lokahitāya bahūpadrave 'pi saṃsāre paribhrāntavān iti vicintya buddhe bhagavati paraḥ prasāda utpādanīya iti ||
|| jājvalijātakaṃ ṣaṣṭham ||
__________________________________________________________________________
...
__________________________________________________________________________
32. Siṃha
tṛṇam api rakṣanti budhā yatnena mahīyasānyanikṣiptam  /*
prajñāguravaḥ kiṃ punar aśrāntāḥ prāṇinikṣepam  // HJm_32.1 //*
tadyathānuśrūyate
dhautarajatastambhānurūpasatuhinaśikharāgraskhalanaparijarjarīkṛtajaladharasya muktācūrṇanikaradhavalaprāleyoparivyādhagaṇānusṛtacamarakhuramārgasya haravṛṣabhaviṣāṇollekhaviṣamīkṛtavividhakukṣer anekabhūrjasaraladevadārunamerupadmakavanaśyāmanikuñjasya prasṛtanirjharasalilakṣālitamūlabhūmeḥ kṣaṇadāsamayajvalitamahauṣadhitvāt kṛtapradīpasahasrasyeva vidyādharamithunaparibhogasurabhīkṛtamānasasarastīraparyantalatāgṛhakāntarasya kvacit kesaritalaprahāravinipātitabhītaprasphuritanyaṅkucaraṇakṣepotkhātatṛṇasya kvacid umācaraṇatalālaktakāṇkitaśādvalaśyāmabhūmer anyatra śakunituṇḍakhaṇḍitapariṇatataruphalākīrṇopavanāntarasya pavanavitanyamānoccāvacakusumagandhasurabheḥ surabhimāsaprārabdhaviṭapimukulāṅkurasya kuraravinipātaśabdabhītaśakunikulavimucyamānagaṅgātīrasalilasya salīlakinnaramithunagītaśravaṇaniścalamṛgakulasya tuṅgaśikharatayā kṣīrasāgarasyevoccatām upagatasya himagirer ekadeśe sādaram iva tarubhiḥ kusumārcitadvāraśilātalāṃ
haritatṛṇāṅkurodbhedaśyāmaparyantāṃ vikacakamalena sarasābhyalaṃkṛtasamīpām anatimahatīṃ guhām adhyāvasann atibahalaharidrāsalilābhiṣiktadukūlasūtraparipiṅgakesaraniruddhakandharaḥ kisalayasukumāralolatarajihvaḥ kiṃcitparimlānātimuktakakusumarāśiparipāṇḍuvigrahaḥ śaśikalākoṭikuṭilatīkṣṇadaṃṣṭraḥ pṛthūraskaḥ pīvaraprakoṣṭhaḥ pratanumadhyaḥ sphuritakhadirāṅgārakapilanayanayugalaḥ śyenatuṇḍavṛjinanakhāṅkuraḥ śyāmaprāntavāladhir alaṃkāra iva tuhinagirer aninditāṅgo nāma kadācid anuttrāsitadviradamṛgo mṛgādhipatir bodhisattvo babhūva |
avetya tasyātha nisargabhadratāṃ  $ muner iva prāṇiṣu bhadracetasaḥ  &
svabhāvabhadrāḥ kamanīyalocanā  % mudā mṛgā bandhum ivainam anvayuḥ  // HJm_32.2 //
śamānvitaḥ kesaravalkalākulo  $ mṛgānuyāto mṛgarājatāpasaḥ  &
śanaiḥ sa niṣkramya guhoṭajāntarāc  % cakhāda pakvāni phalāni śākhinām  // HJm_32.3 //
phalopayogāya vanāntare caran  $ sa khelagāmī calacārukesaraḥ  &
mahāgṛhasthair atithipriyair iva  % pratīkṣyate smātithivan mahīruhaiḥ  // HJm_32.4 //
guhāntarān niṣpatato himātyaye  $ prakāśatālor atimātrajṛmbhaṇāt  &
tatāna tasyāṅgasukhaṃ puraḥ śanair  % divākaraḥ prābhṛtavan navātapam  // HJm_32.5 //
ayaṃ mṛgāṇāṃ patir atra bhūdhare  $ patatriṇāṃ tārkṣa ivoruvikramaḥ  &
itīva tasyopari jātasaṃbhramā  % niśākaracchattram adhārayan niśā  // HJm_32.6 //
papau sa yasyāṃ sariti kṣapākara-  $ prasannam ambhaḥ śiśiraṃ taṭasthitaḥ  &
kṛtārtham ātmānam amanyateva sā  % sphuṭaṃ jahāseva ca phenapaṅktibhiḥ  // HJm_32.7 //
himācalas tena viśuddhacetasā  $ mahātmanā kesariṇā samāśritaḥ  &
mahāntam ātmānam atīva bhāsato  % mudeva mene kanakācalād api  // HJm_32.8 //
kva ca bhuvanabhayaṃkaraṃ haritvaṃ  $ kva ca karuṇāsya garīyasī mṛgeṣu  &
iti munim iva taṃ sthitaṃ himādrau  % mṛgaripavo 'pi mṛgādhipaṃ praṇemuḥ  // HJm_32.9 //
atha kadācit tasya mṛgapater avanipater iva salīlam āsannakusumitalatānartakīkisalayāṅgulisamāhanyamānamadhukaraśreṇivīṇāśabdaramaṇīye prasṛtanirjharamṛdaṅgadhvanipravartitamayūralāsake guhādvāre samupaviṣṭasya purastān niṣpīditālaktakagulikāparipāṭalamukham abhinavāmalakīphalānurūpanayanam āttapariṇatodumbarābhyāṃ śāvakābhyām adhyāsitaskandhaṃ phalarasārdramalinakarāṅgulīkaṃ vānaramithunam abhipraṇamyovāca |
aninditam aho karma  $ tava vākkāyacetasām  &
aninditāṅga ity etat  % tvannāmānuguṇaṃ smṛtam  // HJm_32.10 //
aho tyāgakṣamāvīrya-  $ gāmbhīryakaruṇādayaḥ  &
tvadguṇāḥ guṇināṃ śreṣṭha  % munīn apy atiśerate  // HJm_32.11 //
aho vṛttena śuddhena  $ bhavataḥ śuddhacetasaḥ  &
paraṃ mārdavam ānītaṃ  % krūrāṇām api mānasam  // HJm_32.12 //
dhanyo 'yaṃ dhanyahimavān  $ himacchannaśilātalaḥ  &
iti dhīrasvabhāvena  % yas tvayā samupāśritaḥ  // HJm_32.13 //
tasmād imau śiśū bhīma-  $ vyāladarśanabhīrukau  &
nikṣipya tvayi gacchāvo  % vanam āvāṃ phalārthinau  // HJm_32.14 //
upādāya phalaṃ yāvad  $ āvrajāvo vanāntarāt  &
rakṣaṇīyau tvayā tāvad  % etau capalagātrakau  // HJm_32.15 //
kāpeyaṃ capalatvaṃ ca  $ tulyakālam idaṃ dvayam  &
tasmād ābhyāṃ kṛtā bādhā  % soḍhavyā bhavatā kṣaṇam  // HJm_32.16 //
duḥkhāny api garīyāṃsi  $ parārthapratipattaye  &
sahanta eva dhīmanta  % ātmasaukhyānapekṣiṇaḥ  // HJm_32.17 //
bhayam icchati yo hartum  $ atyantam bhīrucetasām  &
manaḥsaṃtāpinīṃ pīḍāṃ  % sa kathaṃ na sahiṣyate  // HJm_32.18 //
iti samabhihitaḥ sa tena siṃhaḥ  $ kapimithunena sutābhirakṣaṇāya  &
nṛpa iva pararakṣaṇakṣamo 'pi  % kṣaṇam idam ākulatāṃ gataḥ pradadhyau  // HJm_32.19 //
śakyate hi mahān api kanakarāśir anyanikṣipto 'bhirakṣitum | katham imau capalaprakṛtī vānaraśiśū rakṣaṇīyāv iti | atha vā yena mayā sakalam eva saṃsārabhayāj jagat paripālanīyaṃ so 'ham etau na paripālayiṣyāmīti na tu yuktam idaṃ mayā vitarkayitum iti sa mahātmā viniścitya tat pravaṅgamithunam uvāca |
tad gacchataṃ tuhinaśailam imaṃ vigāhya  $ tuṅgaiḥ snubhir gaganamadhyam ivollikhantam  &
svādūni śīghrataram ānayataṃ phalāni  % premṇā śiśudvayam idaṃ paripālayāmi  // HJm_32.20 //
atha tat kapimithunaṃ bodhisattvasamīpe tat putrakadvayaṃ vinikṣipya sāntvayitvā ca tvaritataragamanaṃ phalopanayanāya himavadvanāntarāṇi paribabhrāma | aciragatayoś ca tayoḥ kapyos tasmin mahātmani kesariṇi pitarīva tau kapiśāvau premābabandhatuḥ | aninditāṇgaś ca tābhyāṃ pariṇatisvādūni śithiladaśanaprāntagṛhītāni phalāni prāyacchat | tau ca prakṛticapalatayā tasya mahātmanas tāṃ tāṃ viheṭhanāṃ cakratuḥ |
guhājiropāntavane manohare  $ hareḥ suṣupsoḥ sukhaśītamārute  &
rutena tau vānaraśāvakau muhur  % muhūrtanidrāsukham asya jaghnatuḥ  // HJm_32.21 //
nidrānimīlite kiṃcit  $ punas tasya vilocane  &
aṅgulibhyāṃ tutudatuḥ  % sphuliṅgāpiṅgatārake  // HJm_32.22 //
sukhaṃ tasyopaviṣṭasya  $ sthitvācakitam antike  &
prānte lāṅgūlam ādāya  % samācakṛṣatur muhuḥ  // HJm_32.23 //
saṭāṃ vyālambya pṛṣṭhaṃ ca  $ tasyāruhya punaḥ punaḥ  &
sahajāc cāpalād dūram  % utpatyotpatya petatuḥ  // HJm_32.24 //
vidyamāneṣv api puraḥ  $ prabhūteṣu phaleṣu tau  &
jighatsor ānanāt tasya  % samācikṣipatuḥ phalam  // HJm_32.25 //
iti duśceṣṭitaṃ tat tat  $ tayor vānaraśāvayoḥ  &
karuṇābhadracittatvāt  % sa sehe putrayor iva  // HJm_32.26 //
sarvatra samacittānāṃ  $ sukhaduḥkhānapekṣiṇām  &
satāṃ sarvadhurīṇānāṃ  % na kvacit khidyate manaḥ  // HJm_32.27 //
atha kadācid atiparuṣavipulapakṣasaṃghātaḥ kuṭilakarkaśanakhāgraḥ prakṛtiraudranayanaḥ kvacid alabdhapiśitāhāraḥ paribhramya gaganatalaṃ niśātakṣuratīkṣṇatuṇḍaḥ kṣurako nāma gṛdhraḥ saśabdavegaḥ sahasāvapatya tau bodhisattvasamīpavartinau phalāsvādena calitadhavalatanudantapaṅktī vānaraśiśū bhayavivṛtavikṛtamukhakau virasataravyāhṛtī caraṇābhyām ādāya tvaritataram antarīkṣam utpatya himagiriśikhare vyalīyata | bodhisattvo 'pi ca kaṣṭaṃ kaṣṭam ity abhidhāya yady aham enaṃ gṛdhraṃ parākrameṇābhidraveyaṃ punar ayam utpatyānyatra viṣamatare śikhare nilīya pravagaśiśudvayam idam vipādayet | sarvathā nedaṃ kapiśiśudvayaṃ mayā śakyate draṣṭum |
abhivardhitavedanākulākṣaṃ  $ virasavyāhṛtilakṣyatālurandhram  &
udarasrutaśonitārdraroma  % kṣudhitaśyenavilupyamānamāṃsam  // HJm_32.28 //
anena gṛdhreṇa viluptamāṃsake  $ prakāmam asmin kapiśāvakadvaye  &
phalāny upādāya tayor upetayoḥ  % kim adya śakṣyāmy abhidhātum agrataḥ  // HJm_32.29 //
pātuṃ gatau capalakau saraso jalaṃ nu  $ vṛkṣaṃ phalārtham abhiruhya nu kiṃ niviṣṭau  &
syātām imāṃ kim atha vādriguhāṃ praviṣṭau  % vyālena kenacid utātra vipāditau tau  // HJm_32.30 //
tūṣṇīṃ sthito mṛgapate kim adhomukhas tvam  $ ācakṣva tāv iha śiśū kva gatau bhavetām  &
itthaṃ tayoḥ pravagayoḥ paridīnadṛṣṭyoḥ  % śroṣyāmi vihvalapadāni kathaṃ vacāṃsi  // HJm_32.31 //
upalabhya cirāt tayor abhāvaṃ  $ sutayoḥ kundavipāṇḍudantapaṅktyoḥ  &
samupetya śucā kariṣyatas tau  % baḍiśottāritamīnavepanāni  // HJm_32.32 //
tad idam atra prāptakālaṃ manye |
yāvad vyāghranakhāṅkurākṛtibhṛtā cañcvā vibhidyodare  $ gṛdhro 'yaṃ kapiśāvayor bhayavator antrāṇi nākarṣati  &
gatvā tāvad ahaṃ himādriśikharaprāntaṃ niveśyonmukhaḥ  % sāntvenainam upāyapūrvakam ahaṃ neṣyāmi dharmyāṃ sthitim  // HJm_32.33 //
iti vicintya sa mahātmā gṛdhrasamīpam āgamyovāca | bho śakunivara mama haste pitṛbhyām etau śāvakau nikṣiptau tan na yuktaṃ bhavato vivṛtadaśanadīnamukhakau virasasvarau vipādayitum enāv iti |
nūnaṃ tavāpy apatyāni  $ bhūtapūrvāṇi santi vā  &
yādṛśo bhavatas teṣu  % sneho 'nyasyāpi tādṛśaḥ  // HJm_32.34 //
iti kāruṇyam ālambya  $ mā vadhīḥ kapiśāvakau  &
tṛptir ātyantikī nāsti  % bhuktvāpy enau tavāturau  // HJm_32.35 //
dhig aho jīvitaṃ tasya  $ dhig ātmasneham īdṛśam  &
yaḥ śarīrakaleḥ puṣṭiṃ  % karoti parahiṃsayā  // HJm_32.36 //
ajñānāj jāyate snehaḥ  $ sadoṣe 'pi śarīrake  &
tatpuṣṭaye karoty ajño  % nimittakarma durgateḥ  // HJm_32.37 //
ātmātmīyavinābhāvād  $ yaḥ śūnyaṃ sarvam īkṣate  &
tasyābhūtavikalpotthaṃ  % na ruṇaddhi manas tamaḥ  // HJm_32.38 //
tamo'bhāvād yadā tattvam  $ āsādayati kovidaḥ  &
tadā bhavati mokṣāya  % śubhāśubhaparāṅmukhaḥ  // HJm_32.39 //
siṃhān nānyo māṃsabhuk kaścid asti  $ krūro veti spaṣṭam etat pṛthivyām  &
saiṃhīṃ kaṣṭāṃ yonim apy āśrito 'haṃ  % necchāmy etāṃ prāṇihiṃsām adharmyām  // HJm_32.40 //
mṛgam iha gahane mṛgendrajuṣṭe  $ mṛgaripuṇābhihataṃ svayaṃ mṛtaṃ vā  &
khagavara nabhasi bhraman nirīkṣya  % drutagatir atsyasi tasya māṃsam etya  // HJm_32.41 //
kṣudham api mahatīṃ tato 'dhivāsya  $ jvalanaśikhām iva deham uttapantīm  &
narakanipatanāya mā sma kārṣīr  % akuśalam īdṛśam ujjhitāpramādaḥ  // HJm_32.42 //
antaḥsattvāsthisaṃdhisphuṭanataṭataṭāśabdahuṃkārabhīmāḥ  $ saṃtanvantaḥ sphuliṅgānikaram uruśikhālohitadhyāmabhīmāḥ  &
lolajvālākalāpā narakahutabhujaḥ sūribhiḥ kathyamānāḥ  % kurvanty ādhiṃ janasya śravaṇam api gatāḥ kiṃ punaḥ saṃspṛśantaḥ  // HJm_32.43 //
āyasyāṃ kūṇitākṣaṃ jvalitahutavahasparśasaṃtāpitāyāṃ  $ kumbhyāṃ gāḍhaṃ nadantaṃ kvathitaparicalattailapūrṇāsyakaṇṭham  &
ālokyālekhyabhittau likhitam api naraṃ nārakaṃ pacyamānaṃ  % hiṃsro 'pi krūrabhāvāt ka iva na viramed durgatiprāptihetoḥ  // HJm_32.44 //
śrutvā durgatiduḥkhāni  $ viramaty aśubhān na yaḥ  &
so 'naddhāpuruṣākāraḥ  % pāṣāṇahṛdayo 'pi vā  // HJm_32.45 //
atha sa gṛdhro bodhisattvadharmadeśanāprasāditamatir abhipraṇamyovāca | mṛgapate prakāśitam idam bhavatā bālalakṣaṇam | paṇḍitalakṣaṇam idānīṃ vyākhyātum arhasīti | atha bodhisattvaḥ prasannamanasam enam avetyovāca | yady evam ataḥ śrūyatāṃ paṇḍitalakṣaṇam iti |
alābhe lābhe vā suhṛdi hitavāci dviṣati vā  $ stutau nindāyāṃ vā mahati vibhave vā vipadi vā  &
vikāraṃ yo nāyāty upaśamaviśuddhena manasā  % sthitaḥ sa prājñānām upari saviteva dyutimatām  // HJm_32.46 //
athavā kim anena bhavataḥ paṇḍitalakṣaṇaśravaṇena | vimucyetām etau kapiśāvakāv ātmānam evāhaṃ te pradāsyāmīti |
tvam addhi māṃsaṃ piba śoṇitaṃ ca  $ mamākṣiṇī coddhara niścalasya  &
itīdam uktvā vinimīlitekṣaṇaś  % ciraṃ viniṣkampatanur babhūva saḥ  // HJm_32.47 //
dadhvāna dundubhir atha dhvaninā digantān  $ āpūrayan surapateḥ puramadhyavartī  &
gṛdhrāya dattatanum ānamitaiḥ śirobhiḥ  % siṃhaṃ sthitā nabhasi tuṣṭuvire ca siddhāḥ  // HJm_32.48 //
cacāla bhūś calitasuvarṇabhūdharā  $ visismiye tridaśagaṇaḥ savāsavaḥ  &
udīritastutibhir ahīśvarair api  % prapātitās tadupari puṣpavṛṣṭayaḥ  // HJm_32.49 //
atha kesariṇo guhāntike  $ nidadhau vānaraśāvakau khagaḥ  &
nakhabhinnatanū viniścalau  % bhayamūrcchāvinimīlitekṣaṇau  // HJm_32.50 //
śanair upāgamya ca bodhisattvam  $ utthāpayāmāsa sa gṛdhravaryaḥ  &
sthito 'gratas tasya vinītabhāvo  % jagāda bhaktyā stutim īdṛśīṃ ca  // HJm_32.51 //
dayālutā kveyam aho tavocchritā  $ kva siṃhateyaṃ jagato bhayaṃkarī  &
cirāya kenāpi viśeṣahetunā  % bhavān muniḥ ko 'pi mṛgādhipāyate  // HJm_32.52 //
prajñāvalambi yasyaiva  $ samaduḥkhasukhaṃ manaḥ  &
sa eva prāṇamūlyena  % krīṇāty āpadgataṃ param  // HJm_32.53 //
tvādṛśā na bhaveyuś cet  $ sthirāḥ sajjanasetavaḥ  &
duḥkhodanvati majjeyur  % agādhe mahati prajāḥ  // HJm_32.54 //
imām ākarṇya kalyāṇīṃ  $ bhavato dharmadeśanām  &
adyārabhya kariṣyāmi  % vairiṣv api dayām aham  // HJm_32.55 //
pṛcchāmi ca bhavantaṃ kiṃ punar anena tapasā padam abhilaṣasīti | bodhisattva uvāca |
anādisaṃsāravivartanaśrama-  $ prabādhanāduḥkhaparaṃparāhatam  &
jagat samuddhartum idaṃ bhavodadhes  % tathāgatatvāya mamāyam ādaraḥ  // HJm_32.56 //
gṛdhra uvāca | īdṛṅ mahāprajñasya bhavato na durlabhaṃ bauddhaṃ padaṃ sarvathā |
gambhīrair adurāsadaiḥ sadasatāṃ vijñātṛbhiḥ karmaṇāṃ  $ śāstrāviṣkṛtabuddhibhiḥ parahitavyāpārasaktātmabhiḥ  &
sādhvīnām avagantṛbhir bhavabhidāṃ tāthāgatīnāṃ girāṃ  % mohacchedi bhave bhave bhavatu no yuṣmadvidhaiḥ saṃgatam  // HJm_32.57 //
guhāntike mayā tatra  $ sthāpitau kapiśāvakau  &
tasmān mām adhunā sādho  % visarjayitum arhasi  // HJm_32.58 //
bodhisattva uvāca | aho paṭuvijñāno 'si yat tvayāyam asmadupadeśo gṛhītaḥ |
bodhyaṃ bandhugirā sphuṭīkṛtam api sthūlaṃ na gṛhṇāti yaḥ  $ sūkṣme vastuni tasya śāstraviṣaye vyarthaṃ matiḥ khidyate  &
draṣṭuṃ yasya na śaktir asti bhavanadvāraṃ prakāśe sati  % cchidraṃ sūkṣmataraṃ sa jātatimiraḥ sūcyāḥ kathaṃ drakṣyati  // HJm_32.59 //
upadeṣṭari saty api pramādī  $ na hi bālo mativāmatāṃ jahāti  &
ṛjutām upanītam apy abhīkṣṇaṃ  % punar āgacchati vakratāṃ śvapuccham  // HJm_32.60 //
upadiṣṭapathaḥ prasannaśāstrair  $ anavācīnamatir na yāty amārgam  &
paṭubhadramanāḥ parītadehaḥ  % paṭubhir veṇudharair iva dvipendraḥ  // HJm_32.61 //
ayam akṣagaṇaḥ susaṃyato  $ na vikāraṃ kurute vipaścitaḥ  &
sugṛhītaphaṇo bhujaṅgamo  % na hi śaknoty aparāddhum aṇv api  // HJm_32.62 //
apakāraphalaṃ janasya gāḍhaṃ  $ padam aiśvaryam asajjane tanoti  &
haritālam aher niṣiktam antar  % vadane tīvrataraṃ viṣaṃ karoti  // HJm_32.63 //
jitam indriyavairibhiḥ pramādāj  $ janam icchā vinipātayaty anarthe  &
pravilīnasuvarṇadarśanīyā  % śalabhaṃ dīptir iva sphurantam agnau  // HJm_32.64 //
avipaścitam indriyārthasaktiḥ  $ puruṣaṃ pātayati svadharmamārgāt  &
ślathabandhanaruddhanābhimūlaṃ  % phalam agrād iva pādapasya paktiḥ  // HJm_32.65 //
na ced bhaveyuḥ prakṛtiprabādhanā  $ viṣadrumāśīviṣaśastravahnayaḥ  &
asajjana