Bổn Sanh Man (Jātakamālā)

sthitvā bodhisattvam ā cakṣurviṣayād gacchantam avalokya pitṛviyogād iva śokaśalyakṣatahṛdayaṃ śūnyam iva tad vanaṃ pratyājagāma | bodhisattvo 'pi ca hariṇavarāhamahiṣājāsthinicaye lagnaśvagaṇakalahabhīṣaṇam utpatitāvalīnasaraghākulamāṃsapeśīkam upanihitaniśātakartanīkaṃ mṛgāgamanapratīkṣibhir aurabhrikair ākīrṇasūnāsthānam āgamyāvatasthe | te ca tadvadhādhikṛtāḥ puruṣā yūthapatim ādāya rājñe darśayāmāsuḥ |
athābhāṣata taṃ rājā  $ hariṇaṃ hariṇekṣaṇaḥ  &
aparikṣīṇayūthas tvaṃ  % vada kiṃ svayam āgataḥ  // HJm_11.26 //
bodhisattva uvāca |
garbhiṇī hariṇī deva  $ śaraṇaṃ mām upāgatā  &
putradarśanakāṅkṣiṇyās  % tasyā vāre 'ham āgataḥ  // HJm_11.27 //
putrakaṃ draṣṭum icchantyāḥ  $ pūrayitvā manoratham  &
eṇyās tasyāḥ paraṃ prīto  % manye 'haṃ mṛtyum utsavam  // HJm_11.28 //
hariṇīṃ hariṇaṃ cātra  $ yātum ālokya mṛtyave  &
yan me samabhavad duḥkhaṃ  % tad adya na bhaviṣyati  // HJm_11.29 //
tasmāt pramāpaya nareśvara mām idānīm  $ aurabhrikaiḥ kathaya deva vilambase kim  &
atyāyatena karuṇākavacena baddhaṃ  % ceto bhinatti na viṣādaśaro mamedam  // HJm_11.30 //
atha sa rājā tasya tāṃ parārthapratipattipaṭīyasīm anukampāṃ vicintya vismitamatir upālabdha iva lajjayā bodhisattvam uvāca | sādhu sādhu yūthapate |
parārthaniṣpattinibaddhacetā  $ mṛgākṛtis tvaṃ puruṣapradhānaḥ  &
paropaghātāya nibaddhayatnā  % vayaṃ khalu vyālamṛgaiḥ samānāḥ  // HJm_11.31 //
atha bodhisattvo vipratisāravantaṃ rājānam avetya jātaviśrambhamukham ity uvāca |
śaraṇam upagataṃ kṛtāparādhaṃ  $ ripum api pāsi kila vyudasya kopam  &
kathaya katham anāgasāṃ mṛgāṇām  % upari patanti taveṣavo niśātāḥ  // HJm_11.32 //
prahṛtaṃ na tvayā yuddhe  $ dviṣaty api parāṅmukhe  &
nihaṃsi bhayavitrastān  % hariṇān naśyataḥ katham  // HJm_11.33 //
jahīhi mṛgayākrīḍām  $ asatsaṃkalpavardhitām  &
narakāgneḥ sphuraddīpter  % bhavitrī yeyam āhutiḥ  // HJm_11.34 //
atha sa rājā pramuditamanās taṃ yūthapatiṃ mahati siṃhāsana āropya savinayaṃ nīcairāsanam adhiṣṭhāya proktavān | aho subhāṣitaṃ kriyatāṃ me mohatimirāpanodinī dharmadeśaneti | tato bodhisattvaḥ sakalayā rājaparṣadāvalokyamānas taṃ rājānaṃ saṃrādhayann ity uvāca |
subhāṣitaprītir anunnatiḥ śriyā  $ parārthaniṣpattipaṭīyasī kriyā  &
guṇeṣv atṛptir guṇavatsu cādaro  % virūḍham etac caritaṃ mahātmanām  // HJm_11.35 //
nitāntam āviṣkṛtatuṅgatejasī  $ ubhe manuṣyasya manuṣyalakṣmaṇī  &
adainyam āpatsv api cittagauravād  % apatrapā cāryapathaprakāśinī  // HJm_11.36 //
khalāḥ prakṛtyaiva malīmasāśayā  $ vṛthā pareṣām ayaśaḥsu jāgrati  &
svacittaśuddhau viniviṣṭabuddhayo  % budhāḥ punas teṣu bhṛśaṃ dayālavaḥ  // HJm_11.37 //
nareṣu tulyodayapauruṣeṣv api  $ kriyā na sarvasya paropakāriṇī  &
parisphurajjyotiṣi nirghane nabhasy  % agastya evāmbu karoti nirviṣam  // HJm_11.38 //
vicintyamāno 'pi karoti vismayaṃ  $ visāriṇā saccaritena sajjanaḥ  &
yadā tu cakṣuḥpatham eti dehināṃ  % tadāmṛteneva manāṃsi siñcati  // HJm_11.39 //
yasyāyāmi paropakārasalilasroto na vicchidyate  $ dhīcakṣuś ca viyogi yasya tamasā dvāv eva tau jāgrataḥ  &
anyeṣāṃ paśudharmaṇāṃ parahitavyāpāradurmedhasāṃ  % tulye rātryahanī pramattamanasām ajñānanidrāvatām  // HJm_11.40 //
saṃsāre bhramato mahāndhatamase saṃtiṣṭhamānasya vā  $ sādhoḥ sādhuphale nitāntamahatī dve eva te māṃ prati  &
yatra projjhya gṛhaṃ tapovanam abhiprasthīyate śreyase  % yasmin vā kriyate vivekapaṭubhiḥ sākaṃ kathā sūribhiḥ  // HJm_11.41 //
bhujyante svagṛhasthitā iva sukhaṃ yasyārthibhiḥ saṃpadaḥ  $ paṭvī yasya ca dhīs tamaḥprahataye dvāv eva tau prāṇitaḥ  &
yas tv ātmaṃbharir unnate 'pi vibhave hīnaś ca vidvattayā  % tasyālekhyamaṇer ivākṛtibhṛtaḥ sattāpy asattā nanu  // HJm_11.42 //
kṛcchrāl labdham api krameṇa bhavati prabhraṃśi bhūyaḥ sukhaṃ  $ tadbhraṃśe paritāpam eti puruṣaś cittānalaṃ jvālayan  &
duḥkhasyāsya bhavānubandhajananī hetuḥ śaṭhā jālinī  % te 'tyantaṃ sukhino manaḥsu nihitā yaiḥ samyag alpecchatā  // HJm_11.43 //
mohacchedi subhāṣitaṃ vinayati dravyaṃ vinaiva śramād  $ adravye tu bhavanty api sphuṭapadā vyarthopadeśā giraḥ  &
karmāreṇa paṭīyasāpi vighanavyomendranīlacchaviḥ  % śrīgarbhaḥ kriyate kalaṅkaparuṣād ghaṇṭīkṛtān nāyasaḥ  // HJm_11.44 //
iti guṇāguṇāntaravidā mahārājena satpathāśrayiṇā bhavitavyam iti | atha sa rājā dharmakathāmṛtāsvādaprīṇitamanā dattamṛgābhayaḥ sabahumānam iti bodhisattvaṃ praśaśaṃsa |
utpāde sati loka eṣa maraṇavyādhiśramair bādhyate  $ tṛṣṇātantunibandhanasya jagato bhūyas ta evādhayaḥ  &
ity acchinnapunarbhavapratibhayaḥ saṃsāra ā nirvṛter  % yuṣmatsaṃgamahetur ity avamato nāyaṃ sadoṣo 'pi naḥ  // HJm_11.45 //
atha bodhisattvaḥ siṃhāsanād avatīrya rājānam āpapracche |
mayā vinā nṛvara viṣaṇṇamānasaṃ  $ samākulaṃ hariṇakulaṃ bhaviṣyati  &
akaṇṭakāṃ ciram anuśādhi medinīṃ  % vrajāmy ahaṃ tvaritapadaṃ tadantikam  // HJm_11.46 //
tataḥ sa yūthapatiḥ kṣitipālānumatas tad eva vanam ājagāma |
atha yūthapatiṃ vilokya dūrān  $ muditaṃ tan mṛgayūtham utsukākṣam  &
daśanāgragṛhītaśaṣpadarbhaṃ  % tvaritaṃ pratyudiyāya baddhapaṅkti  // HJm_11.47 //
vinimīlitalocaneva yāsīd  $ dhariṇī yūthapatau gate vanāntāt  &
samupeyuṣi saiva tatra dhīre  % punar unmīlitalocaneva jātā  // HJm_11.48 //
āgamya sātha hariṇī hariṇapradhānam  $ itthaṃ jagāda muditā calitāyatākṣī  &
prahlādayan mama manaḥ śiśur eṣa dāve  % saṃkrīḍate hariṇanātha tava prasādāt  // HJm_11.49 //
bodhisattvo 'pi ca tan mṛgayūthadvayam āśvāsya parāṃ prītim upajagāma | tad evaṃ parahitaparāyaṇaḥ sa bhagavāṃs tiryagbhūto 'py āsīd iti vincintya tadupāropitaprasādā bhavata yūyam iti ||
|| mṛgajātakaṃ prathamam ||
__________________________________________________________________________
12. Mayūra
śīlaṃ paripālayatā trātāḥ sattvā mayūrabhūtena  /*
prāṇabhayād yena purā kas tatra na ropayed bhaktim  // HJm_12.1 //*
tadyathānuśrūyate
surabhikamalavanacchannamahāvimalasalilena prahlāditasiddhajanamānasena mānasena mahāsarasā sakalaśaśimaṇḍalabimbenevālaṃkṛtaikadeśe tripathagāsalilanipātakṣobhitabhūrjadevadārunameruvane prasrutānekaprasravaṇe tuhinopacayasthūlataraśikharasahasratayā rajatastambhair ivoparisamākīrṇe kesarisaṃtrāsaprasthitacamarayūthasphuritavālasaṃghātopavījyamānanikuñje nirjharasalilaprakṣālyamānaśilātale kusumitalatāprāntabhrāntamukharamadhukaragaṇasaṃgīte sābhiṣeka iva rājamāne bhūdharavare himavati dhautendranīlavimaladaṇḍākṛtiśirodharaḥ śaṅkhacchedāvadātāpāṅgadeśaḥ sphuṭitapāribhadrakakusumābhiraktatuṇḍo vipulavicitrapakṣatir indīvarapalāśākīrṇataruṇaśirīṣakusumasaṃghātānurūpabṛhatkalāpaḥ suvarṇāvabhāso nāma bodhisattvo mayūrādhipatir babhūva |
mayūravaram utpādya  $ taṃ vicitratanūruham  &
vismitā iva paśyanto  % babhūvuḥ karmaśilpinaḥ  // HJm_12.2 //
meghārambhe jātanṛtyānurāgaṃ  $ paśyantīnāṃ taṃ mayūrādhirājam  &
stokoddyotā hrīmatīnām ivāsan  % mandā vidyullāsikānāṃ vilāsāḥ  // HJm_12.3 //
mṛdaṅgavad dhvānini vārinirjhare  $ dvirephavīṇāsu kalasvanāsu ca  &
latāvanāntargṛhake manohare  % nanarta citraṃ sa mayūralāsakaḥ  // HJm_12.4 //
parisphuraccandrakaratnamaṇḍalas  $ taṭāntam āruhya yadā nanarta saḥ  &
samīraṇādhūtavano himācalas  % tadā vibhāti sma kirīṭavān iva  // HJm_12.5 //
kāntaṃ vitanvati kalāpam anaṅgavadhvā  $ citre viśeṣaka ivālikhite dharitryām  &
tatra sthitā śikhini siddhavilāsinīnāṃ  % gāḍhaṃ kutūhalavaśān na tatarpa dṛṣṭiḥ  // HJm_12.6 //
āpāṇḍumeghapaṭalāvṛtadiṅmukhānte  $ muktāmalāmbhasi śaratsamaye 'bhyupete  &
yasyāṃ sa candrakamaṇīn asṛjat kalāpī  % bhūr indranīlaśakalair iva sā babhāse  // HJm_12.7 //
kānte viceruṣi śanair apulākapakṣe  $ yūthānuyātagamane kuśalaikapakṣe  &
tasmin mahīdharavarasya mayūrarāja  % indrāyudhaiḥ śabaliteva mahī rarāja  // HJm_12.8 //
atha kadācid anilabalavibhidyamānakusumagandhādhivāsitadiṅmukheṣu bhramadalikulaśabaleṣu kalabharadanaparipāṇḍuṣu rāmaṇīyakaṃ gateṣu ketakeṣu kuṭajakakubhanīpakadambakusumasurabhīkṛtanikuñjeṣv indragopakābhyalaṃkṛtamarakataharitaśādvalaśyāmavanabhūmiṣu nayanaramyeṣu mahīdhareṣu sphuritataḍidvalayalāñchitodareṣu darśitendrāyudheṣu dhārāśaranipātaprodvāsitanidāghavairiṣu nabhaḥpidhāyiṣu jaladhareṣu śiśiraśīkarasparśāpanītadivasakarasaṃtāpeṣu parityajatsu candanadrumān phaṇiṣu prathamapūrapriyatamataraṅgahastāvalucyamānaphenāvataṃsāsu kaluṣasalilavasanapidhīyamānavipulapulinajaghanāsu mattāsv iva prāgalbhyam upagatāsu saridaṅganāsu sabāṣpaproṣitabhartṛkājananayanāvalokyamāneṣu meghadhvanipramuditeṣu vimuktamadhurārāveṣu gṛhamayūreṣu navajaladasalilakaṇanipātajanitakaṇakaṇāśabdeṣu tālatālīnālikeravaneṣu sa mayūrarājaḥ prabhātasamaye tanujalakaṇagurukṛtakalāpaḥ śrutihṛdayahāriṇīṃ kekāṃ vimuñcan nabhaḥśobhārtham ivotpatya vārāṇasīsamīpena prāgāt | tasyāṃ ca puri brahmadattena rājñā saha suptaprativibuddhā parasparapariṣvaṅgāpahṛtavilepanā kiṃcitparipāṭalalocanotpalānupamā nāma tasya rājño devī papraccha |
vada kasya dhvanir ayaṃ  $ tāras tārādhipānana  &
yena pratāryamāṇena  % mama prahlāditaṃ manaḥ  // HJm_12.9 //
rājovaca | devi suvarṇāvabhāso nāma mānuṣālāpo mayūrarājo himavati kṛtādhivāsas tasyaiṣa nabhasā saṃcaramāṇasya prakṛtimanoharaḥ kanakamarakatendranīlavaiḍūryarāśiprabhāsvarasya svaraḥ | punaḥ sakutūhalā devy uvāca | kutaḥ punar asau mayūrādhipatir devasya śrutipatham āgata iti | rājovāca |
puruṣāṇāṃ tiraścāṃ vā  $ guṇā eva prakāśakāḥ  &
bhinnāndhakāranivahā  % maṇīnām iva raśmayaḥ  // HJm_12.10 //
mayūrākṛtim āsthāya  $ ko 'pi kenāpi hetunā  &
nayanotsavabhūto 'sau  % sthito gaurīguror vane  // HJm_12.11 //
śikhiyūthādhipatinā  $ tenālaṃkṛtagahvaraḥ  &
nāthavantam ivātmānaṃ  % manyate tuhinācalaḥ  // HJm_12.12 //
garjitena prayacchantaḥ  $ sādhuvādam ivāmbudāḥ  &
baddhanṛttaṃ tam īkṣante  % sphuradbhis taḍidīkṣaṇaiḥ  // HJm_12.13 //
ghanasamayanāṭakādāv āhūtā barhisūtradhāreṇa  /*
sahasā taḍid ātmānaṃ darśayati naṭīva savilāsam  // HJm_12.14 //*
athānupamā tena tasya mayūrādhipateḥ śrutihāriṇā svareṇākṣiptahṛdayā mṛduhasitabhrūlatākṣepaparāvartanāvalokanakrīḍāparibṛṃhitair vilāsais taṃ rājānaṃ vaśīkṛtyovāca | deva kriyatāṃ yatnas tasya mayūrādhipater grahaṇāya | krīḍanako 'smākam antaḥpure bhaviṣyati |
antaḥpuramadhyagatasphuṭa-  $ candrakadhāriṇā mayūreṇa  &
vividhamaṇikarṇapūreva  % tena no gṛhamahī bhavatu  // HJm_12.15 //
rājovāca | devi na kilāsau śakyate grahītum | devy uvāca |
sṛjataḥ surabhīn madāmbubindūn  $ balino 'pi dviradān vaśaṃ nayanti  &
puruṣāḥ paṭuvīryabuddhyupāyāḥ  % kim uta svalpabalodayān vihaṅgān  // HJm_12.16 //
hriyate baḍiśena vārimadhyāt  $ pṛthuromā nayanādhvanaś cyuto 'pi  &
kim upāyavatām asādhyam asti  % vyavasāye hi sati kriyāḥ phalanti  // HJm_12.17 //
bhavato 'sti matir viśeṣapaṭvī  $ bahavaḥ santi vipaścitaḥ sahāyāḥ  &
saphalīkriyate na cen mamecchā  % bhavatā snehaparāṅmukho 'si nūnam  // HJm_12.18 //
śāvān kulāyakagatān paripātukāmā  $ nadyāḥ pragṛhya tanupakṣapuṭena toyam  &
dāvānalaṃ kila siṣeca muhuḥ kapotī  % snigdho jano na khalu cintayati svapīḍām  // HJm_12.19 //
atha sa rājā mā devi krodhaṃ kārṣīr akāryam api tvadarthe kuryām | ataḥ karomy ahaṃ tadgrahaṇāya yatnam ity uvāca |
vilāsinīnāṃ madanānukarṣiṇā  $ vilāsapāśena nibaddhamānasaḥ  &
śubhāśubhānveṣaṇasuptacetanaḥ  % prayāty anighno 'pi hi nighnatāṃ janaḥ  // HJm_12.20 //
amartyatejo'vayavān avāpya yā  $ tilottameti prathitā surāṅganā  &
trilokanātho 'pi tayātmaśobhayā  % caturmukhatvaṃ gamitas trilocanaḥ  // HJm_12.21 //
taponidhiṃ gādhisutaṃ tapovane  $ mahādhiyaṃ menakayā hṛtendriyam  &
avajñayākṛṣya mṛṇālakārmukaṃ  % śareṇa vivyādha hasan manobhavaḥ  // HJm_12.22 //
yad edhate lāghavahetur arthitā  $ patanti yan mūrdhni nikārapāṃsavaḥ  &
spṛśanty adhikṣepaśarāś ca yan manas  % tad aṅganābhiḥ kriyate śarīriṇām  // HJm_12.23 //
ābadhya vyavasāyavarma purato vinyasya tṛṣṇācamūm  $ āropya prasabhaṃ nitāntakaṭhinaṃ nirvrīḍatākārmukam  &
arthitvāhavamadhyam etya vivaśāḥ sīmantinībhiḥ kṛtā  % nīcebhyo 'pi sahanta eva puruṣā bhrūbhaṅgabāṇavraṇam  // HJm_12.24 //
atha sa rājā śākunikān āhūyāvocat | asti suvarṇāvabhāso nāma himavati mayūrādhipatis taṃ bhavantaḥ śīghram ānayantu | na ced āneṣyatha tataḥ sarvān eva bhavatas tīkṣṇena daṇḍenāntakasakāśaṃ praheṣyāmīti | te ca maraṇabhītās tatheti pratiśrutya kaṃcin nipuṇataraṃ śākunikam abhyarthya visarjayāmāsuḥ | sa ca śākunikaḥ krameṇa himācalam āgamya vijñāya tasya mayūrādhipater gocarabhūmiṃ viracayya pāśān ekānte 'vatasthe |
prāleyādres tuṅgasānor upaghne  $ nyastaṃ yad yat tena śākuntikena  &
tenātyarthaṃ barhiṇā dṛṣṭamātraṃ  % tat tad dūrāc cicchide pāśajālam  // HJm_12.25 //
atha himavati dūrasthā divyacakṣuṣo munayas taṃ bodhisattvaprabhāvam ālokya vismitamanasa evam ūcuḥ |
dṛṣṭyānena śrīmatā puṇyadhāmnā  $ chinnāḥ pāśā gāḍhabandhā yatheme  &
sādhor asya prāptabodhes tathaiva  % prajñāśastraṃ chetsyati kleśapāśān  // HJm_12.26 //
atha sa śākunikaḥ pāśacchedaviṣaṇṇamanāḥ samupagamya kṛtāñjalis tasmai mayūrādhipataye tāṃ krūrāṃ rājājñām ākhyāyābravīt |
prāṇavicchedabhītānāṃ  $ śaraṇya śaraṇārthinām  &
śvetāpāṅgapate bhūyās  % tvam eva śaraṇaṃ hi naḥ  // HJm_12.27 //
dṛṣṭyā cchinnās tvayā pāśāḥ  $ śaṅkhacchedasitāntayā  &
sa tvam īdṛkprabhāvaḥ san  % katham asmān na pāsyasi  // HJm_12.28 //
tam ālokayato dīnaṃ  $ magnaṃ bandhum ivāpadi  &
āpupūre manas tasya  % duḥkhena karuṇātmanaḥ  // HJm_12.29 //
na trāsyate kathaṃ sattvān  $ dhīro 'yaṃ vyasanād iti  &
śīlapāramitā tasmin  % niḥsaṃdigdheva tasthuṣī  // HJm_12.30 //
māṃ cen na saṃtyajasi bodhim avāptukāma  $ etān mayūravara pāhi narendradaṇḍāt  &
taṃ śīlapāramitayā janitaprasādam  % itthaṃ kṛpā śikhinam uktavatīva sādhvī  // HJm_12.31 //
atha bodhisattvas tān maraṇabhītān prati duḥkhāyamāna īdṛśam acintayat |
madhurasvaraḥ surucirāṅgaruho  $ yadi nābhaviṣyam aham atra vane  &
na nareśvarād akaruṇaprakṛter  % bhayam āgamiṣyad iti śākunikān  // HJm_12.32 //
iti mannimittam ayam ārtamanā  $ vyasanaṃ na yāvad upayāti janaḥ  &
paricoditaḥ kṣitibhujā maraṇāt  % paripālayāmi khalu tāvad imam  // HJm_12.33 //
akāraṇe vā sati vāpi kāraṇe  $ sametya yan nāma paro vinaśyati  &
anekadhigvādaśarakṣatātmanā  % kim īdṛśā tasya janasya janmanā  // HJm_12.34 //
iti bodhisattvaś cintayitvā tam uvāca | gacchatu bhavān agratas tasmai rājñe nivedayituṃ mamāgamanam iti | atha sa śākunikaḥ pramuditamanās tvaritam āgamya nyavedayad idānīm evāsmadanukampayā deva sa mayūrādhipatir āgacchatīti | tataḥ sa rājā saha devyā paurajanena ca kutūhalavaśāt tadāgamanapratīkṣī punaḥ punar antarīkṣam ālokayāmāsa | so 'pi ca mayūrarājaḥ samāśvāsya vinivartya cānugāminaṃ mayūragaṇam ambaratalam utpatya sahasaivopagamya prakṛtimadhurayā kekayā sakalaṃ vārāṇasījanam ānandayāmāsa | tatas tasya tāṃ kekām ākarṇya niyamena sa mayūrādhipatir āgacchatīti vicintya pramuditamanaso nūpuravirāvasaṃtrāsitakapotapālīnilīnapārāvatamithunāḥ drutataragamanavigalitakarṇāvataṃsakāḥ kāścid anavasitaviśeṣakāṅkitalalāṭamadhyāḥ sindūrābhitāmrāṅgulayo drutagamanavighnakāriṇe gurunitambabharāyātyasūyantyaḥ kiṃcid gatvā cāparā gurujanāvalokanavrīḍitāḥ punas tvaritāṃ gatim avarundhānāḥ praharṣavikasannayanakuvalayapalāśaprāntaspṛṣṭaśravaṇāntāś ca kāścid aparāḥ punar ardhālikhitaṃ citraphalakam apāsya kṣīṇaprāṇaprāyaprāntavartikāḥ karaṇḍakeṣu vinikṣipya sitajaladatuhinakundamṛṇālasphaṭikarajatadhavalāni saudhatalāny āruruhur aparāś ca striyo vātāyanāny abhijagmuḥ |
atha jālagavākṣavartinīnām  $ abalānāṃ vadanair viśālanetraiḥ  &
śikhidarśanajātasaṃbhramāṇāṃ  % bahucandreva bhṛśaṃ purī rarāja  // HJm_12.35 //
kautūhalād anilavellitakākapakṣā  $ raṃhasvino hariṇaśāvamanoharākṣāḥ  &
ālokitāḥ pramanasā jananījanena  % nirjagmur unnatamukhāḥ śiśavo gṛhebhyaḥ  // HJm_12.36 //
krīḍāṃ vihāya ca manoharakandukotthāṃ  $ svedāvabaddhakaṇacārulalāṭadeśāḥ  &
kiṃcitkucodgamasamunnamitottarīyā  % niścakramuḥ pratanubāhulatāḥ kumāryaḥ  // HJm_12.37 //
ayam ayam iti barhī darśanapronnatābhiḥ  $ sphuṭanakhamaṇibhābhiḥ padmapattrāruṇābhiḥ  &
smitaruciramukhīnāṃ rājasīmantinīnāṃ  % kisalayitam ivāsīd aṅgulībhiḥ puraṃ tat  // HJm_12.38 //
kṣaṇāc ca surāsurasaṃgrāmāt kṣurapranikṛttadaṇḍaḥ ketur iva vividhamaṇivicitras tasya rājño bhavanāntarālam alaṃkurvan sa mayūrarājo nipapāta |
yugapad atha janānāṃ vidrumākāratuṇḍe  $ śikhini gurukalāpe dṛṣṭayas tatra petuḥ  &
dadati dhanam udāre kṣipram āśāḥ samantād  % abhilaṣitaphalānām arthināṃ dātarīva  // HJm_12.39 //
rājā ca rājamahiṣī ca mayūrarājam  $ ālokya taṃ tutuṣatuḥ samavāpya kāmam  &
lokasya durlabham avāpya hi vastu kiṃcit  % khinnaṃ pramodamudam udvahatīva cetaḥ  // HJm_12.40 //
tataḥ pramuditamanāḥ sa rājā taṃ mayūrarājaṃ rājārhe radanapāde samupaveśyāsane paścād āsanam adhyatiṣṭhat | atha bodhisattvo madhuragambhīreṇa svareṇa taṃ rājānam ity ābabhāṣe |
jitvendriyāṇi balavanti balena buddher  $ yuñjan muhuḥ praṇayināṃ praṇayaṃ phalena  &
etāṃ samudravasanāṃ vyasanāny apāsya  % bhupāla pālaya ciraṃ pṛthivīṃ nayena  // HJm_12.41 //
tava dharmamayāḥ kaccid  $ edhante dharmasetavaḥ  &
agādhaṃ duḥkhajaladhiṃ  % yān ālambyottariṣyasi  // HJm_12.42 //
randhrāvalokibhiḥ krūrair  $ durgṛhītair ivāhibhiḥ  &
kaccid dṛṣṭamahādoṣair  % viṣayair nātibādhyase  // HJm_12.43 //
bhṛtyeṣu ca vinīteṣu  $ kalatreṣu suteṣu ca  &
kaccit te kuśalaṃ rājan  % dehe cātra yaśonidhau  // HJm_12.44 //
rājovāca |
bhavaty akuśalaṃ tāvan  $ mayūrādhipa dehinām  &
parārthapaṭunā yāvat  % saṃgamo na bhavādṛśā  // HJm_12.45 //
saṃcaranmurajameghanisvanaṃ  $ nartakītaḍidalaṃkṛtāntaram  &
tvām avāpya śikhirāja mandiraṃ  % vārivāhasamayāyate mama  // HJm_12.46 //
kāntāmukhasya tilako nabhasaḥ śaśāṅkaḥ  $ svacchaprabhasya maṇir ābharaṇasya śuddhaḥ  &
jātaś cirābhilaṣito 'sya mayūranātha  % madveśmanaś ca mahatas tvam alaṃkariṣṇuḥ  // HJm_12.47 //
ity abhisaṃrādhya sa rājā dīpaprabhāvabhāsitabhavanāntarāle prācīvadhūgṛhītaśaśidarpaṇe vibhāvyamānatārakākumudavanābhyalaṃkṛtanabhaḥsarasi prāpte ca kṣaṇadāmukhe surabhikusumapallavāstīrṇaṃ mayūrādhipataye mṛdu śayanīyam ādideśa | divase divase ca paripākasurabhimṛdūni phalāni prāyacchat | atha kadācit kāle gacchati sa rājā kiṃcit karaṇīyam uddiśya bodhisattvam anupamāyā devyā haste nikṣipya nātimahatā sainyenānugamyamānas turagakhurapuṭotkhātamārgapāṃsuparidhūsarakisalayakusumamañjarīkāṇi vanāntarāṇi kurvann amalasalilavāhinītaṭavetasacchāyānilīnaniścalabakabalākāvalokyamānacakitaśapharīkulākulataṭapayaskāḥ tvaritarathacaraṇadhvanisaṃtrāsarasitacakravākamithunaparityajyamānasitapulinās tās tāḥ samudrapatnīr ālokayaṃs trastasāraṅgotpatanasācīkṛtāni caṭulabahunayanānīva digantarāṇi paśyan prasṛtagokuladaśanacchidyamānaśaṣpāṅkurān ikṣuvaṇoparuddhān anekāṃś ca grāmasīmno 'tikramya kiṃcid deśāntaraṃ jagāma |
sātha kṣitīśamahiṣī mahiṣīviṣāṇa-  $ dhūmrālakākulamukhī paripāṇḍurāṅgī  &
vātāyanaprasṛtam āyatapakṣmalekhaṃ  % cakṣuś ciraṃ vrajati dhūrtaviṭe babandha  // HJm_12.48 //
dṛṣṭvā ca tāṃ sunayanāṃ nayanābhirāmāṃ  $ bhitteḥ samīpam agamad viṭapuṅgavo 'sau  &
pārśvāni vīkṣya cakitā ca punaḥ punaḥ sā  % karṇotpalaṃ surabhi tasya mumoca gātre  // HJm_12.49 //
ādāya tat kuvalayaṃ vikasatpalāśam  $ āghrāya mūrdhni ca niveśya sa jṛmbhamāṇaḥ  &
astaṃ vivasvati gate vivaśaḥ kathaṃcit  % tasyāḥ krameṇa nayanānugataḥ pratasthe  // HJm_12.50 //
gatvā tataḥ sa gaṇikābhavanaṃ vilāsī  $ gāḍhaṃ vitānahṛdayaḥ śayane niviśya  &
niśvāsasūcitamanobhavabāṇapātas  % tasyāḥ prakāmam udakaṇṭhata vītadhairyaḥ  // HJm_12.51 //
ūce viṭo gaṇikayā parihāsapūrvaṃ  $ paśyāmi śūnyam iva sāṃpratam āryaputram  &
dhūrtas tataḥ sa nijagāda nigūḍhabhāvo  % dyūte jito 'ham iti tena vitānatā me  // HJm_12.52 //
atha sa viṭas tāṃ varṣaśatopamāṃ rajanīṃ manyamānas tadgatamanāḥ samutthāya rahasi kasmaicit suhṛde taṃ vṛttāntam āvedayāmāsa | śrūyatāṃ vayasya hyo mayā yad anubhūtam iti | yeyaṃ rājño 'gramahiṣī nimeṣamātreṇa mānuṣīti loke varṇyate salīlam ālokayantyā karṇād ādāya |
vātāyanaṃ samavalambya vilāsavatyā  $ hāsasphuraddaśanaratnamayūkhabhāsā  &
nāmnā tayānupamayotpalam utpalākṣyā  % rūpeṇa cānupamayopari me vimuktam  // HJm_12.53 //
sā vātayānamukhasaṃgatacandravaktrā  $ candraprabhāṃ daśanaratnarucā harantī  &
bhrūkārmukeṇa savilāsam udīritena  % cakṣuḥśaraṃ mayi vimuktavatī kṛśāṅgī  // HJm_12.54 //
tac cintyatāṃ tāvat saṃgamopāya iti | atha suhṛd vihasyovāca | kadācit kākatālīyam idaṃ bhavet tvaṃ ca nṛpatibhavanabhittisamīpam anuprāptas tasyāś ca katham api kim apy ālokayantyāḥ | svayam eva tavopari karṇotpalaṃ patitaṃ syād ato mā bhavān gaṇikāviṭajanamadhyam āgamyātmānaṃ hāsyavastu kārṣīt | tat parityajyatām ayam asadvikalpaḥ | yady api ca kāmayamānayā rājamahiṣyā tavopari karṇotpalaṃ pātitaṃ syāt tathāpi na yujyata eveyam utkaṇṭhā | durlabhakāminījanasamāgamopāyacintā hi puruṣasya mahatīm aratim utpādayati | nidrām apaharaty aṅgāni durbalayati bhojanarucim apāsyati | hitavādinām api suhṛdām upadeśaṃ nābhinandati pravṛddhanavasalilaughasarid iva taṭalatāṃ dharmasthitim unmūlayati ramyāṇy api dveṣṭi | sajjanaguṇakathābhyasūyinī sarvathā pratisaṃkhyānabaleneyam abhāvaṃ śakyate netum iti | viṭa uvāca | anekadehalīlaṅghanā jaghanasaṃparkaniṣṇātabuddhayo mādṛśā dhūrtapuruṣāḥ kathaṃ sakāmām akāmāṃ vā sīmantinīṃ na jñāsyanti | śrūyatāṃ vayasya | śravaṇakaṇḍūyanastanaprakāśanalajjāparāvṛttāvalokanahasitādayo hi bhāvāḥ strīṇāṃ sakāmaṃ hṛdayam āviṣkurvantīti | kim atra saṃdehena | suhṛd uvāca | yady evaṃ khagapatir iva prākāram api laṅghayitvā bhavān nṛpatibhavanaṃ rātrau praviśet | kiṃ nv akṛtasaṃketā tatrabhavatī rājamahiṣī pratibodhyamānā tvayā |
vinītanidrākulalocanotpalā  $ pravepitāṅgī jaghanacyutāmbarā  &
sasādhvasā ko 'yam iti prabhāṣiṇī  % bhaviṣyati vyāghrabhayān mṛgīva sā  // HJm_12.55 //
tataḥ parijanakolāhalaprabuddhakāñcukīye rājakule nāyatikṣamam etat karma paśyāmi | evaṃ ca tayor mitho vicārayator eva mṛdugamanacalitamukharanūpuramanoharacaraṇakamalayugalavinyāsenārcayantīva vasudhātalam abhinayagatim iva darśayantī cakitahariṇanayanaspardhinā savilāsāvalokanadviguṇaśobhena karṇasuhṛdā cakṣuṣā hrepitam iva kiṃcid avanataṃ karṇotpalaṃ niyacchantī sthūlamuktāhāramaṇiprabhoddyotitagurupayodharā payodharavirahaprakāśaniśākarā niśeva mūrtimatī kiṃcid ātapajanitasvedakaṇajālakākrāntaviśeṣakāntā viśeṣakāntabakulamālikāparipūritakeśahastā hastāvalambitaśithilamekhalākalāpā kalāpicandrakamadhyanīlam uttarīyam udvahantī pratanumecakayā romarājyā vipulagambhīranābhinimnatām iva didṛkṣamāṇayopaśobhitatrivalītaraṅgaviṣamamadhyā madhyāhnasamayadivasakarakiraṇāliṅgiteva kamalamālā gamanapariśramavaśād īṣatparimlānasukumāraśarīrayaṣṭiḥ karpūrasurabhitāmbūlarāgāruṇādharā pariṇatalavalīphalābhipāṇḍukapolatalālikhitapattralekhā vigrahavatīva lakṣmīr lakṣmīvatī nāmānupamarūpānupamayā devyā prahitā vacanakuśalā kuśalaśilpighaṭiteva kanakapratimā dūtī | samāgamyābhivādya ca tad viṭadvayam upaviśya vijñāya ca tayor niryantraṇasuhṛttāṃ viśrabdham eva rājamahiṣīvṛttāntam ācaṣṭe |
puṣpāyudhapratinidhe bhavanāntagāmī  $ dṛṣṭo yadānupamayāsi narendrapatnyā  &
sā me sakhī karatalārpitavaktrapadmā  % kārśyaṃ tadāprabhṛti pāṇḍuratāṃ ca dhatte  // HJm_12.56 //
tanutaram amṛṇālapaṅkapāṇḍu  $ cyutadhṛti sāṃpratam aṅgam udvahantyāḥ  &
manasi manasijaḥ śarān aśeṣān  % aviratam asyati me vayasya sakhyāḥ  // HJm_12.57 //
kusumaśayanam ūṣmaṇāṅgajena  $ pratidivasaṃ vitapaty anaṅgatanvī  &
upavanam api cāru vīkṣamāṇā  % na ca ramate hariṇīva yūthamuktā  // HJm_12.58 //
iti kusumadhanuḥśarāhatāṅgīm  $ avirataniśvasitasphuratkapolām  &
avanamitamukhīṃ hriyā sugātrāṃ  % ramaya sakhīṃ vacasāpi tāvad adya  // HJm_12.59 //
athāvasitavacanāyāṃ tasyāṃ dūtyāṃ sa tasya vayasyo vihasyāvocat | avaśyam eva sphuṭitasahakāramañjarīko vasantasamayaḥ kokilayā saha yujyate | siddhās te manorathā iti | viṭa uvāca | sarvathā kṛtārtho 'smi sakhi kathyatāṃ tāvat katamasmin pradeśe kasyāṃ vā velāyāṃ mayānupamā draṣṭavyeti | dūty uvāca | kiṃcid āsanne prasuptajane niśīthe yo 'sau bahiḥprākārasamīparohī nyagrodhas tam adhiruhya tasyaiva nṛpatibhavanabhittisaṃśliṣṭapramadavanopariprasṛtaśākhayāvatīrya vayasyena tatra suvarṇāvabhāsāya mayūrādhipataye dīrghikātaṭacitraśālāvasthitāhārasalilopanayanacchalenānupamā ciram ātmānaṃ vinodayantī samabhigamanīyeti | viṭa uvāca | sakhi madvacanād evam anupamā vaktavyā |
upari mamotpalam asitaṃ karṇād ādāya yat tvayā muktam  /*
jīvitam iva tad dayitaṃ mlānam api na saṃtyajāmy etat  // HJm_12.60 //*
tathāstv iti ca praṇamya gatāyāṃ tasyāṃ vacanahāryāṃ bahulapakṣāndhakāratiraskaraṇadurālakṣyeṣu pathiṣu śrūyamāṇasuptagajaniśvāseṣv ālānasthāneṣu prathamayāmikajanaprotthāpyamānadvitīyajāgaraṇādhikṛteṣu gulmakapuruṣeṣu niścalapatatrigaṇādhyāsitaśākhākulāyeṣu vitapiṣu sthāṇum apy ālokya purataḥ puruṣa iti śaṅkamānaḥ surabhivarṇakānuliptaḥ sa viṭaḥ prathamajaladharanīlapaṭāvaguṇṭhitaśarīro vāmakakṣāvalambitaniśitakaravālaḥ saha tena suhṛdā pratyāsanne 'rdharātre samupagamya dūtyupadiṣṭenopāyena punardarśanāyeti suhṛdam āmantrya pramadavanaṃ prāviśat | atha tam āgacchantam ālokya gṛhītasaviśeṣamaṇḍanānupamā cintayāmāsa | niyatam avatarann ayam anayā vaṭaśākhayānena mayūreṇa dṛṣṭaḥ | kadācid ayam imaṃ vṛttāntam āgatāya rājñe nivedayed iti | tad enaṃ śikhinaṃ viṣasaṃpṛktenāhāreṇābhāvam eva neṣyāmīti vicintya |
śikhine viṣasaṃpṛktam  $ āhāram udakaṃ ca sā  &
dadāv asvavaśībhūtā  % rāgeṇa ca bhayena ca  // HJm_12.61 //
apetakaulīnabhayaḥ sukhāśayā  $ vimohitaḥ puṇyasapatnabhūtayā  &
anātmavān kiṃ na karoty asāṃprataṃ  % gatatrapo rāgaparāyaṇo janaḥ  // HJm_12.62 //
sa ca mayūrādhipatiḥ kiṃcit tiktam āhāram udakaṃ cāsvādya niyatam anupamayānena puruṣeṇa saha saṃgamam abhilaṣantyā jātaśaṅkayā mahyaṃ viṣaṃ dattaṃ | tad idam atra prāptakālam |
etau strīpuṃsau jātarāgāndhabuddhī  $ yāvad vādhūkyaṃ sāṃprataṃ nopayātaḥ  &
dharmyāṃ kurvāṇaḥ saṃkathāṃ kāpathaghnīṃ  % tāvad vairāgyaṃ netum enau yatiṣye  // HJm_12.63 //
iti vicintya sa mahātmā taṃ viṭam ājuhāva | mahātmann ihopaviśya matsaṃkathayā vinodyātmānaṃ yathābhipretam anuṣṭhāsyasīti | sa ca viṭaḥ kutūhalavaśād upagamya mayūrādhipatisamīpe samupaviveśa | sāpi ca rājñī kiṃcit tam ālokya sasādhvasā tūṣṇīm evāvatasthe | tato bodhisattvas tayor upaviṣṭayoḥ purastād iti vairāgyasaṃbandhinīṃ kathām akarot |
aho hāsyajyotsnāparicayamanojño mukhaśaśī  $ salīlaprasthānaṃ stanayugalam ucchrāyi subhagam  &
narasyetthaṃ mohāt parayuvatirūpaṃ kalayataḥ  % prasaṃkhyānābhāvāt kusumadhanur antaḥ praviśati  // HJm_12.64 //
nirundhānā hastaṃ mama rahasi nīvīśithilinaṃ  $ bhaviṣyaty evaṃ sā prathamataralajjānatamukhī  &
iti strīsaṅgārthaṃ bahuvidhavikalpāndhamanasaḥ  % śarīraṃ randhrekṣī pratidinam anaṅgaḥ kraśayati  // HJm_12.65 //
āgacchet punar adya sā gurubhayāt tasyāḥ kuto 'bhyāgamaḥ  $ śarvaryām athavāham eva cakitaṃ gacchāmi supte jane  &
dūtyāpy adya ciraṃ kṛtaṃ kim u manas tasyā nivṛttaṃ bhaved  % ity ārūḍhavikalpanākuladhiyaḥ kiṃ tat sukhaṃ kāminaḥ  // HJm_12.66 //
saṃkalpāt
prabhavaty anaṅgadahanas tāpas tato jāyate  $ saṃtāpād aratiḥ smṛteḥ pramathanī smṛtyā vinā hrīḥ kutaḥ  &
hrībhaṅgād vacanīyatāparibhavaḥ kleśeṣuviddhātmanoḥ  % syātām ādhimatoḥ kadā nu sukhinī strīpuṃsayoś cetasī  // HJm_12.67 //
akṣāṇāṃ vaśam āgataḥ sukham iti vyāmohitaś cintayā  $ kāmārtaḥ parayoṣite spṛhayati vrīḍāvihīno janaḥ  &
śliṣyantīṃ striyam āyasīṃ hutavahajvālāsphuliṅgākulāṃ  % soḍhuṃ śakṣyati tāṃ kathaṃ nu narake prādurbhavadvepathuḥ  // HJm_12.68 //
iti paradārāsaṅgaṃ bahudoṣam avetya dhairyam ālambya  /*
bhaginīsaṃjñāṃ kṛtvā tasmāt prājño nivarteta  // HJm_12.69 //*
tad evam alpasya nāma sukhasya hetor anekānalajvālāsahasrāliṅgyamānavikūṇitākṣāṇām aśubhakarmakāriṇām ārtanādakaruṇam tīkṣṇakrakacapāṭyamānaśirasāṃ cāpareṣāṃ
rudhiradhārokṣitajvalitabhūtalam krūrayamapuruṣodgūrṇalohamudgarābhighātavicūrṇyamānapuruṣaśarīrāsthidhvānabhīṣaṇam ayaḥśālmalīkaṇṭakaparibhidyamānair aparaiś ca muhur abhinisvanadbhir upacitaparyantaṃ narakam icchanty amedhasaḥ patitum ity aho mahad etad ajñānam | athāsau viṭas tena mayūrādhipatinā narakakathāṃ varṇyamānām ākarṇya saṃvignamanā vinivartitaparadārābhilāṣa uvāca |
aho tvad enāṃ narakopavarṇanāṃ  $ prakāmam ākarṇya muhur bhayaṃkarīm  &
udarciṣaṃ nārakajātavedasaṃ  % vilokayāmīva samutthitadhvanim  // HJm_12.70 //
tad adyārabhya rāgāndha-  $ janacittāpahāriṇe  &
namo 'stu paradārāya  % sugatidvārarodhine  // HJm_12.71 //
śubhāśubhapathākhyāna-  $ vyaktīkṛtaviniścayaḥ  &
ācāryam iva paśyāmi  % bhavantam anuśāsakam  // HJm_12.72 //
imāṃ ca rājamahiṣīm  $ akhaṇḍitapativratām  &
apetarāgatimiro  % manye 'haṃ bhaginīm iva  // HJm_12.73 //
athānupamā tasya bhaginīti vacanam upaśrutya parāṃ vrīḍām upagatā tāṃ ca bodhisattvadharmadeśanām avadhārya saṃvignamatir idam uvāca | mayā khalu mandabhāgyayā narakagāminyā kāmarāgavaśagayāsmai mayūrākṛtaye maharṣaye viṣasaṃpṛktam annam udakaṃ ca viśrāṇitaṃ tat katham idānīṃ kartavyam iti | tāṃ ca vipratisāravatīm ālokya bodhisattvo dhīrayāmāsa ||
maitrīmantreṇa me nityaṃ  $ śarīram abhimantritam  &
naiva hālāhalenāpi  % viṣenāyāti vikriyām  // HJm_12.74 //
devi mā sma gamaḥ śaṅkāṃ  $ madapāyakṛtām iti  &
na cāhaṃ kathayiṣyāmi  % kiṃcid īdṛṅ mahībhuje  // HJm_12.75 //
athānupamā tadvacanam ākarṇya paraṃ paritoṣam upajagāma | so 'pi ca viṭas taṃ mayūrādhipatim abhivādya vinivṛttaparadāravyasanas tenaiva nyagrodhena svanilayam agāt | atha prabhātasamaye brahmadattaḥ samāpayya svarājyakaraṇīyam āgamya praviśya ca svabhavanaṃ prāg eva mayūrādhipatim agāt | parasparakuśalavārttāṃ ca nṛpatimayūrādhipatī papracchatuḥ | athānyasminn ahani rājānaṃ śikhipatir evam uvāca |
mama virahaviṣādadīnacittaṃ  $ na pibati vāri phalaṃ na cāpi bhuṅkte  &
jaladharasamaye 'pi vītanṛttaṃ  % śikhikulam ākulatāṃ dhruvaṃ prayātam  // HJm_12.76 //
iti naravara pālaya tvam enāṃ  $ bhuvam akhilāṃ vijitendriyārivargaḥ  &
aham api himavantam indugauraṃ  % tvadanumataḥ śikhipālanāya yāmi  // HJm_12.77 //
iti tam abhidadhānam indranīla-  $ cchavigalam āyatacārubarhabhāram  &
katham api gamanāya yūthanāthaṃ  % nagaravarād anumanyate sma rājā  // HJm_12.78 //
nṛpatinātha samutsukacetasā  $ purajanena ca tena vilokitaḥ  &
abhajatāmbaram ambudasaṃvṛtaṃ  % śikhivaraḥ śikhināṃ hitakāmyayā  // HJm_12.79 //
atha vilokya manoharam ambare  $ śikhinam āyatabarhabharālasam  &
amucad utsukatāṃ samupāgataṃ  % nayanavārikaṇān avarodhanam  // HJm_12.80 //
tīvre manodhṛtibhidi priyaviprayoge  $ rūḍhaṃ yad aśru matilocanasaṃnirodhe  &
tan mūrtiman niyatam ādhihutāśatāpād  % duḥkhaṃ dravībhavati saṅgavato janasya  // HJm_12.81 //
dṛṣṭvā tataś calakalāpaśirodharaṃ taṃ  $ dūrān mayūravṛṣabhaṃ nabhasā vrajantam  &
pratyudyayuś calitapakṣapuṭāḥ pratītāḥ  % kekāḥ kalāḥ kalagiraḥ śikhinaḥ sṛjantaḥ  // HJm_12.82 //
atha śikhini samete tatra bhūpālapārśvād  $ guṇavati suhṛdīva prāptasarvābhilāṣe  &
tuhinagirir udagraṃ prītim āviścakāra  % pravisṛtahimahāsaḥ śaṣparomodgamena  // HJm_12.83 //
bodhisattvo 'pi ca sametya tan mayūrayūthaṃ ciravirahaparyutsukaṃ pakṣābhyām āliṅgya samāśvāsayāmāsa |
tad evam ātmani nirapekṣeṇa tena bhagavatā bodhisattvabhūtena prāṇāḥ prāṇātyayāt paripālitā iti vicintya sugatibhavanadvāraprakāśini pradīpabhūte śīle bhavadbhir ādaraḥ karaṇīya iti |
|| iti mayūrajātakam ||
__________________________________________________________________________
...
__________________________________________________________________________
19. Hastin
jānāti kṣāntiphalaṃ ya eva rāgādiśāntim anvicchan  /*
kurute sa eva dhīraḥ praharaty api vairiṇi kṣāntim  // HJm_19.1 //*
tadyathānuśrūyate
vividhatarukusumagandhādhivāsitadigantarāle revāsalilakṣālitavipulāntarīyaśilātale pavanacalitaveṇuvanapalāśasalasalāśabdasaṃtrāsotkarṇacalitamṛgakule kvacid analaprasūtabhayotpatitaśakunigaṇe kvacid ucchritaśikharasthitadhavalabalāhakacchāyāśyāmīkṛtanitambe kvacid ibhayūthabhajyamānaśallakīgandhasurabhīkṛtanikuñje kvacit pulindījanasamuccīyamānapatitaviralamayūracandrake candrakiraṇavimalasalilaprasravaṇe 'nyatra tāpasakanyakāgaṇānīyamānalatākusumasamudbhrāntālikulopagīte śukaharitaśādvalaramaṇīyavasudhātale vindhyabhūbhṛti śarajjaladharākṛtibṛhaddehaḥ śeṣabhujagānurūpakaraḥ kamalābhitāmrapuṣkaraḥ kṣuṇṇābhinavamustāsurabhimadalekhāśyāmakapolaḥ susaṃsthitanakhapādaḥ kaladhautaracitakumbhākṛtikumbhaḥ kṣamāṅkuśavinivāritāmārgaprasthitiḥ sthitir iva sarvaguṇānāṃ ṣaḍdanto gandhahastī bodhisattvo gajayūthādhipatir babhūva |
reje sa yūthapatir indumarīcigauro  $ muktāvipāṇḍuradanaḥ pṛthupīnakumbhaḥ  &
puñjīkṛtaḥ paśupater iva nṛttakāle  % hāso mahān apahṛtakṣaṇadāndhakāraḥ  // HJm_19.2 //
vātāhatāni kusumāni samutsṛjantaḥ  $ kiñjalkareṇuparipiñjarakesarāṇi  &
taṃ śākhinas tuhinaśailasitaṃ gajendraṃ  % bhaktyābhituṣṭuvur iva bhramarasvareṇa  // HJm_19.3 //
vihāya dūrāt kusumāni śākhināṃ  $ hasatpalāśāni kuśeśayāni ca  &
kapolayos tasya madāmbudigdhayoḥ  % śanair alīyanta mudā śilīmukhāḥ  // HJm_19.4 //
nirantaraṃ pīnakapolaśobhitaṃ  $ samantato vāsitadiṅmukhāntaram  &
sa yūthabhartā pibataḥ śanair madaṃ  % na karṇatālair bhramarān avārayat  // HJm_19.5 //
manoharam avicchinnaṃ  $ prājyaṃ yācanakā iva  &
jagṛhuḥ ṣaṭpadās tasmād  % dānaṃ dānapater iva  // HJm_19.6 //
tena ca yūthapatinā samāśrito vindhyagiriḥ kanakagirer apy ātmānam abhyadhikam ivāmanyata | tac ca gajayūthaṃ samyak tena paripālyamānaṃ rājanvad iva rājyam anudivasam avardhata |
tasya bhadrā subhadrā ca  $ prakṛtyā bhadracetasaḥ  &
dayite dayitakṣānter  % dve kareṇū babhūvatuḥ  // HJm_19.7 //
atha kadācid anilacalitapatākakuṭilavidyullatāparisphuraṇasaṃmīlitavipulākṣyāḥ salilabharagurujaladharagarjitasaṃtrāsapravepitāṅghryāḥ tanubhujalatotkṣeponnatataragurupayodharāyāḥ khaḍgaprabhāvabhāsitadakṣiṇabhujaṃ kalpatarukusumam ājighrantaṃ dayitam āliṅgantyāḥ patitakarṇotpalāyāḥ śithilakeśapāśacchannāṃsadeśāyāḥ pavanacalitam uttarīyam avarundhatyāḥ sphuritābharaṇamaṇikiraṇāvabhāsitaśarīrayaṣṭer nabhasā gacchantyā vidyādharyāḥ kisalayasukumārāt pāṇeḥ paribhraṣṭam abhinavam āmodādhivāsitadigantarālam alikulaparigītaṃ kanakasūcīsadṛśakesaraṃ rathacakrapramāṇaṃ haritālakapilamakarandam aravindaṃ mānasasaraḥsaṃbhūtaṃ tasya gajapater ekākinas tatrācalavare viharataḥ purastāt papāta | tac ca kamalam ādāya sa evam acintayat | bhadrāyāḥ subhadrāyāś ca me patnyor yā prathamam āgamiṣyati tasyai prasādam ahaṃ dāsyāmi |
paribhramadbhṛṅgakulākulāntaraṃ  $ sugandhikiñjalkavikīrṇakesaram  &
idaṃ hasaccārupalāśasaṃcayaṃ  % mudā pradāsyāmi mahākuśeśayam  // HJm_19.8 //
atha subhadrāyai prathamam āgatāyai tat kanakamayam ambhoruhaṃ sa gajapatiḥ prāyacchat | sāpi ca tad āghrāya sabahumānaṃ śirasi niveśayāmāsa | paścāc ca bhadrā samupagamya tat subhadrāyāḥ kumbhamadhyāvasthitam aravindam ālokya niyatam idam ambhoruham asyai sapatnyai mām avamanyānena yūthapatinā dattam iti vicintya parām īrṣyām āgamya taṃ dviradapatim apahāyānyatra vijahāra |
sā yatra dṛṣṭam ahani dviradena tena  $ dattaṃ sugandhi vikacaṃ kamalaṃ sapatnyai  &
tatrerṣyayā parigatā na tṛṇaṃ jaghāsa  % nāmbhaḥ papau glapitamūrtir udanyayāpi  // HJm_19.9 //
asadvikalpanāhutyā  $ ko nāma samanā janaḥ  &
īrṣyāvahniśikhām iddhām  % ātmadāhāya vardhayet  // HJm_19.10 //
te sukhaṃ śerate dhīrā  $ nāmārgeṇa prayānti te  &
na manogṛham adhyāste  % yeṣām īrṣyābhujaṅgamī  // HJm_19.11 //
atha bhadrā vindhyaśilātale tarucchāyāpihitavinibaddhaparyaṅkadhyānaniścalanayanam ālikhitam iva mattacakoravilocanaraktacīvaraprāvṛtāṅgaṃ pratyekabuddham ālokya sarasaḥ kusumāny ānīyārcayāmāsa |
kṣiptābhir ūrdhvam atha vāśitayā sa bhāsvāṃs  $ tābhir muniḥ kumudapaṅktibhir ābabhāse  &
udbhāsinībhir aciradyutibhāsitāṅgaḥ  % saṃdhyāpayodhara ivopari tārakābhiḥ  // HJm_19.12 //
atha sā hastinī vindhyācalataṭam āruhya yad asmāt pratyekabuddhārcanakuśalamūlāt phalaṃ tenāham asya gandhahastino vadhāya rājamahiṣī syām iti vicintyātmānaṃ mumoca | tasyāś ca śarīrabhāraparibhagnataruśākhāyāḥ patanaśabdam ākarṇya |
utpetuḥ pracalitacandrakā mayūrāḥ  $ śārdūlo dṛśam udamīlayat prasuptaḥ  &
saṃtrāsāt tṛṇakavalaṃ vihāya dūrād  % utkarṇaṃ mṛgakulam ākulaṃ babhūva  // HJm_19.13 //
sā ca kālaṃ kṛtvānyatarasya rājño jātismarā duhitā babhūva | kiṃcidudbhidyamānastanamukulāṃ ca tāṃ trivalīsopānamālādhirohaṇajātakhedeneva navayauvanaśilpinā samanmatham upacīyamānaśarīralāvaṇyāṃ prārabdhalajjāhasitavilāsām alikulaśyāmakeśapāśāṃ kanakacchedāvadātāṃ śriyam iva mūrtimatīṃ pitā kasmaicid eva nṛpataye prāyacchat | sā ca taṃ rājānam ananyastrīsadṛśair abalāguṇair apahṛtendriyaṃ kṛtvā kadācic candanānuliptastanagātrī niśvāsaparikuñcitādharapuṭā jvaritām ivātmānaṃ darśayāmāsa | yadā ca bhiṣagbhiś cikitsyamānāpi tathaiva jvaracchadmanā pariceṣṭate sma tadā tasyā bhartā bhṛśam aratim ājagāma | sā cainam uvāca |
naiṣa jvaro me haricandanena  $ jīmūtaśītena na mārutena  &
prayāti śāntiṃ sphaṭikāmalena  % na cāṃśujālena niśākarasya  // HJm_19.14 //
vindhyācale 'sti dviradādhirājaḥ  $ śvetāmbudābho guruṣaḍviṣāṇaḥ  &
mṛṇālaśukleṣu mahatsu tasya  % danteṣu santi kṣitipāla muktāḥ  // HJm_19.15 //
lipyeta tābhir yadi me śarīraṃ  $ piṣṭābhir ambhaḥkaṇanirmalābhiḥ  &
taddantaśayyā yadi me kriyeta  % dāhajvarasyāsya tataḥ śamaḥ syāt  // HJm_19.16 //
atha sa rājā niyatam anayā devyā jātismarayā jātyantare śruto dṛṣṭo vā vindhyavanavāsī gandhahastīti niścayam upetya vyādham āhūyāvocat |asti vindhyācale ṣaḍdanto gandhahastī | yadi tasya dantān āneṣyasi tato 'haṃ bhavantaṃ mahatārthena yojayiṣyāmīti | vyādha uvāca | yathā śakṣyāmi tathā kariṣyāmīti | devy uvāca | aham upāyaṃ jānāmi yathāsau gandhahastī viśrambham āyātīti |
dṛṣṭvā pravrajitaṃ śāntaṃ  $ kāṣāyāmbaradhāriṇam  &
suśiṣya iva medhāvī  % praṇamyārcayati dvipaḥ  // HJm_19.17 //
paridhāya tataḥ samyak  $ kāṣāye vāsasī tvayā  &
āhantavyaḥ śareṇāsau  % viṣadigdhena marmaṇi  // HJm_19.18 //
sa ca tatheti pratiśrutya kāṣāyavasanasaṃbhṛtāṅgaḥ saśaraṃ dhanur ādāya vindhyācalam agamat | atha tam acalavanāntare saṃcarantam ālokya tad gajayūthaṃ sāśaṅkam ibhādhipataye nivedayāmāsa |
kāṣāyavasanaḥ ko 'pi  $ sphuliṅgakapilekṣaṇaḥ  &
lohastambhavapuḥ sattvāṃs  % trāsayann iva lakṣyate  // HJm_19.19 //
bodhisattva uvāca | na khalu kāṣāyavāsaḥ śaṅkanīyam | paśyantu bhavantaḥ |
apatrapā śāntipathasya sūcakaṃ  $ dhvajo munīnāṃ madabhaṅgakāraṇam  &
kaṣāyaraktaṃ yadi dehabhūṣaṇaṃ  % janasya viśrambhanimittam ambaram  // HJm_19.20 //
atha tasya yūthasya nātidūre 'vasthitaḥ sa vyādhas taruṇātmānam āvṛtya dhanur āropayāmāsa |
taṃ saṃdadhānam ibharājavināśanāya  $ jyāyāṃ śaraṃ śitaphalaṃ tucisāramayyām  &
śākhākaraiḥ kisalayāṅgulibhis tarūṇāṃ  % vindhyo nyavārayad iva śvasanāvadhūtaiḥ  // HJm_19.21 //
madamukulitanetraṃ karṇavinyastahastaṃ  $ viṭapini nikaṣantaṃ dānadigdhaṃ kapolam  &
viditakuśalamārgaṃ mārgaṇena dvipendraṃ  % mṛgaripur upakaṇṭhaṃ vāyukumbhe jaghāna  // HJm_19.22 //
atha nipatitakārmukottarīyaṃ  $ dviradagaṇena ruṣānugamyamānam  &
gajapatir upagūḍhavān mṛgāriṃ  % sutam iva taṃ parisāntvayan bhayārtam  // HJm_19.23 //
kva ripur ayam aho kṛtāpakāro  $ dviradapateḥ karuṇā kva cedṛśīyam  &
kṣitidharagahanāntadevatānāṃ  % dhruvam iti cetasi vismayo babhūva  // HJm_19.24 //
niśitaśaravibhinne tatra mātaṅganāthe  $ srutarudhiralavāṅkaṃ dhūnayaty āsyam īṣat  &
tad amucad ibhayūthaṃ śallakīnāṃ sugandhīn  % upagataguruśokaṃ pallavān ardhadaṣṭān  // HJm_19.25 //
tam ujjahārātha śaraṃ gṛhītvā  $ kareṇa kiṃcinnatapuṣkareṇa  &
balāt subhadrā kariṇaḥ kareṇuḥ  % kopaṃ pateḥ kṣāntir iva sphurantam  // HJm_19.26 //
viṣādinī tasya gajādhipasya  $ bāṇavraṇaṃ śoṇitaleśadigdham  &
vicchinnamuktāguṇasaṃnibhena  % siṣeca sā puṣkaraśīkareṇa  // HJm_19.27 //
vigāhamānaḥ salilaṃ pipāsayā  $ madena ko me surabhīkariṣyati  &
iti sphuṭāvartataraṅganisvanā  % bhṛśaṃ vicukrośa śuceva narmadā  // HJm_19.28 //
tavādya kaccid viśikhakṣatodbhavā  $ tanutvam āyāti gajendra vedanā  &
iti bhramantyaś caṭulāḥ kapolayoḥ  % śanair apṛcchann iva bhṛṅgapaṅktayaḥ  // HJm_19.29 //
visārikālāgurudhūmadhūsarair  $ vilolavidyudvalayāṅkitodaraiḥ  &
ghanair lalāṭaṃtapam uṣṇadīdhitiṃ  % samāvṛṇot tasya sukhāya vāsavaḥ  // HJm_19.30 //
prasannarevājalasaṅgaśītalaḥ  $ praphullanānākusumādhivāsitaḥ  &
samāgato bandhur iva dvipādhipaṃ  % śareṇa viddhaṃ vyajati sma mārutaḥ  // HJm_19.31 //
atha gajapatir yadi kathaṃcid antakālaṃ kariṣyāmi tad idaṃ gajayūtham anāthatāṃ yāsyatīti vicintya satyādhiṣṭhānam iti cakāra ||
apakāriṇy api prema  $ yathāsmin mṛgalubdhake  &
tathānenādya satyena  % kṣayam āyātu me viṣam  // HJm_19.32 //
atha satyādhiṣṭhānaprabhāvāt sadya evāpagataśaramūrcchāvedanaḥ sa gajapatir abhūt | taṃ ca tathā svāsthyam āgatam ālokya sa vyādhaḥ praṇamya taṃ rājamahiṣīvṛttāntam ākhyāyābhyuvāca |
dantārthaṃ dantināṃ nātha  $ krūreṇākrūramānasa  &
āhato 'si hatadveṣa  % mayāpātreṇa pattriṇā  // HJm_19.33 //
iti śrutvā vacas tasya  $ vyādhasya dviradādhipaḥ  &
uccakhāna viṣāṇāni  % kareṇādāya nirvyathaḥ  // HJm_19.34 //
babhāra sa karas tasya  $ nibaddharudhirasrutiḥ  &
saktabandhūkamālāyāḥ  % puṇḍarīkasrajaḥ śriyam  // HJm_19.35 //
tenaiva satyavākyena  $ tasya nāthasya dantinām  &
utpedire kṣaṇād dantāḥ  % śaṅkhacchedārjunāḥ punaḥ  // HJm_19.36 //
atha punāradanodbhavavismitaḥ  $ karipateḥ sitavāridharatviṣaḥ  &
sa radanān upagṛhya vanāntarān  % mṛgaripuḥ kṣitipālagṛhaṃ yayau  // HJm_19.37 //
atha dantāvalokanapramuditamanāḥ sa rājā taṃ lubdhakaṃ yathāpratipannenārthena yojayāmāsa | sāpi ca rājñī taṃ chadmajvaram apāsya tāni viṣāṇāni dṛṣṭvā jātapaścāttāpā tam īrṣyāvṛttāntam anyajanmānubhūtaṃ patye nivedya bāṣpasalilavyāptanayanotpalā tat tad vilalāpa |
aho dhig īrṣyāṃ guṇapakṣaghātinīṃ  $ yayā mayā mohitamandacittayā  &
vane vasaṃs tāpasaśāntamānasaḥ  % sa yūthabhartā gamito yamakṣayam  // HJm_19.38 //
mahātmanā yena cirāya pālitaṃ  $ na śakyate smānyagajaiḥ prabādhitum  &
samākulaṃ tena vinādya dantinā  % kathaṃ nu tan nāgakulaṃ bhaviṣyati  // HJm_19.39 //
nirantaraṃ yasya madaṃ pipāsavaḥ  $ paribhramanti sma muhuḥ kapolayoḥ  &
samākulās tena vinādya ṣaṭpadāś  % cirād upaiṣyanti mṛṇālinīvanam  // HJm_19.40 //
abhūn muhus tasya gajādhipasya yaḥ  $ kapolakāṣeṇa parisphurattvacaḥ  &
cirāya taṃ tanmadaleśavāsitaṃ  % dhruvaṃ subhadrā na jahāti śākhinam  // HJm_19.41 //
samudravelāraśanāvibhūṣite  $ samucchvasatkomalaśādvalāṃśuke  &
dadhāsi māṃ kiṃ patimukhyaghātinīṃ  % kṣite vidāraṃ na dadāsi kiṃ nu me  // HJm_19.42 //
atha tāṃ rājñīṃ tathā vilāpaparāṃ sa vyādho dhīrayāmāsa | mā devi śokaṃ kārṣīḥ | satyādhiṣṭhānamāhātmyena sa mahātmā punarudbhūtamanoharamahāviṣāṇaḥ samapagataśaraviṣavegaḥ sattvopakārāya prāṇān bibhrat karoty eva tasya mahato gajayūthasyādhipatyam iti ||
atha vacanam idaṃ niśamya tasmān  $ nṛpamahiṣī pramanāḥ punar babhūva  &
kṣitipatir api vismayaṃ jagāma  % dviradapateḥ karuṇāṃ muhur vicintya  // HJm_19.43 //
tad evaṃ kṣāntiphalam abhilaṣantaḥ karuṇātmakāḥ śastreṇāpi praharati vairiṇi satyām api śaktau kṣamanta eva mahātmāna ity avadhārya kṣamāyām ādaraḥ karaṇīya iti ||
|| hastijātakaṃ navamam ||
__________________________________________________________________________
20. Candra
apahṛtadaṃṣṭra ivāhiḥkṣāmyati śaktyā vinā saroṣo 'pi  /*
sati sāmarthye nojjhati yaḥ kṣāntiṃ sa kṣamī jñeyaḥ  // HJm_20.1 /*
tadyathānuśrūyate
parākramanītiprabhāvavijitānyarājasāmantaḥ prabhūtahastyaśvakośasaṃpadupetas tejasvī dhīraḥ śuśrūṣādibhiḥ prajñāguṇair adhiṣṭhitas trivargānukūlaprakṛtiḥ prakṛtidakṣiṇo dakṣiṇāpathādhipatiḥ kaliṅgarājo nāma rājā babhūva |
bhujavīryaparājitaṃ jitāreḥ  $ paradeśaṃ balino balāni yasya  &
abhisasrur udīrṇatuṅgavṛddheḥ  % salilānīva taṭāntam amburāśeḥ  // HJm_20.2 //
aparasparaḍiṇḍimaiḥ svanadbhiḥ  $ kariṇo yasya vitanyamānakopāḥ  &
vaśagāḥ paritaḥ prayāṇakāle  % katham apy aṅkuśadhāriṇāṃ babhūvuḥ  // HJm_20.3 //
tasyaivaṃvidhabalodayasya narapateḥ sapatnair akhaṇḍitamānasya khaṇḍadhāro nāma dvijātir amātyo babhūva | sa ca rājā kulasaṃtativicchedabhīruḥ kadācid anekān devatāviśeṣāṃs tanayārtham upayācate sma | tataḥ khaṇḍadhāras taṃ rājānam uvāca | praviśatu devo 'ntaḥpuram ahaṃ devasya putrārthaṃ devatāṃ samupāsiṣye rājyaṃ ca pratipālayiṣyāmīti | tatheti ca rājābhidhāyāntaḥpuraṃ praviśya viṣayaparāyaṇo babhūva | khaṇḍadhāro 'pi ca svanāmāṅkaṃ sarvaparicchedajātaṃ rājyam anuśaśāsa | kaliṅgarājo 'pi ca vividhanṛttagītāvalokanaśravaṇāpahṛtahṛdayaḥ surapatir ivāpsarogaṇaparivṛto 'varodhanajanamadhyagato vijahāra |
manoharāv ārdramadhūkapāṇḍū  $ samudgirantāv iva kāntim indoḥ  &
kasyāścid ādarśanibaddhadṛṣṭeḥ  % sapattralekhāv akarot kapolau  // HJm_20.4 //
apaśyad anyāṃ stimitāyatākṣīṃ  $ smitena kiṃciccalitādharāgrām  &
navotpalāvasthitam utpalena  % tirodadhānāṃ cakitaṃ dvirepham  // HJm_20.5 //
parāṅmukhīṃ kāṃcid adhiṣṭhitāsanāṃ  $ manoharālekhyapaṭāvalokinīm  &
upetya niḥśabdapadaṃ sa bhūpatiś  % cakāra hastadvayasaṃvṛtekṣaṇām  // HJm_20.6 //
vidhunvatīṃ pāṇim alaṃ mayeti  $ bhiyāsvanām asphuritābhidhānām  &
stanau dukūlena tirodadhānāṃ  % jagrāha dūtīm api vepitāṅgīm  // HJm_20.7 //
tvam eva me bhāvini jīvitaṃ paraṃ  $ nidhehi dṛṣṭiṃ mayi valguhāsini  &
iti bruvan kāṃcid avāṅmukhīṃ sthitāṃ  % prasādayāmāsa kathaṃcid aṅganām  // HJm_20.8 //
kiṃciccalanmukharanūpurabhūṣaṇena  $ pādena kuṭṭimatalaṃ likhatīṃ salīlam  &
karṇe jagāda kim api pramadāṃ hasantīṃ  % lakṣyīkṛto 'nyavanitānayaneṣupātaiḥ  // HJm_20.9 //
atha tasya narapater evam akhaṇḍaviṣayasukhānubhāvinas tāḥ śuddhāntamattakāśinyo
vividhamṛduhasitakathākrodherṣyābhrūbhaṅgamanoharair vilāsair atīva hṛdayam ācikṣipuḥ ||
parihāsakālacalitonnatabhruvaḥ  $ smitacandrikāparigatānanendavaḥ  &
trivalīvijihmatanuromarājayo  % na mano haranti vada kasya yoṣitaḥ  // HJm_20.10 //
sphuritaprakāśadaśanāvalīrucaḥ  $ paritaḥ kṣarantya iva kāntim aindavīm  &
na haranti kaṃ nu lavalīsugandhayaḥ  % pramadājanasya madamaṇḍanā giraḥ  // HJm_20.11 //
vadanendavaḥ śravaṇaruddhadṛṣṭayaḥ  $ parapuṣṭakaṇṭharucayaḥ śiroruhāḥ  &
pariṇāmitālaphalasaṃnibhāḥ stanā  % na manoharaṃ kim iva nāma yoṣitām  // HJm_20.12 //
na gatās ta eva laghutāṃ jagattraye  $ sukhinas ta eva sudhiyas ta eva ca  &
bahudoṣasarpanicitāni saṃśritā  % na vilāsinīviṣalatāvanāni ye  // HJm_20.13 //
atha kāle gacchati devy āpannasattvā babhūva |
tasyā guṇanidhau vṛddhiṃ  $ yāte garbhe dine dine  &
agrayoḥ saṃbhṛtakṣīrau  % jagmatuḥ śyāmatāṃ stanau  // HJm_20.14 //
jānunor upari nyasya  $ pāṇī pallavakomalau  &
dṛṣṭvā bhartāram uttasthau  % sā kathaṃcid ivāsanāt  // HJm_20.15 //
adya prasavinī syān nu  $ śvo veti sakutūhalaḥ  &
putrārthī bhūpatiḥ snigdhaṃ  % tām apaśyat punaḥ punaḥ  // HJm_20.16 //
atha viśuddhe 'hani sākṣṇāṃ nidhim iva svaprabhayāvabhāsitanṛpatibhavanāntaram amarakumārākāram akhilabhuvanālaṃkārabhūtaṃ tanayam asūta |
śarīraprabhayā cāndrīṃ  $ sa jahāra yataḥ prabhām  &
tasyākāri tato nāma  % candra ity eva bandhubhiḥ  // HJm_20.17 //
anyāsām api triṃśanmātrāṇāṃ rājñīnāṃ tanayā jajñire | athāṣṭavarṣadeśīyāṃś candreṇa kumāreṇa saha kumārān kṣatravidyāgrahaṇāya kasmaicid gurave nivedayāmāsa | sarvāṃś ca tān kumārān mṛgayādivyasanaparāyaṇān anekaiḥ kalāguṇais tejasā bhujabalena ca candraḥ kumāro 'tiśiṣye |
jāyante guṇabāndhavāḥ sumatayaḥ ślāghyaṃ garimṇāṃ padaṃ  $ rūḍhaṃ lāghavadoṣa eva mahatāṃ keṣāṃcid ā janmanaḥ  &
dṛśyante hi narā mahaty api kule jātāḥ samānāḥ śunā  % kiṃ nodanvata iddharatnanicayāc chambūka utpadyate  // HJm_20.18 //
samānā nīlatā satyaṃ  $ śikhicandrendranīlayoḥ  &
sā tu ratnagatā ślāghyā  % kalyāṇaṃ hi sadāśrayaḥ  // HJm_20.19 //
vidyante na guṇāḥ puṃsi  $ kvacid ākṛtimaty api  &
indranīlākṛtiṃ kāco  % vahann api na tadguṇaḥ  // HJm_20.20 //
atha sa rājā bodhisattvaṃ yauvarājye 'bhiṣicya tebhyo 'pi ca kumārebhyaḥ kiṃcid deśam adāt | atha ca candro manujādhipānumataḥ saha bhrātṛbhiḥ svadeśaṃ gatvā khaṇḍadhāranāmāṅkāni dṛṣṭvovāca | sarvathā nāmamātreṇāsmatpitā rājā khaṇḍadhāra evātrādhipatir iti | kumārā ūcuḥ | nanv apanīyedaṃ khaṇḍadhāranāma svāni svāni svadeśe nāmāni vayaṃ sarvopakaraṇeṣu lekhayāmaḥ | tatheti ca pratipanne candreṇa prathamaṃ candranāmāropya paścād ātmīyāni nāmāni te lekhayāmāsuḥ | tac ca tathā nirvṛttaṃ vijñāya khaṇḍadhāraḥ paraṃ kopam āgamya brāhmaṇān saṃnipātya rahasy avocat | apahṛtam anena me rājaputreṇādhipatyam | tad idam atra prāptakālaṃ kenacid upāṃśunā candraḥ prāṇair viyojanīya iti | paśyantu bhavantaḥ |
laghīyaḥ prājyaṃ vā phalam abhimataṃ prāptumanasā  $ nirīheṇa sthātuṃ kṣaṇam api na yuktaṃ matimatā  &
kulālo daṇḍena bhramayati na cec cakram aniśaṃ  % śarāvaḥ kumbho vā na hi bhavati satyām api mṛdi  // HJm_20.21 //
brāhmaṇā ūcuḥ | tvam evopāyam atra vastuni śakto 'dhigantum iti | khaṇḍadhāra uvāca | yady evaṃ tato yadi kathaṃcid ayaṃ rājā svapnaṃ bhavatām agrato nivedayet tato yuṣmābhir vaktavyaṃ deva khaṇḍadhāraḥ svapnaphalābhijñaḥ | sa eṣa praṣṭavya iti | tatheti ca brāhmaṇāḥ pratipedire | atha kadācit sa rājā svapnadarśanodvignahṛdayas tebhyo brāhmaṇebhyaḥ svapnaṃ nivedayāmāsa | brāhmaṇaiś ca khaṇḍadhāraḥ svapnādhyāyavedīti nirdiṣṭaḥ | tataḥ sa rājā khaṇḍadhāram āhūya svapnam iti nivedayāmāsa |
svapne kilādya puram etad aśeṣam antrair  $ āveṣṭitaṃ parividhūsaradīnalokam  &
baddhvā nipīḍitatanuḥ kunayena cāhaṃ  % kṣiptaś citābhuvi kaḍevarasaṃkulāyām  // HJm_20.22 //
tad asya tāvat svapnasya guravaḥ phalam ākhyātum arhantīti | khaṇḍadhāra uvāca | deva kaṣṭaḥ khalu svapnasya vipāko dṛśyate |
rājyād vā mahato bhraṃśaṃ  $ svapnas tat sūcayaty ayam  &
māsadvayena gantavyaṃ  % diṣṭāntam athavā tvayā  // HJm_20.23 //
śrutvā vacas tasya sa bhūmipālo  $ viprasya viproṣitakāntiśobhaḥ  &
martavyam ity āgatasādhvasatvān  % nodyānabhūmau na gṛhe 'bhireme  // HJm_20.24 //
vicintyamānaṃ maraṇaṃ prakṛtyā  $ karoti dūre 'pi manoviṣādam  &
samutphaṇāśīviṣadurnirīkṣyaṃ  % śarīriṇāṃ kiṃ punar atyupoḍham  // HJm_20.25 //
atha sa rājā khaṇḍadhāram uvāca | bhavet punaḥ kaścid upāyo yenāhaṃ rājyaparibhraṃśaṃ na prāpnuyām akālamaraṇaṃ veti | khaṇḍadhāra uvāca | tena khalu devaḥ śrotum arhaty upāyam iti | saha candreṇa kumāreṇa sarvakumārā yajñakarmaṇy ālabdhavyā anye ca catuṣpadāḥ prāṇinaḥ |
tallohitasya śukatuṇḍavilohitasya  $ pūrṇāṃ vitānabhuvi puṣkariṇīṃ viśālām  &
bhūpāla yady avatariṣyasi tan na rājyād  % bhraṃśaṃ gamiṣyasi paretapater vaśaṃ vā  // HJm_20.26 //
atha sa rājā punar api me jīvataḥ putrā guṇavattarā bhaviṣyantīti vicintya tān kumārān nigaḍabaddhān ānīya khaṇḍadhāram uvāca | prārabhyatām ādhvaraṃ karmeti |
tataḥ kumāreṣu bhṛśaṃ viṣādiṣu  $ pravartite karmaṇi sāptatantave  &
mahībhujo jyeṣṭhasutād vinākulaḥ  % sa mantridhūrto nijagāda pārthivam  // HJm_20.27 //
nṛcandra candraḥ sa bhavaccharīrajo  $ balāvalipto yadi nāgamiṣyati  &
tadā śubhadhvaṃsi vidhānam ādhvaraṃ  % bhaviṣyatīdaṃ na phalāya bhūyase  // HJm_20.28 //
rājovāca | gurujanabhaktaḥ khalu candraḥ kumāras tan na mamājñāṃ laṅghayiṣyati | dūtam asmai praheṣyāmīti | tatheti ca pratipanne khaṇḍadhāreṇa sa rājā dūtam āhūyovāca | gaccha yatra tatrāvasthitaṃ candraṃ brūhi śīghraṃ bhavatā matsakāśam āgantavyam iti | tatheti sa ca dūtaḥ parigṛhītarājaśāsano bodhisattvasakāśam ājagāma | sa ca mahātmā saparijanaḥ surabhimāsaprārabdhasahakāramañjarīkam atimuktakāśokatilakagandhādhivāsitalatāmaṇḍapam akhaṇḍaśobhaṃ vilāsavasatim iva vasantalakṣmyāḥ kiṃcid udyānaṃ praviśyātmānaṃ vinodayāmāsa | pratīhāranivedito 'bhyanujñātapraveśaś ca dūtaḥ pratatabāṣpakaṇavarṣiṇā mukhena praṇamya candraṃ katham api tam anekasattvavināśāyopac