Bổn Sanh Man (Jātakamālā)

PADA MARKERS
For a four-pada verse:
........  $ ........  &
........  % ........  //
For a six-pada verse:
........  $ ........  &
........  % ........  \
........  # ........  //
Haribhaṭṭa: Jātakamālā
Prabhāsajātaka
vividhakleśabhujaṅgāj jagad uddhartuṃ bhavaughapātālāt  /*
buddhatvāya viśālo na bhavaty amahātmanāṃ praṇidhiḥ   // HJm_1.1 //*
tadyathānuśrūyate 'tīte 'dhvanisadākusumitopavanaramaṇīyaparyantāparyantajanasamūhasaṃbādhavīthīcatvarāpaṇamaṇikanakastambhapaṅktimanoharabhavanāntarālā śaradadhikavimalatārāpatitārakāgaṇābhyalaṃkṛtā dyaur iva prabhāvatī prabhāvatī nāma rājadhānī babhūva |
tasyāṃ ca sakalavasudhāvadhūhārayaṣṭibhūtāyāṃ maṇir ivāmalaprabhāsaḥ prabhāso nāma rājā babhūva |
yasyāmalasphaṭikabhittiṣu mandirāntaḥ  $ karṇāvataṃsatilakapravilokinīnām  /
hastāḥ prasādhanavidhau mṛdavo 'ṅganānāṃ  % nādarśadhāraṇapariśramaduḥkham ūhuḥ  // HJm_1.2 //
viśrāṇanāmbuparivardhitapuṇyabījaṃ  $ yaṃ bāndhavā dadṛśur ambudharāyamāṇam  /
yasyāsahanta balino 'py arayo na kopam  % ahnāya vaidyutam iva jvalanaṃ patantam  // HJm_1.3 //
tasyaivaṃvidhavibhūtiparākramodayasya kadācid udayabhūdharaśikharam iva savitur amalamaṇisahasravicchuritobhayapārśvaṃ siṃhāsanam adhitasthuṣaḥ kṣitipater yathāsthāpanam upaviṣṭabrāhmaṇarājasāmantāmātyadūtavargāṃ dauvārikaniṣidhyamānapariśaṅkitetarajanāṃ bahirnibaddhahastyaśvarathavarām āsthānīm ālokayataḥ samutpatyānujñātapraveśair vanacarakair avanitalavinihitajānubhiḥ prakṛtilaghumānasatvād āgatasādhvasagadgadaskhalitavacanair niveditam |
asmābhir adrigahane kariṇāṃ samūhe  $ dṛṣṭaḥ karī kumudarāśir ivāvadātaḥ  &
mūle navāmbudharavṛndatiraskṛtasya  % prāleyaśailaśikharasya sarūpamūrtiḥ  // HJm_1.4 //
idānīṃ tu grahaṇe devaḥ pramāṇam ity atha sa rājā saṃprāptāyāṃ śaradi karigrahaṇābhivṛddhakutūhalo halayotronmūlyamānamustadarbhamūlasaṃbhūtataṭataṭāśabdāṃ kvacit kṣetragopikāhastatāladhvanivimiśracchoṭkāraśabdasaṃtrāsasamutpatitaśukapakṣākṣepavicalitapariṇatakapiśakalamaśuṅkajālāṃ bhaktahārīpariveṣyamāṇakṛṣīvalāntikanilīnacakitavāyasāṃ kaluṣapalvalajalāvasthitaromanthāyamānamahiṣīyūthasavadanāvaghūrṇanavinivāritadaṃśapātāṃ śrūyamāṇapravicaritagogaṇacalitakiṅkiṇīvikvaṇāṃ kedāratāmarasanālaskhalitaśarārikādambacakravākamithunāṃ nagaragrāmasaṃbaddhāṃ kṣetrabhuvam atikramya sainyasaṃtrāsavibhidyamānahariṇakulākulam aśvakṣuracchidyamānaśaṣpāṅkuraṃ rathavarādhirohī sitātapatravinivāritadivasakarakiraṇasaṃtāpas tad acalavanāntaraṃ praviveśa ||
atha gajapatim ārāt taṃ sthitaṃ yūthamadhye surabhiviśadagandhāṃ śallakīṃ khaṇḍayantam  /*
avanipatir apaśyad dānalekhopakaṇṭhabhramadalikulam īṣat karṇatālaiḥ kṣipantam  // HJm_1.5 //*
paśyāmas tāvad asya gajapater asya cāsmanmattahastino yuddham iti vicintya prabhāsaḥ saṃyātaṃ nāma hastyāroham uvāca |
protkṣiptamukha paṭam imaṃ kṛtvā kuñjaravaraṃ saṃcodayaitena vanadantinā saha yuddhāyeti |
yad deva ājñāpayatīti hastāsphālanajanitayuddhotsāhaṃ tadabhimukhaṃ tam ādhoraṇaḥ parasainyanivāraṇaṃ vāraṇam akarot |
atha parasparālokanakrodhād adhikatarasamabhivṛddhamadakaṇapaṅktisaṃsiktasurabhīkṛtabhūrajasoḥ parighaguruviṣāṇasaṃghaṭṭadhvanibhīṣaṇam ayaṃ bhagno 'yaṃ bhagna iti senājanenāvalokyamānayoś ciram abhavad yuddham ||
anyonyapratighātabhinnamukhayor udvṛttapiṅgākṣayor  $ ākṣepeṇa vikalpitaśravaṇayoḥ śvetāsitābhratviṣoḥ  /
krodhād utkṣipatoḥ karau dviradayoḥ sthūlau calatpuṣkarau  % kiṃ cit pallavapāṭale gatavatī vyaktiṃ tayos tālunī  // HJm_1.6 //
śvetadvipādhipaviṣāṇavighaṭṭanena  $ saṃbhūtavahnikaṇikāśabalīkṛtāni  &
tasyātha rājakariṇo radanāśrayāṇi  % jātāni lohavalayāni pariślathāni  // HJm_1.7 //
bhagne ca kṣitipagaje gajena tena  $ vrīḍāvān abhavad adhomukhaḥ sa yantā  &
tadyūthaṃ punar adhigamya kuñjarendro  % gambhīro 'py avanipatiḥ savismayo 'bhūt  // HJm_1.8 //
tataḥ prabhāsaṃ mahāmātrāḥ samupagamyocuḥ |
deva duḥsādhyo 'yam ebhiḥ samastair api karibhir mantraparijaptair oṣadhibalair ayam anekapo vaśīkartavya iti |
tatheti ca sa rājābhidhāya punas tāṃ rājadhānīm ājagāma |
te 'pi tenopāyena taṃ gandhahastinaṃ kariṇībhiḥ parivṛtam ānīya hastiśālāṃ praveśyālāne nibadhya rājño nivedayām āsur ānītaḥ sa gaja iti |
tato rājā saṃyātaṃ hastidamakam uvāca |
bhadra tathāyam ibharājo damayitavyo yathā madvāhanayogyo bhavatīti |
sa ca saśiraḥpraṇāmaṃ gṛhītarājāvavādas taṃ dantinaṃ damayām āsa ||
sa hastidamako yāṃ yāṃ  $ śikṣāṃ samupadiṣṭavān  &
svaśiṣya iva medhāvī  % tāṃ tāṃ jagrāha kuñjaraḥ  // HJm_1.9 //
tataḥ samānīya mahāmataṅgajaṃ  $ mataṅgajānāṃ madadarpahāriṇam  &
vinamramūrdhā vinayāt kṛtāñjaliḥ  % kṣitīśam ādhoraṇa ūcivān idam  // HJm_1.10 //
ayaṃ sa dāntaḥ kṣitipāla vāraṇaḥ  $ prakāmam anyakṣitipālavāraṇaḥ  &
gajendraśikṣāṃ samupetya sāṃprataṃ  % mado 'pi nainaṃ gamayaty asāṃpratam  // HJm_1.11 //
vināṅkuśenāpi vināpi veṇunā  $ na vikriyāṃ yāti vināpi sādinā  &
mayā gṛhāṇeti punaḥ pracodito  % gajo 'yam adyāj jvalitān ayoguḍān  // HJm_1.12 //
tataḥ samāruhya parābhavanmadaṃ  $ gajendram enaṃ tuhinācalopamaṃ  &
nanu svayaṃ ratnaparīkṣaṇakṣamaḥ  % parīkṣatāṃ jātakutūhalo bhavān  // HJm_1.13 //
atha prabhāsas taṃ kuñjaravaraṃ śaratkāladhavalam iva divākaro balāhakam adhiruhya sāntaḥpuraparivāraḥ pramadavanakrīḍām anubhavituṃ prātiṣṭhata ||
atha sarasi salīlaṃ toyam aṅge kṣipantīṃ  $ viśadanigaḍabhaṅgaṃ khaṇḍayantīṃ mṛṇālam  &
sa mṛdugatir apaśyad dantinīṃ dantirājaḥ  % sphuṭitaṃ abhimṛśantīṃ puṣkaraṃ puṣkareṇa  // HJm_1.14 //
kamalagahanamadhye tāṃ sa dṛṣṭvā kareṇuṃ  $ gajapatir abhijaghne rāgaśalyena citte  /
skhalitaparuṣavācā vāryamāṇo 'pi yantrā  % tvaritataram adhāvat sāpi bhītā pratasthe  // HJm_1.15 //
kariṇam anupatantaṃ prasthitāṃ tāṃ kareṇuṃ  $ vidadhatam iva lekhāṃ pāṇḍarāṃ vigraheṇa  /
tvaritam anupatantaḥ saptibhir vāyununnaṃ  % vahanam iva taṭasthāḥ kiṃ cid aikṣyanta bhṛtyāḥ  // HJm_1.16 //
na kadā cid ahaṃ tvayā nirastā kim idaṃ niṣkaruṇatvam īdṛśaṃ te  /*
iti ṣaṭcaraṇāvalī muhūrtaṃ rudatīvānujagāma tasya mārgam  // HJm_1.17 //*
gajam aṅkuśapātabhinnakumbhaṃ  $ sa niyantā na śaśāka taṃ niroddhum  &
puruṣo 'pi na śakyate niyantuṃ  % kim u tiryag madanāndhamandabuddhiḥ  // HJm_1.18 //
kṣipram eva ca gavalamalinadāvāgnidhūmadhūsaragirigahvarāntam ativiṣamabhūbhāgam ibhakulonmūlitataruśikharaparyastaśakunikulāyapatitabhagnāṇḍakapālaśabalitaikadeśaṃ vyāghropayuktojjhitamṛgakaḍevarapiśitavighasāvalīnagṛdhravāyasajaṃbukam atiparuṣacīrīvirāvabhīṣaṇam aruṇasārathikiraṇasaṃtāpitabhūdharaśikharopalajālam asatsaṅgatam ivānabhirāmaṃ sā hastinī bhītā yat praviveśa so 'pi ca rāgavaśāt kaṇṭakivaṃśataruśākhāskhalanābhighātakṣatorujaṅghabhujavakṣaḥsthalaprasṛtaśoṇitam avanipatim udvahann agaṇayaṃs tān aṅkuśaprahārāṃs tad evāraṇyaṃ prapede ||
pakvodumbararāgapāṭalamukhacchāyaiḥ kṣaṇaṃ niścalair  $ ghaṇṭāśabdakutūhalāt tarugataiḥ śākhāmṛgair vīkṣitaḥ  /
mātaṅgaḥ patitāṅkuśaḥ kuśacayaśyāmāṃ vihāya sthalīm  % udgrīvaiś ca gṛhītaśaṣpakavalair dṛṣṭo muhūrtaṃ mṛgaiḥ  // HJm_1.19 //
tataḥ sa hastidamakaḥ taṃ rājānam uvāca |
deva gajapatir ayam idānīm anaṅkuśatayā durjana iva lajjāvirahāt sutarām avidheyaḥ |
yadi kathaṃ cid ayaṃ duṣṭahastī kasya cit taror adhastād yāyāt tat tasya śākhām avalambya devenātmā sthirayitavya iti |
sa rājā patitakirīṭakeyūrahārāṃśukaḥ śukāsvāditasindūrānurañjitapramadādharānurūpaphalām aniṣphalajīvitāśaḥ katham api nyagrodhaśākhinaḥ śākhāṃ ciravirahaparyutsukām iva dayitāṃ ghanam āślikṣata |
avatasthe ca taruvarasya skandhe ||
yātasya dviradapater anokahānāṃ  $ śākhāgrair vilulitakarṇacāmarasya  &
dūratvān nayanapathātigasya tāraṃ  % taṃ ghaṇṭādhvanim aśṛṇon na bhūmipālaḥ  // HJm_1.20 //
atha tasya nṛpateḥ śuddhāntasīmantinyo bāṣpapariplutekṣaṇāḥ praviśya bhavanaṃ bhuvanapatiśokavaśād avanitalagatāḥ punaḥ punar iti paridevanāṃ kartum ārebhire |
patitaḥ kva cit kṣitirajaḥparuṣe  $ girigahvare pṛthuśilāviṣame  &
sa nirāyudho 'dya vasudhādhipatiḥ  % katham āgamiṣyati vanāt sabhayāt  // HJm_1.21 //
vinipātabhagnaśithilāṃsabhujaḥ  $ sa tṛṣāthavā prabalayā glapitaḥ  &
kuśasūcibhinnamṛdupādatalaḥ  % katham adya pāsyati pipāsur apaḥ  // HJm_1.22 //
avitarkitāṃ sa gamitaḥ kariṇā  $ katham āpadaṃ parivṛto 'pi janaiḥ  &
athavā sukhāsukhaphalasya vidher  % ativartate ka iva nāma pathaḥ  // HJm_1.23 //
yadi tasya kiṃ cid aśivaṃ nṛpater  $ vayam apy abhīṣṭamaraṇā niyatam  &
hatayūthapaṃ na khalu kesariṇā  % kariṇīkulaṃ girivane ramate  // HJm_1.24 //
ādhoraṇaḥ samupagamya sa nāma diṣṭyā  $ sa prāṇitīti kathayed vasudhātalendraḥ  &
bhūyo 'pi taṃ smitamanoharavaktracandraṃ  % paśyema nāma nṛpatiṃ śriyam udvahantam  // HJm_1.25 //
iti tāny avarodhanāni vilāpaparāṇi nayanajalakṣalitapatralekhāni samāśvāsyāmātyajanaḥ saparijanaḥ karṇīrathān adhiruhya krameṇa gatvā tāṃ tasya gajapateś caraṇavinyāsaparimṛditaloṣṭadarbhāṃ madalavanipātādhivāsitatṛṇāṅkuraparyantāṃ paribhramanmadhukaragaṇāṃ padavīm anusasāra ||
lulitavilūnasūtranicayacyutagurutaralaṃ  $ parimalapāṇḍumauktikaguṇasthagitamṛdutṛṇam  &
upagiri hāram aikṣata tataḥ sa narapatijanaḥ  % sthitacakitātiśuklabhujagadyutimuṣam abhitaḥ  // HJm_1.26 //
hāradarśanāc ca niyatam āsanno deva iti manyamānās te 'mātyāḥ stokam antaraṃ gatvā tasya nyagrodhasyādhastāt taṃ rājānaṃ pipāsākṣāmaparipāṇḍuśarīram ālulitamaulim atitīkṣṇakaṇṭakataruviṭapābhipātajanitavedanam apaśyan |
avatīrya ca karṇīrathebhyas turagebhyaś ca pramuditamanaso bisavivaraviniḥsṛtam iva sacīpatiṃ divaukasaḥ sādaram upāsāṃ cakrire |
sa ca narapatir aśeṣaṃ tam eva vṛttāntaṃ tebhyo 'kathayat |
atha te 'mātyāḥ prītās taṃ daśarathatanayam iva rathavaram āropya tasmād araṇyapradeśāt punas tannagaraṃ aninyuḥ |
āgate ca tasminn avanibhuji prabhāvatīṃ rājadhānīṃ pratītahṛdayāḥ paurās toraṇāvabadhyamānasurabhivividhakusumamālānilīyamānadvirephām utkṣiptadhvajapatākāṃ gandhodakādhivāsitarathyāntarāṃ pravṛttacitranṛttotsavām akurvan |
so 'pi ca hastī tasyāṃ vāsitāyāṃ kṛtamadanakutūhalaḥ samadahaladharalīlām ivābhyasyan punas tena hastipakena bhayalajjāvimūḍhamanasā tasya rājñaḥ sakāśam aninye ||
dṛṣṭvā tatas tasya narādhipasya  $ trāsān niyantāram udīrṇakampam  &
kopād abhūtāṃ nayane kṣaṇena  % vikośaraktotpalaraktarāge  // HJm_1.27 //
krodharāhukaluṣīkṛtavadanenduś cāvocad rājā |
are durātman hastipakādhama kiṃ bhavān upakṣiptaḥ kena cid yad enam adāntaṃ duṣṭahastinaṃ mām āropitavān asi |
nanu proktavāṃś ca bhavān yathāyaṃ kuñjaravaro mamājñayā jvalitān apy ayoguḍān aśnīyād iti paśyāma idānīṃ te satyam ||
athābhinavagharmāṃśu-  $ saṃnibhād dantinaḥ puraḥ  &
ākṛṣya hutabhuṅmadhyān  % nyaveśayad ayoguḍān  // HJm_1.28 //
babhāṣe ca mahāmātraṃ  $ mantribhiś cakitair vṛtaḥ  &
avatīrya gajaṃ dīptān  % ādayainān ayoguḍān  // HJm_1.29 //
sa tatheti pratiśrutya  $ gṛhītvā veṇum agrataḥ  &
gṛhāṇety avadan nāgaṃ  % na cāsau vāmatāṃ yayau  // HJm_1.30 //
tam ayoguḍam āditsum  $ ālokya ca mataṅgajam  &
saṃyātam abravīd rājā  % vāryatām iti kuñjaraḥ  // HJm_1.31 //
tena hastidamakena kuñjare  $ vārite 'tha punar ūcivān nṛpaḥ  &
dehamātrakavinigrahe kṣamo  % na tv ayaṃ capalacittanigrahe  // HJm_1.32 //
atha śuddhāvāso devo vihāyasi sthitvā yady ayam avanipatir buddhānāṃ bhagavatāṃ guṇaparaṃparāṃ śṛṇuyāt tato niḥsaṃśayena buddhatvāya praṇidhānaṃ kuryād iti |
tad idam atra prāptakālam imam eva mahāmātram anupraviśāmīti vicintya kṣaṇād eva taccharīram anupraviveśa |
tataḥ saṃyātas taṃ rājānam uvāca
kṛśīkṛtāṅgās tapasā phalāśinaḥ  $ smareṇa nītā munayo 'pi vikriyām  &
manodamas tair api cen na śakyate  % prakartum anyena kathaṃ kariṣyate  // HJm_1.33 //
rājovāca
kaḥ khalu cittadamane śaktaḥ syāt |
saṃyāta uvāca
buddhā nāma jagannāthā  $ bhūtā bhāvina eva ca  &
te hi svaparacetāṃsi  % śaktā damayituṃ nanu  // HJm_1.34 //
tasya buddha iti śrutvā  $ vākyaṃ tasmān niṣādinaḥ  &
bahutvam iva saṃprāptaḥ  % prasādaḥ pulakodgamaiḥ  // HJm_1.35 //
rājovāca |
bhadra nanu kathyatāṃ tāvat kiṃprabhāvā buddhā iti |
saṃyāta uvāca |
avidyātimirāndhānāṃ  $ punarbhavanivṛttaye  &
yat tadbodhyaṃ padaṃ śāntaṃ  % tad buddhaṃ tais tathāgataiḥ  // HJm_1.36 //
tataḥ sa rājā pramuditamanāḥ punar uvāca |
nanv ākhyāyatāṃ tāvat kathaṃ buddhatvam adhigamyata iti |
saṃyāta uvāca |
dānaśīlakṣamāvīrya-  $ dhyānaprajñāsamanvitaiḥ  &
ghaṭamānaiḥ prayatnena  % buddhatvaṃ prāpyate nṛbhiḥ  // HJm_1.37 //
atha sa rājā buddhatvādhigamamārgam upalabhya praṇidhim iti cakāra ||
tato 'ham āśu bhūyāsaṃ  $ bhūyobhiḥ sattvaśāntaye  &
guṇair dānādibhir yukto  % buddho boddhavyakovidaḥ  // HJm_1.38 //
praṇidhim iti mahāntaṃ bodhisattve viśuddhe  $ kṛtavati kṛtabuddhau buddhimanto nananduḥ  /
svabalavilayacintāvāgurāmadhyavartī  % mṛga iva śaraviddho vivyathe puṣpaketuḥ  // HJm_1.39 //
manaḥkṣetre rūḍhaṃ praṇidhitarum ānanditajanaṃ  $ samudbhūtaprāyaprathamakaruṇāpuṣpasamayam  /
krameṇācchinnecchāvibhavamahatā dānapayasā  % phalārthī bhūpālaḥ pratidinam asiñcat tarum iva  // HJm_1.40 //
alaṃkurvāṇasya kṣitipacaritaṃ vyomavipulaṃ  $ bibhitsor durbhedaṃ pihitajagadajñānatimiram  /
vitene rājendoḥ praṇidhiśaradārambhavimalā  % bhṛśaṃ dānajyotsnā praṇayikumudānandajananī  // HJm_1.41 //
bhṛtyān bhṛśaṃ ca kalabhān iva pālayantaṃ  $ lakṣmīṃ cirāya kariṇīm iva rañjayantam  &
dānārthinaḥ praṇayinaḥ parivavrur etya  % taṃ nṛpatiṃ madhukarā iva vāraṇendram  // HJm_1.42 //
durāsado vahnir ivābhavat purā  $ ya eva saṃrambhavijihmitekṣaṇaḥ  &
sa eva bodhau vinibaddhaniścayo  % janasya jajñe hradavan narādhipaḥ  // HJm_1.43 //
apetamātsaryatamaḥ śarīriṇāṃ  $ kramāt svabhāvāntaram eti mānasam  &
ya eva dhūmo nayanaprabādhanaḥ  % sa eva meghatvam upaiti saṃcitaḥ  // HJm_1.44 //
atidānaparāyaṇasya rājñaḥ  $ pradadau bhṛtyajano 'pi tasya dānam  &
ṛtur eva sa tādṛśo hi kaś cit  % taravo bhūriphalā bhavanti yatra  // HJm_1.45 //
avalokya nṛpaṃ guṇānuraktaṃ  $ prakṛtīnām api jāyate guṇecchā  &
śaśinaḥ prabhayānuvidhyamāno  % vimalaṃ vāri dadāti candrakāntaḥ  // HJm_1.46 //
saguṇena janena yujyamānaḥ  $ sumanāḥ ko na bhaved guṇānurāgī  &
munigocaram etya mandabuddhis  % tyajati vyālamṛgo 'pi raudrabhāvam  // HJm_1.47 //
iti buddhaguṇānurūpavarṇāṃ  $ giram ākarṇya manoharāṃ niyantuḥ  &
abhavad bhavabandhabhaṅgahetuḥ  % praṇidhiḥ prāktana eṣa śākyasūnoḥ  // HJm_1.48 //
tad evaṃ śrutasugataguṇamāhātmyāḥ puruṣaviśeṣāḥ śarīriṇāṃ saṃsāraduḥkhocchittaye buddhatvādhigamāya vīryasaṃnāham ābaddhavanta iti vicintya samyaksaṃbodhilābhāya ghaṭamānena dhīmatā prathamam eva dānapāramitāyāṃ yatnaḥ karaṇīya iti ||
prabhāsajātakaṃ samāptam ||
__________________________________________________________________________
2. Badaradvīpa
yaḥ paraduḥkhair duḥkhī tadvicchittyai kṛtapratijñaś ca  /*
jagadartham īhamānaḥ sa eva sahate svaduḥkhāni  // HJm_2.1 //*
tadyathānuśrūyate
vibudhagaṇāśramabhūtāyāṃ nayapratāpavijitasarvasāmantena brahmadattena rājñādhiṣṭhitāyāṃ vārāṇasyāṃ rājadhānyām upacitavividhapuṇyasaṃbhāro 'nekaśāstrakalākauśalaprakhyātakīrtis tyāgadākṣiṇyakṣamādīnām adhiṣṭhānaṃ guṇānāṃ suhṛtpraṇayibandhujanapriyaḥ supriyo nāma bodhisattvaḥ sārthavāho babhūva |
dātavyam iti sarvebhyaḥ  $ sarvadā sarvam eva ca  &
pratijñeyam abhūt tasya  % sarvasattvānukampinaḥ  // HJm_2.2 //
lokavyasanam ucchettum  $ atyantaṃ kṛtacetasām  &
pratijñā sattvamahatī  % mahatām eva jāyate  // HJm_2.3 //
prahlāditajanas tyāgas  $ tasya cetasi paprathe  &
indor iva śaratkāle  % dhvāntabhedī mahodayaḥ  // HJm_2.4 //
asmadartham ayaṃ dhatte  $ bhogān puṇyabalārjitān  &
ity artheṣv arthinas tasya  % mamatām ālalambire  // HJm_2.5 //
asyām anena sudhiyā praṇidhānabījam  $ uptaṃ manobhuvi jinatvaphalāya nūnam  &
prāg dānapāramitayeti sa puṇyakarmā  % sotkaṇṭhayeva sahasā ghanam āliliṅge  // HJm_2.6 //
ity upacitakuśalamūlasya mahāpradānapravṛttasya sattvārthaṃ prati karuṇāpratodasaṃcoditamanasturaṅgasya vyavasāyarathādhirohiṇo bodhisattvasya
na mokṣyaty ayam ahnāya  $ dānapāramitām iti  &
śeṣāḥ pāramitās tasya  % tasthur utkaṇṭhitā iva  // HJm_2.7 //
atha sa mahātmā nidāghadinakarakiraṇair iva jalāśayam āpīyamānam anudivasam arthibhir alpāvaśeṣaṃ kośasāram ālokya yācanakajanāśāṃ viphalām aśaknuvan kartuṃ ratnadvīpagamanābhilāṣī vividhapaṇyaparipūritam ucchritaśītapaṭaskhalitamṛdupavanam atinipuṇakarṇadhārāvalambitakarṇam āptaparijanādhiṣṭhitam anekavaṇigjanaparivṛto vahanam āruhya
phullātasīkusumasaṃstarasaṃnikāśam  $ ākāśam āgatam ivodakatāṃ samantāt  &
bhāsvadbhujaṅgamaṇidīpasahasram antar  % gambhīradurgamajalaṃ jaladhiṃ jagāhe  // HJm_2.8 //
vahanagativaśāc ca nimajjata iva velātaṭaśākhinaḥ kṣaṇam eva samavalokya pavanabalodīryamāṇamahātaraṅgaviṣamam agrato dhāvantam iva ca krameṇa mahāsamudram uttīrya ratnadvīpam āgamya vividhāni ratnāny ādāya saha tair vaṇigbhir avighnena supriyaḥ punaḥ pratinivṛtya sārthaṃ sthalapathena netum ārebhe |
etaṃ sametya vimukho na gato 'rthivargaś  $ ceto 'sya vairiṇi sute ca samānavṛtti  &
evaṃ guṇān abhidadhad guṇalālasasya  % sārthaṃ na taskaragaṇo 'pi mumoṣa tasya  // HJm_2.9 //
śuciśīlavibhūṣaṇe jane  $ jagadarthapratibaddhacetasi  &
api dharmaparāṅmukho janaḥ  % suhṛdīvābhyupayāti bhadratām  // HJm_2.10 //
tataḥ sa mahātmā vārāṇasīm upagamya prītamanobhir bandhubhir ālokyamānaḥ svabhavanam anupraviśya tena ratnadvīpād upāttena svāpateyenārthijanasaṃmānanām anudivasam akarot |
mahātmanas tasya parārthasaṃpadaḥ  $ prayacchato dānam udāracetasaḥ  &
avandhyabhūripraṇayaiḥ samāgatair  % abhūd gṛhadvāram aśūnyam arthibhiḥ  // HJm_2.11 //
atha sa mahātmā kadācid varaśayanīyam upagataḥ kṣaṇadāyām idam acintayat | idam api na paryāptam evam arthijanapratipūjanāyāṃ draviṇam iti | kīdṛśaṃ punar yātrāphalaṃ sādhayeyaṃ yena me satatam avyavacchinnadānapratītamanaso 'rthinaḥ syur ity api nāmeyaṃ tvaritam apayāyān niśīthinī yato 'haṃ saṃmānayeyam arthivargam iti |
sarvo jantuḥ kāṅkṣati glānikāle  $ khedārto vā cittasaukhyāya nidrām  &
eṣā dātur dānavighnaṃ karotīty  % āsīt sādhos tasya nidraiva duḥkham  // HJm_2.12 //
atha sa mahāsattvo nidrāvaśam upagataḥ svapne vimalakiraṇacakravālābhyudgatapariveṣanimagnamūrtim alikulābhinīlaśithilakeśapāśāvacchāditaikāṃsadeśāṃ kamalapalāśābhitāmrāyatākṣīṃ kanakakalaśānurūpapayodharoparikīrṇahāramaṇiprabhāsamuddyotitavakṣaḥsthalām abhinavabandhujīvakusumābhiraktādharāṃ trivalīsopānādhirohaṇavijihmīkṛtapratanuromarājikām indukāntim iva mūrtimatīṃ karṇābharaṇamaṇiprabhābhyaktakapolapattralekhāṃ tanudhavalottarīyasaṃvṛtāṅgīṃ śaraccandrikāprabhāparigatām iva kārtasvarapratimām apratirūpāṃ devatām apaśyat | sā cainam abhivyajyamānadaśanamaṇikiraṇāvabhāsitānanā sphuṭamadhureṇa vacasedam abhyadhāt |
prayāsyatīyaṃ tanutāṃ krameṇa  $ dānātirāgāt tava kośasampat  &
kṣapākṣaye kṣīṇaśaśāṅkaśobhe  % nivartamāneva samudravelā  // HJm_2.13 //
tvayi prayāsyanti tato gatodaye  $ nipātya dṛṣṭiṃ vimukhatvam arthinaḥ  &
apāstakekāś cyutacārucandrikāś  % ciraṃ mayūrā iva śāradāmbude  // HJm_2.14 //
kṣayaṃ gatāyām iti kośasaṃpadi  $ tvam arthinaḥ prāpya śucaṃ gamiṣyasi  &
iyaṃ tu ditsā bhavataḥ prathīyasī  % kadācid apy eṣyati naiva vikriyām  // HJm_2.15 //
gate kṣayaṃ dāruṇi cañcalārciṣaḥ  $ kṣayaṃ prayāti dyutir āśuśukṣaṇeḥ  &
prakāmam abhyāsavivardhitodayā  % na caiva ditsā mahatāṃ vipatsv api  // HJm_2.16 //
ayaṃ parikṣīṇadhano 'pi nārthinaḥ  $ karoti yācñāśrayabhaṅgakātarān  &
iti prakāśīkṛtaniścayo janair  % jano na kṛcchre 'pi jahāty udāratām  // HJm_2.17 //
iti tathyam ahaṃ bruve bhavantaṃ  $ bhavavicchedi padaṃ gaveṣayantam  &
vyavasāyatanutram āśu baddhvā  % badaradvīpam upehi lokabhūtyai  // HJm_2.18 //
śṛṇu tatra mayopadiśyamānaṃ  $ gamanaṃ bhūdharanāgayakṣabhīmam  &
bahubhiś ca payodhibhir niruddhaṃ  % yad alaṃ sādhayituṃ tvam eva śaktaḥ  // HJm_2.19 //
malayācalarohiṇī sudheti  $ sthiravīryauṣadhir asti puṇyagandhā  &
haviṣā paripacya tām aśāna  % śramatṛṣṇābhibhavakṣudhākṣayāya  // HJm_2.20 //
pañcadvīpaśatāny atītya saritas tās tāś ca bhīmāmbhasas  $ tīrtvā ca plavamadhyago jalanidhīn puṇyena vīryeṇa ca  &
tuṅgasyopari bhūbhṛto 'sti mahatī nāmnā mahaughauṣadhis  % tām ādāya mahābhujaṅgamaviṣacchedāya yāyās tataḥ  // HJm_2.21 //
purastāc ca sūcibhedyaṃ vetravanam atikramya jaladhitīre bhūdharakandarāntarāvasthitaṃ tārākṣaṃ nāma rākṣasaṃ drakṣyasi |
suptasya jāgrata iva jvalitāgnidīpter  $ yasyākṣiṇī tapanamaṇḍalatulyatāre  &
āpiṅgapakṣmapariveṣṭitavartmalekhe  % nidrākṣaye mukulite iva cāprakampe  // HJm_2.22 //
suptasya tasya ghananiśvasitānilena  $ pramlānapāṇḍukusumās taravo bhavanti  &
jihvā viniṣpatati cāsyapuṭāt sphurantī  % vidyullatā jaladharād iva bhīmanādāt  // HJm_2.23 //
tato yakṣabhujagaśāntyartham atītabuddhabhāṣitāni sūtrapadāni paṭhatā bhavatā gantavyam | gatvā ca nātidūre rohitakaṃ nāma vividhodyānakusumasurabhipavanam anekaratnaprabhodbhāsitajaladhitaṭabhūdharāntaram uccāvacajanasaṃbādhavipaṇimārgam amarapurapratimaṃ puraṃ drakṣyasi | tatra ca paurṇamāsīniśākarapriyadarśano vividhaguṇaugho māghanāmā sārthavāhaḥ | sa te badaradvīpasya panthānam upadarśayiṣyati | sa ca mahāsārthavāho gāḍhaglānatayā siṃhaśārdūlabhīṣaṇācalavanāntarāṇi bahūni yojanāni gatvā kālakarmaṇā yokṣyate | na ca bhavatā tatrāpi viṣādaḥ karaṇīyaḥ |
preryamāṇāḥ karuṇayā  $ dhīrāḥ sattvahitaṃ prati  &
baddhvotsāhamayaṃ varma  % sādhayanti samīpsitam  // HJm_2.24 //
paścād devatānubhāvāt puṇyaprabhāvāc ca dūram atikramya himagiriśikharānukāriprākārapariveṣṭitaṃ rajatanagaraṃ pihitadvāraṃ drakṣyasīti | tatra ca bhavatā punas tāny eva sūtrapadāni paṭhitavyāni | tataḥ svayam eva tad dvāram apāvṛtakapāṭaṃ bhaviṣyati |
tato niryāsyanti stanakalaśabhāreṇa guruṇā  $ prakāmaṃ klāmyantyaḥ sphuṭadaśanabhāsaḥ smitavaśāt  &
arālabhrūlekhāḥ kuvalayadalaśyāmanayanāś  % catasraḥ kinnaryas tanudhavaladivyāṃśukabhṛtaḥ  // HJm_2.25 //
tāsu ca mṛduhasitakaṭākṣabhrūvilāsaprakāśitamanmathāsv api bhavatā bhaginīsaṃjñā karaṇīyā | tāś ca bhavato badaradvīpasya panthānaṃ darśayiṣyanti | tato badaradvīpādhipatiḥ kinnararājo devatāprotsāhito bhavate cintāmaṇiṃ dāsyati | tatra ca vaiḍūryamayasya nagarasyāntikajātam upavanam āgatam akṛṣṭoptasya śāler atuṣaṃ phalam aśnantam uditam iva śaradvalāhakaṃ valāhakanāmānam aśvarājaṃ drakṣyasi | sa tvāṃ vihāyasā kṛtārthaṃ vārāṇasīm āneṣyatīty abhidhāya sā devatāntaradhīyata | bodhisattvo 'pi ca kalyāṇasvapnadarśanāt paraṃ pramodam udvahan niyamenāhaṃ badaradvīpayātrāphalam āsādayiṣyāmīti vicintya devatāḥ pūjayitvā śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇebhyaś ca dānāni dattvā yathādevatopadiṣṭaṃ caturdaśabhiḥ saṃvatsarair badaradvīpam āgamya kinnarādhipatisakāśāt taṃ cintāmaṇim āsādya cintayāmāsa | api nāma sa turagapatir āgacched iti |
vicintitaṃ tena ca puṇyakarmaṇā  $ parārthaniṣpattinibaddhacetasā  &
parisphuran rāśir ivendurociṣāṃ  % sa cāśvarājas tvaritaṃ samāyayau  // HJm_2.26 //
sametya covāca sa mānuṣīṃ giraṃ  $ dukūlasūtrākṛtisāndrakesaraḥ  &
itaḥ purāt sāgaraśailadurgamān  % nayāmi kaṃ tvāṃ viṣayaṃ vihāyasā  // HJm_2.27 //
taṃ supriyaḥ priyaguṇo guṇināṃ pravekaḥ  $ provāca vājivaram indumarīciśubhram  &
mattadvirephaśabalopavanāntarālāṃ  % vārāṇasīṃ nayatu māṃ drutam aśvarājaḥ  // HJm_2.28 //
uktas turaṅgapatinātha sa dhīrasattvaḥ  $ pṛṣṭhaṃ mamedam adhiruhya bhava sthirāṅgaḥ  &
ratnaṃ svavāsasi nibadhya ca śuddharaśmi  % taṃ pakṣirājasamaraṅghasam āruroha  // HJm_2.29 //
bhindan khuraiḥ praviralān kvacid ambuvāhān  $ saudāmanīsamavabhāsapiśaṅgitāṅgaḥ  &
utpatya khaṃ stimitasāgaravārinīlaṃ  % vārāṇasīm avatatāra sa vājirājaḥ  // HJm_2.30 //
taṃ ca svabhavanasamīpe 'vatārya valāhakaḥ punar badaradvīpam eva pratyāyayau | bodhisattvo 'pi ca praviśya pramuditamanobhiḥ praṇayibhiḥ suhṛdbandhubhiḥ pratyudgataḥ svabhavanam anyasminn ahani bahir niṣkramya taṃ cintāmaṇiṃ dhvajāgram āropyedam uvāca |
yad yad icchati yo dravyam  $ iha mānuṣadurlabham  &
tat tac cintāmaṇir ayaṃ  % samyak tasmai prayacchatu  // HJm_2.31 //
tadā ca tasmin deśe nirvyāpārakṛṣīvalajanam anudakatayā dhavalajaladaśakalaśabaladikkāntam uparatagokaḍevarāvasthitavāyasagaṇam atyākuladaridravargam aparyāptabhaikṣopahāraṃ mahad durbhikṣam āsīt | tataḥ sa janakāya upetya supriyam uvāca | dhānyam eva tāvad ayaṃ maṇivaraḥ pravarṣatv iti | tathāstv iti coktaṃ bodhisattvena vicintya vilokitaś cāsau mahāmaṇiḥ |
kvacit tarupalāśeṣu  $ skhalatā vyomapātinā  &
dhānyena mahatā bhūmir  % babhūva ca nirantarā  // HJm_2.32 //
tato vicitrā maṇayaḥ sphurattviṣaḥ  $ śucidyutīny ābharaṇāni cāsakṛt  &
vikampitāny āpatatā nabhasvatā  % tanūni vāsāṃsi ca petur ambarāt  // HJm_2.33 //
atho vicitrābharaṇāmbarasrajaḥ  $ pravṛttanānotsavatūryanisvanāḥ  &
savismayās taṃ janatānukampinaṃ  % puraskṛtaṃ tuṣṭuvur ittham arthinaḥ  // HJm_2.34 //
aho batātyadbhutam etad īhitaṃ  $ paropakārāya gṛhītajanmanaḥ  &
aho yaśobhis tava kundapāṇḍubhis  % tiraskṛteyaṃ hasatīva medinī  // HJm_2.35 //
avaśyam asty eva janasya tādṛśī  $ svabhāgyasaṃpat kuśalāvalambinaḥ  &
bhavādṛśānāṃ jagadarthakāriṇāṃ  % yad evam utpattir avandhyajanmanām  // HJm_2.36 //
nirvāsitamahāduḥkho  $ dattākliṣṭamahāphalaḥ  &
vipāka iva dharmasya  % sukhahetus tvam arthinām  // HJm_2.37 //
tad evam ātmaduḥkham agaṇayitvā jagatsukhavidhāyino mahākāruṇikā na pratijñām avasādayanti mahātmāna iti svasukhanirapekṣeṇa parārthaniṣpādanapaṭunā bodhigāminā bhavitavyam iti ||
|| badaradvīpajātakaṃ dvitīyam ||
__________________________________________________________________________
|| 3 Dharmakāmajātakam ||
nānyatra bodhisattvād ajñānatamonirastaye yogyaḥ  /*
kaś cit subhāṣitamaṇiṃ cikrāya prāṇamūlyena  // HJm_3.1 //*
tadyathānuśrūyate
bodhisattvaḥ kila śrutaśīlādiguṇābhilakṣite kṣititalālaṅkārabhūte bhūtānukampini satatapravṛttabrahmaghoṣāgnihotrasamiddarbhakarmānte vinītaśiṣyaparivṛtādhyāpake brāhmaṇakule lokahitāya vyāyacchamāno vaśitvād udapādi | pratidivasam āpūryamāṇakāntiś ca sa mahātmā
yathā yathā saṃvavṛdhe jagatpriyaḥ  $ śaśīva bhindaṃs timiraṃ marīcibhiḥ  &
tathā tathā tan mahatīm mahākulaṃ  % jalaṃ payodher iva vṛddhim āyayau  // HJm_3.2 //
kaś cid eva mahābhāgyo  $ jāyate saṃmataḥsatām  &
tarulateva vaṃśaśrīr  % yam ālambya vivardhate  // HJm_3.3 //
tasya ca mahānubhāvasya kṛtopanayanasaṃskārasya pramādabahule yauvane vartamānasya vinivṛttavyasanadoṣasya parām avekṣya dharmakāmatāṃ dharmakāma ity eva jñātayo 'nurūpaṃ nāma cakruḥ |
prāyeṇa prāṇino loke  $ guṇino vā guṇasya vā  &
nāmāpi puṇyanirjātaṃ  % prayāti ramaṇīyatām  // HJm_3.4 //
subhāṣitaṃ tasya subhāṣitārthinaḥ  $ kutaś cid ākarṇayato vipaścitaḥ  &
nitāntam ānandathucitrakarmakṛc  % cakāra romodgamabinduvartanām  // HJm_3.5 //
pūtena lokam avabhāsayatā samantāt  $ kāntena bhinnatamasā prathitāgamena  &
śuddhena kasya hṛdayaṃ śaśalakṣmaṇeva  % na hlādyate supuruṣasya subhāṣitena  // HJm_3.6 //
śuśrāva bhinnatimiraṃ timirāntakārī  $ yasmāt subhāṣitam atīva subhāṣitajñaḥ  &
prakhyātabuddhimahimā mahatāṃ sadaḥsu  % prītaḥ paraṃ śatasahasram adāt sa tasmai  // HJm_3.7 //
sa ca mahātmā yatra yatra gacchati sma tatra tatra janena pratipūjyate sma | tataḥ kadā cid
anyatamo duṣṭacetās tadapakāracikīrṣayā brāhmaṇas tasya mahātmanas taṃ lābhasatkāraviśeṣam anudivasam abhivardhamānam asahamānaḥ sāmarṣaṃ tvaritapadaṃ tatsakāśam ājagāma |
asaṃprāpyānyataḥ pūjāṃ  $ guṇalabhyām asajjanaḥ  &
anyasmai mānyamānāya  % paṇḍitāyābhyasūyati  // HJm_3.8 //
sa ca durātmā rākṣasa iva brāhmaṇarūpadhārītam mahāsattvam upagamyedam abhyadhāt |
śrutaṃ mayātīva subhāṣitapriyo  $ bhavān kila jñānaviśeṣavittagaḥ  &
ato 'smy avajñātajanas tvadantikaṃ  % subhāṣitaprābhṛtavān upāgataḥ  // HJm_3.9 //
paribhraman gandhavatīḥ śilīmukho  $ vihāya phullāḥ sahakāramañjarīḥ  &
madaṃ pipāsuḥ samupaiti dantino  % guṇāntaraṃ tatra sa paśyati dhruvam  // HJm_3.10 //
atha bodhisattvaḥ subhāṣitopāyanavantaṃ taṃ brāhmaṇam ālokya praharṣaprodbhidyamānapulakaśobhaḥ samutthāya svāgataṃ subhāṣitamahāratnavaṇije brāhmaṇāya | vayaṃ subhāṣitamaṇīnāṃ kretāra ity uktvā taṃ dvijātim ātmīye mahaty āsane samupaveśya svayamavanau niṣasāda | tato dharmakāmaṃ suhṛdas savismayam evam ūcuḥ |
śroṣyāmīti subhāṣitāni bhavato jātaṃ mukhaṃ sasmitaṃ  $ śrutvā yāsyati sāśru locanayugaṃ prītyā śriyaṃ kām api  &
ahnaś chedavaśāt sugandhi kumudaṃ mandaṃ samunmīlati  % prāpyendoḥ kiraṇān apāstatamasaḥ śobhāṃ parāṃ puṣyati  // HJm_3.11 //
atha dharmakāmaḥ sabahumānam ālokayaṃs taṃ brāhmaṇam avocat | abhidhātum arhaty ācāryaḥ śuśrūṣamāṇāya śiṣyāyeti | atha sa pāpīyān enam uvāca | yadi bhavān mahati khāte nirdhūmajvalanaparipūrite subhāṣitaratnalobhād ātmānaṃ muñcet tato 'ham idaṃ subhāṣitam aśrutapūrvam atimanoharam abhidadhyām iti | atha bodhisattvaḥ sattvaparibṛṃhitamatir idam abhyadhāt | mahābrāhmaṇa | nedaṃ duṣkaram ātmaduḥkhānapekṣiṇām mādṛśānām | kiṃ tu |
subhāṣitaṃ jagadudayāya sajjanān  $ mahīruhāt phalam iva saṃcinomy ahaṃ  &
gate mayi jvalanavatīm mahākhadām  % ayaṃ janaḥ katham iva tad grahīṣyati  // HJm_3.12 //
brāhmaṇa uvāca || śrāvayitvedam subhāṣitam akhilasya janakāyasya tato 'gnikhadāyām ātmānaṃ mokṣyasi | bodhisattva uvāca | yathā ācya rocate tathāstu |
anavatīrya cirāya duruttaraṃ  $ suvipulaṃ vyavasāyamahodadhim  &
kṣapitamohamahātimiraḥ kathaṃ  % jagati bodhimaṇiḥ sulabho bhavet  // HJm_3.13 //
tad aham eṣa subhāṣitalālaso  $ jalam iva praviśāmi hutāśanam  &
na mama dharmakathāhṛtacetaso  % hutavaho 'pi kariṣyati vedanām  // HJm_3.14 //
iti nigadya sukhātam akhānayaddahanavac ca nṛbhis tad akārayat  /*
niragamac ca bahirbhavanāntarāt sapadi tena saha dvijarakṣasā  // HJm_3.15 //*
hutabhuji jvalite ca mahāmatir  $ nipatituṃ kṛtaniścayamānasaḥ  &
sakhibhir aśruparītavilocanaiḥ  % sa rurudhe parirabhya suhṛttayā  // HJm_3.16 //
atha dharmakāmaṃ suhṛdo jñātayaś ca viṣādāśrupūrṇanayanāḥ sagadgadam evam ūcuḥ |
kim idam iti subhāṣitarasenānapekṣitakkāryo duṣprāpam idam amalakulotpannam uḍupatikiraṇaviśuddhayaśo'dhiṣṭhānaṃ mānuṣyam avamanya jñātijanaṃ cātyantaduḥkhabhāginaṃ kṛtvātmānaṃ parityaktum icchasi | nanu vinivartyatām iyamamārgayāyinī buddhiḥ | paśyatu bhavān |
ye nāma vallabhatarās satataṃ janasya  $ putrād apīṣṭaphaladād dayitāj janāc ca  &
krīṇāsi tair asubhir ātmasukhānapekṣī  % kasmāt subhāṣitam atīva subhāṣitajñaḥ  // HJm_3.17 //
atha bodhisattvastasya janakāyasya subhāṣitaguṇāviṣkaraṇena dharmadeśanām iti cakāra |
vijñānam ujjvalayati pratibhāṃ tanoti  $ tattvaṃ prakāśayati kāpatham ucchinatti  &
sādhoḥ subhāṣitam aho paricīyamānaṃ  % kalyāṇamitram iva kiṃ na hitaṃ karoti  // HJm_3.18 //
yatrodite vimaladhāmni vivasvatīva  $ pumnāṃ matiḥ kamalinīva vibodham eti  &
atyantabhinnatimiraṃ sudhiyā parasmāt  % tad grāhyam ātmanimayenakathaṃ na sūktam  // HJm_3.19 //
tasmād ahaṃ dahanadāham acintayitvā  $ tāthāgatīṃ gatim anupratipattum icchan  &
prajñāguruṃ gurum ivālaghusūktahetoḥ  % prītaḥ śarīragurudakṣiṇayārcayāmi  // HJm_3.20 //
mānuṣyaṃ devabhūyaṃ vā  $ prāpyate sukṛtāśrayāt  &
kadācil labhyate pumbhiḥ  % subhāṣitarasāyanam  // HJm_3.21 //
tan na me kuśalapakṣāvalambino bhavanto vighnam utpādayitum arhantīti tān suhṛdo bāndhavāṃś ca sānunayaṃ vinivārya jvalanasātkartum ātmānaṃ taruskandham āruhya taṃ brāhmaṇam uvāca | ācārya procyatām adhunā tat subhāṣitam iti | brāhmaṇa uvāca |
pradānapaṭubhir nityaṃ  $ śīle ca vimale sthitaiḥ  &
atyantavīryasaṃnāhaiḥ  % prāpyate padam akṣayam  // HJm_3.22 //
atha bodhisattvaḥ pramuditamanās tāṃ gāthām udgṛhya tasmai janasamūhāya śrāvayām āsa | tatas te suhṛdas tam enam artham ūcuḥ |
paraṃ pramodaṃ janayet punaḥ punaḥ  $ tavaiva sūktaṃ kuśalāvalambinaḥ  &
viṣādahetutvam upāgataṃ yato  % duruktam asmākam idaṃ tato nanu  // HJm_3.23 //
atha tatra prakṛtikaruṇārdrāśayo mātṛgrāmastasya sādhor asaṃbandho'pi śokavaśād evaṃ paridevanaparo babhūva |
sugandhinā vāṅmadhunādhivāsitaṃ  $ parisphurandantamarīcikesaram  &
mukhāmbujaṃ śrīmad idaṃ hutāśanaḥ  % kathaṃ nv ayaṃ niṣkaruṇo 'sya dhakṣyati  // HJm_3.24 //
viśuddhacāmīkaragauram agninā  $ parīyamāṇaṃ parikūṇitekṣaṇam  &
śarīram asyedam aho bhaviṣyati  % pradagdhadārupratimaṃ malīmasam  // HJm_3.25 //
udyatsimasimāśabdam  $ analāntaravartinaḥ  &
śyāmībhavad idaṃ gātraṃ  % draṣṭuṃ ko 'syādya śakṣyati  // HJm_3.26 //
dvidheva kriyamāṇānāṃ  $ veṇūnāṃ parvaniḥsvanam  &
bāndhavāḥ katham asyāsthnāṃ  % śroṣyanti sphuṭatāṃ dhvanim  // HJm_3.27 //
amī samīraṇāsaṅga-  $ calatpallavapāṇayaḥ  &
mā dhākṣīrenam ity agniṃ  % vārayantīva pādapāḥ  // HJm_3.28 //
bāṣpatoyāvilākṣāṇāṃ  $ vidārayati no manaḥ  &
bandhūnām asya dīnānāṃ  % hā hety ekākṣaraṃ vacaḥ  // HJm_3.29 //
iha goṣṭhī kṛtānena  $ dattaṃ dhanam ihārthine  &
ity asya suhṛdaḥ sādhor  % deśayiṣyanti sāsravaḥ  // HJm_3.30 //
jñāteyena vināsmākaṃ  $ duḥkhaṃ dahati mānasam  &
suhṛdo jñātayo vāsya  % dhārayiṣyanty asūn katham  // HJm_3.31 //
tan nedam atikaruṇaṃ raudraṃ karmāsya duṣkarakāriṇaḥ śakyate draṣṭum ity abhidhāya sa strījano gṛhābhimukhaḥ pratasthe | tato bodhisattvaḥ praṇidhim evam āviścakāra |
na prārthaye padam ahaṃ śubhalabhyam aindraṃ  $ vidyādharādhipatitāṃ na ca nāpi rājyam  &
bhūyāsam asya jagataḥ sugatatvam āpya  % duḥkhakṣayārtham amunā kuśalodayena  // HJm_3.32 //
ity uktvā tena mahātmanā muktaś cātmā | sadya eva ca so 'gnir upaśāntajvālākalāpadhūmasaṃghātaḥ surabhikamalodbhedagandhādhivāsitadigantarālaṃ kamalinīpalāśasthitavimalasalilalavaṃ sphaṭikakaṇākīrṇamarakataśilānurūpam alikulacakravākamithunahaṃsakādambopaśobhitaṃ padmākaratvam agamat |
kṛtārtham iva padmatvaṃ  $ manyamāne kuśeśaye  &
so 'pi ca sthitam ātmānam  % adrākṣīd dhīmatāṃ varaḥ  // HJm_3.33 //
pādopāntabhrāntamattadvirephaḥ  $ śānto dharmaṃ dharmakāmo bruvāṇaḥ  &
śobhāṃ gāḍhaṃ padmapattrāyatākṣaḥ  % padmāsīnaḥ padmayoner dadhāra  // HJm_3.34 //
eṣa svapnaḥ syād iyaṃ kiṃ nu māyā  $ vahniḥ kvāyaṃ kvedamambhoruhatvam  &
ity āścaryaṃ vismayākṣiptacittāḥ  % taṃ paśyantas te janā vācam ūcuḥ  // HJm_3.35 //
teṣāṃ tam ālokayatāṃ janānām  $ ambhojamadhyasthitam unnateccham  &
harṣāśruṇāsaṃbhavatā kṣaṇena  % ruṣeva śokāśrujalaṃ nirastam  // HJm_3.36 //
patitam atha nabhastaḥ kīrṇakiñjalkagandhaṃ  $ samanugatam alīnāṃ paṅktibhiḥ puṣpavarṣam  &
abhavad api ca māraḥ pauṣpam ādhāyapārśve  % dhanur upahitaśokaḥpāṇivinyastavaktraḥ  // HJm_3.37 //
atha sa brāhmaṇo jvalitāṅgāramadhyagatam ivātmānam ṣṇaniśvāsābhitaptamukhāntarālaḥ katham api dhārayann idam avocat |
gambhīre kṣitivivare parisphurantaṃ  $ paśyāmi jvalanam ivāgrato mahāntam  &
eṣā ca jvaraparitarjitātiduḥkhā  % medinyāṃ mama vinimajjatīva mūrtiḥ  // HJm_3.38 //
tīvrāgniṃ narakam imaṃ patiṣyato me  $ tvaṃ bhūyāḥ śaraṇam ihādya dharmakāma  &
tuṅgecchāḥ parahitavedhaso mahāntas  % tvādṛṣkāḥ suhṛdi ripau ca tulyabhāvāḥ  // HJm_3.39 //
atha bodhisattvas tadanukampayā satyādhiṣṭhānam akarot |
yena satyena sattvārthaṃ  $ bodhicaryāṃ carāmy aham  &
tena mā sma gamad vipro  % narakaṃ jvalitānalam  // HJm_3.40 //
iti bodhisattvenābhihitaḥsa brāhmaṇaḥ sadya eva haricandanānuliptam ivātmānaṃ pramumude |
kalyāṇamitram āgamya  $ jagadarthavicakṣaṇam  &
prayāti vilayaṃ sadyaḥ  % pāpaṃ pāpakṛtām api  // HJm_3.41 //
atha bodhisattvaḥ pramuditamanobhiḥ suhṛdbandhupraṇayibhir ālokyamāno dānaśīlādisamuttejanāya dharmyāṃ kathāṃ cakāra |
āgamato 'numānāc ca  $ dvayāniścayakāraṇāt  &
viśeṣaniścayotpatteḥ  % pratyakṣaṃ balavattaram  // HJm_3.42 //
mahāparityāgam imaṃ savismayaś  $ ciraṃ vilokyeva mama sphuracchikhaḥ  &
kṛśānur anvakṣam ayaṃ śarīriṇāṃ  % praphullapadmākaratām upāgataḥ  // HJm_3.43 //
tataḥ samālokya mahāntam adbhutaṃ  $ prabhāvam enaṃ vipulasya karmaṇaḥ  &
śubhāśubhasyāsti phalaṃ sukhāsukhaṃ  % vicintya cedaṃ vijahīta kāpatham  // HJm_3.44 //
pramādanidrāvinimīlitātmanāṃ  $ śarīriṇāṃ saupāyikī prabodhanā  &
vipaścitāṃ tu sphuṭabuddhicakṣuṣāṃ  % sati prabodhe kim iva prabodhyate  // HJm_3.45 //
hitonmukhānām api dharmyayā girā  $ bhṛśaṃ prabodhaṃ janayanti sādhavaḥ  &
gater viśeṣo bhavati prasarpatāṃ  % pratodasaṃcodanayā hi vājinām  // HJm_3.46 //
bahucchalaṃ pālayatā gṛhāśramaṃ  $ na dhīmatā viśvasanīyam aṇv api  &
na yujyate svaptum anāhitāṅkuśa-  % pracaṇḍamattadviradādhirohiṇaḥ  // HJm_3.47 //
sutapralāpā bhavanaṃ samṛddhimad  $ vilāsalāvaṇyavibhūṣitāḥ striyaḥ  &
prasaṅgināṃ sarvam amedhasām idaṃ  % śamānukūlasya nirodhakaṃ pathaḥ  // HJm_3.48 //
kathaṃ cid aṣṭābhir apoḍham akṣaṇair avāpya mānuṣyam idaṃ sudurlabham  /*
śamāya yo na tvarate pramādabhāg niyojanīyo 'naḍuhām asau dhuri  // HJm_3.49 //*
idam avāptam avāpyam idaṃ punaḥ  $ kṛtam idaṃ karaṇīyam idaṃ nṛṇām  &
iti manogṛhacitraṇayā kṣayaṃ  % vrajati naiva manorathavartikā  // HJm_3.50 //
viṣayopabhogam avasānadāruṇaṃ  $ parirabhya candanam ivāhiveṣṭitam  &
sukham ity abhūtaparikalpanānugā  % bahuduḥkhajālam adhiśerate janāḥ  // HJm_3.51 //
dhig aho tiraskṛtam avidyayā jagat  $ sakalaṃ kalaṅkitam anaṅgajair malaiḥ  &
yad idaṃ sametya maraṇārigocaraṃ  % gajasuptikām iva vidhāya tiṣṭhati  // HJm_3.52 //
hṛtasatpathaṃ nivaraṇāribhiḥ śaṭhair  $ avicintya saṃtatam anityatābhayam  &
anuśāsanaṃ plavam apāsya saugataṃ  % vinimajjati vyasanasāgare jagat  // HJm_3.53 //
pratikṣaṇaṃ kṣayam upayātijīvitaṃ  $ praśāmyato vapur iva kṛṣṇavartmanaḥ  &
ataḥ sadā viṣayaparāṅmukhīm imāṃ  % tvarāvatīṃ kurutamatiṃ hitaṃ prati  // HJm_3.54 //
iti vacanam ayuktanyāyam uktam mayā  $ ced anubhavata yatheṣṭaṃ kāmasaukhyānubandham  &
atha tu guṇavad etat sādhavaḥ cintayitvā  % śrayata viṣayatṛṣṇāṃ rodhinīṃśāntim agryām  // HJm_3.55 //
iti dharmadeśanāṃ kṛtvā bodhisattvaḥsasuhṛjjano gṛhaṃ praviveśa |
tad evaṃ subhāṣitaratnaparīkṣāpaṭunā tena bhagavatā prāṇair api subhāṣitāni krītānīti vicintya satatam eva duḥkhocchedam icchatā prājñena dharmakathāśravaṇe mahān ādaraḥ karaṇīyaḥ | kalyāṇamitrasevā cābhilaṣitaphalaniṣpādinī bhavatīti tadanuvartinā bhavitavyam iti ||
|| dharmakāmajātakaṃ nāma tṛtīyam ||
__________________________________________________________________________
4. Śaśa
tiryagyonigatair api sadbhiḥ prāṇāḥ parārtham utsṛṣṭāḥ  /*
ko nāma puruṣabhūtaḥ saktiṃ dhanamātrake kuryāt  // HJm_4.1 //*
tadyathānuśrūyate
stimitanilīnaśukasaṃghātaharitaśādvalopagūḍhabhūbhāge vividhaśikharitarucchāyopaviṣṭaromanthāyamānahariṇagaṇe bhramadalikulopagīyamānakusumitalatāsaṃparkasurabhipavanākampyamānanirjharavāridhautaśilātalaparyante munijanamano'nukūle kūlaviṭapilatākisalayāskhalitasarittaraṅgāhatakumudadhavalaphenaśekharālaṃkṛtasalile salilacaravihaṅgonnāditapadminīvane kvacid acalavanāntare bodhisattvaḥ śaśo bhavati sma | tasya ca tatra sahavāsaguṇād abhivṛddhasauhṛdaḥ praśamopacayaśāntendriyagrāmo grāmyopabhogaparāṅmukhamanāś cīrājināṣāḍhakamaṇḍalumātraparigrahaḥ kaṣṭatapās tāpasaḥ sahāyo babhūva |
śāntau samānadharmāṇau  $ samaduḥkhasukhodayau  &
tāv anyonyam apaśyantau  % na remāte suhṛttamau  // HJm_4.2 //
bālye śaśena rahitaḥ kaṃcit kālaṃ bhavaty anuṣṇāṃśuḥ  /*
na tu tena śaśākṛtinā kadācid api sa vratī suhṛdā  // HJm_4.3 //*
sāptapadīnaṃ sakhyaṃ bhavati satāṃ prakṛtiśuddhacittānām  /*
kim utānyonyaguṇakathāviśrambhanibaddhabhāvānām  // HJm_4.4 //*
bhavati śamābhiratānāṃ puṃsāṃ dharmāya pāṭavaṃ buddheḥ  /*
pratanumanasāṃ tiraścāṃ dharmārambhe kutaḥ saṃjñā  // HJm_4.5 //*
śaśajātir aho kveyaṃ kvedaṃ vāksauṣṭhavaṃ kva ca śamo 'yam  /*
abhavad iti devatānāṃ śaśa eva savismayaṃ cetaḥ  // HJm_4.6 //*
atha kadācid asalilatayā paripāṇḍuṣu sāsūyakṛṣīvalajanāvalokyamāneṣu viśrāntavidyullatāvilāseṣu pavanabalavicchinnasaṃghāteṣu jaladeṣu dinakarakiraṇāpītasāvaśeṣasalileṣu parimlānagarbhalaghuśālicchanneṣu kedāreṣu sakṛtpūravicchedapratanujalavimuktavipulatarapulinataṭāvasthitasphuṭitottānaśuktipuṭāsv saritsv āgharmaklamavinibaddhaśvāsapracalatkaṇṭheṣu madakāle 'pi vinivṛttanṛttavyāpāreṣu nīlakaṇṭheṣu nimnapravirūḍhaśuṣkaśaṣpāṅkurāyāṃ vasumatyām alabdhatṛṇāhāratayā parikṣāmakukṣiṣu mandagamanacalitaśithilasāsnāsu kṣīrakṣayalaghūdhnīṣu paridurbalavatsāsu vatsatarīṣu śākaprāyakadannābhyavahārakṛśaparuṣāṅgeṣu daridrajaneṣu durbhikṣadoṣaparāṅmukhīkṛtātithijanasatkāreṣu grāmeṣu kvacit kvacic chrūyamāṇamanthānaśabdeṣu gokuleṣu sa tāpasas taṃ śaśam avocat | aho kṛtopakāram api vipatsu nānuvartante prakṛtilaghavaḥ prāṇinaḥ | paśyatu bhavān ayaṃ hi |
āsāreṇa vibhinnacandrakamaṇiṃ tanvan kalāpaṃ mudā  $ lāsyaṃ lāsakavat purā viracayan stautīva yaṃ kekayā  &
tasminn eva śikhī nirambhasi ghane cakṣuḥpradānālasaḥ  % prāyeṇodayavantam eva bhajate svārthapravīṇo janaḥ  // HJm_4.7 //
nistoyā viralībhavanti jaladā vicchinnam aindraṃ dhanuḥ  $ śrūyante na kalāpināṃ giriguhāsaṃsargadīrghā giraḥ  &
sarvaṃ vastu nisargabhaṅguram iti dhyātveva śokāc ciraṃ  % vidyullāsikayā vilāsamadhuraṃ lāsyaṃ parityajyate  // HJm_4.8 //
jātaṃ kṣīṇaphalaṃ phaladrumavanaṃ śoṣaṃ gatā vīrudhaḥ  $ pramlānāni śanair bisāni bisinīpaṅke kharatvaṃ gate  &
yo 'py āsīd badareṅgudīphalacayaḥ svalpo mamātroṭaje  % kṣīṇaḥ so 'pi suduṣkarāya tapase yātrāṃ kariṣye katham  // HJm_4.9 //
āhāreṇa vinā pratikṣaṇam ayaṃ dehaḥ klamaṃ gacchati  $ klāntyā cetasi yoginaḥ pratihate sthairyaṃ samādheḥ kutaḥ  &
prājñasyāpi samādhihīnamanasas tattvābhimukhyaṃ kutas  % tattvādarśanabaddhamohatimiraḥ paścād vṛthā śrāmyati  // HJm_4.10 //
tyaktvā tato 'jinakamaṇḍaluvalkalāni  $ sthāsyāmi bāndhavajanena saha svagehe  &
durbhikṣadoṣam apavāhya punar vanānte  % vatsyāmi vatsala ciraṃ bhavatā sahātra  // HJm_4.11 //
atha bodhisattvaś cirasaṃvāsābhivardhitapremārdrahṛdayas tam ṛṣim uvāca |
ālānam unmūlya sukhābhikāṅkṣī  $ yātaḥ kathaṃcid dvirado vanāntam  &
vismṛtya bhūyo 'ṅkuśapātaduḥkhaṃ  % janāntam evecchati gantum ajñaḥ  // HJm_4.12 //
śamena medhāvitayā tapoguṇaiḥ  $ śrutena ca jñeyapathānugāminā  &
munīṃs tvam anyān abhibhūya vartase  % raviḥ pradīpān iva dūram aṃśubhiḥ  // HJm_4.13 //
iti tvam ālokitaśāstraniścayo 'py  $ anandhakāreṇa vivekacakṣuṣā  &
praveṣṭukāmo viṣayārigocaraṃ  % kathaṃ pramādyann iva nāma lakṣyase  // HJm_4.14 //
tamovinirbhedi pathāṃ prakāśakaṃ  $ manaḥprasādaṃ janayac charīriṇām  &
na vetti dhandhaḥ sudhiyāṃ subhāṣitaṃ  % prasādi jātyandha ivendumaṇḍalam  // HJm_4.15 //
svabuddhidīpena vinā tamasvinīṃ  $ sukhānuṣaktiṃ tyajatīti kā kathā  &
gṛhasthatāyāṃ ramayanti yan mano-  % viśuddhasattvās tad asāṃprataṃ mahat  // HJm_4.16 //
dvisandhyam ājyāhutigandhavāsitair  $ niveśitāntarbadareṅgudīphalaiḥ  &
jalāśayālīnaśarārisārasais  % tarūpagūḍhair uṭajair alaṃkṛtāḥ  // HJm_4.17 //
tapasvikanyoddhṛtakumbhavāriṇā  $ prasicyamānodgatabālapādapāḥ  &
taṭadrumacchāyaniruddhasindhavaḥ  % samucchvasatpuṣpasugandhivāyavaḥ  // HJm_4.18 //
paribhramattāpasaputrakānugaiḥ  $ kvacin mṛgaiḥ khaṇḍitavīraṇāṅkurāḥ  &
japāc calacchmaśruniruddhakandharais  % tapodhanair āśritaśailagahvarāḥ  // HJm_4.19 //
aho dṛḍhasnehanibaddhacetasām  $ asatsukhāsvādalavānuṣaṅgiṇām  &
na nāma paryutsukayanti rāgiṇām  % amedhasāṃ cittam upatyakā bhuvaḥ  // HJm_4.20 //
akuśalajanasevyaṃ kāpathaṃ prāpya mohāt  $ skhalati niyatam ajñaḥ snehapāśān amuktvā  &
sukṛtibhir anuyāte saṃvidāno 'pi mārge  % yad arajasi na tiṣṭhaty etad aprāptam atra  // HJm_4.21 //
bahuvyasanadoṣam api nāma gārhasthyam avetya katham imāṃ śamānukūlāṃ vimuktimārgaprakāśinīṃ pravrajyām apāsya sukhalavahetor mahat pratibhayaṃ duḥkhapātālaṃ praveṣṭum icchasi | yac ca bhavatābhidhīyate punar ahaṃ tapovanam āgamiṣyāmīti nedaṃ śraddhīyate | kutaḥ | pracuravighno hi gṛhavāsaḥ |
indriyārthavaśagasya kāminīḥ  $ paśyataḥ smitavilāsabhūṣaṇāḥ  &
apy akhaṇḍaphalade tapovane  % rāgikasya hṛdayaṃ nivekṣyate  // HJm_4.22 //
api ca maharṣe viṣayānuvartino hi prāṇino mahānti vyasanāny anubhavanti | paśya |
mṛgo mṛgayugītena  $ nīyate śaragocaram  &
viṣayāsvādalubdhānāṃ  % bhavanty eva vipattayaḥ  // HJm_4.23 //
śalabhaḥ prayāti patito vibhāvasau  $ gurudāhaduḥkham upagamya pañcatām  &
kamanīyarūpahṛtacetasāṃ kathaṃ  % na bhaviṣyati vyasanam aṅgināṃ punaḥ  // HJm_4.24 //
yadi nādadīta baḍiśastham āmiṣaṃ  $ śakalī ka enam udakāt samuddharet  &
sukhalubdhabuddhir anubaddham agrato  % na bhayaṃ vilokayati bāliśo janaḥ  // HJm_4.25 //
kamale nimīlati śilīmukhaḥ sthitaḥ  $ samupaiti kṛcchram atigandhalālasaḥ  &
gajabandhakīm anusaran vanāt karī  % sahate pratodaniśitāṅkuśavyathām  // HJm_4.26 //
vipadāṃ padaṃ tanudhiyāṃ vimohanaṃ  $ sthirabuddhibhiḥ parihṛtaṃ mahātmabhiḥ  &
yadi vaḥ sanātanasukhaspṛhāsty ato  % viṣavaj jahīta viṣayāhigocaram  // HJm_4.27 //
ṛṣir uvāca | satyam anekeṣāṃ paribhavādīnāṃ
doṣaśarāṇāṃ śaravyabhūto gṛhavāsaḥ sukhalavāsvādamohitātmabhir na śakyate parityaktum | kiṃ tu |
śaśa suhṛttama śīlayaśonidher  $ bhavata eva guṇā nanu tādṛśāḥ  &
mama bhaviṣyati yair hṛtacetasaḥ  % punar ihāgamanaṃ śamam icchataḥ  // HJm_4.28 //
bodhisattva uvāca | yady avaśyam eva gantum abhilaṣitaṃ tathāpy ekam imaṃ divasam ihoṣitvā śvaḥ svam abhiprāyam anuṣṭhātāsi | tataḥ sa munir evaṃ cintayāmāsa | niyatam ayaṃ māṃ nimantrayitukāmaḥ |
jambūvanaṃ kvacid anena phalābhirāmaṃ  $ dṛṣṭaṃ bhavet kim athavā phalito 'tra cūtaḥ  &
pākābhitāmrasukumāraphalādhivāso  % śailāntare kvacid udumbarapādapo vā  // HJm_4.29 //
atha śaśas tāṃ rajanīm ativāhya prabhātasamaye kṛtsnaṃ tad vanaṃ paribhramyālabdhamūlaphalaś cintayāmāsa |
asminn abhuktavati sakṣudhi durbalāṅge  $ śānte munau samasukhavyasane susakhyau  &
bhokṣye tṛṇaṃ katham ahaṃ haritaṃ vanānte  % pāsyāmi śītavimalaṃ salilaṃ kathaṃ vā  // HJm_4.30 //
athavā saty asminn arthijanasādhanakṣame śarīre kim aham aśakta iva viṣaṇṇamanās tiṣṭhāmi | tatas tam ṛṣim upagamyovāca | maharṣe pratipālyatāṃ tāvan muhūrtaṃ yāvad aham āhārajātaṃ kiṃcid upaharāmi | tataḥ sa munir acintayat | parikṣīṇakandamūlaphale 'smin vane kīdṛśī punar āhāropaharaṇaśaktir asya syāt | atha sa mahātmā jvalitāṅgārarāśim avalokya praṇidhim evam abhivardhayāmāsa |
yathārthinaḥ kṣudupaśamāya nirvyathas  $ tyajāmy asūn hutabhuji cañcalārciṣi  &
tathā jagadvyasananirastikāriṇīṃ  % sudurlabhāṃ daśabalatām avāpnuyām  // HJm_4.31 //
muktaḥ svātmā parārthe pramuditamanasā cintayitveti tena  $ kleśacchedāya śāntaṃ padam abhilaṣatā prāṇināṃ bāndhavena  &
śāntajvālākalāpaḥ sa ca vanadahanas tasya puṇyānubhāvāt  % preṅkhattoyormilekhaṃ pracaladalikulaṃ prāpa padmākaratvam  // HJm_4.32 //
atha sa muniḥ kaṣṭam ity uktvā dahananirvāpaṇāya gṛhītasalilakamaṇḍalus tvaritam upagamya taṃ mahātmānaṃ vikasitapuṇḍarīkamadhye 'vatiṣṭhamānaṃ dharmaṃ deśayantam apaśyat |
adhiṣṭhitaṃ tena bhṛśaṃ śaśena  $ rarāja tad vāriṇi puṇḍarīkam  &
śaratprasanne nabhasi prasannaṃ  % prakāśalakṣmeva śaśāṅkabimbam  // HJm_4.33 //
tataḥ sa munis taṃ śaśaṃ puṇḍarīkāvasthitam ālokya vismitamanāḥ stutim imāṃ pravyājahāra |
aho parārthapratipattidakṣiṇaṃ  $ yaśonidheḥ karma tavedam adbhutam  &
acintyamāhātmyaviśeṣasaṃśrayo  % mahāmatiḥ ko 'pi śaśāyate bhavān  // HJm_4.34 //
ayaṃ pradīptaḥ kva samīrasārathiḥ  $ kva cātra rājīvavanatvam īdṛśam  &
mahātmanāṃ puṇyabalair adhiṣṭhito  % viṣadrumo 'py oṣadhivṛkṣatām iyāt  // HJm_4.35 //
tataḥ sa mahātmā tasmāt puṇḍarīkād avatīrya praviṣṭaś ca tena saha muninā parṇaśālām | viditabodhisattvavṛttāntena ca vismitamanasā maghavatā samantād añjanācalanīlajaladharapaṭalapihitadinakaram aciraprabhāprakāśaparipiñjaradigantaram ambaratalam akāri |
tato vavuḥ pracalitavāriśīkarāḥ  $ samantataḥ kuṭajabhidaḥ samīraṇāḥ  &
virejire samuditapaṅktibhiḥ phalaiḥ  % śukāśritā girisahakārapādapāḥ  // HJm_4.36 //
samudgate madhukaraveṇunisvane  $ mṛdaṅgavad dhvanati ca vārinirjhare  &
nanarta khaṃ navajaladaṃ vilokayan  % sthito girer upari mayūralāsakaḥ  // HJm_4.37 //
manoharaṃ dhanur avatatya vajriṇo  $ nipātitasphuṭabahuśīkareṣavaḥ  &
vitenire sphuradaciraprabhāsayaḥ  % payodharāḥ kṣapitanidāghavidviṣaḥ  // HJm_4.38 //
paribhramadbhramaranipātakopitaḥ  $ samucchvasatprataruṇaketakāśritaḥ  &
śvasann ayovalayasarūpavigrahaḥ  % punaḥ punaḥ phaṇam atanod bhujaṅgamaḥ  // HJm_4.39 //
dayitāvirahotsukotsukaiḥ  $ pathikaiḥ śailapathadrumāśritaiḥ  &
pariśuśruvire 'lpayācināṃ  % jaladhārāntaracāriṇāṃ giraḥ  // HJm_4.40 //
dadṛśuḥ pathikāṅganāḥ sphurantīṃ  $ taḍitaṃ vārimuci pravepitākṣyaḥ  &
upari dviradasya vāyununnāṃ  % dhvajabaddhām iva kauṅkumīṃ patākām  // HJm_4.41 //
śikhicandrakamiśrakāśavaṃśaṃ  $ kvacid āvartaparibhramacchilīndhram  &
abhavaj jalam āvilaṃ nadīnāṃ  % taṭajambūphalapātabhinnaphenam  // HJm_4.42 //
jambūphalaiḥ śabalitāni sarittaṭāni  $ paśyan bhuvaś ca mṛduśādvalaramyaśobhāḥ  &
parṇoṭaje kvaṇati vārikaṇābhighātāt  % tiṣṭhan saha pramumude sa muniḥ śaśena  // HJm_4.43 //
papraccha tam athānena  $ vyavasāyena bhūyasā  &
sthānaṃ divyasukhākāṅkṣī  % kim aindraṃ vijigīṣase  // HJm_4.44 //
ācacakṣe śaśas tasmai  $ dhīracetās tapasvine  &
buddhatvam aham icchāmi  % prāṇināṃ duḥkhaśāntaye  // HJm_4.45 //
sa munis tam uvācātha  $ yadā buddho bhaviṣyasi  &
tadā syāṃ tava śiṣyo 'haṃ  % sa cāsmai pratyapadyata  // HJm_4.46 //
tad evaṃ tiryaggato 'py asau bhagavān bodhisattvacaryāṃ caran prāṇair api paropakāraṃ kṛtavān iti buddhe bhagavati prasādaparāyaṇair bhavitavyam iti |
|| śaśajātakaṃ caturtham ||
__________________________________________________________________________
5. Candraprabha
ko vismayaṃ na nītaḥ śirasas tyāgena bodhisattvasya  /*
athavā phalānurūpāḥ prāyo mahatāṃ samārambhāḥ  // HJm_5.1 //*
tadyathānuśrūyate
hutavahasakhabalasamudīritamahātaraṅgasya kṣīrodajaladher anukāriṇā himagirihāreṇābhyalaṃkṛtāyāḥ kauberyā digvadhvāḥ pramanasā pattralekheva viśvakarmaṇā likhitā vividhajanasaṃbādhā pavanavidhūyamānopavanakusumagandhādhivāsitadigantarālā sadā subhikṣatvāt paripūrṇakoṣakoṣṭhāgārā śrīr iva nagararūpeṇāvasthitā bhadraśilā nāma rājadhānī yeyam adhunā takṣaśileti khyātim āgatā | tasyāṃ ca nītibhujabalaparājitānyarājasāmantaḥ samudra iva saritāṃ sarvasaṃpadām āśrayaḥ sarvavidyānāṃ pātrabhūto bhūtānukampī vimalavadanenduśobhāhrepitacandraprabhaś candraprabho nāma rājā babhūva |
śriyam aripuranārīpadminīnāṃ harantī  $ sakhijanakumudānāṃ hlādam utpādayantī  &
niśi manujapatīndos tasya dehaprabhaiva  % kṣapitatimirajālā dīpakāryaṃ cakāra  // HJm_5.2 //
tasya ca rājño lokottareyam akhilajanavismayakāriṇī pratijñābhūt |
yadi māṃ mṛgayeta kaścid arthī  $ nayane prāṇanibandhanaṃ śiro vā  &
bhavabhaṅgakaraṃ padaṃ yiyāsuḥ  % praṇayacchedam ahaṃ na tasya kuryām  // HJm_5.3 //
bodhisattvasya ca daśaśatavasor ivāruṇaḥ satatapuraḥsaro 'mātyagaṇapradhāno mahāprajño mahācandro nāmāmātyo babhūva |
parasparaguṇālāpau  $ parasparahitonmukhau  &
na kadācid abhūtāṃ tau  % parasparaviyoginau  // HJm_5.4 //
atha kadācin mahācandro rātrau nidrāvaśam upagato dagdhapalāśarāśinīlaparuṣacchavibhir analajvālākalāpakapilakeśaśmaśrubhiḥ kesarinakharakuṭilatīkṣṇakararuhaiḥ salilādhmātagurujaladharabṛhatkukṣibhir ayaḥstambhapīvaratatabhujorubhiḥ śaśikalākuṭiladaṃṣṭrāvibhaktasṛkkāntaiḥ sphuradaciraprabhāvijihmabhrūbhaṅgaiḥ sarudhirapuruṣacarmāvacchāditakaupīnair yātudhānaiḥ svapne tasya nṛpater apahriyamāṇaṃ vigalitacūḍāmaṇiṃ maulim apaśyat | prativibudhya ca vimanaska evam acintayat | aho kaṭuvipāko 'yaṃ mayā svapno dṛṣṭaḥ | svāminaś ca naḥ pratijñā śarīram api yācitenārthine mayā dātavyam iti | tad yāvat tasya nṛpater na kaścic chiro mṛgayate tāvad anekāni ratnamayāni śirāṃsi śilpibhiḥ kārayāmīti | tair eva kaṃcic chiroyācakaṃ bahir eva pratipūjya visarjayiṣyāmīti |
bhūpālaḥ pṛthivīm enāṃ  $ pālayan pālitendriyaḥ  &
kṛtātmā suciraṃ jīvañ  % jīvayatv akhilaṃ janam  // HJm_5.5 //
atha mahācandro 'mātyamukhyaḥ śirāṃsi ratnamayāni kārayitvā bahir eva yācanakajanaṃ vicārayāmāsa kenārtha iti | tato gandhamādanaparvate vānarānūkamukhaḥ pariṇatanālikelavalkalaparuṣa