Tương Ưng Nhân Duyên (Nidāna Saṃyutta)

ānaṁ vuddhi. 
Yattha natthi saṅkhārānaṁ vuddhi, natthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. 
Yattha natthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. 
Yattha natthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, asokaṁ taṁ, bhikkhave, adaraṁ anupāyāsanti vadāmi. 
Phasse ce, bhikkhave, āhāre …pe… 
manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre … 
viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ avirūḷhaṁ. 
Yattha appatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. 
Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. 
Yattha natthi saṅkhārānaṁ vuddhi, natthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. 
Yattha natthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. 
Yattha natthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, asokaṁ taṁ, bhikkhave, adaraṁ anupāyāsanti vadāmi. 
Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgāraṁ vā kūṭāgārasālaṁ vā uttarāya vā dakkhiṇāya vā pācīnāya vā vātapānā sūriye uggacchante vātapānena rasmi pavisitvā kvāssa patiṭṭhitā”ti? 
“Pacchimāyaṁ, bhante, bhittiyan”ti. 
“Pacchimā ce, bhikkhave, bhitti nāssa kvāssa patiṭṭhitā”ti? 
“Pathaviyaṁ, bhante”ti. 
“Pathavī ce, bhikkhave, nāssa kvāssa patiṭṭhitā”ti? 
“Āpasmiṁ, bhante”ti. 
“Āpo ce, bhikkhave, nāssa kvāssa patiṭṭhitā”ti? 
“Appatiṭṭhitā, bhante”ti. 
“Evameva kho, bhikkhave, kabaḷīkāre ce āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā …pe…. 
Phasse ce, bhikkhave, āhāre … 
manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre … 
viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ avirūḷhaṁ. 
Yattha appatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. 
Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. 
Yattha natthi saṅkhārānaṁ vuddhi, natthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. 
Yattha natthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. 
Yattha natthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ asokaṁ taṁ, bhikkhave, adaraṁ anupāyāsanti vadāmī”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.65 
7. Mahāvagga 
Nagarasutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
“Pubbe me, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: 
‘kicchā vatāyaṁ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca. 
Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṁ nappajānāti jarāmaraṇassa. 
Kudāssu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṁ paññāyissati jarāmaraṇassā’ti? 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, kiṁpaccayā jarāmaraṇan’ti? 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘jātiyā kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, jātipaccayā jarāmaraṇan’ti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘kimhi nu kho sati jāti hoti …pe… 
bhavo hoti … 
upādānaṁ hoti … 
taṇhā hoti … 
vedanā hoti … 
phasso hoti … 
saḷāyatanaṁ hoti … 
nāmarūpaṁ hoti … 
kiṁpaccayā nāmarūpan’ti? 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘viññāṇe kho sati nāmarūpaṁ hoti, viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘kimhi nu kho sati viññāṇaṁ hoti, kiṁpaccayā viññāṇan’ti? 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘nāmarūpe kho sati viññāṇaṁ hoti, nāmarūpapaccayā viññāṇan’ti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi—
paccudāvattati kho idaṁ viññāṇaṁ nāmarūpamhā na paraṁ gacchati. 
Ettāvatā jāyetha vā jīyetha vā mīyetha vā cavetha vā upapajjetha vā, yadidaṁ nāmarūpapaccayā viññāṇaṁ; 
viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ; 
nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ; 
saḷāyatanapaccayā phasso …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
‘Samudayo, samudayo’ti kho me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi ñāṇaṁ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘kimhi nu kho asati, jarāmaraṇaṁ na hoti; 
kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho’ti? 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘jātiyā kho asati, jarāmaraṇaṁ na hoti; 
jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘kimhi nu kho asati jāti na hoti …pe… 
bhavo na hoti … 
upādānaṁ na hoti … 
taṇhā na hoti … 
vedanā na hoti … 
phasso na hoti … 
saḷāyatanaṁ na hoti … 
nāmarūpaṁ na hoti. 
Kissa nirodhā nāmarūpanirodho’ti? 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘viññāṇe kho asati, nāmarūpaṁ na hoti; 
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho’ti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi: 
‘kimhi nu kho asati viññāṇaṁ na hoti; 
kissa nirodhā viññāṇanirodho’ti? 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘nāmarūpe kho asati, viññāṇaṁ na hoti; 
nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho’ti. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, etadahosi—
adhigato kho myāyaṁ maggo bodhāya yadidaṁ—
nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho; 
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho; 
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; 
saḷāyatananirodhā phassanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
‘Nirodho, nirodho’ti kho me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi ñāṇaṁ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. 
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso araññe pavane caramāno passeyya purāṇaṁ maggaṁ purāṇañjasaṁ pubbakehi manussehi anuyātaṁ. 
So tamanugaccheyya. 
Tamanugacchanto passeyya purāṇaṁ nagaraṁ purāṇaṁ rājadhāniṁ pubbakehi manussehi ajjhāvuṭṭhaṁ ārāmasampannaṁ vanasampannaṁ pokkharaṇīsampannaṁ uddhāpavantaṁ ramaṇīyaṁ. 
Atha kho so, bhikkhave, puriso rañño vā rājamahāmattassa vā āroceyya: 
‘yagghe, bhante, jāneyyāsi—ahaṁ addasaṁ araññe pavane caramāno purāṇaṁ maggaṁ purāṇañjasaṁ pubbakehi manussehi anuyātaṁ tamanugacchiṁ. 
Tamanugacchanto addasaṁ purāṇaṁ nagaraṁ purāṇaṁ rājadhāniṁ pubbakehi manussehi ajjhāvuṭṭhaṁ ārāmasampannaṁ vanasampannaṁ pokkharaṇīsampannaṁ uddhāpavantaṁ ramaṇīyaṁ. 
Taṁ, bhante, nagaraṁ māpehī’ti. 
Atha kho so, bhikkhave, rājā vā rājamahāmatto vā taṁ nagaraṁ māpeyya. 
Tadassa nagaraṁ aparena samayena iddhañceva phītañca bāhujaññaṁ ākiṇṇamanussaṁ vuddhivepullappattaṁ. 
Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, addasaṁ purāṇaṁ maggaṁ purāṇañjasaṁ pubbakehi sammāsambuddhehi anuyātaṁ. 
Katamo ca so, bhikkhave, purāṇamaggo purāṇañjaso pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāto? 
Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhi …pe… sammāsamādhi. 
Ayaṁ kho so, bhikkhave, purāṇamaggo purāṇañjaso pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāto, tamanugacchiṁ; 
tamanugacchanto jarāmaraṇaṁ abbhaññāsiṁ; 
jarāmaraṇasamudayaṁ abbhaññāsiṁ; 
jarāmaraṇanirodhaṁ abbhaññāsiṁ; 
jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abbhaññāsiṁ. 
Tamanugacchiṁ; 
tamanugacchanto jātiṁ abbhaññāsiṁ …pe… 
bhavaṁ abbhaññāsiṁ … 
upādānaṁ abbhaññāsiṁ … 
taṇhaṁ abbhaññāsiṁ … 
vedanaṁ abbhaññāsiṁ … 
phassaṁ abbhaññāsiṁ … 
saḷāyatanaṁ abbhaññāsiṁ … 
nāmarūpaṁ abbhaññāsiṁ … 
viññāṇaṁ abbhaññāsiṁ. 
Tamanugacchiṁ; 
tamanugacchanto saṅkhāre abbhaññāsiṁ; 
saṅkhārasamudayaṁ abbhaññāsiṁ; 
saṅkhāranirodhaṁ abbhaññāsiṁ; 
saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ abbhaññāsiṁ. 
Tadabhiññāya ācikkhiṁ bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ. 
Tayidaṁ, bhikkhave, brahmacariyaṁ iddhañceva phītañca vitthārikaṁ bāhujaññaṁ puthubhūtaṁ yāva devamanussehi suppakāsitan”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.66 
7. Mahāvagga 
Sammasasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“sammasatha no tumhe, bhikkhave, antaraṁ sammasan”ti. 
Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“ahaṁ kho, bhante, sammasāmi antaraṁ sammasan”ti. 
“Yathā kathaṁ pana tvaṁ, bhikkhu, sammasasi antaraṁ sammasan”ti? 
Atha kho so bhikkhu byākāsi. 
Yathā so bhikkhu byākāsi na so bhikkhu bhagavato cittaṁ ārādhesi. 
Evaṁ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo; 
yaṁ bhagavā antaraṁ sammasaṁ bhāseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 
“Tenahānanda, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Idha, bhikkhave, bhikkhu sammasamāno sammasati antaraṁ sammasaṁ: 
‘yaṁ kho idaṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ dukkhaṁ loke uppajjati jarāmaraṇaṁ. 
Idaṁ kho dukkhaṁ kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ, kismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hoti, kismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti? 
So sammasamāno evaṁ jānāti: 
‘yaṁ kho idaṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ dukkhaṁ loke uppajjati jarāmaraṇaṁ. 
Idaṁ kho dukkhaṁ upadhinidānaṁ upadhisamudayaṁ upadhijātikaṁ upadhipabhavaṁ, upadhismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hoti, upadhismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti. 
So jarāmaraṇañca pajānāti jarāmaraṇasamudayañca pajānāti jarāmaraṇanirodhañca pajānāti yā ca jarāmaraṇanirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti. 
Tathāpaṭipanno ca hoti anudhammacārī. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jarāmaraṇanirodhāya. 
Athāparaṁ sammasamāno sammasati antaraṁ sammasaṁ: 
‘upadhi panāyaṁ kiṁnidāno kiṁsamudayo kiṁjātiko kiṁpabhavo, kismiṁ sati upadhi hoti, kismiṁ asati upadhi na hotī’ti? 
So sammasamāno evaṁ jānāti: 
‘upadhi taṇhānidāno taṇhāsamudayo taṇhājātiko taṇhāpabhavo, taṇhāya sati upadhi hoti, taṇhāya asati upadhi na hotī’ti. 
So upadhiñca pajānāti upadhisamudayañca pajānāti upadhinirodhañca pajānāti yā ca upadhinirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti. 
Tathāpaṭipanno ca hoti anudhammacārī. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno upadhinirodhāya. 
Athāparaṁ sammasamāno sammasati antaraṁ sammasaṁ: 
‘taṇhā panāyaṁ kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisatī’ti? 
So sammasamāno evaṁ jānāti—
yaṁ kho loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. 
Kiñca loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ? 
Cakkhuṁ loke piyarūpaṁ, sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. 
Sotaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ …pe… 
ghānaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ … 
jivhā loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ … 
kāyo loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ … 
mano loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati ettha nivisamānā nivisati. 
Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ niccato addakkhuṁ sukhato addakkhuṁ attato addakkhuṁ ārogyato addakkhuṁ khemato addakkhuṁ. 
Te taṇhaṁ vaḍḍhesuṁ. 
Ye taṇhaṁ vaḍḍhesuṁ te upadhiṁ vaḍḍhesuṁ. 
Ye upadhiṁ vaḍḍhesuṁ te dukkhaṁ vaḍḍhesuṁ. 
Ye dukkhaṁ vaḍḍhesuṁ te na parimucciṁsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, ‘na parimucciṁsu dukkhasmā’ti vadāmi. 
Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ niccato dakkhissanti sukhato dakkhissanti attato dakkhissanti ārogyato dakkhissanti khemato dakkhissanti. 
Te taṇhaṁ vaḍḍhissanti. 
Ye taṇhaṁ vaḍḍhissanti te upadhiṁ vaḍḍhissanti. 
Ye upadhiṁ vaḍḍhissanti te dukkhaṁ vaḍḍhissanti. 
Ye dukkhaṁ vaḍḍhissanti te na parimuccissanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, ‘na parimuccissanti dukkhasmā’ti vadāmi. 
Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ niccato passanti sukhato passanti attato passanti ārogyato passanti khemato passanti. 
Te taṇhaṁ vaḍḍhenti. 
Ye taṇhaṁ vaḍḍhenti te upadhiṁ vaḍḍhenti. 
Ye upadhiṁ vaḍḍhenti te dukkhaṁ vaḍḍhenti. 
Ye dukkhaṁ vaḍḍhenti te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, ‘na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. 
Seyyathāpi, bhikkhave, āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. 
So ca kho visena saṁsaṭṭho. 
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. 
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: 
‘ayaṁ te, ambho purisa, āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno; 
so ca kho visena saṁsaṭṭho. 
Sace ākaṅkhasi piva. 
Pivato hi kho taṁ chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchasi maraṇamattaṁ vā dukkhan’ti. 
So taṁ āpānīyakaṁsaṁ sahasā appaṭisaṅkhā piveyya, nappaṭinissajjeyya. 
So tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. 
Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ …pe… 
anāgatamaddhānaṁ …pe… 
etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ niccato passanti sukhato passanti attato passanti ārogyato passanti khemato passanti, te taṇhaṁ vaḍḍhenti. 
Ye taṇhaṁ vaḍḍhenti te upadhiṁ vaḍḍhenti. 
Ye upadhiṁ vaḍḍhenti te dukkhaṁ vaḍḍhenti. 
Ye dukkhaṁ vaḍḍhenti te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, ‘na parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. 
Ye ca kho keci, bhikkhave, atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato addakkhuṁ dukkhato addakkhuṁ anattato addakkhuṁ rogato addakkhuṁ bhayato addakkhuṁ, 
te taṇhaṁ pajahiṁsu. 
Ye taṇhaṁ pajahiṁsu te upadhiṁ pajahiṁsu. 
Ye upadhiṁ pajahiṁsu te dukkhaṁ pajahiṁsu. 
Ye dukkhaṁ pajahiṁsu te parimucciṁsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, ‘parimucciṁsu dukkhasmā’ti vadāmi. 
Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato dakkhissanti dukkhato dakkhissanti anattato dakkhissanti rogato dakkhissanti bhayato dakkhissanti, 
te taṇhaṁ pajahissanti. 
Ye taṇhaṁ pajahissanti …pe… 
‘parimuccissanti dukkhasmā’ti vadāmi. 
Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato passanti dukkhato passanti anattato passanti rogato passanti bhayato passanti, 
te taṇhaṁ pajahanti. 
Ye taṇhaṁ pajahanti te upadhiṁ pajahanti. 
Ye upadhiṁ pajahanti te dukkhaṁ pajahanti. 
Ye dukkhaṁ pajahanti te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, ‘parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmi. 
Seyyathāpi, bhikkhave, āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno. 
So ca kho visena saṁsaṭṭho. 
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. 
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ: 
‘ayaṁ te, ambho purisa, āpānīyakaṁso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno 
so ca kho visena saṁsaṭṭho. 
Sace ākaṅkhasi piva. 
Pivato hi kho taṁ chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi; pivitvā ca pana tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchasi maraṇamattaṁ vā dukkhan’ti. 
Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa evamassa: 
‘sakkā kho me ayaṁ surāpipāsitā pānīyena vā vinetuṁ dadhimaṇḍakena vā vinetuṁ bhaṭṭhaloṇikāya vā vinetuṁ loṇasovīrakena vā vinetuṁ, na tvevāhaṁ taṁ piveyyaṁ, yaṁ mama assa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā’ti. 
So taṁ āpānīyakaṁsaṁ paṭisaṅkhā na piveyya, paṭinissajjeyya. 
So tatonidānaṁ na maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ. 
Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato addakkhuṁ dukkhato addakkhuṁ anattato addakkhuṁ rogato addakkhuṁ bhayato addakkhuṁ, 
te taṇhaṁ pajahiṁsu. 
Ye taṇhaṁ pajahiṁsu te upadhiṁ pajahiṁsu. 
Ye upadhiṁ pajahiṁsu te dukkhaṁ pajahiṁsu. 
Ye dukkhaṁ pajahiṁsu te parimucciṁsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, ‘parimucciṁsu dukkhasmā’ti vadāmi. 
Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṁ …pe… 
etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṁ loke piyarūpaṁ sātarūpaṁ taṁ aniccato passanti dukkhato passanti anattato passanti rogato passanti bhayato passanti, 
te taṇhaṁ pajahanti. 
Ye taṇhaṁ pajahanti te upadhiṁ pajahanti. 
Ye upadhiṁ pajahanti te dukkhaṁ pajahanti. 
Ye dukkhaṁ pajahanti te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, ‘parimuccanti dukkhasmā’ti vadāmī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.67 
7. Mahāvagga 
Naḷakalāpīsutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhiko bārāṇasiyaṁ viharanti isipatane migadāye. 
Atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhiko āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 
“kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, sayaṅkataṁ jarāmaraṇaṁ, paraṅkataṁ jarāmaraṇaṁ, sayaṅkatañca paraṅkatañca jarāmaraṇaṁ, udāhu asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ jarāmaraṇan”ti? 
“Na kho, āvuso koṭṭhika, sayaṅkataṁ jarāmaraṇaṁ, na paraṅkataṁ jarāmaraṇaṁ, na sayaṅkatañca paraṅkatañca jarāmaraṇaṁ, nāpi asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ jarāmaraṇaṁ. 
Api ca jātipaccayā jarāmaraṇan”ti. 
“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, sayaṅkatā jāti, paraṅkatā jāti, sayaṅkatā ca paraṅkatā ca jāti, udāhu asayaṅkārā aparaṅkārā adhiccasamuppannā jātī”ti? 
“Na kho, āvuso koṭṭhika, sayaṅkatā jāti, na paraṅkatā jāti, na sayaṅkatā ca paraṅkatā ca jāti, nāpi asayaṅkārā aparaṅkārā adhiccasamuppannā jāti. 
Api ca bhavapaccayā jātī”ti. 
“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, sayaṅkato bhavo …pe… 
sayaṅkataṁ upādānaṁ … 
sayaṅkatā taṇhā … 
sayaṅkatā vedanā … 
sayaṅkato phasso … 
sayaṅkataṁ saḷāyatanaṁ … 
sayaṅkataṁ nāmarūpaṁ, paraṅkataṁ nāmarūpaṁ, sayaṅkatañca paraṅkatañca nāmarūpaṁ, udāhu asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ nāmarūpan”ti? 
“Na kho, āvuso koṭṭhika, sayaṅkataṁ nāmarūpaṁ, na paraṅkataṁ nāmarūpaṁ, na sayaṅkatañca paraṅkatañca nāmarūpaṁ, nāpi asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ, adhiccasamuppannaṁ nāmarūpaṁ. 
Api ca viññāṇapaccayā nāmarūpan”ti. 
“Kiṁ nu kho, āvuso sāriputta, sayaṅkataṁ viññāṇaṁ, paraṅkataṁ viññāṇaṁ, sayaṅkatañca paraṅkatañca viññāṇaṁ, udāhu asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ viññāṇan”ti? 
“Na kho, āvuso koṭṭhika, sayaṅkataṁ viññāṇaṁ, na paraṅkataṁ viññāṇaṁ, na sayaṅkatañca paraṅkatañca viññāṇaṁ, nāpi asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ. 
Api ca nāmarūpapaccayā viññāṇan”ti. 
“Idāneva kho mayaṁ āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ evaṁ ājānāma: 
‘na khvāvuso koṭṭhika, sayaṅkataṁ nāmarūpaṁ, na paraṅkataṁ nāmarūpaṁ, na sayaṅkatañca paraṅkatañca nāmarūpaṁ, nāpi asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ nāmarūpaṁ. 
Api ca viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti. 
Idāneva ca pana mayaṁ āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ evaṁ ājānāma: 
‘na khvāvuso koṭṭhika, sayaṅkataṁ viññāṇaṁ, na paraṅkataṁ viññāṇaṁ, na sayaṅkatañca paraṅkatañca viññāṇaṁ, nāpi asayaṅkāraṁ aparaṅkāraṁ adhiccasamuppannaṁ viññāṇaṁ. 
Api ca nāmarūpapaccayā viññāṇan’ti. 
Yathā kathaṁ panāvuso sāriputta, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo”ti? 
“Tenahāvuso, upamaṁ te karissāmi. 
Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ jānanti. 
Seyyathāpi, āvuso, dve naḷakalāpiyo aññamaññaṁ nissāya tiṭṭheyyuṁ. 
Evameva kho, āvuso, nāmarūpapaccayā viññāṇaṁ; 
viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ; 
nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ; 
saḷāyatanapaccayā phasso …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Tāsañce, āvuso, naḷakalāpīnaṁ ekaṁ ākaḍḍheyya, ekā papateyya; 
aparañce ākaḍḍheyya, aparā papateyya. 
Evameva kho, āvuso, nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho; 
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho; 
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho; 
saḷāyatananirodhā phassanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
“Acchariyaṁ, āvuso sāriputta; 
abbhutaṁ, āvuso sāriputta. 
Yāvasubhāsitañcidaṁ āyasmatā sāriputtena. 
Idañca pana mayaṁ āyasmato sāriputtassa bhāsitaṁ imehi chattiṁsāya vatthūhi anumodāma: 
‘Jarāmaraṇassa ce, āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṁvacanāya. 
Jarāmaraṇassa ce, āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhūti alaṁvacanāya. 
Jarāmaraṇassa ce, āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṁvacanāya. 
Jātiyā ce … 
bhavassa ce … 
upādānassa ce … 
taṇhāya ce … 
vedanāya ce … 
phassassa ce … 
saḷāyatanassa ce … 
nāmarūpassa ce … 
viññāṇassa ce … 
saṅkhārānañce … 
avijjāya ce, āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṁ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṁvacanāya. 
Avijjāya ce, āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhūti alaṁvacanāya. 
Avijjāya ce, āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhūti alaṁvacanāyā’”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.68 
7. Mahāvagga 
Kosambisutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca musilo āyasmā ca paviṭṭho āyasmā ca nārado āyasmā ca ānando kosambiyaṁ viharanti ghositārāme. 
Atha kho āyasmā paviṭṭho āyasmantaṁ musilaṁ etadavoca: 
“aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: 
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti? 
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: 
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti. 
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: 
‘bhavapaccayā jātīti …pe… 
upādānapaccayā bhavoti … 
taṇhāpaccayā upādānanti … 
vedanāpaccayā taṇhāti … 
phassapaccayā vedanāti … 
saḷāyatanapaccayā phassoti … 
nāmarūpapaccayā saḷāyatananti … 
viññāṇapaccayā nāmarūpanti … 
saṅkhārapaccayā viññāṇanti … 
avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti? 
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: 
‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti. 
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: 
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti? 
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: 
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti. 
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: 
‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe… 
upādānanirodhā bhavanirodhoti … 
taṇhānirodhā upādānanirodhoti … 
vedanānirodhā taṇhānirodhoti … 
phassanirodhā vedanānirodhoti … 
saḷāyatananirodhā phassanirodhoti … 
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti … 
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti … 
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti … 
avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti? 
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: 
‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti. 
“Aññatreva, āvuso musila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato musilassa paccattameva ñāṇaṁ: 
‘bhavanirodho nibbānan’”ti? 
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: 
‘bhavanirodho nibbānan’”ti. 
“Tenahāyasmā musilo arahaṁ khīṇāsavo”ti? 
Evaṁ vutte, āyasmā musilo tuṇhī ahosi. 
Atha kho āyasmā nārado āyasmantaṁ paviṭṭhaṁ etadavoca: 
“sādhāvuso paviṭṭha, ahaṁ etaṁ pañhaṁ labheyyaṁ. 
Maṁ etaṁ pañhaṁ puccha. 
Ahaṁ te etaṁ pañhaṁ byākarissāmī”ti. 
“Labhatāyasmā nārado etaṁ pañhaṁ. 
Pucchāmahaṁ āyasmantaṁ nāradaṁ etaṁ pañhaṁ. 
Byākarotu ca me āyasmā nārado etaṁ pañhaṁ. 
Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: 
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti? 
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: 
‘jātipaccayā jarāmaraṇan’”ti. 
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ—
bhavapaccayā jāti …pe… 
avijjāpaccayā saṅkhārā”ti? 
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: 
‘avijjāpaccayā saṅkhārā’”ti. 
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: 
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti? 
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: 
‘jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’”ti. 
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: 
‘bhavanirodhā jātinirodhoti …pe… 
avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti? 
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: 
‘avijjānirodhā saṅkhāranirodho’”ti. 
“Aññatreva, āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva ñāṇaṁ: 
‘bhavanirodho nibbānan’”ti? 
“Aññatreva, āvuso paviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṁ jānāmi ahametaṁ passāmi: 
‘bhavanirodho nibbānan’”ti. 
“Tenahāyasmā nārado arahaṁ khīṇāsavo”ti? 
“‘Bhavanirodho nibbānan’ti kho me, āvuso, yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo. 
Seyyathāpi, āvuso, kantāramagge udapāno, tatra nevassa rajju na udakavārako. 
Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taṁ udapānaṁ olokeyya. 
Tassa ‘udakan’ti hi kho ñāṇaṁ assa, na ca kāyena phusitvā vihareyya. 
Evameva kho, āvuso, ‘bhavanirodho nibbānan’ti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, na camhi arahaṁ khīṇāsavo”ti. 
Evaṁ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṁ paviṭṭhaṁ etadavoca: 
“evaṁvādī tvaṁ, āvuso paviṭṭha, āyasmantaṁ nāradaṁ kiṁ vadesī”ti? 
“Evaṁvādāhaṁ, āvuso ānanda, āyasmantaṁ nāradaṁ na kiñci vadāmi aññatra kalyāṇā aññatra kusalā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.69 
7. Mahāvagga 
Upayantisutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho …pe… 
“mahāsamuddo, bhikkhave, upayanto mahānadiyo upayāpeti, mahānadiyo upayantiyo kunnadiyo upayāpenti, kunnadiyo upayantiyo mahāsobbhe upayāpenti, mahāsobbhā upayantā kusobbhe upayāpenti. 
Evameva kho, bhikkhave, avijjā upayantī saṅkhāre upayāpeti, saṅkhārā upayantā viññāṇaṁ upayāpenti, viññāṇaṁ upayantaṁ nāmarūpaṁ upayāpeti, nāmarūpaṁ upayantaṁ saḷāyatanaṁ upayāpeti, saḷāyatanaṁ upayantaṁ phassaṁ upayāpeti, phasso upayanto vedanaṁ upayāpeti, vedanā upayantī taṇhaṁ upayāpeti, taṇhā upayantī upādānaṁ upayāpeti, upādānaṁ upayantaṁ bhavaṁ upayāpeti, bhavo upayanto jātiṁ upayāpeti, jāti upayantī jarāmaraṇaṁ upayāpeti. 
Mahāsamuddo, bhikkhave, apayanto mahānadiyo apayāpeti, mahānadiyo apayantiyo kunnadiyo apayāpenti, kunnadiyo apayantiyo mahāsobbhe apayāpenti, mahāsobbhā apayantā kusobbhe apayāpenti. 
Evameva kho, bhikkhave, avijjā apayantī saṅkhāre apayāpeti, saṅkhārā apayantā viññāṇaṁ apayāpenti, viññāṇaṁ apayantaṁ nāmarūpaṁ apayāpeti, nāmarūpaṁ apayantaṁ saḷāyatanaṁ apayāpeti, saḷāyatanaṁ apayantaṁ phassaṁ apayāpeti, phasso apayanto vedanaṁ apayāpeti, vedanā apayantī taṇhaṁ apayāpeti, taṇhā apayantī upādānaṁ apayāpeti, upādānaṁ apayantaṁ bhavaṁ apayāpeti, bhavo apayanto jātiṁ apayāpeti, jāti apayantī jarāmaraṇaṁ apayāpetī”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.6 
1. Buddhavagga 
Vessabhūsutta 
“Vessabhussa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa …pe…. 

Saṁyutta Nikāya 12.70 
7. Mahāvagga 
Susimaparibbājakasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Tena kho pana samayena susimo paribbājako rājagahe paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṁ. 
Atha kho susimassa paribbājakassa parisā susimaṁ paribbājakaṁ etadavocuṁ: 
“ehi tvaṁ, āvuso susima, samaṇe gotame brahmacariyaṁ cara. 
Tvaṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā amhe vāceyyāsi. 
Taṁ mayaṁ dhammaṁ pariyāpuṇitvā gihīnaṁ bhāsissāma. 
Evaṁ mayampi sakkatā bhavissāma garukatā mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. 
“Evamāvuso”ti kho susimo paribbājako sakāya parisāya paṭissuṇitvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho susimo paribbājako āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“icchāmahaṁ, āvuso ānanda, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun”ti. 
Atha kho āyasmā ānando susimaṁ paribbājakaṁ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“ayaṁ, bhante, susimo paribbājako evamāha: 
‘icchāmahaṁ, āvuso ānanda, imasmiṁ dhammavinaye brahmacariyaṁ caritun’”ti. 
“Tenahānanda, susimaṁ pabbājethā”ti. 
Alattha kho susimo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. 
Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā hoti: 
“khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyāti pajānāmā”ti. 
Assosi kho āyasmā susimo: 
“sambahulehi kira bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā: 
‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmā”ti. 
Atha kho āyasmā susimo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhi saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā susimo te bhikkhū etadavoca: 
“saccaṁ kirāyasmantehi bhagavato santike aññā byākatā: 
‘khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāmā”ti? 
“Evamāvuso”ti. 
“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhotha—ekopi hutvā bahudhā hotha, bahudhāpi hutvā eko hotha; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamānā gacchatha, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karotha, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchatha, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamatha, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasatha parimajjatha, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattethā”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇātha dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānātha—
sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānātha; 
vītarāgaṁ vā cittaṁ vītarāgaṁ cittanti pajānātha; 
sadosaṁ vā cittaṁ sadosaṁ cittanti pajānātha; 
vītadosaṁ vā cittaṁ vītadosaṁ cittanti pajānātha; 
samohaṁ vā cittaṁ samohaṁ cittanti pajānātha; 
vītamohaṁ vā cittaṁ vītamohaṁ cittanti pajānātha; 
saṅkhittaṁ vā cittaṁ saṅkhittaṁ cittanti pajānātha; 
vikkhittaṁ vā cittaṁ vikkhittaṁ cittanti pajānātha; 
mahaggataṁ vā cittaṁ mahaggataṁ cittanti pajānātha; 
amahaggataṁ vā cittaṁ amahaggataṁ cittanti pajānātha; 
sauttaraṁ vā cittaṁ sauttaraṁ cittanti pajānātha; 
anuttaraṁ vā cittaṁ anuttaraṁ cittanti pajānātha; 
samāhitaṁ vā cittaṁ samāhitaṁ cittanti pajānātha; 
asamāhitaṁ vā cittaṁ asamāhitaṁ cittanti pajānātha; 
vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānātha; 
avimuttaṁ vā cittaṁ avimuttaṁ cittanti pajānāthā”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussaratha, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe: ‘amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ; tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhapaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarathā”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānātha: ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā, ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā’ti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāthā”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Api pana tumhe āyasmanto evaṁ jānantā evaṁ passantā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharathā”ti? 
“No hetaṁ, āvuso”. 
“Ettha dāni āyasmanto idañca veyyākaraṇaṁ imesañca dhammānaṁ asamāpatti; idaṁ no, āvuso, kathan”ti? 
“Paññāvimuttā kho mayaṁ, āvuso susimā”ti. 
“Na khvāhaṁ imassa āyasmantānaṁ saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. 
Sādhu me āyasmanto tathā bhāsantu yathāhaṁ imassa āyasmantānaṁ saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti. 
“Ājāneyyāsi vā tvaṁ, āvuso susima, na vā tvaṁ ājāneyyāsi atha kho paññāvimuttā mayan”ti. 
Atha kho āyasmā susimo uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā susimo yāvatako tehi bhikkhūhi saddhiṁ ahosi kathāsallāpo taṁ sabbaṁ bhagavato ārocesi. 
“Pubbe kho, susima, dhammaṭṭhitiñāṇaṁ, pacchā nibbāne ñāṇan”ti. 
“Na khvāhaṁ, bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājānāmi. 
Sādhu me, bhante, bhagavā tathā bhāsatu yathāhaṁ imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṁ ājāneyyan”ti. 
“Ājāneyyāsi vā tvaṁ, susima, na vā tvaṁ ājāneyyāsi, atha kho dhammaṭṭhitiñāṇaṁ pubbe, pacchā nibbāne ñāṇaṁ. 
Taṁ kiṁ maññasi, susima, 
rūpaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Vedanā niccā vā aniccā vā”ti? 
“Aniccā, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Saññā niccā vā aniccā vā”ti? 
“Aniccā, bhante” …pe… 
“saṅkhārā niccā vā aniccā vā”ti? 
“Aniccā, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Viññāṇaṁ niccaṁ vā aniccaṁ vā”ti? 
“Aniccaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vā taṁ sukhaṁ vā”ti? 
“Dukkhaṁ, bhante”. 
“Yaṁ panāniccaṁ dukkhaṁ vipariṇāmadhammaṁ, kallaṁ nu taṁ samanupassituṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Tasmātiha, susima, yaṁ kiñci rūpaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ rūpaṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā vedanā netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Yā kāci saññā …pe… 
ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Yaṁ kiñci viññāṇaṁ atītānāgatapaccuppannaṁ ajjhattaṁ vā bahiddhā vā oḷārikaṁ vā sukhumaṁ vā hīnaṁ vā paṇītaṁ vā yaṁ dūre santike vā, sabbaṁ viññāṇaṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attāti; evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ. 
Evaṁ passaṁ, susima, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. 
Nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 
‘Jātipaccayā jarāmaraṇan’ti, susima, passasī”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“‘Bhavapaccayā jātī’ti, susima, passasī”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“‘Upādānapaccayā bhavo’ti, susima, passasī”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“‘Taṇhāpaccayā upādānan’ti, susima, passasī”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Vedanāpaccayā taṇhāti … 
phassapaccayā vedanāti … 
saḷāyatanapaccayā phassoti … 
nāmarūpapaccayā saḷāyatananti … 
viññāṇapaccayā nāmarūpanti … 
saṅkhārapaccayā viññāṇanti … 
avijjāpaccayā saṅkhārāti, susima, passasī”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“‘Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti, susima, passasī”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“‘Bhavanirodhā jātinirodho’ti susima, passasī”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Upādānanirodhā bhavanirodhoti … 
taṇhānirodhā upādānanirodhoti … 
vedanānirodhā taṇhānirodhoti … 
phassanirodhā vedanānirodhoti … 
saḷāyatananirodhā phassanirodhoti … 
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti … 
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti … 
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti … 
avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti, susima, passasī”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto anekavihitaṁ iddhividhaṁ paccanubhosi—ekopi hutvā bahudhā hosi, bahudhāpi hutvā eko hosi; āvibhāvaṁ, tirobhāvaṁ, tirokuṭṭaṁ tiropākāraṁ tiropabbataṁ asajjamāno gacchasi, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṁ karosi, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāno gacchasi, seyyathāpi pathaviyaṁ; ākāsepi pallaṅkena kamasi, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṁmahiddhike evaṁmahānubhāve pāṇinā parimasasi parimajjasi, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṁ vattesī”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇasi dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto parasattānaṁ parapuggalānaṁ cetasā ceto paricca pajānāsi—
sarāgaṁ vā cittaṁ sarāgaṁ cittanti pajānāsi …pe… 
vimuttaṁ vā cittaṁ vimuttaṁ cittanti pajānāsī”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarasi, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarasī”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passasi cavamāne …pe… yathākammūpage satte pajānāsī”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Api pana tvaṁ, susima, evaṁ jānanto evaṁ passanto ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā viharasī”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Ettha dāni, susima, idañca veyyākaraṇaṁ imesañca dhammānaṁ asamāpatti, idaṁ no, susima, kathan”ti? 
Atha kho āyasmā susimo bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“accayo maṁ, bhante, accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yvāhaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito. 
Tassa me, bhante, bhagavā accayaṁ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṁ saṁvarāyā”ti. 
“Taggha tvaṁ, susima, accayo accagamā yathābālaṁ yathāmūḷhaṁ yathāakusalaṁ, yo tvaṁ evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito. 
Seyyathāpi, susima, coraṁ āgucāriṁ gahetvā rañño dasseyyuṁ: 
‘ayaṁ te, deva, coro āgucārī, imassa yaṁ icchasi taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. 
Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: 
‘gacchatha, bho, imaṁ purisaṁ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindathā’ti. 
Tamenaṁ rañño purisā daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṁ gāḷhabandhanaṁ bandhitvā khuramuṇḍaṁ karitvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṁ chindeyyuṁ. 
Taṁ kiṁ maññasi, susima, 
api nu so puriso tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyethā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Yaṁ kho so, susima, puriso tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyetha. 
Yā evaṁ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenakassa pabbajjā, ayaṁ tato dukkhavipākatarā ca kaṭukavipākatarā ca, api ca vinipātāya saṁvattati. 
Yato ca kho tvaṁ, susima, accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikarosi taṁ te mayaṁ paṭiggaṇhāma. 
Vuddhi hesā, susima, ariyassa vinaye yo accayaṁ accayato disvā yathādhammaṁ paṭikaroti, āyatiñca saṁvaraṁ āpajjatī”ti. 
Dasamaṁ. 
Mahāvaggo sattamo. 
Tassuddānaṁ 
Dve assutavatā vuttā, 
puttamaṁsena cāparaṁ; 
Atthirāgo ca nagaraṁ, 
sammasaṁ naḷakalāpiyaṁ; 
Kosambī upayanti ca, 
dasamo susimena cāti. 

Saṁyutta Nikāya 12.71 
8. Samaṇabrāhmaṇavagga 
Jarāmaraṇasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho bhagavā …pe… 
“ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ nappajānanti, jarāmaraṇasamudayaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhaṁ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti, 
na me te, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṁ vā brahmaññatthaṁ vā diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. 
Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṁ pajānanti …pe… paṭipadaṁ pajānanti, 
te kho me, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā, te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. 
(Suttanto eko.) 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.72–81 
8. Samaṇabrāhmaṇavagga 
Jātisuttādidasaka 
“Sāvatthiyaṁ viharati. 
Jātiṁ nappajānanti …pe…. 
“Bhavaṁ nappajānanti …pe…. 
“Upādānaṁ nappajānanti …pe…. 
“Taṇhaṁ nappajānanti …pe…. 
“Vedanaṁ nappajānanti …pe…. 
“Phassaṁ nappajānanti …pe…. 
“Saḷāyatanaṁ nappajānanti …pe…. 
“Nāmarūpaṁ nappajānanti …pe…. 
“Viññāṇaṁ nappajānanti …pe…. 
“Saṅkhāre nappajānanti, saṅkhārasamudayaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhaṁ nappajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ nappajānanti …pe… 
pajānanti …pe… 
sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī”ti. 
Ekādasamaṁ. 
Samaṇabrāhmaṇavaggo aṭṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Paccayekādasa vuttā, 
catusaccavibhajjanā; 
Samaṇabrāhmaṇavaggo, 
nidāne bhavati aṭṭhamo. 
vagguddānaṁ 
Buddho āhāro dasabalo, 
Kaḷāro gahapatipañcamo; 
Dukkhavaggo mahāvaggo, 
Aṭṭhamo samaṇabrāhmaṇoti. 

Saṁyutta Nikāya 12.7 
1. Buddhavagga 
Kakusandhasutta 
“Kakusandhassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa …pe…. 

Saṁyutta Nikāya 12.82 
9. Antarapeyyāla 
Satthusutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
“Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇe yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo; 
jarāmaraṇasamudayaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇasamudaye yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo; 
jarāmaraṇanirodhaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo; 
jarāmaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo”ti. 
(Suttanto eko.) 
Paṭhamaṁ. 
(Sabbesaṁ peyyālo evaṁ vitthāretabbo.) 

Saṁyutta Nikāya 12.83–92 
9. Antarapeyyāla 
Dutiyasatthusuttādidasaka 
“Jātiṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. 
“Bhavaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. 
“Upādānaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. 
“Taṇhaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. 
“Vedanaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. 
“Phassaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. 
“Saḷāyatanaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. 
“Nāmarūpaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. 
“Viññāṇaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ …pe…. 
“Saṅkhāre, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ saṅkhāresu yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo; 
saṅkhārasamudayaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ saṅkhārasamudaye yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo; 
saṅkhāranirodhaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ saṅkhāranirodhe yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo; 
saṅkhāranirodhagāminiṁ paṭipadaṁ ajānatā apassatā yathābhūtaṁ saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṁ ñāṇāya satthā pariyesitabbo”ti. 
Ekādasamaṁ. 
(Sabbesaṁ catusaccikaṁ kātabbaṁ.) 

Saṁyutta Nikāya 12.8 
1. Buddhavagga 
Koṇāgamanasutta 
“Koṇāgamanassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa …pe…. 

Saṁyutta Nikāya 12.93–213 
9. Antarapeyyāla 
Sikkhāsuttādipeyyālaekādasaka 
“Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṁ jarāmaraṇe yathābhūtaṁ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. 
“Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… 
“Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… 
“Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… 
“Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… 
“Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… 
“Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… 
“Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… 
“Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… 
“Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… 
“Jarāmaraṇaṁ, bhikkhave, ajānatā …pe… 
yogo karaṇīyo …pe…. 
chando karaṇīyo …pe…. 
ussoḷhī karaṇīyā …pe…. 
appaṭivānī karaṇīyā …pe…. 
ātappaṁ karaṇīyaṁ …pe…. 
vīriyaṁ karaṇīyaṁ …pe…. 
sātaccaṁ karaṇīyaṁ …pe…. 
sati karaṇīyā …pe…. 
sampajaññaṁ karaṇīyaṁ …pe…. 
appamādo karaṇīyo …pe…. 
Antarapeyyālo navamo. 
Tassuddānaṁ 
(Peyyālo. Catusaccikaṁ kātabbaṁ.) 
Satthā sikkhā ca yogo ca, 
chando ussoḷhipañcamī; 
Appaṭivāni yātappaṁ, 
vīriyaṁ sātaccamuccati; 
Sati ca sampajaññañca, 
appamādena dvādasāti. 
Suttantā antarapeyyālā niṭṭhitā. 
Pare te dvādasa honti, 
suttā dvattiṁsa satāni; 
Catusaccena te vuttā, 
peyyālaantaramhi yeti. 
Antarapeyyālesu uddānaṁ samattaṁ. 
Nidānasaṁyuttaṁ samattaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.9 
1. Buddhavagga 
Kassapasutta 
“Kassapassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa …pe….