Tương Ưng Nhân Duyên (Nidāna Saṃyutta)

upāyāsā sambhavanti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa samudayo. 
Katamo ca, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo? 
Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā. 
Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo. 
Sotañca paṭicca sadde ca …pe… 
ghānañca paṭicca gandhe ca … 
jivhañca paṭicca rase ca … 
kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca … 
manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā. 
Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, lokassa atthaṅgamo”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.45 
5. Gahapativagga 
Ñātikasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā ñātike viharati giñjakāvasathe. 
Atha kho bhagavā rahogato paṭisallāno imaṁ dhammapariyāyaṁ abhāsi: 
“Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā, 
vedanāpaccayā taṇhā; 
taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Sotañca paṭicca sadde ca …pe… 
ghānañca paṭicca gandhe ca … 
jivhañca paṭicca rase ca … 
kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca … 
manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā; 
taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā. 
Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Sotañca paṭicca sadde ca …pe… 
manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṁ. Tiṇṇaṁ saṅgati phasso. 
Phassapaccayā vedanā; 
vedanāpaccayā taṇhā. 
Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato upassuti ṭhito hoti. 
Addasā kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ upassuti ṭhitaṁ. 
Disvāna taṁ bhikkhuṁ etadavoca: 
“assosi no tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyan”ti? 
“Evaṁ, bhante”ti. 
“Uggaṇhāhi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ; 
pariyāpuṇāhi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ; 
dhārehi tvaṁ, bhikkhu, imaṁ dhammapariyāyaṁ. 
Atthasaṁhito ayaṁ, bhikkhu, dhammapariyāyo ādibrahmacariyako”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.46 
5. Gahapativagga 
Aññatarabrāhmaṇasutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“Kiṁ nu kho, bho gotama, so karoti so paṭisaṁvedayatī”ti? 
“‘So karoti so paṭisaṁvedayatī’ti kho, brāhmaṇa, ayameko anto”. 
“Kiṁ pana, bho gotama, añño karoti, añño paṭisaṁvedayatī”ti? 
“‘Añño karoti, añño paṭisaṁvedayatī’ti kho, brāhmaṇa, ayaṁ dutiyo anto. 
Ete te, brāhmaṇa, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: 
‘avijjāpaccayā saṅkhārā; 
saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; 
saṅkhāranirodhā …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. 
Evaṁ vutte, so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.47 
5. Gahapativagga 
Jāṇussoṇisutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ …pe… ekamantaṁ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“Kiṁ nu kho, bho gotama, sabbamatthī”ti? 
“‘Sabbamatthī’ti kho, brāhmaṇa, ayameko anto”. 
“Kiṁ pana, bho gotama, sabbaṁ natthī”ti? 
“‘Sabbaṁ natthī’ti kho, brāhmaṇa, ayaṁ dutiyo anto. 
Ete te, brāhmaṇa, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: 
‘avijjāpaccayā saṅkhārā; 
saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; 
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. 
Evaṁ vutte, jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.48 
5. Gahapativagga 
Lokāyatikasutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
Atha kho lokāyatiko brāhmaṇo yena bhagavā …pe… 
ekamantaṁ nisinno kho lokāyatiko brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“Kiṁ nu kho, bho gotama, sabbamatthī”ti? 
“‘Sabbamatthī’ti kho, brāhmaṇa, jeṭṭhametaṁ lokāyataṁ”. 
“Kiṁ pana, bho gotama, sabbaṁ natthī”ti? 
“‘Sabbaṁ natthī’ti kho, brāhmaṇa, dutiyametaṁ lokāyataṁ”. 
“Kiṁ nu kho, bho gotama, sabbamekattan”ti? 
“‘Sabbamekattan’ti kho, brāhmaṇa, tatiyametaṁ lokāyataṁ”. 
“Kiṁ pana, bho gotama, sabbaṁ puthuttan”ti? 
“‘Sabbaṁ puthuttan’ti kho, brāhmaṇa, catutthametaṁ lokāyataṁ. 
Ete te, brāhmaṇa, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṁ deseti: 
‘avijjāpaccayā saṅkhārā; 
saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; 
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’”ti. 
Evaṁ vutte, lokāyatiko brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.49 
5. Gahapativagga 
Ariyasāvakasutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
“Na, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṁ hoti: 
‘kiṁ nu kho—
kismiṁ sati kiṁ hoti, kissuppādā kiṁ uppajjati? 
Kismiṁ sati saṅkhārā honti, kismiṁ sati viññāṇaṁ hoti, kismiṁ sati nāmarūpaṁ hoti, kismiṁ sati saḷāyatanaṁ hoti, kismiṁ sati phasso hoti, kismiṁ sati vedanā hoti, kismiṁ sati taṇhā hoti, kismiṁ sati upādānaṁ hoti, kismiṁ sati bhavo hoti, kismiṁ sati jāti hoti, kismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hotī’ti? 
Atha kho, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti: 
‘imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati. 
Avijjāya sati saṅkhārā honti; 
saṅkhāresu sati viññāṇaṁ hoti; 
viññāṇe sati nāmarūpaṁ hoti; 
nāmarūpe sati saḷāyatanaṁ hoti; 
saḷāyatane sati phasso hoti; 
phasse sati vedanā hoti; 
vedanāya sati taṇhā hoti; 
taṇhāya sati upādānaṁ hoti; 
upādāne sati bhavo hoti; 
bhave sati jāti hoti; 
jātiyā sati jarāmaraṇaṁ hotī’ti. 
So evaṁ pajānāti: 
‘evamayaṁ loko samudayatī’ti. 
Na, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṁ hoti: 
‘kiṁ nu kho—
kismiṁ asati kiṁ na hoti, kissa nirodhā kiṁ nirujjhati? 
Kismiṁ asati saṅkhārā na honti, kismiṁ asati viññāṇaṁ na hoti, kismiṁ asati nāmarūpaṁ na hoti, kismiṁ asati saḷāyatanaṁ na hoti, kismiṁ asati phasso na hoti, kismiṁ asati vedanā na hoti, kismiṁ asati taṇhā na hoti, kismiṁ asati upādānaṁ na hoti, kismiṁ asati bhavo na hoti, kismiṁ asati jāti na hoti, kismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti? 
Atha kho, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti: 
‘imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati. 
Avijjāya asati saṅkhārā na honti; 
saṅkhāresu asati viññāṇaṁ na hoti; 
viññāṇe asati nāmarūpaṁ na hoti; 
nāmarūpe asati saḷāyatanaṁ na hoti …pe… 
bhavo na hoti … 
jāti na hoti … 
jātiyā asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti. 
So evaṁ pajānāti: 
‘evamayaṁ loko nirujjhatī’ti. 
Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ lokassa samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi …pe… 
amatadvāraṁ āhacca tiṭṭhati itipī”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.4 
1. Buddhavagga 
Vipassīsutta 
Sāvatthiyaṁ viharati …pe… 
“vipassissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: 
‘kicchaṁ vatāyaṁ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca. 
Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṁ nappajānāti jarāmaraṇassa. 
Kudāssu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṁ paññāyissati jarāmaraṇassā’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, kiṁpaccayā jarāmaraṇan’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘jātiyā kho sati jarāmaraṇaṁ hoti, jātipaccayā jarāmaraṇan’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho sati jāti hoti, kiṁpaccayā jātī’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘bhave kho sati jāti hoti, bhavapaccayā jātī’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho sati bhavo hoti, kiṁpaccayā bhavo’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘upādāne kho sati bhavo hoti, upādānapaccayā bhavo’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho sati upādānaṁ hoti, kiṁpaccayā upādānan’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘taṇhāya kho sati upādānaṁ hoti, taṇhāpaccayā upādānan’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho sati taṇhā hoti, kiṁpaccayā taṇhā’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘vedanāya kho sati taṇhā hoti, vedanāpaccayā taṇhā’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho sati vedanā hoti, kiṁpaccayā vedanā’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘phasse kho sati vedanā hoti, phassapaccayā vedanā’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho sati phasso hoti, kiṁpaccayā phasso’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘saḷāyatane kho sati phasso hoti, saḷāyatanapaccayā phasso’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho sati saḷāyatanaṁ hoti, kiṁpaccayā saḷāyatanan’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṁ hoti, nāmarūpapaccayā saḷāyatanan’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho sati nāmarūpaṁ hoti, kiṁpaccayā nāmarūpan’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘viññāṇe kho sati nāmarūpaṁ hoti, viññāṇapaccayā nāmarūpan’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho sati viññāṇaṁ hoti, kiṁpaccayā viññāṇan’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘saṅkhāresu kho sati viññāṇaṁ hoti, saṅkhārapaccayā viññāṇan’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho sati saṅkhārā honti, kiṁpaccayā saṅkhārā’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘avijjāya kho sati saṅkhārā honti, avijjāpaccayā saṅkhārā’ti. 
Iti hidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; 
saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
‘Samudayo, samudayo’ti kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṁ na hoti, kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘jātiyā kho asati jarāmaraṇaṁ na hoti, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho asati jāti na hoti, kissa nirodhā jātinirodho’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘bhave kho asati jāti na hoti, bhavanirodhā jātinirodho’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho asati bhavo na hoti, kissa nirodhā bhavanirodho’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘upādāne kho asati bhavo na hoti, upādānanirodhā bhavanirodho’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho asati upādānaṁ na hoti, kissa nirodhā upādānanirodho’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘taṇhāya kho asati upādānaṁ na hoti, taṇhānirodhā upādānanirodho’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho asati taṇhā na hoti, kissa nirodhā taṇhānirodho’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘vedanāya kho asati taṇhā na hoti, vedanānirodhā taṇhānirodho’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho asati vedanā na hoti, kissa nirodhā vedanānirodho’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘phasse kho asati vedanā na hoti, phassanirodhā vedanānirodho’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho asati phasso na hoti, kissa nirodhā phassanirodho’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘saḷāyatane kho asati phasso na hoti, saḷāyatananirodhā phassanirodho’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho asati saḷāyatanaṁ na hoti, kissa nirodhā saḷāyatananirodho’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘nāmarūpe kho asati saḷāyatanaṁ na hoti, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho asati nāmarūpaṁ na hoti, kissa nirodhā nāmarūpanirodho’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘viññāṇe kho asati nāmarūpaṁ na hoti, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho asati viññāṇaṁ na hoti, kissa nirodhā viññāṇanirodho’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘saṅkhāresu kho asati viññāṇaṁ na hoti, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho’ti. 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 
‘kimhi nu kho asati saṅkhārā na honti, kissa nirodhā saṅkhāranirodho’ti? 
Atha kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: 
‘avijjāya kho asati saṅkhārā na honti, avijjānirodhā saṅkhāranirodho’ti. 
Iti hidaṁ avijjānirodhā saṅkhāranirodho; 
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotīti. 
‘Nirodho, nirodho’ti kho, bhikkhave, vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādī”ti. 
Catutthaṁ. 
(Sattannampi buddhānaṁ evaṁ vitthāretabbo.) 

Saṁyutta Nikāya 12.50 
5. Gahapativagga 
Dutiyaariyasāvakasutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
“Na, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṁ hoti: 
‘kiṁ nu kho kismiṁ sati kiṁ hoti, kissuppādā kiṁ uppajjati? 
Kismiṁ sati saṅkhārā honti, kismiṁ sati viññāṇaṁ hoti, kismiṁ sati nāmarūpaṁ hoti, kismiṁ sati saḷāyatanaṁ hoti, kismiṁ sati phasso hoti, kismiṁ sati vedanā hoti, kismiṁ sati taṇhā hoti, kismiṁ sati upādānaṁ hoti, kismiṁ sati bhavo hoti, kismiṁ sati jāti hoti, kismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hotī’ti? 
Atha kho, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti: 
‘imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati. 
Avijjāya sati saṅkhārā honti; 
saṅkhāresu sati viññāṇaṁ hoti; 
viññāṇe sati nāmarūpaṁ hoti; 
nāmarūpe sati saḷāyatanaṁ hoti; 
saḷāyatane sati phasso hoti; 
phasse sati vedanā hoti; 
vedanāya sati taṇhā hoti; 
taṇhāya sati upādānaṁ hoti; 
upādāne sati bhavo hoti; 
bhave sati jāti hoti; 
jātiyā sati jarāmaraṇaṁ hotī’ti. 
So evaṁ pajānāti: 
‘evamayaṁ loko samudayatī’ti. 
Na, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṁ hoti: 
‘kiṁ nu kho kismiṁ asati kiṁ na hoti, kissa nirodhā kiṁ nirujjhati? 
Kismiṁ asati saṅkhārā na honti, kismiṁ asati viññāṇaṁ na hoti, kismiṁ asati nāmarūpaṁ na hoti, kismiṁ asati saḷāyatanaṁ na hoti, kismiṁ asati phasso na hoti, kismiṁ asati vedanā na hoti, kismiṁ asati taṇhā na hoti …pe… 
upādānaṁ … 
bhavo … 
jāti … 
kismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti? 
Atha kho, bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti: 
‘imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati. 
Avijjāya asati saṅkhārā na honti; 
saṅkhāresu asati viññāṇaṁ na hoti; 
viññāṇe asati nāmarūpaṁ na hoti; 
nāmarūpe asati saḷāyatanaṁ na hoti …pe… 
jātiyā asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti. 
So evaṁ pajānāti: 
‘evamayaṁ loko nirujjhatī’ti. 
Yato kho, bhikkhave, ariyasāvako evaṁ lokassa samudayañca atthaṅgamañca yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṁ saddhammaṁ itipi, passati imaṁ saddhammaṁ itipi, sekkhena ñāṇena samannāgato itipi, sekkhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṁ samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṁ āhacca tiṭṭhati itipī”ti. 
Dasamaṁ. 
Gahapativaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Dve pañcaverabhayā vuttā, 
dukkhaṁ loko ca ñātikaṁ; 
Aññataraṁ jāṇussoṇi ca, 
lokāyatikena aṭṭhamaṁ; 
Dve ariyasāvakā vuttā, 
vaggo tena pavuccatīti. 

Saṁyutta Nikāya 12.51 
6. Dukkhavagga 
Parivīmaṁsanasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Kittāvatā nu kho, bhikkhave, bhikkhu parivīmaṁsamāno parivīmaṁseyya sabbaso sammā dukkhakkhayāyā”ti? 
“Bhagavaṁmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṁnettikā bhagavaṁpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṁyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 
“Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Idha, bhikkhave, bhikkhu parivīmaṁsamāno parivīmaṁsati: 
‘yaṁ kho idaṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ dukkhaṁ loke uppajjati jarāmaraṇaṁ; 
idaṁ nu kho dukkhaṁ kiṁnidānaṁ kiṁsamudayaṁ kiṁjātikaṁ kiṁpabhavaṁ? 
Kismiṁ sati jarāmaraṇaṁ hoti, kismiṁ asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti? 
So parivīmaṁsamāno evaṁ pajānāti: 
‘yaṁ kho idaṁ anekavidhaṁ nānappakārakaṁ dukkhaṁ loke uppajjati jarāmaraṇaṁ, idaṁ kho dukkhaṁ jātinidānaṁ jātisamudayaṁ jātijātikaṁ jātippabhavaṁ. 
Jātiyā sati jarāmaraṇaṁ hoti, jātiyā asati jarāmaraṇaṁ na hotī’ti. 
So jarāmaraṇañca pajānāti, jarāmaraṇasamudayañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhañca pajānāti, yā ca jarāmaraṇanirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti, tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī; 
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jarāmaraṇanirodhāya. 
Athāparaṁ parivīmaṁsamāno parivīmaṁsati: 
‘jāti panāyaṁ kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā, kismiṁ sati jāti hoti, kismiṁ asati jāti na hotī’ti? 
So parivīmaṁsamāno evaṁ pajānāti: 
‘jāti bhavanidānā bhavasamudayā bhavajātikā bhavappabhavā; 
bhave sati jāti hoti, bhave asati jāti na hotī’ti. 
So jātiñca pajānāti, jātisamudayañca pajānāti, jātinirodhañca pajānāti, yā ca jātinirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti, tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī; 
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno jātinirodhāya. 
Athāparaṁ parivīmaṁsamāno parivīmaṁsati: 
‘bhavo panāyaṁ kiṁnidāno …pe… 
upādānaṁ panidaṁ kiṁnidānaṁ … 
taṇhā panāyaṁ kiṁnidānā … 
vedanā … 
phasso … 
saḷāyatanaṁ panidaṁ kiṁnidānaṁ … 
nāmarūpaṁ panidaṁ … 
viññāṇaṁ panidaṁ … 
saṅkhārā panime kiṁnidānā kiṁsamudayā kiṁjātikā kiṁpabhavā; 
kismiṁ sati saṅkhārā honti, kismiṁ asati saṅkhārā na hontī’ti? 
So parivīmaṁsamāno evaṁ pajānāti: 
‘saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā; 
avijjāya sati saṅkhārā honti, avijjāya asati saṅkhārā na hontī’ti. 
So saṅkhāre ca pajānāti, saṅkhārasamudayañca pajānāti, saṅkhāranirodhañca pajānāti, yā ca saṅkhāranirodhasāruppagāminī paṭipadā tañca pajānāti, tathā paṭipanno ca hoti anudhammacārī; 
ayaṁ vuccati, bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno saṅkhāranirodhāya. 
Avijjāgato yaṁ, bhikkhave, purisapuggalo puññañce saṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, puññūpagaṁ hoti viññāṇaṁ. 
Apuññañce saṅkhāraṁ abhisaṅkharoti, apuññūpagaṁ hoti viññāṇaṁ. 
Āneñjañce saṅkhāraṁ abhisaṅkharoti āneñjūpagaṁ hoti viññāṇaṁ. 
Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīnā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjuppādā neva puññābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti na apuññābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti na āneñjābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkharoti. 
Anabhisaṅkharonto anabhisañcetayanto na kiñci loke upādiyati; 
anupādiyaṁ na paritassati, aparitassaṁ paccattaññeva parinibbāyati. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānāti. 
So sukhañce vedanaṁ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti. 
Dukkhañce vedanaṁ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti. 
Adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti pajānāti. 
So sukhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati. 
Dukkhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati. 
Adukkhamasukhañce vedanaṁ vedayati, visaṁyutto naṁ vedayati. 
So kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmīti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmīti pajānāti. 
Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissanti, sarīrāni avasissantīti pajānāti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso kumbhakārapākā uṇhaṁ kumbhaṁ uddharitvā same bhūmibhāge paṭisisseyya. 
Tatra yāyaṁ usmā sā tattheva vūpasameyya, kapallāni avasisseyyuṁ. 
Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno kāyapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmīti pajānāti, jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayamāno jīvitapariyantikaṁ vedanaṁ vedayāmīti pajānāti. 
Kāyassa bhedā uddhaṁ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissanti, sarīrāni avasissantīti pajānāti. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
api nu kho khīṇāsavo bhikkhu puññābhisaṅkhāraṁ vā abhisaṅkhareyya apuññābhisaṅkhāraṁ vā abhisaṅkhareyya āneñjābhisaṅkhāraṁ vā abhisaṅkhareyyā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Sabbaso vā pana saṅkhāresu asati, saṅkhāranirodhā api nu kho viññāṇaṁ paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Sabbaso vā pana viññāṇe asati, viññāṇanirodhā api nu kho nāmarūpaṁ paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Sabbaso vā pana nāmarūpe asati, nāmarūpanirodhā api nu kho saḷāyatanaṁ paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Sabbaso vā pana saḷāyatane asati, saḷāyatananirodhā api nu kho phasso paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Sabbaso vā pana phasse asati, phassanirodhā api nu kho vedanā paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Sabbaso vā pana vedanāya asati, vedanānirodhā api nu kho taṇhā paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Sabbaso vā pana taṇhāya asati, taṇhānirodhā api nu kho upādānaṁ paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Sabbaso vā pana upādāne asati, upādānanirodhā api nu kho bhavo paññāyethā”ti. 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Sabbaso vā pana bhave asati, bhavanirodhā api nu kho jāti paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Sabbaso vā pana jātiyā asati, jātinirodhā api nu kho jarāmaraṇaṁ paññāyethā”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Sādhu sādhu, bhikkhave, evametaṁ, bhikkhave, netaṁ aññathā. 
Saddahatha me taṁ, bhikkhave, adhimuccatha, nikkaṅkhā ettha hotha nibbicikicchā. 
Esevanto dukkhassā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.52 
6. Dukkhavagga 
Upādānasutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
“Upādāniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. 
Taṇhāpaccayā upādānaṁ; 
upādānapaccayā bhavo; 
bhavapaccayā jāti; 
jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, dasannaṁ vā kaṭṭhavāhānaṁ vīsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ tiṁsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ cattārīsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ mahāaggikkhandho jaleyya. 
Tatra puriso kālena kālaṁ sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya. 
Evañhi so, bhikkhave, mahāaggikkhandho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ jaleyya. 
Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. 
Taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Upādāniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. 
Taṇhānirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho; 
bhavanirodhā jātinirodho; 
jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, dasannaṁ vā kaṭṭhavāhānaṁ vīsāya vā tiṁsāya vā cattārīsāya vā kaṭṭhavāhānaṁ mahāaggikkhandho jaleyya; 
tatra puriso na kālena kālaṁ sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya, na sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, na sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya. 
Evañhi so, bhikkhave, mahāaggikkhandho purimassa ca upādānassa pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbāyeyya. 
Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati, 
taṇhānirodhā upādānanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.53 
6. Dukkhavagga 
Saṁyojanasutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
“Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. 
Taṇhāpaccayā upādānaṁ; 
upādānapaccayā bhavo; 
bhavapaccayā jāti; 
jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya. 
Tatra puriso kālena kālaṁ telaṁ āsiñceyya vaṭṭiṁ upasaṁhareyya. 
Evañhi so, bhikkhave, telappadīpo tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ jaleyya. 
Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. 
Taṇhāpaccayā upādānaṁ; 
upādānapaccayā bhavo; 
bhavapaccayā jāti; 
jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. 
Taṇhānirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho; 
bhavanirodhā jātinirodho; 
jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya. 
Tatra puriso na kālena kālaṁ telaṁ āsiñceyya na vaṭṭiṁ upasaṁhareyya. 
Evañhi so, bhikkhave, telappadīpo purimassa ca upādānassa pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbāyeyya. 
Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. 
Taṇhānirodhā upādānanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.54 
6. Dukkhavagga 
Dutiyasaṁyojanasutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
“Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya. 
Tatra puriso kālena kālaṁ telaṁ āsiñceyya vaṭṭiṁ upasaṁhareyya. 
Evañhi so, bhikkhave, telappadīpo tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ jaleyya. 
Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. 
Taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya. 
Tatra puriso na kālena kālaṁ telaṁ āsiñceyya na vaṭṭiṁ upasaṁhareyya. 
Evañhi so, bhikkhave, telappadīpo purimassa ca upādānassa pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbāyeyya. 
Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. 
Taṇhānirodhā upādānanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.55 
6. Dukkhavagga 
Mahārukkhasutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
“Upādāniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. 
Taṇhāpaccayā upādānaṁ; 
upādānapaccayā bhavo …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. 
Tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca tiriyaṅgamāni, sabbāni tāni uddhaṁ ojaṁ abhiharanti. 
Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. 
Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. 
Taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Upādāniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. 
Taṇhānirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. 
Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya. 
So taṁ rukkhaṁ mūle chindeyya, mūlaṁ chinditvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya antamaso usīranāḷimattānipi. 
So taṁ rukkhaṁ khaṇḍākhaṇḍikaṁ chindeyya, khaṇḍākhaṇḍikaṁ chinditvā phāleyya, phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya, sakalikaṁ sakalikaṁ karitvā vātātape visoseyya; 
vātātape visosetvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahetvā masiṁ kareyya, masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. 
Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. 
Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. 
Taṇhānirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.56 
6. Dukkhavagga 
Dutiyamahārukkhasutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
“Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. 
Tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca tiriyaṅgamāni, sabbāni tāni uddhaṁ ojaṁ abhiharanti. 
Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. 
Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. 
Taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. 
Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya. 
So taṁ rukkhaṁ mūle chindeyya, mūle chetvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya …pe… 
nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. 
Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. 
Evameva kho, bhikkhave, upādāniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. 
Taṇhānirodhā upādānanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.57 
6. Dukkhavagga 
Taruṇarukkhasutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
“Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. 
Taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, taruṇo rukkho. 
Tassa puriso kālena kālaṁ mūlāni palimajjeyya kālena kālaṁ paṁsuṁ dadeyya, kālena kālaṁ udakaṁ dadeyya. 
Evañhi so, bhikkhave, taruṇo rukkho tadāhāro tadupādāno vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyya. 
Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. 
Taṇhāpaccayā upādānaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. 
Taṇhānirodhā upādānanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, taruṇo rukkho. 
Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya …pe… 
nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. 
Evañhi so, bhikkhave, taruṇo rukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. 
Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. 
Taṇhānirodhā upādānanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.58 
6. Dukkhavagga 
Nāmarūpasutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
“Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato nāmarūpassa avakkanti hoti. 
Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. 
Tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca tiriyaṅgamāni, sabbāni tāni uddhaṁ ojaṁ abhiharanti. 
Evañhi so, bhikkhave, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. 
Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato nāmarūpassa avakkanti hoti …pe…. 
Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato nāmarūpassa avakkanti na hoti. 
Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. 
Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya …pe… 
āyatiṁ anuppādadhammo. 
Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato nāmarūpassa avakkanti na hoti. 
Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.59 
6. Dukkhavagga 
Viññāṇasutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
“Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato viññāṇassa avakkanti hoti. 
Viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. 
Tassa yāni ceva mūlāni …pe… 
evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu assādānupassino viharato viññāṇassa avakkanti hoti …pe…. 
Saṁyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato viññāṇassa avakkanti na hoti. 
Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho. 
Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya …pe… 
āyatiṁ anuppādadhammo. 
Evameva kho, bhikkhave, saṁyojaniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato viññāṇassa avakkanti na hoti. 
Viññāṇassa nirodhā nāmarūpanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.5 
1. Buddhavagga 
Sikhīsutta 
“Sikhissa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa …pe…. 

Saṁyutta Nikāya 12.60 
6. Dukkhavagga 
Nidānasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṁ nāma kurūnaṁ nigamo. 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. 
Yāva gambhīro cāyaṁ, bhante, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca, atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyatī”ti. 
“Mā hevaṁ, ānanda, mā hevaṁ, ānanda. 
Gambhīro cāyaṁ, ānanda, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca. 
Etassa, ānanda, dhammassa ananubodhā appaṭivedhā evamayaṁ pajā tantākulakajātā kulagaṇṭhikajātā muñjapabbajabhūtā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ saṁsāraṁ nātivattati. 
Upādāniyesu, ānanda, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. 
Taṇhāpaccayā upādānaṁ; 
upādānapaccayā bhavo; 
bhavapaccayā jāti; 
jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Seyyathāpi, ānanda, mahārukkho. 
Tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca tiriyaṅgamāni, sabbāni tāni uddhaṁ ojaṁ abhiharanti. 
Evañhi so, ānanda, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṁ dīghamaddhānaṁ tiṭṭheyya. 
Evameva kho, ānanda, upādāniyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati. 
Taṇhāpaccayā upādānaṁ; 
upādānapaccayā bhavo …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Upādāniyesu, ānanda, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. 
Taṇhānirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Seyyathāpi, ānanda, mahārukkho. 
Atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṁ ādāya. 
So taṁ rukkhaṁ mūle chindeyya, mūle chetvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya antamaso usīranāḷimattānipi. 
So taṁ rukkhaṁ khaṇḍākhaṇḍikaṁ chindeyya. 
Khaṇḍākhaṇḍikaṁ chinditvā phāleyya; 
phāletvā sakalikaṁ sakalikaṁ kareyya, sakalikaṁ sakalikaṁ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahetvā masiṁ kareyya, masiṁ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya, nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. 
Evañhi so, ānanda, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṁ anuppādadhammo. 
Evameva kho, ānanda, upādāniyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati. 
Taṇhānirodhā upādānanirodho; 
upādānanirodhā bhavanirodho; 
bhavanirodhā jātinirodho; 
jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
Dasamaṁ. 
Dukkhavaggo chaṭṭho. 
Tassuddānaṁ 
Parivīmaṁsanupādānaṁ, 
dve ca saṁyojanāni ca; 
Mahārukkhena dve vuttā, 
taruṇena ca sattamaṁ; 
Nāmarūpañca viññāṇaṁ, 
nidānena ca te dasāti. 

Saṁyutta Nikāya 12.61 
7. Mahāvagga 
Assutavāsutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme … 
“assutavā, bhikkhave, puthujjano imasmiṁ cātumahābhūtikasmiṁ kāyasmiṁ nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. 
Taṁ kissa hetu? 
Dissati, bhikkhave, imassa cātumahābhūtikassa kāyassa ācayopi apacayopi ādānampi nikkhepanampi. 
Tasmā tatrāssutavā puthujjano nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. 
Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ. 
Taṁ kissa hetu? 
Dīgharattañhetaṁ, bhikkhave, assutavato puthujjanassa ajjhositaṁ mamāyitaṁ parāmaṭṭhaṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. 
Tasmā tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ. 
Varaṁ, bhikkhave, assutavā puthujjano imaṁ cātumahābhūtikaṁ kāyaṁ attato upagaccheyya, na tveva cittaṁ. 
Taṁ kissa hetu? 
Dissatāyaṁ, bhikkhave, cātumahābhūtiko kāyo ekampi vassaṁ tiṭṭhamāno dvepi vassāni tiṭṭhamāno tīṇipi vassāni tiṭṭhamāno cattāripi vassāni tiṭṭhamāno pañcapi vassāni tiṭṭhamāno dasapi vassāni tiṭṭhamāno vīsatipi vassāni tiṭṭhamāno tiṁsampi vassāni tiṭṭhamāno cattārīsampi vassāni tiṭṭhamāno paññāsampi vassāni tiṭṭhamāno vassasatampi tiṭṭhamāno, bhiyyopi tiṭṭhamāno. 
Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, taṁ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṁ nirujjhati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, makkaṭo araññe pavane caramāno sākhaṁ gaṇhati, taṁ muñcitvā aññaṁ gaṇhati, taṁ muñcitvā aññaṁ gaṇhati; 
evameva kho, bhikkhave, yamidaṁ vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, taṁ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṁ nirujjhati. 
Tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṁyeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti: 
‘iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; 
imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati—
yadidaṁ avijjāpaccayā saṅkhārā; 
saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho; 
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho …pe… 
evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’ti. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati; 
nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.62 
7. Mahāvagga 
Dutiyaassutavāsutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
“Assutavā, bhikkhave, puthujjano imasmiṁ cātumahābhūtikasmiṁ kāyasmiṁ nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. 
Taṁ kissa hetu? 
Dissati, bhikkhave, imassa cātumahābhūtikassa kāyassa ācayopi apacayopi ādānampi nikkhepanampi. 
Tasmā tatrāssutavā puthujjano nibbindeyyapi virajjeyyapi vimucceyyapi. 
Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ. 
Taṁ kissa hetu? 
Dīgharattañhetaṁ, bhikkhave, assutavato puthujjanassa ajjhositaṁ mamāyitaṁ parāmaṭṭhaṁ: 
‘etaṁ mama, esohamasmi, eso me attā’ti. 
Tasmā tatrāssutavā puthujjano nālaṁ nibbindituṁ nālaṁ virajjituṁ nālaṁ vimuccituṁ. 
Varaṁ, bhikkhave, assutavā puthujjano imaṁ cātumahābhūtikaṁ kāyaṁ attato upagaccheyya, na tveva cittaṁ. 
Taṁ kissa hetu? 
Dissatāyaṁ, bhikkhave, cātumahābhūtiko kāyo ekampi vassaṁ tiṭṭhamāno dvepi vassāni tiṭṭhamāno tīṇipi vassāni tiṭṭhamāno cattāripi vassāni tiṭṭhamāno pañcapi vassāni tiṭṭhamāno dasapi vassāni tiṭṭhamāno vīsatipi vassāni tiṭṭhamāno tiṁsampi vassāni tiṭṭhamāno cattārīsampi vassāni tiṭṭhamāno paññāsampi vassāni tiṭṭhamāno vassasatampi tiṭṭhamāno, bhiyyopi tiṭṭhamāno. 
Yañca kho etaṁ, bhikkhave, vuccati cittaṁ itipi, mano itipi, viññāṇaṁ itipi, taṁ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṁ nirujjhati. 
Tatra, bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṁyeva sādhukaṁ yoniso manasi karoti: 
‘iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati; 
imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhatī’ti. 
Sukhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati sukhavedanā. 
Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati. 
Dukkhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati dukkhavedanā. 
Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ dukkhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā dukkhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati. 
Adukkhamasukhavedaniyaṁ, bhikkhave, phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhavedanā. 
Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati. 
Seyyathāpi, bhikkhave, dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ saṅghaṭṭanasamodhānā usmā jāyati tejo abhinibbattati. Tesaṁyeva dvinnaṁ kaṭṭhānaṁ nānākatavinibbhogā yā tajjā usmā sā nirujjhati sā vūpasammati; 
evameva kho, bhikkhave, sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati sukhavedanā. 
Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ sukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā sukhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati …pe… 
dukkhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca … 
adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppajjati adukkhamasukhavedanā. 
Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṁ tajjaṁ vedayitaṁ adukkhamasukhavedaniyaṁ phassaṁ paṭicca uppannā adukkhamasukhavedanā sā nirujjhati sā vūpasammati. 
Evaṁ passaṁ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako phassepi nibbindati, vedanāyapi nibbindati, saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati; 
nibbindaṁ virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ vimuttamiti ñāṇaṁ hoti. 
‘Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā’ti pajānātī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.63 
7. Mahāvagga 
Puttamaṁsasutta 
Sāvatthiyaṁ … 
“cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. 
Katame cattāro? 
Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. 
Kathañca, bhikkhave, kabaḷīkāro āhāro daṭṭhabbo? 
Seyyathāpi, bhikkhave, dve jāyampatikā parittaṁ sambalaṁ ādāya kantāramaggaṁ paṭipajjeyyuṁ. 
Tesamassa ekaputtako piyo manāpo. 
Atha kho tesaṁ, bhikkhave, dvinnaṁ jāyampatikānaṁ kantāragatānaṁ yā parittā sambalamattā, sā parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya. 
Siyā ca nesaṁ kantārāvaseso anatiṇṇo. 
Atha kho tesaṁ, bhikkhave, dvinnaṁ jāyampatikānaṁ evamassa: 
‘amhākaṁ kho yā parittā sambalamattā sā parikkhīṇā pariyādiṇṇā. 
Atthi cāyaṁ kantārāvaseso anittiṇṇo. 
Yannūna mayaṁ imaṁ ekaputtakaṁ piyaṁ manāpaṁ vadhitvā vallūrañca soṇḍikañca karitvā puttamaṁsāni khādantā evaṁ taṁ kantārāvasesaṁ nitthareyyāma, mā sabbeva tayo vinassimhā’ti. 
Atha kho te, bhikkhave, dve jāyampatikā taṁ ekaputtakaṁ piyaṁ manāpaṁ vadhitvā vallūrañca soṇḍikañca karitvā puttamaṁsāni khādantā evaṁ taṁ kantārāvasesaṁ nitthareyyuṁ. 
Te puttamaṁsāni ceva khādeyyuṁ, ure ca paṭipiseyyuṁ: 
‘kahaṁ, ekaputtaka, kahaṁ, ekaputtakā’ti. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
api nu te davāya vā āhāraṁ āhāreyyuṁ, madāya vā āhāraṁ āhāreyyuṁ, maṇḍanāya vā āhāraṁ āhāreyyuṁ, vibhūsanāya vā āhāraṁ āhāreyyun”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Nanu te, bhikkhave, yāvadeva kantārassa nittharaṇatthāya āhāraṁ āhāreyyun”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“‘Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, kabaḷīkāro āhāro daṭṭhabbo’ti vadāmi. 
Kabaḷīkāre, bhikkhave, āhāre pariññāte pañca kāmaguṇiko rāgo pariññāto hoti. 
Pañca kāmaguṇike rāge pariññāte natthi taṁ saṁyojanaṁ yena saṁyojanena saṁyutto ariyasāvako puna imaṁ lokaṁ āgaccheyya. 
Kathañca, bhikkhave, phassāhāro daṭṭhabbo? 
Seyyathāpi, bhikkhave, gāvī niccammā kuṭṭañce nissāya tiṭṭheyya. Ye kuṭṭanissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. 
Rukkhañce nissāya tiṭṭheyya, ye rukkhanissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. 
Udakañce nissāya tiṭṭheyya, ye udakanissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. 
Ākāsañce nissāya tiṭṭheyya, ye ākāsanissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. 
Yaṁ yadeva hi sā, bhikkhave, gāvī niccammā nissāya tiṭṭheyya, ye tannissitā pāṇā te naṁ khādeyyuṁ. 
Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, ‘phassāhāro daṭṭhabbo’ti vadāmi. 
Phasse, bhikkhave, āhāre pariññāte tisso vedanā pariññātā honti. 
Tīsu vedanāsu pariññātāsu ariyasāvakassa natthi kiñci uttarikaraṇīyanti vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, manosañcetanāhāro daṭṭhabbo? 
Seyyathāpi, bhikkhave, aṅgārakāsu sādhikaporisā puṇṇā aṅgārānaṁ vītaccikānaṁ vītadhūmānaṁ. 
Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikūlo. 
Tamenaṁ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā taṁ aṅgārakāsuṁ upakaḍḍheyyuṁ. 
Atha kho, bhikkhave, tassa purisassa ārakāvassa cetanā ārakā patthanā ārakā paṇidhi. 
Taṁ kissa hetu? 
Evañhi, bhikkhave, tassa purisassa hoti: 
‘imañcāhaṁ aṅgārakāsuṁ papatissāmi, tatonidānaṁ maraṇaṁ vā nigacchāmi maraṇamattaṁ vā dukkhan’ti. 
Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, ‘manosañcetanāhāro daṭṭhabbo’ti vadāmi. 
Manosañcetanāya, bhikkhave, āhāre pariññāte tisso taṇhā pariññātā honti. 
Tīsu taṇhāsu pariññātāsu ariyasāvakassa natthi kiñci uttarikaraṇīyanti vadāmi. 
Kathañca, bhikkhave, viññāṇāhāro daṭṭhabbo? 
Seyyathāpi, bhikkhave, coraṁ āgucāriṁ gahetvā rañño dasseyyuṁ: 
‘ayaṁ te, deva, coro āgucārī, imassa yaṁ icchasi taṁ daṇḍaṁ paṇehī’ti. 
Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: 
‘gacchatha, bho, imaṁ purisaṁ pubbaṇhasamayaṁ sattisatena hanathā’ti. 
Tamenaṁ pubbaṇhasamayaṁ sattisatena haneyyuṁ. 
Atha rājā majjhanhikasamayaṁ evaṁ vadeyya: 
‘ambho, kathaṁ so puriso’ti? 
‘Tatheva, deva, jīvatī’ti. 
Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: 
‘gacchatha, bho, taṁ purisaṁ majjhanhikasamayaṁ sattisatena hanathā’ti. 
Tamenaṁ majjhanhikasamayaṁ sattisatena haneyyuṁ. 
Atha rājā sāyanhasamayaṁ evaṁ vadeyya: 
‘ambho, kathaṁ so puriso’ti? 
‘Tatheva, deva, jīvatī’ti. 
Tamenaṁ rājā evaṁ vadeyya: 
‘gacchatha, bho, taṁ purisaṁ sāyanhasamayaṁ sattisatena hanathā’ti. 
Tamenaṁ sāyanhasamayaṁ sattisatena haneyyuṁ. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
api nu so puriso divasaṁ tīhi sattisatehi haññamāno tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyethā”ti? 
“Ekissāpi, bhante, sattiyā haññamāno tatonidānaṁ dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyetha; 
ko pana vādo tīhi sattisatehi haññamāno”ti. 
“Evameva khvāhaṁ, bhikkhave, viññāṇāhāro daṭṭhabboti vadāmi. 
Viññāṇe, bhikkhave, āhāre pariññāte nāmarūpaṁ pariññātaṁ hoti, nāmarūpe pariññāte ariyasāvakassa natthi kiñci uttarikaraṇīyanti vadāmī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 12.64 
7. Mahāvagga 
Atthirāgasutta 
Sāvatthiyaṁ viharati. 
“Cattārome, bhikkhave, āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. 
Katame cattāro? 
Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṁ catutthaṁ. 
Ime kho, bhikkhave, cattāro āhārā bhūtānaṁ vā sattānaṁ ṭhitiyā sambhavesīnaṁ vā anuggahāya. 
Kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. 
Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. 
Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. 
Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. 
Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. 
Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ saupāyāsanti vadāmi. 
Phasse ce, bhikkhave, āhāre …pe… 
manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre … 
viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. 
Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. 
Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. 
Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. 
Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. 
Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ saupāyāsanti vadāmi. 
Seyyathāpi, bhikkhave, rajako vā cittakārako vā sati rajanāya vā lākhāya vā haliddiyā vā nīliyā vā mañjiṭṭhāya vā suparimaṭṭhe vā phalake bhittiyā vā dussapaṭṭe vā itthirūpaṁ vā purisarūpaṁ vā abhinimmineyya sabbaṅgapaccaṅgaṁ; 
evameva kho, bhikkhave, kabaḷīkāre ce āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. 
Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. 
Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. 
Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. 
Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. 
Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ saupāyāsanti vadāmi. 
Phasse ce, bhikkhave, āhāre …pe… 
manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre … 
viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. 
Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. 
Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. 
Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. 
Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. 
Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ saupāyāsanti vadāmi. 
Kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ avirūḷhaṁ. 
Yattha appatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. 
Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhār