Hướng Dẫn (Nettippakaraṇa)

ā samāpatti? 
Saññāsamāpatti asaññāsamāpatti, nevasaññānāsaññāsamāpatti. 
Vibhūtasaññāsamāpatti nirodhasamāpattīti. 
Ayaṁ vemattatā. 
“Jhāyī”ti ekattatā. 
Tattha katamo jhāyī? 
Atthi sekkho jhāyī, atthi asekkho jhāyī, nevasekkhanāsekkho jhāyī, ājāniyo jhāyī, assakhaluṅko jhāyī, diṭṭhuttaro jhāyī, taṇhuttaro jhāyī, paññuttaro jhāyī. 
Ayaṁ vemattatā. 
“Samādhī”ti ekattatā. 
Tattha katamo samādhi? 
Saraṇo samādhi, araṇo samādhi, savero samādhi, avero samādhi, sabyāpajjo samādhi, abyāpajjo samādhi, sappītiko samādhi, nippītiko samādhi, sāmiso samādhi, nirāmiso samādhi, sasaṅkhāro samādhi, asaṅkhāro samādhi, ekaṁsabhāvito samādhi, ubhayaṁsabhāvito samādhi, ubhayato bhāvitabhāvano samādhi, savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhi, hānabhāgiyo samādhi, ṭhitibhāgiyo samādhi, visesabhāgiyo samādhi, nibbedhabhāgiyo samādhi, lokiyo samādhi, lokuttaro samādhi, micchāsamādhi, sammāsamādhi. 
Ayaṁ vemattatā. 
“Paṭipadā”ti ekattatā. 
Tattha katamā paṭipadā? 
Āgāḷhapaṭipadā, nijjhāmapaṭipadā, majjhimapaṭipadā, akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, samā paṭipadā, damā paṭipadā, dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññāti. 
Ayaṁ vemattatā. 
“Kāyo”ti ekattatā. 
Tattha katamo kāyo? 
Nāmakāyo rūpakāyo ca. 
Tattha katamo rūpakāyo? 
Kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttaṁ matthaluṅganti—
ayaṁ rūpakāyo. 
Nāmakāyo nāma vedanā saññā cetanā cittaṁ phasso manasikāroti—
ayaṁ nāmakāyoti. 
Ayaṁ vemattatā. 
Evaṁ yo dhammo yassa dhammassa samānabhāvo, so dhammo tassa dhammassa ekattatāya ekī bhavati. 
Yena yena vā pana vilakkhaṇo, tena tena vemattaṁ gacchati. 
Evaṁ sutte vā veyyākaraṇe vā gāthāyaṁ vā pucchitena vīmaṁsayitabbaṁ, kiṁ ekattatāya pucchati, udāhu vemattatāyāti. 
Yadi ekattatāya pucchitaṁ, ekattatāya visajjayitabbaṁ. 
Yadi vemattatāya pucchitaṁ, vemattatāya visajjayitabbaṁ. 
Yadi sattādhiṭṭhānena pucchitaṁ, sattādhiṭṭhānena visajjayitabbaṁ. 
Yadi dhammādhiṭṭhānena pucchitaṁ, dhammādhiṭṭhānena visajjayitabbaṁ. 
Yathā yathā vā pana pucchitaṁ tathā tathā visajjayitabbaṁ. 
Tenāha āyasmā mahākaccāyano “ekattatāya dhammā”ti. 
Niyutto adhiṭṭhāno hāro. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Vibhaṅga 15 
Parikkhārahāravibhaṅga 
Tattha katamo parikkhāro hāro? 
“Ye dhammā yaṁ dhammaṁ janayantī”ti. 
Yo dhammo yaṁ dhammaṁ janayati, tassa so parikkhāro. 
Kiṁlakkhaṇo parikkhāro? 
Janakalakkhaṇo parikkhāro. 
Dve dhammā janayanti hetu ca paccayo ca. 
Tattha kiṁlakkhaṇo hetu, kiṁlakkhaṇo paccayo? 
Asādhāraṇalakkhaṇo hetu, sādhāraṇalakkhaṇo paccayo. 
Yathā kiṁ bhave? 
Yathā aṅkurassa nibbattiyā bījaṁ asādhāraṇaṁ, pathavī āpo ca sādhāraṇā. 
Aṅkurassa hi pathavī āpo ca paccayo sabhāvo hetu. 
Yathā vā pana ghaṭe duddhaṁ pakkhittaṁ dadhi bhavati, na catthi ekakālasamavadhānaṁ duddhassa ca dadhissa ca. 
Evamevaṁ natthi ekakālasamavadhānaṁ hetussa ca paccayassa ca. 
Ayañhi saṁsāro sahetu sappaccayo nibbatto. 
Vuttaṁ hi avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, evaṁ sabbo paṭiccasamuppādo. 
Iti avijjā avijjāya hetu ayoniso manasikāro paccayo. 
Purimikā avijjā pacchimikāya avijjāya hetu. 
Tattha purimikā avijjā avijjānusayo pacchimikā avijjā avijjāpariyuṭṭhānaṁ, purimiko avijjānusayo pacchimikassa avijjāpariyuṭṭhānassa hetubhūto paribrūhanāya, bījaṅkuro viya samanantarahetutāya. 
Yaṁ pana yattha phalaṁ nibbattati, idamassa paramparahetutāya hetubhūtaṁ. 
Duvidho hi hetu samanantarahetu paramparahetu ca, evaṁ avijjāyapi duvidho hetu samanantarahetu paramparahetu ca. 
Yathā vā pana thālakañca vaṭṭi ca telañca padīpassa paccayabhūtaṁ na sabhāvahetu, na hi sakkā thālakañca vaṭṭiñca telañca anaggikaṁ dīpetuṁ padīpassa paccayabhūtaṁ. 
Padīpo viya sabhāvo hetu hoti. 
Iti sabhāvo hetu, parabhāvo paccayo. 
Ajjhattiko hetu, bāhiro paccayo. 
Janako hetu, pariggāhako paccayo. 
Asādhāraṇo hetu, sādhāraṇo paccayo. 
Avupacchedattho santati attho, nibbatti attho phalattho, paṭisandhi attho punabbhavattho, palibodhattho pariyuṭṭhānattho, asamugghātattho anusayattho, asampaṭivedhattho avijjattho, apariññātattho viññāṇassa bījattho. 
Yattha avupacchedo tattha santati, yattha santati tattha nibbatti, yattha nibbatti tattha phalaṁ, yattha phalaṁ tattha paṭisandhi, yattha paṭisandhi tattha punabbhavo, yattha punabbhavo tattha palibodho, yattha palibodho tattha pariyuṭṭhānaṁ, yattha pariyuṭṭhānaṁ tattha asamugghāto. 
Yattha asamugghāto tattha anusayo, yattha anusayo tattha asampaṭivedho, yattha asampaṭivedho tattha avijjā, yattha avijjā tattha sāsavaṁ viññāṇaṁ apariññātaṁ, yattha sāsavaṁ viññāṇaṁ apariññātaṁ tattha bījattho. 
Sīlakkhandho samādhikkhandhassa paccayo, samādhikkhandho paññākkhandhassa paccayo, paññākkhandho vimuttikkhandhassa paccayo, vimuttikkhandho vimuttiñāṇadassanakkhandhassa paccayo. 
Titthaññutā pītaññutāya paccayo, pītaññutā pattaññutāya paccayo, pattaññutā attaññutāya paccayo. 
Yathā vā pana cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ. 
Tattha cakkhu ādhipateyyapaccayatāya paccayo, rūpā ārammaṇapaccayatāya paccayo. 
Āloko sannissayatāya paccayo, manasikāro sabhāvo hetu. 
Saṅkhārā viññāṇassa paccayo, sabhāvo hetu. 
Viññāṇaṁ nāmarūpassa paccayo, sabhāvo hetu. 
Nāmarūpaṁ saḷāyatanassa paccayo, sabhāvo hetu. 
Saḷāyatanaṁ phassassa paccayo, sabhāvo hetu. 
Phasso vedanāya paccayo, sabhāvo hetu. 
Vedanā taṇhāya paccayo, sabhāvo hetu. 
Taṇhā upādānassa paccayo, sabhāvo hetu. 
Upādānaṁ bhavassa paccayo, sabhāvo hetu. 
Bhavo jātiyā paccayo, sabhāvo hetu. 
Jāti jarāmaraṇassa paccayo, sabhāvo hetu. 
Jarāmaraṇaṁ sokassa paccayo, sabhāvo hetu. 
Soko paridevassa paccayo, sabhāvo hetu. 
Paridevo dukkhassa paccayo, sabhāvo hetu. 
Dukkhaṁ domanassassa paccayo, sabhāvo hetu. 
Domanassaṁ upāyāsassa paccayo, sabhāvo hetu. 
Evaṁ yo koci upanissayo sabbo so parikkhāro. 
Tenāha āyasmā mahākaccāyano “ye dhammā yaṁ dhammaṁ janayantī”ti. 
Niyutto parikkhāro hāro. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Vibhaṅga 16 
Samāropanahāravibhaṅga 
Tattha katamo samāropano hāro? 
“Ye dhammā yaṁmūlā, ye cekatthā pakāsitā muninā”ti. 
Ekasmiṁ padaṭṭhāne yattakāni padaṭṭhānāni otaranti, sabbāni tāni samāropayitabbāni. 
Yathā āvaṭṭe hāre bahukāni padaṭṭhānāni otarantīti. 
Tattha samāropanā catubbidhā padaṭṭhānaṁ, vevacanaṁ, bhāvanā, pahānamiti. 
Tattha katamā padaṭṭhānena samāropanā? 
“Sabbapāpassa akaraṇaṁ, 
kusalassa upasampadā; 
Sacittapariyodāpanaṁ, 
etaṁ buddhāna sāsanan”ti. 
Tassa kiṁ padaṭṭhānaṁ? 
Tīṇi sucaritāni—
kāyasucaritaṁ vacīsucaritaṁ manosucaritaṁ—
idaṁ padaṭṭhānaṁ; 
tattha yaṁ kāyikañca vācasikañca sucaritaṁ, ayaṁ sīlakkhandho. 
Manosucarite yā anabhijjhā abyāpādo ca, ayaṁ samādhikkhandho. 
Yā sammādiṭṭhi, ayaṁ paññākkhandho. 
Idaṁ padaṭṭhānaṁ, tattha sīlakkhandho ca samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho vipassanā. 
Idaṁ padaṭṭhānaṁ, tattha samathassa phalaṁ rāgavirāgā cetovimutti, vipassanāya phalaṁ avijjāvirāgā paññāvimutti. 
Idaṁ padaṭṭhānaṁ. 
Vanaṁ vanathassa padaṭṭhānaṁ. 
Kiñca vanaṁ? 
Ko ca vanatho? 
Vanaṁ nāma pañca kāmaguṇā, taṇhā vanatho. 
Idaṁ padaṭṭhānaṁ. 
Vanaṁ nāma nimittaggāho “itthī”ti vā “puriso”ti vā. 
Vanatho nāma tesaṁ tesaṁ aṅgapaccaṅgānaṁ anubyañjanaggāho “aho cakkhu, aho sotaṁ, aho ghānaṁ, aho jivhā, aho kāyo” iti. 
Idaṁ padaṭṭhānaṁ. 
Vanaṁ nāma cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni apariññātāni. 
Yaṁ tadubhayaṁ paṭicca uppajjati saṁyojanaṁ, ayaṁ vanatho. 
Idaṁ padaṭṭhānaṁ. 
Vanaṁ nāma anusayo. 
Vanatho nāma pariyuṭṭhānaṁ. 
Idaṁ padaṭṭhānaṁ. 
Tenāha bhagavā “chetvā vanañca vanathañcā”ti. 
Ayaṁ padaṭṭhānena samāropanā. 
Tattha katamā vevacanena samāropanā? 
Rāgavirāgā cetovimutti sekkhaphalaṁ; 
avijjāvirāgā paññāvimutti asekkhaphalaṁ. 
Idaṁ vevacanaṁ. 
Rāgavirāgā cetovimutti anāgāmiphalaṁ; 
avijjāvirāgā paññāvimutti aggaphalaṁ arahattaṁ. 
Idaṁ vevacanaṁ. 
Rāgavirāgā cetovimutti kāmadhātusamatikkamanaṁ; 
avijjāvirāgā paññāvimutti tedhātusamatikkamanaṁ. 
Idaṁ vevacanaṁ. 
Paññindriyaṁ, paññābalaṁ, adhipaññāsikkhā, paññākkhandho, dhammavicayasambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo, ñāṇaṁ, sammādiṭṭhi, tīraṇā, santīraṇā, hirī, vipassanā, dhamme ñāṇaṁ, sabbaṁ, idaṁ vevacanaṁ. 
Ayaṁ vevacanena samāropanā. 
Tattha katamā bhāvanāya samāropanā? 
Yathāha bhagavā “tasmātiha tvaṁ bhikkhu kāye kāyānupassī viharāhi, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṁ”. 
Ātāpīti vīriyindriyaṁ. 
Sampajānoti paññindriyaṁ. 
Satimāti satindriyaṁ. 
Vineyya loke abhijjhādomanassanti samādhindriyaṁ. 
Evaṁ kāye kāyānupassino viharato cattāro satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 
Kena kāraṇena? 
Ekalakkhaṇattā catunnaṁ indriyānaṁ. 
Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu cattāro sammappadhānā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 
Catūsu sammappadhānesu bhāviyamānesu cattāro iddhipādā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 
Catūsu iddhipādesu bhāviyamānesu pañcindriyāni bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 
Evaṁ sabbe. 
Kena kāraṇena? 
Sabbe hi bodhaṅgamā dhammā bodhipakkhiyā niyyānikalakkhaṇena ekalakkhaṇā, te ekalakkhaṇattā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 
Ayaṁ bhāvanāya samāropanā. 
Tattha katamā pahānena samāropanā? 
Kāye kāyānupassī viharanto “asubhe subhan”ti vipallāsaṁ pajahati, kabaḷīkāro cassa āhāro pariññaṁ gacchati, kāmupādānena ca anupādāno bhavati, kāmayogena ca visaṁyutto bhavati, abhijjhākāyaganthena ca vippayujjati, kāmāsavena ca anāsavo bhavati, kāmoghañca uttiṇṇo bhavati, rāgasallena ca visallo bhavati, rūpūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṁ gacchati, rūpadhātuyaṁ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca chandāgatiṁ gacchati. 
Vedanāsu vedanānupassī viharanto “dukkhe sukhan”ti vipallāsaṁ pajahati, phasso cassa āhāro pariññaṁ gacchati, bhavūpādānena ca anupādāno bhavati, bhavayogena ca visaṁyutto bhavati, byāpādakāyaganthena ca vippayujjati, bhavāsavena ca anāsavo bhavati, bhavoghañca uttiṇṇo bhavati, dosasallena ca visallo bhavati, vedanūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṁ gacchati, vedanādhātuyaṁ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca dosāgatiṁ gacchati. 
Citte cittānupassī viharanto “anicce niccan”ti vipallāsaṁ pajahati, viññāṇaṁ cassa āhāro pariññaṁ gacchati, diṭṭhupādānena ca anupādāno bhavati, diṭṭhiyogena ca visaṁyutto bhavati, sīlabbataparāmāsakāyaganthena ca vippayujjati, diṭṭhāsavena ca anāsavo bhavati, diṭṭhoghañca uttiṇṇo bhavati, mānasallena ca visallo bhavati, saññūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṁ gacchati, saññādhātuyaṁ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca bhayāgatiṁ gacchati. 
Dhammesu dhammānupassī viharanto “anattani attā”ti vipallāsaṁ pajahati, manosañcetanā cassa āhāro pariññaṁ gacchati, attavādupādānena ca anupādāno bhavati, avijjāyogena ca visaṁyutto bhavati, idaṁsaccābhinivesakāyaganthena ca vippayujjati, avijjāsavena ca anāsavo bhavati, avijjoghañca uttiṇṇo bhavati, mohasallena ca visallo bhavati, saṅkhārūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṁ gacchati, saṅkhāradhātuyaṁ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca mohāgatiṁ gacchati. 
Ayaṁ pahānena samāropanā. 
Tenāha āyasmā mahākaccāyano—
“Ye dhammā yaṁmūlā, 
Ye cekatthā pakāsitā muninā; 
Te samāropayitabbā, 
Esa samāropano hāro”ti. 
Niyutto samāropano hāro. 
Niṭṭhito ca hāravibhaṅgo. 

Netti 
1. Saṅgahavāra 
Namo tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. 
Yaṁ loko pūjayate, 
Salokapālo sadā namassati ca; 
Tasseta sāsanavaraṁ, 
Vidūhi ñeyyaṁ naravarassa. 
Dvādasa padāni suttaṁ, 
Taṁ sabbaṁ byañjanañca attho ca; 
Taṁ viññeyyaṁ ubhayaṁ, 
Ko attho byañjanaṁ katamaṁ. 
Soḷasahārā netti, 
Pañcanayā sāsanassa pariyeṭṭhi; 
Aṭṭhārasamūlapadā, 
Mahakaccānena niddiṭṭhā. 
Hārā byañjanavicayo, 
Suttassa nayā tayo ca suttattho; 
Ubhayaṁ pariggahītaṁ, 
Vuccati suttaṁ yathāsuttaṁ. 
Yā ceva desanā yañca, 
Desitaṁ ubhayameva viññeyyaṁ; 
Tatrāyamānupubbī, 
Navavidhasuttantapariyeṭṭhīti. 
Saṅgahavāro. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 1 
Desanāhārasampāta 
“Soḷasa hārā paṭhamaṁ, 
Disalocanato disā viloketvā; 
Saṅkhipiya aṅkusena hi, 
Nayehi tīhi niddise suttan”ti. 
Vuttā, tassā niddeso kuhiṁ daṭṭhabbo? 
Hārasampāte. 
Tattha katamo desanāhārasampāto? 
“Arakkhitena cittena, 
micchādiṭṭhihatena ca; 
Thinamiddhābhibhūtena, 
vasaṁ mārassa gacchatī”ti. 
<b>Arakkhitena cittenā</b>ti kiṁ desayati, pamādaṁ taṁ maccuno padaṁ. 
<b>Micchādiṭṭhihatena cā</b>ti micchādiṭṭhihataṁ nāma vuccati yadā “anicce niccan”ti passati, so vipallāso. 
So pana vipallāso kiṁlakkhaṇo? 
Viparītaggāhalakkhaṇo vipallāso. 
So kiṁ vipallāsayati? 
Tayo dhamme saññaṁ cittaṁ diṭṭhimiti. 
So kuhiṁ vipallāsayati? 
Catūsu attabhāvavatthūsu, rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ. 
Evaṁ vedanaṁ …pe… 
saññaṁ …pe… 
saṅkhāre …pe… 
viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ. 
Tattha rūpaṁ paṭhamaṁ vipallāsavatthu “asubhe subhan”ti. 
Vedanā dutiyaṁ vipallāsavatthu “dukkhe sukhan”ti. 
Saññā saṅkhārā ca tatiyaṁ vipallāsavatthu “anattani attā”ti. 
Viññāṇaṁ catutthaṁ vipallāsavatthu “anicce niccan”ti. 
Dve dhammā cittassa saṅkilesā—
taṇhā ca avijjā ca. 
Taṇhānivutaṁ cittaṁ dvīhi vipallāsehi vipallāsīyati “asubhe subhan”ti “dukkhe sukhan”ti. 
Diṭṭhinivutaṁ cittaṁ dvīhi vipallāsehi vipallāsīyati “anicce niccan”ti “anattani attā”ti. 
Tattha yo diṭṭhivipallāso, so atītaṁ rūpaṁ attato samanupassati, 
atītaṁ vedanaṁ …pe… 
atītaṁ saññaṁ, 
atīte saṅkhāre … 
atītaṁ viññāṇaṁ attato samanupassati. 
Tattha yo taṇhāvipallāso, so anāgataṁ rūpaṁ abhinandati, 
anāgataṁ vedanaṁ …pe… 
anāgataṁ saññaṁ, 
anāgate saṅkhāre, 
anāgataṁ viññāṇaṁ abhinandati. 
Dve dhammā cittassa upakkilesā—
taṇhā ca avijjā ca. 
Tāhi visujjhantaṁ cittaṁ visujjhati. 
Tesaṁ avijjānīvaraṇānaṁ taṇhāsaṁyojanānaṁ pubbā koṭi na paññāyati sandhāvantānaṁ saṁsarantānaṁ sakiṁ nirayaṁ sakiṁ tiracchānayoniṁ sakiṁ pettivisayaṁ sakiṁ asurakāyaṁ sakiṁ deve sakiṁ manusse. 
<b>Thinamiddhābhibhūtenā</b>ti. 
Thinaṁ nāma yā cittassa akallatā akammaniyatā; 
middhaṁ nāma yaṁ kāyassa līnattaṁ. 
<b>Vasaṁ mārassa gacchatī</b>ti kilesamārassa ca sattamārassa ca vasaṁ gacchati, so hi nivuto saṁsārābhimukho hoti. 
Imāni bhagavatā dve saccāni desitāni dukkhaṁ samudayo ca. 
Tesaṁ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṁ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya. 
Yena ca parijānāti yena ca pajahati, ayaṁ maggo. 
Yaṁ taṇhāya avijjāya ca pahānaṁ, ayaṁ nirodho. 
Imāni cattāri saccāni. 
Tenāha bhagavā “arakkhitena cittenā”ti. 
Tenāhāyasmā mahākaccāyano “assādādīnavatā”ti. 
Niyutto desanāhārasampāto. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 2 
Vicayahārasampāta 
Tattha katamo vicayo hārasampāto? 
Tattha taṇhā duvidhā kusalāpi akusalāpi. 
Akusalā saṁsāragāminī, kusalā apacayagāminī pahānataṇhā. 
Mānopi duvidho kusalopi akusalopi. 
Yaṁ mānaṁ nissāya mānaṁ pajahati, ayaṁ māno kusalo. 
Yo pana māno dukkhaṁ nibbattayati, ayaṁ māno akusalo. 
Tattha yaṁ nekkhammasitaṁ domanassaṁ kudāssunāmāhaṁ taṁ āyatanaṁ sacchikatvā upasampajja viharissaṁ yaṁ ariyā santaṁ āyatanaṁ sacchikatvā upasampajja viharantīti tassa uppajjati pihā, pihāpaccayā domanassaṁ, ayaṁ taṇhā kusalā rāgavirāgā cetovimutti, tadārammaṇā kusalā avijjāvirāgā paññāvimutti. 
Tassā ko pavicayo? 
Aṭṭha maggaṅgāni sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. 
So kattha daṭṭhabbo? 
Catutthe jhāne pāramitāya. 
Catutthe hi jhāne aṭṭhaṅgasamannāgataṁ cittaṁ bhāvayati parisuddhaṁ pariyodātaṁ anaṅgaṇaṁ vigatūpakkilesaṁ mudu kammaniyaṁ ṭhitaṁ āneñjappattaṁ. 
So tattha aṭṭhavidhaṁ adhigacchati cha abhiññā dve ca visese, taṁ cittaṁ yato parisuddhaṁ, tato pariyodātaṁ, yato pariyodātaṁ, tato anaṅgaṇaṁ, yato anaṅgaṇaṁ, tato vigatūpakkilesaṁ, yato vigatūpakkilesaṁ, tato mudu, yato mudu, tato kammaniyaṁ, yato kammaniyaṁ, tato ṭhitaṁ, yato ṭhitaṁ, tato āneñjappattaṁ. 
Tattha aṅgaṇā ca upakkilesā ca tadubhayaṁ taṇhāpakkho. 
Yā ca iñjanā yā ca cittassa aṭṭhiti, ayaṁ diṭṭhipakkho. 
Cattāri indriyāni dukkhindriyaṁ domanassindriyaṁ sukhindriyaṁ somanassindriyañca catutthajjhāne nirujjhanti, tassa upekkhindriyaṁ avasiṭṭhaṁ bhavati. 
So uparimaṁ samāpattiṁ santato manasikaroti, tassa uparimaṁ samāpattiṁ santato manasikaroto catutthajjhāne oḷārikā saññā saṇṭhahati ukkaṇṭhā ca paṭighasaññā, so sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā “anantaṁ ākāsan”ti ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ sacchikatvā upasampajja viharati. 
Abhiññābhinīhāro rūpasaññā vokāro nānattasaññā samatikkamati paṭighasaññā cassa abbhatthaṁ gacchati, evaṁ samādhi tassa samāhitassa obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ, so samādhi chaḷaṅgasamannāgato paccavekkhitabbo. 
Anabhijjhāsahagataṁ me mānasaṁ sabbaloke, abyāpannaṁ me cittaṁ sabbasattesu, āraddhaṁ me vīriyaṁ paggahitaṁ, passaddho me kāyo asāraddho, samāhitaṁ me cittaṁ avikkhittaṁ, upaṭṭhitā me sati asammuṭṭhā, tattha yañca anabhijjhāsahagataṁ mānasaṁ sabbaloke yañca abyāpannaṁ cittaṁ sabbasattesu yañca āraddhaṁ vīriyaṁ paggahitaṁ yañca samāhitaṁ cittaṁ avikkhittaṁ, ayaṁ samatho. 
Yo passaddho kāyo asāraddho, ayaṁ samādhiparikkhāro. 
Yā upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā ayaṁ vipassanā. 
So samādhi pañcavidhena veditabbo. 
Ayaṁ samādhi “paccuppannasukho”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “āyatiṁ sukhavipāko”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “ariyo nirāmiso”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “akāpurisasevito”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “santo ceva paṇīto ca paṭippassaddhiladdho ca ekodibhāvādhigato ca na sasaṅkhāraniggayhavāritagato cā”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati. 
Taṁ kho panimaṁ samādhiṁ “sato samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmī”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati. 
Tattha yo ca samādhi paccuppannasukho yo ca samādhi āyatiṁ sukhavipāko ayaṁ samatho. 
Yo ca samādhi ariyo nirāmiso, yo ca samādhi akāpurisasevito, yo ca samādhi santo ceva paṇīto ca paṭippassaddhiladdho ca ekodibhāvādhigato ca na sasaṅkhāraniggayhavāritagato ca yañcāhaṁ taṁ kho panimaṁ samādhiṁ sato samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmīti, ayaṁ vipassanā. 
So samādhi pañcavidhena veditabbo pītipharaṇatā sukhapharaṇatā cetopharaṇatā ālokapharaṇatā paccavekkhaṇānimittaṁ. 
Tattha yo ca pītipharaṇo yo ca sukhapharaṇo yo ca cetopharaṇo, ayaṁ samatho. 
Yo ca ālokapharaṇo yañca paccavekkhaṇānimittaṁ. 
Ayaṁ vipassanā. 
Dasa kasiṇāyatanāni pathavīkasiṇaṁ āpokasiṇaṁ tejokasiṇaṁ vāyokasiṇaṁ nīlakasiṇaṁ pītakasiṇaṁ lohitakasiṇaṁ odātakasiṇaṁ ākāsakasiṇaṁ viññāṇakasiṇaṁ. 
Tattha yañca pathavīkasiṇaṁ yañca āpokasiṇaṁ evaṁ sabbaṁ, yañca odātakasiṇaṁ. 
Imāni aṭṭha kasiṇāni samatho. 
Yañca ākāsakasiṇaṁ yañca viññāṇakasiṇaṁ, ayaṁ vipassanā. 
Evaṁ sabbo ariyo maggo yena yena ākārena vutto, tena tena samathavipassanena yojayitabbo. 
Te tīhi dhammehi saṅgahitā aniccatāya dukkhatāya anattatāya. 
So samathavipassanaṁ bhāvayamāno tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayati. 
Tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayanto tayo khandhe bhāvayati. 
Tayo khandhe bhāvayanto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayati. 
Rāgacarito puggalo animittena vimokkhamukhena niyyāti adhicittasikkhāya sikkhanto lobhaṁ akusalamūlaṁ pajahanto sukhavedanīyaṁ phassaṁ anupagacchanto sukhaṁ vedanaṁ parijānanto rāgamalaṁ pavāhento rāgarajaṁ niddhunanto rāgavisaṁ vamento rāgaggiṁ nibbāpento rāgasallaṁ uppāṭento rāgajaṭaṁ vijaṭento. 
Dosacarito puggalo appaṇihitena vimokkhamukhena niyyāti adhisīlasikkhāya sikkhanto dosaṁ akusalamūlaṁ pajahanto dukkhavedanīyaṁ phassaṁ anupagacchanto dukkhavedanaṁ parijānanto dosamalaṁ pavāhento dosarajaṁ niddhunanto dosavisaṁ vamento dosaggiṁ nibbāpento dosasallaṁ uppāṭento dosajaṭaṁ vijaṭento. 
Mohacarito puggalo suññatavimokkhamukhena niyyāti adhipaññāsikkhāya sikkhanto mohaṁ akusalamūlaṁ pajahanto adukkhamasukhavedanīyaṁ phassaṁ anupagacchanto adukkhamasukhaṁ vedanaṁ parijānanto mohamalaṁ pavāhento moharajaṁ niddhunanto mohavisaṁ vamento mohaggiṁ nibbāpento mohasallaṁ uppāṭento mohajaṭaṁ vijaṭento. 
Tattha suññatavimokkhamukhaṁ paññākkhandho, animittavimokkhamukhaṁ samādhikkhandho, appaṇihitavimokkhamukhaṁ sīlakkhandho. 
So tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayanto tayo khandhe bhāvayati, tayo khandhe bhāvayanto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayati. 
Tattha yā ca sammāvācā yo ca sammākammanto yo ca sammāājīvo, ayaṁ sīlakkhandho, yo ca sammāvāyāmo yā ca sammāsati yo ca sammāsamādhi, ayaṁ samādhikkhandho, yā ca sammādiṭṭhi yo ca sammāsaṅkappo, ayaṁ paññākkhandho. 
Tattha sīlakkhandho ca samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho vipassanā. 
Yo samathavipassanaṁ bhāveti, tassa dve bhavaṅgāni bhāvanaṁ gacchanti kāyo cittañca, bhavanirodhagāminī paṭipadā dve padāni sīlaṁ samādhi ca. 
So hoti bhikkhu bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño. 
Kāye bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammākammanto sammāvāyāmo ca, sīle bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammāvācā sammāājīvo ca, citte bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammāsati sammāsamādhi ca, paññāya bhāviyamānāya dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo ca. 
Tattha yo ca sammākammanto yo ca sammāvāyāmo siyā kāyiko siyā cetasiko, tattha yo kāyasaṅgaho, so kāye bhāvite bhāvanaṁ gacchati, yo cittasaṅgaho, so citte bhāvite bhāvanaṁ gacchati. 
So samathavipassanaṁ bhāvayanto pañcavidhaṁ adhigamaṁ gacchati, khippādhigamo ca hoti, vimuttādhigamo ca hoti, mahādhigamo ca hoti, vipulādhigamo ca hoti, anavasesādhigamo ca hoti. 
Tattha samathena khippādhigamo ca mahādhigamo ca vipulādhigamo ca hoti, vipassanāya vimuttādhigamo ca anavasesādhigamo ca hoti. 
Tattha yo desayati, so dasabalasamannāgato satthā ovādena sāvake na visaṁvādayati. 
So tividhaṁ idaṁ karotha iminā upāyena karotha idaṁ vo kurumānānaṁ hitāya sukhāya bhavissati, so tathā ovadito tathānusiṭṭho tathākaronto tathāpaṭipajjanto taṁ bhūmiṁ na pāpuṇissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
So tathā ovadito tathānusiṭṭho sīlakkhandhaṁ aparipūrayanto taṁ bhūmiṁ anupāpuṇissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
So tathā ovadito tathānusiṭṭho sīlakkhandhaṁ paripūrayanto taṁ bhūmiṁ anupāpuṇissatīti ṭhānametaṁ vijjati. 
Sammāsambuddhassa te sato ime dhammā anabhisambuddhāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Sabbāsavaparikkhīṇassa te sato ime āsavā aparikkhīṇāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yassa te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Sāvako kho pana te dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī so pubbena aparaṁ uḷāraṁ visesādhigamaṁ na sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ye kho pana dhammā antarāyikā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ye kho pana dhammā aniyyānikā, te niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ye kho pana dhammā niyyānikā, te niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti ṭhānametaṁ vijjati. 
Sāvako kho pana te saupādiseso anupādisesaṁ nibbānadhātuṁ anupāpuṇissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Diṭṭhisampanno mātaraṁ jīvitā voropeyya hatthehi vā pādehi vā suhataṁ kareyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano mātaraṁ jīvitā voropeyya hatthehi vā pādehi vā suhataṁ kareyyāti ṭhānametaṁ vijjati. 
Evaṁ pitaraṁ, arahantaṁ, bhikkhuṁ. 
Diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṁ bhindeyya saṅghe vā saṅgharājiṁ janeyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano saṅghaṁ bhindeyya saṅghe vā saṅgharājiṁ janeyyāti ṭhānametaṁ vijjati, diṭṭhisampanno tathāgatassa duṭṭhacitto lohitaṁ uppādeyya, parinibbutassa vā tathāgatassa duṭṭhacitto thūpaṁ bhindeyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Puthujjano tathāgatassa duṭṭhacitto lohitaṁ uppādeyya, parinibbutassa vā tathāgatassa duṭṭhacitto thūpaṁ bhindeyyāti ṭhānametaṁ vijjati. 
Diṭṭhisampanno aññaṁ satthāraṁ apadiseyya api jīvitahetūti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano aññaṁ satthāraṁ apadiseyyāti ṭhānametaṁ vijjati. 
Diṭṭhisampanno ito bahiddhā aññaṁ dakkhiṇeyyaṁ pariyeseyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano ito bahiddhā aññaṁ dakkhiṇeyyaṁ pariyeseyyāti ṭhānametaṁ vijjati, diṭṭhisampanno kutūhalamaṅgalena suddhiṁ pacceyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Puthujjano kutūhalamaṅgalena suddhiṁ pacceyyāti ṭhānametaṁ vijjati. 
Itthī rājā cakkavattī siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso rājā cakkavattī siyāti ṭhānametaṁ vijjati; 
itthī sakko devānamindo siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso sakko devānamindo siyāti ṭhānametaṁ vijjati; 
itthī māro pāpimā siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso māro pāpimā siyāti ṭhānametaṁ vijjati; 
itthī mahābrahmā siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso mahābrahmā siyāti ṭhānametaṁ vijjati; 
itthī tathāgato arahaṁ sammāsambuddho siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso tathāgato arahaṁ sammāsambuddho siyāti ṭhānametaṁ vijjati. 
Dve tathāgatā arahanto sammāsambuddhā apubbaṁ acarimaṁ ekissā lokadhātuyā uppajjeyyuṁ vā dhammaṁ vā deseyyunti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, ekova tathāgato arahaṁ sammāsambuddho ekissā lokadhātuyā uppajjissati vā dhammaṁ vā desessatīti ṭhānametaṁ vijjati. 
Tiṇṇaṁ duccaritānaṁ iṭṭho kanto piyo manāpo vipāko bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, tiṇṇaṁ duccaritānaṁ aniṭṭho akanto appiyo amanāpo vipāko bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati. 
Tiṇṇaṁ sucaritānaṁ aniṭṭho akanto appiyo amanāpo vipāko bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, tiṇṇaṁ sucaritānaṁ iṭṭho kanto piyo manāpo vipāko bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati. 
Aññataro samaṇo vā brāhmaṇo vā kuhako lapako nemittako kuhanalapananemittakattaṁ pubbaṅgamaṁ katvā pañca nīvaraṇe appahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu anupaṭṭhitassati viharanto satta bojjhaṅge abhāvayitvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, aññataro samaṇo vā brāhmaṇo vā sabbadosāpagato pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu upaṭṭhitassati viharanto satta bojjhaṅge bhāvayitvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhissatīti ṭhānametaṁ vijjati. 
Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso idaṁ vuccati ṭhānāṭṭhānañāṇaṁ paṭhamaṁ tathāgatabalaṁ. 
Iti ṭhānāṭṭhānagatā sabbe khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā keci saggūpagā keci apāyūpagā keci nibbānūpagā, evaṁ bhagavā āha—
“Sabbe sattā marissanti, 
maraṇantaṁ hi jīvitaṁ; 
Yathākammaṁ gamissanti, 
puññapāpaphalūpagā; 
Nirayaṁ pāpakammantā, 
puññakammā ca suggatiṁ; 
Apare ca maggaṁ bhāvetvā, 
parinibbantināsavā”ti. 
<b>Sabbe sattā</b>ti ariyā ca anariyā ca sakkāyapariyāpannā ca sakkāyavītivattā ca. 
<b>Marissantī</b>ti dvīhi maraṇehi dandhamaraṇena ca adandhamaraṇena ca, sakkāyapariyāpannānaṁ adandhamaraṇaṁ sakkāyavītivattānaṁ dandhamaraṇaṁ. 
<b>Maraṇantaṁ hi jīvitan</b>ti khayā āyussa indriyānaṁ uparodhā jīvitapariyanto maraṇapariyanto. 
<b>Yathākammaṁ gamissantī</b>ti kammassakatā. 
<b>Puññapāpaphalūpagā</b>ti kammānaṁ phaladassāvitā ca avippavāso ca. 
<b>Nirayaṁ pāpakammantā</b>ti apuññasaṅkhārā. 
<b>Puññakammā ca suggatin</b>ti puññasaṅkhārā sugatiṁ gamissanti. 
<b>Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā</b>ti sabbasaṅkhārānaṁ samatikkamanaṁ. 
Tenāha bhagavā—
“sabbe …pe… 
nāsavā”ti. 
“Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ. 
Yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā. 
Nirayaṁ pāpakammantā”ti āgāḷhā ca nijjhāmā ca paṭipadā. 
“Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti majjhimā paṭipadā. 
“Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ, yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṁ pāpakammantā”ti ayaṁ saṅkileso. 
Evaṁ saṁsāraṁ nibbattayati. 
“Sabbe sattā marissanti …pe… 
nirayaṁ pāpakammantā”ti ime tayo vaṭṭā dukkhavaṭṭo kammavaṭṭo kilesavaṭṭo. 
“Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti tiṇṇaṁ vaṭṭānaṁ vivaṭṭanā. 
“Sabbe sattā marissanti …pe… 
nirayaṁ pāpakammantā”ti ādīnavo, “puññakammā ca suggatin”ti assādo, “apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti nissaraṇaṁ. 
“Sabbe sattā marissanti …pe… 
nirayaṁ pāpakammantā”ti hetu ca phalañca, pañcakkhandhā phalaṁ, taṇhā hetu, “apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti maggo ca phalañca. 
“Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ. 
Yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṁ pāpakammantā”ti ayaṁ saṅkileso, so saṅkileso tividho taṇhāsaṅkileso diṭṭhisaṅkileso duccaritasaṅkilesoti. 
Tattha taṇhāsaṅkileso tīhi taṇhāhi niddisitabbo—
kāmataṇhāya bhavataṇhāya vibhavataṇhāya. 
Yena yena vā pana vatthunā ajjhosito, tena teneva niddisitabbo, tassā vitthāro chattiṁsāya taṇhāya jāliniyā vicaritāni. 
Tattha diṭṭhisaṅkileso ucchedasassatena niddisitabbo, yena yena vā pana vatthunā diṭṭhivasena abhinivisati, “idameva saccaṁ moghamaññan”ti tena teneva niddisitabbo, tassā vitthāro dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. 
Tattha duccaritasaṅkileso cetanā cetasikakammena niddisitabbo, tīhi duccaritehi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, tassā vitthāro dasa akusalakammapathā. 
Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavāti idaṁ vodānaṁ. 
Tayidaṁ vodānaṁ tividhaṁ; 
taṇhāsaṅkileso samathena visujjhati, so samatho samādhikkhandho, diṭṭhisaṅkileso vipassanāya visujjhati, sā vipassanā paññākkhandho, duccaritasaṅkileso sucaritena visujjhati, taṁ sucaritaṁ sīlakkhandho. 
“Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ, yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṁ pāpakammantā”ti apuññappaṭipadā, “puññakammā ca suggatin”ti puññappaṭipadā, “apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti puññapāpasamatikkamappaṭipadā, tattha yā ca puññappaṭipadā yā ca apuññappaṭipadā, ayaṁ ekā paṭipadā sabbatthagāminī ekā apāyesu, ekā devesu, yā ca puññapāpasamatikkamā paṭipadā ayaṁ tattha tattha gāminī paṭipadā. 
Tayo rāsī—
micchattaniyato rāsi, sammattaniyato rāsi, aniyato rāsi, tattha yo ca micchattaniyato rāsi yo ca sammattaniyato rāsi ekā paṭipadā tattha tattha gāminī, tattha yo aniyato rāsi, ayaṁ sabbatthagāminī paṭipadā. 
Kena kāraṇena? 
Paccayaṁ labhanto niraye upapajjeyya, paccayaṁ labhanto tiracchānayonīsu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto pettivisayesu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto asuresu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto devesu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto manussesu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto parinibbāyeyya, tasmāyaṁ sabbatthagāminī paṭipadā, yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṁ vuccati sabbatthagāminī paṭipadā ñāṇaṁ dutiyaṁ tathāgatabalaṁ. 
Iti sabbatthagāminī paṭipadā anekadhātuloko, tattha tattha gāminī paṭipadā nānādhātuloko. 
Tattha katamo anekadhātuloko? 
Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu, pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu, kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṁsādhātu, nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṁsādhātu, dukkhadhātu, domanassadhātu, avijjādhātu, sukhadhātu, somanassadhātu, upekkhādhātu, rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu, saṅkhāradhātu, nibbānadhātu, ayaṁ anekadhātuloko. 
Tattha katamo nānādhātuloko? 
Aññā cakkhudhātu, aññā rūpadhātu, aññā cakkhuviññāṇadhātu, evaṁ sabbā, aññā nibbānadhātu. 
Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṁ vuccati anekadhātu nānādhātu ñāṇaṁ tatiyaṁ tathāgatabalaṁ. 
Iti anekadhātu nānādhātukassa lokassa yaṁ yadeva dhātuṁ sattā adhimuccanti, taṁ tadeva adhiṭṭhahanti abhinivisanti, keci rūpādhimuttā, keci saddādhimuttā, keci gandhādhimuttā, keci rasādhimuttā, keci phoṭṭhabbādhimuttā, keci dhammādhimuttā, keci itthādhimuttā, keci purisādhimuttā, keci cāgādhimuttā, keci hīnādhimuttā, keci paṇītādhimuttā, keci devādhimuttā, keci manussādhimuttā, keci nibbānādhimuttā. 
Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, ayaṁ veneyyo, ayaṁ na veneyyo, ayaṁ saggagāmī, ayaṁ duggatigāmīti, idaṁ vuccati sattānaṁ nānādhimuttikatā ñāṇaṁ catutthaṁ tathāgatabalaṁ. 
Iti te yathādhimuttā ca bhavanti, taṁ taṁ kammasamādānaṁ samādiyanti. 
Te chabbidhaṁ kammaṁ samādiyanti—
keci lobhavasena, keci dosavasena, keci mohavasena, keci saddhāvasena, keci vīriyavasena, keci paññāvasena. 
Taṁ vibhajjamānaṁ duvidhaṁ—
saṁsāragāmi ca nibbānagāmi ca. 
Tattha yaṁ lobhavasena dosavasena mohavasena ca kammaṁ karoti, idaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ. 
Tattha yaṁ saddhāvasena kammaṁ karoti, idaṁ kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ. 
Tattha yaṁ lobhavasena dosavasena mohavasena saddhāvasena ca kammaṁ karoti, idaṁ kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ. 
Tattha yaṁ vīriyavasena paññāvasena ca kammaṁ karoti, idaṁ kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammuttamaṁ kammaseṭṭhaṁ kammakkhayāya saṁvattati. 
Cattāri kammasamādānāni—
atthi kammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ, atthi kammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ, atthi kammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ, atthi kammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiṁ ca sukhavipākaṁ. 
Yaṁ evaṁ jātiyaṁ kammasamādānaṁ, iminā puggalena akusalakammasamādānaṁ upacitaṁ avipakkaṁ vipākāya paccupaṭṭhitaṁ na ca bhabbo abhinibbidhā gantunti taṁ bhagavā na ovadati. 
Yathā devadattaṁ kokālikaṁ sunakkhattaṁ licchaviputtaṁ, ye vā panaññepi sattā micchattaniyatā imesañca puggalānaṁ upacitaṁ akusalaṁ na ca tāva pāripūriṁ gataṁ, purā pāripūriṁ gacchati. 
Purā phalaṁ nibbattayati, purā maggamāvārayati, purā veneyyattaṁ samatikkamatīti te bhagavā asamatte ovadati. 
Yathā puṇṇañca govatikaṁ acelañca kukkuravatikaṁ. 
Imassa ca puggalassa akusalakammasamādānaṁ paripūramānaṁ maggaṁ āvārayissati purā pāripūriṁ gacchati, purā phalaṁ nibbattayati, purā maggamāvārayati, purā veneyyattaṁ samatikkamatīti taṁ bhagavā asamattaṁ ovadati. 
Yathā āyasmantaṁ aṅgulimālaṁ. 
Sabbesaṁ mudumajjhādhimattatā. 
Tattha mudu āneñjābhisaṅkhārā majjhaṁ avasesakusalasaṅkhārā, adhimattaṁ akusalasaṅkhārā, yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ, idaṁ upapajjavedanīyaṁ, idaṁ aparāpariyavedanīyaṁ, idaṁ nirayavedanīyaṁ, idaṁ tiracchānavedanīyaṁ, idaṁ pettivisayavedanīyaṁ, idaṁ asuravedanīyaṁ, idaṁ devavedanīyaṁ, idaṁ manussavedanīyanti, idaṁ vuccati atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso vipākavemattatā ñāṇaṁ pañcamaṁ tathāgatabalaṁ. 
Iti tathā samādinnānaṁ kammānaṁ samādinnānaṁ jhānānaṁ vimokkhānaṁ samādhīnaṁ samāpattīnaṁ ayaṁ saṅkileso, idaṁ vodānaṁ, idaṁ vuṭṭhānaṁ, evaṁ saṅkilissati, evaṁ vodāyati, evaṁ vuṭṭhahatīti ñāṇaṁ anāvaraṇaṁ. 
Tattha kati jhānāni? 
Cattāri jhānāni. 
Kati vimokkhā? 
Ekādasa ca aṭṭha ca satta ca tayo ca dve ca. 
Kati samādhī? 
Tayo samādhī—
savitakko savicāro samādhi, avitakko vicāramatto samādhi, avitakko avicāro samādhi. 
Kati samāpattiyo? 
Pañca samāpattiyo—
saññāsamāpatti asaññāsamāpatti nevasaññānāsaññāsamāpatti vibhūtasaññāsamāpatti nirodhasamāpatti. 
Tattha katamo saṅkileso? 
Paṭhamajjhānassa kāmarāgabyāpādā saṅkileso. 
Ye ca kukkuṭajhāyī dve paṭhamakā yo vā pana koci hānabhāgiyo samādhi, ayaṁ saṅkileso. 
Tattha katamaṁ vodānaṁ, nīvaraṇapārisuddhi, paṭhamassa jhānassa ye ca kukkuṭajhāyī dve pacchimakā yo vā pana koci visesabhāgiyo samādhi, idaṁ vodānaṁ. 
Tattha katamaṁ vuṭṭhānaṁ? 
Yaṁ samāpattivuṭṭhānakosallaṁ, idaṁ vuṭṭhānaṁ. 
Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṁ vuccati sabbesaṁ jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesavodānavuṭṭhānañāṇaṁ chaṭṭhaṁ tathāgatabalaṁ. 
Iti tasseva samādhissa tayo dhammā parivārā indriyāni balāni vīriyamiti, tāniyeva indriyāni vīriyavasena balāni bhavanti, ādhipateyyaṭṭhena indriyāni, akampiyaṭṭhena balāni, iti tesaṁ mudumajjhādhimattatā ayaṁ mudindriyo ayaṁ majjhindriyo ayaṁ tikkhindriyoti. 
Tattha bhagavā tikkhindriyaṁ saṅkhittena ovādena ovadati, majjhindriyaṁ bhagavā saṅkhittavitthārena ovadati, mudindriyaṁ bhagavā vitthārena ovadati. 
Tattha bhagavā tikkhindriyassa mudukaṁ dhammadesanaṁ upadisati, majjhindriyassa bhagavā mudutikkhadhammadesanaṁ upadisati, mudindriyassa bhagavā tikkhaṁ dhammadesanaṁ upadisati. 
Tattha bhagavā tikkhindriyassa samathaṁ upadisati, majjhindriyassa bhagavā samathavipassanaṁ upadisati, mudindriyassa bhagavā vipassanaṁ upadisati. 
Tattha bhagavā tikkhindriyassa nissaraṇaṁ upadisati, majjhindriyassa bhagavā ādīnavañca nissaraṇañca upadisati, mudindriyassa bhagavā assādañca ādīnavañca nissaraṇañca upadisati. 
Tattha bhagavā tikkhindriyassa adhipaññāsikkhāya paññāpayati, majjhindriyassa bhagavā adhicittasikkhāya paññāpayati, mudindriyassa bhagavā adhisīlasikkhāya paññāpayati. 
Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso ayaṁ imaṁ bhūmiṁ bhāvanañca gato, imāya velāya imāya anusāsaniyā evaṁ dhātuko cāyaṁ ayaṁ cassa āsayo ayañca anusayo iti, idaṁ vuccati parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattavemattatā ñāṇaṁ sattamaṁ tathāgatabalaṁ. 
Iti tattha yaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 
Seyyathidaṁ—
ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekānipi jātisatāni anekānipi jātisahassāni anekānipi jātisatasahassāni anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe. 
Amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ. 
Tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti, iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 
Tattha saggūpagesu ca sattesu manussūpagesu ca sattesu apāyūpagesu ca sattesu imassa puggalassa lobhādayo ussannā alobhādayo mandā, imassa puggalassa alobhādayo ussannā lobhādayo mandā, ye vā pana ussannā ye vā pana mandā imassa puggalassa imāni indriyāni upacitāni imassa puggalassa imāni indriyāni anupacitāni amukāya vā kappakoṭiyaṁ kappasatasahasse vā kappasahasse vā kappasate vā kappe vā antarakappe vā upaḍḍhakappe vā saṁvacchare vā upaḍḍhasaṁvacchare vā māse vā pakkhe vā divase vā muhutte vā iminā pamādena vā pasādena vāti. 
Taṁ taṁ bhavaṁ bhagavā anussaranto asesaṁ jānāti, tattha yaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā. 
Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā, tattha saggūpagesu ca sattesu manussūpagesu ca sattesu apāyūpagesu ca sattesu iminā puggalena evarūpaṁ kammaṁ amukāya kappakoṭiyaṁ upacitaṁ kappasatasahasse vā kappasahasse vā kappasate vā kappe vā antarakappe vā upaḍḍhakappe vā saṁvacchare vā upaḍḍhasaṁvacchare vā māse vā pakkhe vā divase vā muhutte vā iminā pamādena vā pasādena vāti. 
Imāni bhagavato dve ñāṇāni—
pubbenivāsānussatiñāṇañca dibbacakkhu ca aṭṭhamaṁ navamaṁ tathāgatabalaṁ. 
Iti tattha yaṁ sabbaññutā pattā viditā sabbadhammā virajaṁ vītamalaṁ uppannaṁ sabbaññutañāṇaṁ nihato māro bodhimūle, idaṁ bhagavato dasamaṁ balaṁ sabbāsavaparikkhayaṁ ñāṇaṁ. 
Dasabalasamannāgatā hi buddhā bhagavantoti. 
Niyutto vicayo hārasampāto. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 3 
Yuttihārasampāta 
Tattha katamo yuttihārasampāto? 
“Tasmā rakkhitacittassa, 
sammāsaṅkappagocaro; 
Sammādiṭṭhipurekkhāro, 
ñatvāna udayabbayaṁ; 
Thinamiddhābhibhū bhikkhu, 
sabbā duggatiyo jahe”ti. 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti rakkhitacittassa sammāsaṅkappagocaro bhavissatīti yujjati, sammāsaṅkappagocaro sammādiṭṭhi bhavissatīti yujjati, sammādiṭṭhipurekkhāro viharanto udayabbayaṁ paṭivijjhissatīti yujjati, udayabbayaṁ paṭivijjhanto sabbā duggatiyo jahissatīti yujjati. 
Sabbā duggatiyo jahanto sabbāni duggativinipātabhayāni samatikkamissatīti yujjatīti. 
Niyutto yuttihārasampāto. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 4 
Padaṭṭhānahārasampāta 
Tattha katamo padaṭṭhāno hārasampāto? 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. 
“Tasmā rakkhitacittassā”ti tiṇṇaṁ sucaritānaṁ padaṭṭhānaṁ. 
“Sammāsaṅkappagocaro”ti samathassa padaṭṭhānaṁ. 
“Sammādiṭṭhipurekkhāro”ti vipassanāya padaṭṭhānaṁ. 
“Ñatvāna udayabbayan”ti dassanabhūmiyā padaṭṭhānaṁ. 
“Thinamiddhābhibhū bhikkhū”ti vīriyassa padaṭṭhānaṁ. 
“Sabbā duggatiyo jahe”ti bhāvanāya padaṭṭhānaṁ. 
Niyutto padaṭṭhāno hārasampāto. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 5 
Lakkhaṇahārasampāta 
Tattha katamo lakkhaṇo hārasampāto? 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti idaṁ satindriyaṁ, satindriye gahite gahitāni bhavanti pañcindriyāni. 
“Sammādiṭṭhipurekkhāro”ti sammādiṭṭhiyā gahitāya gahito bhavati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. 
Taṁ kissa hetu? 
Sammādiṭṭhito hi sammāsaṅkappo pabhavati, sammāsaṅkappato sammāvācā pabhavati, sammāvācāto sammākammanto pabhavati, sammākammantato sammāājīvo pabhavati, sammāājīvato sammāvāyāmo pabhavati, sammāvāyāmato sammāsati pabhavati, sammāsatito sammāsamādhi pabhavati, sammāsamādhito sammāvimutti pabhavati, sammāvimuttito sammāvimuttiñāṇadassanaṁ pabhavati. 
Niyutto lakkhaṇo hārasampāto. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 6 
Catubyūhahārasampāta 
Tattha katamo catubyūho hārasampāto. 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. 
“Tasmā rakkhitacittassā”ti rakkhitaṁ paripālīyatīti esā nirutti. 
Idha bhagavato ko adhippāyo? 
Ye duggatīhi parimuccitukāmā bhavissanti, te dhammacārino bhavissantīti ayaṁ ettha bhagavato adhippāyo. 
Kokāliko hi sāriputtamoggallānesu theresu cittaṁ padosayitvā mahāpadumaniraye upapanno. 
Bhagavā ca satiārakkhena cetasā samannāgato, suttamhi vuttaṁ—
“satiyā cittaṁ rakkhitabban”ti. 
Niyutto catubyūho hārasampāto. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 7 
Āvaṭṭahārasampāta 
Tattha katamo āvaṭṭo hārasampāto? 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti samatho. 
“Sammādiṭṭhipurekkhāro”ti vipassanā. 
“Ñatvāna udayabbayan”ti dukkhapariññā. 
“Thinamiddhābhibhū bhikkhū”ti samudayapahānaṁ. 
“Sabbā duggatiyo jahe”ti nirodho. 
Imāni cattāri saccāni. 
Niyutto āvaṭṭo hārasampāto. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 8 
Vibhattihārasampāta 
Tattha katamo vibhattihārasampāto? 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. 
Kusalapakkho kusalapakkhena niddisitabbo. 
Akusalapakkho akusalapakkhena niddisitabbo. 
Niyutto vibhattihārasampāto. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 9 
Parivattanahārasampāta 
Tattha katamo parivattano hārasampāto? 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. 
Samathavipassanāya bhāvitāya nirodho phalaṁ, pariññātaṁ dukkhaṁ, samudayo pahīno, maggo bhāvito paṭipakkhena. 
Niyutto parivattano hārasampāto. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 10 
Vevacanahārasampāta 
Tattha katamo vevacano hārasampāto? 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. 
“Tasmā rakkhitacittassā”ti cittaṁ mano viññāṇaṁ manindriyaṁ manāyatanaṁ vijānanā vijānitattaṁ, idaṁ vevacanaṁ. 
“Sammāsaṅkappagocaro”ti nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṁsāsaṅkappo, idaṁ vevacanaṁ. 
“Sammādiṭṭhipurekkhāro”ti sammādiṭṭhi nāma paññāsatthaṁ paññākhaggo paññāratanaṁ paññāpajjoto paññāpatodo paññāpāsādo, idaṁ vevacanaṁ. 
Niyutto vevacano hārasampāto. 

Netti 
2. Uddesavāra 
Tattha katame soḷasa hārā? 
Desanā vicayo yutti padaṭṭhāno lakkhaṇo catubyūho āvaṭṭo vibhatti parivattano vevacano paññatti otaraṇo sodhano adhiṭṭhāno parikkhāro samāropano iti. 
Tassānugīti 
Desanā vicayo yutti, 
padaṭṭhāno ca lakkhaṇo; 
Catubyūho ca āvaṭṭo, 
vibhatti parivattano. 
Vevacano ca paññatti, 
otaraṇo ca sodhano; 
Adhiṭṭhāno parikkhāro, 
samāropano soḷaso. 
Ete soḷasa hārā, 
Pakittitā atthato asaṅkiṇṇā; 
Etesañceva bhavati, 
Vitthāratayā nayavibhattīti. 
Tattha katame pañca nayā? 
Nandiyāvaṭṭo tipukkhalo sīhavikkīḷito disālocano aṅkuso iti. 
Tassānugīti 
Paṭhamo nandiyāvaṭṭo, 
dutiyo ca tipukkhalo; 
Sīhavikkīḷito nāma, 
tatiyo nayalañjako. 
Disālocanamāhaṁsu, 
catutthaṁ nayamuttamaṁ; 
Pañcamo aṅkuso nāma, 
sabbe pañca nayā gatāti. 
Tattha katamāni aṭṭhārasa mūlapadāni? 
Nava padāni kusalāni nava padāni akusalāni. 
Tattha katamāni nava padāni akusalāni, taṇhā avijjā lobho doso moho subhasaññā sukhasaññā niccasaññā attasaññāti, imāni nava padāni akusalāni, yattha sabbo akusalapakkho saṅgahaṁ samosaraṇaṁ gacchati. 
Tattha katamāni nava padāni kusalāni? 
Samatho vipassanā alobho adoso amoho asubhasaññā dukkhasaññā aniccasaññā anattasaññāti, imāni nava padāni kusalāni, yattha sabbo kusalapakkho saṅgahaṁ samosaraṇaṁ gacchati. 
Tatridaṁ uddānaṁ 
Taṇhā ca avijjāpi ca, 
Lobho doso tatheva moho ca; 
Caturo ca vipallāsā, 
Kilesabhūmī nava padāni. 
Samatho ca vipassanā ca, 
Kusalāni ca yāni tīṇi mūlāni; 
Caturo satipaṭṭhānā, 
Indriyabhūmī nava padāni. 
Navahi ca padehi kusalā, 
Navahi ca yujjanti akusalapakkhā; 
Ete kho mūlapadā, 
Bhavanti aṭṭhārasa padānīti. 
Uddesavāro. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 11 
Paññattihārasampāta 
Tattha katamo paññattihārasampāto? 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. 
“Tasmā rakkhitacittassā”ti padaṭṭhānapaññatti satiyā. 
“Sammāsaṅkappagocaro”ti bhāvanāpaññatti samathassa. 
“Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbayan”ti dassanabhūmiyā nikkhepapaññatti. 
“Thinamiddhābhibhū bhikkhū”ti samudayassa anavasesappahānapaññatti, “sabbā duggatiyo jahe”ti bhāvanāpaññatti maggassa. 
Niyutto paññattihārasampāto. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 12 
Otaraṇahārasampāta 
Tattha katamo otaraṇo hārasampāto? 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”. 
“Sammādiṭṭhipurekkhāro”ti sammādiṭṭhiyā gahitāya gahitāni bhavanti pañcindriyāni, ayaṁ indriyehi otaraṇā. 
Tāniyeva indriyāni vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, evaṁ sabbaṁ, ayaṁ paṭiccasamuppādena otaraṇā. 
Tāniyeva pañcindriyāni tīhi khandhehi saṅgahitāni—
sīlakkhandhena samādhikkhandhena paññākkhandhena. 
Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 
Tāni yeva pañcindriyāni saṅkhārapariyāpannāni. 
Ye saṅkhārā anāsavā no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā, ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 
Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ anāsavaṁ no ca bhavaṅgaṁ, ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 
Niyutto otaraṇo hārasampāto. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 13 
Sodhanahārasampāta 
Tattha katamo sodhano hārasampāto? 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. 
Yattha ārambho suddho, so pañho visajjito bhavati. 
Yattha pana ārambho na suddho, na tāva so pañho visajjito bhavati. 
Niyutto sodhano hārasampāto. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 14 
Adhiṭṭhānahārasampāta 
Tattha katamo adhiṭṭhāno hārasampāto? 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. 
Tasmā rakkhitacittassāti ekattatā. 
Cittaṁ mano viññāṇaṁ, ayaṁ vemattatā. 
Sammāsaṅkappagocaroti ekattatā. 
Nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṁsāsaṅkappo ayaṁ vemattatā. 
Sammādiṭṭhipurekkhāroti ekattatā. 
Sammādiṭṭhi nāma yaṁ dukkhe ñāṇaṁ dukkhasamudaye ñāṇaṁ dukkhanirodhe ñāṇaṁ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ magge ñāṇaṁ hetumhi ñāṇaṁ hetusamuppannesu dhammesu ñāṇaṁ paccaye ñāṇaṁ paccayasamuppannesu dhammesu ñāṇaṁ, yaṁ tattha tattha yathābhūtaṁ ñāṇadassanaṁ abhisamayo sampaṭivedho saccāgamanaṁ, ayaṁ vemattatā. 
Ñatvāna udayabbayanti ekattatā, udayena avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, evaṁ sabbaṁ samudayo bhavati. 
Vayena avijjānirodhā saṅkhāranirodho, evaṁ sabbaṁ nirodho hoti, ayaṁ vemattatā. 
Thinamiddhābhibhū bhikkhūti ekattatā, thinaṁ nāma yā cittassa akallatā akammaniyatā, middhaṁ nāma yaṁ kāyassa līnattaṁ, ayaṁ vemattatā. 
Sabbā duggatiyo jaheti ekattatā, devamanusse vā upanidhāya apāyā duggati, nibbānaṁ vā upanidhāya sabbā upapattiyo duggati, ayaṁ vemattatā. 
Niyutto adhiṭṭhāno hārasampāto. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 15 
Parikkhārahārasampāta 
Tattha katamo parikkhāro hārasampāto? 
“Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro”ti gāthā. 
Ayaṁ samathavipassanāya parikkhāro. 
Niyutto parikkhāro hārasampāto. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Sampāta 16 
Samāropanahārasampāta 
Tattha katamo samāropano hārasampāto? 
“Tasmā rakkhitacittassa, 
sammāsaṅkappagocaro; 
Sammādiṭṭhipurekkhāro, 
ñatvāna udayabbayaṁ; 
Thinamiddhābhibhū bhikkhu, 
sabbā duggatiyo jahe”ti. 
“Tasmā rakkhitacittassā”ti tiṇṇaṁ sucaritānaṁ padaṭṭhānaṁ, citte rakkhite taṁ rakkhitaṁ bhavati kāyakammaṁ vacīkammaṁ manokammaṁ. 
Sammādiṭṭhipurekkhāroti sammādiṭṭhiyā bhāvitāya bhāvito bhavati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. 
Kena kāraṇena? 
Sammādiṭṭhito hi sammāsaṅkappo pabhavati, sammāsaṅkappato sammāvācā pabhavati, sammāvācāto sammākammanto pabhavati, sammākammantato sammāājīvo pabhavati, sammāājīvato sammāvāyāmo pabhavati, sammāvāyāmato sammāsati pabhavati, sammāsatito sammāsamādhi pabhavati, sammāsamādhito sammāvimutti pabhavati, sammāvimuttito sammāvimuttiñāṇadassanaṁ pabhavati. 
Ayaṁ anupādiseso puggalo anupādisesā ca nibbānadhātu. 
Niyutto samāropano hārasampāto. 
Tenāha āyasmā mahākaccāyano—
“Soḷasa hārā paṭhamaṁ, 
Disalocanato disā viloketvā; 
Saṅkhipiya aṅkusena hi, 
Nayehi tīhi niddise suttan”ti. 
Niyutto hārasampāto. 

Netti 
5. Nayasamuṭṭhāna 
Tattha katamaṁ nayasamuṭṭhānaṁ? 
Pubbā koṭi na paññāyati avijjāya ca bhavataṇhāya ca, tattha avijjānīvaraṇaṁ taṇhāsaṁyojanaṁ. 
Avijjānīvaraṇā sattā avijjāsaṁyuttā avijjāpakkhena vicaranti, te vuccanti diṭṭhicaritāti. 
Taṇhāsaṁyojanā sattā taṇhāsaṁyuttā taṇhāpakkhena vicaranti, te vuccanti taṇhācaritāti. 
Diṭṭhicaritā ito bahiddhā pabbajitā attakilamathānuyogamanuyuttā viharanti. 
Taṇhācaritā ito bahiddhā pabbajitā kāmesu kāmasukhallikānuyogamanuyuttā viharanti. 
Tattha kiṅkāraṇaṁ yaṁ diṭṭhicaritā ito bahiddhā pabbajitā attakilamathānuyogamanuyuttā viharanti, taṇhācaritā ito bahiddhā pabbajitā kāmesu kāmasukhallikānuyogamanuyuttā viharanti? 
Ito bahiddhā natthi saccavavatthānaṁ, kuto catusaccappakāsanā vā samathavipassanākosallaṁ vā upasamasukhappatti vā. 
Te upasamasukhassa anabhiññā viparītacetā evamāhaṁsu “natthi sukhena sukhaṁ, dukkhena nāma sukhaṁ adhigantabban”ti. 
Yo kāme paṭisevati, so lokaṁ vaḍḍhayati, yo lokaṁ vaḍḍhayati, so bahuṁ puññaṁ pasavatīti te evaṁsaññī evaṁdiṭṭhī dukkhena sukhaṁ patthayamānā kāmesu puññasaññī attakilamathānuyogamanuyuttā ca viharanti kāmasukhallikānuyogamanuyuttā ca, te tadabhiññā santā rogameva vaḍḍhayanti, gaṇḍameva vaḍḍhayanti, sallameva vaḍḍhayanti, te rogābhitunnā gaṇḍapaṭipīḷitā sallānuviddhā nirayatiracchānayonipetāsuresu ummujjanimujjāni karontā ugghātanigghātaṁ paccanubhontā rogagaṇḍasallabhesajjaṁ na vindanti. 
Tattha attakilamathānuyogo kāmasukhallikānuyogo ca saṅkileso, samathavipassanā vodānaṁ. 
Attakilamathānuyogo kāmasukhallikānuyogo ca rogo, samathavipassanā roganigghātakabhesajjaṁ. 
Attakilamathānuyogo kāmasukhallikānuyogo ca gaṇḍo, samathavipassanā gaṇḍanigghātakabhesajjaṁ. 
Attakilamathānuyogo kāmasukhallikānuyogo ca sallo, samathavipassanā salluddharaṇab