Hướng Dẫn (Nettippakaraṇa)

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Vibhaṅga 7 
Āvaṭṭahāravibhaṅga 
Tattha katamo āvaṭṭo hāro? 
“Ekamhi padaṭṭhāne”ti ayaṁ. 
“Ārambhatha nikkamatha, 
Yuñjatha buddhasāsane; 
Dhunātha maccuno senaṁ, 
Naḷāgāraṁva kuñjaro”ti. 
“Ārambhatha nikkamathā”ti vīriyassa padaṭṭhānaṁ. 
“Yuñjatha buddhasāsane”ti samādhissa padaṭṭhānaṁ. 
“Dhunātha maccuno senaṁ, naḷāgāraṁva kuñjaro”ti paññāya padaṭṭhānaṁ. 
“Ārambhatha nikkamathā”ti vīriyindriyassa padaṭṭhānaṁ. 
“Yuñjatha buddhasāsane”ti samādhindriyassa padaṭṭhānaṁ. 
“Dhunātha maccuno senaṁ, naḷāgāraṁva kuñjaro”ti paññindriyassa padaṭṭhānaṁ. 
Imāni padaṭṭhānāni desanā. 
Ayuñjantānaṁ vā sattānaṁ yoge, yuñjantānaṁ vā ārambho. 
Tattha ye na yuñjanti, te pamādamūlakā na yuñjanti. 
So pamādo duvidho taṇhāmūlako avijjāmūlako ca. 
Tattha avijjāmūlako yena aññāṇena nivuto ñeyyaṭṭhānaṁ nappajānāti pañcakkhandhā uppādavayadhammāti, ayaṁ avijjāmūlako. 
Yo taṇhāmūlako, so tividho anuppannānaṁ bhogānaṁ uppādāya pariyesanto pamādaṁ āpajjati, uppannānaṁ bhogānaṁ ārakkhanimittaṁ paribhoganimittañca pamādaṁ āpajjati ayaṁ loke catubbidho pamādo ekavidho avijjāya tividho taṇhāya. 
Tattha avijjāya nāmakāyo padaṭṭhānaṁ. 
Taṇhāya rūpakāyo padaṭṭhānaṁ. 
Taṁ kissa hetu, rūpīsu bhavesu ajjhosānaṁ, arūpīsu sammoho? 
Tattha rūpakāyo rūpakkhandho nāmakāyo cattāro arūpino khandhā. 
Ime pañcakkhandhā katamena upādānena saupādānā, taṇhāya ca avijjāya ca? 
Tattha taṇhā dve upādānāni kāmupādānañca sīlabbatupādānañca. 
Avijjā dve upādānāni diṭṭhupādānañca attavādupādānañca. 
Imehi catūhi upādānehi ye saupādānā khandhā, idaṁ dukkhaṁ. 
Cattāri upādānāni, ayaṁ samudayo. 
Pañcakkhandhā dukkhaṁ. 
Tesaṁ bhagavā pariññāya pahānāya ca dhammaṁ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya. 
Tattha yo tividho taṇhāmūlako pamādo anuppannānaṁ bhogānaṁ uppādāya pariyesati, uppannānaṁ bhogānaṁ ārakkhaṇañca karoti paribhoganimittañca, tassa sampaṭivedhena rakkhaṇā paṭisaṁharaṇā, ayaṁ samatho. 
So kathaṁ bhavati? 
Yadā jānāti kāmānaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato okārañca saṅkilesañca vodānañca nekkhamme ca ānisaṁsaṁ. 
Tattha yā vīmaṁsā upaparikkhā ayaṁ vipassanā. 
Ime dve dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti samatho ca vipassanā ca. 
Imesu dvīsu dhammesu bhāviyamānesu dve dhammā pahīyanti taṇhā ca avijjā ca, imesu dvīsu dhammesu pahīnesu cattāri upādānāni nirujjhanti. 
Upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṁ samudayo ca, samatho ca vipassanā ca maggo. 
Bhavanirodho nibbānaṁ imāni cattāri saccāni. 
Tenāha bhagavā “ārambhatha nikkamathā”ti. 
“Yathāpi mūle anupaddave daḷhe, 
Chinnopi rukkho punareva rūhati; 
Evampi taṇhānusaye anūhate, 
Nibbattatī dukkhamidaṁ punappunaṁ”. 
Ayaṁ taṇhānusayo. 
Katamassā taṇhāya? 
Bhavataṇhāya. 
Yo etassa dhammassa paccayo ayaṁ avijjā. 
Avijjāpaccayā hi bhavataṇhā. 
Ime dve kilesā taṇhā ca avijjā ca. 
Tāni cattāri upādānāni tehi catūhi upādānehi ye saupādānā khandhā, idaṁ dukkhaṁ. 
Cattāri upādānāni ayaṁ samudayo. 
Pañcakkhandhā dukkhaṁ. 
Tesaṁ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṁ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya. 
Yena taṇhānusayaṁ samūhanati, ayaṁ samatho. 
Yena taṇhānusayassa paccayaṁ avijjaṁ vārayati, ayaṁ vipassanā. 
Ime dve dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti samatho ca vipassanā ca. 
Tattha samathassa phalaṁ rāgavirāgā cetovimutti, vipassanāya phalaṁ avijjāvirāgā paññāvimutti. 
Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṁ samudayo ca, samatho vipassanā ca maggo, dve ca vimuttiyo nirodho. 
Imāni cattāri saccāni. 
Tenāha bhagavā “yathāpi mūle”ti. 
“Sabbapāpassa akaraṇaṁ, 
kusalassa upasampadā; 
Sacittapariyodāpanaṁ, 
etaṁ buddhāna sāsanan”ti. 
Sabbapāpaṁ nāma tīṇi duccaritāni kāyaduccaritaṁ vacīduccaritaṁ manoduccaritaṁ, te dasa akusalakammapathā pāṇātipāto adinnādānaṁ kāmesumicchācāro musāvādo pisuṇā vācā pharusā vācā samphappalāpo abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhi, tāni dve kammāni cetanā cetasikañca. 
Tattha yo ca pāṇātipāto yā ca pisuṇā vācā yā ca pharusā vācā, idaṁ dosasamuṭṭhānaṁ. 
Yañca adinnādānaṁ yo ca kāmesumicchācāro yo ca musāvādo, idaṁ lobhasamuṭṭhānaṁ, yo samphappalāpo, idaṁ mohasamuṭṭhānaṁ. 
Imāni satta kāraṇāni cetanākammaṁ. 
Yā abhijjhā, ayaṁ lobho akusalamūlaṁ. 
Yo byāpādo, ayaṁ doso akusalamūlaṁ. 
Yā micchādiṭṭhi, ayaṁ micchāmaggo. 
Imāni tīṇi kāraṇāni cetasikakammaṁ. 
Tenāha “cetanākammaṁ cetasikakamman”ti. 
Akusalamūlaṁ payogaṁ gacchantaṁ catubbidhaṁ agatiṁ gacchati chandā dosā bhayā mohā. 
Tattha yaṁ chandā agatiṁ gacchati, idaṁ lobhasamuṭṭhānaṁ. 
Yaṁ dosā agatiṁ gacchati, idaṁ dosasamuṭṭhānaṁ. 
Yaṁ bhayā ca mohā ca agatiṁ gacchati, idaṁ mohasamuṭṭhānaṁ. 
Tattha lobho asubhāya pahīyati. 
Doso mettāya. 
Moho paññāya. 
Tathā lobho upekkhāya pahīyati. 
Doso mettāya ca karuṇāya ca. 
Moho muditāya pahānaṁ abbhatthaṁ gacchati. 
Tenāha bhagavā “sabbapāpassa akaraṇan”ti. 
Sabbapāpaṁ nāma aṭṭha micchattāni micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi, idaṁ vuccati sabbapāpaṁ. 
Imesaṁ aṭṭhannaṁ micchattānaṁ yā akiriyā akaraṇaṁ anajjhācāro, idaṁ vuccati sabbapāpassa akaraṇaṁ. 
Aṭṭhasu micchattesu pahīnesu aṭṭha sammattāni sampajjanti. 
Aṭṭhannaṁ sammattānaṁ yā kiriyā karaṇaṁ sampādanaṁ, ayaṁ vuccati kusalassa upasampadā. 
Sacittapariyodāpananti atītassa maggassa bhāvanākiriyaṁ dassayati, citte pariyodāpite pañcakkhandhā pariyodāpitā bhavanti, evañhi bhagavā āha—
“cetovisuddhatthaṁ, bhikkhave, tathāgate brahmacariyaṁ vussatī”ti. 
Duvidhā hi pariyodāpanā nīvaraṇappahānañca anusayasamugghāto ca. 
Dve pariyodāpanabhūmiyo dassanabhūmi ca, bhāvanābhūmi ca, tattha yaṁ paṭivedhena pariyodāpeti, idaṁ dukkhaṁ. 
Yato pariyodāpeti, ayaṁ samudayo. 
Yena pariyodāpeti, ayaṁ maggo. 
Yaṁ pariyodāpitaṁ, ayaṁ nirodho. 
Imāni cattāri saccāni. 
Tenāha bhagavā “sabbapāpassa akaraṇan”ti. 
“Dhammo have rakkhati dhammacāriṁ, 
Chattaṁ mahantaṁ yatha vassakāle; 
Esānisaṁso dhamme suciṇṇe, 
Na duggatiṁ gacchati dhammacārī”ti. 
Dhammo nāma duvidho indriyasaṁvaro maggo ca. 
Duggati nāma duvidhā devamanusse vā upanidhāya apāyā duggati, nibbānaṁ vā upanidhāya sabbā upapattiyo duggati. 
Tattha yā saṁvarasīle akhaṇḍakāritā, ayaṁ dhammo suciṇṇo apāyehi rakkhati. 
Evaṁ bhagavā āha—
“dvemā, bhikkhave, sīlavato gatiyo devā ca manussā ca”. 
Evañca nāḷandāyaṁ nigame asibandhakaputto gāmaṇi bhagavantaṁ etadavoca—
“Brāhmaṇā, bhante, pacchābhūmakā kāmaṇḍalukā sevālamālikā udakorohakā aggiparicārakā, te mataṁ kālaṅkataṁ uyyāpenti nāma, saññāpenti nāma, saggaṁ nāma okkāmenti. 
Bhagavā pana, bhante, arahaṁ sammāsambuddho pahoti tathā kātuṁ, yathā sabbo loko kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyā”ti. 
“Tena hi, gāmaṇi, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṁ byākareyyāsīti. 
Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko, tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatū’ti. 
Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetuvā pañjalikaṁ anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyyā”ti. 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Seyyathāpi, gāmaṇi, puriso mahatiṁ puthusilaṁ gambhīre udakarahade pakkhipeyya, tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ummujja, bho, puthusile, uplava bho puthusile, thalamuplava, bho puthusile’ti. 
Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu sā mahatī puthusilā mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikaṁ anuparisakkanahetu vā ummujjeyya vā uplaveyya vā thalaṁ vā uplaveyyā”ti. 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Evameva kho, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātī …pe… 
micchādiṭṭhiko, kiñcāpi naṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjatū’ti. 
Atha kho so puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. 
Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhiko, tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatū’ti. 
Taṁ kiṁ maññasi, gāmaṇi, api nu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikaṁ anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyyā”ti. 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Seyyathāpi, gāmaṇi, puriso sappikumbhaṁ vā telakumbhaṁ vā gambhīre udakarahade ogāhetvā bhindeyya. 
Tatra yāssa sakkharakaṭhalaṁ, sā adhogāmī assa. 
Yañca khvassa tatra sappi vā telaṁ vā, taṁ uddhaṅgāmi assa. 
Tamenaṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘osīda, bho sappitela, saṁsīda, bho sappitela, adho gaccha, bho sappitelā’ti. 
Taṁ kiṁ maññasi gāmaṇi, api nu taṁ sappitelaṁ mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikaṁ anuparisakkanahetu vā ‘osīdeyya vā saṁsīdeyya vā adho vā gaccheyyā’”ti. 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Evameva kho, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātā paṭivirato …pe… 
sammādiṭṭhiko, kiñcāpi naṁ mahā janakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṁ puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjatū’”ti. 
Atha kho so puriso kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjeyya. 
Iti dhammo suciṇṇo apāyehi rakkhati. 
Tattha yā maggassa tikkhatā adhimattatā, ayaṁ dhammo suciṇṇo sabbāhi upapattīhi rakkhati. 
Evaṁ bhagavā āha—
“Tasmā rakkhitacittassa, 
sammāsaṅkappagocaro; 
Sammādiṭṭhipurekkhāro, 
ñatvāna udayabbayaṁ; 
Thinamiddhābhibhū bhikkhu, 
sabbā duggatiyo jahe”ti. 
Tattha duggatīnaṁ hetu taṇhā ca avijjā ca, tāni cattāri upādānāni, tehi catūhi upādānehi ye saupādānā khandhā, idaṁ dukkhaṁ. 
Cattāri upādānāni, ayaṁ samudayo. 
Pañcakkhandhā dukkhaṁ, tesaṁ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṁ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya. 
Tattha taṇhāya pañcindriyāni rūpīni padaṭṭhānaṁ. 
Avijjāya manindriyaṁ padaṭṭhānaṁ. 
Pañcindriyāni rūpīni rakkhanto samādhiṁ bhāvayati, taṇhañca niggaṇhāti. 
Manindriyaṁ rakkhanto vipassanaṁ bhāvayati, avijjañca niggaṇhāti. 
Taṇhāniggahena dve upādānāni pahīyanti kāmupādānañca sīlabbatupādānañca. 
Avijjāniggahena dve upādānāni pahīyanti diṭṭhupādānañca attavādupādānañca. 
Catūsu upādānesu pahīnesu dve dhammā bhāvanāpāripūriṁ gacchanti samatho ca vipassanā ca. 
Idaṁ vuccati brahmacariyanti. 
Tattha brahmacariyassa phalaṁ cattāri sāmaññaphalāni sotāpattiphalaṁ sakadāgāmiphalaṁ anāgāmiphalaṁ arahattaṁ aggaphalaṁ. 
Imāni cattāri brahmacariyassa phalāni. 
Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṁ samudayo ca. 
Samatho ca vipassanā ca brahmacariyañca maggo, brahmacariyassa phalāni ca tadārammaṇā ca asaṅkhatādhātu nirodho. 
Imāni cattāri saccāni. 
Tenāha bhagavā “dhammo have rakkhatī”ti. 
Tattha yaṁ paṭivedhena rakkhati, idaṁ dukkhaṁ. 
Yato rakkhati, ayaṁ samudayo. 
Yena rakkhati, ayaṁ maggo. 
Yaṁ rakkhati, ayaṁ nirodho. 
Imāni cattāri saccāni. 
Tenāha āyasmā mahākaccāyano “ekamhi padaṭṭhāne”ti. 
Niyutto āvaṭṭo hāro. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Vibhaṅga 8 
Vibhattihāravibhaṅga 
Tattha katamo vibhattihāro? 
“Dhammañca padaṭṭhānaṁ bhūmiñcā”ti. 
Dve suttāni vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca. 
Dve paṭipadā puññabhāgiyā ca phalabhāgiyā ca. 
Dve sīlāni saṁvarasīlañca pahānasīlañca, tattha bhagavā vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ puññabhāgiyāya paṭipadāya desayati, so saṁvarasīle ṭhito tena brahmacariyena brahmacārī bhavati, tattha bhagavā nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ phalabhāgiyāya paṭipadāya desayati, so pahānasīle ṭhito tena brahmacariyena brahmacārī bhavati. 
Tattha katamaṁ vāsanābhāgiyaṁ suttaṁ? 
Vāsanābhāgiyaṁ nāma suttaṁ dānakathā sīlakathā saggakathā kāmānaṁ ādīnavo nekkhamme ānisaṁsoti. 
Tattha katamaṁ nibbedhabhāgiyaṁ suttaṁ? 
Nibbedhabhāgiyaṁ nāma suttaṁ yā catusaccappakāsanā, vāsanābhāgiye sutte natthi pajānanā, natthi maggo, natthi phalaṁ. 
Nibbedhabhāgiye sutte atthi pajānanā, atthi maggo, atthi phalaṁ. 
Imāni cattāri suttāni. 
Imesaṁ catunnaṁ suttānaṁ desanāya phalena sīlena brahmacariyena sabbato vicayena hārena vicinitvā yuttihārena yojayitabbā yāvatikā ñāṇassa bhūmi. 
Tattha katame dhammā sādhāraṇā? 
Dve dhammā sādhāraṇā nāmasādhāraṇā vatthusādhāraṇā ca. 
Yaṁ vā pana kiñci aññampi evaṁ jātiyaṁ, micchattaniyatānaṁ sattānaṁ aniyatānañca sattānaṁ dassanappahātabbā kilesā sādhāraṇā, puthujjanassa sotāpannassa ca kāmarāgabyāpādā sādhāraṇā, puthujjanassa anāgāmissa ca uddhambhāgiyā saṁyojanā sādhāraṇā, yaṁ kiñci ariyasāvako lokiyaṁ samāpattiṁ samāpajjati, sabbā sā avītarāgehi sādhāraṇā, sādhāraṇā hi dhammā evaṁ aññamaññaṁ paraṁ paraṁ sakaṁ sakaṁ visayaṁ nātivattanti. 
Yopi imehi dhammehi samannāgato na so taṁ dhammaṁ upātivattati. 
Ime dhammā sādhāraṇā. 
Tattha katame dhammā asādhāraṇā? 
Yāva desanaṁ upādāya gavesitabbā sekkhāsekkhā bhabbābhabbāti, aṭṭhamakassa sotāpannassa ca kāmarāgabyāpādā sādhāraṇā dhammatā asādhāraṇā, aṭṭhamakassa anāgāmissa ca uddhambhāgiyā saṁyojanā sādhāraṇā dhammatā asādhāraṇā. 
Sabbesaṁ sekkhānaṁ nāmaṁ sādhāraṇaṁ dhammatā asādhāraṇā. 
Sabbesaṁ paṭipannakānaṁ nāmaṁ sādhāraṇaṁ dhammatā asādhāraṇā. 
Sabbesaṁ sekkhānaṁ sekkhasīlaṁ sādhāraṇaṁ dhammatā asādhāraṇā. 
Evaṁ visesānupassinā hīnukkaṭṭhamajjhimaṁ upādāya gavesitabbaṁ. 
Dassanabhūmi niyāmāvakkantiyā padaṭṭhānaṁ, bhāvanābhūmi uttarikānaṁ phalānaṁ pattiyā padaṭṭhānaṁ, dukkhā paṭipadā dandhābhiññā samathassa padaṭṭhānaṁ, sukhā paṭipadā khippābhiññā vipassanāya padaṭṭhānaṁ, dānamayaṁ puññakiriyavatthu parato ghosassa sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, sīlamayaṁ puññakiriyavatthu cintāmayiyā paññāya sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthu bhāvanāmayiyā paññāya sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ. 
Dānamayaṁ puññakiriyavatthu parato ca ghosassa sutamayiyā ca paññāya sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ sīlamayaṁ puññakiriyavatthu cintāmayiyā ca paññāya yoniso ca manasikārassa sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, bhāvanāmayaṁ puññakiriyavatthu bhāvanāmayiyā ca paññāya sammādiṭṭhiyā ca sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ. 
Patirūpadesavāso vivekassa ca samādhissa ca sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, sappurisūpanissayo tiṇṇañca aveccappasādānaṁ samathassa ca sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, attasammāpaṇidhānaṁ hiriyā ca vipassanāya ca sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, akusalapariccāgo kusalavīmaṁsāya ca samādhindriyassa ca sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, dhammasvākkhātatā kusalamūlaropanāya ca phalasamāpattiyā ca sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, saṅghasuppaṭipannatā saṅghasuṭṭhutāya sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, satthusampadā appasannānañca pasādāya pasannānañca bhiyyobhāvāya sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ, appaṭihatapātimokkhatā dummaṅkūnañca puggalānaṁ niggahāya pesalānañca puggalānaṁ phāsuvihārāya sādhāraṇaṁ padaṭṭhānaṁ. 
Tenāha āyasmā mahākaccāyano “dhammañca padaṭṭhānan”ti. 
Niyutto vibhatti hāro. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Vibhaṅga 9 
Parivattanahāravibhaṅga 
Tattha katamo parivattano hāro? 
“Kusalākusale dhamme”ti. 
Sammādiṭṭhissa purisapuggalassa micchādiṭṭhi nijjiṇṇā bhavati. 
Ye cassa micchādiṭṭhipaccayā uppajjeyyuṁ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti. 
Sammādiṭṭhipaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 
Sammāsaṅkappassa purisapuggalassa micchāsaṅkappo nijjiṇṇo bhavati. 
Ye cassa micchāsaṅkappapaccayā uppajjeyyuṁ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti. 
Sammāsaṅkappapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti. 
Te cassa bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 
Evaṁ sammāvācassa sammākammantassa sammāājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatissa sammāsamādhissa sammāvimuttassa sammāvimuttiñāṇadassanassa purisapuggalassa micchāvimuttiñāṇadassanaṁ nijjiṇṇaṁ bhavati. 
Ye cassa micchāvimuttiñāṇadassanapaccayā uppajjeyyuṁ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti. 
Sammāvimuttiñāṇadassanapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanāpāripūriṁ gacchanti. 
Yassa vā pāṇātipātā paṭiviratassa pāṇātipāto pahīno hoti. 
Adinnādānā paṭiviratassa adinnādānaṁ pahīnaṁ hoti. 
Brahmacārissa abrahmacariyaṁ pahīnaṁ hoti. 
Saccavādissa musāvādo pahīno hoti. 
Apisuṇavācassa pisuṇā vācā pahīnā hoti. 
Saṇhavācassa pharusā vācā pahīnā hoti. 
Kālavādissa samphappalāpo pahīno hoti. 
Anabhijjhālussa abhijjhā pahīnā hoti. 
Abyāpannacittassa byāpādo pahīno hoti. 
Sammādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīnā hoti. 
Ye ca kho keci ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ garahanti, nesaṁ sandiṭṭhikā sahadhammikā gārayhā vādānuvādā āgacchanti. 
Sammādiṭṭhiñca te bhavanto dhammaṁ garahanti. 
Tena hi ye micchādiṭṭhikā, tesaṁ bhavantānaṁ pujjā ca pāsaṁsā ca. 
Evaṁ sammāsaṅkappaṁ sammāvācaṁ sammākammantaṁ sammāājīvaṁ sammāvāyāmaṁ sammāsatiṁ sammāsamādhiṁ sammāvimuttiṁ sammāvimuttiñāṇadassanañca te bhavanto dhammaṁ garahanti. 
Tena hi ye micchāvimuttiñāṇadassanā, tesaṁ bhavantānaṁ pujjā ca pāsaṁsā ca. 
Ye ca kho keci evamāhaṁsu “bhuñjitabbā kāmā, paribhuñjitabbā kāmā, āsevitabbā kāmā, nisevitabbā kāmā, bhāvayitabbā kāmā, bahulīkātabbā kāmā”ti. 
Kāmehi veramaṇī tesaṁ adhammo. 
Ye vā pana keci evamāhaṁsu “attakilamathānuyogo dhammo”ti. 
Niyyāniko tesaṁ dhammo adhammo. 
Ye ca kho keci evamāhaṁsu “dukkho dhammo”ti. 
Sukho tesaṁ dhammo adhammo. 
Yathā vā pana bhikkhuno sabbasaṅkhāresu asubhānupassino viharato subhasaññā pahīyanti. 
Dukkhānupassino viharato sukhasaññā pahīyanti. 
Aniccānupassino viharato niccasaññā pahīyanti. 
Anattānupassino viharato attasaññā pahīyanti. 
Yaṁ yaṁ vā pana dhammaṁ rocayati vā upagacchati vā, tassa tassa dhammassa yo paṭipakkho, svassa aniṭṭhato ajjhāpanno bhavati. 
Tenāha āyasmā mahākaccāyano “kusalākusaladhamme”ti. 
Niyutto parivattano hāro. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Vibhaṅga 10 
Vevacanahāravibhaṅga 
Tattha katamo vevacano hāro? 
“Vevacanāni bahūnī”ti. 
Yathā ekaṁ bhagavā dhammaṁ aññamaññehi vevacanehi niddisati. 
Yathāha bhagavā—
“Āsā ca pihā abhinandanā ca, 
Anekadhātūsu sarā patiṭṭhitā; 
Aññāṇamūlappabhavā pajappitā, 
Sabbā mayā byantikatā samūlikā”ti. 
<b>Āsā</b> nāma vuccati yā bhavissassa atthassa āsīsanā avassaṁ āgamissatīti āsāssa uppajjati. 
Pihā nāma yā vattamānassa atthassa patthanā, seyyataraṁ vā disvā “ediso bhaveyyan”ti pihāssa uppajjati. 
Atthanipphattipaṭipālanā abhinandanā nāma, piyaṁ vā ñātiṁ abhinandati, piyaṁ vā dhammaṁ abhinandati, appaṭikūlato vā abhinandati. 
<b>Anekadhātū</b>ti cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu. 
<b>Sarā</b>ti keci rūpādhimuttā keci saddādhimuttā keci gandhādhimuttā keci rasādhimuttā keci phoṭṭhabbādhimuttā keci dhammādhimuttā. 
Tattha yāni cha gehasitāni domanassāni yāni ca cha gehasitāni somanassāni yāni ca cha nekkhammasitāni domanassāni yāni ca cha nekkhammasitāni somanassāni, imāni catuvīsapadāni taṇhāpakkho, taṇhāya etaṁ vevacanaṁ. 
Yā cha upekkhā gehasitā, ayaṁ diṭṭhipakkho. 
Sāyeva patthanākārena dhammanandī dhammapemaṁ dhammajjhosānanti taṇhāya etaṁ vevacanaṁ. 
Cittaṁ mano viññāṇanti cittassa etaṁ vevacanaṁ. 
Manindriyaṁ manodhātu manāyatanaṁ vijānanāti manassetaṁ vevacanaṁ. 
Paññindriyaṁ paññābalaṁ adhipaññā sikkhā paññā paññākkhandho dhammavicayasambojjhaṅgo ñāṇaṁ sammādiṭṭhi tīraṇā vipassanā dhamme ñāṇaṁ atthe ñāṇaṁ anvaye ñāṇaṁ khaye ñāṇaṁ anuppāde ñāṇaṁ anaññātaññassāmītindriyaṁ aññindriyaṁ aññātāvindriyaṁ cakkhu vijjā buddhi bhūri medhā āloko, yaṁ vā pana yaṁ kiñci aññampi evaṁ jātiyaṁ, paññāya etaṁ vevacanaṁ. 
Pañcindriyāni lokuttarāni, sabbā paññā. 
Api ca ādhipateyyaṭṭhena saddhā, ārambhaṭṭhena vīriyaṁ, apilāpanaṭṭhena sati, avikkhepaṭṭhena samādhi, pajānanaṭṭhena paññā. 
Yathā ca buddhānussatiyaṁ vuttaṁ itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā. 
Balanipphattigato vesārajjappatto adhigatappaṭisambhido catuyogavippahīno agatigamanavītivatto uddhaṭasallo nirūḷhavaṇo madditakaṇḍako nibbāpitapariyuṭṭhāno bandhanātīto ganthaviniveṭhano ajjhāsayavītivatto bhinnandhakāro cakkhumā lokadhammasamatikkanto anurodhavirodhavippayutto iṭṭhāniṭṭhesu dhammesu asaṅkhepagato bandhanātivatto ṭhapitasaṅgāmo abhikkantataro ukkādharo ālokakaro pajjotakaro tamonudo raṇañjaho aparimāṇavaṇṇo appameyyavaṇṇo asaṅkheyyavaṇṇo ābhaṅkaro pabhaṅkaro dhammobhāsapajjotakaroti ca buddhā bhagavantoti ca buddhānussatiyā etaṁ vevacanaṁ. 
Yathā ca dhammānussatiyaṁ vuttaṁ svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhi. 
Yadidaṁ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāṭo vaṭṭūpacchedo suññato atidullabho taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṁ. 
“Asaṅkhataṁnantamanāsavañca, 
Saccañca pāraṁ nipuṇaṁ sududdasaṁ; 
Ajajjaraṁ dhuvaṁ apalokitaṁ, 
Anidassanaṁ nippapañca santaṁ. 
Amataṁ paṇītañca sivañca khemaṁ, 
Taṇhakkhayo acchariyañca abbhutaṁ; 
Anītikaṁ anītikadhammaṁ, 
Nibbānametaṁ sugatena desitaṁ. 
Ajātaṁ abhūtaṁ anupaddavañca, 
Akataṁ asokañca atho visokaṁ; 
Anūpasaggaṁnupasaggadhammaṁ, 
Nibbānametaṁ sugatena desitaṁ. 
Gambhīrañceva duppassaṁ, 
uttarañca anuttaraṁ; 
Asamaṁ appaṭisamaṁ, 
jeṭṭhaṁ seṭṭhanti vuccati. 
Leṇañca tāṇaṁ araṇaṁ anaṅgaṇaṁ, 
Akāca metaṁ vimalanti vuccati; 
Dīpo sukhaṁ appamāṇaṁ patiṭṭhā, 
Akiñcanaṁ appapañcanti vuttan”ti. 
Dhammānussatiyā etaṁ vevacanaṁ. 
Yathā ca saṅghānussatiyaṁ vuttaṁ suppaṭipanno ujuppaṭipanno ñāyappaṭipanno sāmīcippaṭipanno yadidaṁ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa, sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno vimuttisampanno vimuttiñāṇadassanasampanno sattānaṁ sāro sattānaṁ maṇḍo sattānaṁ uddhāro sattānaṁ esikā sattānaṁ surabhipasūnaṁ pujjo devānañca manussānañcāti saṅghānussatiyā etaṁ vevacanaṁ. 
Yathā ca sīlānussatiyaṁ vuttaṁ yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni ariyāni ariyakantāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṁvattanikāni, alaṅkāro ca sīlaṁ uttamaṅgopasobhaṇatāya, nidhānañca sīlaṁ sabbadobhaggasamatikkamanaṭṭhena, sippañca sīlaṁ akkhaṇavedhitāya, velā ca sīlaṁ anatikkamanaṭṭhena, dhaññañca sīlaṁ daliddopacchedanaṭṭhena, ādāso ca sīlaṁ dhammavolokanatāya, pāsādo ca sīlaṁ volokanaṭṭhena, sabbabhūmānuparivatti ca sīlaṁ amatapariyosānanti sīlānussatiyā etaṁ vevacanaṁ. 
Yathā ca cāgānussatiyaṁ vuttaṁ yasmiṁ samaye ariyasāvako agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgaratoti cāgānussatiyā etaṁ vevacanaṁ. 
Tenāha āyasmā mahākaccāyano “vevacanāni bahūnī”ti. 
Niyutto vevacano hāro. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Vibhaṅga 11 
Paññattihāravibhaṅga 
Tattha katamo paññattihāro? 
“Ekaṁ bhagavā dhammaṁ paññattīhi vividhāhi desetī”ti. 
Yā pakatikathāya desanā. 
Ayaṁ nikkhepapaññatti. 
Kā ca pakatikathāya desanā, cattāri saccāni. 
Yathā bhagavā āha—
“idaṁ dukkhan”ti ayaṁ paññatti pañcannaṁ khandhānaṁ channaṁ dhātūnaṁ aṭṭhārasannaṁ dhātūnaṁ dvādasannaṁ āyatanānaṁ dasannaṁ indriyānaṁ nikkhepapaññatti. 
Kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. 
Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. 
Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. 
Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. 
Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. 
Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ saupāyāsanti vadāmi. 
Phasse ce …pe… 
manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre. 
Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ virūḷhaṁ. 
Yattha patiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ virūḷhaṁ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. 
Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. 
Yattha atthi saṅkhārānaṁ vuddhi, atthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. 
Yattha atthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. 
Yattha atthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, sasokaṁ taṁ, bhikkhave, sadaraṁ saupāyāsanti vadāmi. 
Ayaṁ pabhavapaññatti dukkhassa ca samudayassa ca. 
Kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ avirūḷhaṁ. 
Yattha appatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. 
Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. 
Yattha natthi saṅkhārānaṁ vuddhi, natthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. 
Yattha natthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. 
Yattha natthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, asokaṁ taṁ, bhikkhave, adaraṁ anupāyāsanti vadāmi. 
Phasse ce …pe… 
manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre. 
Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṁ tattha viññāṇaṁ avirūḷhaṁ. 
Yattha appatiṭṭhitaṁ viññāṇaṁ avirūḷhaṁ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. 
Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṁ vuddhi. 
Yattha natthi saṅkhārānaṁ vuddhi, natthi tattha āyatiṁ punabbhavābhinibbatti. 
Yattha natthi āyatiṁ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ. 
Yattha natthi āyatiṁ jātijarāmaraṇaṁ, asokaṁ taṁ, bhikkhave, adaraṁ anupāyāsanti vadāmi. 
Ayaṁ pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, bhāvanāpaññatti maggassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassa. 
Samādhiṁ, bhikkhave, bhāvetha. 
Appamatto nipako sato, samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṁ pajānāti. 
Kiñca yathābhūtaṁ pajānāti? 
“Cakkhu aniccan”ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
“Rūpā aniccā”ti yathābhūtaṁ pajānāti “cakkhuviññāṇaṁ aniccan”ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
“Cakkhusamphasso anicco”ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampidaṁ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi aniccanti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Sotaṁ …pe… 
ghānaṁ … 
jivhā … 
kāyo … 
“mano anicco”ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
“Dhammā aniccā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
“Manoviññāṇaṁ aniccan”ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
“Manosamphasso anicco”ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Yampidaṁ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṁ sukhaṁ vā dukkhaṁ vā adukkhamasukhaṁ vā, tampi aniccanti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Ayaṁ bhāvanāpaññatti maggassa, pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassa. 
Rūpaṁ, rādha, vikiratha vidhamatha viddhaṁsetha vikīḷaniyaṁ karotha, paññāya taṇhakkhayāya paṭipajjatha. 
Taṇhakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā nibbānaṁ. 
Vedanaṁ …pe… 
saññaṁ … 
saṅkhāre viññāṇaṁ vikiratha vidhamatha viddhaṁsetha vikīḷaniyaṁ karotha, paññāya taṇhakkhayāya paṭipajjatha. 
Taṇhakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā nibbānaṁ. 
Ayaṁ nirodhapaññatti nirodhassa, nibbidāpaññatti assādassa, pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, bhāvanāpaññatti maggassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassa. 
“So idaṁ dukkhan”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ dukkhanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti “ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Ayaṁ paṭivedhapaññatti saccānaṁ, nikkhepapaññatti dassanabhūmiyā, bhāvanāpaññatti maggassa, sacchikiriyāpaññatti sotāpattiphalassa. 
“So ime āsavā”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavasamudayo”ti yathābhūtaṁ pajānāti, “ayaṁ āsavanirodho”ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
“Ayaṁ āsavanirodhagāminī paṭipadā”ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
“Ime āsavā asesaṁ nirujjhantī”ti yathābhūtaṁ pajānāti. 
Ayaṁ uppādapaññatti khaye ñāṇassa, okāsapaññatti anuppāde ñāṇassa, bhāvanāpaññatti maggassa, pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, ārambhapaññatti vīriyindriyassa, āhaṭanāpaññatti āsāṭikānaṁ, nikkhepapaññatti bhāvanābhūmiyā, abhinighātapaññatti pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ. 
Idaṁ “dukkhan”ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
Ayaṁ “dukkhasamudayo”ti me, bhikkhave …pe… 
ayaṁ “dukkhanirodho”ti me, bhikkhave …. 
Ayaṁ “dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
Ayaṁ desanāpaññatti saccānaṁ, nikkhepapaññatti sutamayiyā paññāya sacchikiriyāpaññatti anaññātaññassāmītindriyassa, pavattanāpaññatti dhammacakkassa. 
“Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ pariññeyyan”ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
“So kho panāyaṁ dukkhasamudayo pahātabbo”ti me, bhikkhave …pe… 
“so kho panāyaṁ dukkhanirodho sacchikātabbo”ti me, bhikkhave …pe… 
“sā kho panāyaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā bhāvetabbā”ti me, bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
Ayaṁ bhāvanāpaññatti maggassa, nikkhepapaññatti cintāmayiyā paññāya, sacchikiriyāpaññatti aññindriyassa. 
“Taṁ kho panidaṁ dukkhaṁ pariññātan”ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
“So kho panāyaṁ dukkhasamudayo pahīno”ti me, bhikkhave …pe… 
so kho panāyaṁ dukkhanirodho sacchikato”ti me, bhikkhave …pe… 
“sā kho panāyaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā bhāvitā”ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṁ udapādi, ñāṇaṁ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 
Ayaṁ bhāvanāpaññatti maggassa, nikkhepapaññatti bhāvanāmayiyā paññāya, sacchikiriyāpaññatti aññātāvino indriyassa, pavattanāpaññatti dhammacakkassa. 
“Tulamatulañca sambhavaṁ, 
Bhavasaṅkhāramavassaji muni; 
Ajjhattarato samāhito, 
Abhindi kavacamivattasambhavan”ti. 
“Tulan”ti saṅkhāradhātu. 
“Atulan”ti nibbānadhātu, “tulamatulañca sambhavan”ti abhiññāpaññatti sabbadhammānaṁ. 
Nikkhepapaññatti dhammapaṭisambhidāya. 
“Bhavasaṅkhāramavassaji munī”ti pariccāgapaññatti samudayassa. 
Pariññāpaññatti dukkhassa. 
“Ajjhattarato samāhito”ti bhāvanāpaññatti kāyagatāya satiyā. 
Ṭhitipaññatti cittekaggatāya. 
“Abhindi kavacamivattasambhavan”ti abhinibbidāpaññatti cittassa, upādānapaññatti sabbaññutāya, padālanāpaññatti avijjaṇḍakosānaṁ. 
Tenāha bhagavā “tulamatulañca sambhavan”ti. 
“Yo dukkhamaddakkhi yatonidānaṁ, 
Kāmesu so jantu kathaṁ nameyya; 
Kāmā hi loke saṅgoti ñatvā, 
Tesaṁ satīmā vinayāya sikkhe”ti. 
<b>“Yo dukkhan”</b>ti vevacanapaññatti ca dukkhassa pariññāpaññatti ca. 
<b>“Yatonidānan”</b>ti pabhavapaññatti ca samudayassa pahānapaññatti ca. 
<b>“Addakkhī”</b>ti vevacanapaññatti ca ñāṇacakkhussa paṭivedhapaññatti ca. 
<b>“Kāmesu so jantu kathaṁ nameyyā”</b>ti vevacanapaññatti ca kāmataṇhāya abhinivesapaññatti ca. 
<b>“Kāmā hi loke saṅgoti ñatvā”</b>ti paccatthikato dassanapaññatti kāmānaṁ. 
Kāmā hi aṅgārakāsūpamā maṁsapesūpamā pāvakakappā papātauragopamā ca. 
<b>“Tesaṁ satīmā”</b>ti apacayapaññatti pahānāya, nikkhepapaññatti kāyagatāya satiyā, bhāvanāpaññatti maggassa. 
<b>“Vinayāya sikkhe”</b>ti paṭivedhapaññatti rāgavinayassa dosavinayassa mohavinayassa. 
<b>“Jantū”</b>ti vevacanapaññatti yogissa. 
Yadā hi yogī kāmā saṅgoti pajānāti. 
So kāmānaṁ anuppādāya kusale dhamme uppādayati, so anuppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ uppādāya vāyamati. 
Ayaṁ vāyāmapaññatti appattassa pattiyā. 
Nikkhepapaññatti oramattikāya asantuṭṭhiyā. 
Tattha so uppannānaṁ kusalānaṁ dhammānaṁ ṭhitiyā vāyamatīti ayaṁ appamādapaññatti bhāvanāya, nikkhepapaññatti vīriyindriyassa, ārakkhapaññatti kusalānaṁ dhammānaṁ, ṭhitipaññatti adhicittasikkhāya. 
Tenāha bhagavā “yo dukkhamaddakkhi yatonidānan”ti. 
“Mohasambandhano loko, 
bhabbarūpova dissati; 
Upadhibandhano bālo, 
tamasā parivārito; 
Assirī viya khāyati, 
passato natthi kiñcanan”ti. 
<b>“Mohasambandhano loko”</b>ti desanāpaññatti vipallāsānaṁ. 
<b>“Bhabbarūpova dissatī”</b>ti viparītapaññatti lokassa. 
<b>“Upadhibandhano bālo”</b>ti pabhavapaññatti pāpakānaṁ icchāvacarānaṁ, kiccapaññatti pariyuṭṭhānānaṁ. 
Balavapaññatti kilesānaṁ. 
Virūhanāpaññatti saṅkhārānaṁ. 
<b>“Tamasā parivārito”</b>ti desanāpaññatti avijjandhakārassa vevacanapaññatti ca. 
<b>“Assirī viya khāyatī”</b>ti dassanapaññatti dibbacakkhussa, nikkhepapaññatti paññācakkhussa. 
<b>“Passato natthi kiñcanan”</b>ti paṭivedhapaññatti sattānaṁ, rāgo kiñcanaṁ doso kiñcanaṁ moho kiñcanaṁ. 
Tenāha bhagavā “mohasambandhano loko”ti. 
“Atthi, bhikkhave, ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ, no cetaṁ, bhikkhave, abhavissa ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ. 
Nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyetha. 
Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhataṁ, tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyatī”ti. 
“No cetaṁ, bhikkhave, abhavissa ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhatan”ti desanāpaññatti nibbānassa vevacanapaññatti ca. 
“Nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyethā”ti vevacanapaññatti saṅkhatassa upanayanapaññatti ca. 
“Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṁ abhūtaṁ akataṁ asaṅkhatan”ti vevacanapaññatti nibbānassa jotanāpaññatti ca. 
“Tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṁ paññāyatī”ti ayaṁ vevacanapaññatti nibbānassa, niyyānikapaññatti maggassa, nissaraṇapaññatti saṁsārato. 
Tenāha bhagavā “no cetaṁ, bhikkhave, abhavissā”ti. 
Tenāha āyasmā mahākaccāyano “ekaṁ bhagavā dhammaṁ, paññattīhi vividhāhi desetī”ti. 
Niyutto paññatti hāro. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Vibhaṅga 12 
Otaraṇahāravibhaṅga 
Tattha katamo otaraṇo hāro? 
“Yo ca paṭiccuppādo”ti. 
“Uddhaṁ adho sabbadhi vippamutto, 
Ayaṁ ahasmīti anānupassī; 
Evaṁ vimutto udatāri oghaṁ, 
Atiṇṇapubbaṁ apunabbhavāyā”ti. 
<b>“Uddhan”</b>ti rūpadhātu ca arūpadhātu ca. 
<b>“Adho”</b>ti kāmadhātu. 
<b>“Sabbadhi vippamutto”</b>ti tedhātuke ayaṁ asekkhāvimutti. 
Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni, ayaṁ indriyehi otaraṇā. 
Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. 
Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 
Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni tīhi khandhehi saṅgahitāni—
sīlakkhandhena samādhikkhandhena paññākkhandhena, ayaṁ khandhehi otaraṇā. 
Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni saṅkhārapariyāpannāni ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. 
Ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 
Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ anāsavaṁ, no ca bhavaṅgaṁ. 
Ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 
“Ayaṁ ahasmīti anānupassī”ti ayaṁ sakkāyadiṭṭhiyā samugghāto, sā sekkhāvimutti, tāniyeva sekkhāni pañcindriyāni. 
Ayaṁ indriyehi otaraṇā. 
Tāniyeva sekkhāni pañcindriyāni vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, evaṁ sabbo paṭiccasamuppādo. 
Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 
Sāyeva vijjā paññākkhandho. 
Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 
Sāyeva vijjā saṅkhārapariyāpannā, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā, ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 
Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ anāsavaṁ, no ca bhavaṅgaṁ, ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 
Sekkhāya ca vimuttiyā asekkhāya ca vimuttiyā vimutto udatāri oghaṁ atiṇṇapubbaṁ apunabbhavāya. 
Tenāha bhagavā “uddhaṁ adho”ti. 
“Nissitassa calitaṁ, anissitassa calitaṁ natthi, calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti, natiyā asati āgatigati na hoti, āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti, cutūpapāte asati nevidha na huraṁ na ubhayamantarena esevanto dukkhassā”ti. 
<b>“Nissitassa calitan”</b>ti nissayo nāma duvidho taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca. 
Tattha yā rattassa cetanā, ayaṁ taṇhānissayo; 
yā mūḷhassa cetanā, ayaṁ diṭṭhinissayo. 
Cetanā pana saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, evaṁ sabbo paṭiccasamuppādo. 
Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 
Tattha yā rattassa vedanā, ayaṁ sukhā vedanā. 
Yā sammūḷhassa vedanā, ayaṁ adukkhamasukhā vedanā, imā dve vedanā vedanākkhandho. 
Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 
Tattha sukhā vedanā dve indriyāni sukhindriyaṁ somanassindriyañca, adukkhamasukhā vedanā upekkhindriyaṁ. 
Ayaṁ indriyehi otaraṇā. 
Tāniyeva indriyāni saṅkhārapariyāpannāni, ye saṅkhārā sāsavā bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. 
Ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 
Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ sāsavaṁ bhavaṅgaṁ, ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 
<b>“Anissitassa calitaṁ natthī”</b>ti samathavasena vā taṇhāya anissito vipassanāvasena vā diṭṭhiyā anissito. 
Yā vipassanā ayaṁ vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, evaṁ sabbo paṭiccasamuppādo. 
Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 
Sāyeva vipassanā paññākkhandho. 
Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 
Sāyeva vipassanā dve indriyāni—
vīriyindriyañca paññindriyañca. 
Ayaṁ indriyehi otaraṇā. 
Sāyeva vipassanā saṅkhārapariyāpannā, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. 
Ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 
Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ anāsavaṁ, no ca bhavaṅgaṁ. 
Ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 
<b>“Passaddhiyā satī”</b>ti duvidhā passaddhi kāyikā ca cetasikā ca. 
Yaṁ kāyikaṁ sukhaṁ, ayaṁ kāyapassaddhi. 
Yaṁ cetasikaṁ sukhaṁ, ayaṁ cetasikā passaddhi. 
Passaddhakāyo sukhaṁ vediyati, sukhino cittaṁ samādhiyati, samāhito yathābhūtaṁ pajānāti, yathābhūtaṁ pajānanto nibbindati, nibbindanto virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṁ “vimuttam”iti ñāṇaṁ hoti, “khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti pajānāti. 
So na namati rūpesu, na saddesu, na gandhesu, na rasesu, na phoṭṭhabbesu, na dhammesu khayā rāgassa khayā dosassa khayā mohassa yena rūpena tathāgataṁ tiṭṭhantaṁ carantaṁ paññāpayamāno paññāpeyya, tassa rūpassa khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā rūpasaṅkhaye vimutto, tathāgato atthītipi na upeti, natthītipi na upeti, atthi natthītipi na upeti, nevatthi no natthītipi na upeti. 
Atha kho gambhīro appameyyo asaṅkheyyo nibbutotiyeva saṅkhaṁ gacchati khayā rāgassa, khayā dosassa, khayā mohassa. 
Yāya vedanāya …pe… 
yāya saññāya. 
Yehi saṅkhārehi. 
Yena viññāṇena tathāgataṁ tiṭṭhantaṁ carantaṁ paññāpayamāno paññāpeyya, tassa viññāṇassa khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā viññāṇasaṅkhaye vimutto, tathāgato atthītipi na upeti, natthītipi na upeti, atthi natthītipi na upeti, nevatthi no natthītipi na upeti. 
Atha kho gambhīro appameyyo asaṅkheyyo nibbutotiyeva saṅkhaṁ gacchati khayā rāgassa, khayā dosassa, khayā mohassa. 
<b>“Āgatī”</b>ti idhāgati. 
<b>“Gatī”</b>ti peccabhavo. 
Āgatigatīpi na bhavanti, <b>“nevidhā”</b>ti chasu ajjhattikesu āyatanesu. 
<b>“Na huran”</b>ti chasu bāhiresu āyatanesu. 
“Na ubhayamantarenā”ti phassasamuditesu dhammesu attānaṁ na passati. 
<b>“Esevanto dukkhassā”</b>ti paṭiccasamuppādo. 
So duvidho lokiyo ca lokuttaro ca. 
Tattha lokiyo avijjāpaccayā saṅkhārā, yāva jarāmaraṇā. 
Lokuttaro sīlavato avippaṭisāro jāyati, yāva nāparaṁ itthattāyāti pajānāti. 
Tenāha bhagavā “nissitassa calitaṁ anissitassa calitaṁ natthi …pe… 
esevanto dukkhassā”ti. 
“Ye keci sokā paridevitā vā, 
Dukkhā ca lokasmimanekarūpā; 
Piyaṁ paṭiccappabhavanti ete, 
Piye asante na bhavanti ete. 
Tasmā hi te sukhino vītasokā, 
Yesaṁ piyaṁ natthi kuhiñci loke; 
Tasmā asokaṁ virajaṁ patthayāno, 
Piyaṁ na kayirātha kuhiñci loke”ti. 
“Ye keci sokā paridevitā vā, dukkhā ca lokasmimanekarūpā piyaṁ paṭiccappabhavanti ete”ti—
ayaṁ dukkhā vedanā. 
“Piye asante na bhavanti ete”ti—
ayaṁ sukhā vedanā. 
Vedanā vedanākkhandho. 
Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 
Vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṁ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṁ, evaṁ sabbaṁ. 
Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 
Tattha sukhā vedanā dve indriyāni—
sukhindriyaṁ somanassindriyañca. 
Dukkhā vedanā dve indriyāni—
dukkhindriyaṁ domanassindriyañca. 
Ayaṁ indriyehi otaraṇā. 
Tāniyeva indriyāni saṅkhārapariyāpannāni, ye saṅkhārā sāsavā bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. 
Ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 
Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ sāsavaṁ bhavaṅgaṁ. 
Ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 
“Tasmā hi te sukhino vītasokā, 
Yesaṁ piyaṁ natthi kuhiñci loke; 
Tasmā asokaṁ virajaṁ patthayāno, 
Piyaṁ na kayirātha kuhiñci loke”ti. 
Idaṁ taṇhāpahānaṁ. 
Taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, evaṁ sabbaṁ. 
Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 
Taṁyeva taṇhāpahānaṁ samatho. 
So samatho dve indriyāni satindriyaṁ samādhindriyañca. 
Ayaṁ indriyehi otaraṇā. 
Soyeva samatho samādhikkhandho. 
Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 
Soyeva samatho saṅkhārapariyāpanno, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. 
Ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 
Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ anāsavaṁ, no ca bhavaṅgaṁ. 
Ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 
Tenāha bhagavā “ye keci sokā”ti. 
“Kāmaṁ kāmayamānassa, 
tassa ce taṁ samijjhati; 
Addhā pītimano hoti, 
laddhā macco yadicchati. 
Tassa ce kāmayānassa, 
chandajātassa jantuno; 
Te kāmā parihāyanti, 
sallaviddhova ruppati. 
Yo kāme parivajjeti, 
sappasseva padā siro; 
Somaṁ visattikaṁ loke, 
sato samativattatī”ti. 
Tattha yā pītimanatā, ayaṁ anunayo. 
Yadāha sallaviddhova ruppatīti, idaṁ paṭighaṁ. 
Anunayaṁ paṭighañca pana taṇhāpakkho, taṇhāya ca pana dasarūpīni āyatanāni padaṭṭhānaṁ. 
Ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 
Tāniyeva dasa rūpīni rūpakāyo nāmasampayutto, tadubhayaṁ nāmarūpaṁ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, evaṁ sabbaṁ. 
Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 
Tadeva nāmarūpaṁ pañcakkhandho. 
Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 
Tadeva nāmarūpaṁ aṭṭhārasa dhātuyo. 
Ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 
Tattha yo rūpakāyo imāni pañca rūpīni indriyāni, yo nāmakāyo imāni pañca arūpīni indriyāni, imāni dasa indriyāni. 
Ayaṁ indriyehi otaraṇā. 
Tattha yadāha—
“Yo kāme parivajjeti, 
sappasseva padā siro; 
Somaṁ visattikaṁ loke, 
sato samativattatī”ti. 
Ayaṁ saupādisesā nibbānadhātu, ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 
Sāyeva saupādisesā nibbānadhātu vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, evaṁ sabbaṁ. 
Ayaṁ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. 
Sāyeva vijjā paññākkhandho. 
Ayaṁ khandhehi otaraṇā. 
Sāyeva vijjā dve indriyāni—
vīriyindriyaṁ paññindriyañca. 
Ayaṁ indriyehi otaraṇā. 
Sāyeva vijjā saṅkhārapariyāpannā, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. 
Ayaṁ dhātūhi otaraṇā. 
Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṁ āyatanaṁ anāsavaṁ, no ca bhavaṅgaṁ. 
Ayaṁ āyatanehi otaraṇā. 
Tenāha bhagavā “kāmaṁ kāmayamānassā”ti. 
Ettāvatā paṭicca indriyakhandhadhātuāyatanāni samosaraṇotaraṇāni bhavanti. 
Evaṁ paṭicca indriyakhandhadhātuāyatanāni otāretabbāni. 
Tenāha āyasmā mahākaccāyano “yo ca paṭiccuppādo”ti. 
Niyutto otaraṇo hāro. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Vibhaṅga 13 
Sodhanahāravibhaṅga 
Tattha katamo sodhano hāro? 
“Vissajjitamhi pañhe”ti gāthā. 
Yathā āyasmā ajito pārāyane bhagavantaṁ pañhaṁ pucchati—
“Kenassu nivuto loko, 
kenassu nappakāsati; 
Kissābhilepanaṁ brūsi, 
kiṁsu tassa mahabbhayan”ti. 
“Avijjāya nivuto loko, 
(ajitāti bhagavā) 
Vivicchā pamādā nappakāsati; 
Jappābhilepanaṁ brūmi, 
Dukkhamassa mahabbhayan”ti. 
“Kenassu nivuto loko”ti pañhe “avijjāya nivuto loko”ti bhagavā padaṁ sodheti, no ca ārambhaṁ. 
“Kenassu nappakāsatī”ti pañhe “vivicchā pamādā nappakāsatī”ti bhagavā padaṁ sodheti, no ca ārambhaṁ. 
“Kissābhilepanaṁ brūsī”ti pañhe “jappābhilepanaṁ brūmī”ti bhagavā padaṁ sodheti, no ca ārambhaṁ. 
“Kiṁsu tassa mahabbhayan”ti pañhe “dukkhamassa mahabbhayan”ti suddho ārambho. 
Tenāha bhagavā “avijjāya nivuto loko”ti. 
“Savanti sabbadhi sotā, 
(iccāyasmā ajito) 
Sotānaṁ kiṁ nivāraṇaṁ; 
Sotānaṁ saṁvaraṁ brūhi, 
Kena sotā pidhīyare”ti. 
“Yāni sotāni lokasmiṁ, 
(ajitāti bhagavā) 
Sati tesaṁ nivāraṇaṁ; 
Sotānaṁ saṁvaraṁ brūmi, 
Paññāyete pidhīyare”ti. 
“Savanti sabbadhi sotā, sotānaṁ kiṁ nivāraṇan”ti pañhe “yāni sotāni lokasmiṁ, sati tesaṁ nivāraṇan”ti bhagavā padaṁ sodheti, no ca ārambhaṁ. 
“Sotānaṁ saṁvaraṁ brūhi, kena sotā pidhīyare”ti pañhe “sotānaṁ saṁvaraṁ brūmi, paññāyete pidhīyare”ti suddho ārambho. 
Tenāha bhagavā “yāni sotāni lokasmin”ti. 
“Paññā ceva sati ca, 
(iccāyasmā ajito) 
Nāmarūpañca mārisa; 
Etaṁ me puṭṭho pabrūhi, 
Katthetaṁ uparujjhatī”ti. 
Pañhe—
“Yametaṁ pañhaṁ apucchi, 
ajita taṁ vadāmi te; 
Yattha nāmañca rūpañca, 
asesaṁ uparujjhati; 
Viññāṇassa nirodhena, 
etthetaṁ uparujjhatī”ti. 
Suddho ārambho. 
Tenāha bhagavā “yametaṁ pañhaṁ apucchī”ti. 
Yattha evaṁ suddho ārambho, so pañho visajjito bhavati. 
Yattha pana ārambho asuddho, na tāva so pañho visajjito bhavati. 
Tenāha āyasmā mahākaccāyano “vissajjitamhi pañhe”ti. 
Niyutto sodhano hāro. 

Netti 
Paṭiniddesavāra 
Vibhaṅga 14 
Adhiṭṭhānahāravibhaṅga 
Tattha katamo adhiṭṭhāno hāro? 
“Ekattatāya dhammā, yepi ca vemattatāya niddiṭṭhā”ti. 
Ye tattha niddiṭṭhā, tathā te dhārayitabbā. 
“Dukkhan”ti ekattatā. 
Tattha katamaṁ dukkhaṁ? 
Jāti dukkhā, jarā dukkhā, byādhi dukkho, maraṇaṁ dukkhaṁ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ, saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā, rūpā dukkhā, vedanā dukkhā, saññā dukkhā, saṅkhārā dukkhā, viññāṇaṁ dukkhaṁ. 
Ayaṁ vemattatā. 
“Dukkhasamudayo”ti ekattatā. 
Tattha katamo dukkhasamudayo? 
Yāyaṁ taṇhā ponobhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī. 
Seyyathidaṁ—
kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. 
Ayaṁ vemattatā. 
“Dukkhanirodho”ti ekattatā. 
Tattha katamo dukkhanirodho? 
Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. 
Ayaṁ vemattatā. 
“Dukkhanirodhagāminī paṭipadā”ti ekattatā. 
Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā? 
Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. 
Seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. 
Ayaṁ vemattatā. 
“Maggo”ti ekattatā. 
Tattha katamo maggo? 
Nirayagāmī maggo tiracchānayonigāmī maggo pettivisayagāmī maggo asurayoniyo maggo saggagāmiyo maggo manussagāmī maggo nibbānagāmī maggo. 
Ayaṁ vemattatā. 
“Nirodho”ti ekattatā. 
Tattha katamo nirodho? 
Paṭisaṅkhānirodho appaṭisaṅkhānirodho anunayanirodho paṭighanirodho mānanirodho makkhanirodho paḷāsanirodho issānirodho macchariyanirodho sabbakilesanirodho. 
Ayaṁ vemattatā. 
“Rūpan”ti ekattatā. 
Tattha katamaṁ rūpaṁ? 
Cātumahābhūtikaṁ rūpaṁ catunnaṁ mahābhūtānaṁ upādāya rūpassa paññatti. 
Tattha katamāni cattāri mahābhūtāni? 
Pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu. 
Dvīhi ākārehi dhātuyo pariggaṇhāti saṅkhepena ca vitthārena ca. 
Kathaṁ vitthārena dhātuyo pariggaṇhāti? 
Vīsatiyā ākārehi pathavīdhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti, dvādasahi ākārehi āpodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti, catūhi ākārehi tejodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti, chahi ākārehi vāyodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti. 
Katamehi vīsatiyā ākārehi pathavīdhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti? 
Atthi imasmiṁ kāye kesā lomā nakhā dantā taco, maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ, hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ, antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ matthake matthaluṅganti imehi vīsatiyā ākārehi pathavīdhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti. 
Katamehi dvādasahi ākārehi āpodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti? 
Atthi imasmiṁ kāye pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti imehi dvādasahi ākārehi āpodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti. 
Katamehi catūhi ākārehi tejodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti? 
Yena ca santappati, yena ca jīrīyati, yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ sammā pariṇāmaṁ gacchati, imehi catūhi ākārehi tejodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti. 
Katamehi chahi ākārehi vāyodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti? 
Uddhaṅgamā vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koṭṭhāsayā vātā, aṅgamaṅgānusārino vātā, assāso passāso iti, imehi chahi ākārehi vāyodhātuṁ vitthārena pariggaṇhāti. 
Evaṁ imehi dvācattālīsāya ākārehi vitthārena dhātuyo sabhāvato upalakkhayanto tulayanto parivīmaṁsanto pariyogāhanto paccavekkhanto na kiñci gayhūpagaṁ passati kāyaṁ vā kāyapadesaṁ vā, yathā candanikaṁ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṁ passeyya, yathā saṅkāraṭṭhānaṁ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṁ passeyya, yathā vaccakuṭiṁ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṁ passeyya, yathā sivathikaṁ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṁ passeyya. 
Evameva imehi dvācattālīsāya ākārehi evaṁ vitthārena dhātuyo sabhāvato upalakkhayanto tulayanto parivīmaṁsanto pariyogāhanto paccavekkhanto na kiñci gayhūpagaṁ passati kāyaṁ vā kāyapadesaṁ vā. 
Tenāha bhagavā yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu, yā ca bāhirā pathavīdhātu, pathavīdhāturevesā. 
Taṁ “netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā”ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā cittaṁ virājeti. 
Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu, yā ca bāhirā āpodhātu …pe… 
yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu, yā ca bāhirā tejodhātu …pe… 
yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu, yā ca bāhirā vāyodhātu, vāyodhāturevesā. 
Taṁ “netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā”ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ, evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṁ virājeti. 
Ayaṁ vemattatā. 
“Avijjā”ti ekattatā. 
Tattha katamā avijjā? 
Dukkhe aññāṇaṁ, dukkhasamudaye aññāṇaṁ, dukkhanirodhe aññāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṁ, pubbante aññāṇaṁ, aparante aññāṇaṁ, pubbantāparante aññāṇaṁ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṁ, yaṁ evarūpaṁ aññāṇaṁ adassanaṁ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asallakkhaṇā anupalakkhaṇā apaccupalakkhaṇā asamavekkhaṇā apaccakkhakammaṁ dummejjhaṁ bālyaṁ asampajaññaṁ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṁ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṁ. 
Ayaṁ vemattatā. 
“Vijjā”ti ekattatā. 
Tattha katamā vijjā? 
Dukkhe ñāṇaṁ, dukkhasamudaye ñāṇaṁ, dukkhanirodhe ñāṇaṁ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṁ, pubbante ñāṇaṁ, aparante ñāṇaṁ, pubbantāparante ñāṇaṁ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu ñāṇaṁ, yā evarūpā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṁ kosallaṁ nepuññaṁ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṁ patodo paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ paññāsatthaṁ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṁ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṁ maggapariyāpannaṁ. 
Ayaṁ vemattatā. 
“Samāpattī”ti ekattatā. 
Tattha katam