Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv15_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Luật Tạng, Phẩm Ngọa Cụ (Śayanāsanavastu)

Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 2 / 2 (50.000 ký tự/trang)
aśvā hreṣante ṛṣabhā nardante gṛhagatāni vividhāni vāditrabāṇḍāni svayaṃ nadanti; andhāś cakṣūṃṣi pratilabhante badhirāḥ śrotraṃ mūkāḥ pravyāharaṇasamarthā bhavanti; pariśiṣṭendriyavikalā indriyāṇi pratilabhante; madyamadākṣiptā vimadībhavanti; viṣapāyitā nirviṣībhavanti; anyonyavairiṇo maitrīṃ pratilabhante; gurviṇyaḥ svastinā prasūyante; bandhanabaddhā mucyante; adhanā dhanāni pratilabhante: imāni cānyani ḥcaḥ bhagavataḥ purapraveśe adbhutaśatasahasrāṇi prādurbhavanti
______________________________________________________________
The Jetavana
tato bhagavān evaṃvidhena mahatā satkāreṇa śrāvastīṃ praviṣṭaḥ; praviśya purastād bhikṣusaṃghasya (A 323b) prajñapta evāsane niṣannaḥ; athānāthapiṇḍado gṛhapatiḥ suhṛtsambandhibāndhavajanaparivṛtaḥ sauvarṇaṃ (Śay-v 27) bhṛṃgāram ādāya vāridhārāṃ pātayitum ārabdhaḥ; sā na prapatati; athānāthapiṇḍado gāhapatir durmanāḥ saṃlakṣayati; mā mayā kānicit sāpakṣālāni karmāṇi kṛtāni syuḥ iti; bhagavān āha: na tvayā gṛhapate kānicit sāpakṣālāni karmāṇi kṛtāny api tv etasmin pradeśe sthitena tvayā pūrvakānāṃ samyaksaṃbuddhānām ayaṃ pradeśo niryātitaḥ; anyasmin pradeśe sthitvā pātaya; tena ḥanyasmin pradeśe sthitvāḥ pātitā; bhagavān pañcāṅgopetena svareṇa svayam eva jetavanam udghoṣayati; udghoṣyamāṇe jetavane jetaḥ kumāraḥ saṃlakṣayati; aho bata bhagavān mamāpi tatprathamataraṃ nāmodgrahaṇaṃ kuryād iti; bhagavatā jetasya kumārasya cetasā cittam ājñāya tatprathamata udgrahaṇaṃ kṛtam; idaṃ bhikṣavo jetavanam anāthapiṇḍadasyārāmaḥ iti; śrutvā jetaḥ kumāro 'tivābhiprasannaḥ mama bhagavatā tatprathamato nāmodgrahaṇaṃ kṛtam iti; tena prītiprāmodyajātena sarveṇaiva tena dravyajātena bhagavato 'rthāya catūratnamayaṃ dvārakoṣṭhakaṃ kāritam; tathā saṃgītakārair api sthaviraiḥ sūtra upanibaddham bhagavān śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme iti
______________________________________________________________
Previous births of Anāthapiṇḍada at the time of the seven Buddhas
bhikṣavaḥ saṃśayajātaḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kutra bhadantānāthapiṇḍadena gṛhapatināyaṃ pṛthivīpradeśaḥ pūrvakāṇāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ niryātitapūrvaḥ? iti; bhagavān āha; bhūtapūrvaṃ bhikṣava ekanavate kalpe vipāśyī nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān; ḥsaḥ dvāṣaṣṭibhikṣuasahasraparivṛtaḥ imaṃ pradeśam anuprāptaḥ; tena khalu samayenāsyāṃ śrāvastyāṃ tiṣyo nāma gṛhapatir abhūt; tenāyaṃ pradeśaḥ ṣaṭkrośahiraṇyasuvarṇenāstīrya rājakumārasyāntikāt krītvā vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya niryātitaḥ; tasyaivāntike pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sāksātkṛtam; tiṣyasya gṛhapater bhāgineyaḥ tatsaṃparkād vipaśyini tathāgate 'tyartham abhiprasannaḥ; tena vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya (Śay-v 28) keśanakhastūpaḥ kāritah; sa saṃlakṣayati: ko 'sāv upāyaḥ syād yenāham etaṃ rātrau divā cānāvṛtaṃ pāśyeyam iti tasyāntevasinā samudratīrasthenāvabhāsātmakaṃ maṇiratnaṃ prāvṛtam anupreṣitam; tenāsau tasmin caitye samāropitaṃ; tadanubhāvād asau taṃ keśanakhastūpaṃ divā rātrau cānāvṛtaṃ paśyati; tataḥ prasādajātena praṇidhānaṃ kṛtaṃ: yathāyaṃ pṛthivīpradeśo mama mātulena kumārasyāntikāt krītvā hiraṇyasuvarṇenāstīrya vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya niryātitaḥ; evam aham imam pṛthivīpradeśaṃ hiraṇyasuvarṇenāstīrya saptānāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ niryātayeyam; yaś ca teṣām apaścimaka tasyāham antike pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkuryām iti
kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau tasya gṛhapater (A 324a) bhāgineya eṣa evāsāv anāthapiṇḍado gṛhaptis tena kālena tena samayena
tato 'rvāg ekatriṃśatime kalpe śikhī nāma sāstā loka utpannaḥ pūrvavad yāvad huddho bhagavān; ḥsaḥ ṣaṣṭibhikṣusahasraparivāra imaṃ pradeśam anuprāptaḥ; tena kyalu punaḥ samayena puṣyo nāma gṛhaptir abhūt; tenāyaṃ pṛthivīpradeśo ardhatṛtīyān kośān maṇibhir āstīrya kumārasyāntikān niṣkrīya śikhinaḥ samyaksaṃbuddhasya saśrāvakasaṃghasya niryātitaḥ; syāt khalu yuṣmākaṃ bhikṣavo 'nyatamaḥ sa tena kālena tena samayena puṣyo nāma grhapatir abhūd iti? na khalv evaṃ draṣṭavyam, api tv eṣa evāsāv anāthapiṇḍado gṛhaptis tena kālena tena samayena
tato 'rvak tasminn evaikatriṃśatime kalpe viśvabhuṅ nāma śāstā loka utpannaḥ pūrvavad yāvad buddho bhagavān; sa ṣāṣṭibhikṣusahasraparivāraḥ imaṃ pradeśam anuprāptaḥ; tena khalu samayena māghur nāma gṛhapatir abhūt; tenāyaṃ pradeśo dvau krośau muktikābhir āstīrya kumārasyāntikān niṣkrīya viśvabhujaḥ samyaksaṃbuddhasya saśrāvakasaṃghasya niryātitaḥ; syāt khalu yuṣmākan bhikṣavo 'nyatamaḥ (Śay-v 29) sa tena kālena tena samayena māghur māghur nāma gṛhapatir abhūd iti? na khalv evaṃ draṣṭavyam api tv eṣa evāsāv anāthapiṇḍado gṛhapatis tena kālena tena samayena
tato 'rvāg asmin bhadrake kalpe krakutsundo nāma śāstā loka utpannaḥ pūrvavad yāvad buddho bhagavān; sa catvāriṃśadbhikṣusahasraparivāra imam pradeśam anuprāptaḥ; tena khalu samayena bhavadatto nāma gṛhapatir abhūt; tenāpy ayaṃ prādeśo gobhiḥ pūrayitvā kumārasyāntikān niṣkrīya krakutsundasya samyaksaṃbuddhasya saśravakasaṃghasya niryātitaḥ; syāt khalu yuṣmākaṃ bhikṣavo 'nyatamaḥ sa tena kālena tena samayena bhavadatto nāma gṛthapatir abhūd iti? na khalv evaṃ draṣṭavyam, api tv eṣa evāsāv anāthapiṇḍado gṛhapatis tena kālena tena samayena
tato 'rvāg asminn eva bhadrake kalpe triṃṣadvarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kanakamunir nāma śāstā loka udapādi pūrvavad yāvad buddho bhagavān; sa triṃśadbhikṣusahasraparivāraḥ imaṃ pradeśam anuprāptaḥ; tena khalu samayena bṛhaspatir nāma gṛhapatir abhūt; tenāpy ayaṃ pradeśaḥ paṭṭair āstīrya kumārasyāntikān niṣkrīya niṣkrīya kanakamuneḥ samyaksaṃbuddhasya saśrāvakasaṃghasya niryātitāḥ; syāt khalu ḥyuṣmākaṃḥ bhikṣavo 'nyatamaḥ sa tena kālena tena samayena bṛhaspatir nāma gṛhapatir abhūd iti? na khalv evaṃ draṣṭavyam; api tv esa evāsāv anāthapiṇḍado gṛhapatis tena kālena tena samayena
tato 'rvāg asminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma samyaksaṃbuddho loka udapādi pūrvavad yāvad buddho bhagavān: sa viṃśatisahasraparivāraḥ imaṃ pradeśam anuprāptaḥ; tena khalu samayena āṣāḍho nāma gṛhapatir abhūt; tenāpy ayaṃ pṛthivīpradeśo ardhakroṣaṃ sauvarṇair yāvair āstīrya (A 324b) kumārasyāntikān niṣkrīya kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya saśrāvakasaṃghasya niryātitaḥ ; syāt khalu yuṣmākaṃ bhikṣavo anyatamaḥ sa tena kālena tena samayena āṣāḍho nāma gṛhapatir ahbūd iti: na khalv evaṃ draṣṭavyam, api tv eṣa evāsāv anāthapiṇḍado gṛhapatis tena kālena tena samayena (Śay-v 30)
etarhy apy ahaṃ bhikṣavaḥ śāstā loka utpannas tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhaḥ vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyaśarathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān; aham apy ardhatrayodaśaśataprivāra imaṃ pradeśam anuprāptaḥ; etarhy apy anāthapiṇḍadena gṛhapatinā ṣoḍaśalāṅgalāvaktākoṭai saṃstareṇa saṃstīrya jetasya kumārasyāntikān niṣkrīya mama saśrāvakasaṃghasya niryātitaḥ
bhaviṣyati bhikṣavo 'nāgate 'py aśītivarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ maitreyo nāma śāstā ṣaṇṇavatyarhatkoṭīsahasraparivāra imaṃ pradeśam āgamiṣyati; tena khalu samayena sudhano nāma gṛhapatir udbhaviṣyati; so 'pīmaṃ pradeśaṃ trīṇi yojanāni hiraṇyasuvarṇenāstīrya kumārasyāntikān niṣkrīya maitreyasya saśrāvakasaṃghasya niryātayiṣyati; tasyaiva śāsane pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkariṣyati; syāt khalu yuṣmākaṃ bhikṣavo 'nyatamaḥ sa tena kālena tena samayena sudhano nāma gṛhaptir abhūd iti? na khalv evaṃ draṣṭavyam, api tv eṣa evāsāv anāthapiṇḍado gṛhapatiḥ sudhano nāma grhapatir udbhaviṣyati
______________________________________________________________
Anāthapiṇḍada has the power to see absconded treasures, no matter whether close or far away
athānāthapiṇḍado gṛhapatir nidhīn paśyati svāmikān apy asvāmikān api sthalagatān api jalagatān api ye 'pi dūre ye 'py antike; sāmantakena śabdo nisṛta anāthapiṇḍado gṛhaptir nidhīn paśyati sasvāmikān ḥapiḥ asvāmikān api sthalagatān api jalagatān api ye 'pi dūre ye 'py antike iti; tena khalu samayena saṃbahulānāṃ nānātīrthikaśramaṇabrāhmaṇacarakaparivrājakānāṃ kutūhalaśālāyāṃ saṃniṣaṇṇānāṃ saṃnipatitānām ayam evaṃrūpo 'bhūd antarākathāsamudāhāraḥ; katamena bhavanto lakṣaṇena samanvāgato 'nāthapiṇḍado gṛhapatir nidhīn paśyati sasvāmikān apy asvāmikān api sthalagatān api jalagatān api ye 'pi dūre ye 'py (Śay-v 31) antike? tena khalu samayena upagur nāma māṇava tasyām eva parṣadi saṃnisaṇṇo 'bhūt saṃnipatitaḥ; sa kathayati: alpotsukā yūyaṃ bhavanto bhavantu; ahaṃ vicārya bhavatām kathayiṣyāmi yena lakṣaṇena samanvāgato 'nāthapiṇḍado gṛhapatir nidhīn paśyati sasvāmikān apy asvamikān api sthalagatān api jalagatān api ye 'pi dūre ye 'py antike iti; so 'nāthapiṇḍadasya gṛhapateś cāravihārānveṣatatparaḥ pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddho yāvad apareṇa samayenānāthapiṇḍado gṛhapatir nadyām ajiravatyāṃ snātvā uttīrṇaḥ; tasya tena pṛṣṭhena talaprahāro dattaḥ; anāthapiṇḍado gṛhapatiḥ paśyann eva tūṣṇīm avasthitaḥ; sa kathayati: (A 325a) vijñāto 'si gṛhapate kṣāntisauratyasamanvāgataḥ tvam yena nidhīn paśyasi sasvāmikān apy asvāmikān api sthalagatān api jalagatān api ye 'pi dūre ye 'py antike iti; tena tīrthyānām ārocitam; tīrtyair api vikatthamānaiḥ samantād ārocitam; sāmantena śabdo visṛtaḥ; athānāthapiṇḍado gṛhapatiḥ kṣāntisauratyasamanvāgataḥ yena nidhīn paśyati
sasvāmikān apy asvāmikān api sthalagatān api jalagatān api ye 'pi dūre ye 'py antike iti; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; bhagavān āha; tīrthyakoṭiśatasahasreṇāpi bhikṣavo na sukaram ājñātuṃ yena lakṣaṇena samanvāgato 'nāthapiṇḍado gṛhapatir nidhīn paśyati api tu ratnacitrāntakośo 'nāthapiṇḍado gṛhaptir hiraṇyeśvaraś ca yena nidhīn paśyati sasvāmikān apy asvāmikān api sthalagatān api jalagatān api ye 'pi dūre ye 'py antike
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadānta anāthapiṇḍadena gṛhapatinā karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena ratnacitrāntakośo hiranyeśvaraś ca saṃvṛttaḥ? bhagavān āha: anāthapiṇḍadenaiva bhikṣavo gṛhapatinā karmāṇi kṛtyāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyabhāvīni; anāthapiṇḍadena gṛhapatinā karmāṇi kṛtāny upacitāni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati; na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtany upacitāni bāhye pṛthivīdhātau ḥvipacyanteḥ nābdhātau na tejodhātau na vāyudhātāv api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca:
na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api /
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām // (Śay-v 32)
______________________________________________________________
The story of the Pratyekabuddha (concerning a previous life of Anāthapiṇḍada)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo anyatarasmin karvaṭake gṛhapatiḥ prativasty āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālapratigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī; sa saṃprāpte vasantakālasamaye saṃpuṣpiteṣu haṃsakrauñcamayūraśukasārikākokilajīvajīvakanirghoṣite vanaṣaṇḍe sāntarjanena udyānabhūmiṃ nirgataḥ; asati buddhānām utpāde pratyekabuddhā loka utpadyante hīnadīnānukampakāḥ prāntaśayanāsanabhaktā ekadakṣiṇīyā lokasya; yāvad anyataro pratyekabuddho janapadacārikāṃ caraṃs taṃ karvaṭakam anuprāptaḥ; sa tasmin udyāne 'nyatarasmin pradeśe sthitaḥ; udyānapālena puruṣeṇa tasya gṛhapater niveditam; athāmuṣmin pradeśe śāntātmā pravrajito 'vatiṣṭhate iti; tasya śrutvā saumanasyam utpannam; bhāgy ahaṃ yasya me udyāne tādṛśaḥ pravrajito 'vasthitaḥ iti prasādajātas taddarśanāya saṃprasthitaḥ; sa mahātmā nirupadhiśeṣam nirvāṇadhātuṃ praviśya parinirvṛtaḥ; tatas tena gṛhapatinā suhṛtsaṃbandhibāndhavāntarjanasahīyena mahatā satkāreṇa dhyāpitaḥ; sā (A 325a) citā kṣīreṇa nirvāpitā; tāny asthīni sphaṭikamaye kumbhe ratnair vyāmiśrya prakṣiptāni; tāny antaḥsthāny avabhāsante śabdaṃ ca kurvanti; tatas tena pādayor nipatya praṇidhānaṃ kṛtam; yathā tasyāsthīni ratnamiśrāṇy atyarthaṃ bhāsante śabdaṃ ca kurvanti evam evāham anena kuśalamūlena ratnacitrāntakośaḥ syāṃ hiraṇyeśvaraś ca iti
kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau gṛhapatiḥ tena kālena tena samayena eṣa evāsāv anāthapiṇḍado gṛhapatiḥ; yad anena pratyekabuddhe kārāṃ kṛtvā praṇidhānaṃ kṛtaṃ yac ca tiṣyasya gṛhapates bhāgineyena satā vipaśyinaḥ samyaksaṃbuddhasya keśanakhastūpe avabhāsātmake maṇir āropitaḥ tasya karmaṇo vipākena ratnacitrāntrakośo hiraṇyeśvaraś ca saṃvṛttaḥ; iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇāṃ ekāntakṛṣṇo vipākaḥ ekāntaśuklānām ekāntaśuklo vyatimiśrāṇām vyatimiśraḥ; tasmāt tarhi bhikṣavaḥ evaṃ śikṣitavyam yat (Śay-v 33) kṛṣṇāṇi karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitāvyam
antaroddānam
tiṣyaḥ puṣyaś ca māghuś ca bhavadatto bṛhaspatiḥ /
āṣāḍhaś ca sudattaś ca sudhano bhavati paścimam //
hiraṇyaṃ ca suvarṇaṃ ca maṇimuktā tṛtīyakam /
gobhiḥ paṭair yavaiḥ koṭir hiraṇyena samucchritā //
______________________________________________________________
Disciplinary prescriptions
yadānāthapiṇḍadena gṛhapatinā koṭīsaṃstareṇa saṃstīrya jetasya kumārasya sakāśān niṣkrīya buddhapramukhāya bhikṣusaṃghāya niryātitaṃ tadā nānādeśanivāsinaḥ śrāddhāś caityābhivandakā śrāvastīṃ gacchanti; teṣāṃ kecid abhiprasannāḥ kathayanti: ārya vayam apy āryasaṃghāya jetavane kiṃcid vastu kārayema –für kārayāma?– iti; bhikṣavaḥ kathayanti: mūlyena bhūmiṃ krītvā kārayata; ārya kiyatā mūlyena dīyate iti; iyatā hiraṇyena; ārya kuto 'smākam etāvad bhavati; tathāpi tu yady etasmin pradeśe labhāmahe kārayāma iti
etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; bhagavān āha: gṛhapatir avalokayitavyaḥ; yady anujānīte kārayitavyam iti; bhikṣubhir anāthapiṇḍado gṛhapatir avalokitaḥ; sa kathayati; māmāgamya śrāddhā brāhmaṇagṛhapatayaḥ saṃghasyārthāya puṇyakriyāvastu kurvanti anujānāmi; pudgalasya kurvanti nānujānāmi iti
etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; bhagavān āha; tasmād anujānāmi saṃghasyārthāya kārayitavyam; pudgalasyārthāya dānapatir avalokayitavyaḥ; yady anujānīte kārayitavyam; nānujānīte, na kārayitavyam iti
āgantukā bhikṣavaḥ caityavandakā śrāvastīm āgatāḥ; te yathāsaṃstutikayā bhikṣūṇāṃ sakāśe 'vatīrṇāḥ; anyeṣāṃ saṃstutikā (Śay-v 34) na santi te vihanyante; asyām utpattau bhagavān āha: āgantukānām arthāya anuddiṣṭaṃ vastu sthāpayitavyam iti; anyatamasmin karvaṭake vihāraḥ; tatra bhikṣavo (A 326a) varṣā upagataḥ; yāvat tasmin karvaṭake 'ntarvarṣe bhayam utpannam; tannivāsino bhikṣavaḥ saṃtrastā apravāritāḥ santaḥ śrāvastīm āgatāḥ; te bhikṣubhiḥ pratiśrāmitāḥ mārgaśrame prativinodite kathayanti: āyuṣmantaḥ śayanāsanam uddiśatha iti; te 'ntarvarṣam iti kṛtvā noddiśanti; āgantukā bhikṣava avadhyāyanti kṣipanti vivācayanti; katham idānīṃ yūyam āyuṣmantaḥ sthitasya eva śāstuḥ śāsanam antardhāpayatha; yady asti vo kaukṛtyaṃ yathāvṛddhikayā prayacchata śayanāsanam iti; tathāpi te noddiśanti; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; asyām utpattau bhagavān āha: tasmād anujānāmi bhaṅgikabhagnakānāṃ bhikṣūṇām arthāya dvitīyā varṣopanāyikā kartavyā iti; bhikṣavo na jānate: kathaṃ kartavyā iti; bhagavān āha: traimāsikī pravāraṇā kartavyā śrāvaṇamāse tu dvitīyā varṣopanāyikā kartavyā iti; uktaṃ bhagavatā: bhaṅgibhagnakānāṃ bhikṣūṇām arthāya dvitīyā varṣopanāyikā kartavyā iti
yāvad apare 'pi bhaṅgibhagnakā bhikṣavaḥ śrāvastīm āgatāḥ; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; bhagavān āha: bhaṅgibhagnakān mayā bhikṣavo bhikṣūn āgamya dvitīyā varṣopanāyikā prajñaptā, na tṛtīyā; bhaṅgibhagnakās tu bhikṣavaḥ yathāsaṃstutikayā viśrāmayitavyāḥ; bhikṣavaḥ tān karmādānaṃ kārayanti; bhagavān āha: na te karmādānaṃ kārayitavyāḥ iti; bhikṣavas teṣāṃ lābham anuprayacchanti; bhagavān āha: na teṣāṃ lābho deyah; bhikṣava āmiṣalābham api nānuprayacchanti; bhagavān āha: āmiṣalābhas teṣāṃ no tu vastralābha iti (Śay-v 35)
ṣrāddhaiḥ prabhūtā vihārāḥ kāritāḥ; śrāvastyām alpā bhikṣava varṣā upagatāḥ; te śūnyakās tiṣṭhanti; dānapatīnāṃ paribhogānvayaṃ puṇyaṃ na bhavati; vātaputraiś cāvāsyante; bhagavāṇ āha: sarve uddeṣṭavyāḥ pratyekam ekaikasya dvau trayaś catvāro vā yathāpramāṇataḥ sarve paribhoktavyāḥ, kvacit pūrvāhṇe sthātavyam, kvacin madhyāhne, kvacid aparāhṇe, kvacid rātrau vastavyam iti; bhikṣavas te punaḥ karma na kurvanti pralubhyante; bhagavān āha: dānapatir utsāhayitavyaḥ; sa vai saṃpadyata ity evaṃ kuśalam, no cet saṃpadyate sāṃghikena pratisaṃstartavyāḥ; na cet śakyate yāvatāṃ śakyate tāvatāṃ saṃskāraḥ kartavyaḥ, anye vyupekṣitavyāḥ iti
yadā bhagavataḥ vaistārikaṃ saṃvṛttaṃ tadā bahavo bhikṣavaḥ śrāvastīm āgatāḥ; te layane nirvihanyante; bhagavān āha: dvayos trayāṇām coddeṣṭavyam antataḥ sarveṣāṃ sāmānyena niṣadanaprāmāṇikam uddeṣṭavyam udakasthālakasthānapānīyabhaiṣajyadantakāṣṭhapātrasthānaṃ varjayitvā; sāmīcī ca parasparam upacāras tu sāmānya eva noddeṣṭavya iti
uktaṃ bhagavatā; ekāny araṇyāni vṛkṣamūlāni śūnyāgārāṇi parvatakandaragiriguhapalālapuñjābhyavakāśaśmaśānavanaprasthāni (Śay-v 36) prāntāni śayanāsanāni dhyāyata, bhikṣavaḥ, mā pramādyata, mā paścād vipratisāriṇo (A 326b) bhūta iti; āraṇyakatvasya ca bahudhā varṇo bhāṣitaḥ
tadā kecid bhikṣava āraṇyakatvaṃ samādāya araṇye 'dhyavasthitāḥ; te tatra coraiḥ muṣyante; muṣitāḥ santaḥ brāhmaṇagṛhapatikulebhyaś cīvarārthaṃ paryeṣṭim āpadyamānāḥ riṃcanty uddeśaṃ pāṭham svādhyāyaṃ yogaṃ manasikāram; etat prakaraṇam bhikṣavo bhagavata ārocayanti; asyām utpattau bhagavān āha: āraṇyakānāṃ bhikṣūṇām arthāya vastu sthāpayitavyam iti; uktaṃ bhagavatā: āraṇyakānāṃ bhikṣūṇām arthāya vastu sthāpayitavyam iti; bhikṣava aprakāśe sthāpayanti; āraṇyako bhikṣuḥ pātracīvaraṃ sthāpayitvā dvāraṃ baddhvā tāḍakam ādāya prakrāntaḥ; anayeṣām āraṇyakānāṃ bhikṣūṇām vighāto jātaḥ; bhagavān āha: prakāśe sthāne āraṇyakānāṃ bhikṣūṇāṃ vastu sthāpayitavyam iti; upanandasyānyatamena gṛhapatinā vihāraḥ kāritaḥ; sa tatra na prativasati; yo bhikṣur āgantuka āgacchati tasmai vastu dadāti lābhaṃ tv ātmanā gṛhṇāti; yāvad anyatamas traicīvariko bhikṣur āgataḥ; tenāsau vihāro dṛṣṭaḥ śūnyaḥ; sa pṛcchati, kasyāyaṃ vihāraḥ iti; bhikṣavaḥ kathayanti: upanandasya bhikṣoḥ; sa tena gatvā yācitaḥ; sa kathayati: ayaṃ vihāraḥ, prativasa; yo 'tra lābhaḥ sa mama iti; tatrāvasthitaḥ; tenāsau vihāro na kadācit saṃmṛṣṭaḥ, na sukumārī gomayakārṣī na dattā; yāvad asau tasmād vihārād apakrāntaḥ; anyo bhikṣur āgataḥ; so 'py upanandasya sakāśād yācitvā tasmin vihāre 'vasthitaḥ; paśyati taṃ vihāraṃ saṃkāraparipūrṇam; tenāsau saṃmṛṣṭaḥ saṃkāraṃ chorayitvā saṃmārjanīṃ gṛhītvaiva saṃkārakuṭasamīpe 'vasthitaḥ, yāvad anyatamena bhikṣuṇā dṛṣṭaḥ; sa kathayati: āyuṣman kiṃ tvaṃ saṃmārjanīvyagrahasta evāvatiṣṭhase, neyaṃ saṃmārjanī sthāpyata? iti; sa kathayati: ko 'py atra hastarakṣāsthitaḥ, tena na kadācit saṃmārjanīpadam api dattam iti; sa kathayati: amuko 'tra traicīvariko (Śay-v 37) bhikṣur avasthitaḥ iti;
yāvat tenāsau piṇḍapātam aṭatā dṛṣṭa upālabdhaś ca; sa kathayati: upanando lābhaṃ gṛhṇāti ahaṃ tasya vihāraṃ śodhayāmi? iti; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; asyām utpattau bhagavān āha: yo lābhaṃ gṛhṇāti tena vihāraḥ saṃmārṣṭavyaḥ iti
uktaṃ bhagavatā: abhyatītakālagatānāṃ dānapatīnām nāmnā dakṣiṇā ādeṣṭavyā iti; saṃghasthaviro 'bhyatītakālagatānāṃ dānapatīnām arthāya gāthāṃ bhāṣate; anyatamaś ca gṛhapatir vihāram āgataḥ; tenāsau śrutaḥ; dakṣiṇām ādiśat; sa tasya sakāśam upasaṃkrāntaḥ kathayati: ārya yady ahaṃ vihāraṃ kārayāmi mamāpi nāmnā dakṣiṇām uddiśasi iti; sa kathayati: kāraya suṣṭv ādiśāmi iti; yāvat tena gṛhapatinā vihāraḥ kāritaḥ; tatrānena na kiṃcid dattaṃ; sa śūnya evāvasthitaḥ; yāvat tena gṛhapatinā dṛṣṭaḥ; sa vihāram āgamya kathayati: ārya madīyo vihāraḥ śūnya avasthitaḥ, na tatra kaścid bhikṣuḥ prativasati iti; saṃghasthaviraḥ kathayati: bhadramukha utsvedyaḥ; sa gṛhapatiḥ kathayati: ārya ūṣare jaṃgale kāritaḥ, kathaṃ utsvedyo bhavati? gṛhapate (A 327a) nāham etat saṃdhāya kathayāmi api tu tatra lābho nāsti iti; sa kathayati: ārya idānīṃ yo madīye vihāre prativasati tam ahaṃ paṭenācchādayāmi; iti lābho labhyate iti upanandena anupūrveṇa svabhāga iva udgṛhītaḥ; so 'nyatraiva prativasati; sa śūnyas tiṣṭhati, yāvad anyatamaḥ piṇḍapātiko caityābhivandakaḥ śrāvastīm āgataḥ; tenāsau vihāraḥ śūnyo dṛṣṭaḥ; sa bhikṣūn pṛcchati; kasyāyaṃ vihāraḥ iti; taiḥ samākhyātam: sāṃghiko 'yaṃ vihāraḥ kiṃ tūpanandasya bhikṣor uddiṣṭa iti; sa upanandasya sakāśam upasaṃkrāntaḥ: tavoddiṣṭo 'yaṃ vihāro 'tra tiṣṭhāmi iti; sa kathayati: evaṃ kuruṣva iti; sa tatrāvasthitaḥ; sa piṇḍapātiko
dakṣo 'nalasaḥ; tenāsau pratidinam upaliptasaṃmṛṣṭaṃ kriyate; pañcānuśaṃsā saṃmarjane; ātmanaś cittaṃ prasīdati; parasya cittaṃ (Śay-v 38) prasīdati; devatā āttamanaso bhavanti; prāsādikasaṃvartanīyaṃ kuśalamūlam upacinoti; kāyasya bhedāt sugato svargaloke deveṣūpapadyata iti; ye taṃ vihāram upaliptasaṃmṛṣṭaṃ paśyanti te tasya gṛhapater gatvā ārocayanti; sa śrutvā prāmodyam utpādayati; yāvad apareṇa samayena svayam evāgataḥ paśyati tathaiva taṃ vihāram upaliptasaṃmṛṣṭam; so 'bhiprasannaḥ; tenāsau piṇḍapātikaḥ paṭenācchāditaḥ; upanandena śrutam; sa tvaritatvaritaṃ gataḥ kathayati; piṇḍapātika mamāyaṃ vihāra uddiṣṭaḥ, prayaccha me paṭakam iti; piṇḍapātika saṃlakṣayati: lābhātmako 'yaṃ yadi na dāsyāmi tathāpy ayaṃ balād grahīṣyati māṃ ca vihārān niṣkāsayiṣyati iti; tena tasya samarpitaḥ iti; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; asyām utpattau bhagavān āha: yasya prasannaḥ prasannādhikāraṃ karoti tasyaiva sa; upanandasya tu vārṣiko lābhaḥ iti
guṇapriyo lokaḥ prapīḍya prapīḍyātmānaṃ sa putradāraṃ ca; guṇavadbhyo dānam anuprayacchanti śrāddhā brāhmaṇagṛhapatayaḥ; āraṇyakān bhikṣūn upanimantrya bhojayanti; āraṇyakānāṃ bhikṣūṇām antargṛhe bhoktuṃ gatānām adattādāyikair vihārā muṣyante; bhagavān āha: dvāraṃ baddhvā kuñcikām ādāya prakramitavyam iti; corā adattādāyikā pratikuñcikayā muṣanti; bhaganān āha: ārakṣakaṃ bhikṣuṃ sthāpayitvā gantavyam; tasya piṇḍakenāvighātaḥ kartavyaḥ iti; adattādāyikā anyaṃ bhikṣuṃ gṛhītvā gacchanti; sa kathayati: muñca dvāram iti; bhagavān āha; saṃjñā kartavyā sajvaro nirjvara iti; yadi kathayati sajvara iti na moktavyam; atha kathayati nirjvara iti moktavyam; api tv āraṇyakena bhikṣuṇā ardhaśākhā upasthāpayitavyā iti; uktaṃ bhagavatā: āraṇyakena bhikṣuṇā ardhaśākhā upasthāpayitavyā iti; bhikṣavo na jānīte kedṛśī ardhaśākhā iti; bhagavān āha: kukkuro bhikṣavo ardhaśākhā tasya pātraśeṣaṃ dātavyam; āraṇyakair bhikṣubhir kukkurā upasthāpitā; te stūpāṅgaṇaṃ vihāraṃ ca nakharikābhir upalikhanti uccāraprasrāveṇa nāśayanti; bhagavān āha: kukkurapoṣakasyāhaṃ bhikṣavo (Śay-v 39) bhikṣor āsamudācārikān dharmān prajñāpayāmi, (A 327b) kukkurapoṣakena bhikṣuṇā kālyam evotthāya stūpāṅgaṇaṃ vihāraś ca pratyavekṣitavyaḥ yan nakharikābhir upalikhitaṃ tat samaṃ kartavyam; uccāraprasrāvaś chorayitavyaḥ, kukkurapoṣako bhikṣur yathāprajñaptān āsamudācārikān dharmān asamādāya vartate, sātisāro vartate
______________________________________________________________
Upananda's misdemeanours
āyuṣmān upanando 'nyatamasmin vihāre saṃghasthaviraḥ, yāvat tatrānyatamaḥ saṃghasthaviraḥ āgataḥ; upanandaḥ saṃlakṣayati: mayā nāmeha vihāre saṃghasthavireṇa bhūtvā dvitīyasthavireṇa bhavitavyam; gacchāmy anyaṃ vihāram iti; so 'nyaṃ vihāraṃ gataḥ; tato vihārād asau gataḥ; tasmin yo dvitīyasthavirasya lābha sa saṃghasthavirasya; sa saṃlakṣayati: ihāpi me eva lābha iti; tatrāpi me sa eva lābhaḥ, kiṃ vinā prayojanena saṃghasthaviratvaṃ karomi iti; sa punas tvaritatvaritam eva vihāraṃ saṃprasthitaḥ; ardhoddiṣṭaśayanāsane vihāraṃ praviṣṭaḥ; sa kathayati: yathāvṛddhikayā vihāram uddiśa iti; bhikṣavo 'tikrānta iti kṛtvā noddiśanti; upanandaḥ kathayati: āyuṣmanta kiṃ tiṣṭhata eva śāstuḥ śāsanam antardhāpayata, yathāvṛddhikayā uddiśata vihāraṃ iti; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; bhagavān āha: yaḥ saṃghikena vā staupikena ḥvāḥ karaṇīyena gato bhavati tasya śayanāsanaṃ yathāvṛddhikayā uddeṣṭavyam, anyatra yathāgatyā iti (Śay-v 40)
upananda atilobhena dvayor vihārayor varṣā upagataḥ ubhayavaihārikaṃ lābhaṃ lapsayata iti sa vṛttāsu varṣāsu lābhaṃ prārthayate naitasmin labhyate nāpy aparasmin; śayanāsanodddeśakān bhikṣūn paribhāṣata; etat prakaraṇam bhikṣavo bhagavata ārocayanti; bhagavān āha: varṣoṣito 'sau deyo 'sya lābhaḥ iti; bhikṣava ubhayavihārābhyām api prayacchanti; bhagavān āha: na tatrobhayavihārābhyāṃ dātavyam; ekasmāt prayacchanti; anye bhikṣavo 'vadhyāyanti kṣipanti vivācayanti: uhayavihārayor varṣoṣitaḥ kimartham ekasamād dīyate iti; ḥetat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; bhagavān āha:ḥ ubhayavihārābhyām apy ardhārdhaṃ deyam, na ca punar bhikṣuṇā dvayor vihārayor upagantavyaṃ; upagacchati, sātisāro bhavati
anyatamena gṛhapatinā dvau vihārau kāritau, eka āraṇyakānāṃ, divtīyo grāmāntikānām; ācaritam tasya gṛhapter varṣoṣitasya bhikṣusaṃghasya ekaikaṃ bhikṣuṃ paṭenācchādayitum; sa paṭakān ādāya āraṇyakānāṃ vihāraṃ saṃprasthitaḥ; upanandena śrutam; āraṇyake vihāre lābho dīyate iti; tena nandasya saṃdiṣṭam; yady atra lābho dīyate tad grahīṣyasi ity uktvā sa tvaramāṇaḥ āraṇyakaṃ vihāraṃ saṃprasthitaḥ; tena gṛhapatinā dṛṣṭaḥ; sa saṃlakṣayati: yādṛśo 'sya padoddhātaḥ; gato 'yam āraṇyakaṃ vihāram, kim atra prāptakālam, ihaiva tāvat grāmāntikavihāre dadāmi; paścāt tatra dāsyāmi iti; sa pratinivartya paṭakāṃś cārayitum ārabdhaḥ; nandena hastaḥ prasāritaḥ; gṛhapatinā paṭako dattaḥ; bhūyaḥ prasārayati; gṛhapatiḥ kathayati: ārya dattas te paṭakaḥ, kiṃ bhūyaḥ prasārayasi iti; sa kathayati: (A 328a) gṛhapate upanandas tava vihāre varṣoṣitaḥ tasya santakaṃ prārthayāmi iti; gṛhaptiḥ kathayati: ḥāryaḥ svahastena bhagavata dānaṃ praśastam, svahastenaiva dāsyāmi iti; sa lajjitas tūṣṇīm avasthitaḥ; upanandaḥ saṃlakṣayati: cirayaty asau gṛhapatiḥ, grāmāntikaṃ gamiṣyāmi iti viditvā grāmāntikavihāraṃ (Śay-v 41) gataḥ nandaṃ pṛcchati; ārya gṛhīto madīyaḥ paṭakaḥ? tena yathāvṛttaṃ samākhyātam; gṛhapatir apy anyena pathā āraṇyakaṃ vihāram gatvā patākāṃś cārayitvā prakṛāntaḥ; ḥupanandaḥḥ punar āraṇyakaṃ vihāraṃ pradhāvitaḥ, yāvat paṭakāś cāritāḥ; sa ubhayavihārayor apy atilobhena lābhāt paribhraṣṭaḥ; sa śocati klāmyati paridevate
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvaśaṃṣayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: paśya bhadanta upananda atilobhena paṭakāt paribhraṣṭah; bhagavān āha: na bhikṣava etarhi yathātīte 'py adhvany anena atilobhāt bhaktacchedaḥ kṛtaḥ; tac chrūyatām
______________________________________________________________
The story of the dog vhich was too greedy (being a previous birth of Upananda)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo nadyā ubhayakūle dvau vihārau, ekaḥ saṃghalābhikānām, dvitīyo piṇḍapātikānām; yāvad anyatamaḥ kukkuraḥ gaṇḍīśabdapratisaṃvedī; sa gaṇḍīśabdaṃ śrutvā saṃghalābhikānāṃ vihāraṃ gacchati; tasya te bhikṣavaḥ pātraśeṣaṃ prayacchanti; sa taṃ paribhujya piṇḍapātikānāṃ vihāraṃ gacchati, tatrāpi pātraśeṣaṃ bhuktvā yatheṣṭaṃ gacchati; yāvad apareṇa samayena piṇḍapātikānām aupapādukānāṃ lābhaḥ saṃpannaḥ; tais sānukālaṃ gaṇḍī dattā; sa gaṇḍīkukkuraḥ gaṇḍīśabdaṃ śrutvā nadīm uttartum ārabdhaḥ; madhyaṃ gatasyāsya saṃghalābhikānāṃ vihāre gaṇḍī dattā; sa bhagnotsāho pratinivartitum ārabdhaḥ; srotasā dūram ūḍha ubhayaparibhraṣṭaḥ
kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yo 'sau gaṇḍīkukkuraḥ tena kālena tena samayena eṣa evāsāv upanandaḥ; tadāpy ayam atilobhena ubhayaparibhraṣṭah; etarhy apy atilobhena ubhayaparibhraṣṭaḥ; tasmāt tarhi bhikṣavo na bhikṣuṇā atilobhaḥ kartavyaḥ; karoti, sātisāro bhavati (Śay-v 42)
uddānam
kalaho glānaparyāpti rātrikālaś ca kāśiṣu /
vṛkṣasthaṇḍilaśādvalaṃ bhājakānāṃ ca saṃvṛtiḥ //
______________________________________________________________
Precautions to take against quarrelsome monks
āyuṣmān upālir buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchati; yathāpitad bhikṣavaḥ śṛṇvanti bhikṣavaḥ āgacchanti kalahakārakā ḥbhaṇḍanakārakā vigrahakārakāḥ vivādakārakā ādhikaraṇikā te 'smāṃś codayiṣyanti smārayiṣyanti alajjitena vā vaitarikeṇa vā iti; taiḥ teṣāṃ kathaṃ pratipattavyam? naivāsikair upāli bhikṣubhiḥ kalahakārikān bhikṣūn āgacchataḥ śrutvā trayaḥ śayanāsanoddeśakāḥ kartavyāḥ, ṣaṭ śayanāsanagrāhakāḥ; trayaḥ śayanāsanoddeśakāḥ katame? haimantiko graiṣmiko vārṣakaś ca; ṣaṭ śayanāsanagrāhakāḥ katame? sarvo vihāra uddeṣṭavyaḥ sarvo vihārasāmantakaḥ ḥsarvaḥ parigaṇaḥḥ sarvaḥ parigaṇasāmantakaḥ sarva ārāma sarva ārāmasāmantakaḥ: yadi kathayati vihāram uddiśata iti vaktavyam uddiṣṭo 'yam, vihārasāmantakam uddiśata eṣo 'py udddiṣṭaḥ, parigaṇam uddiśata eṣo (A 328b) 'py uddiṣṭaḥ parigaṇasāmantakam uddiśata eṣo 'py uddiṣṭaḥ, ārāmam uddiśata eṣo 'py uddiṣṭaḥ, ārāmasāmantakam uddiśata eṣo 'py uddiṣṭaḥ; te alayanā apratiṣṭhitāḥ kaṃcid doṣaṃ janayiṣyanti; tataḥ paścād gatavegaiḥ gatapratyarthikaiḥ gatapratyamitraiḥ yathāvṛddhikayā (Śay-v 43) śayanāsanam uddeṣṭavyam; uktaṃ bhagavatā: yathāvṛddhikayā śayanāsanam uddeṣṭavyam iti
______________________________________________________________
The care of the sick monks and Upananda's mischief again
yāvad eko bhikṣur glānaḥ; tasya vṛddhataraka bhikṣur agataḥ; yathāvṛddhikayā tatsantakaṃ layanam uddiṣṭam; sa sarvanavakiaḥ; tasyānyalayanaṃ na prāpadyate; sa tena bhikṣuṇābhihitaḥ; āyuṣman mamaital layanam uddiṣṭam, nirgaccha iti; sa kathayati: glāno 'ham, yāvat svastībhavāmi; niṣṭhur asau bhikṣuḥ; sa tena puṣkariṇyāṃ niṣkāsya sthāpitaḥ; yāvad brāhmaṇagṛhapatayo vihāram āgatāḥ; draṣṭukāmais tair asau bhikṣur dṛṣṭaḥ; te kathayanti: āryā kim ayaṃ bhikṣuḥ kālagataḥ? bhadramukhā, nāyam kālagataḥ; atha kasmād atra sthāpitaḥ? asya vṛddhatarako bhjikṣur āgataḥ, etatsantakaṃ layanaṃ tasyoddiṣṭam; tenāyaṃ niṣkāsyeha sthāpitaḥ; āryā vayam āgārikāḥ santo 'nurakṣaṇayā glānagṛhān ḥnaḥ niṣkāsayāmaḥ, yūyaṃ pravrajitāḥ, kāruṇikaś ca yuṣmākaṃ śāstā, tat kathaṃ glānaṃ niṣkāsayatha? te 'vadhyāyanti kṣipanti vivācayanti; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; asyām utpattau bhagavān āha: tasmāt tarhi bhikṣavo glānasya bhikṣor vastuparihāro dātavyaḥ iti; uktaṃ bhagavatā: glānasya bhikṣor vastuparihāro deyaḥ iti
āyuṣman upananda hum iti kṛtvā tūṣṇīm avasthitaḥ; yāvad ṣaḍbhir saptabhir vā divasaiḥ śayanāsanam uddekṣyati iti pāde vraṇapaṭṭakaṃ baddhvāvasthitaḥ; śayanāsanoddeśakair bhikṣubhir glāna iti kṛtvā tatsantakaṃ layanaṃ uddiṣṭam; sa uddiṣṭeṣu śayanāsaneṣu vraṇapaṭṭakaṃ muktvāvasthitaḥ; tatas sa glānāvalokakair bhikṣubhir pṛṣṭaḥ kiṃ sthavirasya pādaḥ svasthībhūtaḥ iti; sa kathayati: nānūktaṃ bhagavatā sarvasaṃskārā anityā iti; tat kiṃ mama (Śay-v 44) vyādhir nityo bhaviṣyati? te kathayanti: śīghraṃ sthavira svasthībhūtaḥ, ha kalpaglānaḥ iti; sa kathayati: kim icchatha māṃ jīrṇalayane prakṣeptum iti; alpāthā bhikṣavo 'vadhyāyanti kṣipanti vivācayanti: katham idānīṃ bhikṣava aglānā eva vastuparihāraṃ svīkurvanti? etat prakaraṇam bhikṣavo bhagavata ārocayanti; asyām utpattau bhagavān āha: tasmāt tarhi bhikṣavo kalpaglānasya vastuparihāro 'deyaḥ, nāpi tena svīkartavyaḥ, karoti, sātisāro bhavati
______________________________________________________________
The various blessings of the men who master the vinaya: the six pentads
pañcikānāṃ piṇḍoddānam
puraḥkṛtaś ca svaṃ śīlam asaṃsaktam athāpica /
ālokajātā utpattir āntarāyikam eva ca //
āpattiḥ paścimaṃ kṛtvā piṇḍoddānasamuddhṛtam /
antaroddānam
puraḥkṛtyam aparaṃ ca cābhyantaraṃ ca pareṣām /
bahujanahitāya kṛtvā prathamā bhavati pañcikā //
bhagavatā sūtraṃ (A 329a) mātṛkā ca devamanuṣyeṣu pratiṣṭhāpite, sūtraṃ nāgeṣu; vinayas tu ḥgambhīroḥ gambhīrāvabhāso durdṛśo duravabodho bahusaṃdhir lokākṣarapratisaṃyuktaḥ; bhikṣavo vinayaṃ gambhīratvāt bahusaṃdhikatvāt lokākṣarapratisaṃyuktatvāc ca notsahante paṭhitum; dharmatā caiṣā yenāṅgena śāsanaṃ parihīyate tasya buddhā bhagavanto 'tyarthaṃ varṇam bhāṣante; tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma; pañca me bhikṣavo ānuśaṃsā vinayadharapudgale; katame pañca? puraskṛto bhavati catasṛṇāṃ parṣadām: (Śay-v 45) aparāpratibaddhāsya bhavaty avavādānuśāsanī; atītānāgatapratyutpannānāṃ samyaksaṃbuddhānām abhyantarakośadharo bhavati; pareṣāṃ śramaṇabrāhmaṇānām mūrdhānaṃ āsādya tiṣṭhati; bahujanahitāya bahujanasukhāya ca pratipanno bhavati saddharmasthitaye
antaroddānam
svaśīlam abhigamanaṃ kaukṛtyaṃ viśāradaś ca /
saha dharmeṇa kṛtvā dvitīyā bhavati pañcikā //
apre pañcānuśaṃsā vinayadhare pudgale; ḥkatame pañca?ḥ svo 'sya śīlaskandhaḥ sugupto bhavati sugopitaḥ; abhigamanīyo bhavati catasṛṇāṃ parṣadām; kaukṛtyaprasṛtānāṃ pudgalānāṃ pratiśaraṇabhūto bhavati; viśāradḥ saṃghamadhye viharati; pratyarthinaḥ svasaddharme gṛhṇāti
antaroddānam
asaṃsaktam arthaniścayaḥ śikṣāpadāny athāpi /
cāstv ālokadvayaṃ caiva tṛtīyā bhavati pañcikā //
apare pañcānuśaṃsā vinayadhare pudgale; katame pañca? asaṃsaktam artham uddharati; suviniścito bhavati arthaviniścaye; śikṣāpadāny asya sugṛhītāni bhavanti; ālokajātena cetasā bahulaṃ viharati; paścimāyā janatāyā ālokaṃ karoti
uddānam
ālokābhāsaprabhāsaś ca alpotsuko 'śūnyakena ca /
apare pañcānuśaṃsā vinayadhare pudgale; katame pañca? ālokajātā (Śay-v 46) me dik khyāti avabhāsajātā prabhāsajātā, alpotsuko 'haṃ tasyāṃ diśi viharāmi, aśūnyā ca me dik khyāti yasyāṃ diśi vinayadharaḥ pudgalaḥ prativasati
ḥuddānam
utpattir atha prajñaptir anuprajñaptir eva ca /
pratikṣepo 'bhyanujñā ca saiva pañcamā pañcikā //ḥ
apare pañcānuśaṃsā vinayadhare pudgale; kathame pañca? uptattiṃ jānāti, prajñaptim ḥjānātiḥ, anuprajñaptiṃ jānāti, pratikṣepaṃ jānāti, abhyanujñāṃ jānāti
ḥuddānamḥ
...................................
...................................
apare pañcānuśaṃsā vinayadhare pudgale; katame pañca? antarāyikaṃ jānāti, anantarāyikāṃ jānāti, avavadati, anuśāsti; pratibalo bhavati sārdhaṃvihāryantevāsikānāṃ niśrayaṃ grāhayitum
ḥuddānamḥ
..................................
..................................
apare pañcānuśaṃsā vianayadhare pudgale; katame pañca? āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, gurvīṃ jānāti, prātimokṣasūtroddeśo 'sya vistareṇoddiṣṭo bhavati (Śay-v 47)
______________________________________________________________
Upālin is the foremost amidst them who master and know the Vinaya. The teaching of the Vinaya
bhagavatā vinayasya varṇo bhāṣita iti sthavirasthavirā bhikṣavaḥ sotsāhā vinayaṃ paṭhitum ārahdhāḥ; tena khalu samayenāyuṣmān upālī agro 'bhūd vinayanidānasamutpattikuśalānām; sthavirasthavirā bhikṣavo vinayaṃ paryavāpnuvanti iti satkṛtyoddeṣṭum ārabdhaḥ; sa utpāṇḍuko jātaḥ kṛśālako durbalako mlāno prāptakāyaḥ; jānakā pṛcchakā (A 329b) buddhā bhagavantaḥ, jānantaḥ pṛcchanti, ajānanto na pṛcchanti, kāle pṛcchanti, kālātikrāntaṃ na pṛcchanti, arthopasaṃhitaṃ pṛcchanti, anarthopasaṃhitaṃ na pṛcchanti; setusamudghāto buddhānām bhagavatām anarthopasaṃhitāyāṃ pṛcchāyām; tatra kālajñā buddhā bhagavanta arthopasaṃhitāyāṃ pṛccchāyām; pṛcchati buddho bhagavān āyuṣmantam ānandaṃ: kasmād ānanda upālī bhikṣur utpāṇḍūtpāṇḍukaḥ kṛśālako durbalako mlāno prāptakāya iti; sa kathayati: bhagavatā vinayasya varṇo bhāṣitaḥ yat kṛtvā sthavirasthavirā bhikṣavaḥ sotsāhā vinayaṃ paṭhitum ārabdhāḥ; āyuṣmān upālī sthavirasthavirā bhikṣavaḥ sagauravā vinayam paryavāpnuvanti iti satkṛtyoddeṣṭum ārabdhaḥ; tenāsāv utpāṇḍūtpāṇḍukaḥ kṛśālako ḥdurbalakoḥ mlāno prāptakāya iti; asyām utpattau bhagavān āha: uddeśadāyakasyāhaṃ ḥbhikṣavoḥ bhikṣor āsamudācārikān dharmān prajñāpayāmi; uddeśadāyakenā bhikṣuṇā caturbhir āryapathair uddeśo dātavyaḥ; caṅkramyamāṇena tiṣṭhatā niṣannena nipannena ca; uddeśagrāhakena bhikṣuṇā tṛbhir āryapathair uddeśo grahītavyaḥ; uddeśagrāhako bhikṣur uddeśadāyakasya bhikṣoḥ sacet cāṅkramyamāṇasyāgacchati navakaś (Śay-v 48) ca bhavati tena sāmīcīṃ kṛtvā dhātusāmyaṃ pṛṣṭvā kāyam avanāmya ṛjukacittena sagauraveṇa padaparihāṇikayā uddeśo grahītavyaḥ; atha vṛddhatarako bhavati, tena dhātusāmyaṃ pṛṣṭvā kāyam avanāmya ṛjukacittena sagauraveṇa padaparihāṇikagā uddeśo grahītavyaḥ; sacet tiṣṭhata āgacchati navakaś ca bhavati tena sāmīcīṃ kṛtvā dhātusāmyaṃ pṛṣṭvā utkuṭukena kṛtvā nīcatarake vā āsane niṣadya ṛjukacittena sagauraveṇoddeśo grahītavyaḥ; atha vṛddho bhavati tena dhātusāmyaṃ pṛṣṭvā utkuṭukena sthitvā nīcatarake vā āsane niṣadya ṛjukacittena sagauraveṇa uddeśo grahītavyaḥ;
yathā tiṣṭhata evaṃ niṣaṇṇasya nipannasya ca yojayitavyam: uddeśadāyakena bhikṣuṇā svabhyastaṃ suparicitaṃ niḥsaṃdhigdhaṃ ca kṛtvā uddeśo dātavyaḥ; uddeśagrāhakenāpi suparipṛṣṭam sūdgṛhītaṃ niḥsaṃdigdhaṃ ca kṛtvā uddeśo grahītavyaḥ; uddeśadāyako bhikṣur uddeśagrāhakaś ca yathāprajñaptān āsamudācārikān dharmān na samādāya vartate, sātisāro bhavati
______________________________________________________________
The mischief of the Six Monks
ṣaḍvargikā bhikṣavo janapadacārikāṃ caranto rātrau vihāraṃ saṃprāptā yathasaṃstutikayā bhikṣubhiḥ pratiśāmitāḥ; te kathayanti: āyuṣmantaḥ kiṃ tiṣṭhatha śayanāsanoddeśakaṃ śabdayata; te kathayanti: kimartham? śayanāsanam uddeṣṭum; te kathayanti: śayanāsanaṃ sukhaṃ svaptāḥ prabhātāyāṃ rajanyām uddiṣyayiṣyatha iti; te paryavasthitā kathayanti: yūyaṃ tiṣṭhata eva śāstuḥ śāsanam antardhāpayata; yady asti kaukṛtyam uddiṣata yathāvṛddihikayā (Śay-v 49) śayanāsanam; vāgbalinas te; śayanāsanoddeśakena saṃtrastenoddiṣṭam; ṣaḍvargikā vṛddhānte śayanāsanaṃ gṛhītvā śayitāḥ; yāvan navakā uddiśyante tāvat prabhātā rajanī; ṣaḍvargikā laghv laghv evotthāya kathayanti: āyuṣmanto gṛhṇīta śayanāsanam (A 330a), gacchāma iti; te bhikṣubhir ucyante: āyuṣmanto yuṣmābhir ekarātrasyārthāya kṛtsnāṃ rātriṃ bhikṣusaṃgho viheṭhitaḥ aho bata yūyam ihaiva tiṣṭhata; te kathayanti: nandopananda śrāvastīm gacchāmaḥ savātalā eta iti kṛtvā prakrāntāḥ; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; asyām utpattau bhagavān āha: tasmāt tarhi bhikṣavo na rātrau śayanāsanam uddeṣṭavyam; yadi rātrāv āgacchanti yathāsaṃstutikayā pratiśrāmayitavyā
______________________________________________________________
Disciplinary prescriptions
janapadād bhikṣuś caityavandakaḥ śrāvastīm āgataḥ; sa tatrāgocarakuśalaḥ kālyam evotthāya bhagavatsakāśam upasaṃkrāntaḥ bhagavataḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā sthavirasthavirāṇāṃ ca bhikṣūṇāṃ śrāvastīṃ piṇḍāya prāvikṣat; tasya piṇḍāya carataḥ prāptavelā; tatraiva kuḍyamūlam niśritya bhaktakṛtyaṃ kartum ārabdhaḥ; anāthapiṇḍadaś ca tena pathā caityābhivandakaḥ saṃprasthitaḥ; sa tena dṛṣṭa uktaś ca: ārya samantaprāsādike śāsane pravrajya kim ārāṭikāṃ karoṣi iti; sa kathayati: āyuṣman kātrārāṭikā, na paśyasi velām āsannām iti; sa kathayati: madīyaṃ gṛhaṃ kasmān na gataḥ iti; kiṃ nāma tvam; anāthapiṇḍadaḥ; asti mayā śrutaṃ teṣu (Śay-v 50) teṣu sūtreṣv anāthapiṇḍado gṛhapatir anāthapiṇḍado gṛhapatir iti, nāham tvā jāne nāpi gṛham; anāthapiṇḍado gṛhapatiḥ saṃlakṣayati: aprakṛtijño 'yaṃ bhikṣur dūrāgataḥ, dhruvaṃ na māṃ vetti ḥnāpi mama gṛhamḥ; kim atra prāptakālaṃ bhagavantam ālokayāmi yāvac ca śrāvastī yāvac ca jetavanam atrāntarāt parikramaṇakāṃ kārayāmi iti viditvā yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ; ekāntaniṣaṇṇo 'nāthapiṇḍado gṛhapatir bvhagavantam idam avocat: āgantukā bhadanta bhikṣava agocarakuśalā piṇḍapātam aṭantaḥ kālātikramatayā kuḍyamūlaṃ niśritya bhaktakṛtyaṃ kurvanti; aśraddhā anenāṅgenāryakān dhvaṃsayisyanti; tad yadi bhagavān anujānīyād ahaṃ yāvac ca śrāvastī yāvac ca jetavanaṃ atrāntarāt parikramaṇakāṃ kārayeyam iti; yasya yatra velā bhaviṣyati sa tatra piṇḍapātaṃ paribhokṣyate iti; bhagavān āha: tasmād gṛhapate 'nujānāmi kāraya iti; tena yāvac ca śrāvastī yāvac ca jetavanam atrāntarāt parikramaṇakā kāritā; yasya bhikṣor
yatra velā bhavati sa tatra bhaktakṛtyaṃ karoti
apareṣāṃ bhikṣūṇāṃ pānīyavighāto bhavati; anāthapiṇḍadena gṛhapatinā tatra kūpaḥ kāritaḥ trikaṭukasya triphalāyāś ca śakaṭabhāra utkṣiptaḥ; tat pānīyaṃ svādu saṃpannaṃ sarvalokaprakhyātam; janakāyaḥ śrutvā āgataḥ; bhikṣavo vārayanti; śrāvastīnivāsinaḥ: āryā vayaṃ yuṣmākaṃ sarvopakaraṇaiḥ pratyupasthitaḥ, yūyaṃ sarvalokasādhāraṇam pānīyaṃ vārayatha iti; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; bhagavān āha: na nivārayitavyā iti; mātṛgrāmo bhikṣūṇāṃ pānīyaṃ yācate; bhikṣavo nānuprayacchanti; (A 330b) bhagavān āha: dātavyam; uktaṃ bhagavatā: mātṛgrāmaṃ samantapāśaṃ mārabandhanam iti; bhikṣavaḥ pānīyam anuprayacchanto mātṛgrāme saṃrajyante; yāvad anyatarā strī rūpayauvanasaṃpannā taruṇakasya bhikṣor antike 'tyartham avekṣāvatī (Śay-v 50) tat pānīyaṃ yācate; yo 'pi tasyām avekṣāvān pratibandhacittaḥ; nivāryamāṇo 'py acchinnadhārayā dadāti evaṃ sāpi nirīkṣate, pibati, bata pānīyaṃ viṣamam gatam, kālagatā; akpārthā bhikṣavo 'vadhyāyanti kṣipanti vivācayanti; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; asyām utpattau bhagavān āha: yā strīr bhikṣor antike avekṣāvatī bhavati pratibaddhacittā bhavati tasyā svayaṃ na dātavyam; na ca mātṛgrāmasya acchinnayā dhārayā pānīyaṃ dātavyam; antarāntarā vāridhārā cchettavyā vaktavyā vā añjaliṃ pūrayitvā piba iti, anyathā sātisāraḥ
tena khalu samayena ye 'grapiṇḍapātaṃ jetavane pratipādayanti te tatraiva dātum ārabdhāḥ; ṣaḍvargikaiḥ śrutam; te parikramaṇikāṃ gatvāvasthitāḥ; yena ānīyate agarapiṇḍapātas taṃ pṛcchanti; yadi pāyaso bhavati pātram upanāmayanti; atha pānīyapeyā bhavati, kathayanti: mahardhikaḥ saṃghaḥ, saṃghaḥ sa mahānubhāvaḥ, saṃghāyānuprayacchata, evaṃ khaṇḍakhādyakādi yojayitavyam; alpārthā bhikṣavo 'vadhyāyanti kṣipanti vivācayanti; etat prakaraṇam bhikṣavo bhagavata ārocayanti; asyām utpattau bhagavān āha: na bhikṣuṇā parakīye lābhe saṃnipatitavyam: saṃnipatati, sātisāro bhavati; uktaṃ bhagavatā: na bhikṣuṇā parakīye lābhe saṃnipatitavyam iti
bhikṣavaḥ kenacit karaṇīyena vihārāntaraṃ gacchanti; teṣāṃ tatra gatānāṃ velā āsannā bhavati; kaukṛtyān na paribhuñjate; etat prakaraṇam bhikṣavo bhagavata ārocayanti; asyām utpattau bhagavān āha: saṃcintya na gantavyam anyathā gatānāṃ yadi velā bhavati bhoktavyam, nātra kaukṭrtyaṃ karaṇīyam iti (Śay-v 52)
sakṛcchraḥ kālo vartate; bhikṣavo vihārāntaraṃ gatāḥ; te tatra bhikṣūn bhuñjānāṃ dṛṣṭvā punar ākāṃkṣante bhoktum; ḥkaukṛtyānḥ na paribhuñjante; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; asyām utpattau bhagavān āha; yan na gṛhītaṃ pūrvavihāre tac ced aparimitaṃ cāryate grahītavyam; atha bhikṣuprāmāṇyaṃ kṛtaṃ bhavati na grahītavyam; gṛhṇāti, sātisāro bhavati
______________________________________________________________
Nefarious doings of the monks Aśvaka and Punarvasuka
atha bhagavān kāśiṣu janapadeṣu cārikān caran kiṭāgirim anuprāptaḥ; tena khalu samayena kiṭāgirāv aśvakapunarvasukau bhikṣū prativasataḥ; tābhyāṃ śrutaṃ: bhagavān kāśiṣu janapadeṣu cārikāṃ caritvā ihāgamiṣyati sārdhaṃ bhikṣusaṃghena iti; śrutvā ca punaḥ saṃlakṣayataḥ: bhikṣavo 'smān śāstuḥ saṃnidhau codayiṣyanti ḥsmārayiṣyantiḥ alajjitena vā vaitarikeṇa vā; yan nu vayaṃ bhagavato 'rthāya mahallakaṃ vihāraṃ sthāpayitvā bhikṣūn ārabhya trīn śayanāsanoddeśakān kārayema, ṣaṭ śayanāsanagrāhakān; trayaḥ śayanāsanoddeśalāḥ katame? haimantiko graiṣmiko (A 331a) varṣikaś ca; ṣaṭ śayanāsanagrahakāḥ katame? sarvo vihāra uddeṣṭavyaḥ, sarvo vihārasāmantakaḥ, sarvaḥ parigaṇaḥ, sarvaḥ parigaṇasāmantakaḥ, sarva ārāmaḥ sarvaḥ ārāmasāmantakaḥ; yadi kathayanti vihāram uddiśateti vaktavyā uddiṣṭo 'yam; parigaṇam uddiśata eṣoddiṣṭaḥ; vihārasāmantakam uddiśata eṣo 'py uddiṣṭa; ārāmam uddiśata eṣo 'py uddiṣṭaḥ; ārāmasāmantakam uddiśata eṣo 'py uddiṣṭaḥ; te alayanā apratiṣṭhitā nāsmān codayiṣyanti smārayiṣyanti alajjitena vā vaitarikeṇa vā; tābhyāṃ trayaḥ śayanāsanoddeśakā kāritāḥ, ṣāṭ śayanāsanagrāhakāḥ; (Śay-v 53) yāvad bhagavān kiṭāgirim anuprāptaḥ; tābhyāṃ bhagavataḥ pūrvakalpita eva vihāraḥ; bhikṣavaḥ kathayanti: āyuṣmantau śayanāsanam uddiśatāṃ vihāraṃ ca; kathayataḥ: pūrvoddiṣṭako vihāraḥ; parigaṇam uddiṣata; so 'py uddiṣṭaḥ; vihārasāmantakam uddiśata; so 'py uddiṣṭaḥ; parigaṇasāmantakam uddiśata; so 'py uddiṣṭakaḥ; ārāmam uddiśata; so 'py uddiṣṭakaḥ; ārāmasāmantakam uddiśata; so 'py uddiṣṭakaḥ; yatas tau sarvāvasthau noddiśataḥ tato 'nte ārāmasyoccaśabdo mahāśabdo jātaḥ; jānakā pṛcchakā buddhā bhagavanto jānantaḥ pṛcchanti,
ajānanto na pṛcchanti; kāle pṛcchanti; kālātikrāntaṃ na pṛcchanti, arthopasaṃhitaṃ pṛcchanti, anarthopasaṃhitaṃ na pṛcchanti, setusamudghāto buddhānāṃ bhagavatām anarthopasaṃhitāyāṃ pṛcchāyāṃ; tatra kālajñā buddhā bhagavantaḥ arthopasaṃhitāyāṃ pṛcchāyām; pṛcchati buddho bhagavān āyuṣmantan ānandam; kim eṣa ānanda ante ārāmasya uccaśabdo mahāśabdo jātaḥ mahājanakāyasya ca nirghoṣaḥ? sa kathayati: aśvakapunarvasukābhyām ḥbhikṣūbhyāṃḥ bhikṣūn ārabhyā trayaḥ śayanāsanoddeśakāḥ kṛtāḥ, ṣaṭ śayanāsanagrāhakāḥ; bhikṣavaḥ śayanāsanaṃ na labhante; tenāyam ante ārāmasya uccaśabdo mahāśabdo mahājanakāyasya ca nirghoṣaḥ; bhagavān āha: kalahakārakān ānanda mayā bhikṣūn saṃdhāya trayaḥ śayanāsanoddeśakāḥ ṣaṭ śayanāsanagrāhakāḥ kṛtāḥ, no 'tra prakṛtisthakānām; tasmān na bhikṣubhiḥ prakṛtisthakān bhikṣūn ārabhya trayaḥ śayanāsanoddeśakāḥ kartavyāḥ ṣaṭ śayanāsanagrāhakāḥ; kurvanti, sātisārā bhavanti
______________________________________________________________
The mischief of the Six Monks again
bhagavān kośaleṣu janapadeṣu cārikān caran anyatarasmin agrāmake 'raṇyāyatane rātrivāsam upagataḥ sārdhaṃ bhikṣusaṃghena; ṣaḍvargikair bhagavato 'rthāya ekaṃ śobhanavṛkṣaṃ sthāpayitvā (Śay-v 54) anye śobhanavṛkṣā ātmanā gṛhītāḥ; sthavirasthavirāṇāṃ bhikṣūṇāṃ koṭaravṛkṣā prāptāḥ; rājñā prasenajitā kośalena śrutam; sa caturaṅgena balakāyena pratyudgataḥ; sa bhagavataḥ pādābhivandanaṃ kṛtvā sthavirasthavirān paryeṣate; yāvat paśyati ṣaḍvargikān śobhaneṣu vṛkṣesv avasthāpitān; sthavirasthavirān koṭaravṛkṣeṣu; sa hum iti kṛtvā yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvaikānte niṣaṇṇaḥ; ekāntaniṣaṇṇo rājā prasenajit kośalo (A 331b) bhagavantam idam avocat: aham asmi bhadanta rājā kṣatriyo mūrdhābhiṣiktaḥ prabhuḥ sarvaviṣayodbhavānāṃ ratnānām; sarvaṃ praṇītavastu tan mama; ḥyadḥ avaśiṣṭam yathārhaṃ tad devīnāṃ kumārāṇām amātyānām baṭabalāgrasya; bhagavān apy uttaro dharmarājā, āryakauṇḍinyaśāriputramaudgalyāyanakāśyaparevataprabhṛtayo mahāśrāvakā koṭaravṛkṣeṣv avasthitāḥ; ṣaḍvargikās tu śobhanavṛkṣeṣu; aho bata bhagavān vṛkṣān api yathāvṛddhikayā prajñapayed anukampām ādāya iti; adhivāsayati bhagavān rājñaḥ prasenajitaḥ kośalasya tūṣṇīṃbhāvena; atha rājā prasenajit kośalo bhagavatas tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā utthāyāsnāt prakrāntaḥ; asyām utpattau bhagavān āha: tasmāt tarhi bhikṣavo vṛkṣā api yathāvṛddhikayā uddeṣṭavyā sthaṇḍilāny api śādvalāny api iti; uktaṃ bhagavatā: vṛkṣā api yathāvṛddhikayā uddeṣṭavyā sthaṇḍilāni śādvalāny api iti
bhikṣavaḥ svayam evoddiśanti; bhagavān āha: vihāroddeśako bhikṣuḥ saṃmantavyaḥ; bhikṣavo 'viśeṣeṇa saṃmanyante; bhagavān āha: pañcabhir dharmaiḥ samanvāgato vihāroddeśako bhikṣur asaṃmato na saṃmantavyaḥ, saṃmataś cāvakāśayitavyaḥ; katamaiḥ pañcabhiḥ? chandād gacchati dveṣān mohād bhayād gacchati uddiṣṭānuddiṣṭavihāraṃ na jānāti; ebhiḥ pañcabhir dharmaiḥ samanvāgataḥ vihāroddeśako 'saṃmato na saṃmantavyaḥ, saṃmataś cāvakāśayitavyaḥ; (Śay-v 54) pañcabhis tu dharmaiḥ samanvāgato vihāroddeśakaḥ asaṃmataḥ saṃmantavyaḥ, saṃmataś ca nāvakāśayitavyaḥ; katamaiḥ pañcabhiḥ? na chandād gacchati na dveṣān na bhayān na mohād gacchati uddiṣṭānudhiṣṭaṃ ca jānāti; ebhiḥ pañcabhir dharmaiḥ samanvāgato vihāroddeśakaḥ asaṃmataś ca saṃmantavyaḥ, saṃmataś ca nāvakāśayitavyaḥ
evaṃ ca punaḥ saṃmantavyaḥ: śayanāsanaprajñaptiṃ kṛtvā gaṇḍīm ākoṭya pṛṣṭhavācikayā bhikṣūn samanuyujya sarvasaṃghe saṃniṣaṇṇe saṃnipatite pūrvavad yāvad utsāhayitavyaḥ; utsahase tvam evaṃnāmā saṃghasya vihārān uddeṣṭum iti; saced utsahate ḥtena vaktavyam utsahe iti; tataḥ paścādḥ ekena bhikṣuṇā jñaptiṃ kṛtvā karma kartavyam; śṛṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ, ayaṃ evaṃnāmā vihāroddeśako bhikṣur utsahate saṃghasya vihārān uddeṣṭum; sacet saṃghasya prāptakālaṃ kṣameta, anujānīyaṭ saṃgho yat saṃgha evaṃnāmānaṃ vihāroddeśakam saṃmanyeta ity eṣā jñāptiḥ; karma kartavyam; śṛṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ, ayam evaṃnāmā vihāroddeśako bhikṣuḥ utsahate saṃghasya vihārān uddeṣṭum tat saṃgha evaṃnāmānaṃ vihāroddeśakaṃ bhikṣuṃ saṃmanyate; yeṣām āyuṣmatām kṣamate evaṃnāmānaṃ vihāroddeśakaṃ bhikṣuṃ saṃmantum tet tūṣṇīm; na kṣamate, bhāṣantā; saṃmataḥ saṃghena evaṃnāmā vihāroddeśako bhikṣuḥ; kṣāntam anujñātaṃ saṃghena yasmāt tūṣṇīm; evam etad dhārayāmi; yathā vihāroddeśakaḥ evaṃ bhaktoddeśakaḥ yavāgūcāradaḥ khādyakabhājakaḥ yatkiṃciccārakaḥ bhāṇḍagopakaḥ cīvaragopakaḥ ḥcīvarabhājakaḥḥ varṣāśāṭigopakaḥ varṣāśāṭībhājakaḥ preṣakaḥ; pañcabhir (Śay-v 56) dharmaiḥ samanvāgataḥ prāsādavāriko bhikṣur asaṃmato na saṃmantavyaḥ, ḥsaṃmntaś cāvakāśayitavyaḥḥ; katamaiḥ pañcabhiḥ? chandād gacchati dveṣān mohād bhayād gacchati, prāsādikāprāsādikaṃ ca na jānātī; pañcabhis tu dharmaiḥ samanvāgataḥ prāsādavāriko bhikṣur asaṃmata saṃmantavyaḥ, saṃmataś cānavakāśayitavyaḥ; katamaiḥ pañcabhiḥ? na chandād gacchati, na dveṣān na mohān na bhayād gacchati prāsādikāprāsādikaṃ ca jānāti
uddānam
vihārabhaktoddeśako yavāgūkhādyakena ca /
yatkiṃcid bhaṇḍagopakaś cīvaradvayam eva ca //
varṣāśāṭī ca gopaś ca bhājakaḥ preṣakas tathā /
prāsādavārikaś caiva pudgalā dvādśa smṛtāḥ //
śayanāsanavastu samāptam
*******************************************************************************
Index of the English titles in the Śayanāsanavastu:
Old monks are entitled to veneration
Old house-holders, etc., are not entitled to veneration4
The story of the francoline, the hare, the monkey and the elephant
The Buddha eulogises the order by age
The institution of vihāras
The story of Anāthapiṇḍada: his birth and wonders
Anāthapiṇḍada invites the Buddha
Anāthapiṇḍada invites the Buddha to śrāvastī
Śāriputra leaves for śrāvasti
Obstruction by Tīrthyas
Tīthyas and śāriputra contest
Defeat of the Tīthyas
Conversion of the Tīthyas
Construction of the Vihāras
Messenger to Buddha
Buddha arrives to śrāvastī
Effects felt following Buddha's arrival
The Jetavana
Previous births of Anāthapiṇḍada at the time of the seven Buddhas
Anāthapiṇḍada has the power to see absconded treasures, no matter whether close or far away
The story of the Pratyekabuddha (concerning a previous life of Anāthapiṇḍada)
Disciplinary presciptions
Upananda's misdemeanours
The story of the dog which was too greedy (being a previous birth of Upananda)
Precautions to take against quarrelsome monks
The care fo the sick monks and Upananda's mischief again
The various blessings of the men who master the Vinaya: the six pentads
Upāli is the foremost amidst them who master and know the Vinaya. The teaching of the Vinaya. The teaching of the Vinaya
The mischief of the Six Monks
Disciplinary presciptions
Nefarious doings of the monks Aśvaka and Punarvasuka
The mischief of the Six Monks again