Phạn tạng (Sanskrit Canon)vimkn_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Kinh Duy-ma-cật Sở Thuyết (Vimalakīrtinirdeśa)
Kinh Duy-ma-cật Sở Thuyết (Vimalakīrtinirdeśa) là bộ kinh Đại thừa nổi tiếng, giảng về tánh Không và Bất nhị qua nhân vật cư sĩ Duy-ma-cật. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 3 / 4 (50.000 ký tự/trang)
ti / nirayagatiṃ ca gacchati, sarvarajaḥkleśavigataś ca bhavati / tiryagyonigatiṃ ca gacchati, vigatatamo'ndhakāraś ca bhavati / asuragatiṃ ca gacchati, mānamadadarpavigataś ca bhavati / yamalokagatiṃ ca gacchati, sarvapuṇyajñānasaṃbhāropāttaś ca bhavati / aneñjyarūpagatiṃ ca gacchati, na ca tadgatisamavasaraṇo bhavati / rāgagatiṃ ca gacchati, vigatarāgaś ca bhavati sarvakāmabhogeṣu / doṣagatiṃ ca gacchati, apratihataś ca bhavati sarvasatveṣu / mohagatiṃ ca gacchati, prajñānidhyapticittaś ca bhavati sarvadharmeṣu / mātsaryagatiṃ ca gacchati, sarvādhyātmabāhyavastuparityāgī ca bhavati kāyajīvitānapekṣaḥ / duḥśīlagatiṃ ca gacchati, sarvaśīlaśikṣādhutaguṇasaṃlekhapratiṣṭhitaś ca bhavaty anumātreṣv avadyeṣu bhayadarśī / vyāpādakhilakrodhagatiṃ ca gacchati, maitrīvihāri ca bhavaty atyantāvyāpannacittaḥ / kausīdyagatiṃ ca gacchati, sarvakuśalamūlaparyeṣṭyabhiyuktaś ca bhavaty apratiprasrabdhavīryārambhaḥ / vibhrāntendriyagatiṃ ca gacchati, ariktadhyānaś ca bhavati prakṛtisamāpannaḥ / dauḥprajñagatiṃ ca gacchati, sarvalokikalokottaraśāstrakuśalaś ca bhavati prajñāpāramitāgatiṃgataḥ / kuhanalapanacaryāgatiṃ gacchati, upāyakauśalacaryāniryātaś ca bhavati saṃdhābhāṣyakuśalaḥ / mānagatiṃ ca darśayati, setusaṃkrāmabhṛtaś ca bhavati sarvalokasya / kleśagatiṃ ca gacchati, prakṛtipariśuddhaś ca bhavaty atyantāsaṃkliṣṭaḥ / māragatiṃ ca gacchati, aparapratyayaś ca bhavati sarvabuddhadharmeṣu / śrāvakagatiṃ ca gacchati, aśrutadharmaśrāvayitā ca bhavati satvānām / pratyekabuddhagatiṃ ca gacchati, mahākaruṇāniryātaś ca bhavati satvaparipākāya / daridragatiṃ ca gacchati, ratnapāṇitāpratilabdhaś ca bhavaty akṣayabhogaḥ / vikalendriyagatiṃ ca gacchati, lakṣaṇasamalaṃkṛtaś ca bhavaty abhirūpaḥ / hīnakulopapattigatiṃ ca gacchati, tathāgatakulagotrasaṃbhṛtaś ca bhavati puṇyajñānopacitasaṃbhāraḥ / durbaladurvarṇāvahoṭimakagatiṃ ca gacchati, nārāyaṇātmabhāvapratilabdhaś ca bhavati priyadarśanaḥ sarvasatvānām / jīrṇavyādhitoglānacaryāṃ ca darśayati, atyantavyādhisamudghātitaś ca bhavati maraṇabhayasamatikrāntaḥ / bhogagatiṃ ca darśayati, anityasaṃjñāpratyavekṣaṇābahulaś ca bhavati sarvaiṣaṇāpratiprasrabdhaḥ / antaḥpuranāṭakavyūhāś ca bodhisatvo darśayati, uttīrṇakāmapaṅkaś ca bhavaty aniketacārī / dhandhāyatanagatiṃ ca gacchati, vicitrapratibhānālaṃkāraś ca bhavati dhāraṇīpratilabdhaḥ / tīrthikagatiṃ ca gacchati, tīrthabhūtaś ca bhavati / sarvalokagatiṃ ca gacchati, sarvagatinivṛttaś ca bhavati / nirvāṇagatiṃ ca gacchati, saṃsāraprabandhaṃ ca na jahāti / evaṃ mañjuśrīḥ bodhisatvo 'gatigamanaṃ gacchati, gatiṃgataś ca bhavati sarvabuddhadharmeṣu / Vkn 7.2 atha vimalakīrtir licchavir mañjuśriyaṃ kumārabhūtam evam āha: kataman mañjuśrīḥ tathāgatānāṃ gotram / āha: satkāyaḥ kulaputra tathāgatānāṃ gotram, avidyā bhavatṛṣṇā ca gotram, rāgadoṣamohā gotram, catvāro viparyāsā gotram, pañca nivaraṇāni gotram, ṣaḍ āyatanaṃ gotram, sapta vijñānasthitayo gotram, aṣṭau mithyātvāni gotram, navāghātavastūni gotram, daśākuśalāḥ karmapathā gotram / idaṃ kulaputra tathāgatānāṃ gotram / saṃkṣepeṇa kulaputra dvāṣaṣṭir dṛṣṭigatāni tathāgatānāṃ gotram / Vkn 7.3 āha: kiṃ saṃdhāya mañjuśrīḥ evaṃ vadasi / āha: na śakyaṃ kulaputra asaṃskṛtadarśinā niyāmāvakrāntisthitenānuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittam utpādayitum / kleśāgārasaṃskṛtasthitenādṛṣṭisatyena śakyam anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittam utpādayitum / tadyathā kulaputra nojjaṅgaleṣu pṛthivīpraveśeṣūtpalapadmakumudapuṇḍarīkasaugandhikāni virohanti / kardamapulinaprakṣiptāny utpalapadmakumudapuṇḍarīkasaugandhikāni virohanti / evam eva kulaputra nāsaṃskṛtaniyāmaprāpteṣu satveṣu buddhadharmā virohanti / kleśapulinakardamaprāpteṣu satveṣu buddhadharmā virohanti / tadyathāpi nāma nākāśe bījāni virohanti / dharaṇitalapratiṣṭhitāni virohanti / evam eva nāsaṃskṛtaniyāmaprāpteṣu buddhadharmā virohanti / sumerusamāṃ satkāyadṛṣṭim utpādya bodhicittam utpadyate / tataś ca buddhadharmā virohanti / tad anenāpi te kulaputra paryāyeṇaivaṃ veditavyam / yathā sarvakleśās tathā tathāgatānāṃ gotram / tadyathāpi nāma kulaputra nānavatīrya mahāsamudraṃ śakyam anarghaṃ ratnam utkṣeptum / evam eva nānavatīrṇena kleśasāgaraṃ śakyaṃ sarvajñatācittaratnam utpādayitum / Vkn 7.4 atha sthaviro mahākāśyapo mañjuśriye kumārabhūtāya sādhukāram adāt: sādhu sādhu mañjuśrīḥ subhāṣitā ta iyaṃ vāg bhūtam / etat kleśā gotraṃ tathāgatānām / kuto hy asmadvidhānāṃ śaktir asti bodhicittam idānīm utpādayitum / pañcānantaryaprāptaḥ śakto bodhicittam utpādayitum, śakto buddhadharmān abhisaṃboddhum, na punar aham / Vkn 7.5 tadyathā vikalendriyasya puruṣasya pañcakāmaguṇā nirguṇā niḥsamarthāḥ / evam eva sarvasaṃyojanaprahīṇasya śrāvakasya sarvabuddhadharmā nirguṇā niḥsamarthāḥ / na tasya bhūyaḥ śaktir asti tān adhyālambitum* / tasmān mañjuśrīḥ pṛthagjanās tathāgatasya kṛtajñāḥ, na śrāvakāḥ / tat kasmād dhetoḥ / pṛthagjanā hi buddhaguṇāñ śrutvā triratnavaṃśānupacchedāyānuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittam utpādayanti / śrāvakāḥ punar yāvajjīvam api buddhadharmabalavaiśāradyāni śrutvānuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau na śaktāś cittam utpādayitum / Vkn 7.6 atha sarvarūpasaṃdarśano nāma bodhisatvas tasyām eva parṣadi saṃnipatito 'bhūt saṃniṣaṇṇaḥ / sa vimalakīrtiṃ licchavim evam āha: kasmin punas te gṛhapate mātāpitarau dāsīdāsakarmakarapauruṣeyam, kutra mitrajñātisālohitāḥ, kutra parivāro hayagajarathapativāhanaṃ vā / evam ukte vimalakīrtir licchaviḥ sarvarūpasaṃdarśanaṃ bodhisatvaṃ gāthābhir adhyabhāṣat: prajñāpāramitā mātā bodhisatvāna māriṣa / pitā copāyakauśalyaṃ yato jāyanti nāyakāḥ // (1) bhāryā dharmaratis teṣāṃ maitri karuṇā ca duhitarau / satyadharmāv ubhau putrau gṛhaṃ śūnyārthacintanā // (2) sarvakleśās tathā śiṣyā yatheṣṭavaśavartinaḥ / bodhyaṅgāś caiva mitrāṇi bodhiṃ budhyanti yair varām // (3) sahāyāś cānubaddhā hi ṣaḍ imāḥ pāramitāḥ sadā / stryāgāraḥ saṃgrahas teṣāra dharmāḥ saṃgītivāditam // (4) udyānaṃ dhāraṇī teṣāṃ bodhyaṅgakusumaiś citam / phalaṃ vimuktijñānaṃ ca vṛkṣā dharmadhanaṃ mahat // (5) vimokṣāḥ puṣkiriṇyaś ca samādhijālapūritāḥ / viśuddhipadmasaṃchannā yatra snāyanti nirmalāḥ // (6) abhijñā vāhanaṃ teṣāṃ mahāyānam anuttamam / sārathir bodhicittaṃ tu sanmārgo 'ṣṭāṅgikaḥ śivaḥ // (7) bhūṣanā lakṣaṇāny eṣām aśītiś cānuvyañjanāḥ / hrīrapatrāpyavastrās te kalyāṇādhyāśayāḥ śubhāḥ // (8) saddharmadhanavantas te prayogo dharmadeśanā / pratipattir mahālābhaḥ pariṇāmaś ca bodhaye // (9) śayanaṃ caturo dhyānāḥ śuddhājīvena saṃstṛtāḥ / prajñā vibodhanaṃ teṣāṃ nityaṃ śrutasamāhitā // (10) amṛtaṃ bhojanaṃ teṣāṃ vimuktirasapānakam / viśuddhāśayatā snānaṃ śīlaṃ gandhānulepanam // (11) kleśaśatruvinirghātāc chūrās te hy aparājitāḥ / dharṣenti caturo mārān bodhimaṇḍadhvajāśritāḥ // (12) saṃcintyajāti darśenti ajātāś ca asaṃbhavāḥ / dṛśyante sarvakṣetreṣu raśmirājavad udgatāḥ // (13) buddhakoṭyo hi pūjitvā sarvapūjāhi nāyakān / na caivātmani buddhe vā jātu kurvanti niśrayam // (14) buddhakṣetrāṇi śodhenti satvānāṃ caritaṃ yathā / ākāśakṣetrānuprāptā na satve satvasaṃjñinaḥ // (15) sarvasatvāna ye rūpā rutaghoṣāś ca īritāḥ / ekakṣanena darśenti bodhisatvā viśāradāḥ // (16) mārakarma ca budhyante mārāṇāṃ cānuvartakāḥ / upāyapāramiprāptāḥ sarvāṃ darśenti te kriyām // (17) te jīrṇavyādhitā bhonti mṛtam ātmānu darśayī / satvānāṃ paripākāya māyādharmavihāriṇaḥ // (18) kalpoddāhaṃ ca darśenti uddahya tāṃ vasundharām / nityasaṃjñīna satvānām anityam iti darśayī // (19) satvakoṭīsahasrebhir ekarāṣṭre nimantritāḥ / sarveṣāṃ gṛhi bhuñjanti sarvān nāmenti bodhaye // (20) ye kecin mantravidyā vā śilpasthānā bahūvidhāḥ / sarvatra pāramiprāptāḥ sarvasatvasukhāvahāḥ // (21) yāvanto loki pāṣaṇḍāḥ sarvatra pravrajanti te / nānādṛṣṭigataprāptān satvān hi parimocayi // (22) candrā bhavanti sūryā vā śakrabrahmaprajeśvarāḥ / bhavanti āpas tejaś ca pṛthivī mārutas tathā // (23) roga-antarakalpeṣu bhaiṣajyaṃ bhonti uttamam / yehi satvā vimucyanti sukhī bhonti anāmayāḥ // (24) durbhikṣāntarakalpeṣu bhavanti pānabhojanam / kṣudhāpipāsām apanetvān dharmaṃ deśenti prāṇinām // (25) śastra-antarakalpeṣu maitryādhyāyī bhavanti te / avyāpāde niyojenti satvakoṭīśatān bahūn // (26) mahāsaṃgrāmamadhye ca samapakṣā bhavanti te / saṃdhisāmagri rocenti bodhisatvā mahābalāḥ // (27) ye cāpi nirayāḥ kecid buddhakṣetreṣv acintiyāḥ / saṃcintya tatra gacchanti satvānāṃ hitakāraṇāt // (28) yāvantyo gatayaḥ kāścit tiryagyonau prakāśitāḥ / sarvatra dharmaṃ deśenti tena ucyanti nāyakāḥ // (29) kāmabhogāṃ pi darśenti dhyānaṃ darśenti dhyāyinām / vihastaṃ māraṃ kurvanti avatāraṃ na denti te // (30) agnimadhye yathā padmam adbhutaṃ pi vidarśayet / evaṃ kāmāṃś ca dhyānaṃ ca adbhutaṃ te vidarśayi // (31) saṃcintya gaṇikā bhonti puṃsām ākarṣaṇāya te / rāgāṅkuśena lobhetvā buddhajñāne sthapenti te // (32) grāmikāś ca sadā bhonti sārthavāhāḥ purohitāḥ / agrāmātyo 'tha cāmātyāḥ satvānāṃ hitakāraṇāt // (33) daridrāṇāṃ ca satvānāṃ nidhānaṃ bhonti akṣayam / yeṣāṃ dānāni datvā hi bodhicittaṃ janenti te // (34) mānastabdheṣu satveṣu mahānagnā bhavanti te / sarvamānasamudghātāṃ bodhiṃ prārthenti uttamām // (35) bhayārditānāṃ satvānāṃ saṃtiṣṭhante 'grataḥ sadā / abhayaṃ teṣu datvā ca paripācenti bodhaye // (36) pañcābhijñā hi bhūtvā te ṛṣayo brahmacāriṇaḥ / śīle satvān niyojenti kṣāntisauratyasaṃyame // (37) upasthānagurūn satvān saṃpaśyeha vināyakāḥ / ceṭā bhavanti dāsā vā śiṣyatvam upayānti ca // (38) yena yenaiva cāṅgena satvā dharmaratā bhave / darśenti hi kriyāḥ sarvā mahopāyasuśikṣitāḥ // (39) teṣām anantaśikṣā hi anantaś cāpi gocaraḥ / anantajñānasaṃpannā anantaprāṇimocakāḥ // (40) na teṣāṃ kalpakoṭībhiḥ kalpakoṭīśatais tathā / bhāṣadbhiḥ sarvabuddhais tu guṇāntaḥ suvaco bhavet // (41) bodhiṃ na prārthayet ko 'gryāṃ śrutvā dharmān imān budhaḥ / anyatra hīnasatvebhyo yeṣāṃ prajñā na vidyate // (42) iti // // tathāgatagotraparivartaḥ saptamaḥ // Vkn 8.1 atha vimalakīrtir licchavis tān bodhisatvān āmantrayate sma: pratibhātu satpuruṣāḥ katamo bodhisatvānām advayadharmamukhapraveśaḥ / tatra dharmavikurvaṇo nāma bodhisatvaḥ saṃnipatitaḥ / sa evam āha: utpādabhaṅgau kulaputra dvayam / yan na jātaṃ notpannaṃ na tasya kaścid bhaṅgaḥ / anutpādadharmakṣāntipratilambho 'dvayapraveśaḥ / Vkn 8.2 śrīgupto bodhisatva āha: ahaṃ mameti dvayam etat / ātmāsamāropān mameti na bhavati / yaś cāsamāropo 'yam advayapraveśaḥ / Vkn 8.3 śrīkūṭo bodhisatva āha: saṃkleśo vyavadānam iti dvayam etat / saṃkleśaparijñānād vyavadānamananā na bhavati / sarvamananāsamudghātā sārūpyagāminī pratipad ayam advayapraveśaḥ / Vkn 8.4 sunakṣatro bodhisatva āha: iñjanā mananeti dvayam etat / yat punar nāñjate na manasikaroty anadhikāraḥ, adhikāravirahito 'yam advayapraveśaḥ / Vkn 8.5 subāhur bodhisatva āha: bodhicittaṃ śrāvakacittam iti dvayam etat / yā punar māyācittasamadarśanatā tatra na bodhicittaṃ na śrāvakacittam / yā cittasamalakṣaṇatāyam advayapraveśaḥ / Vkn 8.6 animiṣo bodhisatva āha: upādānam anupādānam iti dvayam etat / yan nopādadāti tan nopalabhate, tatrohāpohaṃ na karoti / akaraṇam avyāpattiḥ sarvadharmāṇām ayam advayapraveśaḥ / Vkn 8.7 sunetro bodhisatva āha: ekalakṣaṇam alakṣaṇam iti dvayam etat / yat punar na lakṣayati na vikalpayati, naikalakṣaṇaṃ karoti nālakṣaṇam / yal lakṣaṇavilakṣaṇasamalakṣaṇapraveśo 'yam advayapraveśaḥ / Vkn 8.8 puṣyo bodhisatva āha: kuśalam akuśalam iti dvayam etat / yā kuśalākuśalasyānupasthānatā tad animittam / animittakoṭyāś cādvayatā / yatra nistīraṇatāyam advayapraveśaḥ / Vkn 8.9 siṃho bodhisatva āha: avadyatānavadyateti dvayam etat / yat punar vajranibaddhajñānatayā na badhyate na mucyate 'yam advayapraveśaḥ / Vkn 8.10 siṃhamatir bodhisatva āha: idaṃ sāsravam idam anāsravam iti dvayam etat / yat punaḥ samatādharmaprāptaḥ sāsravānāsravasaṃjñaṃ na karoti, na vāsaṃjñāprāptaḥ, na cāsaṃjñāsamatāyāṃ samatāprāptaḥ, na saṃjñāgrathitaḥ / ya evaṃ praveśo 'yam advayapraveśaḥ / Vkn 8.11 sukhādhimukto bodhisatva āha: idaṃ sukham idam asukham iti dvayam etat / yat punaḥ sarvasaukhyāpagato gaganasamabuddhiḥ suviśuddhajñānatayā na sañjaty ayam advayapraveśaḥ / Vkn 8.12 nārāyaṇo bodhisatva āha: idaṃ laukikam idaṃ lokottaram iti dvayam etat / yā laukikasya prakṛtiśūnyatā, na tatra kiṃcid uttīryate nāvatīryate na sāryate na visāryate / yatra nottaraṇaṃ nāvataraṇaṃ na saraṇaṃ na visaraṇam ayam advayapraveśaḥ / Vkn 8.13 dāntamatir bodhisatva āha: saṃsāro nirvāṇam iti dvayam etat / saṃsārasvabhāvadarśanān na saṃsarati na parinirvāti / yaivaṃ budhyanāyam advayapraveśaḥ / Vkn 8.14 pratyakṣadarśī bodhisatva āha: kṣayo 'kṣaya iti dvayam etat / kṣayo 'tyantakṣīṇaḥ / yaś cātyantakṣīṇaḥ sa na kṣapayitavyaḥ / tenocyate 'kṣaya iti / yaś cākṣayaḥ sa kṣaṇikaḥ / kṣanikasya nāsti kṣayaḥ / evaṃ praviṣṭo 'dvayadharmamukhapraviṣṭo vaktavyaḥ / Vkn 8.15 samantagupto bodhisatva āha: ātmā nirātmeti dvayam etat / yas tām ātmatāṃ nopalabhate, sa kiṃ nirātmīkariṣyati / ātmasvabhāvadarśī dvayaṃ na karoty ayam advayapraveśaḥ / Vkn 8.16 vidyuddevo bodhisatva āha: vidyāvidyeti dvayam etat / avidyāprakṛtikaiva vidyā / yā cāvidyā sāprakṛtikāgaṇanā gaṇanāpathasamatikrāntā / yo 'trābhisamayo 'dvayābhisamayo 'yam advayapraveśaḥ / Vkn 8.17 priyadarśano bodhisatva āha: rūpaṃ śūnyam iti dvayam etat / rupam eva hi śūnyatā / na rūpavināśāc chūnyatā, rūpaprakṛtir eva śūnyatā / evaṃ vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānaṃ śūnyam iti dvayam etat / vijñānam eva hi śūnyatā / na vijñānavināśāc chūnyatā, vijñānaprakṛtir eva śūnyatā / yo 'tra pañcasūpādānaskandheṣv evaṃ jñānānubodho 'yam advayapraveśaḥ / Vkn 8.18 prabhāketur bodhisatva āha: anye catvāro dhātavo 'nya ākāśadhātur iti dvayam etat / ākāśasvabhāvā eva catvāro dhātavaḥ / pūrvāntata ākāśasvabhāvā aparāntata ākāśasvabhāvās tathā pratyutpannato 'py ākāśasvabhāvāḥ / yac caivaṃ dhātupraveśajñānam ayam advayapraveśaḥ / Vkn 8.19 sumatir bodhisatva āha: cakṣū rūpaṃ ca dvayam etat / yat punaś cakṣuḥparijñātāvī rūpeṣu na rajyati na duṣyati na muhyati, sa ucyate śānta iti / śrotraṃ śabdāś ca ghrāṇaṃ gandhāś ca jihvā rasāś ca kāyaḥ spraṣṭavyāni ca mano dharmāś ca dvayam etat / yat punar manaḥparijñātāvī dharmeṣu na rajyate na duṣyati na muhyati, sa ucyate śānta iti / evaṃ śāntasthitasyādvayapraveśaḥ / Vkn 8.20 akṣayamatir bodhisatva āha: dānaṃ sarvajñatāyāṃ pariṇāmayatīti dvayam etat / dānasvabhāvaiva sarvajñatā, sarvajñatāsvabhāva eva pariṇāmaḥ / evaṃ śīlaṃ kṣāntiṃ vīryaṃ dhyānaṃ prajñāṃ sarvajñatāyāṃ pariṇāmayatīti dvayam etat / prajñāsvabhāvaiva sarvajñatā, sarvajñatāsvabhāva eva pariṇāmaḥ / yo 'traikanayapraveśo 'yam advayapraveśaḥ / Vkn 8.21 gambhīrabuddhir bodhisatva āha: anyā śūnyatānyad animittam anyad apraṇihitam iti dvayam etat / yad dhi śūnyaṃ tatra na kiṃcin nimittam / animitte 'praṇihitam / apraṇihite na cittaṃ na mano na manovijñānaṃ pracarati / yatraikaṃ vimokṣamukhaṃ tatra sarvāṇi vimokṣamukhāni draṣṭavyāny ayam advayapraveśaḥ / Vkn 8.22 śāntendriyo bodhisatva āha: buddho dharmaḥ saṃgha iti dvayam etat / buddhasya hi dharmaḥ, dharmaprakṛtikaś ca saṃghaḥ / sarvāṇy etāni ratnāny asaṃskṛtāni, asaṃskṛtaṃ cākāśam, ākāśasamaś ca sarvadharmanayaḥ / ya evam anugamo 'yam advayapraveśaḥ / Vkn 8.23 apratihatacakṣur bodhisatva āha: satkāyaḥ satkāyanirodha iti dvayam etat / satkāya eva hi nirodhaḥ / tat kasmād dhetoḥ / tathā hi sa satkāya iti dṛṣṭiṃ nopasthāpayati, yayā dṛṣṭyā satkāya iti vā satkāyanirodha iti vā kalpayati / so 'kalpo 'vikalpo 'tyantāvikalpo nirodhasvabhāvaprāptaḥ, na saṃbhavati na vibhavaty ayam advayapraveśaḥ / Vkn 8.24 suvinīto bodhisatva āha: kāyavāṅmanaḥsaṃvara iti dvayam etat / tat kasmād dhetoḥ / anabhisaṃskāralakṣanā hy ete dharmāḥ / yā kāyasyānabhisaṃskāratā tallakṣaṇaiva vāganabhisaṃskāratā tallakṣaṇaiva mano'nabhisaṃskāratā / yā ca sarvadharmāṇām anabhisaṃskāratā, sā jñātavyānugantavyā / yad atrānabhisaṃskārajñānam ayam advayapraveśaḥ / Vkn 8.25 puṇyakṣetro bodhisatva āha: puṇyapuṇyāniñjyān saṃskāran abhisaṃskarotīti dvayam etat / yat punaḥ puṇyāpuṇyāniñjyānabhisaṃskāratā sādvayā / yā ca puṇyāpuṇyāniñjyānāṃ saṃskārāṇāṃ svalakṣaṇaśūnyatā na tatra puṇyāpuṇyāniñjyāḥ saṃskārāḥ / yaivam anumārjanāyam advayapraveśaḥ / Vkn 8.26 padmavyūho bodhisatva āha: ātmasamutthānasamutthitaṃ dvayam / ātmaparijñātāvī dvayaṃ notthāpayati / advayasthitasya vijñāptir nāsti / avijñaptikaś cādvayapraveśaḥ / Vkn 8.27 śrīgarbho bodhisatva āha: upalambhaprabhāvitaṃ dvayam / yan na labhate tan nopalabhate, tan nāyūhati na niryūhati / tatra nāyūho na niryūho 'yam advayapraveśaḥ / Vkn 8.28 candrottaro bodhisatva āha: tamaḥ prakāśa iti dvayam etat / atamo 'prakāśa ity advayam / tat kasmād dhetoḥ / tathā hi nirodhasamāpannasya na tamo na prakāśaḥ / evaṃlakṣaṇāś ca sarvadharmāḥ / yo 'tra samatāpraveśo 'yam advayapraveśaḥ / Vkn 8.29 ratnamudrāhasto bodhisatva āha: nirvāṇe 'bhiratiḥ saṃsāre 'nabhiratir iti dvayam etat / yasya na nirvāṇe 'bhiratir na saṃsāre 'nabhiratir idam advayam / tat kasmād dhetoḥ / baddhasya hi sato mokṣaḥ prabhāvyate / yo 'tyantam evābaddhaḥ sa kiṃ mokṣaṃ paryeṣiṣyate / abaddho 'mukto bhikṣur na ratim utpādayati nāratim ayam advayapraveśaḥ / Vkn 8.30 maṇikūṭarājo bodhisatva āha: mārgaḥ kumārga iti dvayam etat / mārgapratipannasya na kumārgaḥ samudācarati / asamudācārasthitasya na mārgasaṃjñā bhavati na kumārgasaṃjñā / saṃjñāparijñātāvino hi dvaye buddhir nākrāmaty ayam asyādvayapraveśaḥ / Vkn 8.31 satyanandī bodhisatva āha: satyaṃ mṛṣeti dvayam etat / satyadarśī satyam eva na samanupaśyati, kuto mṛṣā drakṣyati / tat kasmād dhetoḥ / na hi sa māṃsacakṣuṣā paśyati, prajñācakṣuṣā paśyati / tathā ca paśyati, na vipaśyati / yatra ca na paśyanā na vipaśyanāyam advayapraveśaḥ / Vkn 8.32 ity evaṃ te bodhisatvāḥ svakasvakān nirdeśān nirdiśya mañjuśriyam kumārabhūtam etad avocat: katamo mañjuśriḥ bodhisatvasyādvayapraveśaḥ / mañjuśrīr āha: subhāṣitaṃ yuṣmākaṃ satpuruṣāḥ sarveṣām / api tu yāvad yuṣmābhir nirdiṣṭaṃ sarvam etad dvayam / ekanirdeśaṃ sthāpayitvā yaḥ sarvadharmāṇām anudāhāro 'pravyāhāro 'nudīranākīrtanānabhilapanam aprajñapanam ayam advayapraveśaḥ / Vkn 8.33 atha khalu mañjuśrīḥ kumārabhūto vimalakīrtiṃ licchavim etad avocat: nirdiṣṭo 'smābhiḥ kulaputra svakasvako nirdeśaḥ / pratibhātu tavāpy advayadharmapraveśanirdeśaḥ / atha vimalakīrtir licchavis tūṣṇīm abhūt / atha mañjuśrīḥ kumārabhūto vimalakīrter licchaveḥ sādhukāram adāt: sādhu sādhu kulaputra ayaṃ bodhisatvānām advayadharmamukhapraveśo yatra nākṣararutaravitavijñaptipracāraḥ / iha nirdeśe nirdiśyamāne pañcānāṃ bodhisatvasahasrāṇām advayadharmamukhapraveśād anutpattikadharmakṣāntipratilambho 'bhūt // // advayadharmamukhapraveśaparivarto 'ṣṭamaḥ // Vkn 9.1 athāyuṣmataḥ śāriputrasyaitad abhūt: kālaḥ paryantībhūtaḥ / ime ca mahāsatvā nottiṣṭhanti / kutraite paribhokṣyante / atha vimalakīrtir licchavir āyuṣmataḥ śāriputrasya cetasā cetaḥparivitarkam ājñāyāyuṣmantaṃ śāriputram evam āha: ye te bhadantaśāriputra tathāgatenāṣṭau vimokṣā ākhyātās tair vimokṣair vihara / tvaṃ mā āmiṣamrakṣitayā saṃtatyā dharmaṃ śrauṣīḥ / api tu khalu punar bhadantaśāriputra muhūrtam āgamayasva, yāvad anāsvāditapūrvabhojanaṃ bhokṣyase / Vkn 9.2 atha vimalakīrtir licchavis tasyāṃ velāyāṃ tathārūpaṃ samādhisamāpannaḥ tādṛśaṃ carddhyabhisaṃskāram abhisaṃskṛtavān / yad ūrdhve digbhāga ito buddhakṣetrād dvācatvāriṃśad gaṅgānadīvālikāsamāni buddhakṣetrāṇy atikramya sarvagandhasugandhaṃ nāma lokadhātuṃ teṣāṃ bodhisatvānāṃ teṣāṃ ca mahāśrāvakāṇām upadarśayati / tatra gandhottamakūṭo nāma tathāgata etarhi tiṣṭhati dhriyate yāpayati / tatra ca lokadhātau yādṛśā daśasu dikṣu sarvabuddhakṣetreṣu divyā mānuṣyakāś ca gandhā vānti / te tatra lokadhātau vṛkṣebhyo viśiṣṭatamā gandhā vānti / tatra lokadhātau nāsti śrāvakapratyekabuddhānāṃ nāmadheyam api / śuddhānām eva bodhisatvānāṃ saṃnipātaḥ / sa tebhyo gandhottamakūṭas tathāgato dharmaṃ deśayati / tatra ca lokadhātau sarvagandhamayāḥ kūṭāgārāḥ, sarvagandhamayāś caṅkramā udyānavimānāni / yaṃ ca te bodhisatvā āhāram āharanti tasya bhojanasya yo gandhaḥ so 'pramāṇāl lokadhātūn spharati / tasmiṃś ca samaye bhagavān gandhottamakūṭas tathāgato bhaktāya niṣaṇṇo 'bhut sārdhaṃ tair bodhisatvaiḥ / tatra gandhavyuhāhārā nāma devaputrā mahāyānasaṃprasthitās tasya bhagavatas teṣāṃ bodhisatvānām upasthānaparicaryāyā udyuktāḥ / tatra sā sarvā parṣat taṃ lokadhātuṃ paśyati taṃ ca bhagavantaṃ tāṃś ca bodhisatvān bhaktāgraniṣaṇnān / Vkn 9.3 atha vimalakīrtir licchavis tān sarvān bodhisatvān āmantrayate sma: ko yuṣmākaṃ satpuruṣāḥ utsahate 'to buddhakṣetrād bhojanam ānetum / tatra mañjuśriyo 'dhiṣṭhānena na kaścid utsahate / atha vimalakīrtir licchavir mañjuśriyaṃ kumārabhūtam evam āha: na tvaṃ mañjuśrīḥ paryapatrapasa īdṛśyā parṣadā / āha: nanūktaṃ kulaputra tathāgatenāśikṣito na paribhavitavya iti / Vkn 9.4 atha vimalakīrtir licchavir anuttiṣṭhann etataḥ śayanāt puratas teṣāṃ bodhisatvānāṃ nirmitaṃ bodhisatvaṃ nirmimīte sma / suvarṇavarṇena kāyena lakṣaṇānuvyañjanasamalaṃkṛtena tasya tādṛśo rūpāvabhāso 'bhūd yena sā sarvā parṣad dhyāmīkṛtā bhavet / atha vimalakīrtir licchavis taṃ nirmitaṃ bodhisatvam evam āha: gaccha kulaputra ūrdhaṃdigbhāge dvācatvāriṃśad gaṅgānadīvālikāsamāni buddhakṣetrāṇy atikramya sarvagandhasugandho nāma lokadhātuḥ / tatra gandhottamakūṭo nāma tathāgataḥ, sa etarhi bhaktāya niṣaṇṇaḥ / tatra gatvā madvacanāt tasya tathāgatasya pādau śirasā vanditvaivaṃ vada ḥ vimalakīrtir licchavir bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'lpābādhatāṃ ca paripṛcchaty alpātaṅkatāṃ ca laghutthānatāṃ ca yātrāṃ ca balaṃ ca sukhaṃ cānavadyatāṃ ca sparśavihāratāṃ ca / evaṃ ca vadati ḥ dehi me bhagavan bhuktāvaśeṣaṃ yat sahe lokadhātau buddhakṛtyaṃ kariṣyati / eṣāṃ ca hīnādhimuktikanāṃ satvānam udārāṃ matiṃ rocayiṣyati / tathāgatasya nāmadheyaṃ vaistārikaṃ kṛtaṃ bhaviṣyati / Vkn 9.5 atha sa nirmito bodhisatvo vimalakīrter licchaveḥ sādhv iti pratiśrutya teṣāṃ bodhisatvānāṃ purata ūrdhamukhaḥ saṃdṛśyate / na cainaṃ te bodhisatvāḥ paśyanti gacchantam / atha sa nirmito bodhisatvas taṃ sarvagandhasugandhaṃ lokadhātum anuprāptaḥ / sa tatra bhagavato gandhottamakūṭasya tathāgatasya pādau śirasā vanditvaivam āha: vimalakīrtir bhagavan bodhisatvo bhagavataḥ pādau śirasā vandate / alpābādhatāṃ ca paripṛcchaty alpātaṅkatāṃ ca laghūtthānatāṃ ca yātrāṃ ca balaṃ ca sukhaṃ cānavadyatāṃ ca sparśavihāratāṃ ca / sa ca bhagavataḥ pādau śirasā vanditvaivam āha: dehi me bhagavan bhuktāvaśeṣaṃ bhojanaṃ yad idaṃ sahe lokadhātau buddhakṛtyaṃ kariṣyati / teṣāṃ hīnādhimuktānāṃ satvānām udāreṣu buddhadharmeṣu matiṃ rocayiṣyati / bhagavataś ca nāmadheyaṃ vaistārikaṃ kṛtaṃ bhaviṣyati / Vkn 9.6 atha khalu ye tasya bhagavato gandhottamakūṭasya tathāgatasya buddhakṣetre bodhisatvās te vismitās taṃ bhagavantaṃ gandhottamakūṭaṃ tathāgatam evam āhuḥ: kuto 'yaṃ bhagavan īdṛśo mahāsatva āgacchati, kva vā sa saho lokadhātuḥ, kaiṣā hīnādhimuktikatā nāma / evaṃ te bodhisatvās taṃ tathāgataṃ paripṛcchanti / atha sa bhagavāṃs tān bodhisatvān evam āha: asti kulaputrāḥ adhodigbhāga ito buddhakṣetrād dvācatvāriṃśad gaṅgānadīvālikāsamāni buddhakṣetrāṇy atikramya saho lokadhātuḥ / tatra śākyamunir nāma tathāgato dharmaṃ deśayati hīnādhimuktikānāṃ satvānāṃ pañcakaṣāye buddhakṣetre / tatra vimalakīrtir nāma bodhisatvo 'cintyavimokṣapratiṣṭhito bodhisatvebhyo dharmaṃ deśayati / tenaiṣa nirmito bodhisatvo 'nupreṣito mama nāmadheyaparikīrtanāyāsya ca lokadhātor varṇasaṃprakāśanāya teṣāṃ ca bodhisatvānāṃ kuśalamūlottānatāyai / Vkn 9.7 atha te bodhisatvā evam āhuḥ: kiyan mahātmā sa bhagavan bodhisatvo yasyāyaṃ nirmita evam ṛddhibalavaiśāradyaprāptaḥ / sa bhagavān āha: tathā mahātmā sa bodhisatvo yat sarvabuddhakṣetreṣu nirmitān preṣayati / te ca nirmitā buddhakṛtyena satvānāṃ pratyupasthitā bhavanti / Vkn 9.8 atha sa bhagavān gandhottamakūṭas tathāgataḥ sarvagandhasamīhite bhājane taṃ sarvagandhaparivāsitaṃ bhojanaṃ tasmai bodhisatvāya prādāt / tatra navatir bodhisatvasahasrāṇi saṃprasthitāni: gamiṣyāmo vayaṃ bhagavan taṃ sahaṃ lokadhātuṃ taṃ bhagavantaṃ śākyamuniṃ vandanāyaitaṃ ca vimalakīrtiṃ tāṃś ca bodhisatvān darśanāya / sa bhagavān āha: gacchata kulaputrāḥ yasyedānīṃ kālaṃ manyadhve / api tu gandhān kulaputrāḥ pratisaṃhṛtya taṃ lokadhātuṃ praviśata, mā te satvā madapramādam āpatsyante / svarūpaṃ ca pratisaṃharata, mā te sahe lokadhātau satvā madgubhūtā bhaveyuḥ / mā ca tasmin !okadhātau hīnasaṃjñām utpādya pratighasaṃjñām utpādayata / tat kasmād dhetoḥ / ākāśakṣetrāṇi hi buddhakṣetrāṇi, satvaparipākāya tu buddhā bhagavanto na sarvaṃ buddhaviṣayaṃ saṃdarśayanti / Vkn 9.9 atha nirmito bodhisatvas tad bhojanam ādāya sārdhaṃ tair navatyā bodhisatvasahasrair buddhānubhāvena vimalakīrtyadhiṣṭhānena ca tenaiva kṣaṇalavamuhūrtena sarvagandhasugandhe lokadhātāv antarhito vimalakīrter licchaver gṛhe pratyaṣṭhāt / Vkn 9.10 tatra vimalakirtir navatisiṃhāsanasahasrāṇy adhitiṣṭhati yādṛśāny eva tāni prathamakāni siṃhāsanāni / tatra te bodhisatvā niṣaṇṇāḥ / sa ca nirmitas tad bhojanaparipūrṇaṃ bhājanaṃ vimalakīrter licchaver upanāmayati sma / tasya bhojanasya gandhena sarvā vaiśālī mahānagarī nirdhūpitābhūd yāvat sāhasro lokadhātuḥ sugandhagandhīkṛto 'bhūt / tatra vaiśālakā brāhmaṇagṛhapatayaḥ somacchatraś ca nāma licchavīnām adhipatis taṃ gandham āghrāyāścaryaprāpto 'dbhutaprāptaḥ prahlāditakāyacetāḥ sārdhaṃ paripūrṇaiś caturaśītyā licchavisahasraiḥ / tenaiva ca bhojanagandhena bhūmāvacarā devaputrāḥ kāmāvacarā rūpāvacarāś ca devāḥ saṃcoditā vimalakīrter licchaver gṛham upasaṃkrāntā abhūvan / Vkn 9.11 atha vimalakīrtir licchaviḥ sthaviraṃ śāriputraṃ tāṃś ca mahāśrāvakān etad avocat: paribhuṅgdhvaṃ bhadantāḥ idaṃ tathāgatāmṛtabhojanaṃ mahākaruṇābhāvitam / mā ca pradeśacaryāyāṃ cittam upanibandhata, mā na śakyata dakṣiṇāṃ śodhayitum / Vkn 9.12 tatra keṣāṃcic chrāvakāṇām etad abhavat: ita evaṃ parīttād bhojanāt katham iyam īdṛśī parṣat paribhokṣyata iti / tān sa nirmito bodhisatvaḥ śrāvakān etad avocat: mā yūyam āyuṣmantaḥ svaprajñāpuṇyais tathāgataprajñāpuṇyāni samīkārṣṭa / syāc caturṇāṃ mahāsamudrāṇāṃ kṣayaḥ, na tv evāsya bhojanasya kaścit parikṣayaḥ / sacet sarvasatvā api sumerumātrair ālopaiḥ kalpaṃ paribhuñjīran, tathāpy asya kṣayo na syāt / tat kasmād dhetoḥ / akṣayaśīlasamādhiprajñānirjātasyedaṃ tathāgatasya pātrāvaśeṣaṃ bhojanaṃ naitac chakyaṃ kṣapayitum / Vkn 9.13 atha tato bhojanāt sarvā sā parṣat tṛptā kṛtā / na ca tāvad bhojanaṃ kṣīyate / yaiś ca bodhisatvaiḥ śrāvakaiḥ śakrabrahmalokapālais tadanyaiś ca satvais tad bhojanaṃ bhuktam, teṣāṃ tādṛśaṃ sukhaṃ kāye 'vakrāntaṃ yādṛśaṃ sarvasukhapratimaṇḍite lokadhātau bodhisatvānāṃ sukham / sarvaromakūpebhyaś ca teṣāṃ tādṛśo gandhaḥ pravāti / tadyathāpi nāma tasminn eva sarvagandhasugandhe lokadhātau vṛkṣāṇāṃ gandhaḥ / Vkn 9.14 atha vimalakīrtir licchavir jānann eva tān bhagavato gandhottamakūṭasya tathāgatasya buddhakṣetrād āgatān bodhisatvān etad avocat: kidṛśī kulaputrāḥ gandhottamakūṭasya tathāgatasya dharmadeśanā / ta evam āhuḥ: na sa tathāgato 'kṣaraniruktyā dharmaṃ deśayati / tenaiva gandhena te bodhisatvā vinayaṃ gacchanti / yatra yatraiva gandhavṛkṣe te bodhisatvā niṣīdanti, tatas tatas tādṛśo gandhaḥ pravāti yat samanantarāghrāte gandhe sarvabodhisatvaguṇākaraṃ nāma samādhiṃ pratilabhante yasya samādheḥ samanantarapratilambhāt sarveṣāṃ bodhisatvaguṇā jāyante / Vkn 9.15 atha te bodhisatvā vimalakīrtiṃ licchavim etad avocan: iha punar bhagavāñ śākyamuniḥ kīdṛśīṃ dharmadeśanāṃ prakāśayati / āha: durdamāḥ satpuruṣāḥ ime satvāḥ / teṣāṃ durdamānāṃ satvānāṃ khaṭuṅkadurdamadamathakathām eva prakāśayati / katamaḥ punaḥ khaṭuṅkadurdamānāṃ damathaḥ, katamā ca khaṭuṅkadurdamadamathakathā / tadyatheme nirayāḥ, iyaṃ tiryagyoniḥ, ayaṃ yamalokaḥ, ime 'kṣaṇāḥ, iyaṃ hīnendriyopapartiḥ, idaṃ kāyaduścaritam, ayaṃ kāyaduścaritasya vipākaḥ, idaṃ vāgduścaritam, ayaṃ vāgduścaritasya vipākaḥ, idaṃ manoduścaritam, ayaṃ manoduścaritasya vipākaḥ, ayaṃ prāṇātipātaḥ, idam adattādānam, ayaṃ kāmamithyācāraḥ, ayaṃ mṛṣāvādaḥ, iyaṃ piśunā vāk / iyaṃ paruṣā vācā, ayaṃ saṃbhinnapralāpaḥ, iyam abhidhyā, ayaṃ vyāpādaḥ, iyaṃ mithyādṛṣṭiḥ, ayam eṣām eṣa vipākaḥ, idaṃ mātsaryam, idaṃ dauḥśīlyam, ayaṃ krodhaḥ, idaṃ kauśīdyam, ayaṃ vikṣepaḥ, idaṃ dauḥprajñyam, idaṃ dauḥprajñyasya phalam / ayaṃ prātimokṣaśikṣāvyatikramaḥ, ayaṃ prātimokṣaḥ, idaṃ karaṇīyam, idam akaraṇīyam, ayaṃ yogaḥ / idaṃ pradhānam, idam āvaraṇam, idam anāvaraṇam, iyam āpattiḥ, iyam anāpattiḥ, idam āpattivyutthānam, ayaṃ mārgaḥ / ayaṃ kumārgaḥ, idaṃ kuśalam, idam akuśalam, idaṃ sāvadyam, idam anavadyam, idaṃ sāsravam, idam anāsravam, idaṃ laukikam, idaṃ lokottaram, idaṃ saṃskṛtam, idam asaṃskṛtam, ayaṃ saṃkleśaḥ, idaṃ vyavadānam, ayaṃ saṃsāraḥ, idaṃ nirvāṇam / ity evam anekadharmaparibhāṣaṇatayā khaṭuṅkāśvasadṛśacittāḥ satvā avasthāpyante / tadyathā khaṭuṅko hayo gajo vā yāvan marmavedhena damathaṃ gacchati, evam eveha durdamāḥ khaṭuṅkāḥ satvās te sarvaduḥkhaparibhāṣaṇakathābhir damathaṃ gacchanti / Vkn 9.16 te bodhisatvā āhuḥ: āścaryaṃ bhagavataḥ śākyamuner yatra hi nāma pratisaṃhṛtya buddhamāhātmyaṃ daridralūhatayā khaṭuṅkān satvān vinayati / ye 'pi bodhisatvā ihaivaṃ pratikaṣṭe buddhakṣetre prativasanti teṣām apy acintyā mahākaruṇā / vimalakīrtir āha: evam eva satpuruṣāḥ tathaitad yathā vadatha / ye 'pīha bodhisatvāḥ pratyājātāḥ, dṛḍhā teṣāṃ mahākaruṇā / te bahutaram iha lokadhātāv ekajanmanā kariṣyanti satvārtham / na tv eva tatra sarvagandhasugandhe lokadhātau kalpasahasreṇa satvārthaḥ / Vkn 9.17 tat kasmād dhetoḥ / iha hi satpuruṣāḥ sahe lokadhātau daśa kuśaloccayā dharmāḥ, ye 'nyeṣu buddhakṣetreṣu na saṃvidyante, yāṃś ca te parigṛhṇanti / katame daśa / yad idaṃ dānasaṃgraho daridreṣu, śīlasaṃgraho duḥśīleṣu, kṣāntisaṃgrahaḥ pratihateṣu, vīryasaṃgrahaḥ kuśīdeṣu, dhyānasaṃgraho vikṣiptacitteṣu, prajñāsaṃgraho duḥprajñeṣu, aṣṭākṣaṇasamatikramadeśanākṣaṇaprāpteṣu, mahāyānadeśanā prādeśikacaryāsu, kuśalamūlasaṃgraho 'navaropitakuśalamūleṣu, satatasamitaṃ satvaparipākaś caturbhiḥ saṃgrahavastubhiḥ / imān daśa kuśaloccayān dharmān pratigṛhṇanti ye tadanyeṣu buddhakṣetreṣu na saṃvidyante / Vkn 9.18 te bodhisatvā āhuḥ: katamair dharmaiḥ samanvāgato bodhisatvo 'kṣaṭo 'nupahataḥ sahāl lokadhātoś cyutvā pariśuddhaṃ buddhakṣetraṃ gacchati / vimalakīrtir āha: aṣṭābhiḥ kulaputraḥ dharmaiḥ samanvāgato bodhisatvaḥ sahāl lokadhātoś cyutvākṣaṭo 'nupahataḥ pariśuddhaṃ buddhakṣetraṃ gacchati / katamair aṣṭābhiḥ / yad uta sarvasatvānāṃ mayā hitaṃ kartavyam, na caiṣāṃ sakāśāt kiṃcid dhitaṃ paryeṣitavyam, sarvasatvaduḥkhaṃ cānenotsoḍhavyaṃ sarvaṃ cānena kuśalamūlaṃ sarvasatvānām utsraṣṭavyam, sarvasatveṣv apratighātaḥ, sarvabodhisatveṣu śāstṛprema, aśrutānāṃ ca dharmāṇāṃ śrutānāṃ ca śravaṇād apratikṣepaḥ, anīrṣukatā paralābheṣu svalābhenānabhimananācittanidhyaptiḥ, ātmaskhalitapratyavekṣā parasyāpattyacodanatā apramādaratasya ca sarvaguṇasamādanam / ebhir aṣṭābhir dharmaiḥ samanvāgato bodhisatvaḥ sahāl lokadhātoś cyutvākṣaṭo 'nupahataḥ pariśuddhaṃ buddhakṣetraṃ gacchati / atha vimalakīrtir licchavir mañjuśrīś ca kumārabhūtas tasyāṃ parṣadi saṃnipatitāyāṃ tathā dharmaṃ deśayato yathā paripūrṇasya prāṇisahasrasyānuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittāny utpannāni, daśānāṃ ca bodhisatvasahasrāṇām anutpattikadharmakṣāntipratilambho 'bhūt // // nirmitabhojanānayanaparivarto nāma navamaḥ // Vkn 10.1 tena khalu punaḥ samayena bhagavata āmrapālīvane dharmaṃ deśayataḥ sa maṇḍalamāḍo vipulaś ca vistīrṇaś ca saṃsthito 'bhūt / sā ca parṣat suvarṇavarṇā saṃdṛśyate sma / athāyuṣmān ānando bhagavantam etad avocat: kasyedaṃ bhagavan pūrvanimittaṃ yad idam āmrapālīvanam evaṃ vistīrṇaṃ saṃsthitaṃ sarvā ca parṣat suvarṇavarṇā saṃdṛśyate / bhagavān āha: eṣa ānanda vimalakīrtir licchavir mañjuśrīś ca kumārabhūto mahatyā parṣadā parivṛtau tathāgatasyāntikam upasaṃkramiṣyataḥ / Vkn 10.2 atha vimalakīrtir licchavir mañjuśriyaṃ kumārabhūtam etad avocat: gamiṣyāmo vayaṃ mañjuśrīḥ bhagavato 'ntikam / ime ca mahāsatvās tathāgataṃ drakṣyanti vandiṣyante ca / āha: gacchāma kulaputra yasyedānīṃ kālaṃ manyase / atha vimalakīrtir licchavis tādṛśam ṛddhyabhisaṃskāram abhisaṃskaroti sma / yathā tāṃ sarvāvatīṃ parṣadaṃ sārdhaṃ taiḥ siṃhāsanair dakṣiṇe pāṇau pratiṣṭhāpya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya tāṃ parṣadaṃ dharaṇitale pratiṣṭhāpya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantaṃ saptakṛtvaḥ pradakṣiṇīkṛtyaikānte 'sthāt / atha ye te bodhisatvā gandhottamakūṭasya tathāgatasya buddhakṣetrād āgatāḥ, te cānye ca tebhyaḥ siṃhāsanebhyo 'vatīrya bhagavataḥ pādau śirobhir vanditvaikānte pratyatiṣṭhan / evaṃ śakrabrahmalokapālā devaputrāś ca bhagavataḥ pādau śirobhir vanditvaikānte pratyatiṣṭhan / atha sa bhagavāṃs tān bodhisatvān dharmyayā kathaya pratisaṃmodyaivam āha: nisīdata kulaputrāḥ sveṣu sveṣu siṃhāsaneṣu / te bhagavatānujñātā nyaṣidan / Vkn 10.3 tatra bhagavān āyuṣmantaṃ śāriputram āmantrayate sma: dṛṣṭaṃ te śāriputra eṣām agrasatvānāṃ bodhisatvānāṃ vikrīḍitam / āha: dṛṣṭaṃ bhagavan / bhagavān āha: tataḥ kā te saṃjñotpannā / āha: acintyā saṃjñā me bhagavan tatrodapadyata yathā cintayituṃ tulayituṃ gaṇayituṃ na śaknomi tādṛśīṃ teṣām acintyāṃ kriyāṃ paśyāmi / Vkn 10.4 athāyuṣmān ānando bhagavantam etad avocat: anāghrātapūrvaṃ bhagavan gandham ājighrāmi / kasyaiṣa īdṛśo gandhaḥ / āha: eṣām eva ānanda bodhisatvānāṃ sarvaromakūpebhyo gandhaḥ kāyāt pravāti / śāriputro 'py āha: asmākam apy āyuṣmann ānanda sarvaromakūpebhya īdṛśo gandhaḥ pravāti / āha: kuto 'sya gandhasya prādurbhāvaḥ / āha: vimalakīrtinā licchavinā gandhottamakūṭasya tathāgatasya buddhakṣetrāt sarvagandhasugandhāl lokadhātor bhojanam ānītam / tad yāvadbhir bhuktaṃ sarveṣām īdṛśo gandhaḥ kāyāt pravāti / Vkn 10.5 athāyuṣmān ānando vimalakīrtiṃ bodhisatvam evam āha: kiyacciraṃ punar eṣa kulaputra gandho 'nuvartiṣyate / āha: yāvad etad bhojanaṃ na pariṇataṃ bhaviṣyati / ānanda āha: kiyaccireṇa punar etad bhojanaṃ pariṇaṃsyati / āha: saptabhiḥ saptāhaiḥ pariṇaṃsyati / upari cāsya saptāham ojaḥ sphariṣyati / na cājīrṇadoso bhaviṣyati / Vkn 10.6 yaiś ca bhadantānanda bhikṣubhir anavakrāntaniyāmair etad bhojanaṃ bhuktaṃ teṣām avakrāntaniyāmānāṃ pariṇaṃsyati / yaiḥ punar avakrāntaniyāmair bhuktaṃ teṣāṃ nāparimuktacittānāṃ pariṇaṃsyati / yair anutpāditabodhicittaiḥ satvaiḥ paribhuktaṃ teṣām utpāditabodhicittānām pariṇaṃsyati / yair utpāditabodhicittair bhuktaṃ teṣāṃ nāpratilabdhakṣāntikānāṃ pariṇaṃsyati / yaiḥ punaḥ pratilabdhakṣāntikair bhuktaṃ teṣām ekajātipratibaddhānāṃ pariṇaṃsyati / Vkn 10.7 tadyathāpi nāma bhadantānanda svādur nāma bhaiṣajyam, tat tāvat kauṣṭhagataṃ na pariṇamati yāvan na sarvagataṃ viṣam apagataṃ bhavati / tataḥ paścāt tad bhaiṣajyaṃ pariṇamati / evam eva bhadantānanda tāvad eva tad bhojanaṃ na pariṇataṃ bhavati yāvat sarvakleśaviṣaṃ na nirviṣaṃ bhavati / tataḥ paścāt tad bhojanaṃ pariṇamati / athāyuṣmān ānando bhagavantam etad avocat: buddhakṛtyaṃ bhagavan etad bhojanaṃ karoti / āha: evam etad ānanda evam etad yathā vadasi / Vkn 10.8 santy ānanda buddhakṣetrāṇi yeṣu bodhisatvā buddhakṛtyaṃ kurvanti / santi buddhakṣetrāṇi yeṣu bodhivṛkṣo buddhakṛtyaṃ karoti / santi buddhakṣetrāṇi yeṣu tathāgatalakṣaṇarūpadarśanaṃ buddhakṛtyaṃ karoti / evaṃ gaganam antarīkṣaṃ buddhakṛtyaṃ karoti / tādṛśas teṣāṃ satvānāṃ vinayo bhavati / Vkn 10.9 evaṃ svapnapratibhāsadakacandrapratiśrutkāmāyāmarīcyupamopanyāsākṣaravibhaktinirdeśāḥ satvānāṃ buddhakṛtyaṃ kurvanti / santi buddhakṣetrāṇi yatrākṣaravijñaptir buddhakṛtyaṃ karoti / santy ānanda buddhakṣetrāṇi tādṛśāni pariśuddhāni yatrānudāhāratāpravyāhāratānirdeśatānabhilāpyatā teṣāṃ satvānāṃ buddhakṛtyaṃ karoti / Vkn 10.10 na kaścid ānanda īryāpatho na kaścid upabhogo yo buddhānāṃ bhagavatāṃ satvavinayāya buddhakṛtyaṃ na karoti / ye cema ānanda catvāro mārāś caturāśītiś ca kleśamukhaśatasahasrāṇi yaiḥ satvāḥ saṃkliśyante, sarvais tair buddhā bhagavanto buddhakṛtyaṃ kurvanti / Vkn 10.11 idam ānanda sarvabuddhadharmapraveśaṃ nāma dharmamukhaṃ yatra yatra dharmamukhe praviṣṭo bodhisatvaḥ sarvodāravyūhaguṇasamanvāgateṣu buddhakṣetreṣu nāvalīyate nāvanamati / sarvodāravyūhaguṇasamanvāgateṣu ca buddhakṣetreṣu na kṛṣyati nonnamati / tathāgatānāṃ ca sakāśe so 'dhimātraṃ gauravam utpādayati / āścaryam idaṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ sarvadharmasamatādhimuktānāṃ satvaparipācanatayā buddhakṣetranānātvadarśanam / Vkn 10.12 tadyathā ānanda bhavati buddhakṣetrāṇām aparāparaguṇanānātvam, na punaḥ khagapathasaṃchāditasya buddhakṣetrasyākāśanānātvam / evam eva ānanda bhavati tathāgatānaṃ rupakāyanānātvam, na punas tathāgatānām asaṅgajñānanānātvam / Vkn 10.13 samā hy ānanda sarvabuddhā rūpeṇa varṇena tejasā vapuṣā lakṣaṇaiḥ kulamāhātmyena śīlena samādhinā prajñayā vimuktyā vimuktijñānadarśanena balair vaiśāradyair buddhadharmair mahāmaitryā mahākaruṇayā hitaiṣitayeryayā caryayā pratipadāyuḥpramāṇena dharmadeśanayā satvaparipākena satvavimuktyā kṣetrapariśuddhyā sarvabuddhadharmaparipūrayā / tenocyate samyaksaṃbuddha iti tathāgata iti buddha iti / eṣām ānanda trayāṇāṃ padānāṃ yo 'rthavistarapadavibhaṅgaḥ sa tvayā kalpasthitikenāpi na sukaraḥ paryavāptum / trisāhasraparyāpannā apy ānanda satvās tvatsadṛśā bhaveyur agrā bahuśrutānāṃ smṛtidhāriṇīpratilabdhānām, te 'pi sarve satvā ānandasadṛśā eṣāṃ trayāṇāṃ padānām arthaviniścayaṃ śrutasmṛtidhāriṇīlabdhānām arthaviniścayanirdeśaṃ kalpenāpi na śaknuyuḥ paryavāptum, yad idaṃ samyaksaṃbuddha iti tathāgata iti buddha iti / evam apramāṇā hy ānanda buddhabodhiḥ, evam acintyaṃ tathāgatānāṃ prajñāpratibhānam / Vkn 10.14 athāyuṣmān ānando bhagavantam etad avocat: adyāgreṇāhaṃ bhagavan na bhūyo 'gro bahuśrutānām ity ātmānaṃ pratijñāsyāmi / bhagavān āha: mā tvam ānanda avalīnacittam utpādaya / tat kasmād dhetoḥ / śrāvakān saṃdhāya tvaṃ mayā ānanda agro bahuśrutānāṃ nirdiṣṭaḥ, na bodhisatvān / tiṣṭhantv ānanda bodhisatvāḥ / na te paṇḍitenāvagāhayitavyāḥ / śakyo hy ānanda sarvasāgarāṇāṃ gādhaḥ pramātum, na tv eva śakyo bodhisatvānāṃ prajñājñānasmṛtidhāraṇīpratibhānasya gādhaḥ pramātum / upekṣakā yūyam ānanda bodhisatvacaryāyāṃ bhavatha / tat kasmād dhetoḥ / ya ima ānanda vimalakīrtinā licchavinaikapūrvabhakte vyūhāḥ saṃdarśitāḥ, te sarvaśrāvakapratyekabuddhair ṛddhiprāptaiḥ sarvarddhivikurvitaprātihāryaiḥ kalpakoṭīśatasahasrāṇi na śakyāḥ saṃdarśayitum / Vkn 10.15 atha ye te bodhisatvā bhagavato gandhottamakūṭasya tathāgatasya buddhakṣetrāt sarvagandhasugandhāl lokadhātor agataḥ, te sarve prāñjalībhūtvā tathāgatasya namasyantaḥ, evaṃ ca vācam abhāsanta: pratiniḥsṛjāmo vayaṃ bhagavan tān manasikārān yair asmābhir iha buddhakṣetre hīnasaṃjñotpāditā / tat kasmād dhetoḥ / acintyo hi bhagavan buddhānāṃ bhagavatāṃ buddhaviṣayaḥ / upāyakauśalyena satvaparipākāya yathā yathecchanti tathā tathā kṣetravyūhān ādarśayanti / dehi bhagavan asmabhyaṃ dharmaprābhṛtaṃ yathā vayaṃ tatra sarvagandhasugandhe lokadhātau gatā bhagavantam anusmarema / Vkn 10.16 bhagavān āha: asti kulaputrāḥ kṣayākṣayo nāma bodhisatvānāṃ vimokṣaḥ / tatra yuṣmābhiḥ śikṣitavyam / sa punaḥ katamaḥ / kṣayam ucyate saṃskṛtam, akṣayam asaṃskṛtam / tad bodhisatvena saṃskṛtaṃ ca na kṣapayitavyam, asaṃskṛte ca na pratiṣṭhātavyam / Vkn 10.17 tatra saṃskṛtasyākṣayatā, yad idaṃ mahāmaitryā acyavanatā, mahākaruṇāyā anutsargaḥ, adhyāśayasaṃprasthitasarvajñatācittasyāsaṃpramoṣaḥ, satvaparipākeṣv aparikhedaḥ, saṃgrahavastūnām ariñcanā, saddharmaparigrahāya kāyajīvitaparityāgaḥ, kuśalamūleṣv atṛptiḥ, pariṇāmanākauśalyapratiṣṭhā, dharmaparyeṣṭāv akauśīdyam, dharmadeśanāsv anācāryamuṣṭiḥ, tathāgatadarśanapūjāvastuny autsukyam, saṃcintyopapattiṣv anuttrāsaḥ, saṃpattivipattiṣv anunnāmāvanāmatā, aśikṣiteṣv aparibhavaḥ, śikṣiteṣu śāstṛpremā, kleśākīrṇānāṃ yoniśa upasaṃhāraḥ, vivekaratiṣv atanmayatā, ātmasaukhye 'nadhyavasānam, parasaukhyena tanmayatā, dhyānasamādhisamāpattiṣv avīcisaṃjñā, saṃsāra udyānavimānasaṃjñā, yācanakeṣu kalyāṇamitrasaṃjñā, sarvasvaparityāge sarvajñatāparipūrisaṃjñā, duḥśīleṣu paritrāṇasaṃjñā, pāramitāsu mātāpitṛsaṃjñā, bodhipakṣyeṣu dharmeṣu svaparivārasaṃjñā, aparyāptīkṛtāḥ sarvakuśalamūlasaṃbhārāḥ, sarvabuddhakṣetraguṇānāṃ svakṣetraniṣpādanatā, lakṣaṇānuvyañjanaparipūryai nirargaḍayajñayajanatā, kāyavākcittālaṃkāratā sarvapāpākaraṇatayā, kāyavākpariśuddhyā cittapariśuddhyā cāsaṃkhyeyakalpasaṃsaraṇatā, cittaśūratayāpramāṇabuddhaguṇaśravaṇenāsaṃsīdanatā, kleśaśatrunigrahāya prajñāśastragrahaṇatā, sarvasatvabhārodvahanatāyai skandhadhātvāyatanaparijñā, uttaptavīryatā mārasainyadharṣaṇārtham, nirmānatā dharmaparyeṣṭyai, jñānaparyeṣṭidharmagrāhyatāyā alpecchasaṃtuṣṭitā, sarvalokapriyatāyai sarvalokadharmāsaṃsṛṣṭatā, lokānuvartanatāyai sarveryāpathāvikopanatā, sarvakriyāsaṃdarśanatāyā abhijñotpādanatā, sarvaśrutadhāraṇatāyai dhāraṇīsmṛtijñānatā, sarvasatvasaṃśayacchedanatāyā indriyaparāparajñānatā, asaṅgādhiṣṭhānatā dharmadeśanatāyai, asaṅgapratibhānatā pratibhānaprāptapratilambhatayā, devamanuṣyasaṃpattyanubhavatā daśakuśalakarmapariśuddhitayā, brahmapathapratiṣṭhānatā caturapramāṇotpādanatāyai, buddhasvarapratilambhatā dharmadeśanādhyeṣaṇānumodanāsādhukārapradānena, buddheryāpathapratilambhatā kāyavāṅmanaḥsamyamaviśeṣagāmitayā sarvadharmātanmayatayā, bodhisatvasaṃghakarṣaṇatayā mahāyānasamādāpanatā, sarvaguṇāvipraṇāśatayā cāpramādaḥ / evaṃ hi kulaputrāḥ etaddharmādhimukto bodhisatvaḥ saṃskṛtaṃ na kṣapayati / Vkn 10.18 kathaṃ punar asaṃskṛte na pratitiṣṭhate / yadā śūnyatāparijayaṃ ca karoti / na ca śūnyatāṃ sākṣātkaroti / ānimittaparijayaṃ ca karoti / na cānimittaṃ sākṣātkaroti / apraṇihitaparijayaṃ ca karoti, na cāpraṇihitaṃ sākṣātkaroti / anabhisaṃskāraparijayaṃ ca karoti, na cānabhisaṃskāraṃ sākṣātkaroti / anityam iti ca pratyavekṣate, na ca kuśalamūlais tṛpyate / duḥkham iti ca pratyavekṣate, saṃcintya copapadyate / anātmeti ca pratyavekṣate, na catmatāṃ parityajati / śāntam iti ca pratyavekṣate, na cātyantaśāntim utpādayati / viviktam iti ca pratyavekṣate, kāyacittena codyujyate / anālayam iti ca pratyavekṣate, śukladharmālayaṃ ca na vijahāti / anupādānam iti ca pratyavekṣate, upāttaṃ ca satvānāṃ bhāraṃ vahati / anāsravam iti ca pratyavekṣate, saṃsārapravṛttiṃ copayāti / apracāram iti ca pratyavekṣate, pracarati satvaparipākāya / nairātmyam iti ca pratyavekṣate, satvamahākaruṇāṃ ca notsṛjati / ajātiṃ ca pratyavekṣate, śrāvakaniyāme ca na patati / riktam iti ca tuccham iti cāsārakam iti cāsvāmikam iti cāniketam iti ca pratyavekṣate, ariktapuṇyaś cātucchajñānaś ca paripūrṇasaṃkalpaś ca svayambhūjñānābhiṣiktaś ca svayambhūjñāne cābhiyukto nītārtho buddhavaṃśe pratiṣṭhito bhavati / evaṃ hi kulaputrāḥ evaṃ dharmādhimukto bodhisatvo 'saṃskṛte na pratitiṣṭhate saṃskṛtaṃ na kṣapayati / Vkn 10.19 puṇyasaṃbhārābhiyuktatvad asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, jñanasaṃbhārābhiyuktatvāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / mahāmaitrīsamanvāgatatvād asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, mahākaruṇāsamanvāgatatvāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / satvaparipācanatvād asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, buddhadharmābhilāṣitvāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / buddhalakṣaṇaparipūraṇatvād asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, sarvajñajñānaparipūraṇārthaṃ saṃskṛtaṃ na kṣapayati / upāyakuśalatvād asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, prajñāsunirīkṣitatvāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / buddhakṣetrapariśuddhyartham asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, buddhādhiṣṭhānatvāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / satvārthānubhavanād asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, dharmārthasaṃdarśanāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / kuśalamūlasaṃbhāratvād asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, kuśalamūlavāsanatvāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / praṇidhānaparipūraṇārtham asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, apraṇihitatvāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / āśayapariśuddhatvād asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, adhyāśayapariśuddhatvāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / pañcābhijñāvikrīḍitatvād asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, buddhajñānaṣaḍabhijñatvāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / pāramitāsaṃbhāraparipūraṇārtham asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, aparipūrṇakālatvāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / dharmadhanasamudānayanatvād asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, prādeśikadharmānarthikatvāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / sarvabhaiṣajyasamudānayanatvād asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, yathārhabhaiṣajyaprayojanāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / dṛḍhapratijñayā asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, pratijñottāraṇatvāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / dharmabhaiṣajyasamudānayanatvād asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, yathāpītvaradharmabhaiṣajyaprayojanāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / sarvasatvakleśavyādhiparijñānām asaṃskṛte na pratitiṣṭhati, sarvavyādhiśamanāt saṃskṛtaṃ na kṣapayati / evaṃ hi kulaputrāḥ bodhisatvaḥ saṃskṛtaṃ na kṣapayati, asaṃskṛte na pratitiṣṭhati / ayam ucyate kṣayākṣayo nāma bodhisatvānāṃ vimokṣaḥ / tatra yuṣmābhiḥ satpuruṣāḥ yogaḥ karaṇīyaḥ / Vkn 10.20 atha khalu te bodhisatvā imaṃ nirdeśaṃ śrutvā tuṣṭā udagra āttamanasaḥ pramuditāḥ prītisaumanasyajātā bhagavataḥ pūjākarmaṇe teṣāṃ ca bodhisatvānām asya dharmaparyāyasya pūjākarmaṇe sarvam imaṃ trisāhasramahāsāhasraṃ lokadhātuṃ sarvacūrṇagandhadhupavyūhaiḥ puṣpaiś ca jānumātraṃ saṃchādya bhagavataś ca parṣanmaṇḍalam abhikīrtiṃ kṛtvā bhagavataḥ pādau śirobhir vanditvā bhagavantaṃ triṣpradakṣiṇīkṛtyodānam udānayanta iha buddhakṣetre 'ntarhitās tena kṣaṇalavamuhūrtena tatra sarvagandhasugandhe lokadhātau pratyupasthitāḥ // // kṣayākṣayo nāma dharmaprābhṛtaparivarto daśamaḥ // Vkn 11.1 atha khalu bhagavān vimalakīrtiṃ licchavim etad avocat: yadā tvaṃ kulaputra tathāgatasya darśanakāmo bhavasi, tadā kathaṃ tvaṃ tathāgataṃ paśyasi / evam ukte vimalakīrtir licchavir bhagavantam etad avocat: yadāhaṃ bhagavan tathāgatasya darśanakāmo bhavāmi, tadā tathāgatam apaśyanayā paśyāmi / pūrvāntato 'jātam aparāntato 'saṃkrāntaṃ pratyutpanne 'dhvany asaṃsthitaṃ paśyāmi / tat kasya hetoḥ / rūpatathatāsvabhāvam arūpam, vedanātathatāsvabhāvam avedanām, saṃjñātathatāsvabhāvam asaṃjñam, saṃskāratathatāsvabhāvam asaṃskāram, vijñānatathatāsvabhāvam avijñānam, caturdhātvasaṃprāptam ākāśadhātusamam, ṣaḍāyatanānutpannaṃ cakṣuḥpathasamatikrāntaṃ śrotrapathasamatikrāntaṃ ghrāṇapathasamatikrāntaṃ jihvāpathasamatikrāntaṃ kāyapathasamatikrāntaṃ manaḥpathasamatikrāntam, traidhātukāsaṃsṛṣṭam, trimalāpagatam, trivimokṣānugatam, trividyānuprāptam, aprāptaṃ saṃprāptam, sarvadharmeṣv asaṅgakoṭīgataṃ bhūtakoṭyakoṭikam, tathatāpratiṣṭhitaṃ tadanyonyavisaṃyuktam, na hetujanitaṃ na pratyayādhīnam, na vilakṣaṇaṃ na salakṣaṇam, naikalakṣaṇaṃ na nānālakṣaṇam / na lakṣyate na saṃlakṣyate na vilakṣyate, nārvāṅ na pāre na madhye, neha na tatra, neto nānyataḥ, na jñānavijñeyo na vijñānapratiṣṭhitaḥ, atamo 'prakāśaḥ, anāmānimittam, na durbalo na balavān, na deśastho na pradeśasthaḥ, na śubho nāśubhaḥ, na saṃskṛto nāsaṃskṛtaḥ / nāpi kenacid arthena vacanīyaḥ, na dānato na mātsaryataḥ, na śīlato na dauḥśīlyataḥ, na kṣāntito na vyāpādataḥ, na vīryato na kauśīdyataḥ, na dhyānato na vikṣepataḥ, na prajñāto na dauḥprajñyataḥ, na vacanīyo nāvacanīyaḥ, na satyato na mṛṣātaḥ, na nairyāṇikato nānairyāṇikataḥ / na gamānīyo nāgamanīyaḥ, sarvarutavyāhārasamucchinnaḥ, na kṣetrabhūto nākṣetrabhūtaḥ, na dakṣiṇārho na dakṣiṇāśodhayitā, agrāhyaḥ, aparāmṛṣṭaḥ, aniketaḥ, asaṃskṛtaḥ, saṃkhyāpagataḥ, samatayā samaḥ, dharmatayā tulyaḥ, atulyavīryaḥ, tulanāsamatikrāntaḥ, na krānto na cākrāntaḥ, na samatikrāntaḥ, na dṛṣṭaśrutaparijñātaḥ, sarvagranthivigataḥ, sarvajñajñānasamatāprāptaḥ, sarvasatvasamaḥ, sarvadharmanirviśeṣaprāptaḥ, sarvato 'navadyaḥ, niṣkiṃcanaḥ, niṣkaṣāyaḥ, niṣkalaḥ, nirvikalpaḥ, akṛtaḥ, ajātaḥ, anutpannaḥ, abhūtaḥ, asaṃbhūtaḥ, na bhaviṣyati, nirbhayaḥ, niṣkleśaḥ, niḥśokaḥ, niṣprītikaḥ, nīrūrmikaḥ, sarvavyavahāranirdeśair avacanīyaḥ / īdṛśo bhagavan tathāgatasya kāyaḥ / sa tathaiva draṣṭavyaḥ / ya evaṃ paśyanti, te samyak paśyanti / ye tv anyathā paśyanti, te mithyā paśyanti / Vkn 11.2 athāyuṣmāñ śāriputro bhagavantam etad avocat: katamasmād bhagavan buddhakṣetrāc cyutau vimalakīrtiḥ kulaputra idaṃ buddhakṣetram āgataḥ / bhagavān āha: etam eva tvaṃ śāriputra satpuruṣaṃ paripṛccha ḥ kutas tvaṃ cyutvehopapanna iti / athāyuṣmāñ śāriputro vimalakīrtiṃ licchavim etad avocat: kutas tvaṃ kulaputra cyutyehopapannaḥ / vimalakīrtir āha: yaḥ sthavireṇa dharmaḥ sākṣātkṛtaḥ, kaccit tasya dharmasya cyutir upapattir vā / āha: na tasya dharmasya kācic cyutir upapattir vā / āha: evam acyutikānām anutpattikānāṃ bhadantaśāriputra sarvadharmāṇāṃ kutas tavaivaṃ bhavati ḥ kutas tvaṃ cyutvehopapanna iti / yaṃ bhadantaśāriputra nirmitāṃ striyaṃ puruṣaṃ vā pṛccheḥ ḥ kutas tvaṃ cyutvehopapanna iti / sa kiṃ vyākuryāt / āha: na kulaputra nirmitasya cyutir nopapattiḥ, sa kiṃ vyākariṣyati / āha: nanu bhadantaśāriputra nirmitasvabhāvāḥ sarvadharmās tathāgatena nirdiṣṭāḥ / āha: evam etat kulaputra / āha: nirmitasvabhāveṣu bhadantaśāriputra sarvadharmeṣu ḥ kutas tvaṃ cyutvehopapanna iti / cyutir iti bhadantaśāriputra abhisaṃskārakṣanaIakṣaṇapadam etat / upapattir ity abhisaṃskāraprabandha eṣaḥ / tatra bodhisatvaś cyavate, na kuśalamūlābhisaṃskāraṃ kṣapayati / upapadyate ca, na cākuśalaṃ prabadhnāti / Vkn 11.3 tatra bhagavān āyuṣmantaṃ śāriputram āmantrayate sma: akṣobhyasya śāriputra tathāgatasya sakāśād āgata eṣa kulaputro 'bhiratyā Iokadhātoḥ / āha: āścaryaṃ bhagavan yad eṣa satpuruṣas tāvatpariśuddhād buddhakṣetrād āgatyehaivaṃ bahudoṣaduṣṭe buddhakṣetre 'bhiramate / vimalakīrtir āha: tat kiṃ manyase bhadantaśāriputra api nu sūryaraśmayo 'ndhakāreṇa sārdhaṃ ramante / āha: no hīdaṃ kulaputra, na tayor yogo 'sti / sahodgate hi sūryamaṇḍale sarvaṃ tamo 'payānti / āha: kiṃ kāraṇaṃ punaḥ sūryo jambūdvīpa udayate / āha: yāvad evāvabhāsakaraṇāya tamo'paghātaya ca / āha: evam eva śāriputra saṃcintya bodhisatvā apariśuddheṣu buddhakṣetreṣūpapadyante satvānāṃ pariśodhanāya / na ca kleśaiḥ sārdhaṃ saṃvasanti, kleśāndhakāraṃ ca vidhamanti sarvasatvānām / Vkn 11.4 atha sā sarvā parṣat paritṛṣitābhut: paśyema vayaṃ tam abhiratiṃ lokadhātuṃ taṃ cākṣobhyaṃ tathāgataṃ tāṃś ca bodhisatvāṃs tāṃś ca mahāśrāvakān / atha bhagavāṃs tasyāḥ sarvasyāḥ parṣadaś cetasa cetaḥparivitarkam ājñāya vimalakīrtiṃ licchavim etad avocat: darśaya kulaputra asyāḥ parṣadas tām abhiratiṃ lokadhātuṃ taṃ cākṣobhyaṃ tathāgatam / draṣṭukameyam parsat / atha vimalakīrter licchaver etad abhavat: yan nv aham itaś cāsanān nottiṣṭheyam / tāṃ cābhiratiṃ lokadhātum anekabodhisatvaśatasahasrāṃ devanāgayakṣagandharvāsurādhyuṣitāṃ sacakravāḍaparikhāṃ sanadītaḍāgotsasaraḥsamudraparikhāṃ sasumerugirikūṭaparvatāṃ sacandrasūryajyotiṣāṃ sadevanāgayakṣagandharvabhavanāṃ sabrahmabhavanapārisadyāṃ sagrāmanagaranigamajanapadarāṣṭramanuṣyāṃ sastryāgārāṃ sabodhisatvasaśrāvakaparṣadam, akṣobhyasya tathāgatasya bodhivṛkṣam, akṣobhyaṃ ca tathāgataṃ sāgaropamāyāṃ mahāparṣadi niṣaṇṇaṃ dharmaṃ deśayamānam, api tāni padmāni yāni daśasu dikṣu buddhakṛtyaṃ kurvanti satvānām, api tāni trīṇi ratnamayāni sopānāni yāni jambūdvīpam upādāya trayastriṃśadbhavanam abhyudgatāni yaiḥ sopānair devās trayastriṃśato jambūdvīpam avataranty akṣobhyaṃ tathāgataṃ darśanāya vandanāyai paryupāsanāya dharmaśravaṇāya jāmbudvīpakāś ca manuṣyās trayastriṃśadbhavanam abhirohanti devāṃs trayastriṃśato darśanāya / evam apramāṇaguṇasamuditāṃ tām abhiratiṃ lokadhātum apskandham upādāya yāvad akaniṣṭhabhavanaṃ bhārgavacakram iva paricchidya dakṣiṇena pāṇinā puṣpadāmam