Phạn tạng (Sanskrit Canon)samghscu.htmNguyên tác: Sanskrit
Kinh Samghatasutra (alternative version) (Samghatasutra (alternative version))
Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 3 / 3 (50.000 ký tự/trang)
a hi bhaiṣajyasena vyavalokaya, paśya janakāyaṃ! [SaSū(C) 217] 1. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo vyavalokyādrākṣīt. 2. pūrvasyān diśy eko vṛkṣaḥ prādurbhūtaḥ, saptayojanasahasrapramāṇaḥ; tatraikānte paṃcaviṃśati koṭīsahasrāṇi janakāyasya sannipatitāni; te ca na bhāṣante, na jalpanti, nālapanti, na bhuṃjanti, nottiṣṭhanti; nottiṣṭhanti; tūṣṇīṃbhāvenādhivāsayanti. 3. dakṣiṇasyān diśy eko vṛkṣaḥ prādurbhūtaḥ, saptayojanasahasrapramāṇaḥ; tatra paṃcaviṃśati koṭīsahasrāṇi janakāyasya sannipatitāni; te na jalpanti, nālapanti, na bhāṣante, nottiṣṭhanti, na caṃkramanti; tūṣṇībhāvenādhivāsyanti. 4. paścimāyāṃ diśy eko vṛkṣaḥ prādurbhūtaḥ, saptayojanasahasrapramāṇaḥ; tatra paṃcaviṃśati koṭīsahasrāṇi janakāyasya sannipatitāni; te na jalpanti, nālapanti, na bhāṣanti, nottiṣṭhanti, na caṃkramanti; tūṣṇībhāvenādhivāsayanti. 5. uttarasyān diśy eko vṛkṣaḥ prādurbhūtaḥ, saptayojanasahasrapramāṇaḥ; tatra paṃcaviṃśati koṭīsahasrāṇi janakāyasya sannipatitāni; te na jalpanti, nālapanti, na bhāṣaṃte, na bhāṣaṃte, nottiṣṭhanti, na caṃkramanti; tūṣṇībhāvenādhivāsayanti. 6. ūrdhvāyān diśy eko vṛkṣaḥ prādurbhūtaḥ, saptayojanasahasrapramāṇaḥ; tatra paṃcaviṃśati koṭīsahasrāṇi janakāyasya sannipatitāni; te na jalpanti, na bhāṣanti, nottiṣṭhanti, na caṃkramanti; tūṣṇībhāvenādhivāsyanti. 7. adhastāddiśy eko vṛkṣaḥ prādurbhūtaḥ, saptayojanasahasrapramāṇaḥ; tatra ca paṃcaviṃśati koṭīsahasrāṇi janakāyasya sannipatitāni; te na jalpanti, nālapanti, na bhāṣanti, nottiṣṭhanti, na caṃkramanti; tūṣṇībhāvenādhivāsayanti. [SaSū(C) 218] 1. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: pṛccheyam ahaṃ bhagavantaṃ tathāgatam arhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ kaṃcid eva pradeśaṃ, sacen me bhagavān avakāśaṃ kuryāt pṛṣṭapraśnavyākaraṇāya. 2. evam ukte bhagavān bhaiṣajyasenaṃ bodhisatvaṃ mahāsatvam etad avocat: pṛccha tvaṃ bhaiṣajyasena yad yad evākāṃkṣasy; ahan te tasya tasyaiva praśnasya paripṛṣṭasya vyākaraṇena cittam ārādhayiṣye. [SaSū(C) 219] 1. evam ukte bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: kiṃ bhagavaṃś caturdiśe lokadhātuṣu janakāya āgatyāvasthito? yāvad adhastādūrdhvāyāṃ diśi paṃcāśat koṭyo janakāyam āgatyāvasthitaḥ. 2. te ca bhagavantaṃ nālapanti, na saṃlapanti, na jalpanti, na vadanti, na bhāṣanti, nottiṣṭhanti, na caṃkramanti; tūṣṇībhāvenādhivāsayanti. ko bhagavan hetuḥ kaḥ pratyayaḥ? 3. bhagavān āha: gaccha tvaṃ bhaiṣajyasena, svayam eva tāṃs tathāgatān paripṛccha yato lokadhātāv ete janakāyā āgatāḥ. 4. āha: kasya ṛddhibalādhānena gacchāmi? 5. bhagavān āha: svakena bhaiṣajyasena ṛddhibalādhānena gaccha. [SaSū(C) 220] 1. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo, bhagavantaṃ tṛguptaṃ pradakṣiṇīkṛtya, tatraivāntardhitaḥ. 2. ṣaṇnavati lokadhātukoṭīr atikramya, candrapradīpā nāma lokadhātuḥ. 3. tatra candrāvatikṣetro nāma tathāgato, 'rhan samyaksaṃbuddhaḥ, aśītikoṭībodhisatvamahāsatvaparivṛtaḥ, puraskṛto dharman deśayati sma. 4. tāṃ lokadhātuṃ bhaiṣajyaseno bodhisatvo 'nuprāptaḥ. [SaSū(C) 221] 1. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvas tasya bhagavataś candrāvatikṣetrasya tathāgatasya purata sthito, yena bhagavāṃs tenāṃjaliṃ praṇamya, bhagavantam etad avocat: 2. āgato 'smi bhagavan ṣaṇnavati lokadhātukoṭīsahasrāṇy atikramya, nāhaṃ bhagavaṃs tāvanti satvāni kvacit paśyāmi yāvanti tatra dṛṣṭāni. [SaSū(C) 222] 1. sa bhagavān āha: tatraiva bhaiṣajyasena saṃcaranti, saṃtiṣṭhanti. 2. āha: yathā kathaṃ punar bhagavan? 3. bhagavān āha: acetanavṛkṣasaṃbhūtāni satvāni. 4. āha: kena bhagavan dṛṣṭaṃ kena śrutaṃ yad acetane vṛkṣe manuṣyā jāyante? 5. sa bhagavān āha: na bhaiṣajyasena tvayā dṛṣṭaṃ vā na śrutaṃ vā yad acetane vṛkṣe manuṣyā jāyaṃte? 6. āha: na me bhagavan dṛṣṭaṃ na śrutaṃ yad acetane vṛkṣe manuṣyā jāyante. 7. sa bhagavān āha: icchasi tvaṃ bhaiṣajyasena draṣṭuṃ? tad ahaṃ sāṃprataṃ darśayiṣyāmi. 8. āha: icchāmi bhagavann, icchāmi sugata! [SaSū(C) 223] 1. atha khalu bhagavāṃś candrāvatikṣetras tathāgatas tasyāṃ velāyāṃ śatapuṇyavicitritaṃ svaṃ bāhuṃ prasārayati sma, 2. tataś ca bāhutaḥ koṭīśatasahasraṃ janakāyānāṃ prādurabhavat, 3. ekaikaś ca janakāyo bāhuśataṃ prasārya, nānāgandhavilepanais tathāgatam abhyavakiranti. 4. atha sa bhagavāṃś candrāvatikṣetras tathāgato bhaiṣajyasenaṃ bodhisatvaṃ mahāsatvam āmantrayati: paśyasi tvaṃ bhaiṣajyasena? eṣa janakāyas tathāgataṃ nānāgandhamālyavilepanair abhyavakiranti. 5. āha: paśyāmi bhagavan, paśyāmi sugata. 6. sa bhagavān āha: ete acetanā janakāyāḥ prādurbhūtāḥ! ete acetanā manuṣyāḥ! ayonijā ete satvāḥ. 7. atha khalu teṣāṃ koṭīśatasahasrāṇām ekaikasya yad bāhuśataṃ te sarve vikīryante. [SaSū(C) 224] 1. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvas taṃ dṛṣṭvā bhagavantam etad avocat: kimidaṃ bhagavan, kimidaṃ sugata yan manuṣyāṇāṃ muhūrtamātreṇa bāhuśataṃ vikīrṇam? 2. yadi bhagavaṃ cchatabāhavo na mucyante, kaḥ punar vādo dvibāhukā manuṣyā mokṣyante! 3. bhagavān āha: evam eva bhaiṣajyasenācetanāḥ satvā jāyante, acetanā niruddhyante. 4. asmākam api bhaiṣajyasena śarīram acetanabhūtaṃ manyitavyaṃ. 5. āha: katame bhagavan satvā ye daharāḥ, katame vṛddhāḥ? 6. bhagavān āha: santi bhaiṣajyasena daharāḥ satvā, santi vṛddhāḥ. 7. āha: katame bhagavan daharāḥ, katame vṛddhāḥ? 8. āha: ye te vṛkṣebhyo nirjātās, te daharāḥ. 9. āha: icchāmi bhagavan daharāṇi satvāni draṣṭum. [SaSū(C) 225] 1. atha khalu sa bhagavāṃś candrāvatikṣetras tathāgato dakṣiṇaṃ pāṇitalaṃ prasārayati. 2. atha daśabhyo digbhyaḥ koṭīśatasahasraṃ janakāyānām āgacchanti; 3. adhastādūrdhvāyān diśi paṃcāśat koṭī janakāyasyāgacchanti; 4. āgatvā ca te janakāyā bhagavataḥ pādau śirasābhivandya, na ca tathāgatam ālapanti, na saṃlapanti; tūṣṇībhāvenādhivāsayanti sma. [SaSū(C) 226] 1. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: kim ete bhagavan satvās tathāgataṃ nālapanti, na saṃlapanti, tūṣṇībhāvenādhivāsayanti? 2. bhagavān āha: na jānāsi bhaiṣajyasena? acetanaḥ pṛthivīpradeśe nālapanti, na saṃlapanti, na dharmaskandhaṃ prajānāti. 3. tat kasya hetoḥ? ihaikatyā bhaiṣajyasena daharā satvāḥ notpādaṃ jānanti, na nirodhaṃ jānanti, dṛṣṭvā ca na jarāṃ, na vyādhiṃ, na śokaṃ, na paridevaṃ, na priyaviprayogaṃ, nāpriyasaṃprayogaṃ, na priyād vinābhāvaṃ, na maraṇaṃ, nākālamṛtyum. 4. nāpi tāni sarvakaṭukāni duḥkhāṇi dṛṣṭvā udvegam āpadyante. kutas te jñāsyanti? 5. punaḥ punas te bhaiṣajyasena śikṣayitavyāḥ. [SaSū(C) 227] 1. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: kuto bhagavan daharā satvā āgacchanti? kutaś cyavanti? kutropapadyante ye dharmaṃ na jānanti? 2. bhagavān āha: śṛṇu bhaiṣajyasena, yan mānuṣyakam ātmabhāvaṃ pratigṛhṇanti, tan na rupyakāreṇa kṛtaṃ, 3. na cīmarakāreṇa kṛtaṃ, 4. na kāṣṭhakāreṇa kṛtaṃ, 5. na kuṃbhakāreṇa kṛtaṃ. 6. na rājabhayenotpadyante. 7. strīpuruṣasaṃyogāt pāpena karmaṇā saṃyuktāḥ saṃbhavanti. 8. punaḥ punaś ca teṣāṃ satvānāṃ śilpāni śikṣāpayanti. 9. anantaṃ ca kaṭukaṃ duḥkhaṃ saṃbhavati. 10. kaṭukā vedanāḥ tatra, teṣāṃ pūrvakṛtānāṃ pāpakānāṃ karmaṇāṃ vipākam, anubhavanti. 11. ihaiva te bhaiṣajyasena daharāḥ satvā āgatā ya ete nālapanti, na saṃlapanti, nottiṣṭhanti. te īdṛśān duḥkhāṃ vedanām anubhavanti! 12. anena kāraṇena bhaiṣajyasena nālapanti, na saṃlapanti. 13. evaṃ te bhaiṣajyasena daharāḥ satvāḥ, kuśalam ajānānāḥ, notpādaṃ jānanti, na nirodhaṃ jānanti, na ca te mānuṣyakam ātmabhāvaṃ pratilapsyante. 14. ime ucyante bhaiṣajyasena daharāḥ satvāḥ. [SaSū(C) 228] 1. āha: kathaṃ bhagavan daharāḥ satvā utpadyante, kathaṃ nirudhyante? 2. bhagavān āha: tadyathāpināma bhaiṣajyasena kaścid eva puruṣo 'gniṃ kāṣṭhena parimārjayeta, tasyānupūrveṇa taṃ kāṣṭham agninā pradīpyeta; 3. evam eva bhaiṣajyasena mānuṣyātmabhāvaṃ prathamaṃ saṃjāyate, jātaṃ ca sad vedanāṃ vedayati. 4. āha: ko 'trābhijāto jātaḥ, kaḥ parinirvṛtaḥ? 5. bhagavān āha: buddha eva bhaiṣajyasenābhijāto jātaḥ, tathāgata eva parinirvṛtaḥ! [SaSū(C) 229] 1. tadyathāpināma bhaiṣajyasena kasmiṃścid andhakāragṛhe timirāgāre rājñā puruṣo bandhanāvarodhaḥ kṛtaḥ syāt. 2. tatra sa puruṣo, 'ndhakāragṛhe praviṣṭaḥ, antargṛhe timiraṃ timirāgāraṃ paśyet. 3. athānyaḥ kaścit puruṣaḥ, pūrvaduḥkhavedanābhir dṛṣṭaś, cintayen: naṣṭa eṣa puruṣo, 'nabhyasitaduḥkho jīvitanāśaṃ yāsyati. 4. sa tatrāgnim ānayitvā tatrābhyantargṛhe sūkṣmam agniṃ chorayet. 5. sa ca puruṣaś cārakāvaruddhas tam agniraśmiṃ paśyed, dṛṣṭvā cāśvasto bhaved, utsāhaṃ ca vardhayet. 6. sa cāgniḥ kenacid eva hetunā prajvaleta, tena cāgninā prajvālena tad gṛhaṃ samantataḥ prajvalet; sa ca puruṣas tatraiva dahyeta.7. taṃ ca dagdhaṃ rājā śrutvā cintāyāsam āpadyeta; tasyaivaṃ bhaven: na bhūyo 'haṃ svaviṣaye kaṃcit satvaṃ cārakāvarodhaṃ kariṣyāmi. 8. atha sa rājā teṣāṃ svaviṣayanivāsināṃ satvānām evaṃ samāśvāsayet: mā yūyaṃ bhavantaḥ satvā bhāyatha! mā uttrasatha! abhayaṃ yuṣmākaṃ bhavatu! 9. na mama viṣaye bhūyo daṇḍopacāraṃ vā, bandhanāvarodhaṃ vā bhaviṣyati, na ca kasyacit satvasya jīvitavināśaṃ kariṣyāmi. 10. nirbhayā bhavantaḥ satvā yūyaṃ bhavatha! [SaSū(C) 230] 1. evam eva bhaiṣajyasena tathāgataḥ sarvakleśadagdhaḥ, sarvavyādhipraśāntaḥ. 2. yathā sa puruṣo gṛhadāhāt svakāyaṃ dahati, satvānām arthāya hitāya sukhāya ca pratipanno bhavati satvān vadhabandhanāvarodheṣu parimocayituṃ, 3. evam eva tathāgato, rāgadveṣamohamalaprahīṇaḥ, sarvasatvānān dīpa iva loka utpannaḥ, satvān mocayati; 4. narakatiryakpretāsurakāyebhyaḥ daharāṃś ca satvān, vṛddhāṃś ca satvān mocayati. [SaSū(C) 231] 1. atha tāvad evopary antarīkṣād imā gāthā niścacārā: (1) aho kṣetraṃ jinakṣetraṃ sukṣetram abhisaṃskṛtaṃ / vuptāni yatra bījāni na vināśaṃ vrajanti hi // (2) buddhakṣetraṃ jinakṣetraṃ praśastaṃ jinaśāsanaṃ / śāstā karoty upāyaṃ hi sarvasatvaparigrahe // (3) sthito nirvāṇadhātau sandṛśyate dharaṇītale / śāntaṃ kṛtvā sarvalokaṃ buddhaḥ śodheti dakṣiṇāṃ // (4) moceti navakān satvān moceti ca purāṇakān / mocayitvānupūrveṇa sarvasatvāṃs tridhātukāt // (5) baddhā hi narakadvāras tiryakpretā vimocitāḥ / śāntiḥ kṛtā hi lokesmin paraloke sukhaṃ kṛtaṃ // [SaSū(C) 232] 1. atha khalu bhagavāṃs tasyāṃ velāyāṃ smitaṃ prāduṣcakāra, āha ca: (1) sādhu darśanu sādhūnāṃ buddhānāṃ sādhu darśanaṃ / sādhu dharmaguṇaḥ kṣetraṃ saṃghasāmagridarśanam // (2) sādhu saṃghātanirdeśaṃ sarvapāpavināśanaṃ / ye śroṣyanti idaṃ sūtraṃ padaṃ prāpsyanty anuttaram // [SaSū(C) 233] 1. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo, yena bhagavāṃs tenāṃjaliṃ praṇāmya, bhagavantam etad avocat: 2. ko bhagavan hetuḥ kaḥ pratyayaḥ, smitasya prāduṣkaraṇāya? 3. bhagavān āha: paśyasi tvaṃ kulaputraitāni daharāṇi satvāni? 4. āha: paśyāmi bhagavan, paśyāmi sugata. 5. bhagavān āha: sarva ete bhaiṣajyasenādyaiva daśabhūmipratiṣṭhitā bodhisatvā bhaviṣyanti. [SaSū(C) 234] 1. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo 'śītir yojanasahasrāṇy ūrdhavam upary antarīkṣe 'sthād. 2. athāśītir devaputrakoṭīsahasrāṇi bhagavata upari puṣpavarṣaṃ pravarṣanti. 3. te ca daharāḥ satvā dṛṣṭvā sarve 'ñjalayaḥ kṛtvā namaskurvanti. [SaSū(C) 235] 1. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo antarīkṣastha evaṃ vācaṃ bhāṣate yena trisāhasramahāsāhasraṃ lokadhātuṃ śabdenāpūrayati. 2. dvātriṃśan mahānarakopapannāḥ satvās taṃ śabdaṃ śṛṇvanti, 3. dvātriṃśac ca devanikāyās taṃ śabdaṃ śṛṇvanti; 4. trisāhasramahāsāhasraś ca lokadhātuḥ ṣaḍvikāraṃ prakampitaḥ; 5. caturaśītiś ca nāgarājasahasrāṇi mahāsamudre saṃkṣubdhāni; 6. triṃśat koṭīsahasrāṇi rākṣasānām imaṃ jaṃbudvīpam āgatāni, 7. paṃcaviṃśat koṭīsahasrāṇi pretānāṃ yakṣānāṃ rākṣasānām aḍakavatyāṃ rājadhānyām āgatāni. 8. bhagavataḥ purato mahāsannipātaḥ saṃsthitaḥ. [SaSū(C) 236] 1. atha khalu bhagavāṃs teṣān daharāṇāṃ satvānān dharman deśayati. 2. daśasu dikṣu lokadhātuṣu koṭīsahasrāṇi bodhisatvānāṃ mahāsatvānāṃ svakasvakābhir ṛddhibhir āgatāni. 3. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo, yena bhagavāṃs tenāṃjaliṃ praṇamaya, bhagavantam etad avocat: bahavo bhagavan, bahavo sugata bodhisatvāḥ sannipatitāḥ sanniṣaṇṇāḥ, 4. bahūni ca bhagavan devanāgāni sannipatitāni sanniṣaṇṇāni, 5. punaś cānekāni rākṣasapretāny, aḍakavatyāṃ rājadhānyām āgatya, sannipatitāni sanniṣaṇṇāny abhūvan dharmaśravaṇāya. [SaSū(C) 237] 1. atha khalu bhagavān bhaiṣajyasenaṃ bodhisatvaṃ mahāsatvaṃ āmantrayati: āgaccha kulaputra! 2. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatva, ṛddhibalenordhvād avatīrya, yena bhagavāṃs tenāṃjaliṃ praṇamaya, bhagavantam etad avocat: 3. dharmaskandho bhagavan, dharmaskandha ity ucyate? kiyatā bhagavan dharmaskandha iti? 4. bhagavān āha: dharmaskandha iti kulaputrocyate yo brahmacaryaṃ paryeṣate, brahmacaryaṃ paryeṣya sarvapāpād viramati. 5. paśyasi tvaṃ kulaputrāmī daharā satvā abrahmacaryād viramanti? 6. āha: paśyāmi bhagavan, paśyāmi sugata! 7. āha: te nūnan dhāraṇīpratilabdhā bhaviṣyanti, sarvadharmasamanvāgatāś ca bhaviṣyanti. 8. āha: kenopāyena bhagavan bahūni satvāni sannipatitāni dharmaskandhaṃ śrotum? [SaSū(C) 238] 1. atha khalu bhagavāṃ bhaiṣajyasenaṃ bodhisatvaṃ mahāsatvam āmantrayati: 2. bahavo bhaiṣajyasena satvāḥ santi ye jātir eva duḥkhaṃ na śṛṇvanti, jarā eva duḥkhaṃ na śṛṇvanti, vyādhir eva duḥkhaṃ na śṛṇvanti, śokaduḥkhaṃ, paridevaduḥkhaṃ, priyaviprayogaduḥkham, apriyasaṃprayogaduḥkhaṃ. 3. maraṇaṃ tu sarvaduḥkhaṃ harati. 4. kāyajīvitam idam ucyate bhaiṣajyasena sarvaduḥkham. [SaSū(C) 239] 1. atha khalu te daharāḥ satvā, iman nirdeśaṃ śrutvā, yena bhagavāṃs tenāṃjalayaḥ praṇamaya, bhagavantam etad avocan: asmākam api bhagavan martavyam? 2. bhagavān āha: yuṣmābhir api kulaputrāḥ, sarvasatvaiś ca martavyam iti. 3. ta āhuḥ: kathaṃ bhagavan maraṇakālam ākramati? 4. bhagavān āha: maraṇakāle kulaputrāś carimavijñāne vijñānanirodho nāma vātaḥ, vijñānavibhramo nāma vātaḥ, vijñānasaṃkṣobhasaṃyukto nāma vātaḥ; 5. ime trayaḥ kulaputrā vātā maraṇakālasamaye carimavijñāne saṃluḍanti, saṃkṣubhanti, saṃkṣobham utpādayanti. 6. ta āhuḥ: katamāni bhagavaṃs trīṇi maraṇakālasamaye vijñānanirodhe vartamāne śarīraṃ nirghātayanti? 7. bhagavān āha: śastrakaś ca nāma mārṣāḥ, sūcakaś ca nāma mārṣāḥ, ṣṭhīlakaś ca nāma ye śarīraṃ nirghātayaṃti. 8. āhuḥ: kim etad bhagavaṃ ccharīraṇ nāma? 9. bhagavān āha: ādīptakaś ca nāma mārṣā, 10. dahanavāsakaś ca nāma, 11. meḍikaś ca nāma, 12. śṛṃgārikaś ca nāma, 13. śmaśānikaś ca nāma, 14. durbuddhikaś ca nāma, 15. bhāragurukaś ca nāma, 16. jātiparipīḍitaś ca nāma, 17. jātisaṃkṣubhitaś ca nāma, 18. jīvitaparibhāvikaś ca nāma, 19. maraṇapriyaviprayogakaś ca nāma; 20. ime mārṣā ucyante śarīranāmānaḥ. [SaSū(C) 240] 1. ta āhuḥ: kathaṃ bhagavan mṛyate, kathaṃ jīvati? 2. bhagavān āha: vijñānaṃ nāmāyuṣmanto mriyate, puṇyaṃ nāmāyuṣmanto jīvati! 3. śarīraṃ nāma mārṣā mṛyate, snāyukoṭībhir baddham, 4. caturaśītibhiḥ sirākūrcasahasrai romakūpair baddham, 5. dvādaśabhiḥ sahasrair aṃgānāṃ baddhaṃ, 6. ṣaṣṭyuttarais tribhiḥ śatair asthīnāṃ baddham. 7. caturaśītiḥ kṛmikulaśatāny abhyantare vasanti; 8. teṣāṃ sarveṣāṃ prāṇakānāṃ maraṇaṃ saṃvidyate, maraṇanirodhaṃ ca saṃvidyate; 9. tatra sarve te prāṇakā nirāśā bhavanti. 10. yadā sa puruṣo mṛyate, tadā sarvaprāṇakānāṃ vātasaṃkṣobhaḥ saṃluḍati anyonyaparibhākṣanārthāya, 11. tadā te duḥkhāṃ vedanāṃ vedayanti. 12. anye punaḥ putraśokaṃ kurvanti, anye duhitṛśokaṃ, jñātiśokaṃ; sarve eva te śokaśalyaviddhāḥ anyonyabhakṣaṇam ārabhante; 13. sarve te anupūrveṇa parasparaṃ bhakṣayanta. 14. dvau prāṇakāv avatiṣṭhante. tau saptāham abhiyudhyataḥ. yāvat saptāhe 'tikrānte tata ekaḥ prāṇako nirmathyate, eko mucyate. 15. tat katama āyuṣmanta ucyate dharmaḥ? 16. tat kiṃ manyadhve? yathā sarvaprāṇakānām anyonyavirodhena maraṇaṃ. [SaSū(C) 241] 1. evam eva bālapṛthagjanā satvā anyonyavirodham āpadyante: 2. te jātyā na bibhyanti, vyādhibhyo na bibhyanti, maraṇān na bibhyanti. 3. yathā tau dvau prāṇakau yudhyataḥ, evam eva bālapṛthagjanāḥ parasparaṃ yudhyante. 4. atha maraṇakālasamaye ucyate sādhupuruṣaiḥ; 5. kiṃ tvaṃ bho puruṣa viśvāsam āpadyase? kiṃ tvayā manuṣyaloke na kiṃcid ādīnavaṃ dṛṣṭaṃ? na jātyā ādīnavo dṛṣṭaḥ, na jarāyā, na vyādher ādīnavo dṛṣṭaḥ, na maraṇād ādīnavo dṛṣṭaḥ? 6. āha: dṛṣṭo me āyuṣmanto jātyā ādīnavo, jarāyā, vyādher ādīnavo dṛṣṭaḥ, sarvapaścān maraṇād ādīnavo dṛṣṭaḥ. 7. āha: kathaṃ na kṛtāni yat karaṇīyāni kuśalamūlāni? 8. tat kathaṃ tvayā bhoḥ puruṣa na kṛtam ubhayor lokayor hitasaṃvartakāni dharmaskandhakuśalamūlāni? 9. dvitīyaṃ mārṣāḥ pṛcchāmi: kathaṃ tvayā na kṛtaḥ kuśalamūlasaṃbhāraḥ yena tvaṃ parimuktaḥ syā jātyā maraṇāt? 10. tat kathaṃ te na kṛtaṃ yoniśomanasikārapratyavekṣaṇam? 11. kiṃ tvayā bhoḥ puruṣa śrutaṃ pṛthivyāṃ gaṇḍyākoṭanaśabdaṃ? 12. na ca dṛṣṭā jāṃbudvīpakā manuṣyā dānāni dadantaḥ, puṇyāni ca kurvantaḥ upavāsam upavasantaḥ, tathāgatakṣetre kuśalamūlabījāny avaropayantaḥ? 13. gandhaṃ vā, mālyaṃ vā, dīpaṃ va, na tvayā dṛṣṭaṃ khādanīyabhojanīyaṃ vā dīyamānam? 14. na ca te dṛṣṭās tathāgatasya catasraḥ parṣadaḥ santarpyamānāḥ? 15. bhikṣur vā, bhikṣuṇī vā, upāsako vā, upāsikā vā, imāś catasraḥ parṣadaḥ śāsane 'bhinivustāḥ, evaṃ tasya hitāni vadanty, ālapanti ca. 16. na hi devakṛtaṃ kiṃcit, asādhu tvayā bhoḥ puruṣa kṛtam imaṃ jaṃbudvīpam āgatya. [SaSū(C) 242] 1. tasya mṛtasya dharmarājā, tasmin kāle taṃ puruṣam anuśāsan, tā gāthā bhāṣate: (1) dṛṣṭvā tathāgatotpādaṃ śrutvā gaṇḍīparāhatām / śrutvā dharman deśayamānaṃ śantaṃ nirvāṇagāminaṃ // (2) kasmāt te na kṛtaṃ puṇyaṃ paralokasukhāvaham / bhokṣyase narake duḥkham aniṣṭakarmaṇaḥ phalam // [SaSū(C) 243] 1. atha sa puruṣas taṃ dharmarājānaṃ gāthābhir pratyabhāṣata: (1) bālabuddhir aham āsaṃ pāpamitravaśānugaḥ / kṛtaṃ me pāpakaṃ karma kāmabhrāntena cetasā // (2) kāmaś ca me citas tasya āgataṃ dāruṇaṃ phalam / kṛtā me prāṇināṃ hiṃsā sāṃghikaṃ ca vināśitaṃ // (3) kṛtaṃ me stūpabhedaṃ ca praduṣṭena ca cetasā / dauṣṭhulyaṃ bhāṣitaṃ vākyaṃ mātā me paritāpitā // (4) aparādhaṃ vijānāmi svaśarīreṇa yat kṛtaṃ / raurave narake paśyāmy upapattiṃ sudāruṇe // (5) saṃghāte vedanāṃ vetsye tathaiva ca pratāpane / mahāvīcau ca kaṭukām anubhaviṣyāmi vedanāṃ // (6) mahāpadme ca narake krandayiṣyāmi suduḥkhitaḥ / vārā śataṃ kālasūtre utpatsyāmi mahābhaye // (7) hatāś ca nārakā satvāḥ punaḥ paśyanti te bhayam / yojanānāṃ śataṃ bhūyaḥ prapadyanti mahābhayam // (8) dvāran te na labhiṣyanti punaḥ kuṃbhe prapāpitāḥ / kṣūraṃ tu nāma narakaṃ sahasraṃ kṣūrasaṃbhavam // (9) śatam sahasraṃ koṭīnāṃ kṣūrāṇāṃ jāyate 'grataḥ / tais tasya bhidyate gātraṃ karmabhi duṣkṛtaiḥ svakaiḥ // (10) vātakṣobhā mahāghorā sarvaṃ chindanti tāṃ tanum / anubhāvyā mayā duḥkhā īdṛśā narake dhruvam // (11) drakṣyante sarvasatvā me kāyaṃ duḥkhaprapīḍitaṃ / arthā parakyā ādattā mayā veśmasya kāraṇāt // (12) putrā duhitaro mahyaṃ bhrātā ca bhaginī tathā / mātā pitā caiva mama mitrajñātigaṇo 'pi ca // (13) dāsakarmakarāś caiva gāvo bhṛtyaḥ paśuṃ tathā / bhrānto 'smy ahaṃ kukāryeṣu rupyasauvarṇabhājanaiḥ // (14) vastrais tathā susūkṣmaiś ca bhrāntaḥ kārāpane gṛhe / suvicitraṃ gṛhaṃ kṛtvā naranārīsamākulaṃ // (15) vīṇās tūryāḥ parāhatya rataṃ me durdamaṃ manaḥ / gātraṃ gandhodakair liptaṃ kṛtajño 'dyāpi naiva saḥ // (16) acetanaśarīras tvaṃ bhrānto 'smi tava kāraṇāt / na vidyate mama trātā kaścit satvaḥ punar bhavet // (17) vātakṣobhe mahāghore śarīraparitāpane / bhuktā rasā svāduvanto jihvayā vividhās tathā // (18) śīrṣe mālāś ca bahavo baddhā śvitrāḥ suśobhanāḥ / rūpeṇa bhrāmitaś cakṣuś cakṣutrāṇaṃ na vidyate // (19) pāpānāṃ cakṣuṣī hetur mayā dṛṣṭvā tu yat kṛtam / śrotrau hetuś ca me bhūyaḥ bāhū vajraparāhatau // (20) hastebhyaḥ kaṭakā baddhā aṅgulīyebhi yaṃtrikā / grīvāyāṃ muktihārāṇi pādau cāpi svalaṃkṛtau // (21) jālāni kṛtvā tatraiva sauvaraṇaṃ saṃsthitaṃ tataḥ / gātrai ca vividhā ratnā sauvarṇakaṭakās tathā // (22) udārai ramito bhogair manasaṃbṛhaṇair api / sparśaṃ ca sukumāraṃ me tṛṣṇagrastena sevitaṃ // (23) nānāstaraṇaśayyābhiḥ kāyaḥ krīḍāpito mayā / snāto gandhodakair viśadair gandhaiś cāpi pralepitaḥ // (24) karpūracandanair divyair dhūpanaiś cāpi dhūpitaḥ / kastūrikāsamāyukto vāso varṇakaraḥ kṛtaḥ // (25) gandhavārṣikatailena sumanācaṃpakādibhiḥ / mrakṣitaḥ pāṇḍuraṃ vastraṃ prāvṛtaṃ sūkṣmakāśikam // (26) avatīrya hastipṛṣṭhād aśvapṛṣṭhe 'bhiruhya ca / rājāham iti manyāmi jano me dhāvate grataḥ // (27) antaḥpuraṃ vijānāmi gīte nṛtye suśīkṣitaḥ / nirāparādhā mṛgayā hatāḥ kāṇḍaiś ca me mṛgāḥ // (28) īdṛśaṃ me kṛtaṃ pāpaṃ paralokam ajānatā / paramāṃsā mayā bhuktās tato duḥkham idaṃ mama // (29) maraṇaṃ me na vijñātam āgamiṣyati dāruṇaṃ / bālabuddhir aham āsaṃ śarīraṃ poṣitaṃ mayā // (30) āgataṃ maraṇaṃ me 'dya kaścit trātā na vidyate / yūyaṃ hi jñātayaḥ sarve mukhaṃ me kiṃ nirīkṣatha // (31) kasmād vastraṃ pāṭayadhvaṃ pralāpaiś cāpi kiṃkṛte / keśān kasmād vikiratha raktaṃ kiṃ vā kariṣyati // (32) pāṃsuṃ ca śīrṣe kṣipatha urastāḍaṃ karotha kim / jīvaṃ nāhaṃ vāritavyaḥ pāpāt kiṃ ruditena vaḥ // (33) śarīraṃ me vṛkabhojyaṃ kukkurāṇāṃ ca vāyasām / bhaviṣyate pakṣiṇāṃ ca vṛthāpuṣṭo mayā tanuḥ // (34) maraṇoragasaṃspṛṣṭo jāyate 'pi sudāruṇaḥ / tathopayojyaṃ bhaiṣajyaṃ yathāsmān mucyate bhayāt // (35) yan me vaidyāḥ pradāsyanti bhaiṣajyaṃ na tad iṣyate / sāṃprataṃ dharmabhaiṣajyaṃ kleśoragavimocakam // (36) mṛyato mama dātavyaṃ māmemaṃ saṃprayacchatha / puṣyamāṇaśarīro 'yam avaśyaṃ nāśam eṣyati // (37) pāpaskandhaṃ kim ākṣipya yat paścā duḥkhadāyakam / poṣito me pṛyaṃ kāyaḥ kṛtaghnatvaṃ kariṣyati // (38) putrā duhitaraṃ kiṃ me cakṣuṣā sannirīkṣatha / trāyadhvam asmād rogān me rudadhvaṃ kin nirarthakam // (39) yūyaṃ hi putra duhitaḥ kṛtaghnā mama sāmpratam / yuṣmākaṃ poṣaṇārthāya parakīyaṃ mayā hṛtaṃ // (40) sāṃprataṃ maraṇaṃ prāptaṃ nirāśaṃ māṃ karotha kim / jātidurgatisaṃtrasto maraṇena ca pīḍitaḥ // (41) vedanā saṃjñā saṃskārāḥ sparśaṃ paramavedanāḥ / tṛṣṇāyā bhrāmyate bālaḥ prāpnoti kaṭukaṃ phalaṃ // (42) śokabandhanaṃ mahyaṃ tu jātasya viṣame kule / alpapuṇyaṃ tu māṃ jñātvā śociṣyanty apare janāḥ // (43) dānaśīlaparibhraṣṭo dharmāc cāpi parāṅmukhaḥ / punarbhavaṃ na jānīte kleśoragaviṣārditaḥ // (44) bhrāmyate 'vidyayā bālo yatra mokṣaṃ na vidyate / mokṣārthaṃ na vijānāti bhrāntaḥ pāpaṃ karoti ca // (45) kleśaiś ca bhrāmyate bālo nityaṃ vyākṣiptamānasaḥ / dahyate hy agninā dīptaḥ kāyo vividhabandhanaḥ // (46) vibhrānto bhramate kāyo yatra saukhyaṃ na vidyate / tac ca saukhyaṃ na jānāti yad abhyantasukhāvaham // (47) buddhānāṃ sukhadaṃ kṣetraṃ dharmacakraṃ mahāgadam / śīlaṃ ca satyaṃ śīlanāṃ brahmaghoṣās tathāgatā // [SaSū(C) 244] 1. atha khalu bhagavān bhaiṣajyasenaṃ bodhisatvaṃ mahāsatvam āmantreyad avocat: evaṃ ca bhaiṣajyasena satvā maraṇakāle paridevanti; na na hi teṣāṃ kaścit trātā bhaviṣyaty anyatra sukṛtānāṃ karmāṇāṃ phalavipākaṃ. gāthāś cemā bhāṣate: (1) kṛtvā tu pāpakaṃ karma narakeṣu patanti hi / bhuṃjante cīmaraṃ taptaṃ pīvante lohapānakam // (2) kāyebhyo varṣate 'ṅgāraṃ dagdhāḥ krandanti dāruṇam / dahyaty eṣāṃ tac charīraṃ narakesmin mahābhaye // (3) na vijānanti saukhyāni dharmaṃ ca na vijānate / bālo bhramaty adharmeṇa saukhyaṃ nāpnoti kiṃcana // (4) śraddhāśīlena saṃpannaḥ prajñāyukto mahātapāḥ / mitraṃ bhajati kalyāṇaṃ śīghraṃ bhoti tathāgataḥ // (5) vīryam ārabhate śreyaṃ buddhalokopapattaye / deśetha kuśalaṃ dharmaṃ sarvasatvaparigrahaṃ // (6) maitraṃ cittaṃ samāpanno brahmacaryaparāyaṇaḥ / śrutvaivaṃ bhaiṣajyasena pratipattiparo bhavet // (7) vimuktidarśanaṃ buddhaṃ ghuṣṭaśabdaṃ vināyakaṃ / lokasya mātāpitaraṃ bodhicittaṃ tad ucyate // (8) kalyāṇamitrāṃ paramaṃ suduṣkaraṃ yo deśayet / dharmaṃ loke śṛṇvanti ye gauravād buddhaśāsanaṃ / te bhonti buddhāḥ sugatā narottamāḥ // (9) lokanāthā bhavanty ete sarvasatvapramocakāḥ / śāntebhyo buddhakṣetrebhyo ye bhavanti sagauravāḥ // [SaSū(C) 245] 1. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: kimidaṃ bhagavan? pṛthivī kaṃpati saṃprakaṃpati! 2. evam ukte bhagavān bhaiṣajyasenaṃ bodhisatvaṃ mahāsatvam etad avocat: vyavalokaya bhaiṣajyasena! kiṃ paśyasi? 3. vyavalokitaṃ bhaiṣajyasenena bodhisatvena mahāsatvena. 4. atha tāvad eva caturbhyo digbhyaḥ paśyati: pṛthivī vivaraṃ dadāti. pṛthivyāṃ vivṛtāyāṃ, paśyati: 5. pṛthivīvivarebhyo viṃśati koṭyo manuṣyāṇāṃ jāyante; 6. adhastāddiśi viṃśati koṭyo manuṣyāṇāṃ jāyante; 7. ūrdhvāyāṃ diśāyāṃ paṃcaviṃśati koṭyo manuṣyānāṃ jāyante. [SaSū(C) 246] atha te daharāḥ satvā vyavalokya bhagavantam etad avocan: katame bhagavann iha jātāḥ? 2. bhagavān āha: paśyatha yūyam? ime janakāyāḥ! 3. ta āhuḥ: paśyāmo bhagavan. 3. bhagavān āha: ime janakāyā yuṣmākaṃ sakhāyā jātāḥ. 5. ta āhuḥ: eteṣām api bhagavan satvānāṃ maraṇaṃ bhaviṣyatīti? 6. bhagavān āha: evam etan mārṣāḥ, sarvasatvānām api maraṇaṃ bhaviṣyati. [SaSū(C) 247] 1. atha te pūrvimakā satvā daharāḥ, ye prathamam utpannās, te, yena bhagavāṃs tenāṃjaliṃ praṇamayya, bhagavantam etad avocan: 2. notsahāmo vayaṃ punar bhagavaṃ jātiṃ, maraṇaṃ ca draṣṭum! 3. bhagavān āha: tat kiṃ yūyam utsahatha vīryabalālabdham? 4. ta āhuḥ: tathāgataṃ saṃmukhaṃ paśyema! 5. tasya ca sakāśād dharmaśravaṇaṃ mṛṣṭaṃ manāpaṃ śṛṇuyāma! 6. tathāgataśrāvakasaṃghaṃ ca niṣaṇṇaṃ paśyema! 7. bodhisatvān mahardhikān mahānubhāvān paśyema! 8. īdṛśaṃ ca bhagavan notsahāmo: jātiṃ maraṇaṃ ca draṣṭum. [SaSū(C) 248] 1. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatva, ṛddhibalenotthāyāsanāt, sārdhaṃ taiḥ paṃcabhir bodhisatvaśataiḥ, te sarve ṛddhyā utthāya, upary antarīkṣe caṃkramanti. 2. paryaṃkañ ca baddhvā dhyāyanti. 3. teṣāṃ sarvakāyebhyaḥ siṃhā niṣkrāmanti, 4. vyāghrā niṣkrāmanti, 5. vyāḍā niṣkrāmanti, 6. hastino niṣkrāmanti. 7. mahāṛddhivikurvitāni darśayanti. 8. parvateṣu ca paryaṃkaṃ baddhvā niṣīdanti. 9. viṃśatir yojanasahasrāṇy ūrdhvam āruhanti. 10. daśa koṭīsahasrāṇi candramasūryāṇimavataranti. [SaSū(C) 249] atha khalu te daharāḥ satvā bhagavantam etad avocan: ko bhagavan hetuḥ kaḥ pratyayo mahāraśmyavabhāsasya, mahatāṃ ca ṛddhivikurvitānāṃ loke prādurbhūtānām? 2.bhagavān āha: paśyatha kulaputrā etau candrasūryau prādurbhūtau? 3. ta āhuḥ: paśyāmo bhadanta bhagavan, paśyāmo bhadanta sugata. 4. bhagavān āha: eṣa bodhisatvaiḥ svakāyād raśmyavabhāsa ṛddhiprātihāryaṃ ca darśitaṃ; 5. sandarśayitvā satvānān dharman deśayanti, bahujanahitāya, bahujanasukhāya, lokānukampāyair mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca, manuṣyāṇāṃ ca. 6. ihaiva te mānuṣyake kāye vīryabalam upadarśayitvā īdṛśam ṛddhibalam upadarśayanti. 7. āha: deśayatu bhagavān raśmyavabhāsaprādurbhāvāya dharmam. [SaSū(C) 250] 1. evam ukte bhagavān bhaiṣajyasenaṃ bodhisatvaṃ mahāsatvam etad avocat: paśyasi tvaṃ bhaiṣajyasena? trisāhasramahāsāhasro lokadhātuḥ ṣaḍvikāraṃ prakaṃpitaḥ! 2. āha: paśyāmi bhagavaṃ paśyāmi sugata. tasya mama bhagavann evaṃ bhavaty; ahaṃ tathāgatam etam arthaṃ paripṛccheyaṃ. 3. bhagavān āha: pṛccha tvaṃ bhaiṣajyasena yad yad evākāṃkṣasy; ahaṃ te tasya tasyaiva praśnasya vyākaraṇena cittam ārādhayiṣyāmi, nirdekṣyāmi, vibhajiṣyāmi. 4. bhaiṣajyasena, yad atītānāgatapratyutpanneṣv adhvasu, tat sarvaṃ darśayiṣyāmi. 5. āha: deśayatu me bhagavān kaukṛtyavinodanārthaṃ. 6. ihāhaṃ bhagavan paśyāmi tathāgataṃ caturaśītibhir devaputrasahasraiḥ parivṛtaṃ, 7. caturaśītibhiḥ koṭīsahasrair bodhisatvaiḥ parivṛtaṃ, 8. dvādaśabhiḥ koṭīsahasrair nāgarājñāṃ parivṛtaṃ, 9. aṣṭādaśabhiḥ koṭīsahasrair bhūtānāṃ parivṛtaṃ, 10. paṃcaviṃśatibhiḥ koṭīsahasraiḥ pretapiśācaiḥ parivṛtaṃ. [SaSū(C) 251] 1. bhagavān āha: nūnam ete bhaiṣajyasena satvāḥ, ya iha parṣadi mamāntike sannipatitā sanniṣaṇṇā dharmaśravaṇāya, ta ete bhaiṣajyasenādyaiva saṃsāraṃ paścānmukhaṃ kariṣyanti; 2. adyaiva daśabhūmipratilābhino bhaviṣyanti; 3. daśabhūmipratiṣṭhitā nirvāṇadhātum anuprāpsyanti; 4. sarvasatvahitaiṣiṇaḥ, jarāmaraṇaparimokṣaṇārthāya kṛtadharmāḥ, sukhāvahāḥ, kleśapāśaṃ nirjitvā, prāpsyante buddhaśāsanqaṃ. 5. āha: kim ete bhagavan satvā, bahūni satvasthānāni nānāvicitraiḥ karmabhir utpannāni? te bhagavantaṃ parivāryāvasthitāni. 6. bhagavān āha: śṛṇu bhaiṣajyasena, āha ca: (1) mūḍhāḥ satvā na jānanti kuto mokṣo bhaviṣyati / bahavo navakāḥ satvāḥ adya prāpsyanti dhāraṇim // (2) jñāsyante te sarvadharmān prāptaye daśabhūmināṃ / bhūmayo daśa prāpsyanti buddhakṛtyaṃ kariṣyataḥ // (3) vartiṣyanti dharmacakraṃ dharmavarṣaṃ pravarṣiṣūḥ / ramaṇīyaṃ śāsanaṃ mahyaṃ yena satvāḥ samāgatāḥ // (4) devanāgāś ca pretāś ca asurāś ca sudāruṇāḥ / daśabhūmipratiṣṭhante dharmaśabdaparāhatāḥ // (5) dharmabheryāudāharaṃ dharmaśaṃkhaprapūraṇaṃ / adyaiṣāṃ navasatvānāṃ vīryasthāmo bhaviṣyati // (6) dharmaṃ prāpsyanti adyeme yathā prāptaṃ tathāgataiḥ // [SaSū(C) 252] 1. atha paṃcamātrāṇi sahasrāṇi daharāṇāṃ satvānām utthāyāsanebhyo, yena bhagavāṃs tenāṃjaliṃ praṇamya, bhagavantam etad avocan: (1) gurubhāro bhagavan kāyo dāruṇaś ca mahābhayaḥ / saṃsāre yena badhyāmaḥ paryantam avijānakāḥ // (2) mārgan tu na vijānāmo mārgam eva na dṛśyate / andhabhūtā vayaṃ nātha asmākaṃ kuru saṃgrahaṃ // (3) adhyeṣāma vayaṃ vīra dharman deśaya nāyaka / alpaprajñā vayaṃ jātā anabhijñāḥ sukhasya hi // (4) dharman deśaya asmākaṃ duḥkhān mocaya dāruṇāt / yatra yatropapadyema syād asmād buddhadarśanam // [SaSū(C) 253] 1. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo, yena te daharā satvās tenopasaṃkrānta, upasaṃkramya, etad avocat: (1) bhūṃjadhvaṃ bhojanaṃ yūyaṃ pivadhvaṃ rasam adbhutam / paścād viśāradā bhūtvā dharmaṃ śroṣyatha nirbhayaṃ // 2. ta āhuḥ: (2) bhadanta sthavira kas tvaṃ na jānīmo vayaṃ tava / prāsādikaṃ tvāṃ paśyāmaḥ śāntarūpaṃ mahāyaśaḥ // (3) muktaṃ narakatiryakṣu pretalokān mahābhayāt / śāntā te sarvapāpāni yathā jagati śobhase // (4) paśyāma haste karakaṃ saptaratnasamanvitam / sūtraṃ ratnāmayaṃ kāye tejarāśau viveṣṭitaṃ // (5) prativoḍhuṃ na śaktā smaḥ śāntavākyasya te vacaḥ / bhaktena kāryaṃ nāsmākaṃ pānena svādunā na ca // (6) bhaktād uccāra saṃbhavati pānān mūtraṃ tathaiva ca / śoṇitaṃ ca rasād bhavati raktān māṃsaṃ ca saṃbhavet // (7) nāsmākaṃ bhojanaṃ kāryaṃ pānenaiva ca saṃskṛtaṃ / vastrāṇi naiva sūkṣmāṇi paṭṭāpaṭṭakasaṃhitā // (8) kaṭakāś ca na sauvarṇāḥ kāryā muktilatā na ca / aṅgulīyair naiva kāryaṃ sarve te 'nityadharmiṇaḥ // (9) jīvitair arthikāś ca smaḥ na ca gacchema durgatim / arthikā dharmadānena na devānāṃ sukhair api // (10) kalyāṇamitratā kāryā na rājyaṃ cakravartināṃ / cakravartī mariṣyanti tyaktvā dvīpān suśobhanān // (11) na putrāḥ pṛṣṭhato yānti na bhāryā na ca dhītarāḥ / saptaratnā nivartyante nāpi yāsyanti pṛṣṭhataḥ // (12) sannipātya bahujano na ca yāsyanti pṛṣṭhataḥ / purataś ca na dhāvante vaśaṃ bhūyo na vartate // (13) ekajanmikarājāno bhrāmitā nityayā bahu / kṛtvā pāpāni karmāṇi raurave prapatanti te // (14) caturdiśaṃ paryaṭitvā saptaratnair mahardhikaiḥ / yāsyate kva ca sā ṛddhir yadā vatsyati raurave // (15) mṛtā ṛddhiṃ na śaknonti yatra bhūmir na vidyate / sthavira śṛṇuṣva asmākaṃ gaccha yena tathāgataḥ // (16) kāṃkṣāma darśanaṃ tasya mātāpitror yathaiva hi / nāsmākaṃ vidyate mātā na pitā bhrātarau na ca // (17) saiva lokagurur mātā pitā caiva tathāgataḥ / saiva candraś ca sūryaś ca kṣemamārgapradarśakaḥ // (18) mocakaḥ sa hi saṃsārād yena bhūyo na jāyate / sa nāvātārako oghāt kleśaughāc ca mahābhayāt // (19) tena pratāritāḥ satvāḥ na bhūyo vinivartitā / saddharmo deśitas tena agrabodhipradarśakaḥ // (20) nāsmākaṃ bhojanenārtho na rājyaphalakāṃkṣiṇaḥ / na devalokagamanaṃ kāryaṃ narakabhīrubhiḥ // (21) sukhaṃ mānuṣyakaṃ janma dṛśyate yatra sarvavit / alpāyuṣāś ca dṛśyante duṣkṛtaiḥ karmabhiḥ svakaiḥ // (22) rajyante kāmabhogais te vindanti maraṇaṃ na ca / jānanti na ca bhāyante nirodhotpādavāṃcitāḥ // (23) sūkṣmān dharmān na jānanti sūkṣmaṃ kāryaṃ na kurvante / śāntaṃ dhātuṃ na jānanti avidyākrāntacetasaḥ // (24) cyavanto na ca khidyante jāyantaś ca punaḥ punaḥ / dīrgharātraṃ duḥkhahatā nityatā daṇḍatāḍitāḥ // (25) parakīyaṃ hariṣyanti ghātyante bandhane tathā / paṃcabandhanabaddhās te pūrvapāpena coditāḥ // (26) nirāśāś ca mariṣyanti śokaśalyasamarpitā / niruddhyamāne vijñāne karuṇaṃ paridevate // (27) ko nu trātā bhaveyur me sarvān bhogān dadāmy ahaṃ / suvarṇarupyasphaṭikaṃ dāso 'pi ca bhavāmy ahaṃ // (28) sarvaṃ karma kariṣyāmi dāsayogyaṃ ca yad bhavet / na rājyabhogair me kāryaṃ na dhānyena dhanena ca // (29) svaśarīreṇa me kāryaṃ pāpakārī na mucyate / evaṃ hi sthavirāsmākaṃ na kāryaṃ bhojanaṃ bhavet // (30) rājāno 'pi mariṣyanti yair bhuktaṃ mṛṣṭabhojanam / devaputrā mariṣyanti pītvā vai pānam uttamam // (31) nānārasamāyuktaṃ saṃskṛtaṃ pānabhojanam / ānīya purato rājā jihvayā spṛśati bhojana // (32) rasagṛddhā hi rājānaḥ pāpaṃ kurvanty analpakaṃ / rajyanty anityehi rasehi yatra sāraṃ na vidyate // (33) pānaṃ na kāryam asmākaṃ na ca kāryaṃ hi bhojanaṃ / dharmatā īdṛśī kāryā duḥkhān mucyema yad vayam // (34) tṛṣṇābandhananirmuktaṃ tṛṣṇākleśavimokṣanam / sarvabandhananirmuktaṃ taṃ buddhaṃ śaraṇaṃ gatāḥ // (35) vayaṃ hi śaraṇaṃ yāmo lokanāthaṃ maharṣiṇam / vandanāya vayaṃ yāmaḥ satvānāṃ priyadarśanam // (36) nāmaṃ tava na jānīmo nāmam ācakṣva śobhanaṃ / 3. bhaiṣajyaseno bodhisatva āha: (36) yūyaṃ hi śrotum icchadhvaṃ nāmaṃ sarvajanasya ca // (37) vṛtaḥ koṭīśatasahasrair navakaiḥ satvais tathāgataḥ / 4. ta āhuḥ: (37) tava tu śrotum icchāmo nāmaṃ sarvaguṇodbhavaṃ // (38) gaṃbhīraṃ śrūyate nāma yas tvaṃ buddhānā śrāvakaḥ 5. āha: (38) bhaiṣajyaseno nāmnāhaṃ satvānāṃ bhaiṣajyo hy ahaṃ // (39) yuṣmākaṃ deśayaiṣyāmi sarveṣām auṣadhaṃ varaṃ / sarvavyādhipraśamanaṃ sarvavyādhihate jane // (40) rāgo vyādhir mahāvyādhir loke naśyati dāruṇaṃ / moho vyādhir mahāghoro yena bhrāmyanty abuddhayaḥ // (41) vrajanti narakaṃ satvās tiryakpreteṣu vai tathā / dveṣagrastā ime bālās teṣāṃ śāntiḥ kathaṃ bhavet // 6. ta āhuḥ: (42) mucyema sarvaduḥkhātaḥ śrutvā dharmam imaṃ śubhaṃ / muktāś ca sarvaduḥkhebhyo bālabuddhim ajānakāḥ // (43) śroṣyāmahe dharmadānaṃ pāpakarmavivarjitāḥ / sarvapāpaṃ vivarjitvā prahīṇabhayabhairavāḥ // (44) drakṣyāma śīghraṃ saṃbuddhaṃ sarvavyādhipramocakaṃ / vaidyarājaṃ mahāvaidyaṃ duḥkhitānāṃ cikitsakaṃ // (45) gaccha sthavira śīghraṃ tvaṃ vandanāya tathāgataṃ / vandasva cāsmadvacanā brūhi lokavināyakaṃ // (46) praśāmaya imaṃ vyādhiṃ śamayāgniṃ sudāruṇam / kāyo 'yaṃ jvalitaḥ sarvo dahyamāno na śāmyate // (47) duḥkhārditānām asmākaṃ kāryuṇyaṃ kuru suvrata / kāyabhāro mahābhāras tīkṣṇabhāraḥ sudāruṇaḥ // (48) dveṣamohasamākrāntā udvahanti janāḥ sadā / punaḥ punar vahanty ete mokṣadvāram ajānakāḥ // (49) martavyaṃ na vijānante trāso notpadyate 'tha ca / mokṣamārgaṃ ajānānā mokṣamārgam apaśyakāḥ // (50) asmākaṃ maraṇaṃ nāsti kadācid iti susthitāḥ / saṃbhrāntā na vijānanti paśyanto mātaraṃ mṛtām // (51) pitaraṃ na smaranty anye nityaṃ ca vyādhipīḍitāḥ / kleśakarmapraluḍitāḥ kathaṃ bhūṃjāma bhojanaṃ // (52) duḥkhāntaṃ na vijānāmaḥ śramāmo 'tha nirarthakaṃ / asmākam īdṛśā duḥkhā jātyavidyānidānataḥ // (53) mahābhayaṃ gurubhāraṃ saṃjñāsaṃskāravedanā / tṛṣṇāyā bhrāmyate bālo yo dharmaṃ na vijānate // (54) jāto loke hy anarthāya kāyabhāraparivṛtaḥ / snānānulepanaiḥ kāryaṃ śucir vastraṃ suśobhanaṃ // (55) mṛṣṭaṃ ca bhojanaṃ kāryaṃ yac charīre manoramaṃ / paṃcatūryā manojñaṃ ca śrotraṃ yācayate tathā // (56) saptaratnasamutthāne rūpe rajyanti cakṣuṣī / sarvaṃ rasaṃ ca mṛṣṭaṃ ca jihvā yācayate 'pi ca // (57) sparśaṃ ca mṛdukaṃ sūkṣmaṃ kāyaḥ prārthayate sadā / māṃsadvayaṃ śarīreṇa niṣpīḍya ratī jāyate // (58) kāyo hy acetano 'py eṣa ratiṃ kas tatra vindati / pādau me ramatas tatra prāvṛtaṃ carma sundaraṃ // (59) bhavanti maraṇe trāṇaṃ na vastraṃ na vilepanam / bhavec charīraṃ na trāṇaṃ kiṃ punar vastralepanaṃ // (60) puruṣa ucyate kāyam eti śvāsaṃ mahābalaṃ / tīkṣṇaṃ balaṃ pratisaṃkhyā taṃ taccharīre mahāguṇaṃ // (61) krīḍayā bhrāmitaḥ pūrvam aśvahastiparivṛtaḥ / mokṣadharmam ajānāno rato 'haṃ pāpakarmaṇi // (62) krīḍyā kārāpitaṃ pāpaṃ paralokam ajānatā / punaḥ punaś ca jāto 'haṃ punar maraṇam āgataḥ // (63) śokaḥ punaḥ punar dṛṣṭaṃ paridevitabandhanaṃ / mātṝṇāṃ maraṇaṃ dṛṣṭaṃ dṛṣṭāś ca pitaro mṛtā // (64) jñātayo bhaginī caiva putrā bhāryā mṛtāpi ca / śūnyāḥ sarve hi saṃskārāḥ ko hi rajyet sacetanaḥ // (65) viśvāsaṃ hi mayājñātaṃ lobhagrastena cetasā / śāntaṃ dharmaṃ nopalabdhaṃ maraṇaṃ nābhinanditaṃ // (66) tena dānaṃ na dattaṃ me lobhenāvṛtacetasā / kaḥ syā lobhasamo pāpo yo 'dyāpi na nivartate // (67) saṃbhrāntā hi vayaṃ jātāḥ saṃbhrāntaṃ sakalaṃ jagat / saṃbhrāntāḥ śabdaṃ śṛṇumo asaddharmaparigrahaṃ // (68) mokṣaṃ dhyānāś ca margāmaḥ śarīraṃ nodvahāmahe / buddhā bhavema lokārthe śāstāro guravo jage // (69) buddho mātāpitā loke buddho mārgapradarśakaḥ / pravarṣate dharmavarṣaṃ jaṃbudvīpe samantataḥ // (70) mūḍhā satvā na jānanti dharmāṇāṃ saṃgrahaṃ kathaṃ / bodhau cittaṃ nāmayitvā labhyate dharmasaṃgrahaḥ // (71) śūnyatāḥ sarvasaṃkārāḥ śūnyā bhogā dhanaṃ tathā / paśyāma śūnyam ātmānaṃ dṛṣṭvā jātā nirāśatā // (72) sthavira bhaiṣajyasenamasmākaṃ vacanaṃ śṛṇu / dūraṃ ca te visarjemo bodhisatvāna kāraṇāt // (73) bodhisatvā na khidyante vīryavanto mahātapāḥ / smṛtvā saṃsāradoṣāṇi kurvante guṇasaṃgrahaṃ // (74) gacchasva yena śāstāsau pṛccha cāsmāka kāranāt / pratibuddhā sukhaṃ śāstā mā kiṃcit khidyate jinaḥ // (75) parājitas tvayā māraḥ sabalaś ca savāhanaḥ / śīghram ujvālitaṃ dharmaṃ sarvasatvasukhāvahaṃ // (76) na cāsmābhiḥ śruto dharmo yena buddhā bhavemahe / gacchasva śīghraṃ sthavira asmākaṃ hitakāraṇāt // (77) nottarāmo vayaṃ yāvan na paśyāmas tathāgataṃ / dvātṛṃśalakṣaṇadharaṃ sthitā sarve sagauravāḥ // 7. bhaiṣajyaseno bodhisatva āha: (88) ūrdhvaṃ tāvan nirīkṣadhvaṃ kiṃ paśyadhvaṃ hi sāṃprataṃ / (79) avalokayanti te ūrdhvaṃ sthitāḥ paṃca anūnakāḥ / śatās trayaḥ sahasrāṇi kūṭāgārāḥ samantataḥ // (80) saptaratnasamārūḍhā ratnajālasvalaṃkṛtāḥ / padmaṃ praphullaṃ madhye ca divyagandhapramuñcanaṃ // (81) pṛcchanti sthaviraṃ tatra kim etad iha dṛśyate / kūṭāgārā ratnajālāḥ padmakesarasaṃsthitāḥ // 8. bhaiṣajayasena āha: (82) sthānāny etāni yuṣmākaṃ gacchadhvaṃ buddhadarśanaṃ / vandadhvaṃ lokapradyotaṃ yo 'sau lokottaro guruḥ // 9. ta āhuḥ: (83) tatra mārgaṃ na jānīmo na paśyāmas tathāgataṃ / yatra mārgaṃ na jānīmaḥ kutra gacchāma vanditum // 10. bhaiṣajyasena āha: (84) vandanāya ca gantavyaṃ śāstāram amṛtaprabhaṃ / anantam ākāśam iva parāmārṣṭuṃ na śakyate // (85) sthāne tiṣṭhaty asau śāstā yathā tiṣṭhanti meravaḥ / sumeror upamā syāt tu gādhaṃ caiva mahodadheḥ // (86) trsāhasrāc ca rajaso na jñānād buddhasaṃbhavāt / vandito lokapradyoto bodhisatvair daśaddiśaḥ // 11. ta āhuḥ: (87) vilokaya lokanātha pūrayāsmakam āśayaṃ / cittena vandito 'smābhiḥ śāstā labdhās tataḥ phalaṃ // 12. bhaiṣajyaseno bodhisatva āha: (88) na gandhai rajyate śāstā na mālyair na / vilepanaiḥ hetuṃ gṛhṇāti satvānāṃ yena mucyanti saṃskṛtāt // (89) saṃgrāmaṃ na kurute tasya māraḥ paramadāruṇaṃ / damito hi mano yena buddhaṃ ca śaraṇaṃ gataḥ // (90) mṛtyor na yāsyati vaśaṃ kṣipraṃ prāpsyati dhāraṇīḥ / cittaprasādaṃ kṛtvāsau śāstāraṃ paśyate tataḥ // [SaSū(C) 254] 1. atha khalu kalaviṅkarutasvaramanojñaghoṣas tathāgataḥ smitaṃ prāduścakāra. 2. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatva utthāyāsanād, yena bhagavāṃs tenāṃjaliṃ praṇamya, bhagavantam etad avocat: ko bhagavan hetuḥ kaḥ pratyayaḥ smitasya prāduṣkaraṇāya yad bhagavato mukhadvārāc caturaśītiraśmisahasrāṇi niścaranti? 3. taiś ca raśmibhiḥ trisāhasramahāsāhasrī lokadhātur avabhāsena sphuṭābhūt, 4. sarve ca dvātṛṃśan mahānirayā sphuṭā abhūvan, 5. dvātṛṃśatiś ca devabhavanāny avabhāsitāni, 6. tāś ca raśmayo nānāvarṇāḥ tadyathā nīlapītalohitāvadātamaṃjiṣṭhāsphaṭikarajatavarṇāḥ, 7. etāśca raśmayo bhagavato mukhadvārān niścarya, trisāhasramahāsāhasryāṃ lokadhātau sarvamukhopadhānaṃ kṛtvā, punar eva pratyudāvṛtya, bhagavantaṃ saptakṛt pradakṣiṇīkṛtya, bhagavato mūrdhany antaradhīyanta. [SaSū(C) 255] 1. atha khalu bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: pṛccheyam ahaṃ bhagavantaṃ tathāgatam arhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ kañcid eva pradeśaṃ, sacen me bhagavān avakāśaṃ kuryāt pṛṣṭapraśnavyākaraṇāya. 2. evam ukte bhagavāṃ bhaiṣajyasenaṃ bodhisatvaṃ mahāsatvam etad avocat: pṛccha tvaṃ bhaiṣajyasena yad yad evākāṃkṣasy; ahaṃ te tasya tasyaiva praśnasya vyākaraṇena cittam āradhayiṣyāmi. [SaSū(C) 256] 1. evam ukte bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: tṛṃśat koṭīsahasrāṇi bhagavan navakānāṃ satvānāṃ prādurbhūtāni. 2. te tathāgatasya sūkṣmān dharmadeśanām avagāhanti. 3. sūkṣmaṃ (dharmaṃ) bhagavan vṛddhāḥ satvā paribhāṣanti, parivadanti, paripīḍayanti. 4. na yūyaṃ vṛddhāḥ satvā dharmaṃ jānītha, nityaṃ yūyam adharme cākuśale ca rajyatha. 5. tad bhagavan mṛṣṭāṃ manāpāṃ vācaṃ bhāṣante. tat kena kāraṇena bhagavan vāvaṃ bhāṣante? 6. bhagavān āha: na vijānāsi bhaiṣajyasena kena kāraṇenaite satvā evaṃ vācaṃ bhāṣante? 7. tathāgatasyaibhir mṛdukaṃ sukumāraṃ bhāṣitaṃ dharmaṃ śrutvā tenaite bhaiṣajyasena sarvadharmāṇāṃ artham avabhotsyante, 8. sarvaguṇasamanvāgatāś ca bhaviṣyanti, 9. sarve ca dhāraṇīm avagāhiṣyanti. 10. adyadagreṇa daśabhūmipratiṣṭhitā bhaviṣyanti, 11. adya mahādharmadundubhiśabdaṃ prakariṣyanti, 12. adya mahādharmaprakārasamanvāgatā bhaviṣyanti. 13. paśyasi tvaṃ bhaiṣajyasena imāni kūṭāgārāṇi? 14. bhaiṣajyasena āha: paśyāmi bhagavan, paśyāmi sugata. 15. bhagavān āha: adyeme bhaiṣajyasena daharāḥ satvāḥ, eṣu kūṭāgāreṣv abhiruhya, dharmābhisamayam anuprāpsyanti, 16. adyeme sarvakuśaladharmaparipūriṃ kariṣyanti, 17. adya mahādharmadundubhiṃ parāhaniṣyanti, 18. anekeṣāṃ ca devanikāyānām adya dharmābhisamayo bhaviṣyati, 19. bahūnāñ ca nairayikānāṃ satvānāṃ vinipātasaṃprasthitānāṃ, tathāgatajñānanirdeśaṃ śrutvā, sarvasaṃsāraparāṅmukhaparājayo bhaviṣyati. [SaSū(C) 257] 1. tasyām ca velāyāṃ vṛddhasatvair navānavatibhiḥ koṭīśasraiḥ srotaāpattiphalaṃ prāptaṃ. 2. te ca sarvadharmasamanvāgatā bhaviṣyanti, 3. sarve te bhaiṣajyasena sarvaduḥkhaparivarjitā bhaviṣyanti, 4. sarve te bhaiṣajyasena sarvatathāgatadarśanaṃ niṣpādayiṣyanti, 5. sarve te bhaiṣajyasena mahādharmasamanvāgatā bhaviṣyanti. 6. avalokaya bhaiṣajyasena caturdiśaṃ! [SaSū(C) 258] 1. avalokayati bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvaḥ samantāc caturdiśaṃ: 2. pūrvasyān diśi paṃcāśatkoṭīgaṃgānadībālikāsamā bodhisatvā āgacchanti; 3. dakṣiṇasyān diśi ṣaṣṭikoṭīgaṃgānadībālikāsamā bodhisatvā āgacchanti; 4. paścimasyāṃ diśi saptatikoṭīgaṃgānadībālikāsamā bodhisatvā āgacchanti; 5. uttarasyān diśy aśītikoṭīgaṃgānadībālikāsamā bodhisatvā āgacchanti; 6. adhastāddiśi navatikoṭīsahasragaṃgānadībālikāsamā bodhisatvā āgacchanti; 7. ūrdhvāyāṃ diśi koṭīśatasahasragaṃgānadībālikāsamā bodhisatvā āgacchanti; 8. te cāgatāgatā bodhisatvā mahāsatvā, mahābhagavataḥ pādau śiraśābhivandya, ekānte tasthuḥ. [SaSū(C) 259] 1. ekāntasthitānāṃ daśadigbhya āgatānāṃ bodhisatvānāṃ mahāsatvānām, atha bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: 2. kim etad bhagavan khagāntarīkṣe kṛṣṇarūpaṃ lohitarūpaṃ ca paśyāmi? 3. bhagavān āha: kimidaṃ bhaiṣajyasena? na saṃjānāsi yad etad antarīkṣe kṛṣṇarūpaṃ lohitarūpaṃ ca paśyasi? 4. āha: na jānāmi bhagavan, na jānāmi sugata. 5. bhagavān āha: eṣa tathāgata eva jānāti: māro 'yaṃ bhaiṣajyasena vicakṣuskaraṇāyehopasaṃkrāntaḥ. 6. icchasi bhaiṣajyasenaitān bodhisatvān mahāsatvān draṣṭuṃ ya ete khagāntarīkṣe vyavasthitāḥ? 7. āha: icchāmi bhagavann, icchāmi sugata. [SaSū(C) 260] 1. atha bhagavāṃs, tān bodhisatvān darśayitvā, bhaiṣajyasenaṃ bodhisatvaṃ mahāsatvam āmantrayati sma: 2. īdṛśā bhaiṣajyasena gaṃgānadībālikāsamā bodhisatvā āgatāḥ. 3. āha: ko bhagavan hetuḥ kaḥ pratyayo yad ete bodhisatvā etāvanta ihāgatāḥ? 4. bhagavān āha: daharāṇāṃ satvānāṃ pratyayena bhaiṣajyasena saṃprātaṃ sarvasatvā dharmadhyānasamanvāgatā bhaviṣyanti. 5. paśyasi tvaṃ bhaiṣajyasena? bodhisatvā nānāṛddhibalā āgatā. 6. avalokitā mayā koṭīśatagaṃgānadībālikāsamā lokadhātavas; tatra mayā koṭīnayutaśatasahasragaṃgānadībālikāsamā bodhisatvā mahāsatvā dṛṣṭāḥ. 7. svakasvakena ṛddhibalena tiṣṭhanti, nānārūpā, nānāvarṇā, nānābalasaṃsthānās tiṣṭhanti. 8. āryadharmavihāreṣu te bodhisatvās tiṣṭhanti. dharmavihāreṣu te bodhisatvaparivārās tiṣṭhanti. [SaSū(C) 260] 1. idam avocad bhagavān āttamanāḥ. 2. sarvaśuro bodhisatvo mahāsatvaḥ, bhaiṣajyaseno bodhisatvo mahāsatvaḥ, sarve ca navapurāṇakā bodhisatvā mahāsatvāḥ, sā ca sarvāvatī parṣat, sadevamanuṣāsuragandharvaś ca loko bhagavato bhāṣitam abhyanandat. 3. 3. saṃghāṭaṃ nāma mahāyānasūtraṃ samāptam. Colophon D: // 0 // āryasaṃghāṭaṃ nāma dharmmaparyāyaṃ samāptam //0//