Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)samghscu.htmNguyên tác: Sanskrit

Kinh Samghatasutra (alternative version) (Samghatasutra (alternative version))

Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 1 / 3 (50.000 ký tự/trang)
[SaSū(C) 0] svastiḥ! namaḥ sarvabuddhabodhisatvebhyaḥ!
[SaSū(C) 1] evaṃ mayā śrutam: ekasmin samaye bhagavān rājagṛhe viharati sma / gṛddhrakūṭe parvate mahatā bhikṣusaṃghena;
[SaSū(C) 2] 1. sārdhaṃ dvāviṃśatibhir bhikṣusahasraiḥ. 2. tadyathā āyuṣmatā cājñātakauṇḍinyena, 3. āyuṣmatā ca mahāmaudgalyāyena, 4. āyuṣmatā ca śāradvatīputreṇa, 5. āyuṣmatā ca mahākāśyapena, 6. āyuṣmatā ca rāhulena, 7. āyuṣmatā ca bakkulena, 8. āyuṣmatā ca bhadravāsena, 9. āyuṣmatā ca bhadraśriyā, 10. āyuṣmatā ca nandaśriyā, 11. āyuṣmatā ca jāṅgulena, 12. āyuṣmatā ca subhūtinā, 13. āyuṣmatā ca revatena, 14. āyuṣmatā ca nandasenena, 15. āyuṣmatā cānandena; 16. evaṃpramukhair dvāviṃśatibhir bhikṣusahasraiḥ.
[SaSū(C) 3] dvāṣaṣṭibhiś ca bodhisatvasahasraiḥ, 2. tadyathā maitreyeṇa ca bodhisatvena mahāsatvena, 3. sarvaśūreṇa ca bodhisatvena mahāsatvena, 4. kumāraśriyā ca bodhisatvena mahāsatvena, 5. kumāravāsinā ca bodhisatvena mahāsatvena, 6. kumārabhadreṇa ca bodhisatvena mahāsatvena, 7. anūnena ca bodhisatvena mahāsatvena, 8. maṃjuśriyā ca kumārabhūtena bodhisatvena mahāsatvena, 9. samantabhadreṇa ca bodhisatvena mahāsatvena, 10. sudarśanena ca bodhisatvena mahāsatvena, 11. bhaiṣajyarājena ca bodhisatvena mahāsatvena; 12. evaṃpramukhair dvāṣaṣṭibhir bodhisatvasahasraiḥ
[SaSū(C) 4] 1. dvāṣaṣṭibhiś ca devaputrasahasraiḥ, 2. tadyathā arjunena ca devaputreṇa, 3. bhadreṇa ca devaputreṇa, 4. subhadreṇa ca devaputreṇa, 5. dharmarucinā ca devaputreṇa, 6. candanagarbheṇa ca devaputreṇa, 7. candanavāsinā ca devaputreṇa, 8. candanena ca devaputreṇa; 9. evaṃpramukhair dvāṣaṣṭibhir devaputrasahasraiḥ //
[SaSū(C) 5] 1. aṣṭābhiś ca devakanyāsahasraiḥ, 2. tadyathā mṛdaṃginyā ca devakanyāyā, 3. prāsādavatyā ca devakanyāyā, 4. mahātmasaṃprayuktayā ca devakanyāyā, 5. varṣaśriyāyā ca devakanyāyā, 6. padmaśriyāya ca devakanyāyā, 7. prajāpativāsinyā ca devakanyāyā, 8. balinyā ca devakanyāyā, 9. subāhuyuktayā ca devakanyāyā, 10. evaṃpramukhair aṣṭābhir devakanyāsahasraiḥ;
[SaSū(C) 6] 1. aṣṭābhiś ca nāgarājasahasraiḥ, 2. tadyathā apalālena ca nāgarājñā, 3. elapatreṇa ca nāgarājñā, 4. timiṅgilena ca nāgarājñā, 5. kuṃbhasāreṇa ca nāgarājñā, 6. kuṃbhaśīrṣeṇa ca nāgarājñā, 7. sunandena ca nāgarājñā, 8. suśākhena ca nāgarājñā, 9. gavaśīrṣeṇa ca nāgārājñā; 10. evaṃpramukhair aṣṭābhir nāgarājasahasrais.
[SaSū(C) 7] te sarve yena rājagṛhaṃ mahānagaraṃ yena gṛddhrakūṭaḥ parvato yena ca bhagavāṃ cchākyamunis tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhas tenopasaṃkrāntā upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasābhivandya bhagavantaṃ triṣpradakṣiṇīkṛtya bhagavataḥ puratas tasthire.
[SaSū(C) 8] bhagavāṃś ca tūṣṇībhāvenādhivāsayati sma.
[SaSū(C) 9] atha khalu sarvaśūro bodhisatvo mahāsatvaḥ utthāyāsanād ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya yena bhagavāṃs tenāṃjaliṃ praṇamayya bhagavantam etad avocat:
[SaSū(C) 10] 1. bahvyo bhagavan devakoṭyo 'psarakanyākoṭyo bodhisatvakoṭyaḥ bahvyo bhagavaṃ cchrāvakakoṭyaḥ sannipatitāḥ sanniṣaṇṇā dharmaśravaṇāya. 2. tasmāt tarhi bhagavaṃ pṛccheyam ahaṃ tathāgatam arhantaṃ samyaksaṃbuddhaṃ kaṃcid eva pradeśaṃ, sacen me bhagavān avakāśaṃ kuryāt pṛṣṭapraśnavyākaraṇāya. 3. evam ukte bhagavāṃ sarvaśūrasya bodhisatvasyaitad avocat: nityakṛtyas te sarvaśūrāvakāśaṃ praśnaṃ paripṛcchanāya. pṛccha tvaṃ sarvaśūra yad yad evākāṃkṣasy ahaṃ te tasya tasyaiva pṛṣṭapraśnasya vyākaraṇena cittam ārādhayiṣye. 4. evam ukte sarvaśūro bodhisatvo bhagavantam etad avocat: asti bhagavaṃ saddharmaparyāyo yaṃ śrutvā sarvasatvānāṃ paṃcānantaryāṇi karmāṇi niravaśeṣeṇa kṣayaṃ gacchante, tathānye ca karmāvaraṇāḥ kṣīṇā bhaviṣyanti, kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhyante?
[SaSū(C) 11] evam ukte bhagavān sarvaśūraṃ bodhisatvaṃ mahāsatvam etad avocat: sādhu sādhu sarvaśūra yas tvaṃ tathāgatam etam arthaṃ paripraṣṭavyaṃ manyase. 2. tena hi tvaṃ sarvaśūra śṛṇu sādhu ca suṣṭhu ca manasikuru bhāṣiṣye 'haṃ te.
[SaSū(C) 12] evaṃ bhagavann iti sarvaśūro bodhisatvo mahāsatvo bhagavataḥ pratyaśrauṣīd.
[SaSū(C) 13-14] bhagavān asyaitad avocat: asti sarvaśūra saṃghāṭo nāma dharmaparyāya; etarhi jambudvīpe pracariṣyati. 2. yaḥ kaścit sarvaśūremaṃ saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ śoṣyati, tasya paṃcānantaryāṇi karmāṇi parikṣayaṃ yāsyanti, 3. avaivartikāś ca bhaviṣyanty anuttarāyā samyaksaṃbodheḥ.
[SaSū(C) 15] tat kiṃ manyase sarvaśūra, ya imaṃ saṃghāṭasūtraṃ dharmaparyāyaṃ śroṣyati, yathaikasya tathāgatasya puṇyaskandhas tathā tāvantaṃ puṇyaskandhaṃ sa satva prasaviṣyatīti? naivaṃ sarvaśūra draṣṭavyaṃ.
[SaSū(C) 16] sarvaśūro bodhisatva āha: yathā kathaṃ punar bhagavan draṣṭavyaṃ? 2. bhagavān āha: yathā gaṃgānadīvālukāsamānāṃ tathāgatānāṃ arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ puṇyaskandhas, tāvantaṃ sarvaśūra te satvāḥ puṇyaskandhaṃ prasaviṣyanti; 3. ye sarvaśūra imaṃ saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ śroṣyanti, te sarve avaivartikā bhaviṣyanti anuttarāyāḥ samyaksaṃbodheḥ; 4. sarve ca tathāgataṃ drakṣyanti, sarve ca tathāgatadarśāvino bhaviṣyanti; 5. sarve cānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyante; 6. adhṛṣyāś ca bhaviṣyanti māreṇa pāpīmatā: 7. te ca sarve kuśaladharmam anuprāpsyanti: 8. ye sarvaśūra imaṃ saṃghāṭasūtraṃ śroṣyanti, te sarve utpādanirodhaṃ jñāsyanti.
[SaSū(C) 17] 1. atha te sarve devanāgamanuṣyāpsarakanyākoṭyas, tena kālena tena samayenotthāyāsanebhyaḥ ekāṃsāny uttarāsaṃgāni kṛtvā dakṣiṇāni jānumaṇḍalāni pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya te sarve bhagavantaṃ paripṛcchanti sma: 2. kiyān bhagavann ekasya tathāgatasya puṇyaskandhaḥ?
[SaSū(C) 18] 1. bhagavān āha: śṛṇu kulaputrā ekasya buddhasya puṇyaskandhasya pramāṇaṃ. 2. tadyathā mahāsamudre udakabindavaḥ, yathā jaṃbudvīpe paramāṇurajaḥ, yathā gaṃgānadīvālikāsamāḥ satvās, te sarve daśabhūmipratiṣṭhitā bodhisatvā bhaveyuḥ; yac ca teṣāṃ bodhisatvānāṃ puṇyaskandham, ato bahutaraṃ puṇyaskandham ekasya buddhasya puṇyaskandham. 3. ataś ca te sarvaśūra satvā bahutaraṃ puṇyaskandhaṃ prasaviṣyanti ya imaṃ saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ śroṣyanti, yāvan na śakyaṃ gaṇanāyogena tasya puṇyaskandhasya paryantam adhigantuṃ. 4. yasya sarvaśūra tasmin kāle tasmin samaye etad vacanaṃ śrutvā mahān utsāho bhaviṣyati ...
[SaSū(C) 19] 1. atha khalu sarvaśūro bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: katame te bhagavan satvā ye dharmaparitṛṣitā bhaviṣyanti? 2. evam ukte bhagavān sarvaśūraṃ bodhisatvaṃ mahāsatvam etad avocat: dvāv imau sarvaśūra satvau dharmaparitṛṣitau. 3. katamau dvau? yadutaikaḥ sarvaśūra sarvasatvasamacittaḥ, dvitīyaḥ sarvaśūra yo dharmaṃ śrutvā sarvasatvānāṃ samaṃ prakāśayati.
[SaSū(C) 20] 1. sarvaśūro bodhisatva āha: katamaṃ bhagavan dharmaṃ śrutvā sarvasatvānāṃ samaprakāśanā? 2. bhagavān āha: ekaḥ sarvaśūra dharmaṃ śrutvā bodhāya pariṇāmayati: yadā ca bodhāya pariṇāmayati tadā sarvasatvā dharmaparitṛṣitā bhaviṣyanti. 3. dvitīyaḥ sarvaśūra yo mahāyānam avagāhayati; sa nityaṃ dharmaparitṛṣito bhavati.
[SaSū(C) 21] atha te devanāgamanuṣyāpsarasakoṭya utthāyāsanād bhagavataḥ purataḥ prāṃjalayo bhūtvā bhagavantam etad avocan: vayaṃ bhagavan dharmaparitṛṣitāḥ; paripūrayatu bhagavān asmākaṃ sarvasatvānāṃ cāśām!
[SaSū(C) 22] 1. atha khalu bhagavāṃs tasyāṃ velāyāṃ smitaṃ prāduścakāra. 2. atha khalu sarvaśūro bodhisatvo mahāsatva utthāyāsanād yena bhagavāṃs tenāṃjaliṃ praṇamayya bhagavantam etad avocat: ko bhagavan hetuḥ kaḥ pratyayaḥ smitasya prāduṣkaraṇāya?
[SaSū(C) 23] atha khalu bhagavān sarvaśūraṃ bodhisatvaṃ mahāsatvaṃ āmantrayām āsa: ye sarvaśūra satvā ihāgatvā te sarve anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhyante; sarve te tathāgatagocarapariniṣpattaye pariniṣpadyante.
[SaSū(C) 24] 1. sarvaśūro bodhisatva āha: ko bhagavan hetuḥ kaḥ pratyayaḥ yad ete satvā ihagatvānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhyante? 2. bhagavān āha: sādhu sādhu sarvaśūra yas tvaṃ tathāgatam etam arthaṃ paripraṣṭavyaṃ manyase. iha sarvaśūra pariṇāmanāviśeṣo draṣṭavyaḥ.
[SaSū(C) 25] 1. bhūtapūrvaṃ sarvaśūrātīte 'dhvany asaṃkhyeyaiḥ kalpai ratnaśrīr nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho loko udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca buddho bhagavān.
[SaSū(C) 26] tena khalu punaḥ sarvaśūra kālenāhaṃ māṇavako 'bhūvam. 2. ye satvāḥ sāṃprataṃ mayā buddhajñāne pratiṣṭhapitās te sarve tena kālena tena samayena mṛgā abhūvan. 3. tena ca kālena tena samayenāham evaṃ praṇidhānam akārṣaṃ: ye kecin mṛgāḥ sāṃprataṃ duḥkhena paripīḍitāḥ ete sarve mama buddhakṣetra upapadyeran, sarvāṃś ca tān ahaṃ buddhajñāne pratiṣṭhāpayeyam. 4. te ca mṛgās tad vacanaṃ śrutvā evaṃ vācam abhāṣanta: evaṃ bhavatu. 5. tena sarvaśūra kuśalamūlenaite satvā ihagatvānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbhotsyante.
[SaSū(C) 27] atha khalu sarvaśuro bodhisatvo mahāsatvo bhagavato 'ntikād utsāhaṃ śrutvā bhagavantam etad avocat: kiyantaṃ bhagavaṃs teṣāṃ satvānāṃ āyuṣpramāṇaṃ bhaviṣyati? 2. bhagavān āha: aśīti kalpās teṣāṃ satvānām āyuṣpramāṇaṃ bhaviṣyati.
[SaSū(C) 28] 1. sarvaśūro bodhisatva āha: kiṃ bhagavan kalpasya pramāṇaṃ? 2. bhagavān āha: śṛṇu kulaputra, tadyathāpināma sarvaśūra kaścid eva puruṣo nagaraṃ kārayed, dvādaśayojanāyāmavistāraṃ, ūrdhvena trīṇi yojanāni pramāṇaṃ; 3. tac ca nagaraṃ tilaphalakaiḥ paripūrṇaṃ kuryāt; 4. atha sa puruṣo varṣaśatasyātyayāt tatas tilaphalakaiḥ paripūrṇān nagarād ekaṃ tilaphalakaṃ bahir nikṣiped; anena paryāyeṇa sa puruṣaḥ sarvāṇi tāni tilaphalakāni kṣayaṃ kuryāt, tac ca nagaram amūlam apratiṣṭhānāṃ bhaven; na cādyāpi ca kalpaṃ kṣīyeta.
[SaSū(C) 29] 1. punar aparaṃ sarvaśūra: 2. tadyathāpināma parvato bhavet, paṃcaviṃśad yojanāni pramāṇena, dvādaśa yojanāny ūrdhvena; 3. atha kaścid eva puruṣas tasya parvatasya pārśve gṛhaṃ kārayet; 4. sa dīrghasyādhvano varṣaśatasyātyayena kāśikena vastreṇaikavārāṃ parimārjayed; evaṃ kṛtvā tasya parvatasya kṣayo bhaven, na ca kalpaṃ kṣīyeta. etat sarvaśūra kalpasya pramāṇaṃ.
[SaSū(C) 30] 1. atha khalu sarvaśūro bodhisatvo mahāsatva utthāyāsanād, ekāṃsam uttarāsaṃgaṃ kṛtvā, dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya, yena bhagavāṃs tenāṃjaliṃ praṇāmya, bhagavantam etad avocat: 2. ekapariṇāmanayā bhagavann evaṃ bahu puṇyaskandhaṃ prasavati yad utāśītiḥ kalpān sukham āyuṣpramāṇaṃ bhaviṣyati; 3. kaḥ punar vādo yas tathāgataśāsane bahutaram adhikāraṃ kariṣyati?
[SaSū(C) 31] 1. bhagavān āha - śṛṇu kulaputra, ya imaṃ saṃghāṭaṃ sūtraṃ śroṣyati tasya caturaśītiḥ kalpasahasrāṇy āyuṣpramāṇaṃ bhaviṣyati. kaḥ punar vādo yaḥ saṃghāṭaṃ sūtraṃ likhiṣyati vācayiṣyati: sa sarvaśūra satvo bahutaraṃ puṇyaskandhaṃ prasaviṣyati. 3. yaḥ sarvaśūra prasannacittaḥ saṃghāṭaṃ sūtram adhyāśayena namaskariṣyati sa paṃcanavati kalpāṃ jātau jātismaro bhaviṣyati, 4. ṣaṣṭi kalpasahasrāṇi rājā cakravartī bhaviṣyati, dṛṣṭa eva dharme sarvaśūra sarveṣāṃ priyo bhaviṣyati, 6. na sa sarvaśūra śastreṇa kālaṃ kariṣyati, kākhordaṃ cāsya na kramiṣyati; maraṇakāle ca navati buddhākoṭyaḥ saṃmukhaṃ drakṣyati, 9. te ca sarvaśūra buddhā bhagavanta āśvāsayanti: mā bhaiḥ satpuruṣa, tvayā saṃghāṭaṃ sūtraṃ mahādharmaparyāyaṃ subhāṣitaṃ śrutaṃ śrutvā iyān puṇyaskandhaḥ prasūtaḥ. 10. te ca paṃcanavati buddhakoṭyaḥ pṛthak pṛthag lokadhātuṣu vyākariṣyanti. 11. kaḥ punar vādaḥ sarvaśūra ya imaṃ saṃghāṭasūtraṃ mahādharmaparyāyaṃ sakalasamāptaṃ vistareṇa śroṣyati.
[SaSū(C) 32] 1. atha khalu sarvaśūro bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: ahaṃ bhagavan saṃghāṭasūtraṃ mahādharmaparyāyaṃ śroṣyāmi; kiyantaṃ bhagavan puṇyaskandhaṃ prasaviṣyāmi? 2. bhagavān āha: yāvanto gaṃgānadībālikāsamānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ  puṇyaskandhas, tāvantaṃ sarvaśūra sa satvaḥ puṇyaskandhaṃ prasaviṣyati.
[SaSū(C) 33] 1. sarvaśūro bodhisatva āha: yad ahaṃ bhagavan saṃghāṭasūtraṃ dharmaparyāyaṃ śṛṇomi, nāhaṃ bhagavaṃs tṛptiṃ saṃjānāmi. 2. bhagavān āha: sādhu sādhu sarvaśūra yas tvaṃ dharmāṇāṃ tṛptiṃ na saṃjānāsi. aham api sarvaśūra dharmāṇāṃ tṛptiṃ na saṃjānāmi; kaḥ punar vādaḥ sarvaśūra yad bālapṛthagjanās tṛptiṃ jñāsyanti.
[SaSū(C) 34] 1. yaḥ kaścit sarvaśūra kulaputro vā kuladuhitā vā mahāyāne prasādaṃ janayiṣyanti, sa kalpasahasraṃ vinipātaṃ na gamiṣyati, 2. paṃca kalpasahasrāṇi tiryakṣurnopapatsyate, 3. dvādaśa kalpasahasrāṇi durbuddhir sa bhavisyati, 4. aṣṭādaśa kalpasahasrāṇi pratyantimeṣu janapadeṣu nopapatsyate, 5. viṃśati kalpasahasrāṇi pradānaśūro bhaviṣyati, 6. paṃcaviṃśat kalpasahasrāṇi devalokeṣupapatsyate, 7. paṃcatriṃśat kalpasahasrāṇi brahmacaryaṃ cariṣyati, 8. sa catvāriṃśat kalpasahasrāṇi niṣkrāntagṛhāvāso bhaviṣyati, 9. paṃcāśat kalpasahasrāṇi dharmadharo bhaviṣyati, 10. paṃcaṣaṣṭiḥ kalpasahasrāṇi maraṇānusmṛtiṃ bhāvayiṣyati, 11. tasya sarvaśūra kulaputrasya vā kuladuhitur vā na kiṃcit pāpakāni karmāṇi saṃvetsyante, 12. na ca tasya māraḥ pāpīmān avatāraṃ lapsyate, na jātu mātukukṣāv upapatsyate. 14. ye sarvaśūra imaṃ saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ śroṣyanti, te yatra yatropapatsyante tatra tatra paṃcanavatyāsaṃkhyeyaiḥ kalpair vinipātaṃ na gamiṣyanti. 15. aśītiḥ kalpasahasrāṇi śrutadharā bhaviṣyanti, 16. kalpaśatasahasraṃ prāṇātipātāt prativiratā bhaviṣyanti, 17. navānavati kalpasahasrāṇi mṛṣāvādāt prativiratā bhaviṣyanti, 18. trayodaśa kalpasahasrāṇi piśunavacanāt prativiratā bhaviṣyanti. 19. durlabhās te sarvaśūra satvā ya iman dharmaparyāyaṃ śroṣyanti.
[SaSū(C) 35] 1. atha khalu sarvaśūro bodhisatvo mahāsatva utthāyāsanād, ekāṃsam uttarāsaṃgaṃ kṛtvā, dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya, yena bhagavāṃs tenāṃjaliṃ praṇamya, bhagavantam etad avocat: 2. kiyantaṃ bhagavaṃs te satvā apuṇyaskandhaṃ prasaviṣyanti ya iman dharmaparyāyaṃ pratikṣepsyanti? 3. bhagavān āha: bahu sarvaśūra saddharmapratikṣepād apuṇyaskandhaṃ prasaviṣyati.
[SaSū(C) 36] 1. sarvaśūra āha: kiyantaṃ bhagavan satvānāṃ pāpakaṃ karmaskandhaṃ bhaviṣyati? 2. bhagavān āha: alam alaṃ sarvaśūra, mā me pāpakaṃ karmaskandhaṃ paripṛccha! 3. yaś ca sarvaśūra dvādaśagaṃgānadībālikāsamānān tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānām antike duṣṭacittam utpādayed, yaś cemaṃ saṃghāṭasūtraṃ pratikṣiped, ayaṃ tato bahutaraṃ pāpakam akuśalaskandhaṃ prasaviṣyati. 4. ato 'pi sarvaśūra bahutaram akuśalaskandhaṃ prasaviṣyanti ye mahāyāne āghātacittam utpādayiṣyanti; dagdhās te sarvaśūra satvā dagdhā eva!
[SaSū(C) 37] 1. sarvaśūra āha: kathaṃ bhagavaṃs te satvā śakyaṃ mocayituṃ? 2. bhagavān āha: evam eva sarvaśūra; 3. tadyathāpināma sarvaśūra kaścid eva puruṣaḥ kasyacit satvasya śīrṣaṃ cchiṃdyād tasya punaḥ kenacid bhaiṣajyena praliṃpen, mākṣikena vā śarkarayā vā guḍena vā ghṛtena vā tailena vā taṃ śīrṣaṃ pralepayet. 4. śakyaṃ sarvaśūra sa satvaḥ punar api utthāpayituṃ?
[SaSū(C) 38] 1. sarvaśūro bodhisatva āha: na śakyaṃ bhagavan!  2. bhagavān āha:
[SaSū(C) 39] 1. punar aparaṃ sarvaśūra: tadyathāpināma dvitīyaḥ puruṣo bhavet; sa tīkṣṇena śastreṇāparasya satvasya prahāraṃ dadyāt: sa na śaknuyād ekaprahāreṇa jīvitād vyavaropayituṃ; kiṃ cāpi sarvaśūra tasya vraṇam utpadyeta; atha ca punar bhaiṣajyayogaṃ kartavyaṃ tadā vraṇāt parimucyate; 2. yadā parimukto bhavati tadā duḥkhaṃ smarati: aham idānīñ jānāmi, na kadācit punaḥ pāpakam akuśalaṃ karmābhisaṃskāraṃ kariṣyāmi.
[SaSū(C) 40] 1. evam eva sarvaśūra sa puruṣo yadā narake duḥkhaṃ smarati tadā sarvapāpaṃ parivarjayati, 2. tadā sarvadharmān āmukhīkariṣyati; 3. sarvadharmān āmukhīkṛtvā sarvakuśaladharmapāripūriṃ kariṣyati. 4. tadyathāpināma sarvaśūra mṛtasya puruṣasya mātāpitarau: śocanti paridevanti na ca śaknuvanti trātum; 5. evam eva sarvaśūra bālapṛthagjanāḥ satvā na śaknuvanty ātmahitaṃ parahitaṃ vā kartuṃ, nirāśā iva mātāpitaraḥ; 6. evam eva sarvaśūra nirāśā bhavanti te satvā maraṇakālasamaye.
[SaSū(C) 41] 1. dvāv imau sarvaśūra satvau nirāśau. katamau dvau? yad utaikaḥ satvaḥ pāpaṃ karma karoti kārāpayati vā. dvitīyaḥ saddharmaṃ pratikṣipati. imau dvau satvau nirāśau maraṇakālasamaye.
[SaSū(C) 42] 1. sarvaśūro bodhisatva āha: kā bhadanta bhagavaṃs teṣāṃ satvānāṃ gatiḥ, ko 'bhisaṃparāyo bhavati? bhagavān āha: anantā gatiḥ sarvaśūra saddharmapratikṣepakānāṃ satvānāṃ, ananto 'bhisaṃparāyaḥ: 3. kalpam eva te sarvaśūra raurave mahānarake duḥkhāṃ vedanāṃ vedayiṣyanti, 4. kalpaṃ saṃghāte, 5. kalpaṃ tapane, 6. kalpaṃ pratāpane, 7. kalpaṃ kālasūtre mahānarake, 8. kalpaṃ mahāvīcau mahānarake, 9. kalpaṃ romaharṣe mahānarake, 10. kalpaṃ hahave mahānarake. 11. imeṣv aṣṭasu mahānarakeṣu sarvaśūra aṣṭau kalpāḥ saddharmapratikṣepakaiḥ satvair duḥkham anubhavitavyam.
[SaSū(C) 43] 1. atha khalu sarvaśūro bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: duḥkhaṃ bhagavan duḥkhaṃ sugata notsahāmi śrotuṃ! 2. atha khalu bhagavāṃs tasyāṃ velāyām imā gāthā abhāṣata:
(1) kim tvaṃ notsahase śrotum idaṃ vākyaṃ mahābhayam /
narakāṃ duḥkhasaṃyogā satvā vindanti vedanāṃ //
(2) yat karoti śubhaṃ karma sukhaṃ tasya bhaviṣyati /
yat karoty aśubhaṃ karma duḥkham eva bhaviṣyati //
(3) jātasya maraṇaṃ duḥkhaṃ śokaṃ duḥkho 'tha bandhanaṃ /
nityaṃ duḥkhaṃ hi bālasya sukhaheto na vetti yaḥ //
(4) paṇḍitānāṃ sukhaṃ yo vai smarate buddhadakṣiṇāṃ /
prasannāś ca mahāyāne na te yāsyanti durgatim //
(5) evam eva sarvaśūra pūrvakarmapracoditaṃ /
alpaṃ hi kṛyate karma mahāntaṃ bhujyate phalaṃ //
(6) bījam alpaṃ yathā vāpya prabhūtaṃ labhate phalaṃ /
buddhakṣetre tu sukṣetre vījaṃ vai yatra rūhyate //
(7) paṇḍitānāṃ sukhaṃ bhavati ramante jinaśāsane /
vivarjayanti pāpāni kurvanti kuśalaṃ bahu //
(8) āṇumātraṃ pradāsyanti ye dānaṃ mama śāsane /
aśītiḥ kalpasahasrāṇi mahābhogā mahādhanāḥ //
(9) yatra yatropapadyante nityaṃ dānaṃ smaranti te /
evaṃ mahāphalā hy eṣā gaṃbhīrā buddhadakṣiṇā //
[SaSū(C) 44] 1. atha khalu sarvaśūro bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: kathaṃ bhagavan bhagavataḥ śāsane dharmo jñātavyaḥ? kathaṃ bhagavan saṃghāṭaṃ sūtraṃ dharmaparyāyaṃ śrutvā kuśalamūlaṃ parigṛhītaṃ bhaviṣyati? 2. bhagavān āha: yaḥ sarvaśūra dvādaśagaṃgānadībālikāsamāṃs tathāgatān arhataḥ samyaksaṃbuddhān sarvasukhopadhānairupatiṣṭheta, yaś cemaṃ saṃghāṭasūtraṃ dharmaparyāyaṃ śṛṇuyād evam eva tasya puṇyaskandho jñātavyaḥ.
[SaSū(C) 45] 1. sarvaśūro bodhisatva āha: kathaṃ bhagavan kuśalamūlaparipūriḥ kartavyā evam ukte bhagavān sarvaśūraṃ bodhisatvaṃ mahāsatvam etad avocat: yat sarvaśūra kuśalamūlaṃ tat tathāgatasamaṃ jñātavyaṃ. 3. sarvaśūra āha: katamac ca bhagavan kuśalamūlaṃ tathāgatasamaṃ jñātavyaṃ? bhagavān āha: dharmabhāṇakaḥ sarvaśūra tathāgatasamo jñātavyaḥ. 5. sarvaśūra āha: katamo bhagavan dharmabhāṇakaḥ? 6. bhagavān āha: yaḥ saṃghāṭaṃ sūtraṃ śrāvayati sa dharmabhāṇakaḥ.
[SaSū(C) 46] 1. sarvaśūro bodhisatva āha: ye bhagavan saṃghāṭasūtraṃ dharmaparyāyaṃ śroṣyanti te īdṛśaṃ puṇyaskandhaṃ prasaviṣyanti; kaḥ punar vādo ye likhiṣyanti vācayiṣyanti; kiyantaṃ te bhagavan puṇyaskandhaṃ prasaviṣyanti? 2. bhagavān āha: śṛṇu sarvaśūra, tadyathā caturṣu dikṣv ekaikasyān diśi dvādaśagaṃgānadībālikāsamāṃs tathāgatān arhataḥ samyaksaṃbuddhāṃ dvādaśagaṃgānadībālikāsamān kalpān avatiṣṭhanto dharmaṃ deśayeyur; asya saṃghāṭasūtrasya dharmaparyāyasya puṇyaskandhaṃ varṇayeyur lekhayatas tasya puṇyaskandhasya na śakyaṃ paryantam adhigantuṃ, vācayā vā vyāhartuṃ. 3. aṣṭācatvāriṅśadbhir api gaṃgānādibālikāsamair buddhair bhagavadbhir na śakyaṃ likhyamānasya yat puṇyaskandhaṃ tad vyāhartuṃ. 4. kaḥ punar vādo ye vācayiṣyanti, cintayiṣyanti vā, ye vā dharmadhyānā bhaviṣyanti.
[SaSū(C) 47] 1. sarvaśūro bodhisatva āha: kiyantaṃ bhagavan vācayamānāḥ puṇyaskandhaṃ prasaviṣyanti? 2. atha khalu bhagavāṃs tasyāṃ velāyām imā gāthā abhāṣatā:
(1) catuṣpadāyāṃ gāthāyāṃ vācitāyāṃ tu yac chubhaṃ /
caturaśīti gaṃgāyā bālikā syuḥ samā jināḥ //
(2) te vācitasyeha yat puṇyaṃ kathayeyur aviṣṭhitāḥ /
na ca kṣīyeta tat puṇyaṃ vāvad vyākaraṇaṃ bhavet //
(3) buddhānāṃ koṭayo 'śītis tiṣṭheyuḥ kalpatāttakān /
mahāyānaguṇāḥ sarve varṇayeyur daśo diśaḥ //
(4) saṃghāṭasya ca yat puṇyaṃ tat kṣayaṃ naiva ca vrajet /
buddhānān durlabhā evam anantā dharmadeśanā //
[SaSū(C) 48] tena khalu punaḥ kālena tena samayena caturaśītir devaputrakoṭiśatasahasrāṇi, yena tathāgato, yena ca saṃghāṭasūtraṃ dharmaparyāyanirdeśaṃ, tenāṃjalayaḥ praṇamya, bhagavantam etad avocan: sādhu sādhu bhagavan yena bhagavatā īdṛśaṃ dharmanidhānaṃ jaṃbudvīpe sthāpitaṃ.
(49) 1. aṣṭādaśa koṭīsahasrāṇi nigranthānāṃ, yena bhagavāms tenopasaṃkrāntā, upasaṃkramya, bhagavantam evam āhuḥ: jayatu bhoḥ śramaṇo gautamaḥ! 2. bhagavān āha: tathāgato nityam eva jayati. bho nigranthatīrthikāḥ kathaṃ yuṣmākaṃ tīrthikānāṃ jayam? 3. te 'vocan: jayatv jayatv eva śramaṇo gautamaḥ! 4. bhagavān āha: nāhaṃ yuṣmākaṃ jayaṃ paśyāmi. āha ca:
(1) viparītā sthitā yūyaṃ bhaviṣyati jayaḥ kathaṃ /
yūyaṃ śṛṇutha nigranthā vakṣyāmi bhavatāṃ hitaṃ //
(2) bālabuddheḥ sukhaṃ nāsti kiṃ jayaṃ vo bhaviṣyati /
mārgaṃ tu te na jānaṃti ko jayaṃ te bhaviṣyati /
ahaṃ mārgaṃ tu darśemi gaṃbhīraṃ buddhacakṣuṣā //
[SaSū(C) 50] 1. atha te nigranthā bhagavato 'ntike kruddhā aprasādacittam utpādayām āsuḥ. 2. tena khalu punaḥ kālena tena samayena śakro devānām indro vajraṃ parāhanat.
[SaSū(C) 51] 1. atha te 'ṣṭādaśa koṭyo nigranthānāṃ, bhītās, trastā, mahātā duḥkhadaurmanasyenārtā aśrukaṇṭhā rudanti. 2. tathāgataś ca svakam ātmānam antardhitaṃ darśayati sma. 3. atha te nigranthā asrumukhā rudanti, tathāgatam apaśyantaś ca gāthāṃ babhāṣire:
(1) nāsti kaścid iha trāṇāṃ na mātā na pitā tathā /
atavīm iha paśyāma śūnyāgārāṃ nirālayāṃ //
(2) udakaṃ caiva naivāsti na vṛkṣā na ca pakṣīṇāḥ /
janaṃ cātra na paśyāma anāthā duḥkhavedanāṃ //
(3) vedayāmo mahāghorām apaśyantas tathāgatam /
[SaSū(C) 52] 1. tena khalu punaḥ kālena tena samayena te 'ṣṭādaśa koṭyo nigranthānām utthāyāyanebhyo, jānudvayaṃ bhūmau nipātya, śabdam udīrayanti, ghoṣam anuśrāvayanti:
(1) tathāgata trāṇaṃ bhavāhi saṃbuddho dbipadottamaḥ /
kuruṣva hitam asmākaṃ trāyasva kṛpaṇaṃ jagat //
[SaSū(C) 53] 1. atha bhagavān smitaṃ prāduṣkṛtvā sarvaśūraṃ bodhisatvaṃ mahāsatvam āmantrayati: gaccha sarvaśūra, nigranthānām anyatīrthikānān dharman deśaya. 2. evam ukte sarvaśūro bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: nanu bhagavan kālaparvatāḥ sumeroḥ parvatarājasya śirasā praṇamanti? tiṣṭhati tathāgate, 'haṃ dharman deśayāmi? 3. bhagavān āha: alaṃ kulaputra, bahu tathāgatānām upāyakauśalyaṃ. 4. gaccha sarvaśūra, vyavalokaya daśa diśa, lokadhātūn paśya, kva tathāgataṃ paśyasi, kutra vā tathāgatasyāsanaṃ prajñaptaṃ paśyasi. 5. aham eva sarvaśūra nigranthānāṃ anyatīrthikānāṃ dharman deśayiṣyāmi.
[SaSū(C) 54] 1. sarvaśūro bodhisatva āha: kasya bhadanta bhagavan ṛddhyānubhāvena gacchāmi? svaṛddher vā, atha vā tathāgatasya rddhyānubhāvena gacchāmi? 2. bhagavān āha: svakena sarvaśūra ṛddhibalādhiṣṭhānena gaccha, punar eva sarvaśūra tathāgatasya rddhyanubhāvenāgacchaḥ. 3. atha khalu sarvaśūro bodhisatvo mahāsatva utthāyāsanād, bhagavantaṃ pradakṣiṇīkṛtya, tatraivāntardhitaḥ.
[SaSū(C) 55] 1. atha khalu bhagavāṃs teṣām anyatīrthikānāṃ dharman deśayati: 2. jātir mārṣā duḥkhaṃ, jātir eva duḥkhaṃ, jātasya sato bahūni bhayāny utpadyante: jātasya vyādhibhayāny utpadyante, vyādhitasya jarābhayāny utpadyante, jīrṇasya mṛtyubhayany utpadyante. 3. ta āhuḥ: katamad bhagavāñ jātasya bhayaṃ?
[SaSū(C) 56] 1. bhagavān āha: jātaṃ jātam iti nāma! 2. jātasya puruṣasya bahūni bhayāni jāyante, 3. tadyathā: rājabhayaṃ jāyate, 4. corabhayaṃ jāyate, 5. agnibhayaṃ jāyate, 6. viṣabhayaṃ jāyate, 7. udakabhayaṃ jāyate, 8. vāyubhayaṃ jāyate, 9. āvartabhayaṃ jāyate, 10.  svakṛtānāṃ karmaṇāṃ bhayaṃ jāyate.
[SaSū(C) 57] evaṃ tena kālena tena samayena teṣām anyatīrthikānāṃ nigranthānāṃ mahāsantrāso 'bhavad, evaṃ cāhuḥ: na bhūyo vayaṃ bhagavann utsahāmahe jatiduḥkham anubhavitum!
[SaSū(C) 58] 1. asmin khalu punaḥ saṃghāṭe dharmaparyāye bhagavatā bhāṣyamāṇe, te 'ṣṭādaśa koṭyo nigranthā anyatīrthikāḥ pariniṣpannā abhūvann anuttarasyāḥ samyaksaṃbodheḥ; 2. svakāye cāṣṭādaśa bodhisatvasahasrāḥ daśabhūmipratiṣṭhitāḥ, sarve nānārddhivikurvitāni sandarśayām āsuḥ; 3. tadyathā: aśvarūpaṃ, hastirūpaṃ, siṃharūpaṃ, vyāghrarūpaṃ, garuḍarūpaṃ, sumerurūpaṃ, nandikarūpaṃ, kecid vṛkṣarūpaṃ. 4. te sarve padmāsane paryaṃkena niṣīdanti. 5. nava koṭīsahasrāṇi bodhisatvānāṃ bhagavato dakṣiṇe pārśve niṣīdanti. nava koṭīsahasrāṇi bodhisatvānāṃ bhagavato vāme pārśve niṣīdanti. 6. tathāgatas tu nityaṃ samāhitaḥ upāyakauśalyena satvānāṃ dharman deśayan saṃdṛśyate.
[SaSū(C) 59] 1. yāvat saptame rātṛdivase tathāgataḥ pāṇitalaṃ prasārayati, jānāti ca bhagavān: sarvaśūro bodhisatvo mahāsatvas tasyāḥ padmottarāyā lokadhātor ihāgacchatīti; 2. yadā ca sarvaśūro bodhisatvo mahāsatvo gatas, tadā sapta rātrindivasais tāṃ padmottarāṃ lokadhātum anuprāptaḥ, svaṛddhibalādhiṣṭhānena, 3. yadā ca bhagavān bahuṃ prasārayati, tadā sarvaśūro bodhisatvo mahāsatvo bhagavataḥ purataḥ sthitaḥ. 4. bhagavantaṃ saptakṛt pradakṣiṇīkṛtya bhagavato 'ntike cittaṃ prasādayamāno, yena tathāgatas tenāṃjaliṃ praṇāmya, bhagavantam etad avocat:
[SaSū(C) 60] gato 'smi bhagavan daśasu dikṣu sarvalokadhātuṣu. 2. dṛṣṭāni me bhagavan navānavati koṭīsahasrāṇi buddhakṣetrāṇām ekayā ṛddhyā; dvitīyayā ṛddhyā buddhānāṃ bhagavatāṃ koṭīśatasahasraṃ.
[SaSū(C) 61] yāvat saptame rātṛdivase tāṃ padmottarāṃ lokadhātum anuprāptaḥ, 2. atrāntaraṃ akṣobhyakoṭīsahasraṃ buddhakṣetrāṇāṃ dṛṣṭaṃ, tato 'haṃ teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatām ṛddhiṃ paśyāmi. dvānavatiṣu buddhakṣetrakoṭīśatasahasreṣu tathāgatā dharman deśayanti. 4.  aśītiṣu koṭīśatasahasreṣu buddhakṣetreṣu tatraiva divase aśīti koṭīśatasahasrāṇi tathāgatānām arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ loka utpannāni. 5. sarvāṃś ca tān ahaṃ tathāgatān vanditvā punar eva prakrāntaḥ.
[SaSū(C) 62] 1. tatraiva divase bhagavann ekonacatvāriṃśad buddhakṣetrakoṭīsahasrāṇy atikramya, sarveṣu ca teṣv ekūnacatvāriṃśatsu buddhakṣetrakoṭīsahasreṣv ekūnacatvāriṃśat koṭīsahasrāṇi bodhisatvānāṃ niṣkramya, tatraiva divase 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhāḥ. 2. vanditāś ca me bhagavan te tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhās; tṛguptaṃ pradakṣiṇīkṛtya, ṛddhyā cāntardhitaḥ.
[SaSū(C) 63] 1. ṣaṣṭikoṭiṣu bhagavan buddhakṣetreṣu buddhān bhagavataḥ paśyāmi. 2. vanditāni ca me bhagavan tāni buddhakṣetrāṇi, te ca buddhā bhagavantas; tataś cāhaṃ prakrāntaṃ.
[SaSū(C) 64] śatakoṭīṣu bhagavaṃ buddhakṣetreṣu tathāgatān parinirvāyamāṇān paśyāmi. 2. vanditāś ca me te tathāgatās; tataś cāhaṃ prakrāntaḥ.
[SaSū(C) 65] 1. dṛṣṭaṃ ca me bhagavann apareṣu paṃcanavatikoṭiṣu buddhakṣetreṣu saddharmam antardhāyantaṃ. 2. cintāyāso me bhagavaṃs tatra jātaḥ, 3. asrūṇi ca pramuṃcāmi, anyāṃś ca rodamānān bahūn devanāgayakṣarākṣasān kāmarūpinaś ca mahatā śokaśalyena samarpitān paśyāmi; 4. evam aparaṃ buddhakṣetraṃ niravaśeṣaṃ dagdhaṃ sasamudraṃ sasumeruṃ sapṛthivīpradeśaṃ, tam api bhagavan vanditvā, nirāśībhūtaḥ.
[SaSū(C) 66] 1. prakrānto 'smi yāvad ahaṃ bhagavan tāṃ padmottarāṃ lokadhātum anuprāptaḥ. 2. tasyāṃ ca bhagavan padmottarāyāṃ lokadhātau paṃca koṭīśatasahasrāṇy āsanānāṃ prajñaptān paśyāmi: 3. dakṣiṇasyān diśi koṭīśatasahasram āsanānāṃ prajñaptān paśyāmi; 4. vāmena pārśvena koṭīśatasahasram āsanānāṃ prajñaptān paśyāmi; 5. pūrvasyān diśi koṭīśatasahasram āsanānāṃ prajñaptān paśyāmi; paścimāyān diśi koṭīśatasahasram āsanānāṃ prajñaptān paśyāmi; 7. ūrdhvāyāṃ diśi koṭīśatasahasram āsanānāṃ prajñaptān paśyāmi.
[SaSū(C) 67] 1. sarvāṇi ca bhagavan tāny āsanāni saptaratnamayāni; 2. sarveṣu ca teṣv āsaneṣu tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā niṣaṇṇā dharman deśayanti. 3. tatrāhaṃ bhagavann, āścaryaprāptas, tāṃs tathāgatān paripṛcchāmi: kin nāmeyaṃ bhagavanto lokadhātuḥ? 5. te tathāgatā āhuḥ: padmottarā nāmeyaṃ kulaputra lokadhātuḥ.
[SaSū(C) 68] 1. tato 'haṃ bhagavaṃs, tān pradakṣiṇīkṛtya, punar api tāṃs tathāgatān paripṛcchāmi: 2. kin nāma iha buddhakṣetre tathāgataḥ? 3. te tathāgatā āhuḥ: padmagarbho nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddho ya iha buddhakṣetre buddhakṛtyaṃ karoti. 4. tatas tān aham etad avocat: bahūni buddhakoṭīśatasahasrāṇi dṛśyante. tan na jānāmi: katama sa padmagarbho nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddha iti. 5. bhagavān āha: ahaṃ te kulaputra darśayiṣyāmi: katamaḥ sa padmagarbho nāma tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhaḥ.
[SaSū(C) 69] 1. atha tatkṣaṇād eva te sarve tathāgatakāyā antardhitāḥ, sarve ca bodhisatvarūpāṇi sandṛśyante. 2. ekam eva tathāgataṃ paśyāmi. 3. yathāhaṃ tasya tathāgatasya pādau śirasābhivandya purataḥ sthitaḥ, āsanaṃ ca prādurbhūtaṃ. sa ca māṃ tathāgata evam āha: niṣīda kulaputrātra āsane.
[SaSū(C) 70] 1. athāhaṃ tasminn āsane niṣaṇṇaḥ. 2. tadā ca bhagavann anekāny āsanāni prādurbhūtāni, na ca kaścit teṣv āsaneṣu niṣaṇṇaṃ paśyāmi. 3. tad ahaṃ tathāgataṃ paripṛcchāmi: na bhagava eṣv āsaneṣu ekaṃ api satvaṃ niṣaṇṇaṃ paśyāmi. 4. sa bhagavān mām evam āha: nākṛtakuśalamūlāḥ kulaputra satvā eṣv āsaneṣu śaknuvanti niṣattum. 5. tad ahaṃ taṃ tathāgatam idam avocam: kīdṛśaṃ bhagavan satvāḥ kuśalamūlaṃ kṛtvā eṣv āsaneṣu niṣīdanti? 6. sa māṃ bhagavann evam āha: śṛṇu kulaputra, ye satvāḥ saṃghāṭaṃ sūtraṃ dharmaparyāyaṃ śroṣyanti, te tena kuśalamūlena eṣv āsaneṣu niṣatsyante. kaḥ punar vādo ye likhiṣyanti vācayiṣyanti. 7. tvayā sarvaśūra saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ śrutaṃ yas tvam atrāsane niṣīdita. anyatra kas taveha buddhakṣetre 'bhyantarapraveśaṃ dadyāt?
[SaSū(C) 71] 1. evam ukte tena bhagavatā ahaṃ taṃ bhagavantam etad avocat: kiyantaṃ bhagavan sa satvaḥ puṇyaskandhaṃ prasaviṣyati ya imaṃ saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ śroṣyati? 2. atha sa bhagavāṃ padmagarbhas tathāgato 'rhan samyaksaṃbuddhas tasyāṃ velāyāṃ smitaṃ praduṣkārṣīt. 3. tad ahaṃ bhagavan smitakāraṇaṃ taṃ bhagavantaṃ paripṛṣṭavān: ko bhagavan hetuḥ kiṃ kāraṇaṃ yat tathāgataḥ smitaṃ prāduṣkaroti?
[SaSū(C) 72] 1. sa bhagavān āha: śṛṇu kulaputra sarvaśūra, bodhisatva mahāsatva, mahāsthāmaprāpta. 2. tadyathāpināma kulaputra kaścid eva rājā bhavec, cakravarttī caturdvīpeśvaraḥ, sa caturṣu dvīpakṣetreṣu tilaṃ vāpayet; 3. sarvaśūra āha: bahūni bhagavan bahūni sugata!
[SaSū(C) 73] 1. sa bhagavān āha: tataḥ sarvaśūra kaścit satvo bhaved yas tāni tilaphalakāny ekarāśiṃ kuryād, anyatarāḥ puruṣas tilaphalarāśer ekaikaṃ tilaphalakaṃ gṛhya dvitīye pārśve sthāpayet; tat kiṃ manyase sarvaśūra, śaknuyāt sa satvas tāni tilaphalakāni gaṇayituṃ vopamāṃ kartum? 2. sarvaśūro bodhisatva āha: no hīdaṃ bhagavan, no hīdaṃ sugata! na śakyaṃ tāni tilaphalakāni gaṇayituṃ.
[SaSū(C) 74] 1. bhagavān āha: evam eva sarvaśūrāsya saṃghāṭasūtrasya dharmaparyāyasya yat puṇyaskandhaṃ tan na śakyam anupamyaṃ kartum, anyatra tathāgatena. 2. tadyathā: yāvantas te tilaphalakās tāvāntas tathāgatā bhaveyuḥ; te sarve 'sya saṃghāṭasya dharmaparyāyasyanāmaṃparikīrteyeyuḥ, śravaṇakuśalamūlapuṇyaṃ ca parikīrtayeyur; na śakyam upamāṃ kartum. 3. kaḥ punar vādo yo likhiṣyati vācayiṣyati.
[SaSū(C) 75] 1. sarvaśūro bodhisatva āha: kiyantaṃ bhagavan likhataḥ puṇyaṃ bhavati ya iman dharmaparyāyaṃ likhayati? 2. bhagavān āha: śṛṇu kulaputra, tadyathāpināma kulaputra kaścid eva puruṣo bhaved yas trisāhasramahāsāhasryāṃ lokadhātau tṛṇaṃ vā, taṃ sarvaṃ aṃgulimātraṃ cchindyāt.
[SaSū(C) 76] 1. dvitīyām upamāṃ śṛṇu sarvaśūra: 2. tadyathāpināma yāvantas trisāhasramahāsāhasryāṃ lokadhātau śilān vā, prapātān, mṛttikān vā, paramāṇurajo vā, te sarve rājānaś cakravartino bhaveyuś, caturdvīpeśvarāḥ, saptaratnasamanvāgatāḥ; tat kiṃ manyase sarvaśūra, yas teṣāṃ tāvatāṃ rājñāṃ cakravartināṃ puṇyaskandho na śakyaṃ tasyopamāṃ kartuṃ sarvasatvair api? 3. sarvaśūro bodhisatva āha: na śakyaṃ bhagavann, anyatra tathāgatāt.
[SaSū(C) 77] 1. bhagavān āha: evam eva sarvaśūra na śakyaṃ saṃghāṭasūtrasya dharmaparyāyasya likhyamānasya puṇyaskandhopamāṃ kartum. 2. yāvantaṃ teṣāṃ rājñāṃ cakravartināṃ puṇyam, ato bahutaraṃ puṇyaṃ prasavati ya ito dharmaparyāyād ekākṣaram api likhitvā sthāpayed; bahutaraṃ tasya puṇyaṃ vadāmi, na tv eva teṣāṃ rājñāṃ cakravartināṃ.
[SaSū(C) 78] 1. evam eva sarvaśūra, bodhisatvasya mahāsatvasya mahāyānasaddharmadhārakasya pratipattisthitasya, yat puṇyaṃ tan na śakyaṃ rājabhiś cakravartibhir abhibhavituṃ. 2. evam evāsya saṃghāṭasya dharmaparyāyasya lekhanād, yat puṇyaṃ, tan na śakyam upamāṃ kartuṃ. 3. imaṃ sarvaśūra saṃghāṭaṃ sūtraṃ puṇyanidhānāni darśayati; 4. sarvakleśān upaśamayati; 5. sarvadharmolkāṃ jvālayati; 6. sarvamārān pāpīmataḥ parājayati; 7. sarvabodhisatvabhavanāny ujvālayati; 8. sarvadharmanirhārān abhinirharati.
[SaSū(C) 79] 1. evam ukte sarvaśūro bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: iha bhagavan brahmacaryaṃ paramaduṣkaracaryā. 2. tat kasya hetoḥ? durlabhā bhagavaṃs tathāgatacaryā, evam eva durlabhā brahmacaryā. 3. yadā ca brahmacaryaṃ cariṣyati tadā tathāgataṃ saṃmukhaṃ drakṣyati, rātṛndivaṃ ca tathāgatadarśanaṃ bhaviṣyati; 4. yadā ca tathāgataṃ paśyati tadā buddhakṣetraṃ paśyati; 5. yadā buddhakṣetraṃ paśyati tadā sarvadharmanidhānāni paśyati; 6. yadā sarvadharmanidhānāni paśyati tadāsya maraṇakālasamaye trāsaṃ notpadyate; 7. na sa jātu mātuḥ kukṣāv upapatsyate; 8. na tasya jātu śoko bhaviṣyati; 9. na ca tṛṣṇāpāśena baddho bhaviṣyati.
[SaSū(C) 80] 1. evam ukte bhagavān sarvaśūraṃ bodhisatvaṃ mahāsatvam etad avocat: durlabhaḥ sarvaśūra tathāgatānām utpādaḥ? 2. āha: durlabho bhagavan durlabhaḥ sugata! 3. bhagavān āha: evam eva sarvaśūra durlabho 'yaṃ saṃghāto dharmaparyāyaḥ. 4. yeṣāṃ khalu punaḥ sarvaśūrāyaṃ saṃghāṭo dharmaparyāyaḥ śrotrāvabhāsam āgamiṣyati, so 'śīti kalpāṃ jātyā jātismaro bhaviṣyati; 5. ṣaṣṭi kalpasahasrāṇi cakravartirājyaṃ pratilapsyate; 6. aṣṭau kalpasahasrāṇi śakratvaṃ pratilapsyate; 7. paṃcaviṃśatiḥ kalpasahasrāṇi śuddhāvāsakāyikānān devānāṃ sahabhāvyatāyām upapatsyate; 8. aṣṭātṛṃśat kalpasahasrāṇi mahābrahmā bhaviṣyati;
[SaSū(C) 81] 1. navānavatiḥ kalpasahasrāṇi vinipātaṃ na gamiṣyati; 2. kalpaśatasahasraṃ preteṣu nopapatsyate; 3. aṣṭāviṃśati kalpasahasrāṇi tiryakṣur nopapatsyate; 4. trayodaśa kalpasahasrāṇy asurakāyikeṣu nopapatsyate; 5. na śastreṇa kālaṃ kariṣyati, na viṣeṇa, nāgninā; 6. na cāsya paropakramabhayaṃ bhaviṣyati;
[SaSū(C) 82] 1. paṃcaviṃśatiḥ kalpasahasrāṇi na duṣprajño bhaviṣyati; 2. sapta kalpasahasrāṇi prajñācarito bhaviṣyati; 3. nava kalpasahasrāṇi prāsādiko bhaviṣyati, darśanīyaḥ; yathā tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasyarūpakāyapariniṣpattis tathā tasya bhaviṣyati; 4. paṃcadaśa kalpasahasrāṇi na strībhāveṣūpapatsyate; 5. ṣoḍaśa kalpasahasrāṇi vyādhiḥ kāye nākramiṣyati; 6. paṃcatṛṃśat kalpasahasrāṇi divyacakṣur bhaviṣyati;
[SaSū(C) 83] 1. ekonaviṃśat kalpasahasrāṇi nāgayoniṣu nopapatsyate; 2. ṣaṭ kalpasahasrāṇi na krodhābhibhūto bhaviṣyati; 3. sapta kalpasahasrāṇi daridrakuleṣu nopapatsyate; 4. aśītiḥ kalpasahasrāṇi dvau dvīpau paribhuṃkte; 5. yadā daridro bhavati tadā īdṛśaṃ sukhaṃ pratilapsyate: 6. dvādaśa kalpasahasrāṇi andhayoniṣu nopapatsyate; 7. trayodaśa kalpasahasrāṇi apāyeṣu nopapatsyate; 8. ekādaśa kalpasahasrāṇi kṣāntivādī bhaviṣyati; 9. maraṇakālasamaye carimavijñānanirodhe vartamāne, na viparītasaṃjñī bhaviṣyati; 10. na ca krodhābhibhūto bhaviṣyati;
[SaSū(C) 84] 1. sa pūrvasyān diśi dvādaśagaṃgānadībālikāsamān buddhān bhagavataḥ saṃmukhan drakṣyati; 2. dakṣiṇasyāṃ diśi viṃśati buddhakoṭī saṃmukhan drakṣyati; 3. paścimasyān diśi paṃcaviṃśatigaṃgānadībālikāsamān buddhān bhagavataḥ saṃmukhaṃ drakṣyati; 4. uttarasyān diśi viṃśatigaṃgānadībālikāsamān buddhāṃ bhagavataḥ saṃmukhaṃ drakṣyati; 5. ūrdhvāyāṃ diśi navati koṭīsahasrāṇi buddhānāṃ bhagavatāṃ saṃmukhaṃ drakṣyati; 6. adhastāddiśi koṭīśataṃ gaṃgānadībālikāsamān buddhān bhagavataḥ saṃmukhan drakṣyati;
[SaSū(C) 85] 1. te ca sarve tathāgatās taṃ kulaputram āśvāsayanti: mā bhaiḥ kulaputra, tava, saṃghāṭaṃ sūtran dharmaparyāyaṃ śrutvā, iyantaḥ sāṃparāyikāni guṇāni sukhāni ca bhaviṣyanti! 2. paśyasi tvaṃ bhoḥ kulaputremāny anekāni gaṃgānadībālikāsamāni tathāgatakoṭīnayutaśatasahasrāṇi? 3. āha: paśyāmi bhagavan paśyāmi sugata. 4. bhagavān āha: ete bhoḥ kulaputra tathāgatās tava sakāśam upasaṃkrāntā darśanāya.
[SaSū(C) 86] 1. āha: śṛṇu kulaputra, tvayā mānuṣyakam ātmabhāvaṃ pratilabhya saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ śrotrāvabhāsam āgataṃ; tena tvayā etāvat puṇyaskandhaṃ prasūtaṃ. 2. āha: yadi mama bhagavann etāvān puṇyaskandhaḥ, kaḥ punar vādo yaḥ sakalasamāptaṃ śroṣyati!
[SaSū(C) 87] 1. āhā: alam bhoḥ kulaputra! catuṣpadikāyā gāthāyāḥ śrutāyāḥ puṇyaṃ varṇayāmi. 2. tadyathā kulaputra, trayodaśagaṃgānadībālikāsamānāṃ tathāgatānāṃ arhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ yaḥ puṇyaskandhas, tato bahutaraṃ puṇyaskandhaṃ prasavati yaś catuṣpadikām api gāthām ito dharmaparyāyāc chroṣyati; 3. yaś ca trayodaśagaṃgānadībālikāsamāṃs tathāgatān arhataḥ samyaksaṃbuddhān pūjayati, yaś cetaḥ saṃghāṭād dharmaparyāyād antaśaś catuṣpādikām api gāthāṃ śroṣyati, ayaṃ tato bahutaraṃ puṇyaskandhaṃ prasaviṣyati. 4. kaḥ punar vādo yaḥ sakalasamāptaṃ śroṣyati!
[SaSū(C) 88] 1. śṛṇu kulaputra, yaś cemaṃ saṃghāṭaṃ sūtraṃ dharmaparyāyaṃ sakalasamāptaṃ śroṣyati tasya kiyantaṃ puṇyaskandhaṃ prasaviṣyati. 2. tadyathāpināma kaścid eva puruṣaḥ eva puruṣaḥ sarvasyāṃ tṛsāhasramahāsāhasryāṃ lokadhātau tilaṃ vāpayed; yāvantas te tilaphalakās tāvanto rājānaś cakravartino bhaveyur; atha kaścid eva puruṣo bhaved āḍhayo mahābhogaḥ; 3. atha khalu sa puruṣas teṣāṃ sarveṣāṃ rājñāṃ cakravartināṃ dānan dadyāt; yaś caikasya srotaāpannasya dānam dadyād, ayaṃ tato bahutaraṃ puṇyaskandhaṃ prasavati.
[SaSū(C) 89] 1. ye trisāhasramahāsāhasryāṃ lokadhātau satvās te sarve srotaāpanā bhaveyus, teṣāṃ sarveṣāṃ dānan dadato yat puṇyaskandhaṃ, ayaṃ tato bahutaraṃ puṇyaskandhaṃ prasavati ya ekasya sakṛdāgāmino dānan dadyād. 2. ye trisāhasramahāsāhasryāṃ lokadhātau satvās te sarve sakṛdāgāmino bhaveyuḥ, teṣāṃ sarveṣāṃ dānan dadato yaḥ puṇyaskandhaḥ, ayan tato bahutaraṃ puṇyaskandhaṃ prasavati ya ekasyānāgāmino dānān dadyād. 3. ye trisāhasramahāsāhasryāṃ lokadhātau satvās te sarve 'nāgāmino bhaveyuḥ, teṣāṃ sarveṣāṃ dānan dadato yaḥ puṇyaskandhaṃ, ayaṃ tato bahutaraṃ puṇyaskandhaṃ prasavati ya ekasyārhato dānan dadyād. 4. ye trisāhasramahāsāhasryāṃ lokadhātau satvās te sarve 'rhanto bhaveyuḥ, teṣāṃ sarveṣāṃ dānan dadato yaḥ puṇyaskandhaḥ, ayaṃ tato bahutaraṃ puṇyaskandhaṃ prasavati ya ekasya pratyekabuddhasya dānan dadyād. 5. ye trisāhasramahāsāhasryāṃ lokadhātau satvās te sarve pratyekabuddhā bhaveyus, teṣān sarveṣāṃ dānan dadato yaḥ puṇyaskandhaḥ ayaṃ tato bahutaraṃ puṇyaskandhaṃ prasavati ya ekasya bodhisatvasya dānan dadyād. 6. ye trisāhasramahāsāhasryāṃ lokadhātau satvās te sarve bodhisatvā bhaveyus, teṣāṃ sarveṣāṃ dānan dadato yaḥ puṇyaskandhaḥ, ayaṃ tato bahutaraṃ puṇyaskandhaṃ prasavati ya ekasya tathāgatasya cittaṃ prasādayed.
[SaSū(C) 90] 1. yaś ca trisāhasramahāsāhasryāṃ lokadhātau tathāgataparipūrṇāyāṃ cittaṃ prasādayed, ayam eva tato bahutaraṃ puṇyaskandhaṃ prasaviṣyati ya imaṃ saṃghāṭasūtraṃ dharmaparyāyaṃ śroṣyati. 2. kaḥ punar vādaḥ sarvaśūra ya iman dharmaparyāyaṃ likhiṣyati dhārayiṣyati vācayiṣyati paryavāpsyati. 3. kaḥ punar vādaḥ sarvaśūra ya imaṃ saṃghāṭasūtraṃ dharmaparyāyaṃ cittaprasādena namaskariṣyati.
[SaSū(C) 91] 1. tat kiṃ manyase sarvaśūra? śakyam idaṃ sūtraṃ bālapṛthagjanaiḥ śrotuṃ? 2. ye ca śroṣyanti na ca prasādam utpādayiṣyanti. 3. śṛṇu sarvaśūra, santi kecit sarvaśūra bālapṛthagjanāḥ satvāḥ ye śaknuyur mahāsamudre gādhaṃ labdhum? 4. āha: no hīdaṃ bhagavan!
[SaSū(C) 92] 1. bhagavān āha: asti punaḥ sarvaśūra kaścit satvo ya ekapāṇitalena samudraṃ kṣapayed? 2. āha: no hīdaṃ bhagavan, no hīdaṃ sugata! 3. bhagavān āha: yathā sarvaśūra nāsti sa kaścit satvo yaḥ śaknuyād ekapāṇitalena mahāsamudraṃ śoṣayituṃ, evam eva sarvaśūra ye hīnādhimuktikāḥ satvāḥ na śakyaṃ tair ayan dharmaparyāyaḥ śrotuṃ. 4. yaiḥ sarvaśūrāśītir gaṃgānadībālikāsamāni tathāgatakoṭīnayutaśatasahasrāṇi na dṛṣṭāni, na taiḥ śakyam ayaṃ saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ likhituṃ. 5. yair navatigaṃgānadībālikāsamāni tathāgatāni na dṛṣṭāni, na taiḥ śakyam ayan dharmaparyāyaḥ śrotum.
[SaSū(C) 93] yena tathāgatakoṭīśatasahasrāṇi na dṛṣṭāni, ta iman dharmaparyāyaṃ śrutvā pratikṣipanti. 2. yaiḥ sarvaśūragaṃgānadībālikāsamānitathāgatakoṭīśatāni dṛṣṭāni, ta iman dharmaparyāyaṃ śrutvā prasādacittam utpādayanti, harṣayanti, yathābhūtaṃ prajānanti. 3. ya imaṃ saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ yathābhūtaṃ śraddadhanti na pratikṣipanti.
[SaSū(C) 94] 1. śṛṇu sarvaśūra, ye kecid asmāt saṃghāṭād dharmaparyāyād ekām api catuṣpadikāṃ gāthāṃ likhiṣyanti teṣāṃ sarvaśūra satvānāṃ, tataḥ paścāt paṃcanavati koṭīsahasrāni lokadhātūnām atikramya yathā sukhāvatīlokadhātus, tathā teṣāṃ buddhakṣetraṃ bhaviṣyati; 2. teṣāṃ ca sarvaśūra satvānāṃ caturaśītiḥ kalpasahasrāṇy āyuṣpramāṇaṃ bhaviṣyati.
[SaSū(C) 95] 1. śṛṇu sarvaśūra, ye bodhisatvā mahāsatvā asmāt saṃghāṭād dharmaparyāyād antaśaś catuṣpadikām api gāthāṃ śroṣyanti. 2. tadyathā sarvaśūra kaścit satvo bhaved yaḥ paṃcānantaryāṇi karmāṇi kuryāt, kārayed vā, kriyamāṇāni vānumodet, sa itaḥ saṃghāṭād dharmaparyāyāc catuṣpadikām api gāthāṃ śṛṇuyāt, tasya tāni paṃcānantaryāṇi karmāṇi parikṣayaṃ gaccheyuḥ.
[SaSū(C) 96] 1. śṛṇu sarvaśūra, punar aparaṃ guṇam āmantrayāmi: 2. tadyathāpināma kaścit satvo bhaved yaḥ stūpabhedaṃ kārayet, saṃghabhedaṃ ca, 3. bodhisatvaṃ samādher uccālayet, 4. buddhajñānasyāntarāyaṃ kuryāt, 5. mātāpitaraṃ jīvitād vyavaropayed
6. atha sa satvaḥ paścāt paridevati, śocati: naṣṭo 'ham anena kāyena, naṣṭaṃ me paralokam iti, kalpam evāhaṃ naṣṭaḥ. 7. tato 'sya mahācintāyāsaṃ bhaveta, duḥkhāṃ vedanāṃ vedayeta,  kaṭukāṃ vedanāṃ vedayeta; 8. tasya sarvaśūra satvasya sarvasatvāḥ parivarjayanti, jugupsanti ca: 9. dagdho naṣṭa eṣa satva, laukikalokottarād dharmā naṣṭo 'nekāni kalpāni, yathā dagdhasthūṇā.
[SaSū(C) 97] 1. evam evāyaṃ puruṣaḥ: yathā sucitraṃ gṛhaṃ dagdhasthūṇaṃ na śobhate, evam evāyaṃ sa puruṣa iha loke na śobhate; 2. yatra yatra ca gacchati tatra tatra satvaiḥ paribhāṣyate, praharanti ca; 3. kṣutpipāsārdito 'pi na kiṃcil labhate; 4. tato duḥkhāṃ vedanāṃ vedayati.
[SaSū(C) 98] 1. sa kṣutpipāsāhetunāparibhāṣāhetunāprahārahetunā, stūpabhedaṃ ca, paṃcānantaryāṇi ca karmāṇi samanusmarati; 2. sa tato duḥkhān nirvedacittam utpādayati: kutrāhaṃ yāsyāmi, ko me trāta bhavisyati?
[SaSū(C) 99] 1. sa evaṃ cintayati: gamiṣyāmy ahaṃ parvatagirikandareṣu, praviśāmi, tatra me kālakriyā bhaviṣyati, na ca me iha kaścit trātāsti. āha ca:
(1) kṛtaṃ me pāpakaṃ karma dagdhasthūṇaṃ nirantaram /
nemaṃ loke śobhayiṣye na śobhayiṣyāmi paratra ca /
antargṛhe na śobhāmi na śobhāmi ca bāhire //
(2) doṣahetoḥ kṛtaṃ pāpaṃ tena yāsyāmi durgatim /
paratra duḥkhitaḥ kutra vasiṣyāmi ha durgatau //
(3) śṛṇvanti devatā vācam aśrukaṇṭhaṃ prarodati /
nirāśaḥ paraloke prayāsyāmīha durgatiṃ //
2. taṃ devatā āhuḥ:
(4) mūḍho 'si gaccha puruṣa maivaṃ cintaya duḥkhitaḥ /
śaraṇo na ca me trāṇaṃ duḥkhāṃ vindāmi vedanām //
(5) mātṛghāṭaṃ pitṛghāṭaṃ paṃcānantaryāñ ca me kṛtam /
parvate mūrdhni gacchāmi tata ātmāṃ tyajāmy aham //
(6) mā gaccha mūḍhapuruṣa karma mā kuru pāpakaṃ /
bahu tvayā kṛtaṃ pāpaṃ vyāpannena hi cetasā //
(7) kurvanti ye ātmaghātaṃ narakaṃ yānti duḥkhitāḥ /
tataḥ patanti bhūmīṣu krandanti śokavedanāḥ //
(8) na tena vīryeṇa bhavanti buddhā bhavanti naivāpi ca bodhisatvā //
na śrāvakaṃ labhyati mokṣayānam anyasya vīryasya kuruṣva yatnam //
(9) gacchasva taṃ parvatu yena so ṛṣi gatvā ca taṃ dṛṣṭva ṛṣiṃ mahātmā /
vanditva pādau śirasā ca tasya trāṇaṃ bhavāhī mama agrasatva //
(10) deśehi dharmaṃ kuśalaṃ muhūrttam bhīto 'smi trasto atiduḥkhapīḍitaḥ /
ṛṣir vadantaṃ śṛṇu satvasāra niṣadya cittasya kṣaṇaṃ kuruṣva //
(11) bhītaḥ sa trasto atiduḥkhapīḍitas tato niṣaṇṇaḥ kṣaṇiko muhūrtam /
deśemi pāpaṃ kṛta yan mayā bahū ṛṣir hi vācam idam abravīti //
4. ṛṣir āha:
(12) bhuṃjāhi taṃ bhojanu yad dadāmi duḥkhena ca krandasi śokapīḍitaḥ /
kṣudhā pipāsāya ca pīḍitas tvaṃ nirāśakaś ca tribhavād bhaviṣyasi //
(13) bhojanāny upanāmitvā ṛṣiḥ satvaṃ prasādayan /
mṛṣṭaṃ bhuṃja manāpaṃ ca śarīre tarpaṇārthikaṃ //
(14) paścāt te dharma bhāṣāmi sarvapāpakṣayaṃkaram /
tasya tad bhojanaṃ mṛṣṭaṃ muhūrtaṃ bhuktavān asau //
(15) bhuktvā hastau ca prakṣālya kṛtvā pradakṣiṇaṃ ṛṣiṃ /
paryaṃkena niṣīditvā vada yat pāpakaṃ kṛtam //
(16) mātṛghātaṃ pitṛghātaṃ stūpabhedaṃ mayā kṛtaṃ /
bodhisatvasya buddhatve antarāyaṃ kṛtaṃ mayā //
(17) tasya tad vacanaṃ śrutvā ṛṣir vākyam athābravīt /
asādhus tava bho puruṣa yat kṛtaṃ pāpakaṃ tvayā /
deśehi pāpakaṃ karma kṛtaṃ kārāpitaṃ ca yat //
5. atha khalu tasmin kāle sa puruṣaḥ śokaśalyasamarpito, bhītas, trasta, udvignaḥ: ko me trātā bhaviṣyati?
(18) kṛtaṃ me pāpakaṃ karma duḥkhāṃ vetsyāmi vedanāṃ /
ko me syāt trāyako nātho yo me duḥkhāt pramocayet //
6. atha khalu sa puruṣas tasya ṛṣer jānudvayaṃ bhūmau nipātyāha ca:
(19) deśeyaṃ pāpakaṃ karma yat kṛtaṃ kāritaṃ mayā /
mā phalaṃ pāpakaṃ bhotu mā me syād duḥkhavedanā //
(20) ṛṣis trāṇaṃ bhaven mahyam āsanno 'haṃ bhaven tava /
niṣkaukṛtyasya śāntasya śamyantāṃ pāpakān mama //
[SaSū(C) 100] 1. atha khalu sa riṣis tena kālena tena samayena taṃ puruṣam etad avocat, evaṃ cāśvāsayati: 2. mā bhaiḥ puruṣa, ahaṃ te trāṇaṃ bhaviṣyāmy, ahan te gatir, ahaṃ parāyaṇaṃ bhaviṣyāmi; 3. saṃmukhaṃ dharmaṃ śṛṇu. śrutaṃ tvayā kiṃcit saṃghāṭaṃ nāma dharmaparyāyaṃ? 4. sa āha: na me kadācic chrutaṃ. 5. ṛṣir āha: ko 'gnidagdhasya satvasya dharman deśayaty anyatra yaḥ karuṇāvihāritayā satvānāṃ dharman deśayati? 6. āha: śṛṇu kulaputra,
[SaSū(C) 101] 1. bhūtapūrvaṃ, asaṃkhyeyaiḥ kalpair asaṃkhyeyatarair yadāsīt tena kālena tena samayena, vimalacandro nāma rājābhūd, dhārmiko, dharmarājā. 2. tasya khalu punaḥ kulaputra rājño vimalacandrasya gṛhe putro jātaḥ.
[SaSū(C) 102] 1. atha sa rājā vimalacandro lakṣaṇanaimittikāṃ chāstrapāṭhakān brāhmaṇān sannipātyaivam āha: 2. kiṃ brāhmaṇāḥ kumārasya nimittaṃ paśyatha, śobhanam aśobhanaṃ veti? 3. atha naimittikā brāhmaṇāḥ kathayaty: asādhur ayaṃ mahārāja kumāro jātaḥ, asādhur iti. 4. rājā śrutvā sasaṃbhramaṃ papraccha: kimidaṃ brāhmaṇā? 5. naimittikāḥ kathayanty: ayaṃ deva rājakumāro yadi sapta varṣāṇi jīvati sa eṣa mātāpitaraṃ jīvitād vyāvaropayiṣyati. 6. tato sa rājā evam āha: varaṃ me jīvitāntarāyo bhavatu mā cāhaṃ putraṃ vadheyaṃ. 7. tat kasmāt? kadācit karhacil loke manuṣyotpādaṃ labhyate. 8. nāhaṃ tathā kariṣyāmi yad imaṃ mānuṣyakaṃ kāyaṃ virāgayiṣyāmi.
[SaSū(C) 103] 1. atha sa kumāro vardhate: yad anye varṣadvayena vardhante tadāsāv ekena māsena vardhate; 2. jānāti ca sa rājā vimalacandro: 'yaṃ kumāro mama karmopacayena vardhate. 3. tato rājā tasya kumārasya paṭṭam ābandhyaivam āha: tava rājyaṃ bhavatu, vipulā ca kīrti, rājyabhogaiśvaryaṃ ca kāraya dharmeṇa, mā adharmeṇa. 4. tataḥ paṭṭaṃ badhvā, rājeti nāmadheyam akarot. 5. sa ca rājā vimalacandro na bhūyaḥ svaviṣaye rājyaṃ kārayaty.
[SaSū(C) 104] 1. atha te triṃśad amātyakoṭyo, yena sa rājā vimalacandras tenopasaṃkrāntā, upetya, taṃ rājānaṃ vimalacandram evam āhuḥ: kasmāt tvaṃ bhoḥ mahārāja svaviṣaye na bhūyo rājyaṃ kārayasi? 2. rājāha: bahūny asaṃkhyeyāni kalpāni, yan mayā rājyabhogaiśvaryādhipatyaṃ kāritaṃ, na ca me kadācid viṣayeṣu tṛptir āsīt. 3. tena ca kālena tena samayena na cireṇa kālāntareṇa sa putras taṃ mātāpitaraṃ jīvitād vyavaropayati, 4. tena ca tatra paṃcānantaryāṇi karmāny upacitāni. 5. ahaṃ ca bhoḥ puruṣa tāvac ciraṃ kālasamayam anusmarāmi yathādya śvo vā.
[SaSū(C) 105] 1. yadā tasya rājño duḥkhā vedanā utpannā tadā sa rājā vipratisārībhūto 'śrukaṇṭhaḥ paridevati: pāpaṃ me karma kṛtam iti! avīcau mahānarake duḥkhāṃ vedanāṃ pratyanubhaviṣyāmīti! 2. tato 'haṃ kāruṇyacittam utpādya tatra gatvā tasya rājño dharman deśayitavān; 3. atha sa rājā taṃ dharmaṃ śrutvā tasya tāni paṃcānantaryāṇi karmāṇi kṣipraṃ niravaśeṣaṃ parikṣayaṃ gatāni. āha:
(1) saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ sūtrarājaṃ mahātapāḥ /
ye śroṣyanti iman dharman padaṃ prāpsyanty anuttaram //
(2) sarvapāpakṣayaṃ bhavati sarvakleśāṃc chamiṣyati /
śṛṇu dharmaṃ pravakṣyāmi yena kṣipraṃ vimokṣase //
(3) catuṣpadāyāṃ gāthāyāṃ bhāṣyamāṇaṃ nirantaraṃ /
sarvapāpakṣayaṃ kṛtvā srotāpanno bhaviṣyasi //
(4) tatodānaṃ udānemi sarvapāpapramocanaṃ /
mocitā duḥkhitā satvā nārakād bhayabhairavāt //
(5) tataḥ sa puruṣotthāya āsanād añjalīkṛtaḥ /
praṇamya śirasā tasya sādhukāraṃ prayacchati //
(6) sādhu kalyāṇamitrāṇi sādhu pāpavināśaka /
sādhu saṃghāṭanirdeśaṃ ye śroṣyanti mahānayaṃ //
[SaSū(C) 106] 1. atha khalu tena kālena tena samayenopary antarikṣe sthitāni dvādaśa devaputrasahasrāṇi kṛtāṃjalipuṭāni, tam ṛṣim upagamya, pādau śirasā praṇamya, evam āhuḥ: bhagavan, kevac ciraṃ smarasi mahātapa? 2. evaṃ catvāraḥ koṭīr nāgarājñām āgatya, aṣṭādaśa koṭīsahasrāṇi yakṣarājñām āgatya, yena sa ṛṣis tenāṃjaliṃ praṇāmya, evam āhuḥ: kevac ciraṃ smarasi?
[SaSū(C) 107] 1. mahātmā ṛṣir āha: śatam asaṃkhyeyakalpakoṭīnayutasahasrāṇi samanusmarāmi. 2. āhu: kena kuśalakarmaṇā muhūrtamātreṇaivaṃ pāpaṃ karma praśāntam? 3. āha: saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ śrutvā, anena kuśalakarmaṇā sarvapāpakarma praśāntam;
[SaSū(C) 108] 1. ye ca tatra satvāḥ sannipatitāḥ, yair imaṃ dharmaparyāyaṃ śrutvā śraddadhānatā vā kṛtā, te sarve vyākriyante 'nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau; 2. yena ca puruṣeṇa tāni paṃcānantaryāṇi karmāṇi kṛtāni, tenemaṃ saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ śrutvā muhūrtamātreṇa tāni paṃcānantaryāṇi karmāṇi niravaśeṣaṃ parikṣayaṃ paryādānaṃ kṛtāṇi; 3. tasyānekāni kalpakoṭīnayutaśatasahasrāṇi sarvadurgatidvārāṇi pithitāni bhavanti; 4. dvātriṃśad devalokadvārāṇy apāvṛtāni bhavanti; 5. ya itaḥ saṃghāṭād dharmaparyāyād antaśaś catuṣpadikām api gāthāṃ śroṣyati, tasyetādṛśāni kuśalamūlāni bhaviṣyanti; 6. kaḥ punar vādo yaḥ saṃghāṭasūtraṃ satkariṣyati gurukariṣyati mānayiṣyati pūjayiṣyati puṣpadhūpagandhamālyavilepanacūrṇacīvaracchatradhvajapatākābhirvādyāṃjalikarmapraṇāmaṃ vā kariṣyati, ekāṃ vārāṃ anumodiṣyaty, evaṃ ca vakṣyati: sādhu subhāṣitam iti!
[SaSū(C) 109] 1. atha khalu sarvaśūro bodhisatvo mahāsatvo bhagavantam etad avocat: kiyantaṃ bhagavann añjalipraṇāmāt puṇyaskandhaṃ prasavati ye te saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ bhāṣyamāṇaṃ śrutvāñjaliṃ kṛtvā praṇamanti? 2. bhagavān āha: śṛṇu kulaputra, yena paṃcānantaryāṇi karmāṇi kṛtāṇi, kāritāni, kriyamāṇāni vānumoditāni, yadi sa itaḥ saṃghāṭād dharmaparyāyād antaśaś catuṣpadikām api gāthāṃ śrutvāñjaliṃ praṇāmayiṣyati, tasya tāni sarvāṇi paṃcānantaryāṇi karmāṇi kṣayaṃ gatāni bhaviṣyanti; 3. kaḥ punar vādaḥ sarvaśūra yaḥ sakalasamāptam evāyaṃ dharmaparyāyaṃ śroṣyaty: ayaṃ tato bahutaraṃ puṇyaskandhaṃ prasaviṣyati.
[SaSū(C) 110] 1. upamāṃ te kulaputra kariṣyāmi asya saṃghāṭasūtrārthasya vijñaptaye: 2. tadyathāpināma sarvaśūrānavataptasya nāgarājasya bhavane na kadācit sūryo 'vabhāsayati, tataś ca paṃca mahānadyaḥ pravahanti. atha kaścid eva puruṣo bhaved yas tāsāṃ paṃcānāṃ mahānadīnām udakasya bindūni gaṇayet. 4. tat kiṃ manyase sarvaśūra, śakyaṃ teṣām udakavindunāṃ gaṇanāyogena paryantam adhigantum? 5. āha: no hīdaṃ bhagavan, no hīdaṃ sugata! 6. bhagavān āha: evam eva sarvaśūra na śakyaṃ saṃghāṭasūtrasya dharmaparyāyasya kuśalamūlaṃ, kalpena vā, kalpaśatena vā, kalpasahasreṇa vā, kalpakoṭīnayutaśatasahasreṇa vā, gaṇanayā paryantam adhigantuṃ.
[SaSū(C) 111] 1. tat kiṃ manyase sarvaśūra, duṣkaraṃ tasya ya imaṃ saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ muhūrtaṃ prakāśayeta? 2. āha: duṣkaraṃ bhagavaṃ! 3. bhagavān āha: ataḥ suduṣkarataraṃ sarvaśūra tasya ya imaṃ saṃghāṭaṃ dharmaparyāyaṃ śakṣyati śrotum.
[SaSū(C) 112] 1. tadyathā anavataptāt paṃca mahānadyaḥ pravahanti, tāsāṃ paṃcānāṃ mahānadīnāṃ pravahantīnām udakavindūn na śakyaṃ gaṇanayā paryantam adhigantum, evam evāsya dharmaparyāyasya puṇyaskandhasya na śakyaṃ paryantam adh