Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)mpsu_w_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Kinh Đại Bát Niết-bàn (Mahāparinirvāṇasūtra)

Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 1 / 4 (50.000 ký tự/trang)
1.1 evaṃ mayā śrutam ||
1.2 ekaṃ samayaṃ bhagavā(n) rājagṛhe vihara(ti) gṛdhrakūṭe parvate || tena kha(lu samayena rājā māgadho 'jātaśatrur vaidehīpu)tro vṛjibhiḥ sārdhaṃ prativiruddhaḥ ||
1.3 sa evaṃ pariṣadi vācaṃ (bhāṣate) || aham imān vṛjīn ṛddhāṃś ca sphī(tāṃś ca kṣemāṃś ca subhikṣāṃś cākīrṇabahujanama)nuṣyāṃś cotsādayiṣyāmi vināśayiṣyāmy anayena vyasanam āpādayiṣyāmi ||
1.4 atha rājā mā(gadho 'jātaśatrur vaidehīputro varṣākāraṃ br)āhmaṇamagadhamahāmātram āmantrayate ||
1.5 ehi tvaṃ varṣākāra yena bhagavāṃs tenopasaṃkrama || upetyāsmā(kaṃ vacanena bhagavataḥ pādau śirasā vandasvā)lpābādhatāṃ ca pṛcchālpātaṅkatāṃ ca laghūtthānatāṃ ca yātrāṃ ca balaṃ ca (su)khaṃ cānavadya(tāṃ ca sparśavihāratāṃ ca ||)
1.6 (evaṃ ca vada || rājā) māgadho 'jātaśatrur vaidehīputro vṛjibhiḥ sārdhaṃ prativiruddhaḥ || sa evaṃ pariṣadi vācaṃ bhāṣ(ate || aham imān vṛjīn ṛddhāṃś ca sphītāṃś ca kṣemāṃś ca) subhikṣāṃś cākīrṇabahujanamanu(ṣyāṃ)ś co(tsā)day(i)ṣyām(i) vināśayiṣyām(y) anayena vyasan(am āpādayiṣyāmi ||)
1.7 (kiṃ bhagavān āmantrayate || yathā varṣā)kāra sa bhagavāṃ vyākaroti tathaiv(odgṛhāṇa || tat kasmād dhetoḥ || a)vitathāvā(d)i(n)o hi bha(va)nti (tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāḥ ||)
1.8 (evaṃ deveti varṣākāro brāhma)ṇamagadhamahāmātro rājño mā(gadhasyājātaśatror vaidehīputrasya pratiśrutya) sarvaśvetaṃ vaḍab(ā)ratham abh(i)ruhy(a) ........ māṇavagaṇaparivṛtaḥ sauvarṇena daṇḍakama ........... (rājagṛhān niryāti bhagavato 'ntikenopadarśanāya bhagava)ntaṃ paryupāsanāyai || tasya yā(vad yānasya bhūmis tāvad yānena gatvā yānād avatīrya padbhyām eva gṛdhrakūṭaṃ parvatam abhiruhya yena bhagavāṃs tenopajagāmopetya) bhagavatā sārdhaṃ (saṃmukhaṃ saṃmodanīṃ saṃraṃjanīṃ vividhāṃ kathāṃ vyatisāryaikānte nyaṣīdat |)
1.9 (ekānte niṣaṇṇo varṣākāro brāhmaṇamagadhamāhāmā)tr(o) bhagava(n)tam ida(m avocat ||)
1.10 (rājā māgadho 'jātaśatrur vaidehīputro bhagavataḥ pādau śirasā vandaty alpābādhatāṃ ca pṛcchaty alpātaṅkatāṃ ca) pūrvavad yāv(at sparśa)vihāratāṃ ca ||
1.11 su(khī bhavatu varṣākāra rājā māgadho 'jātaśatrur vaidehīputras tvaṃ ca ||)
1.12 (rājā bhadanta māgadho 'jātaśatrur vaidehīputro vṛjibhiḥ sārdhaṃ) prativiru(ddhaḥ || sa evaṃ) pariṣadi vācaṃ bh(āṣate || aham imān vṛjīn ṛddhāṃś ca sphītāṃś ca kṣemāṃś ca subhikṣāṃś cākīrṇabahujanamanuṣyāṃś cotsādayiṣyāmi vināśayi)ṣyāmy an(ayena vya)sanam āpādayiṣ(y)ā(mi ||)
1.13 (kiṃ bhagavāṅ gautama āmantrayate ||)
1.14 (ekam ahaṃ varṣākāra samayaṃ vṛjiṣu janapadeṣu viharāmi cāpāle c)aitye || tatra ma(yā vṛjīnāṃ) saptāparihā(ṇīyā dharmā deśitāḥ || yāvac ca varṣākāra vṛjaya imān saptāparihāṇīyān dharmān samādāya vartiṣyante vṛjiṣu ca saptāparihā)ṇīyā (dha)rmāḥ sandrakṣy(ante vṛddhir eva vṛjīnāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
1.15 (evam ahaṃ bhadantāsya bhagavato gautamasya saṃkṣiptena) bhā(ṣi)tasyāvi(bhaktasya vistareṇārthaṃ nājānāmi || bhagavān gautamo saṃkṣiptena bhāṣitasyārthaṃ vibhaktaṃ vistareṇa bhāṣeta || evam ahaṃ bhagavato gautama)sya saṃkṣiptena bhāṣitasyāvibh(aktaṃ vistareṇārthaṃ sādhu evājñāsyāmi ||)
1.16 (tena khalu samayenāyuṣmān ānando bhagavataḥ pṛṣṭhataḥ sthito bha)gavantaṃ vījayamānaḥ || tatra bhaga(vān āyuṣmantam ānandam āmantrayate ||)
1.17 (kiṃ nu tvayānanda śrutaṃ vṛjayo 'bhīkṣṇasannipātā abhīkṣṇaṃ sannipātabahulā viharanti ||)
1.18 (śrutaṃ me bhadanta vṛjayo 'bhīkṣṇasannipātā abhīkṣṇaṃ sannipātabahulā viharanti ||)
1.19 (yāvac ca varṣākāra vṛjayo 'bhīkṣṇasannipātā abhīkṣṇaṃ sannipātabahulā vihariṣyanti vṛddhir eva vṛjīnāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
1.20 (kiṃ nu tvayānanda śrutaṃ vṛjayaḥ samagrāḥ sannipatanti samagrā vyuttiṣṭhanti samagrā vṛjikaraṇīyāni kurvanti ||)
1.21 (śrutaṃ me bha)danta vṛjayaḥ sama(grāḥ sannipatanti samagrā vyuttiṣṭhanti samagrā vṛjikaraṇīyāni kurvanti ||)
1.22 (yāvac ca varṣākāra vṛjayaḥ samagrāḥ sannipatiṣyanti sama)grā vyutthāsyanti (samagrā vṛjikaraṇīyāni kariṣyanti vṛddhir eva vṛjīnāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
1.23 (kiṃ nu tvayānanda śrutaṃ vṛjayo 'pra)ṇihitaṃ na praṇi(dadhati praṇihitaṃ ca na samucchindati yathāprajñaptaṃ vṛjidharmaṃ samādāya vartante ||)
1.24 (śrutaṃ me bhadanta vṛjayo 'praṇihitaṃ na praṇidadhati praṇihi)taṃ ca na samucchin(da)()n(ti yathāprajñaptaṃ vṛjidharmaṃ samādāya vartante ||)
1.25 (yāvac ca varṣākāra vṛjayo 'praṇihitaṃ na praṇidhāsyanti praṇihitaṃ ca na samucchetsyanti yathāprajñaptaṃ) vṛjidharmaṃ samādā(ya vartiṣyante vṛddhir eva vṛjīnāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
1.26 (kiṃ nu tvayānanda śrutaṃ yās tā vṛjīnāṃ vṛjiprajāpatyo vṛjikumārikāś ca pitṛrakṣitā mātṛrakṣitā bhrātṛrakṣitā bhaginīrakṣitāḥ śvaśurarakṣitā śvaśrurakṣitā jñātirakṣitā gotrarakṣitāḥ saparidaṇḍāḥ sasvāmikāḥ kan)yāḥ paraparigṛ(hītā antaśo mālāguṇaparikṣiptā api tadrūpāsu) na sa(hasā balenānupraskandya kāmeṣu cāritram āpadyante ||)
1.27 (śrutaṃ me bhadanta vṛjayo yā)s tā vṛjīnāṃ vṛji(p)r(ajāpatyo vṛjikumārikāś ca pitṛrakṣitā mātṛrakṣitā pūrvavad yāvad antaśo mālāguṇaparikṣiptā a)pi tadrūpā(su na sahasā) balenānupraskandya kāmeṣu cāritram āpadya(nte ||)
1.28 (yāvac ca varṣākāra vṛjayo yās tā) v(ṛ)jīnāṃ vṛji(prajāpatyo vṛjikumārikāś ca pūrvavad yāvad antaśo mālāguṇaparikṣiptā api) tadrūpāsu na sa(hasā balenānupraskandya kāmeṣu cāritram āpatsyante vṛddhir eva) vṛjīnāṃ (pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
1.29 (kiṃ nu tvayānanda śrutaṃ vṛjayo ye) te vṛjīnāṃ vṛjimah(allakās tān satkurvanti gurukurvanti mānayanti pūjayanti teṣāṃ vacanaṃ śrotavyaṃ manyante ||)
1.30 (śrutaṃ me bhadanta vṛja)yo ye te vṛ(jīnāṃ vṛjimahallakās tān satkurvanti gurukurvanti mānayanti pūjayanti teṣāṃ vacanaṃ śrotavyaṃ manyante ||)
1.31 (yāvac ca varṣākāra vṛjayo ye te vṛjīnāṃ vṛjimahallakās tān satkariṣyanti gurukariṣyanti mānayiṣyanti pūjayiṣyanti teṣāṃ vacanaṃ śrota)vyaṃ ma(ṃ)sy(ante) v(ṛ)ddhir eva vṛjīnāṃ prati(kāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
1.32 (kiṃ nu tvayānanda śrutaṃ vṛjayo ye te vṛjīnāṃ caturdikṣu vṛjicaityās tān satkurvanti gurukurvan)ti mānayanti pūjayanti teṣāṃ ca pau(rāṇaṃ cihnavṛttaṃ na samucchindanti ||)
1.33 (śrutaṃ me bhadanta vṛjayo ye te vṛjīnāṃ caturdikṣu vṛjicaityās tān satkurvanti gurukurvanti mānayanti pūjayan)ti teṣāṃ ca paurāṇaṃ cih(n)avṛttaṃ (na samucchindanti ||)
1.34 (yāvac ca varṣākāra vṛjayo ye te vṛjīnāṃ caturdikṣu vṛjicaityās tān satkari)ṣyanti gurukariṣyanti mānayiṣyanti pūjayiṣyanti teṣāṃ ca paurāṇaṃ cihnavṛttaṃ na samu(cchet)sya(n)ti vṛddhir eva vṛjīnāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇā(ṃ) na parihāṇi(ḥ) ||
1.35 (kiṃ nu tvayānanda) śrutaṃ vṛjīnām arhatā(m anti)ke tīvracetasa ārakṣāsmṛtiḥ pratyupasthitā kaccid anāgatāś cārhanta āgaccheyur āgatāś cābhirameraṃs te ca na vihanyerañ cīvarapiṇḍapā(taśayanāsanaglā)napratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ ||
1.36 śrutaṃ me bhadanta vṛjīnām arhatām antike tīvracetasa ārakṣāsmṛtiḥ pratyupasthitā kaccid anāgatāś cārhanta āga(ccheyur āgatāś cā)bhirameraṃs te ca na vihanyerañ cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkāraiḥ ||
1.37 yāvac ca varṣākāra vṛ(jī)nām arhatām antike tīvracetasa (ārakṣāsmṛtiḥ) pratyupasthitā bhaviṣyati kaccid anāgatāś cārhanta āgaccheyur āgatāś cābhiramera(ṃ)s te ca na vihanyerañ cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkā(rair vṛddhir eva vṛjī)nāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||
1.38 yāvac ca varṣākāra vṛjaya imān saptāparihāṇīyān dharmān samādāya vartiṣyante vṛjiṣu ca saptāparihā(ṇīyā dharmāḥ sandrakṣyan)te vṛddhir eva vṛjīnāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||
1.39
1.40 ekaikena tāvad bho gautamāṅgena samanvāgatā vṛjayo 'gamanīyāḥ syū rājño māga(dhasyājātaśa)tror vaidehīputrasya kaḥ punar vādaḥ sarvaiḥ ||
1.41 hanta bho gautama gamiṣyāmo bahukṛtyāḥ smo bahukaraṇīyāḥ ||
1.42 yasyedānīṃ varṣākāra kāla(ṃ) manyase ||
1.43 atha varṣākāro brāhmaṇamagadhamahāmātro bhagavato bhāṣitam abhinandyānumodya bhagavato 'ntikāt prakrāntaḥ ||
2.1 tatra bhagavān (āyuṣmantam ānandam āmantrayate || yāvanto bhikṣavo gṛdhra)kūṭaparvatam upaniśritya viharanti tān sarvān upasthānaśālāyāṃ (sannipātaya ||)
2.2 (evaṃ bhadantety) āyuṣmān ānando bhagavataḥ pratiśrutya yāvanto bhikṣavo gṛdhrakūṭaṃ parvata(m upaniśritya) viharanti tān sarvān upasthānaśālāyāṃ sannipātayitvā yena bhagavāṃs tenopajagāma || upetya bhagavatpādau śirasā vanditvaikānte 'sthāt || ekānt(a)sthit(a) ā(yuṣmān ānando) bhagavantam idam avocat ||
2.3 yāvanto bhadanta bhikṣavo gṛdhrakūṭaṃ parvatam upaniśritya viharanti te sarva upasthānaśālāyāṃ sannipatitāḥ || yasyedānīṃ bhagavāṅ kālaṃ man(yate ||)
2.4 (atha bhagavān ye)nopasthānaśālā tenopajagāma || upetya purastād bhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane nyaṣī(dat) || niṣadya bhagavān bhikṣūn āmantra(ya)te sma ||
2.5 saptāhaṃ vo bhikṣavo 'parihā(ṇīyān dharmān deśayiṣyā)mi tāñ śṛṇuta sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta bhāṣiṣye || saptā(parihāṇīyā dharmāḥ katame ||)
2.6 (yāvac ca bhikṣavo 'bhīkṣṇasannipātā a)bhīkṣṇaṃ sannipātabahulā vihariṣyanti vṛddhir eva bhikṣūṇāṃ pratikāṃ(kṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
2.7 (yāvac ca bhikṣavaḥ samagrāḥ) sannipatiṣyanti samagrā vyutthāsyanti samagrāḥ saṃghakaraṇīyā(ni kariṣyanti vṛddhir eva bhikṣūṇāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
2.8 (yāva)c (ca) bhikṣavo 'praṇihitaṃ na praṇidhāsyanti praṇihitaṃ ca na (samucchetsyanti yathā)prajñap(t)i(kāṃ śi)kṣāṃ samādāy(a vartiṣyante vṛddhir eva bhikṣūṇāṃ pratikāṃkṣitavyā) k(u)śalānāṃ dharmā(ṇ)āṃ na parihāṇiḥ ||
2.9 yāvac ca bhik(ṣavas tṛṣṇāyāḥ paunarbhavi)kyā (nandirāga)sahagatāyās ta(tra tatrābhinandinyā vaśaṃ na gacchanti vṛddhir eva bhikṣūṇāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
2.10 (yāvac ca bhikṣavo ye te bhikṣavaḥ) sthavirā rāt(r)ijñāś cirapravrajitā ............... (tān satkariṣyanti gurukariṣyanti mānayiṣyanti pūja)yiṣyanti teṣāṃ vacanaṃ (ś)r(ota)v(y)aṃ ma(ṃsyante vṛddhir eva bhikṣūṇāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
2.11 (yāvac ca bhikṣavo 'raṇyavanaprasthāni) prāntāni śayanāsanāny adhyāvasiṣyan(ti vṛddhir eva bhikṣūṇāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
2.12 (yāvac ca bhikṣavaḥ sabrahmacāriṇām antike tī)vracetasa ārakṣāsmṛtiḥ pratyupasth(itā kaccid anāgatāś ca sabrahmacāriṇa āgaccheyur āgatāś cābhirameraṃs te ca na vihanyerañ cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglā)napratyayabhaiṣajyapariṣkārair vṛddhir eva bhikṣūṇāṃ pr(atikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
2.13 (yāvac) ca bhikṣava i(mān saptāparihāṇīyān dharmān samādāya vartiṣyante bhikṣuṣu) ca saptāparihāṇīyā dharmāḥ sandrakṣyante vṛd(dh)i(r eva bhikṣūṇāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśa)lānāṃ dharmāṇāṃ na parihā(ṇiḥ ||)
2.14 (aparān api saptāparihāṇīyān dharmān deśayiṣyāmi tāñ śṛṇuta) sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta bhā(ṣiṣye || saptāparihāṇīyā dha)rmāḥ katame ||
2.15 yāvac ca bhikṣavaḥ śā(stāraṃ satkariṣyanti gurukariṣyanti mānayiṣyanti pūjayiṣyanti śāstā)raṃ satkṛtvā gurukṛtvā mānayitvā pū(jayitvopaśri)tya vihariṣyanti dharmaṃ śikṣām anuśā(sanam apramādaṃ pratisaṃstaraṃ samādhiṃ satkariṣyanti gurukariṣyanti mānayiṣya)nti pūjayiṣyanti samādhiṃ satkṛtvā (gurukṛtvā) māna(yitvā pūjayitvopaśritya vihariṣyanti vṛddhir eva bhikṣūṇāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
2.16 Nur im Tib.
2.17 (aparā)n api saptāparihāṇīyān dharmān de(śa)yiṣyāmi (tāñ śṛṇuta sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta bhāṣiṣye || saptāparihāṇīyā dharmāḥ katame ||)
2.18 (yāvac ca bhikṣavo na karmārāmā bhaviṣyanti na bh)āṣyārāmā na nidrār(āmā) na sa(ṃ)gaṇi(kārāmā) ............... (vi)śeṣādhigamenā(nta)rāvasā(n) ....... (vṛddhir eva bhikṣūṇāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
2.19 Nur im Tib.
2.20 (aparān api saptāparihā)ṇīyān dharmān deśayiṣyāmi tāñ śṛṇuta (sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta bhāṣiṣye || saptāparihāṇīyā dharmāḥ katame ||)
2.21 (yāvac ca bhikṣavaḥ śrāddhā bhaviṣyanti hrīmanto bhaviṣyanty) avatrāpiṇa ārabdhavīryā u(pasthitasmṛtayaḥ samāhitāḥ prajñāvanto bhaviṣyanti vṛddhir eva bhikṣūṇāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
2.22 Nur im Tib.
2.23 (aparā)n api saptāparihāṇīyān dharmān deśa(yiṣyāmi tāñ śṛṇuta sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta bhāṣiṣye || saptāparihāṇīyā dharmāḥ katame ||)
2.24 (yāvac ca bhikṣavo dharmajñā arthajñā)ḥ kālajñā mātraj(ñ)ā ātmajñāḥ pariṣa(jjñāḥ pudgalavarāvarajñā vṛddhir eva bhikṣūṇāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
2.25 Nur im Tib.
2.26 (aparān api saptāparihāṇīyān dharmān deśayiṣyāmi tāñ śṛṇuta sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta bhāṣiṣye || saptāparihāṇīyā dharmāḥ katame ||)
2.27 (yāvac ca bhikṣavaḥ smṛtisaṃbodhyaṅgaṃ bhāvayiṣyanti vivekaniśritaṃ virāganiśritaṃ nirodhaniśritaṃ vyavasargapariṇataṃ dharmavicayavīryaprītiprasrabdhisamādhyupekṣāsaṃbodhyaṅgaṃ bhāvayiṣyanti vivekaniśritaṃ virāganiśritaṃ nirodhaniśritaṃ vyavasargapariṇataṃ vṛddhir eva bhikṣūṇāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
2.28 (yāvac ca bhikṣava imān saptāparihāṇīyān dharmān samādāya vartiṣyante bhikṣuṣu ca saptāparihāṇīyā dharmāḥ sandrakṣyante vṛddhir eva bhikṣūṇāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
2.29 (ṣaḍ ahaṃ vo bhikṣavaḥ saṃraṃjanīyān dharmān deśayiṣyāmi tāñ śṛṇuta sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta bhāṣiṣye || ṣaṭ saṃraṃjanīyā dharmāḥ katame ||)
2.30 maitraṃ me kāyakarma pratyupasthitaṃ bhaviṣyati śāstu(r a)ntike vijñ(ā)nāñ ca sabrahmacār(i)ṇām || ayaṃ dharmaḥ saṃraṃjanīyaḥ priyakaraṇo gurukaraṇo manāpakaraṇaḥ priyatvāya gurutvāya gauravāya bhāvanāya saṃgrahāya samādhaye 'vigrahāyāvivādāya ekotībhāvāya saṃvartate ||
2.31 maitraṃ vākkarma
2.32 maitraṃ manaskarma
2.33 ye te lābhā dhārmikā dharmalabdhā antataḥ pātragatāḥ pātraparyāpannās tadrūpeṣu lābheṣu sādhāraṇaparibhojino bhaviṣyāmo 'pratiguptabhojin(aḥ) sārdhaṃ vijñaiḥ sabrahmacāribhiḥ ||
ayaṃ dharmaḥ saṃraṃjanī(yaḥ) pūrvavat ||
2.34 yāni tāni śīlāny akhaṇḍāny acchidrāṇy aśabalāny akalmāṣāṇi bhujiṣyāṇy aparāmṛṣṭāni susamāptāni susamādattāni vijñapraśastāny agarhitāni vijñais tadrūpaiḥ śīlaiḥ śīlasāmānyagatā bhaviṣyāmaḥ sārdhaṃ vijñaiḥ sa(b)r(a)hmac(ā)ribhiḥ || ayaṃ dharmaḥ saṃraṃjanīyaḥ pūrvavat ||
2.35 yeyaṃ dṛṣṭir āryā nairyāṇikā nairvedhikā niryāti tatkarasamyagduḥkhakṣayāya duḥkhasyāntakriyāyai tadrūpayā dṛṣṭyā dṛṣṭisāmānyagatā bhaviṣyāmaḥ sārdhaṃ vijñaiḥ sabrahmacāribhiḥ || ayaṃ dharmaḥ saṃraṃjanīyaḥ pūrvavad yāvad ekotībhāvā(ya saṃ)vartate ||
2.36 (yāvac ca bhikṣava imān ṣaṭ saṃraṃjanīyān dharmān samādāya vartiṣyante bhikṣuṣu ca ṣaṭ saṃraṃjanīyā dharmāḥ sandrakṣyante vṛddhir eva bhikṣūṇāṃ pratikāṃkṣitavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na parihāṇiḥ ||)
2.37 <Nur Chin.>
<Hier im Tib. Uddāna>
3.1 (tatra bhagavān āyuṣmantam ānandam āmantrayate || āgamayānanda yena pāṭaligrāmakaḥ ||)
3.2 (evaṃ bhadantety āyuṣmān ānando bhagavataḥ pratyaśrauṣīt || atha bhagavān sārdhaṃ bhikṣusaṃghena magadheṣu janapadeṣu caryāṃ caran antarā ca pāṭaligrāmakam antarā ca rājagṛhaṃ rājāgārake rātrīṃ viharati veṇuyaṣṭikām upaniśritya ||)
3.3 (atha bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma || caturṇāṃ bhikṣava āryasatyānām ajñānād adarśanād anavabodhād aprativedhād idaṃ dīrgham adhvānaṃ saṃdhāvitaṃ saṃsṛtaṃ mayā yuṣmābhir eva ca || katameṣāṃ caturṇām ||)
3.4 (duḥkhasya duḥkhasamudayasya duḥkhanirodhasya duḥkhanirodhagāminyāḥ pratipado 'jñānād adarśanād anavabodhād aprativedhād idaṃ dīrgham adhvānaṃ saṃdhāvitaṃ saṃsṛtaṃ mayā yuṣmā)bhir eva ca ||
3.5 tad idaṃ duḥkha(m āryasatyam anuviddhaṃ p)r(ati)viddham ucch(i)nnā bhavanetrī vikṣīṇo jātisaṃsāro nāstīdānī(ṃ) punarbhavaḥ ||
3.6 duḥkhasamudayo duḥkhanirodho duḥkhanirodhagāminī prati(pad āryasatyam anuviddhaṃ) p(ra)t(i)viddham ucchin(n)ā bhavanetrī vikṣīṇo jātisaṃsāro nāstīdānīṃ punarbhavaḥ ||
3.7 Nur im Tib.
3.8     caturṇām āryasatyānāṃ
yathābhūtam adarśanāt ||
saṃsṛtaṃ (d)īrgha(m adhvānaṃ
mayā yu)ṣmābhir eva ca | 1
3.9     tāni satyāni dṛṣṭāni
bhavanetrī samuddhṛtā ||
vikṣīṇo jātisaṃsāro
nāstīdānīṃ punarbhavaḥ | 2
4.1 tatra bha(gavān āyuṣmantam ānan)dam (ā)mantrayate || āgamayānanda yena pāṭaligrāmakaḥ ||
4.2 evaṃ bhadantety āyuṣmā(n ā)nan(d)o bhagavataḥ pratyaśrauṣīt || atha bha(gavā)n (magadheṣu janapadeṣu caryāṃ caran pāṭa)ligrāmakam anuprāptaḥ pāṭaligrāmake viharati pāṭalake caitye ||
4.3 aśrau(ṣu)ḥ pāṭa(ligrāmī)y(ak)ā brāhmaṇagṛhapata(y)o (bhagavān gautamo magadheṣu janapadeṣu caryāṃ caran pāṭa)ligrāmakam anuprāptaḥ pāṭaligrāmake viharati pā(ṭa)lake caitye ||
4.4 (śrutvā ca punaḥ saṃ)ghāt saṃghaṃ pūgāt pūgaṃ saṃ(gamya samāgamya pāṭaligrāmakān niṣkramya yena) bhagavāṃs tenopajagmur upetya bhagavatpādau śirasā vanditvaikān(te nyaṣīdan ||)
4.5 ekānt(ani)ṣaṇṇān pāṭaligrāmīya(kān brāhmaṇagṛhapatīn bhagavān i)dam a(vo)cat ||
4.6 pañceme brāhmaṇagṛhapataya ādīnavāḥ pramāde || katame pañca ||
4.7 iha br(āhma)ṇag(ṛha)patayaḥ pramattaḥ pramād(ādhikaraṇahetor) mahatīṃ bhogajyāniṃ nigacchati || yad brāhmaṇagṛhapatayaḥ pramattaḥ pramādādhikaraṇah(eto)r mahatī(ṃ) bhogajyāniṃ nigacchati || ayaṃ prath(ama) ād(īnavaḥ pramāde ||)
4.8 punar aparaṃ brāhmaṇagṛhapatayaḥ pramattaḥ pramādādhikaraṇahetor yāṃ yām eva pariṣadam upasaṃkrāmati yadi vā kṣatriyapa(r)i(ṣadaṃ yadi vā brāh)maṇapariṣadaṃ yadi vā gṛhapatipariṣadaṃ yadi vā śramaṇapariṣadaṃ tatra tatra madgur upasaṃkrāmaty anudagro 'viśāradaḥ || yad brāhmaṇagṛhapata(yaḥ) p(ra)mattaḥ pramādādhikaraṇahetor yāṃ yām eva pariṣadam upasaṃkrāmati pūrvavad yāvad aviśāradaḥ || ayaṃ dvitīya ādīnavaḥ pramāde ||
4.9 punar aparaṃ brāhmaṇagṛhapatayaḥ pramattasya pramādādhikaraṇahetor digvidikṣu (pā)pako 'va(rṇo 'kīrtiśa)bdaśl(o)ko 'bhyudgacchati || yad brāhmaṇagṛhapatayaḥ pramattasya pramādādhikaraṇahetor digvidikṣu pāpako 'varṇo 'kīrtiśabdaśloko 'bhy(ud)g(ac)chati || ayaṃ tṛtīya ādīnavaḥ pramāde ||
4.10 punar aparaṃ brāhmaṇagṛhapatayaḥ pramattaḥ pramādādhikaraṇahetor vipratisārī kālaṃ karoti || yad brāhmaṇagṛhapatayaḥ pramattaḥ pramādādhikaraṇahetor vipratisārī kālaṃ karoti || ayaṃ caturtha ādīnavaḥ pramāde ||
4.11 punar aparaṃ brāhmaṇagṛhapatayaḥ pramattaḥ pramādādhikaraṇahetoḥ kāyasya bhedān narakeṣūpapadyate || yad brāhmaṇagṛhapatayaḥ pramattaḥ pramādādhikaraṇahetoḥ kāyasya bhedān narakeṣūpapadyate || ayaṃ pañcama ādīnavaḥ pramāde ||
4.12 pañca tv ime brāhmaṇagṛhapataya ānuśaṃsā apramāde || katame pañca ||
4.13 iha brāhmaṇagṛhapatayo 'pramatto 'pramādādhikaraṇahetor na mahatīṃ bhogajyāniṃ nigacchati || yad br(ā)hmaṇagṛhapatayo 'pramatto 'pramādādhikaraṇahetor na mahatī(ṃ) bhogajyāniṃ nigacchati || ayaṃ prathama ānuś(aṃ)so 'pramāde ||
4.14 punar aparaṃ brāhmaṇagṛhapatayo 'pramatto 'pramādādhikaraṇahetor yāṃ yām eva pariṣadam upasaṃkrāmati yadi vā kṣatriyapariṣadaṃ yadi vā brāhmaṇapariṣadaṃ yadi vā gṛhapatipariṣadaṃ yadi vā śramaṇapariṣadaṃ tatra tatrāmadgur upasaṃkrāmaty udagro viśāradaḥ || yad brāhmaṇagṛhapatayo 'pramatto 'pramādādhikaraṇahetor yāṃ yām eva pariṣadam upasaṃkrāmati pūrvavad yāvad viśāradaḥ || ayaṃ dvitīya ānuśaṃso 'pramāde ||
4.15 punar aparaṃ brāhmaṇagṛhapatayo 'pramattasyāpramādādhikaraṇahetor digvidikṣūdāraḥ kalyāṇaḥ kīrtiśabdaśloko 'bhyudgacchati || yad brāhmaṇagṛhapatayo 'pramattasyāpramādādhikaraṇahetor digvidikṣūdāraḥ kalyāṇaḥ kīrtiśabdaśloko 'bhyudgacchati || ayaṃ tṛtīya ānuśaṃso 'pramāde ||
4.16 punar aparaṃ brāhmaṇagṛhapatayo 'pramatto 'pramādādhikaraṇahetor na vipratisārī kālaṃ karoti || yad brāhmaṇagṛhapatayo 'pramatto 'pramādādhikaraṇahetor na vipratisārī kālaṃ karoti || ayaṃ caturtha ānuśaṃso 'pramāde ||
4.17 punar aparaṃ brāhmaṇagṛhapatayo 'pramatto 'pramādādhikaraṇahetoḥ kāyasya bhedāt sugatau svargaloke deveṣūpapadyate || yad brāhmaṇagṛhapatayo 'pramatto 'pramādādhikaraṇahetoḥ k(āyasya) bhedāt sugatau sv(a)rgaloke deveṣūpapadyate || ayaṃ pañcama ānuśaṃso 'pramāde ||
4.18 (atha bhagavān pāṭaligrāmīyakān brāhmaṇagṛhapatīn dhārmyā kathayā sandarśayati samādāpayati samuttejayati saṃpraharṣayati || anekaparyāyeṇa dhārmyā kathayā sandarśayitvā samādāpayitvā samuttejayitvā saṃpraharṣayitvā tūṣṇīm abhūt ||)
4.19 atha pāṭaligrāmīyakā brāhmaṇagṛhapataya utthāyāsanād ekāṃsam uttar(āsa)ṅgaṃ kṛtvā ye(na) bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamya bhagavantam idam avocan || adhivāsayatv asmākaṃ bhagavān āvasathe rātriṃvāsāya || adhivāsayati bhagavān pāṭaligrāmīyak(ā)nāṃ brāhmaṇagṛhapatīnāṃ tūṣṇīṃbhāvena ||
4.20 atha pāṭaligrāmīyakā brāhmaṇagṛhapatayo bhagavatas tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā bhagavatpādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrānt(āḥ) ||
5.1 atha bhagavān aciraprakrāntān pāṭaligrāmīyakān brāhmaṇagṛhapatīn viditvā bahir āvasathasya pādau prakṣālyāvasathaṃ praviśya nyaṣīdat ||
5.2 (tena samayena varṣākāro brāhmaṇamagadhamahāmātra udyuktaḥ pāṭaligrāmakaṃ nagaraṃ māpayituṃ vṛjīnāṃ pratighātārtham || tadā pāṭaligrāmake mahāśakyamahāśakyā devatā vastuni pratigṛhṇanti ||)
5.3 paryaṅkam ābhujyarjuṃ kāyaṃ praṇidhāya pratimukhaṃ smṛtim upasthāpyādrākṣīd bhagavān āvasathe divāvihāropagato divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣeṇa pāṭaligrāmake mahāśakyamahāśakyā devatā vastūni pratigṛhṇanti || dṛṣṭvā ca punaḥ sāyāhne pratisaṃlayanād vyutthāyāvasathād avatīryāvasathapracchāyāyāṃ p(u)rastād bhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane nyaṣīdat ||
5.4 niṣadya bhagavān āyuṣmantam ānandam āmantrayate ||
ka ānandodyuktaḥ pāṭaligrāmakaṃ n(agara)ṃ māpayitum ||
5.5 varṣākāro bhadanta brāhmaṇamagadhamahāmātra udyuktaḥ pāṭaligrāmakaṃ nagaraṃ māpayituṃ vṛjīnāṃ pratighātārtham ||
5.6 sādhu sādhv (ānanda + + varṣā)kāro brāhmaṇamagadhamahāmātro yathā (devais trāyastriṃśaiḥ sārdham) + + + + + + + ||
5.7 (atrāham āna)ndādrākṣam āvasathe divāvihāropagat(aḥ pāṭaligrāmake mahāśakyamahāśa)kyā devatā vas(tū)ni p(rat)i(gṛhṇanti ||)
5.8 (yasminn ānanda pradeśe mahāśakyamahāśakyā de)vatā vastūni pratigṛhṇanti m(ahāśakyānāṃ manuṣyāṇāṃ tasmin pradeśe) c(i)ttaṃ krāmati yaduta vā(sāya ||)
5.9 yasmin pradeśe madhyā devatā v(astū)ni pratigṛhṇanti madhyānāṃ manuṣyāṇāṃ tasmin pradeśe cittaṃ krāmati yaduta vāsāya ||
5.10 yasmi(n pra)d(e)śe nīcā devatā vastūni pratigṛhṇanti nīcānāṃ manuṣyāṇāṃ tas(min) pradeśe cittaṃ krāmati yaduta vāsāya ||
5.11 asminn ānanda pāṭaligrāmake mahāśakyamahā(śa)kyā devatā vastūni pratigṛhṇanti || asmin pradeśe mahāśakyānāṃ manuṣyāṇāṃ cittaṃ kramiṣyati yaduta vāsāya ||
5.12 yāvad evānandāryā āvāsā ā(ryā) vyavahārā āryā vāṇir yathaitad agraṃ bhaviṣyati puṭabh(edanā)nāṃ yaduta pāṭaliputraṃ nagaraṃ ||
5.13 tasya trayo 'ntarāyā veditavyā agnito 'py udakato ('py a)bhyantarato 'pi mithobhedāt ||
6.1 aśrauṣīd varṣākāro brāhmaṇamagadhamahāmātraḥ || bhagavān gautamo magadheṣu janapadeṣu caryāṃ caran pāṭaligrāmakam anuprāptaḥ pā(ṭa)ligrāmake viharati pāṭalake caitye || (paryu)pā(sate ta)ṃ pāṭaligr(āmīyakā brāhmaṇagṛha)patayaḥ ||
6.2 śrutvā ca punaḥ pāṭaligrāmakān niṣkramya yena bhagavāṃs t(e)nopajagāma || upetya bhagavat(ā) sā(r)dh(aṃ) s(aṃ)mukh(aṃ saṃ)m(o)dan(īṃ) saṃra(ṃ)j(anīṃ vividhāṃ kathāṃ vyatisār)yaikānte nyaṣīdat ||
6.3 ekāntaniṣaṇṇaṃ varṣākāraṃ brāhmaṇamagadha(ma)hāmātraṃ bhagavān dhārmyā kathayā sandarśayati samādāpayati samutte(jayati saṃ)praharṣayati || anekaparyāyeṇa dhārmyā kathayā sandarśayitvā samādāpa(yi)tvā samuttejayitvā saṃpraharṣayi(t)vā tūṣṇīm abhūt ||
6.4 atha v(arṣākā)ro brāhmaṇamagadhamahāmātra utthāyāsanād ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā ye(na) bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamya bhagavantam idam avocat ||
6.5 adhivāsayatu me bhavāṅ gautamaḥ śvo bhaktena sārdhaṃ bhikṣusaṃghena || adhivāsayati bha(ga)vān varṣākārasya brāhmaṇamagadhamahāmātrasya tūṣṇīṃbhāvena ||
6.6 atha varṣākāro brāhmaṇamagadhamahāmātro bhagavatas tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā (bhagava)to bhāṣitam abhinandyānumodya bhagavato 'ntikāt prakrāntaḥ ||
6.7 atha varṣākāro brāhmaṇamagadhamahāmātras tām eva rātriṃ śuciṃ praṇītaṃ khādanīyabhojanīyaṃ samudānīya kālyam evotthāyāsanakāni prajñapyodakamaṇiṃ pratiṣṭhāpya bhagavato dūtena kālam ārocayati || samayo bho gautamo sadyo bhaktaṃ yasyedānīṃ bhavāṅ gautamaḥ kālaṃ manyate ||
6.8 atha bhagavān pūrvāhṇe nivasya pātracīvaram ādāya bhikṣusaṃghaparivṛto bhikṣusaṃghapuraskṛto yena varṣākārasya brāhmaṇamagadhamahāmātrasya bhaktābhisāras tenopajagāma || upetya purastād bhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane nyaṣīdat ||
6.9 atha varṣākāro brāhmaṇamagadhamahāmātraḥ sukhopaniṣaṇṇaṃ buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghaṃ viditvā śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ santarpayati saṃpravārayati || śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ santarpayitvā saṃpravārayitvā bhagavantaṃ bhuktavantaṃ viditvā dhautahastam apanītapātraṃ sauvarṇaṃ bhṛṅgāraṃ gṛhītvā bhagavataḥ purato 'sthāt || āyācamāna evaṃ cāha ||
6.10 ito dānād yaḥ puṇyābhiṣyandaḥ kuśalābhiṣyandaḥ sa bhavatu pāṭaliputravāstavyānāṃ devatānāṃ dīrgharātram arthāya hitāya sukhāya || teṣāñ ca nāmnā dakṣiṇām ādiśasva ||
6.11 atha bhagavān varṣākārasya brāhmaṇamagadhamahāmātrasya tad dānam anayā(bhyanu)modanayābhyanumodate ||
6.12     yo devatāḥ pūjayati
śrāddhaḥ puruṣapudgalaḥ ||
śāstur vākyakaro bhavati
buddhair etat praśaṃsitam | 1
6.13     yasmin pradeśe medhāvī
vāsaṃ kalpayati paṇḍ(i)taḥ ||
śīlavantaṃ bhojayitvā
dakṣiṇām ādiśet tataḥ | 2
6.14     te mānitā mānayanti
pūjitāḥ pūjayanti ca ||
athainam anukampanti
mātā putram ivaurasam ||
devānukampitappoṣaḥ
sukhī bhadrāṇi paśyati | 3
7.1 atha bhagavān varṣākāraṃ brāhmaṇamagadhamahāmātraṃ dhārmyā kathayā sandarśayitvā samādāpayitvā samuttejayitvā saṃpraharṣayitvotthāyāsanāt prakrāntaḥ ||
7.2 atha varṣākāro brāhmaṇamagadhamahāmātro yat tatrotsīdanadharmaṃ tat sarvaṃ visarjanadharmam iti kṛtvā bhagavantaṃ pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhaḥ ||
7.3 atha varṣākārasya brāhmaṇamagadhamahāmātrasyaitad abhavat ||
yena dvāreṇa śramaṇo gautamaḥ prathamato niṣkramiṣyati tam ahaṃ gautamadvāraṃ māpayiṣyāmi yena (t)īrthena śramaṇo gautamaḥ prathamato nadīṃ gaṅgām uttariṣyati tam ahaṃ gautama(tī)rthaṃ māpayiṣyāmi ||
7.4 atha bhagavān varṣākārasya brāhmaṇamagadhamahāmātrasya cetasā cittam ājñāya paścimena dvāreṇa niṣkramyottareṇānvāvṛtto yena nadī gaṅgā ||
7.5 tena khalu samayena māgadhakā manuṣyā nadīṃ gaṅgām uttaranty api pratyuttaranty apy ekatyāḥ śalmaliphaleṣv ekatyā alābuniḥśrayaṇikābhir ekatyās tḥlabimbopanair ekatyāś chāgalakair dṛtibhiḥ ||
7.6 atha bhagavata etad abhavat || kiṃ nu nadīṃ gaṅgām asajyamānaḥ srotaso gacchāmy āho svid apārime tīre 'ntarhitaḥ pārime tīre pratitiṣṭh(āmi || ath)a bhagavāṃs tadrūpaṃ samādhiṃ samāpanno yathā samāhite citte 'pārime tīre 'ntarhitaḥ pārime tīre pratyasthāt ||
7.7 atha varṣākāro brāhmaṇama(ga)dhamahāmātro yena dvār(eṇa bhagav)ā(n) niṣkrā(n)tas tad gautamadvāraṃ māpayati yena tīrthena bhagavān nadīṃ gaṅgām uttīrṇas tad gautamatīrthaṃ māpayati ||
7.8 athānyataro bhikṣus tasyāṃ velāyāṃ gāthāṃ babh(āṣe) |
7.9     ye taranti h(y) ā(rṇavaṃ sa)raḥ
setuṃ kṛtvā visṛjya palvalāni ||
kolaṃ hi ja(nā)ḥ prabadhnate
tīrṇā medhāvino jan(āḥ | 1)
7.10     (u)ttīrṇo bhagavān buddho
brāhmaṇas tiṣṭhati sthale ||
bhikṣavaḥ parisnāy(an)ti
kolaṃ ba(dhnanti śrāva)kāḥ | 2
7.11     kiṃ kuryād udapānena
āpaś cet sarvato yadi ||
ch(i)ttveha mūlaṃ tṛṣṇā(yā)ḥ
kasya (paryeṣa)ṇāṃ caret | 3
8.1 tatra bhagavān āyuṣmantam ānandam āmantrayate ||
8.2 āgamy(ānanda yena ku)ṭ(i)grāmakaḥ ||
8.3 evaṃ bhadantety āyuṣmān ānando bhagavataḥ pratyaśrauṣīt ||
8.4 atha bhagavān yena (ku)ṭi(grā)makas tena caryāṃ prakrāntaḥ || anupūrveṇa caryāñ (caraṅ kuṭigrāmakam a)nuprāptaḥ kuṭigrāmake viharaty uttareṇa grāmasya śiṃśapāvane ||
8.5 tatra bhagavā(n bhikṣūn) āmantrayate ||
8.6 itīmāni bhikṣavaḥ śīlāny ayaṃ s(amādhir iyaṃ prajñā ||) śīlaparibhāvitaḥ samādhiś cirasthitiko bhavati || prajñāparibhāvitaṃ cittaṃ samyag eva vim(u)cyate rāgadveṣamohebhyaḥ ||
8.7 evaṃ samyaksuvimuktacitta āryaśrāvakaḥ samyag (eva) praj(ānāti ||) kṣīṇā me jātir uṣitaṃ brahmacaryaṃ kṛtaṃ karaṇīyaṃ nāparam asmād bhavaṃ prajānāmi ||
9.1 tatra bhagavān āyuṣmantam ānandam āmantrayate ||
9.2 āgamayānanda yena nādi(k)ā ||
9.3 evaṃ bhadantety āyuṣmān ānando bhagavataḥ pratyaśrauṣīt ||
9.4 atha bhagavān vṛjiṣu janapadeṣu caryāñ caran nā(dikām anuprāpto nādikāyāṃ viharati kuñjikāvasathe ||)
9.5 (tena samayena nādikāyā mahato janakāyasya māry utthitābhūt || tathā hi karkaṭaka upāsakaḥ kālagataḥ ||)
9.6 (nikaṭa upāsakaḥ kaḍaṅgaraḥ kātyarṣabhaś cārur upacārur ariṣṭa upāriṣṭo bhadraḥ subhadro yaśo yaśodatto yaśottaro 'pi kālagataḥ ||)
9.7 (atha saṃbahulā bhikṣavaḥ pūrvāhṇe nivasya pātracīvaram ādāya nādikāṃ piṇḍāya prāvikṣan ||)
9.8 (aśrauṣuḥ saṃbahulā bhikṣavo nādikāṃ piṇḍāya carantaḥ || asyāṃ nādikāyāṃ mahāñ janakāyo mṛtaḥ || tathā hi karkaṭaka upāsakaḥ kālagato nikaṭo kaḍaṅgaraḥ kātyarṣabhaś cārur upacārur ariṣṭa upāriṣṭo bhadraḥ subhadro yaśo yaśodatto yaśottaraḥ kālagataḥ ||)
9.9 (śrutvā ca punar nādikāṃ piṇḍāya caritvā kṛtabhaktakṛtyāḥ paścādbhaktapiṇḍapātāḥ pratikrāntāḥ || pātracīvaraṃ pratiśāmya pādau prakṣālya yena bhagavāṃs tenopajagmuḥ || upetya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvaikānte nyaṣīdan ||)
9.10 (ekānte niṣaṇṇāḥ saṃbahulā bhikṣavo bhagavantam idam avocan ||)
9.11 (iha vayaṃ bhadanta saṃbahulā bhikṣavaḥ pūrvāhṇe nivasya pātracīvaram ādāya) nādikāṃ piṇḍāya prāviśāma || aśrauṣma (vayam) asyāṃ nādikāyāṃ ka(rkaṭaka upāsakaḥ kālagataḥ) pūrvava(d yāvad yaśodatto yaśottaraḥ kālagataḥ) teṣāṃ bhadanta kā gatiḥ kopapattiḥ ko 'bhisaṃparāyaḥ ||
9.12 karkaṭaka up(āsakaḥ pañcānām avarabhāgīyā)nāṃ saṃ(yojanānāṃ prahāṇād aupapādukās tatra parinirvāyy anāgāmy anāvṛttidharmā pu)nar imaṃ lokaṃ ||
9.13 nikaṭaḥ kaḍaṅgaraḥ pūrvavad yāvad yaśottara upāsakaḥ pañ(cānām avarabhāgīyānāṃ pūrvavad) yāvat punar imaṃ lo(kam ||)
9.14 (santi bhikṣavo nādikā)yām ardhatṛtīyāny upāsakaśatāni kālagatāni yāni pañcānām a(varabhāgīyānāṃ saṃyojanān)āṃ prahāṇād aupapādukās tatra parinirvāyiṇo 'nāgāmino 'nāvṛttidharmāṇaḥ punar imaṃ lokam ||
9.15 sāti(rekāṇi bhikṣavo nādikāyāṃ tryupāsa)kaśatāni abhyatītāni kālagatāni yāni trayāṇāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇād rāgadveṣamohānāṃ ca tanutvā(t kālaṃ kṛtvā sakṛdāgāminaḥ sakṛd imaṃ lokam āgamya duḥkhasyāntaṃ ka)riṣyanti ||
9.16 sātirekāṇy asyāṃ nādikāyāṃ pañcopāsakaśatāny abhyatītān(i) kālagatāni yāni (trayāṇāṃ saṃyojanānāṃ prahāṇāc chrotaāpannā avinipā)tadharmāṇo niyataṃ saṃbodhiparāyaṇāḥ saptakṛtvaḥparamāḥ sap(takṛtvo de)vāṃś ca manuṣyāṃ(ś ca saṃdhāvya saṃsṛtya duḥkhasyāntaṃ kariṣyanti ||)
9.17 (kālagatāḥ kā)lagatā iti yūyaṃ bhikṣavas tathāgataṃ prakṣyatha viheṭhayiṣyatha tathāgataṃ (na puna)r anena tathā(gat). + + + + + + + + (jātasyāvaśyaṃ kālakr)iyā ||
9.18 kim atr(ā)ścaryam || utpādād vā tathāgatānām anutpādād vā sthitaiveyaṃ dharmatā dharma(sthitaye dhātūṃs tāṃs tathāgataḥ) svayam abhijñāyābhisaṃ(buddhyā)khyāti prajñ(ā)payati pra(sth)āpay(ati vibha)jati vivaraty uttānīka(roti de)śayati saṃ(prakāśayati ||)
9.19 (yadutāsmin satīdaṃ bhavaty asyotpādād idam utpadyate yadutāvidyāpratyayāḥ saṃskārā yāvat samudayo nirodha)ś ca bhavati ||
9.20
9.21 api (dharmādarśaṃ nāma dharma)paryāyaṃ deśayiṣye || (taṃ śṛṇ)uta s(ā)dhu ca su(ṣṭhu) ca manasi kuruta bhāṣiṣye || dharmāda(r)ś(o dharmapa)ryāyaḥ (katamaḥ || buddhe dharme saṃghe 'vetyaprasā)dena samanvā(gato bhavaty ā)ryakāntaiḥ śīlaiḥ samanvāgato bhavati || ayam ucyate dharmādarśo dharmaparyāyaḥ || dharmādarś(o dharmaparyāya i)ti me yad ukt(aṃ yuṣmākaṃ bhikṣavas tad uktam ||)
9.22
10.1 (tatra bhagavān ā)yuṣmantam ānandam āmantrayate || āgamayānanda yena vaiśālī ||
10.2 (evaṃ bhadantety āyuṣmān ānando bhagavataḥ pratyaśrauṣīt ||)
10.3 (atha bhagavān vṛjiṣu janapade)ṣu caryāṃ caran vaiśālim anuprāpto vaiśālyāṃ viharaty āmra(pālivane ||)
10.4 (aśrauṣīd āmrapālir gaṇikā || bhagavāṅ gautamo vaiśālīm anu)prāpto vaiśālyāṃ viharaty asmākam evāmravane ||
10.5 śrutvā ca punaḥ sarvāl(aṃkārair alaṃkṛtā strīgaṇam anvāhiṇḍayitvā bhadraṃ yānam adhiruhya vaiśālyā niryāti bhagavato 'ntikenopadarśa)nāya bhagavantaṃ paryupāsanāyai ||
10.6 tasyā yāvad yānabhūmis tāvad yānena g(atvā yānād avatīrya padbhyām eva yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntā ||)
10.7 (adrākṣīd bhagavān anekaśatabhikṣuparivāre sanniṣaṇṇa āmrapāliṃ dūrād āgacchantīṃ) dṛṣṭv(ā) ca puna(r) bh(i)kṣūn āmantrayate ||
10.8 ātāpino bhikṣavo viha(rata saṃprajānāḥ pratismṛtāḥ || āmrapālir gaṇikātrāgatā ||)
10.9 (kathaṃ ca bhikṣur ātā)pī bhavati ||
10.10 iha bhikṣur utpannānāṃ pāpakānām akuśalānāṃ dharmāṇ(āṃ prahāṇāya cchandaṃ janayati vyāyacchate vīryam ārabhate cittaṃ pragṛhṇāti pradadhāti ||)
(a)nutpannānāṃ pāpakānām akuśalānāṃ dharmāṇām anutpād(āya cchandaṃ janayati pūrvavat ||
anutpannānāṃ kuśalānāṃ dharmāṇām utpādāya cchandaṃ jana)yati pūrvavat ||
utpannānāṃ kuśalānāṃ dharmāṇāṃ sthitaye (bhūyobhāvatāyā asaṃpramoṣāya paripūraṇāya vaipulyāya cchandaṃ janayati pūrvavat || ayaṃ) bh(i)kṣur ātāpī bhavati ||
10.11 kathañ ca bhikṣuḥ saṃprajāno bhavati ||
10.12 iha bhi(kṣur abhikrānte pratikrānte saṃprajāno bhavaty ālokite vilokite saṃmiñjite prasāri)t(e) saṃghāṭīcīvarapātradhāraṇe gate sthite niṣaṇṇe śayite jāgarite (bhāṣite tūṣṇīṃbhāve supte śrame viśrame saṃprajāno bhavati || ayaṃ bhikṣur saṃprajā)no bhavati ||
10.13 kathañ ca bhikṣuḥ pratismṛto bhavati ||
10.14 iha bhikṣur adhyātmaṃ kā(ye kāyānupaśyī viharaty ātāpī saṃprajānaḥ smṛtimān vinīyābhidhyā loke daurmanasyam || bahirdhā kā)ye 'dhyātmabahirdhā kāye 'dhyātmaṃ vedanāsu bahirdhā vedanāsv (adhyātmabahirdhā vedanāsv adhyātmaṃ citte bahirdhā citte 'dhyātmabahirdhā citte 'dhyātmaṃ dharme)ṣu bahirdhā dharmeṣv adhyātmabahirdhā dharmeṣu dharmānupaśyī vi(haraty ātāpī saṃprajānaḥ smṛtimān vinīyābhidhyā loke daurmanasyam || ayaṃ bhikṣuḥ prati)smṛto bhavati ||
10.15 ātāpino bhikṣavo viharata saṃprajānāḥ pra(tismṛtāḥ || āmrapālir gaṇikātrāgatety eva mayākhyāta)m ||
10.16 ath(ā)mrap(ā)lir yena bhagavāṃs tenopajagāma || upetya bhagavatpādau śi(rasā vanditvaikānte nyaṣīdat ||)
10.17 (ekāntaniṣaṇṇām āmrapāliṃ bhagavān dhārmyā kathayā) pūrvavad yāvat saṃpraharṣayitvā tūṣṇīm abhūt ||
10.18 atha āmrapāli(r utthāyāsanād yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamya bhagavantam idam avocat ||)
10.19 (adhivāsa)yatu me bhagavā(ñ) śvo bhaktena sārdh(aṃ) bhikṣu(saṃghena ||)
10.20 (adhivāsayati bhagavāṃ tūṣṇīṃbhāvena || atha āmrapālir bhagavatas tūṣṇīṃbhāvenādhivāsanāṃ viditvā) bhagavatpādau śirasā vanditvā bhagavato ('ntikāt prakrāntā ||)
11.1 (aśrauṣur vaiśālakā licchavayaḥ || bhagavān vṛjiṣu janapadeṣu caryāṃ caran vaiśālīm anuprā)p(t)o vai(śā)lyāṃ viharaty āmrapālivane ||
11.2 (śrutvā pratyekapratyekaṃ bhadreṣu yāneṣv adhiruhya) ........... māṇābhir
11.3 e(ka)tyā nīlāśvā nīlarathā nī(lapragrahapratodā nīloṣṇīṣā nīlacchatrakhaḍgakośā nīlamaṇidaṇḍakacāmarā nīlavastrālaṃkāravilepanā nīlaparivārā)
11.4 ekatyāḥ (pītā)śvāḥ pītarathāḥ pītapragrah(apratodāḥ pītoṣṇīṣāḥ pītacchatrakhaḍgakośāḥ pītamaṇidaṇḍakacāmarāḥ pītavastrālaṃkāravilepanāḥ pītaparivārā ||)
11.5 (ekatyā lohitāśvā) lohitarathā lohitapragrahapratodā l(ohitoṣṇīṣā lohitacchatrakhaḍgakośā lohitamaṇidaṇḍakacāmarā lohitavastrālaṃkāravilepanā lohitaparivārā)
11.6 (ekatyāḥ śvetāśvāḥ ś)v(eta)r(a)thāḥ śvetapragrahapratodāḥ śv(e)toṣṇīṣ(āḥ śvetacchatrakhaḍgakośāḥ śvetamaṇidaṇḍakacāmarāḥ śvetavastrālaṃkāravilepanāḥ śvetaparivārā)
11.7 (uccaśabdaṃ prakṣveḍayanto mahāśabdaṃ prakṣveḍayanto vaiśālyā niṣkramya yena bhagavāṃs tenopajagmur bhaga)vaddarśanāy(a bha)gavantaṃ paryupāsanāyai ||
11.8 (adrākṣīd bhagavān vaiśalakāl licchavīn dūrād evāgacchato dṛṣṭvā ca punar bhikṣūn āmantrayate ||)
11.9 ............... vaiśālakā(l li)cchavīn paśyatha || anayard(dhyā) ........
11.10 teṣāṃ yāvad yānabhūmis tāv(ad yānena gatvā yānād avatīrya padbhyām eva yena bhagavāṃs tenopajagmur upe)tya bhagavatpādau śirasā vanditvaikānte n(yaṣīdan ||)
11.11 (ekāntaniṣaṇṇān vaiśālakāl licchavīn bhagavān dhārmyā kathayā sandarśayati samādāpayati samuttejayati saṃpraharṣayati ||)
11.12 (tena kha)lu samayena paiṅgiko māṇavas t(asmin samāje) sanniṣaṇṇo 'bhūt sannipatitaḥ || a(tha paiṅgiko māṇava utthāyāsanād ekāṃsaṃ cīvaraṃ kṛtvā yena bhagavāṃs tenāñjaliṃ praṇamya bhagavantam idam avocat ||)
11.13 (prati)bhāti me bhagavan pratibhāti me su(gata ||)
11.14 (pratibhātu te paiṅgiketi bhagavān avocat ||)
11.15 (atha paiṅgiko māṇavo gāthā babhāṣe ||)
11.16     + + + + + + + + dhāriṇo
lābhā sulabdhā magadhe + + + ||
+ + + + + + + + + + +
+ + + + + + + + + + + | 1
11.17     + + + + + + + + + + +
+ + + + (phu)llam upetagandham ||
aṅgīrasaṃ + + + + + + +
+ + + + + + + + + + + | 2
11.18     + + + + + + + + + + +
+ + + + + + + + + + +
(cakṣu)ṣkarālokakarā bhavanti
ya u + + + + + + + + + | 3
11.19 ..............
11.20 .............. taiḥ pañcottarāsaṅgaśatāni so .........
11.21 (atha bhagavān vaiśālakāl licchavīn dhārmyā kathayā sandarśayitvā samādāpayitvā samuttejayitvā saṃpraharṣayitvā tūṣṇīm abhūt ||)
11.22 (atha vaiśālakā licchavaya utthāyāsanād ekāṃsam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yena bhagavāṃs tenāñja)liṃ praṇamya bhagavantam idam avo(can ||)
11.23 (adhivāsayatu no bhagavāñ śvo bhaktena sārdhaṃ bhikṣusaṃghena ||)
11.24 (nimantrito 'smi vāsiṣṭhās tatprathamata āmrapālyā ||)
11.25 (bha)dantāmrapālyāmbakayā a ................... (punar vayaṃ bhadantopasthāsyāmo bhagavantaṃ bhikṣusaṃ)ghaṃ ca ||
11.26 kalyāṇam idaṃ vāsiṣṭhā u(ktam ||)
11.27 (atha vaiśālakā licchavayo bhagavato bhāṣitam abhinandyānumodya bhagavatpādau śirasā vandi)tvā bhagavato 'ntikāt pr(a)krāntāḥ ||
12.1 (athāmrapālis tām eva rātriṃ śuciṃ praṇītaṃ khādanīyabhojanīyaṃ samudānīya kālyam evotthāya āsanakāni prajña)pyodakamaṇiṃ pratiṣṭhāpya bha(gavato dūtena kālam ārocayati ||)
12.2 (samayo bho gautamo sadyo bhaktaṃ yasyedānīṃ bhavāṅ gautamaḥ kālaṃ manyate ||)
12.3 (atha bhagavān pūrvāhṇe nivasya pā)tracīvaram ādāya bhikṣusaṃghapa(rivṛto bhikṣusaṃghapuraskṛto yenāmrapālyā gaṇikāyā bhaktābhisāras tenopajagāma || upetya purastād bhikṣusaṃghasya prajñapta evāsane nya)ṣīdat ||
12.4 athāmrapāliḥ sukhopaniṣaṇṇaṃ buddhapramukhaṃ bhikṣusaṃghaṃ viditvā śu(cin)ā praṇīte(na khādanī)yabhojanīyena svahastaṃ santarpayati saṃpravārayati || śucinā praṇītena khādanīyabhojanīyena svahastaṃ santarpayitvā saṃpravārayitvā
12.5 bhagavantaṃ bhuktav(an)t(aṃ) viditvā dhautahastam apanītapātraṃ nīcatarakam āsanaṃ gṛhītvā bhagavataḥ purato niṣaṇṇā dharmaśravaṇāya ||
12.6 atha bhagavān āmrapālyās tad dānam anayābhyanumodanayābhyanumodate |
12.7     dadat priyo bhavati bhajanti taṃ janāḥ
kīrtiṃ samāpnoti yaśaś ca vardhate ||
ama(d)gu(bhū)taḥ pariṣadaṃ vigāhate
viśārado bhavati naro hy amatsarī | 1
12.8     tasmād dhi dānāni dadati paṇḍitā
vinīya mātsaryamalaṃ sukhaiṣiṇaḥ ||
te dīrgharātraṃ tridaśe pratiṣṭhitā
devānāṃ svabhāvagatā ramanti t(e) | 2
12.9 kṛtāyuṣāḥ kṛtakuśalā itaś cyutāḥ
svayaṃprabhā anuvicaranti nandane ||
(te) tatra krīḍanti ramanti cobhayaṃ
samarpitāḥ kāmaguṇais tu pañcabhiḥ ||
śrutveha vākyam asitasya tāyinaḥ
svarge ramante sugatasya śrāvakāḥ | 3
12.10 atha bhagavān āmrapāli(ṃ) dhārmy(ā) kathayā sandarśayitvā samādāpayitvā samuttejayitvā saṃpraharṣayitvotthāyāsanāt prakrāntaḥ ||
13.1 tatra bhagavān āyuṣmantam ānandam āma(n)trayat(e) ||
13.2 āgamayānanda yena veṇugrāmakaḥ ||
13.3 evaṃ bhadantety āyuṣmān ānando bhagavata(ḥ prat)y(a)śrauṣīt ||
13.4 atha bhagavān vṛjiṣu janapadeṣu caryāṃ caran veṇugrāmakam anuprāpto veṇugrāmake viharaty uttareṇa grāmasya śiṃśapāvane ||
13.5 tena khalu samayena durbhikṣam abhūt kṛcchraḥ kāntāro durlabhaḥ piṇḍako yācanakena ||
13.6 tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate ||
13.7 etarhi bhikṣavo durbhikṣaṃ kṛcchraḥ kāntāro durlabho piṇḍako yācanakena ||
13.8 eta yūyaṃ bhikṣavo yathāsaṃstutikayā yathāsaṃlaptikayā yathāsaṃpremikayā vaiśālīsama(n)takena vṛjigrāmakeṣu varṣām upagacchata ||
13.9 aham apy asminn eva veṇugrāmake varṣām upagamiṣyāmy ānandena bhikṣuṇopasthāyakena || mā sarva eva piṇḍakena k(lāma)tha ||
13.10 evaṃ bh(adanteti) te bhikṣavo bhagavataḥ pratiśrutya
13.11 yathāsaṃstutikayā yathāsaṃlapt(i)ka(y)ā y(athāsaṃpremikayā vaiśālīsamantakena vṛjigrāmakeṣu varṣām upagatāḥ ||)
14.1 (bhagavān tatraiva veṇugrāmake varṣām upagata ānandena bhikṣuṇopasthāya)k(e)na ||
14.2 t(asya) kh(al)u (varṣopagatasyotpannaḥ khara ābādhaḥ pragāḍhā vedanā māraṇāntikā ||)
14.3 (atha bhagavata etad abhavat ||)
14.4 (utpanno me khara ābādhaḥ pragāḍhā ve)danā māraṇāntikā viprakrānta(ś ca bhikṣusaṃghaḥ ||)
14.5 (na mama pratirūpaṃ syād yad ahaṃ viprakrānte bhikṣusaṃghe parinirvāyām || yan nv ahaṃ tata ekatyā vedanā vī)ryeṇa pr(a)tiprasrabhya sarvanimi(ttānām amanasikārād ānimittaṃ cetaḥsamādhiṃ kāyena sākṣīkṛtvopasaṃpadya vihareyam ||)
14.6 (atha bhagavān tata e)katyā vedanā vīryeṇa pratiprasra(bhya) sarvanimittā(nām amanasikārād animittaṃ cetaḥsamādhiṃ kāyena sākṣīkṛtvopasaṃpadya vyahārṣīt || tena tathāgatasya kṣemaṇī)yatarañ cābhūd yāpanīyatara(ñ ca ||)
14.7 (athāyuṣmān ā)nandaḥ s(ā)yāhn(e) pratis(aṃlayanād vyutthāya yena bhagavāṃs tenopajagāma || upetya bhagavataḥ pādau śirasā va)nditvaikānte 'sthāt ||
14.8 ekāntasthit(a āyuṣmān ānando bhagavantam idam a)vocat ||
14.9 api me bhada(n)ta m. .............. lapante bhagavata imam evaṃ .r .......... (ā)śvāsamātram || na tāvad bhagav(ān parinirvā)syati yāvad bhagavān bhikṣusaṃ(gh). .............
14.10 (ya)syānandaivaṃ syāt || (mamāsti bhikṣu)saṃgha(ḥ || ahaṃ) bhikṣusaṃghaṃ pari(hariṣyāmīti) ......
14.11 (mama khalv ā)nanda naivaṃ bhava(ti || mamāsti bhikṣu)s(a)ṃghaḥ || a(ha)ṃ (bhikṣusaṃghaṃ parihariṣyāmīti) ................
14.12 ..............
14.13 (tadyathā catvāri smṛtyupasthānāni catvāri samyakprahāṇāni catvāra ṛddhipādāḥ pañcendriyāṇi pañca balāni sapta bodhyaṅgāny āryāṣṭāṅgo mārgaḥ ||)
14.14 (na tatrānanda tathāgatasya dharmeṣv ācāryamu)ṣṭi(r) yaṃ tathāgataḥ praticchādayitavyaṃ manyeta || kaccin me pare na vi(dyur iti ||)
14.15 (utpannaḥ kadāpi tathāgatasya khara ābādhaḥ pragāḍhā vedanā māraṇā)ntik(ā ||)
14.16 tasya ma etad abhavat || utpanno me khara ābādhaḥ pragāḍhā veda(nā māraṇāntikā viprakrāntaś ca bhikṣusaṃghaḥ ||)
14.17 (na mama pratirūpaṃ syād yad ahaṃ vi)prakrānte bhikṣusaṃghe parinirvāyām || yan nv ahaṃ tata ekatyā vedanā vīryeṇa pratipra(s)r(abhya sarvanimittānām amanasikārād animittaṃ cetaḥsamā)dhiṃ kāyena sākṣīkṛtvopasaṃpadya vihareyam ||
14.18 so 'haṃ tata (ekatyā ve)danā vīryeṇa pratiprasr(abhya sarvanimittānām amanasikārād animittaṃ cetaḥsamādhiṃ kāyena) sākṣīkṛtvopasaṃpadya vyahārṣam || tena tathāgatasya (kṣemaṇīyatarañ cā)bhūd yāpanīyatarañ (ca ||)
14.19 (punar aparam ānanda tathāgato vṛddho jīrṇatāṃ prāpto 'śī)tike vayasi vartate dvaidhāniśrayeṇa yāpy(ate || tadyathā jīrṇaṃ śakaṭaṃ dvaidhāniśraye)ṇa y(ā)pyata evam eva (tathāgato vṛddho jīrnatāṃ prāpto) 'śītike vayasi vartate dvaidhāniśrayeṇa yā(pyate ||)
14.20 (mā tasmāt tvam ānanda śoca mā klāma || kasmā)d eva tat || kuta etal labhy(aṃ yat taj jātaṃ bhūtaṃ kṛtaṃ saṃskṛtaṃ vedayi)taṃ pratītyasamutpannaṃ kṣayadharmaṃ vyayadharmaṃ vi(rodhadharmaṃ pralokadharmaṃ na prarujya)te || nedaṃ sthānaṃ vidyate ||
14.21 prāg (eva bhi)kṣavo mayākhyātaṃ sarvair iṣṭaiḥ kāntaiḥ priyair manāpai(r nānābhāvo bhaviṣyati vinābhāvo viprayogo visaṃyogaḥ ||)
14.22 (tasmād) ānandaitarhi mam(a vā)tyayād ātmadvīpair vihartavyam ātmaśaraṇair dharmadvīpair dha(rmaśaraṇair ananyadvīpair ananyaśaraṇaiḥ || tat kasmād dhetoḥ ||)
14.23 (ye kecid ānandaitarhi mama vāt)yayād ātmadvīpā ātmaśaraṇā dharmadvīpā dharmaśaraṇā ananyadvīpā a(nanyaśaraṇās te 'graṃ bhaviṣyanti yaduta mama śr)āvak(āṇāṃ śikṣākāmānāṃ ||)
14.24 (kathaṃ cānanda bhi)kṣ(u)r ātmadvīpo bhavaty ātmaśaraṇo dharmadvīpo dharmaśaraṇo 'nanyadvīpo 'nanyaśaraṇaḥ ||
14.25 iha bhikṣur (a)dhy(ā)tm(aṃ) kāy(e) kāyānupaśyī viha(raty) ātāpī saṃprajānaḥ smṛtimā(n) vinīyābhidhyā loke daurmanasyam || bahirdhā kāye 'dhyātmabahirdhā kāye 'dhyātmaṃ vedanāsu bahirdhā vedanāsv adhyātmabahirdhā vedanāsv adhyātmaṃ citte bahirdhā citte 'dhyātmabahirdhā citte 'dhyātmaṃ dharmeṣu bahirdhā dharmeṣv adhyātmabahirdhā dharmeṣu dharmānupaśyī viharaty ātāpī saṃprajānaḥ smṛtimān vinīyābhidhyā loke daurmanasyam ||
14.26 evaṃ hi bhikṣur ātmadvīpo bhavaty ātmaśaraṇo dharmadvīpo dharmaśaraṇo 'nanyadvīpo 'nanyaśaraṇaḥ ||
<Hier im Tib. Uddāna>
15.1 tatra bhagavān āyuṣmantam ānandam āmantrayate ||
15.2 āgamayānanda yena vaiśālī ||
15.3 evaṃ bhadantety āyuṣmān ānando bhagavataḥ pratyaśrauṣīt ||
15.4 atha bhagavān vṛjiṣu janapadeṣu caryāṃ caran vaiśālīm anuprāpto vaiśālyāṃ viharati markaṭahrad(atīre kū)ṭāgāraśālāyām ||
15.5 atha bhagavān p(ū)rvāhṇe nivasya pātracīvaram ādāya vaiśālīṃ piṇḍāya prāviśad āyuṣmatānandena paścācchramaṇena ||
15.6 a(tha bhagavān) vaiśālīṃ piṇḍāya caritvā kṛtabhaktakṛtyaḥ paścādbhaktapiṇḍapātaḥpratikrāntaḥ ||
15.7 (pātracīvaraṃ pratiśamayya) yena cāpālaṃ caityaṃ tenopajagāma || upetyānyataraṃ vṛkṣamū(laṃ niśritya niṣa)ṇṇo di(vā)vihārāya ||
15.8 tatra bhagavān āyuṣmantam ānandam āmantrayate ||
15.9 ramaṇīyānanda vaiśālī vṛjibhūmiś cāpālaṃ caityaṃ saptāmrakaṃ bahupattrakaṃ g(autamanya)grodhaḥ śālavanaṃ dhurānikṣepaṇaṃ mallānāṃ makuṭabandhanaṃ caityam || citro jaṃbudvīpo madhuraṃ jīvitaṃ manuṣyāṇām ||
15.10 yasya kasyacic catvāra ṛddhipādā āsevitā bhāvitā bahulīkṛtā ākāṃkṣamāṇaḥ sa kalpaṃ vā tiṣṭhet kalpāvaśeṣaṃ vā || tathāgatasyānanda catvāra ṛddhipādā āsevitā bhāvitā bahulīkṛtāḥ || ākāṃkṣamāṇas tathāgataḥ kalpaṃ vā tiṣṭhet kalpāvaśeṣaṃ vā ||
15.11 evam ukta āyuṣmān ānandas tūṣṇīm abhūt || dvir api trir api bhagavān āyuṣmantam ānandam āmantrayate ||
15.12 ramaṇīyānanda vaiśālī vṛjibhūmiś cāpālaṃ cai(t)yaṃ saptāmrakaṃ bahupattrakaṃ gautamanyagrodhaḥ śālavanaṃ dhurānikṣepaṇaṃ mallā(nāṃ makuṭabandhanaṃ caityam || citro jaṃbudvīpo madhuraṃ jīvitaṃ manuṣyāṇām ||)
15.13 (yasya kasyacic catvāra ṛddhipādā āsevitā bhāvitā bahulīkṛtā ākāṃkṣamāṇaḥ sa kalpaṃ vā tiṣṭhet kalpāvaśeṣaṃ vā || tathāgatasyānanda ca)tvāra ṛddhipādā āsevitā bhāvitā bahulīkṛtāḥ || ākāṃkṣamāṇas tathāgataḥ kal(paṃ vā tiṣṭhet kalpāvaśeṣaṃ vā ||)
15.14 (dvir api trir apy āyuṣmān ānandas tūṣṇīm ||)
15.15 (atha bhagavata etad a)bhavat || sph(u)ṭo batāyam ānando bhikṣur māreṇa pāpīyasā yatredānīṃ yāvat trir apy au(dārike avabhāsanimitte prāviṣkriyamāṇe na śaknoti tannimittam ājñātuṃ yathāpi tataḥ sphu)ṭo m(ā)reṇa pāpīyasā ||
15.16 iti viditvāyuṣmantam ānandam āmantrayate ||
15.17 gacchā(nandānyataravṛkṣamūlaṃ niśritya vihara mā ubhāv apy ākīrṇa)vihāriṇau bhaviṣyāvaḥ ||
15.18 evaṃ bhadantety āyuṣmān ānando bhagavataḥ pratiśru(tyānyatamavṛkṣamūlaṃ niśritya niṣaṇṇo divāvihārāya ||)
16.1 (sa māraḥ pāpīyān yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ ||) upetya bhagavatpādau śirasā vanditvaikānte 'sthāt || ekāntasthito māra(ḥ pāpīyān bhagavantam idam avocat ||)
16.2 (parinirvāhi bhagavan parinirvāṇasamayaḥ sugatasya ||)
16.3
16.4 (kasmāt tvaṃ pāpīya)nn evaṃ vadasi || parinirvāhi bhagavan parinirvāṇasamayaḥ sugatasya ||
16.5 (eko 'yaṃ bhadanta samayaḥ || bhagavān uruvilvāyāṃ viharati nadyā nairañjanāyās tīre bodhimūle 'cirābhisaṃbuddhaḥ ||) so 'haṃ yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ ||
16.6 upetya bhagavantam evaṃ vad(āmi || parinirvāhi bhagavan parinirvāṇasamayaḥ sugatasya ||)
16.7 (bhagavān evam āha ||)
16.8 (na tāvat pāpīyan parinirvā)sy(ā)mi yāvan na me śrāvakāḥ paṇḍitā bhaviṣyanti vyaktā medhāvinaḥ || alam u(tpannotpannānāṃ parapravādināṃ saha dharmeṇa nigrahītāraḥ || alaṃ svasya vādasya pa)ryavadātāro bhikṣavo bhikṣuṇya upāsakā upāsikā vaistārikaṃ ca me bra(hmacaryaṃ cariṣyanti bahujanyaṃ pṛthubhūtaṃ yāvad devamanuṣyebhyaḥ samyaksaṃpra)kāśitam ||
16.9 etarhi bhadanta bhagavataḥ śrāvakāḥ paṇḍitā vyaktā medhāvinaḥ || a(lam utpannotpannānāṃ parapravādināṃ saha dharmeṇa nigrahītāraḥ svasya vādasya pa)ryavadātāro bhikṣavo bhikṣuṇya upāsakā upāsikā vaistārikaṃ ca te brahma(caryaṃ bāhujanyaṃ pṛthubhūtaṃ yāvad devamanuṣyebhyaḥ samyaksaṃprakāśitam ||)
16.10 (tasmād aham e)vaṃ vadāmi parinirvāhi bhagavan parinirvāṇasamayaḥ sugatasya ||
16.11 alpotsukas tvaṃ pāpīyan bhava na cirasyedānīṃ tathāgatasya trayāṇāṃ māsānām atyayād anupadhiśeṣe ni(r)v(ā)ṇadhātau parin(i)rvāṇaṃ bhaviṣyati ||
16.12 atha mārasya pāpīyasa etad abhavat || parinirvāsy(ate) śramaṇo gautama iti viditvā hṛṣṭas tuṣṭa udagraḥ prītisaumanasyajātas tatraivāntarhitaḥ ||
16.13 atha bhagavata etad abhavat || yan nv ah(aṃ) tadrūpān ṛddhyabhisaṃskārān abhisa(ṃ)skuryāṃ (ya)thā samāhite citte jīvitasaṃskārān adhiṣṭhāyāyuḥsaṃskārān utsṛjeyam ||
16.14 atha bhagavāṃs tadrūpān ṛddhyabhisaṃskārān abhisaṃskaroti yathā samāhite citte jīvita(saṃskārān adhi)ṣṭhāyāyuḥsaṃskārān utsṛjati || samananta(r)ots(ṛ)ṣṭāyuḥsaṃskāreṣv atyarthaṃ tasmin samaye mahāpṛthivīcālaś cābhūd ulkāpā(tā) d(i)śodāhā (antarīkṣe devadun)dubhayo 'bhinadanti ||
16.15 atha bhagavāṃs tasmāt samādher vyutthā(ya ta)syā(ṃ) velāyāṃ (gā)thā(ṃ) babhāṣe ||
tulyam atulyaṃ ca saṃbhavaṃ
(bhavasaṃskāram apotsṛjan muniḥ ||
adhyātmarataḥ samāhi)to
h(y abhinat ko)śam ivāṇḍa(saṃbhavaḥ |)
17.1 (athāy)uṣmān ānando yena bh(agavāṃs tenopaja)gām(a ||) upetya bhagava(taḥ pādau) śirasā (vanditvaikānte 'sthāt || ekāntasthita āyuṣmān ānando bha)ga(vantam ida)m avocat ||
17.2 ko bh(adanta hetuḥ kaḥ pra)tyayo yenaitarhy a(bhūn mahāpṛthivī)cāla ulkāpātā di(śodāhā antarīkṣe devadundubhayo 'bhinadanti ||)
17.3 (aṣṭāv ime) h(e)tavo 'ṣṭau pratyayā (ma)hataḥ pṛthiv(īc)ālasya || katame 'ṣṭau ||
17.4 (i)yaṃ mahāpṛ(thivy) apsu pratiṣṭhitā || āpo vā(yau) pratiṣṭhitā v(āy)u(r ākāśe pratiṣṭhitaḥ || bhavaty) ān(anda sama)yo yad ākāśe viṣamā vāyavo vānty āpaḥ (k)ṣ(o)bhayanti || āpaḥ kṣubdhāḥ pṛthivī(ṃ) cālayanti ||
17.5 ayaṃ prathamo hetuḥ prathamaḥ praty(ayo) mahataḥ pṛthivīcālasya ||
17.6 punar aparaṃ bhikṣur maharddhiko bhavati mahānubhāvaḥ sa parīttāṃ pṛthivīsaṃjñām adhitiṣṭhaty apramāṇāṃ cāpsaṃjñāṃ sa āk(āṃ)kṣamāṇaḥ pṛthivīṃ cālayati ||
17.7 bhikṣuṇī devatā vā maharddhikā bhavati mahānubhāvā sā parīttāṃ pṛthivīsaṃjñām adhitiṣṭhaty apramāṇāṃ cāpsaṃjñām ākāṃkṣamāṇā pṛthivīṃ cālayati ||
17.8 ayaṃ dvitīyo hetur dvitīyaḥ pratyayo mahataḥ pṛthivīcālasya ||
17.9 punar aparaṃ yasmin samaye bodhisatvas tuṣitād devanikāyāc cyutvā mātuḥ kukṣāv avakrāmaty atyarthaṃ tasmin samaye mahāpṛthivīcālaś ca bhavati s(arvaś cāyaṃ loka udāreṇāvabhāsena sphuṭo bhavanti ||)
17.10 api tā lokasya lokāntarikā andhatamā andhakāratamisrā yatremau sūryācandr(amasāv) evaṃmaharddhi(k)āv (evaṃmahānubhāvāv ābhayābhāṃ na pratyanubhavatas tā a)pi tasmin samaye udāreṇāvabhāsena sphuṭā bhavati ||
17.11 tatra ye (satvā upa)pannās te tay(ā)bha(y)ān(yonyaṃ satvaṃ dṛṣṭvā saṃjānante || anye 'pi bhavantaḥ satvā ihopa)pannāḥ || anye 'pi bhavantaḥ satvā ihopapannāḥ ||
17.12 ayaṃ tṛtīyo he(tus tṛtīyaḥ pratya)yo ma(hataḥ p)ṛ(thivīcālasya ||)
17.13 (punar aparaṃ yasmin samaye bodhisatvo mātuḥ ku)kṣer niṣkrāmaty atyarthaṃ tasmin samaye mahāpṛthivīcālaś ca bhavati pūrvavad yāvad anye ('pi bha)vantaḥ satvā (ihopapannāḥ ||)
17.14 (ayaṃ caturtho hetuś caturthaḥ pratyayo ma)hataḥ pṛthivīcālasya ||
17.15 punar aparaṃ yasmin samaye bodhisatvo 'nuttarāṃ samyaksaṃbo(dhim adhigacchaty atyarthaṃ tasmin samaye mahāpṛthivī)cālaś ca bhavati pūrvavat ||
17.16 ayaṃ pañcamo hetuḥ pañcamaḥ pratyayo mahataḥ pṛthiv(īcālasya ||)
17.17 (punar aparam ānanda yasmin samaye tathāgatas tripariva)rtaṃ dvādaśākāraṃ dhārmyaṃ dharmacakraṃ pravartayaty atyarthaṃ tasmin samaye mahāpṛthivīcālaś ca bhava(ti pūrvavat ||)
17.18 (ayaṃ ṣaṣṭho hetuḥ ṣaṣṭhaḥ pratyayo mahataḥ pṛthivī)cālasya ||
17.19 punar aparaṃ yasmin samaye tathāgato jīvitasaṃskārān adhiṣṭhāyāyuḥsaṃskā(rān utsṛjaty atyarthaṃ tasmin samaye m