Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu058_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Luật Kinh, Phẩm Xuất Gia (Vinayasūtram, Pravrajyāvastu)

Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 3 / 3 (50.000 ký tự/trang)
yaitatpratipādanam / "na bhikṣuṇā dantakāṣṭhaṃ avisarjyaṃ piṇḍapātaḥ paribhoktavyaḥ / bhukte sātisāro bhavati" iti / vastumanāntarīyake nidāne yaduktaṃ - 'apratigrāhita-saṃnihitābhyavahāraḥ pratikṣepagataḥ eṣaḥ / anavetya mukhamalaṃ āhārapakṣatāṃ bhavadbhiḥ atikramaḥ kriyate ityasya, tadevaṃ pratipādanam // niśrayavṛttau ihoktikaṃ - "sārdhaṃvihārī antevāsī vā kalyameva utthāya parimāṇḍalaṃ nivasya āvṛtya ca, dantakāṣṭhaṃ visarjya antaḥ sīmni caityavaṃdanaṃ kṛtvā ityādi yatpariśodhatvaṃ mukhamālasya tadetaddantakāṣthaṃ visṛjya" ityatra vacanam / ataḥ etatsūtram - // (423) visarjayeddantakāṣṭham / ṃaitad pratirūpam, tasmāt mukhamālaśodhanārthaṃ avalaṃbanīyatvamasya / kathaṃ visarjayedityāha // (424) praticchannameva // (425) uccāraprasrāvikriyā ca // praticchannameva // (426) nopabhogyasya ante vṛkṣasya kuḍyasya vā // ante iti samīpe, yatra mahājanaḥ sadā āste tadatra upabhogyaḥ, na tatra dantakāṣṭhavisarjanādi kartavyamityarthaḥ // (427) pramāṇamasya dvādaśakāṅgulīnāṃ prabhṛtyā 'ṣṭakāt // asyeti dantakāṣṭhasya / ā-aṣaṭakādipāṭhe 'tra saṃdhiḥ dvādaśāṅgulamārabhya yāvat aṣṭāṃgulatvaṃ pramāṇamasya ityarthaḥ // (428) ācatuṣkottarāt abhāve bahuśleṣmaṇaḥ // aṃgulicatuṣkasya yaduttaraṃ anantaraṃ pramāṇaṃ tad yāvadbhāve (VinSū 43) pūrvapramāṇasya, bahuśleṣmaṇe dantakāṣṭha sya pramāṇam / grantho 'smin - "atrāntarānmadhyam, api tu ye bahuśleṣmāṇaḥ taiḥ caturaṃgulavinirmuktaṃ dantakāṣṭhaṃ visarjayitavyam" iti // (429) na ayuktatvaṃ visarjanasya layane kaṭhillakasyopari // visarjanasya iti prakṛtatvāṭ dantakāṣṭhavisarjanasya // (430) nā 'saṃpattiḥ atra gupteḥ pranāḍīmukhe // atra dantakāṣṭhavisarjane pranāḍīmukhe guptiḥ praticchannatā saṃpadyata eva ityarthaḥ // (431) hastasāmaṃ takasya atra evaṃ-jātīyake saṃbhāvyatvam // atreti praṇāḍīmukhe / evaṃ-jātīyake iti dantakāṣṭhavisarjanajātīyake, pādadhāvanādau karaṇīye / hastasāmantakasya saṃbhāvyatvaṃ na hastasāmantakāt pareṇa dantakāṣṭhavisarjanādi kartavyamityarthaḥ // (432) jihvāmasya anunirlikhet / asyeti dantakāṣthavisarjanasya // (433) upasthāpayet jihvānirlekhanikām
// (434) sūcīdravyam // sūcīpuṭā kriyate raiti-tāmra-ayaḥ-kāṃsaiḥ tadrūpaiḥ ityarthaḥ // (435) kalpate atrārthe dantakāṣthavidalaḥ // atrārthe iti jihvānirlepanārthe // (436) parasparaṃ asyā 'tīkṣṇatāyai dhṛṣṭiḥ // parasparamiti anyonyam, asyeti dantakāṣṭhavidalasya // (437-438) na tīkṣṇena dantaṃ jihvāṃ karṇaṃ coddhṛṣet // na aśanaiḥ / śanaiḥ uddhṛṣedityarthaḥ // (439) abādhayantaṃ māṃsam // iti dantamāṃ sādi // (440) - na aprākṣālya digdhaṃ mukhamalena pradeśaṃ [anavaguṇṭhya vā pāṃśunā dantajihvayoḥ pavanaṃ chorayet] // dantakāṣṭhasya pavanaṃ chorayet ityanena saṃbaṃdhaḥ / asaṃbhave ambhasaḥ anavaguṇṭhya vā pāṃśunā dantajihvayoḥ pavanaṃ chorayet / pavanaṃ punaḥ anayoḥ yathākramaṃ dantakāṣthaṃ vidalaṃ ca // (441) na viśabdyeti // yathoktaṃ dvayaṃ chorayet // (442) nidarśanametad // viśabdanasya dantajihvayoḥ pavanaṃ, anyadapi anena ākṣiptamityarthaḥ / nidarśanena yadākṣiptaṃ taddarśayati - // (443) uccāra-prasrāva-kheṭa-siṃghāṇaka-vānta-viriktamapyanyacca // bhavati akheṭabhūtaṃ vāntaṃ, viriktaṃ vānuccārabhūtam, - tadyathā nāsāvireke atisāriṇaśca, yathā pītanirgame / tasmāt uccāra - kheṭābhidhāne satyapi vānta-virikta-grahaṇam / uccāridiṣu atirikta [sya sa]rvasya upasaṃgrahārthaṃ anyacca-itivacanam // (444) nirmādanasya ato 'pi saṃpattiḥ // uṣāṭuka-gomayādapi // iti dantakāṣthavisarjanāt / uṣāṭuka-gomayādapi saṃpattiḥ - / "dantakāsthasya alābhe gomayena uṣāṭukena ca mukhaṃ śodhayitavyam" ityatra granthaḥ // (445) caityaṃ anantaraṃ kāyakaraṇīyānuṣṭhānāt vandeta // dantakāṣṭhavisarjanāntaraṃ yatkaraniyānuṣṭhānaṃ, tasmāt - //
(a) niśritapratipad
(446) atha niśrita-pratipat // atha-śabdo 'dhikarārthaṃ nānantaryārthaḥ / ita (VinSū 44) ūrdhvaṃ niśrita-pratipat adhikṛtā veditavyā // (447) ato 'nantaraṃ kālyaṃ upasaṃkramya vandanam // ataḥ iti kāyakaraṇīyānuṣṭhānāntarāt caityavandanāṭ niyatam / niśritasya svāsthyakalye kāyakaraṇīyānusthānaṃ, ityataḥ kālyataraṃ niśrayasya iti pratipattavyam / pariśuddha-āsyena vandanasya agratve iṣṭavyatvāt / anyathā niśritasya vighātajāteḥ / na ca mantavyaṃ - uṣāṭuka dantakāṣṭhopanāmanaṃ ityanenāsya virodhaḥ iti, glānādau avakāśasadbhāvāt // (448) vārtā-pṛcchanam // (449) uṣāṭukadantakāṣṭhopanāmanam // (450)mahānasaṃ avalokya ārocanam // iti yattatra upakalpitamanupānaṃ tasya ārocanasya - // (451) priyasya upanāmyatvena manasikaraṇam // iti ārocite yatrāsau prītiṃ saṃdarśayati tasya priyasya upanāmayiṣyāmi asyedaṃ ityevaṃ manasikaraṇam // (452) pātranirmādanam // (453) piṇḍapātikaścet niścayo bhavati rāvakasya ca // ravakṣaraka-dvitīya-nāmnaḥ nirmādanam, raiti śabdaṃ karotīti rāvakaḥ // (454) saprayojanaṃ cet parisrāvaṇasyā 'pi // nirmādanamiti saṃbaṃdhaḥ / prayojanaṃ punaḥ kadācit bahireva bhoktavyaṃ bhavati / [tadapi bhavati cet praṣṭavyam] // (455) so 'pi cet praśnaḥ // piṇḍapatiko bhavati, tataḥ piṇḍapāta-praveśārthaṃ sāhya-asāhya-praveśābhyāṃ kimasya abhirucitamiti jñānārthaṃ praśnaḥ // (456) sāhyaṃ cet - // niśrayasya niśritena saha praveśe // - abhirucitaṃ tenaiva niśrayena saha praveśaḥ // (457) viṣamādau purato gatiḥ // (458) praṇītasya tasmai ca pariṇāmanam // yadi praṇītaḥ piṇḍapāto labhyate, tasmai pariṇāmayitavyo asme dehīti // (459) asahaḥ cet - // iti praveśaḥ // - āgatya upadarśanam // [iti] piṇḍa kasya / [kīdṛśaṃ pariṇāmayitavyaṃ iti cet - // (460) varatarasya upanāmanam yattatra prapītakhādyabhojanaṃ bhavati, tanniśrayāya upanāmayitavyaṃ gṛhāṇa iti // (461) mātrajña 'sau sarvatra syāt // (iti) niśrayaḥ // (462-463) udakasthālakapūrṇam // kālārocanam // iti bhojana-kalasya // (464) bhukte pātrādinirmādanam // (465) sthāpanamasya // nirmāditasya pātrādeḥ // (466-471) caityābhivandanāyāṃ uṣāṭukodakādyupanayaḥ // pādaprakṣālanagatānuṣṭhānam // śayanāsanaprajñapanam // pratinivāsanārpaṇam
// nivāsanagrahaṇam // pādodakādhiṣṭhānakaṭhilla-upanāmanam // pādaśabdasya udakādhiṣṭhānābhyāṃ pratyekaṃ abhisaṃbaṃdhaḥ / pādodakapādādhiṣṭhānāṃ kaṭhillānāṃ upanāmanam // (472-274) upānat-proñchanam // asammataṃ utthānakārakatvena gṛhitasaṃmārjanīkaṃ dṛṣṭvā alpotsu kaṃ kuryāt // gṛhīta-sūcīkaṃ ca asammataṃ cīvara sevakatvena // dṛṣṭvā alpotsukaṃ kuryāt iti vartate / sammataṃ tu utthānakārakattvena (VinSū 45) [cīvarasevakatvena vā] alpotsukaṃ akurvato nasti doṣaḥ // (475) kalpikīkaraṇa-alpaharitāpādāna-puṣpaphalloccaya-daṃtakāṣṭhopasaṃhārādyapi śramaṇoddeśe // niśrayaṃ prati karaṇīyamiti arthāt gatiḥ / pūrvoktaṃ ca sarvaṃ iti 'api'-śabdāt / saṃghe 'pi vyāparanīyatāyāṃ asyaitatkaraṇīyamiti anusārād gantavyam // (476) argaḍaka-ākoṭanena abhyatarasthaṃ bodhayet // niśrayaṃ anyaṃ ca bhikṣum / sarvādhikarikaḥ eṣa vidhiḥ // (477)śanaiḥ etad // argaḍakākoṭanam // (478) nāti velam // iti na muhurmuhuḥ argaḍakaṃ ākoṭayedityarthaḥ / na tvenaṃ vidhyet // (479) ena nātivegena prapīḍayet // enaṃ argaḍakaṃ kavāṭadvitīyasaṃjñaṃ nātivegena kṣipedityarthaḥ // (480)śanaḥ saprajānan āpraviśet niskrāmecca asaṃgharṣaṇena dvāraśākhe // yathā anyoḥ dhṛṣṭiḥ na bhavati tathā ityarthaḥ // (481) satkuryādenam // [enamiti] niśrayam / antarāle niśraya-niśritādhikārasya aviccinnatvāt enaṃ-śabdo niśrayaparāmarśārthaḥ // (482) ālīyeta // enamityanuṣaṅgaḥ, saṃśliṣṭena niśrayasya vihartavyam, na dūrībhavitavyamityarthaḥ // (483) na tadviruddhamiti // ālīyeta ityanubandhaḥ / niśrayaviruddhasya na upaśliṣyāt ityathaḥ // (484) apatrapeta ataḥ // ataḥ iti niśrayāt / yāvaduktaṃ bhavati - salajjenāsya bhavitavyamiti // (485) dakṣo 'sya kṛtye syāt // dakṣo 'nalasaḥ, asya niśrayasya // (486) satkṛtyakārī // yadasya karaṇīyaṃ tatsakṛtya katavyamityarthaḥ // (487) prāsādikaprasthānaḥ // prāsādikena abhikramādinā yuktaḥ // (488) hrīmān sagauravaḥ / yadyapi hrīviśeṣo gauravaṃ, tathāpi netacchabdādasya gatiḥ ityasya grahaṇam / prasara-saṃ koco hrīḥ // (489) sapratīśa iti // parāyattatāsaṃvedanarūpo apatrāpyaviśeṣaḥ sapratīśatā // (490) nīcacittaḥ // nihatamānaḥ // (491) saṃprajānan ahāpayan svakāryam // dhyānādhyayanādikam // [(492) kiṃ-kuśalagaveṣī kṛtye vā // etadgata-niśrayagrahaṇā 'pṛcchatā parivāradānādau ca anyatra vā niśritena kiṃkuśalagaveṣiṇā bhavitavyaṃ, na lokayātrāpareṇa etatkartavyaṃ ityarthaḥ
// (493) vikriyāṃ] āpadyamānaṃ nivārayet // yadyasau niśrayaḥ kāṃcidvikriyāmāpadyeta, sa niśritena vārayitavyaḥ // (494) avṛddhau kuśale anyatra tatkare samarpaṇāṃ yāceta // yadi asya niśritasya tasminniśraye kuśaleṃ na vṛddharbhavati, tato 'sau enaṃ anyasmin kuśalavṛddhikare niśraye samarpaṇāṃ yāceta // so 'pi enaṃ praśnādinā - (495) nirjñāya niśrayārhe arpayet // [tato 'pi?] paraṃ niśrayeṇa niśritasya karaṇīyam - // (496-497-498) pāpamitrāt vāraṇam // kuśale niyogaḥ // tadupasaṃhāraḥ // kuśalopasaṃhāraḥ ityarthaḥ // (499) [vyutthā]panāyāṃ āpatteḥ ānulomike jīvitapariṣkārasaṃpattau (VinSū 46) ca udyogaḥ // yathā niśritasya etad-dvayaṃ saṃpādyate tathā niśrayeṇa udyogaḥ karanīyaḥ / so 'pyetad asmai kuryāt iti [catuḥ]-atikrāntātsūtrāt niśritenāpi ni [śrayasya] etad-dvayasaṃpattau udyogaḥ kartavyaḥ iti pratipattavyam // (500) sārdhavihārī antevāsika-upādhyāya-ācārya-samānopādhyāya samānācārya-ālaptaka-saṃlaptakasaṃstutaka-sapremakaṃ glānamupatiṣṭheta // ālaptako hi nāma priyatāṃ ālapanādi-priyācaraṇena upanītaḥ / saṃlaptako yena sārdhaṃ asya viśvastakasya kālena kālaṃ saṃlāpo vartate // saṃstutako yena sārdhaṃ asya ekatra [sthāna-]gamanādinā saṃstavopagamanāt aṅgāṅgībhāvo jātaḥ / sapremako yad dṛṣṭvā śrutvā vā vinā 'ṅgāṅgībhāvena prītimātrakamutpannam // (501) pūrvakriyā 'bhāve uttara iti // sārdhavihārī-antevāsyādiṇāṃ pūrveṇa upasthānakaraṇasyābhāve uttara-uttaraḥ upatiṣṭhet / sārdhavihāriṇā upasthānakaraṇasyā 'bhāve antevāsikaḥ upatiṣṭhet, tena upādhyāyaḥ, tena ācārya ityādi / gurutvāt upādhyāyasya tataḥ pūrvayoḥ prathamaṃ arhatvaṃ, ācāryacca antevāsikasya, sārdhāṃvihāriṇo antevāsikāt / ataśca pratyasannataratvāt kṣiptasya pūrvasya prathamaṃ arhatvam // (502) pāthācāryasyāpi atra gṛhītatā // ityācāryagrahaṇena ca // (503) sāhye aśaktau niśritaṃ yena pravṛttiḥ // sāhya iti glānyasya anekatra upastheye // aśaktau iti yadyekataḥ api upasthātumaśaktiḥ, tato niśritamupa[tiṣṭhe] dityarthaḥ / katamaṃ niśritamityāha - yena pravṛtti, yamāpṛṣṭvā karaṇīyaṃ karoti / antarā, yadā yasya yena atipattiḥ, tadā tasmin pravrartitavyam / atyayakāriṇāṃ atipattau, sarvamutsṛjya ityarthāt gantavyam // (504) pravrajitavat atra prārabdha-talliṅgaḥ // atreti glānopasthānaviṣayatve, yaḥ pravrajyārthaṃ muṇḍanādinā
veṣamātreṇa yojitaḥ nādyāpi pravrājitaḥ sa pravrajitavat draṣṭavyaḥ / yathā pravrajitasyopasthānaṃ tathā tasya glānasya kartavyamityartha // (505) na glānaṃ sabrahmacāriṇaṃ abhyupekṣeran // (506) upāsthāyakaṃ asya abhāve dadīran ā 'ntāt / abhāva iti sārdhaṃ vihāryādeḥ / kuto yāvaddeyam ityāha - ā 'ntāt iti / yadi dattenā 'pi ekena abhavo bhavati upasthāyakasya, tne aśaktyā saṃbhāvanakārya-asadbhāvāt aparaṃ dadīran / evaṃ yāvatparyantabhūtaḥ saṃghasya ityarthaḥ / "sarvasyābhāve saṃghena upasthāyako deyo glānāvasthāṃ paricchidya, eko vā dvau vā saṃbahulā vā, antataḥ sarvasaṃghena upasthāpanaṃ karaṇīyam" - ityatra granthaḥ // [bhaiṣajyapratiśaraṇatvāt -] (507) kalpate bhaiṣajyaṃ saṃghataḥ kevalasya glānasya paribhoga iti // muṇḍagṛhapatidravye bhaiṣajyaṃ [yad] tatsāṃghikāyāṃ glānakoṣṭhikāyāṃ sthāpayitavyam, glānaiḥ bhikṣubiḥ paribhoktavyaṃ iti (VinSū 47) yattasyaitena saṃgrahaḥ // (508) asatve etad upasthāpakaḥ samādāpayet iti // abhāve sati etad upasthāpakena samādāpayitavyam // (509) asaṃpattau sāṃdhikaṃ dadīran // yadi samādāpyamānamapi na saṃpadyate, tataḥ sāṃdhikaṃ deyamityarthaḥ // (510) abhāve (sāṃdhikasya) bauddhikaṃ āśarīragatāditi // āmuktakamapi yatpratimāyāṃ caitye vā ābharaṇādibhirapi yāvaddeyaṃ anyābhāve kaḥ [puna]rvādo 'nyasyetyarthaḥ // (511) pānaka-chatrāropaṇādikārān enamuddiśya [sāṃdhikāt] kuryuḥ // asaṃpattāviti vartate, svasyābhāve, sāṃdhikat / asyeti sāṃghikasya (512) abhāve asya bauddhikāt / (513) deyatvaṃ ābhyāṃ ārtasya tenāmṛtyau sati vibhave // ābhyāmiti sāṃghikabauddhikābhyām, asati tu dāne doṣābhāvaḥ // (514) nopasthāyakaḥ enaṃ nopatiṣṭhet // enamiti glānam // (515) na arthyāṃ asya dharmyā ca ājñāṃ vilomayet // arthyāmiti jīvitapātra-pratisaṃyuktām / asyeti glānasya / dharmyāmiti puṇyopasthāna pratisaṃyuktām // (516) nādhyavasāna-vastūpayācito vidhārayet // adhyavasānavastu yatra pātrādau glānasya tṛṣṇā / upayācita iti glānena, upasthāyakaḥ // (517) na nāvavadet iti // glānamupasthāyakaḥ // (519) nainaṃ glāno atilaṃghayet upasthāyakena kṛtaṃ avavādaṃ na glāno atikramedityarthaḥ // (519) sāṃghikādenaṃ asau upasthāyakaḥ - maraṇaśaṃkāyāṃ śayanāsanādutthāpya paudagalike niveśayeta // (520) abhyaṃjana-snapanapūrvakatāvyājena iti // abhyaṃjana-snapanapūrvakatayā vyājabhūtayā niveśayet ityarthaṃḥ / vyājasya atra pradhānatvāt, nidarśanametad-dvayaṃ veditavyam // (521) yatnavān tadavasthāparicchede syāt // iti
maraṇāvasthāparicchede yasyāṃ śarīrāvasthāyāṃ maraṇāśaṃkā bhavati tasyāmityarthaḥ / yatnaśca atra muhurmuhuḥ pratyavekṣaṇam // (522) tatkāryatvaṃ tatkṛtasaṃkleśānāṃ tanmṛtacīvarāṇāṃ dhāvanasya // tena glānena kṛtasaṃkleśānāṃ tanmṛtacīvarāṇāṃ iti yasyāsau glānasya upasthāyakaḥ tasya eva mṛtasya yadi tāni cīvarāṇi bhavanti, na anyasya, tesāṃ dhāvanam / tasya upasthāyakasya karaṇīyamityarthaḥ // (523) saṃghasya tatsthaviraḥ saṃnipāte pūrvagamaḥ syāt // niśraya-niśritaprakāra eṣāḥ ityetasminnavadhau saṃghasthavirādhikārasya upanyāsaḥ / saṃghasya saṃnipāte saṃghasthaviraḥ pūrvaṃgamo bhavedityarthaḥ // (524) gamane vilaṃbitaṃ udīkṣeta // tatsthaviraḥ // (525) te 'pi enamiti / yeṣāṃ asau sthaviraḥ, te 'pi enaṃ gamanavilaṃbitaṃ udīkṣeran // (526) anirgataṃ ca dūraṃ gatvā // (527) grāmānte ca / samīpavācī atra antaśabdaḥ // (528) praveśaścet atra anuyāntam // praveśaścedabhipreto anvāgacchantaṃ enaṃ grāmānte udīkṣeran / udīkṣamāṇānāṃ - (529) dūtaścet syāt "āgamaya yāvatsthavira (VinSū 48) āgacchati" iti brūyuḥ // enamiti dūtam // (530) pāṇyudakadāne ca gatatve abhyavahārāya asti cetkālaḥ iti // gatatve bhojanāya pānakāya vā pāṇyudakadānavelāyāṃ yadi bilambamānānāṃ kālo 'sti, tato dūtamenaṃ brayuḥ - "āgamaya yāvat saṃghasthavira āgacchati" iti // (531) asati atra upadeśe asyāsanaṃ muñceran // asati udīkṣaṇakāle bhojanādi-upaveśe saṃghasthavirasya āsanaṃ moktavyam // (532) saṃniṣaṇṇatāyāṃ [bahiśca pra]tyavekṣeta // saṃniṣaṇṇaḥ antargṛhe, bahiḥ iti āśramapadāt // anayoḥ avasthayoḥ pratyavekṣaṇāṃ saṃghasthavireṇa kartavyam // mā 'tra kaścit dusprāvṛto anivasto vā ityedarthaṃ - // (533) dusprāvṛtatve durnivastatāyāṃ vā sauṣṭhavārthaṃ anayoḥ nimittaṃ asmai kurvīta // anayoḥ iti duṣprāvṛtatā-durnivastatayoḥ / nimittamasmai iti yo 'sau duṣprāvṛto durnivasto vā // (534) aprativedhe anantareṇa kārayet // yadi asau durnivastaḥ saṃghasthavireṇa kriyamāṇaṃ nimittaṃ na pratividhyati, tato yastasyā 'nantaraḥ tena kārayet // (535) asaṃpattau svayam // evamapi sauṣṭhavakāraṇasya asaṃpattau svayameva kārayet / nimittasya aprativedhe vacanena kārayet // (536) na enāna saṃ[lā]payet navakān / yeṣāṃ sa tatra saṃghasthaviraḥ - // (537) yatraiṣāṃ vihārāraṇyayoḥ vṛttiḥ tadvṛttaṃ grāhayet [niyuñjīta ca] // yeṣāmiti navakānām / tadvṛttamiti vihāravṛttaṃ araṇyavṛttaṃ ca / niyuñjīta ceti, na kevalaṃ tadvṛttaṃ grāhayet, api tu tasya vṛttasyānuṣṭhāne niyogo 'pi eṣāṃ kāryaḥ //
(b) paścāt-śramaṇaḥ
(538) āgantukaḥ pratyavekṣya ā[vā]sikānāṃ ārocayet śayanāsanārtham // śayanāsanārthaṃ āgantukasaṃghasthaviraḥ pratyavekṣeta, yeṣāṃ asau saṃghasthaviraḥ āvāsikānāṃ, ārocayet śayanāsanārtham // (539) gamiko dik-sārtha-āvāsa-śayanāsana sahāyakāṃścaglānye na-sahāyitvena tolayitvā prakramet // gamikaḥ saṃghasthaviraḥ / gamikānāmiti arthātpratipattiḥ - yasyāṃ diśi gantavyāṃ yena sārthena mārgeṇa ca ya āvāsaḥ tatra ca gatasya śayanāsanaṃ tad sarvaṃ buddhyā yuktāyuktatayā saṃtolya, sahāyakāṃśca glānye sati na kenacit kaścitparityaktavyaḥ, ityevaṃ tolayitvā tato yathābhimatasthānasaṃpādanārthaṃ prakramedityarthaḥ // (540) sarvaṃ paścāt mā kasyacit kiṃcit pramuṣitamiti apetya ādūraṃ utsmārayet // saṃghasthavira eva // (541) anuddhatān anunnaḍḍatve na[va]kān pratiṣṭhāpayet // anupaśamaḥ auddhatyam, stabdhatvaṃ [unnaḍatvaṃ] tadviparyaye pratiṣṭhāpayedityarthaḥ // (542) kuśalaṃ ca upagatān sarvaḥ sarvān iti // anuddhatānanunnaḍḍatve pratiṣṭhāpayet ityanuṣaṅgaḥ / na gamikaḥ sthavira eva, api tu anye 'pi / na ca navakāneva api (VinSū 49) tu anyānapītyarthaḥ // (543) saṃjānīta / gamikaḥ saṃghasthaviraḥ // saṃghacaryā-īryā-upadeśa-uddeśādiṃ-bhaktalābha-glānasaṃvidhānādi-karanīya-saṃpādanena anu[gṛ]hṇīta // caryā-gocaraḥ / īryāpatha-īryā / tayorupadeśaḥ, ayaṃ gocaraḥ ayamagocaraḥ evaṃ gantavyamityādi / uddeśādi ityatra svādhyāyanikādīnāṃ ādiśabdena grahaṇam // (544) varṣopagato anusaṃjñāya vihāraṃ apratisaṃskurvataḥ saṃskārayet, saṃskurvato abhyutsāhayet // (545) parṣadgatān sarvaḥ kathaiṣitāyāṃ anulomikadharmopasaṃhāreṇānugṛhṇīta // sa cet parṣadgatāḥ kathāṃ eṣante tato yo yasyānukūlo dharmopasaṃhāraḥ tena anugṛhṇīta / sarvaḥ iti saṃghasthaviraḥ, na ca varṣopagatasaṃghasthavira eva // (546) tūṣṇītve ra[tā]n upekṣeta // tūṣṇībhāvaḥ tūṣṇītvam / āryaḥ atra tūṣṇīṃbhāvo 'bhipretaḥ, na maunamātram // (547) gṛhiṇaḥ upagatān bhaktān saṃvibhājayet // yuktameṣāṃ bhaktaṃ dātumiti / bhikṣūn bodhayitvā yadi te bhikṣavaḥ saṃghasthavireṇa uktāḥ saṃvibhāgaṃ na kurvanti, te vā gṛhiṇo bhoktuṃ necchanti tataḥ - // (548) akaraṇe aniṣṭau vā dharmyāmetāṃ kathāṃ kṛtvā idamasmākaṃ saṃvidyate iti brūyāt // (549) parṣadaṃ tadvān sarvaḥ pratyavekṣeta // sarvaḥ parṣadvān, na saṃghasthaviraḥ eva ityarthaḥ // (550) mudhācāriṇaṃ nigṛhṇīyāt // sarvaḥ parṣadvān ityanuṣaṅgaḥ / yathā na vṛthā kālamatināmayati, na nirarthikāṃ pravrajyāṃ karoti tathā kartavyamityarthaḥ // (551) gamanādi atra yathā etatkuryāt // evaṃ gantavyaṃ, evaṃ sthātavyaṃ ityādi saṃniveśāpekṣaḥ 'ādi'-śabdaḥ // 'atra' iti parṣadi / 'yathā etad' iti
yathā parṣad, parṣadanurūpaṃ ityarthaḥ // (552) a-nānātiryak-kathaḥ syāt // atra iti vartate / dharmavinayādapakrāntā 'pārśvena asya vartinī, tiryak kathā, nānākathāviprakīrṇāḥ // (553-554) na puraḥ paścācchamaṇo gacchet // na tiṣṭhediti // purataḥ paścāt (vā) śramaṇe na tiṣṭhedityartha // (555) ukto brūyāditi // nānuktena kiṃcidvaktavyam // (556) saṃpādayedveti // yadasya ucyate puraḥśramaṇena tatsaṃpādayet ityarthaḥ // (557) na antarākathāṃ avapātayet iti // puraḥśramaṇe kathāṃ kurvāṇe, na antarā-kathāṃ kuryādityarthaḥ // (558) adharmaṃ bhāṣamāṇaṃ / (iti) puraḥśramaṇaṃ / prativadet // (559-560) dharmaṃ anumodeta // saṃpannadhārmikaṃ lābhaṃ pratigṛhṇīta // iti paścācchramaṇaḥ // etatpaścāt-śramaṇavṛttam //
(c) kulopasaṃkrāmī-bhikṣugatam /
kulopasaṃkramiṇo vṛttamucyate // (561) anunnaḍaḥ / iti sarvaḥ / kule syāt anunnaḍaḥ anavasthitaḥ // gṛhādapakramitukāmatā, anavasthitatvam // (562) avakṣiptacakṣuriti // viṣayebhyaḥ pratisaṃvṛtacakṣurityarthaḥ // (563) dharmyāṃ gṛhibhyaḥ kathāṃ kuryāt // (VinSū 50) (564) dāna-dama-saṃyama-brahmacaryavāsopoṣadha-śaraṇa-gamana-śikṣāpadagrahaṇeṣu enānniyuñjīta // enāniti gṛhiṇaḥ / damo vaśīkaraṇam, vaśīkṛtatvaṃ cendriyāṇāṃ kāyavācośca saṃyamo 'visaraṇaṃ eṣām, vinayanaṃ viniyatāvasthānam / brahmacaryavāsaśca iti pravrajitavṛttam, gṛhitve ca yāvajjīvikā grāmyadharmāt prativiratiḥ // (565) sarvatra-āpattimukhabhūte prasthāne smṛtaḥ pratipadyeta // smṛta iti āpattiṣu ityarthāt gatiḥ / kula[prave]śādau yadgamanādiprasthānaṃ āpatti-utthānadvārabhūtaṃ, tatra tathā smṛtrupasthāpyā yathā na kiṃcidāpadyate // (566) na na-śiṣṭaḥ anugama iti // pratipadyeta ityanuṣaṅga / nānuśiṣṭo 'yaṃ anubaddhaḥ, tena na pratipadyeta / na vilaṅghayeta asyānuśāsanīmityarthaḥ // (567) ehi iti svāgatapūrva-priyālāpyabhigate syāditi // ehi iti svāgatālāpī pūrvaṃ ca āgatālapanāt priyālāpī syādityarthaḥ / [abhi]gate iti gṛhiṇi pravrajite vā // (568) uttānamukhavarṇaḥ / iti agahanāyamānaḥ // (569) smitapūrvaṃgama iti // smitena prathamaṃ gantā, sāṃmukhyasya dātā ityarthaḥ // bhavati sāntare 'pi prasthāne sasmitatvamiti, āha - // (570) vigatabhrukuṭiḥḥ // (571) gṛhī cedabhyāgataḥ, dharmyāṃ asmai kathāṃ kuryāt // (572) [anāgacchati atra grāmāntikaḥ saṃraṃjanīyaṃ yathā śākti pravartayet] // [anāgacchati iti gṛhini / grāmāntiko bhikṣuḥ / saṃraṃjanīyaṃ bhojanādinā] yathāśakti pravartayet // (573) pānīyā 'sanamupasthāpayet // āraṇyake 'pi, pānīyaṃ āsanaṃ ceti vigrahaḥ // (574) saṃmārga-śayanāsanaprajñapanapānīyasthāpana-cāraṇa-bhaktaniḥsargān navakaḥ kuryāt // yatra tatra samāgame samāgame sarvametattena navakena kartavyam // (575) upagacchet vilomāṃ parijanakriyāṃ, na cet sva-paropaghātāya // upagacchediti adhyupekṣeta / na cet abhyupagamyamānā ātmanaḥ paresāṃ vā upadhātāya bhavati // (576) asmai cet - // parijanasya sā kriyā upaghātāya cet // śaktau satyāṃ samucchidya enāṃ-vilomāṃ kriyāṃ anyām // dharmyāṃ - // kriyām // utpādya tathā - // parijanaṃ // saṃjñāpayet // (577) bhaṅge 'praroge vā tannidānaṃ
parijanasya pratisaṃskaraṇam // iti tasyāṃ dharmyāyāṃ kriyāyāṃ utpādyamānāyāṃ tasya parijanasya yadi cittabhaṅgo bhavati durmanaskatā 'praroge vā anyena prakramaṇaṃ tasya pratisaṃskaraṇam / tathā dānādinā pratisaṃskartavyam / parijane yathā 'sya etad dvayaṃ na bhavatīti // (578) aśaktatve anyena prakramaṇam // iti samucchettumaśaktatve anyena prakramitavyam // (579) na tu tatpratyayaṃ vigṛhya - // parijanasya // brūyāt // (580) saṃghārāme 'parādhyanstathā kuryādyathā svayaṃ grāhikayā grahaṇaṃ gacchet // (581) agacchantamanārocya sahasā kasyacit kumāra-mitra-amātya-bhaṭṭa-rājaputrebhyaḥ (VinSū 51) pādamūlikān grāhayitvā śuddhikāyāṃ parṣadi nihanyāt // grāhayitvā iti bodhayitvā / śuddhikāparṣad yatra na daṇḍyate tatra nihanyāt parājayedityarthaḥ / kumārādināṃ tu yatprāgbodhanaṃ tadetadartham āparājitaḥ tadāśrayeṇa nāpakuryāt ityarthaḥ // uktaṃ pravrajyāvastusambaddhaṃ bhikṣugatam //
(d) bhikṣuṇīgatam /
bhikṣuṇīgatamidānīmucyate // tatra yat pravrajyopasaṃpadoḥ 'puruṣaḥ' uktaṃ, tadeva striyāmiti aṅgokṛtya viśeṣaḥ ākhyāyate // (582) bhikṣuṇī bhikṣusthāne // saṃghaikadeśabhūtaḥ [ekabhū]to vā upādhyāyarocakādi yatra bhikṣurukto bhikṣunī tatra draṣṭavyā ityarthaḥ // kiṃ sarvasya bhikṣoḥ sthāne 'tha kasyacidityāha - // (583) sarvasya pravrajyāyām // pravrajyāviṣaye sarvasya upādhyāyādeḥ bhikṣoḥ sthāne bhikṣuṇī pratipattavyā / upādhyāyikārtha ārocanaṃ, śrāmaṇerīsaṃvaradānaṃ ityetatsarvaṃ bhikṣuṇībhireva anuṣṭhātavyam / nāstyatra bhikṣoradhikāra [ityasya] tat-pratipādanam // (584) upasaṃpadi anyasya tadyācanādau karmakatuḥ // upasaṃpadi na sarvasya bhikṣoḥ sthāne bhikṣuṇī draṣṭavyā / api tu upasaṃpadyācanādau, yaḥ karmakartā tato 'nyasya bhikṣoḥ sthāne bhikṣuṇī upasaṃpadyācanātprabhṛti karmakārako 'tra bhikṣureva na bhikṣuṇī iti uktaṃ bhavati / prāk tu upasaṃpadyācanā[yāḥ] bhikṣuṇī karmakārikā, yā 'sau kevalabhikṣuṇīsaṃghamadhye brahmacaryopasthāne saṃvṛtiṃ dadāti iti // (585) atrāca[ya]ssaṃghaḥ // atra upasaṃpadi yācanādau bhikṣusaṃghaḥ // ācayabhūtaḥ pratipattavyaḥ / ubhayasaṃghe sannipatite yācanātprabhṛti karma kartavyamityarthaḥ // (586) kathanaṃ bhikṣuṇyāntaritaṃ āntarāyiko syāt vā // ityāntarāyikakathane saṃghamadhye kriyete - ekaṃ kevalabhikṣuṇīsaṃghamadhye, brahmacaryopasthāna-saṃvṛtidānanimittadvayamubhayasaṃghamadhye // dvayasyā 'pi eṣa vidhiḥ pratipattavyaḥ / lajjānimittametaduktam - tasmāt kāmacāravijñānārthaṃ ādau kriyāpada prayogaḥ // (587) śikṣamāṇātvaṃ nāma striyāmaparaṃ parva // śrāmaṇerikātvaṃ bhikṣuṇītvaṃ ityetatparvadvayaṃ puruṣasādhāraṇam / idaṃ tu tṛtīyaṃ asyāḥ parva / tacca - // (588) niśritāyāmeva // śrāmaṇerikātva-bhikṣunītvābhyāṃ aviśeṣatāsaṃdarśanārthaḥ 'eva'-śabdaḥ, yathā ime parvaṇī / niśritāyāmevaṃ etadapīti / ataśca upādhyāyikātvena bhikṣuṇīṃ kāñcicca, na tāmeva yāṃ śrāmaṇerikārthaṃ iti pratipattiḥ / tadevaṃ striyāṃ tritvamupādhyāyasya, puruṣe tu dvitvaṃ iti jātaṃ bhavati / kasyāmavasthāyāṃ śikṣamāṇātvaṃ nāma striyāṃ aparaṃ parva, kiyantaṃ vā kālaṃ asya caraṇaṃ ityāha - // (589) śrāmaṇerikātva-bhikṣuṇītvayoḥ antarāle varṣadvayacaraṇasya kālaḥ // tāvantaṃ kālaṃ ācaritvena upasaṃpādanaṃ ityevaṃ kālaparigraho, (VinSū 52) na atrordhva caritavyametad vratamiti / tasmāt na pūrṇatve 'sya kālasya prāgupasaṃpatteḥ aśikṣitavyaṃ asyāṃ śikṣāyām,
dhvaṃso vā asya saṃvarasya iti pratipattavyam / ko 'sya śikṣamāṇātva-prarohasya kāla ityāha - // (590) tadūnopasaṃpatkālādyādikaḥ prarohasyeti // upasaṃpatkālasyādiḥ / sa dvi[vi]dho 'syāḥ / kumārikāyāḥ viṃśativarṣatvaṃ, gṛhoṣitāyāḥ dvādaśavarṣatvam / tena caraṇakālena varṣadvayena ūna-upasaṃpatkālādinā ādiḥ, [tadūnopasaṃ patkālādiḥ] asya kālasya so 'yaṃ kālaḥ tadūnopasaṃpatkālādyādikaḥ / eṣo 'sya śikṣamāṇātvaprarohasya kālaḥ / kumārikāyāḥ aṣṭādaśatvaṃ varṣāṇāṃ, gṛhīṣitāyāḥ daśavarṣatvamityarthaḥ // grantho 'tra bhikṣunīvibhaṅge - "yā gṛhoṣitā daśa varṣā, kumārikābhūtā vā aṣṭādaśavarṣā / tasyāḥ dve varṣe śikṣā saṃvṛtirdeyā" iti // upasaṃpatkālasya atra vighau aṃgīkṛtasya viśeṣaḥ ākhyāyate - // (591) dvādaśatvaṃ varṣāṇāṃ upasaṃpadi-ūḍhatāyāṃ ādiḥ // ūḍhatāyāṃ kṛtāvāhanatayā kṛtavivāhatāyāṃ, dvādaśatvaṃ varṣāṇāṃ upasaṃpadi kālasya ādiḥ // (592) dānādutthānam / śikṣamāṇātvasya ityanuṣāṅgaḥ / kena [dā]nādityāha - // (593) bhikṣuṇīsaṃghena // kathamityāha - // (594) śikṣāsaṃvṛtiriti dānam // "iyaṃ evaṃnāmā śikṣāsaṃvṛtiṃ yācate, yāvattatsaṃghaḥ śikṣāsaṃvṛtiṃ dadāti" ityevamādeḥ mantrasya etadulliṃganam // (595) anantaramasya śikṣotkīrtanam asya śikṣāsaṃvṛtidānasya anantaraṃ śikṣāyāḥ utkīrtanam - ṣaṇṇāṃ dharmāṇāṃ, ṣaṇṇāṃ anudharmāṇām // tatra ṣaṭ dharmāḥ katame -
nai kākinī pravrajet mārgam / nadīpāraṃ na saṃtaret //
na spṛśet puruṣaṃ, tena / naukāgāre saha svapet //
sāṃcaritraṃ tu no kuryāt / avadyaṃ chādayenna ca //
ityete śikṣamāṇāyāḥ / ṣaṭ-dharmāḥ parikīrtitāḥ //
ṣaṭ anudharmāḥ katame / -
jātarūpaṃ na gṛhṇīyāt / na guhye roma śātayet //
na khanet pṛthivīṃ cā 'pi / na chindyāt haritaṃ tṛṇam //
nā 'pratigrāhitaṃ svādet / svādetsaṃnihitaṃ na ca //
uktā ime 'nudharmāḥ ṣaṭ / śikṣamāṇeṣu śikṣaṇāt //
(596) na alabdhabrahmacaryopasthāna-saṃvṛteḥ upasaṃpad // upasaṃpad atra brahmacaryam, tasyopasthānaṃ upajananaṃ, brahmacaryopasthānāya saṃvṛtiḥ brahmcaryopasthānasaṃvṛtiḥ, sā na labdhā yayā sā iyaṃ alabdhabrahmacaryopasthānasaṃvṛtiḥ, tasyāḥ / upasaṃpad na bhavati, [yasmāt] upasaṃpadārthā saiṣāṃ saṃvṛtiḥ / kṣetratāyāṃ niyamanaṃ ityato asyāṃ alabdhārthā (VinSū 53) nopasaṃpad / kadā asyāḥ dānam - (597) rahonuśāsanādūrdhvaṃ taddānam // tasya brahmacaryopasthānasaṃvṛteḥ dānam // kenetyāha - // (598) saṃghena // prakṛtatvāt bhikṣuṇīsaṃghena pratipattiḥ // kiṃ evameva asyā dānamityāha - // (599) pṛṣṭvā āntarāyikam // tadevaṃ asyāḥ trayaḥ āntarāyikapraśnāḥ bhavanti / eko-rahonuśāsikayā bhikṣuṇyā, dvitīyaḥ-kevalabhikṣuṇī saṃghamadhye brahmacaryopasthāna-saṃvṛtyaṃgabhūtaḥ, tṛtīyaḥ ubhayasaṃghe yācitāyāmupasaṃpadi upasaṃpadaṅgabhūtaḥ / yacanamatra yācite / karmādānaṃ ityataḥ prāptam, tato 'syāmapi yācitāyāmeva dānaṃ yuktarūpaṃ, ityāha - // (600) yācitāyāmiti // yācitāyāṃ brahmacaryopasthānasaṃvṛtau asyāḥ brahmacaryopasthānasaṃvṛterdānaṃ, na ayācitāyāmityarthaḥ // (601) paṃcatvaṃ cīvareṣu // bhikṣuṇyāḥ tricīvaraṃ, kusūlakaṃ saṃkakṣikā ca adhike // (602) niśrayeṣu vivṛkṣamūlatvam // vivarjitavṛkṣamūlatvaṃ, vṛkṣamūlaṃ varjayitvā anye trayo 'syāḥ niśrayāḥ // (603) aṣṭatvaṃ patanīyeṣu // 'sparśaḥ paṃjaranikṣepaḥ praticchādo nivāraṇaṃ' ityadhikāścatvāraḥ // (604) gurudharmārocanam // aṣṭau gurudharmā ārocayitavyāḥ / te punaḥ - "upasaṃpad bhikṣubhyaḥ / pratipakṣaṃ cāvavādaparyeṣṭiḥ // nā 'bhikṣuka āvāse / kutraci varṣopagamanaṃ ca // bhikṣorāpa tsucodanam / aroṣaṇaṃ vandanā ca navakasya // ubhayagaṇāt mānāpyam / pravāraṇā ceti gurudharmāḥ // " kasmin kāle tadārocanamityāha - // (605) patanīyaśramaṇakarakāntarāle // (606) kṛt-ṣaṭke // 'pūrvapravrajite' ti - ato yāvatkṛt iti asya yaḥ saṃjñāvān 'mā 'si' iti pravrajyārthamupasaṃkrāntāṃ pṛcchet upasaṃpādakāśca na pravrājayeyurupasaṃpāda[ye]yurvā iti sa pratipattavyaḥ ityarthaḥ // (607) nāsti asyāḥ prarohaṇadharmatā iti ca // etacca atra vidhiṣaṭkaṃ pratipattavyam / nāśanaṃ evaṃvidhasya liṅginaḥ ityetatsarvādhikārikatvāt vaktavyam / punariheti veditavyam / katamatṣaṭkamityāha - // (608)-(613) ubhayavyaṃjanā // saṃbhinnavyaṃjanā // sadāprasravaṇī // alohinī // naimittikī // keyaṃ naimittikī nāma ityāha - // nimittamātrabhūtavyaṃjanā tadākhyā // nimittamātrabhūtaṃ vyaṃjanaṃ yasyāḥ tasyāḥ naimittikīti ākhyā, saṃjñā // (614) pūrvapravrajitā / 'mā 'si ubhayavyaṃjanā' yāvat 'mā 'si pūrvaṃ pravrajitā' iti
pravrajyārthamupasaṃkrāntāṃ pṛcchet // yāvat 'nāsti asyāḥ prarohaṇadharmatā' ityeṣa atra nayaḥ pratipattavyaḥ //
kṣudrakādipravrajyāvastugatam //
(vi) pṛcchāgatam / (a) saṃvara-asaṃvarau
(615) na amanuṣyagatikauttarakauravakayoḥ savarasya kṣetratvam // manuṣyagateḥ anyasyāṃ gatau upapannaḥ, manuṣyagatikatve 'pi auttara-kauravakaḥ [ca]; naiṣāṃ saṃvaraḥ (VinSū 54) ārohati ityarthaḥ // (616) na tṛtīyasyāṃ parivṛttau vyaṃjanasya // saṃvarasya na kṣetratvamityanubandhaḥ // yasya trir-vyaṃjanaṃ parivartate, na tasya saṃvaro rohatītyarthaḥ // (617) na prathamadvayoḥ dhvastiriti // na prathamadvitīyayoḥ vyaṃjanaparivṛtyoḥ dhvaṃsaḥ saṃvarasyetyarthaḥ / kṣudrakebhyaḥ etadvidhidvayaṃ sādṛśyād hṛṣṭam // (618) utthānaṃ gṛhyamāṇatve // samādīyamānatve vyaṃjanaparivṛttau satyāṃ utthānaṃ saṃvarasya // "upasaṃpadāpekṣiṇo vyaṃjanaṃ parivartate - upasaṃpanno vaktavyo 'nupasaṃpanno vaktavyaḥ // āha - anupasaṃpanno vaktavyaḥ // bhikṣubhyo hi bhikṣuṇyā upasaṃpadā bhikṣuṇībhāvaḥ paryeṣitavyaḥ" iti atra granthaḥ // nidarśanamatra puruṣasyavyañjanaparivṛttiḥ / nirāśaṅka-taratvāt anyatvamatra vidheḥ / upasaṃpadyamānāvastho 'tra upasaṃpatprekṣī gṛhītaḥ, prākparivṛtto bhikṣumātrasaṃnipātasya ayogāt // (619) anupādhyāyakatāyāṃ tadvataḥ // tadvataḥ iti upādhyāyavataḥ / saṃvarasya vinā 'pi upādhyāyena bhavati utthānam // (620) anupasaṃpannatve 'sya // upādhyāyasyopa saṃpannatve 'pi upādhyāyavataḥ saṃvarasya bhavatyutthānam? - // (621) na, jānāne 'sya abhikṣutvam // na utthānaṃ upādhyāyavataḥ saṃvarasya jānāne samādātari asyopādhyāyasya abhikṣutvaṃ anupasaṃpannatvaṃ dhvastatāṃ vā / grantho 'tra - 'upasaṃpadāpekṣī stainyasaṃvāsikena upādhyāyena upasaṃpādyate, upasaṃpanno vaktavyaḥ, anupasaṃpanno vaktavyaḥ? - / āha - yadi jānīte stainyasaṃvāsiko me upādhyāyaḥ ityanupasaṃpanno vaktavyaḥ / yadi na jānāti, upasaṃpanno vaktavyaḥ // evaṃ pūrvāpannakena upādhyāyena"........ityādi // ādivyagrakeṇāgārikeṇa upādhyāyeneti / nanu ca anupādhyāyatve 'pi saṃvarasyotthānam, tatkathaṃ jānāne asyā 'bhikṣutvaṃ na bhavati, yasmāt vipanno jānā[tī]tyāśayo bhavati, śīle 'nāhato bhavati, anartho vā śīlena ityataḥ etadutthānam [iti cet, tanna] / nājānāti anupādhyāyatāṃ yāvat, tasmāt avirodho 'tra anutthānasya // yattu upādhyāyasya anupasaṃpannatve saṃvarasya utthānamuktaṃ saṃghamadhikṛtya etad, saṃghasyānupasaṃpannatāṃ jānānena bhavati utthānaṃ, na upasaṃpatprekṣī [iti] // (622) nainaṃ pratyācakṣaṇe // saṃvaramukhatvāt upādhyāyasya tad-pratyācakṣaṇe nāsti saṃvarasya utthānam // grantho 'tra - upasaṃpadyamānaḥ upādyāyaṃ pratyākhyātaṃ upasaṃpanno vaktavyo 'nupasaṃpanno vaktavyaḥ? - āha - anupasaṃpanno vakta[vya] iti // (623) na anayoḥ nāma-anudbhāvane // anayoḥ kṣetropādhyāyoḥ samādātrā [karma]kārakeṇa vā nāmānutkīrtane na bhavati saṃvarasya utthānam // (624) na saṃghasya tadyoneḥ // samādātṛ-karmakārakābhyāṃ anyatareṇā 'pi saṃghasya nāmno 'nudbhāvane, tadyoneḥ, saṃghayoneḥ, tadvaṃśasya, saṃvarasya na bhavatyutthānam // grantho 'tra - "samādātāraṃ (VinSū 55) prati trayaḥ pudgalāḥ anupasaṃpannāḥ, ātmano nāma na ācaṣṭe, upādhyāyasya nāma nācaṣṭe, upasaṃpadaṃ ca na jānāti" iti / karmakārakaṃ prati ayaṃ granthaḥ - "trayāṇāṃ nāma na parikīrtayati - upādhyāyasya, upasaṃpadāprekṣiṇaḥ, saṃghasya ca / upasaṃpanno vaktavyaḥ, anupasaṃpanno vaktavyaḥ iti / [āha - anupasaṃpanno vaktavya iti] / apratyupasthāpanametad,
gṛhītatvena yadatra samādātuḥ ātmano nāmā 'nukīrtanam / saṃghasyaitad pratyupasthāpanam / anugṛhītatvena yat saṃghasyā nena nāmānudbhāvanam / yad karmakārakeṇa samādātuḥ tadviṣayatvasya upanīteḥ tadakaraṇam / yatsaṃghasya saṃghakartṛkatvasya upanīteḥ tadkaraṇam / yadupādhyāyasya karmakārakeṇa nāmā 'nudbhāvanaṃ, tadapi saṃghakartṛkatvasyaiva upanīteḥ akaraṇam / yasmāt yatra karmaṇi tatra saṃghasya kartṛtvapratipattiḥ, tato 'nyasya tatkarmaṇaḥ karaṇam / yadupādhyāyasya samādātrā nāmānudbhāvanaṃ, tad yasya karmaṇaḥ karaṇaṃ sopādhyāyakasya, na tatra tasya viṣayatvena pratyupasthānam / tadanutthānaṃ eṣāṃ nāmānudbhāvane saṃvarasya // (625) nā 'gārika-tīrthikadhvaje // pratyekaṃ dhvajaśabdasya parisamāptiḥ / āgārikadhvaje tīrthikadhvaje iti bahuvrīhiścātra samāsaḥ / āgārikadhvajo dhvajo yasya, tīrthikadhvajo dhvajo yasya / ābhyāṃ dhvajābhyāṃ gṛhītābhyāṃ na bhavati saṃvarasyotthānam / veṣaścātra dhvajaḥ // (626) na nagnakupita puṃphālinīṣu // saṃvarasyotthānaṃ ityanuṣaṅgaḥ / samādānato nagnībhūtasya tīrthikadhvajaḥ iti anenaiva saṃgrahāt / anyārthaṃ nagnagrahaṇam, pramuktapragrahatvaṃ asyāmavasthāyāṃ cittasya iti saṃvarasyānutthānam / kupitatve sthairyabhaṅgaḥ / puṃphāliṇīṃ tāvatā bhadantā upasaṃpādayanti, upasaṃpannā vaktavyā atha anupasaṃpannā? [āha] - anupasaṃpannā vaktavyā / upasaṃpādakāśca sātisārā iti / puṃphālinī puraḥ yatsaṃyogāt puruṣo mriyate // (627) na nimittaviparyayā 'nabhyupetau utkṣiptakasya // sa-dṛṣṭeḥ virati āśayasya saṃvarasaṃpattiḥ, tasmāt yena nimittena āpattyadarśanādinā - utkṣepaṇīyaṃ karmakṛtaṃ bhavati, tadviparyaya-anabhyupagame nāṣti saṃvarasya utthānam / nidarśanamatra utkṣiptakaḥ / sarvapraṇihiteṣu eṣa vidhiḥ / kalahakaraṇādi-āśayasyāpi avirati-āśayatvāt // (628) duṣkṛtamātrakaṃ apūrva-parvatāyām / vinā upāsakatvena śrāmaṇeratvopagatau, vinā śrāmaṇeratvena bhikṣutvopagatau duṣkṛtamātrakaṃ bhavati, na anutthānaṃ saṃvarasya // grantho 'tra - "āgārika-apravrajitakaṃ upasaṃpādayanti, upasaṃpanno vaktavyo 'nupasaṃpanno vaktavya ityāha - 'upasaṃpannaḥ, upālin, upasaṃpādakāśca āpadyante duṣkṛtā [patti]miti" // (629-630) ayāñcāyāmupādhyāyasya antarāyikayā 'praśne // ubhayatra atra duskṛtamātrakam, na anutthānaṃ (VinSū 56) saṃvarasyetyanuṣaraṅgaḥ // (631) pratijñāne 'sya asato dāne // asato iti asaṃvidyamānasya, samādātra antarāyikasya 'asti me 'ntarāyikam' iti pratijñāne saṃvarasya dāne duṣkṛtamāṭrakaṃ, na anutthānam // nidāneṣvatra granthaḥ - "antarāyikaiḥ tāvat bhadanta dharmaiḥ samanvāgatam, 'samanvāgato 'sti' iti vadantaṃ upasaṃpādayanti / upasaṃpanno vaktavyo 'nupasaṃpanno vaktavyaḥ, āha - 'upasampannaḥ' upasaṃpādakāstu sātisārāḥ" iti / tad atra antarāyikaṃ abhipretaṃ vyavatiṣṭhate, yadvidhe tu ahamupasaṃpannaḥ // (632) na puruṣānukṛtitvaṃ striyā, stryanukṛtitvaṃ ca puruṣasya vyaṃjanāntaraprakāraḥ // nātra anutthānaṃ saṃvarasya, etatpradarśanaṃ - vyañjanāntarasya prakāratvāt atrotthānaṃ na syāt / na caitadeṣa bhavati
- //
(b) ākṣiptatvam //
(633) ākṣiptatvamasya hastacchinnādinā / asya puruṣasya anukṛtitvasya hastacchinnāḥ pādacchinnā ityādinā ākṣiptatvam, ākṣiptatvācca duṣkṛtāmā[trami]tyuktaṃ bhavati // (634) pāpalakṣaṇa-bhinnakalpadvīpāntarajayoḥ // anayorapi hastacchinnādinā ākṣiptatvamityarthaḥ // "pāpalakṣaṇaṃ upasaṃpādayanti" [iti] yāvadupasaṃpanno vaktavyaḥ / bhikṣavastu upasaṃpādakāḥ āpadyante duṣkṛtāmiti" pāpalakṣaṇe granthaḥ // [nidāna]-dvīpāntarajo 'pi granthaḥ - jambudvīpakā bhikṣavaḥ pūrvavidehakamupasaṃpādayanti, upasapanno vaktavyaḥ '.......... yāvad - 'upasaṃpannaḥ, upālin' / 'upasaṃpadakāstu sātisārāḥ' / [iti] vistareṇa cakrapeyālaṃ karvatyam // saṃsthāna-pramāṇa-daśābhedo manuṣyāṇāṃ yatra dvīpe tanmātravyudāśasavaraṃ atra dvīpagrahaṇaṃ vyavatiṣṭhate / etadatra bhinnakalpagrahaṇena viśeṣitamukhādibhedo 'pi atra kalpabhedo 'bhipretaḥ / evaṃ ca ekadvīpakānāmapi eṣa mukha-karṇaprāvaraṇādīnāṃ pratikṣiptatvaṃ veditavyam // (635) ekanakha-samudralekha-pakṣahata-liṅgaśiro-gulmakeśa-antarbahirdvi-kubja-ṣaṭsahitā 'naṅguli-pakṣma-nakula-kiṃpila-viparīta-milita-śikya-kaśmīlita-akṣākṣa-akṣiśāla-śantra-dardru-vicarcika-pīta-avadāta-rakta-nāḍīkarṇa-kaṇḍu-piṇḍa-sthūlakacchu-aṇḍalāṅgūlapraticchanna-mūḍha-ajihva-ekahastapāda-[ahastapāda]-nīlakeśa-hastyaśvaśvagomeṣamṛgamatsyāhi-dīrghabahuśīrṣa-tālakaṅṭhaśūleryāpathacchinnebhyaśca anābādhikānāṃ, glānena ca itareṣām // ekanakhādīnāṃ ca adhuktānāṃ [hasta]chinnādinā ākṣiptatvaṃ, itaresāṃ tu ābādhikānāṃ, glānena 'mā 'si glānaḥ' ityanena ākṣiptatvaṃ ityarthaḥ // ekanakho, yasya ekameva nakham / samudralekho, yasya mudrāyuktamiva lekhaṃ śarīrāvayavaḥ / pakṣaheto, yasya ekaṃ pārśvaṃ śuṣkam / liṅgaśirā, yasya liṅgākāraṃ śiraḥ / gulmakeśo (VinSū 57) yasya vidūṣakasya ivā 'ntarāgulmena avasthitāḥ keśāḥ / antarbahidvikubja
iti pratyekaṃ kubjaśabdasya parisamāptiḥ, antaḥ kubjo bahīḥ kubjaḥ antarbahiḥ kubja iti, uktametad anyatra- 'kāṇaḥ, kuṇiḥ, kubjo 'tha, vāma' iti, prabhedasaṃdarśanārthaṃ tvetad / ṣaṭ-sahitā 'naṅguli[riti] aṅguliśabdasya pratyekaṃ parisamāptiḥ / ṣaḍṅguliḥ sahitāṅguliḥ anaṅguliśceti / ṣḍaṅgulitvaṃ, sahitāṅgulitvaṃ, (anaṅgu)litvamātrakam / aṅguliphaṇāhastakatvenā 'tra saktāṅgulitvasya antarbhāvaḥ / pakṣma-nakula-kiṃpila-viparīta-milita-śikya-kaśmīlita-akṣākṣa-iti akṣaśabdasya pratyeka samāptiḥ - pakṣamākṣaḥ, nakulākṣaḥ, kiṃpilākṣaḥ, viparītākṣaḥ, militākṣaḥ, śikyākṣaḥ, kaśmīlitākṣaḥ, akṣākṣaḥ / pakṣmākṣo, yasya akṣṇo 'ntaḥ carmapuṭe pakṣmasaṃbhavaḥ / [nakulākṣaḥ yasya akṣaḥ nakulākṣavat /] ulūkākṣaḥ kiṃpilākṣo [kapilākṣākṣatvāt] rakṣākṣaḥ sadṛśākṣo vā / apāṅgasamīpavarti yo akṣyavayavaḥ sa yasya nāsāsamīpe, tatsamīpavarti ca apāṅgaṃ sametya, asau viparītākṣaḥ / yasya vigatanāsāvaṃśe parasparaṃ akṣiṇī-saṃśleṣṭe, asau militākṣaḥ / śikyākṣo, yasya śikyavat atilaṃbite akṣiṇī / galitapakṣmaromatvāt vigaladraktamāsavat akṣṇaḥ paryanto yasya asau kaśmīlitākṣaḥ / akṣākṣaḥ iti akṣayoḥ akṣiṇī yasya asau akṣākṣaḥ / akṣiśāla-śantra dardru-vicarcikā iti akṣiśabdasya pratyekaṃ nipātaḥ / akṣiśālaḥ, akṣiśantraḥ, akṣidardruḥ akṣivicarcikā / ativiśāle yasya akṣiṇī asau viśālākṣaḥ // pītāvadātaraktanāḍīkarṇa iti karṇaśabdasya pratyekaṃ nipātaḥ-pītakarṇaḥ, avadānakarṇa,
raktakarṇaḥ, nāḍīkarṇa iti // kaṇḍu-piṇḍa-sthūlakacchuriti kacchuśabdasya pratyekaṃ saṃbandhaḥ-kaṇḍukacchuḥ, piṇḍakacchuḥ, sthūlakacchuriti // aṇḍalāṅgulapraticchanna iti aṇḍābhyāṃ lāṅgūlaḥ praticchannaḥ asya iti aṇḍalāṅgūlapraticchanna iti aṇḍābhyāṃ lāṅgūlaḥ praticchannaḥ asya iti aṇḍalāṅgūlapraticchanaḥ // mūḍha-ajihva-ekahastapāda iti, mūḍha ityanena upasaṃpadaṃ na jānātītyasya saṃgṛhītatvam // ajihva iti [jihvāhī]nasya / mūkavadhira iti mūkagraḥaṇena satyāṃ jihvāyāṃ vaktumasamarthaḥ jihvāhīnaḥ, anyasya ajihva iti uktatvāt // [ekahastapādaḥ iti ekaśabdasya] hastapādaśabdayoḥ pratyekaṃ saṃbandhaḥ - ekahastaḥ, ekapādaḥ, ahastapāda iti // nīlakeśa iti aharitabhūtaṃ nīlaṃ, tasmāt haritagrahaṇena nīlasyoktatvam // hasti-aśva-śva-go-meṣa-mṛga-matsya-ahi-dīrgha-bahuśīrṣa iti śīrṣaśabdasya pratyekaṃ abhisaṃbaṃdhaḥ - hastiśīrṣaḥ aśvaśīrṣaḥ, śvaśīrṣo, gośīrṣaḥ, meṣaśīrṣaḥ, mṛgaśīrṣaḥ, matsyaśīrṣaṃḥ, ahiśīrṣaḥ, dīrghaśīrṣa, bahuśīrṣaḥ iti / 'sarvanīlaḥ sarvapītaḥ sarvalohitaḥ sarvāvadāta' iti etadapi yatpaṭhyate, eṣāmapi caturbhiḥ bhūtaṃ chavi-varṇaiḥ ityuktatvam // tālakaṇṭha[vat-śūla-]śūlacchinna-īryāpathacchinna iti // (636) caureṇa dasyoḥ // ākṣiptatvamiti anuṣaṅgaḥ / pāpavṛttirūpatā sāmānyena / nanu naiva asya ataḥ pṛthaktvam? - bhavani hi adasyubhūto 'pi cauraḥ (VinSū 58) saghṛṇaḥ paraharaṇaḥ, sarveṇa sarvaṃ yadbhūyasā yasya vā abhiprāṇātipātapravarttā / dasyuśca acaurabhūtaḥ nirghṛṇo vadhyaghātakādiḥ / tasmāt pṛthaktvamevāsya bhavati //
(c) anujñā
(637) pitṛ-vat pitrāśayatve anujñāyāṃ rājā // pitrāśayatvena rājñā 'nujñātaḥ pitṛbhyāmevānujñāto draṣṭavyaḥ / rājānujñayā pravrājite [adoṣo] draṣṭavyaḥ iti bhāvaḥ // (638) parigṛhītroḥ anujñāna-dhāraṇā-ārocaneṣu pitṛtvam // asatyapi janakatve mātāpitṛparigraheṇa avasthitayoḥ anujñāne saptāhadhāraṇe saṃghe ca ārocane [mātā-]pitṛtvaṃ, na janakayoreva parigṛhītṛtvena avasthitayoḥ ityarthaḥ / "putrakṛtakaṃ tāvat, bhadanta, upasaṃpādayanti, kasya sakāśā[dava]sāritavyaḥ? - yasya putratvamupagataḥ, evaṃ dhītikṛtikā yasya dhītitvaṃ upagatikā" - ityatra granthaḥ // (639) na amanuṣyagatikayoḥ // anujñānadhāraṇā 'rocaneṣu pitṛtvaṃ ityanuṣaṅgaḥ // "yasya tāvat, bhadanta, mātāpitarau kālagatu bhavataḥ, tiryagyonigatau vā, tasya keśāvaropaṇāya sarvasaṃgho 'valokayitavyaḥ? - no hīdaṃ, upālin" ityatra granthaḥ // (640) na ataḥ ānantaryotthāṇam // amanuṣyagatikābhyāṃ pitṛbhyām ānantaryotthānam // (641) janakābhyāmetad, parivṛttavyaṃjanābhyāmapi // apuṃstvamapi mātṛgatātve 'pi tuṣka strītvaṃ utthānamānantaryasya // (642) etad-kṛtvaṃ mātṛghātakādau tattvam // etatkṛtvaṃ ānantaryakṛtvaṃ, yad māṭṛghātakādeḥ pravrājanaṃ pratiṣiddhaṃ tatra ānantaryakṛtvaṃ tattu pratipattavyam / ānantaryakārī na pravrājyaḥ ityevaṃ puna stad / na sarvamātṛghāṭako na pravrājya ityevaṃ ca / tiryagyonigatamātṛghātakasya apratiṣiddhaṃ bhavati pravrājanam //
(d) saṃkīrṇam
kasmin bhikṣuṇyāṃ kṛte bhikṣuṇīdūṣakatvaṃ jātaṃ bhavati, bhikṣuṇyā 'pi bhikṣudūṣakatvaṃ bhavati, kenārthena etadubhayamityāha - // (643) dūṣakatvaṃ abrahmacaryeṇa svādayatoḥ, aparājitatve // "kiyatā, bhadanta, bhikṣuṇīdūṣako vaktavyaḥ? - yena abrahmacaryeṇa, [upālin], bhikṣuṇī dūṣitā bhavati" iti granthaḥ / kiṃ yattaccetasoḥ asyotthānamityāha? - svadayatoḥ / gamya 'pi dūṣakatvasyosthānaṃ, gantaryapi ityasya saṃdarśanārthaṃ atra dvivacanam / no tu sahite pratiyogisvādanena dūṣakatvasya utthānam, ityasya na hi anya-pradoṣeṇa anyasya saṃbaṃdhaḥ, iti anaṅgatvaṃ atra pratiyogisvādasya / vītarāgadūṣaṇe ca dūṣakatvānutthānaprasaṃgāt / 'chandaśaḥ' iti yadvacanaṃ, eṣo 'tra āgamaḥ / svecchayā ityasya arthaḥ / pārājitatve 'pi bhikṣu-bhikṣuṇītvaṃ vidyate kim, tadavasthayoḥ nā 'pyanayoḥ dūṣaṇe dūṣakatvamityatra (VinSū 59) āha - aparājitatve / grantho 'tra - "aṣṭau tāvat, bhadanta, pudgalā pratyekavastubhīḥ bhikṣuṇīṃ dūṣayanti / duṣṭā sā bhikṣuṇī vaktavyā? duṣṭā, upālin, vaktavyā / katarāḥ tatra pudgalā bhikṣuṇī-dūṣakā vaktavyāḥ? - āha, na kaściditi / nipātane vā āmarṣaṇe vā aparājitatvaṃ bhikṣuṇyā iti hi etad adūṣakatva-vijñānam / kathaṃ tarhi? - anyenārthena nipatitāyāṃ, nikubjayāṃ vā, asvīkurvatyāṃ, āmarṣaṇa-parāmarṣana-saṃpraveśane, nipātyāpi asvīkāre tayā nipātanasya / svayaṃ vā saṃspṛśantyā puruṣagātraṃ, puruṣasyopakrāntiḥ // (644) arhatvaṃ pravrajyopasaṃpadoḥ upagatau puṃstvasya hīnāyāṃ yoṣiti // śikṣāṃ pratyākhyāya hīnāyāṃ vṛttāyāṃ striyāṃ vyaṃjanaparivṛttyā puṃstvogatau arhatvaṃ pravrajyopasaṃpadoḥ / na-strītvāvasthāyāṃ iva anarhatvaṃ ityarthaḥ // (645) asādhāraṇaṃ ca pārājayikaṃ adhyācaritavatyām // 'arhatvaṃ pravrajyopasaṃpadoḥ upagatau puṃstvasya hīnāyāṃ yoṣiti' - ityanubandhaḥ // (646) āvāsikānāṃ strīupasaṃpādane aṅgatvaṃ // poṣadhavastu atra granthaḥ - "yaduktaṃ bhagavatā bhikṣuṇī bhiḥ bhikṣūṇāmantike bhikṣuṇībhāvaḥ paryeṣitavyaḥ iti katamesāṃ bhikṣūṇāṃ āvāsika-naivāsikānāṃ, upālin", iti / tatsthānagatā vāsasthaṃ bhikṣusaṃghaṃ upaniśritya bhikṣuṇīnāṃ vāsaḥ / tataḥ kālena kālaṃ avavāda-anuśāsanīmārgaṇāt, na ca niśrayātikramo yuktaḥ ityetad vijñānam / āvāsikatvamevātra viropitataratvena
viśiṣyamāṇaṃ naivāsikatvaṃ vyavatiṣṭhate // (647) dhvaṃso bhavatvasya [utsṛ]ṣṭau // bhavadbhāvye bhavatvaṃ jāyamānatvamityarthaḥ / gṛhyamāṇe saṃvare tasya saṃvarasya yadbhavatvaṃ tasya tadavasthasya utsṛṣṭau pratyākhyānādinā utsarge dhvaṃso bhavati / āvedha eṣa saṃvarasya yajjāyamānatvam / na ca āneghasya pratyudāvṛttiḥ laṅghanādau dṛśyate / tasmāt, na bhavatyasyā 'jāyamānatve saṃvarasya pratyudāvṛttiḥ iti yo manyeta tannābhinivṛttyartha etatsūtram / muktakeṣu atra granthaḥ - "upasaṃpannastābat, upālin, gṛhitvaṃ pratijānāno anupasaṃpanno vaktavyaḥ / prāgeva upasaṃpadya māna iti // pṛcchā prāyaṃ pravrajyāvastugatam //
vinayavṛttau [svavyākhyānataḥ] pravrajyāvastu samāptam //