Bổn Sanh Kim Sắc (Suvarṇavarṇāvadāna)

Suvarṇavarṇāvadāna
Sva Roy 1,1
om namo buddhāya ||
Sva Roy 1,1 - 5
[1] evam anuśrūyate sthavira mahākāśyape parinirvṛte sthavirānando mahātmā śāradvatīputrasamanuprajñayā samanvāgatas tathāgata iva kāruṇyāt teṣu teṣu grāmanagaranigamapallīpattanādiṣu tāṃs tān vaineyāṃs tais tair upāyaviśeṣair vinayati sma | yāvad apareṇa samayena vineyavaśād anekāni sattvakoṭiniyutaśatasahastrāṇi saddharmmadeśanāmṛtavarṣābhiṣekeṇa santarpayan vaiśālyām viharaty āmrapālīvane |
Sva Roy 1,5 - 3,2
[2] tena khalu punaḥ samayena rājagṛhe nagare divākaro nāma sārthavāhaḥ prativasaty āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratisparddhī | tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītam | sa tayā sārddha krīḍati ramate paricārayati sma | tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayato na putro na duhitā | so 'putraḥ putrahetor utkaṇṭhitaḥ paritapyate | deveṣu trayastriṃśeṣv anyatamasya puṇyamaheśākhyasya devaputrasya pañcapūrvanimittāni prādurbhūtāni | sa buddhotpādavibhūṣitaṃ lokam avalokya nirvāṇābhilāṣīcchati manuṣyeṣu pratisaṃdhiṃ grahītum |
Sva Roy 3,2 - 4,5
[3] adrākṣīc chakro devendras taṃ devaputraṃ cyavanadharmmāṇaṃ buddhotpādavibhūṣitaṃ lokam avalokya nirvāṇābhilāṣī icchati manuṣyeṣu pratisaṃdhiṃ grahītum iti dṛṣṭvā ca punas taṃ devaputram upasaṃkramyovāca | sa cet tvaṃ mārṣa icchasi manuṣyeṣu pratisaṃdhiṃ grahītum | rājagṛhe nagare divākarasya sārthavāhasya patnyāḥ kukṣau pratisaṃdhiṃ gṛhāṇeti | sa kathayati kauśikaṃ aśrāddho 'sau sārthavāhas tasya buddhe prasādo nāstīti | śakraḥ kathayati | mārṣa gṛhāṇa tvaṃ ahan tathā kariṣyāmi yathāsau sārthavāho buddhaśāsane 'bhiprasīdatīti | devaputraḥ kathayati | kauśika sa ced asau sārthavāhaḥ sapatnīko yāvajjīvaṃ ratnatrayaṃ śaraṇaṅ gacched evam ahaṃ tasya sārthavāhasya patnyāḥ kukṣau pratisandhiṃ grahīṣyāmīti |
Sva Roy 5,1 - 7,3
[4] tataḥ śakro devendro devebhyas trayastriṃśebhya antarīkṣe rājagṛhe nagare divākarasya sārthavāhasya gṛhe uparime talake pratyasthāt | śakrasya devendrasya varṇānubhāvena sarvatra gṛhaṃ divyenāvabhāsenāvabhāsitam adrākṣīd divākaraḥ sārthavāhas tu divyam avabhāsaṃ dṛṣṭvā ca punar vismayotphullalocanaś caturdiśam avalokayitum ārabdhaḥ yāvat paśyati śakraṃ devendraṃ dṛṣṭvā ca punaḥ sahasaiva tasya padayor praṇipatyovāca devendra lābhā me sulabdhā me tvaṃ gṛham āyātaḥ pavitrīkṛtañ cedaṃ gṛhaṃ yuṣmad āgamanena | tadājñāpyatāṃ kim āgamanaprayojanam iti | śakro devendraḥ kathayati | sārthavāha tvam aputraḥ putrābhinandī tad adyāgreṇa sapatnīko yāvajjīvaṃ ratnatrayaṃ śaraṇaṃ gaccha | putras te bhaviṣyatīti || divākaraḥ sārthavāho hṛṣṭatuṣṭa udagramanāḥ kathayati | devendra yathā tvam ājñāpayasi tathā karomy eṣo 'ham adyāgreṇa sapatnīko jāvajjīvaṃ ratnatrayaṃ śaraṇaṅ gacchāmīty atha śakro devendro divākaraṃ sārthavāhaṃ sapatnīkaṃ śaraṇagamane pratiṣṭhāpya rājagṛhād antarhito deveṣu trayastriṃśeṣv pratyaṣṭāt | tasya devaputrasya bhavane tataḥ śakro devendras tasya devaputrasyaitat prakaraṇaṃ vistareṇākhyātavān |
Sva Roy 7,3 - 9,10
[5] yāvad asau devaputro devebhyas trayastriṃśebhyaś cyuto rājagṛhe nagare divākarasya sārthavāhasya patnyāḥ kukṣim avakrāntaḥ | sa yata eva tasyāḥ kukṣim avakrāntas tata eva tasyāḥ sārthavāhapatnyāḥ śarīre parā varṇapuṣkalatā prādurbhūtā | manojñaś ca gandhaḥ pravātum ārabdhaḥ | pañcāveṇikā dharmā ekatye paṇḍitajātīye mātṛgrāme | katame pañca | raktaṃ puruṣaṃ jānāti | viraktaṃ jānāti | kālaṃ jānāti | ṛtuṃ jānāti | garbham avakrāntaṃ jānāti | yasya sakāśād garbho 'vakrāmati taṃ jānāti | dārakaṃ jānāti | dārikāṃ jānāti | sa ced dārako bhavati dakṣiṇaṃ kukṣiṃ niśṛtya tiṣṭhati | sa ced dārikā bhavati | vāmaṃ kukṣin niḥsṛtya tiṣṭhati | sā āttamanāttamanā svāmine ārocayati | diṣṭyāryaputra varddhase | āpannasattvāsmi saṃvṛttā | yathā ca me dakṣiṇaṃ kukṣiṃ niśritya tiṣṭhati niyataṃ dārako bhaviṣyatīti | śrutvā ca punaḥ so 'py āttamanātamanāḥ pūrvakāyam abhyunnamayya dakṣiṇam bāhum abhiprasāryodānam udānayati | apy evāhaṃ cirakālābhilaṣitaṃ putramukhaṃ paśyeyaṃ jāto me syān nāvajātaḥ kṛtyāni me kurvvīta bhṛtaḥ pratibibhṛyād dāyādyaṃ pratipadyet | kulavaṃśo me cirasthitikaḥ syād asmākañ cātyatītakālagatānām alpaṃ vā prabhūtam vā dānāni datvā puṇyāni kṛtvā asmākañ ca nāmnā dakṣiṇām ādekṣyate | idaṃ tayor yatra tatropapannayor gacchator anugacchatv iti
Sva Roy 10,2 - 12,3
[6] āpannasattvāñ caināṃ viditvā upariprāsādatalagatām ayantritāṃ dhārayati | śīte śītopakaraṇai uṣṇe uṣṇopakaraṇair vaidyaprajñaptair āhārair nātitiktair nātyamlair nātilavaṇair nātimadhurair nātikaṭukair nātikaṣāyais tiktāmlalavaṇamadhurakaṭukakaṣāyavivarjitair āhārair hārārdhahāravibhūṣitagātrtrīm apsarasam iva nandanavanavicāriṇīṃ mañcān mañcaṃ pīṭhāt pīṭham anavatarantīm adharimāṃ bhūmiṃ | na cāsyāḥ kiñcid amanojñaśabdaśravaṇaṃ yāvad eva garbhasya paripākāya | sā aṣṭānām vā navānām vā māsānām atyayāt prasūtā | dārako jāto 'bhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ sarvāṅgapratyaṅgopetaḥ | uttaptasuvarṇavarṇayā varṇapuṣkalatayā samanvāgataḥ sarvajanamanonayanaharaḥ suvarṇapītair vastrair avaguṇṭhitavigrahaḥ sarvaśarīrāc cāsya candanagandho vāti | mukhāc cāsya nīlotpalagandhaḥ | tasya jātamātrasya tasmin gṛhe vastravarṣaṃ karṇikārakusumavarṣañ ca patitam | tāni ca vastrāṇi suvarṇavarṇāni |
Sva Roy 12,3 - 14,3
[7] tatas tām atyadbhutāṃ tasya ca rūpaudāryasampadāṃ dṛṣṭvā divākarasya sārthavāhasya patnī parijanaś ca param vismayam āpannaḥ | divākaraś ca sārthavāho gṛhasya bahir dvārakoṣṭhake sthitaḥ | tasya niveditaṃ sārthavāho diṣṭyā varddhase putras tu jāta iti | sa hṛṣṭatuṣṭodagramanā gṛhaṃ praviṣṭo yāvat paśyati kumāram atyantam abhirūpaṃ darśanīyaṃ | prāsādikaṃ sarvāṅgapratyaṅgopetaṃ | uttaptasuvarṇavarṇayā varṇapuṣkalatayā samanvāgataṃ sarvajanamanonayanaharaṃ suvarṇapītair vastrair avaguṇṭhitavigrahaṃ kāyāc cāsya candanagandho vāti mukhāc ca nīlotpalagandhaḥ | vastravaryaṃ karṇikārakusumavarṣañ ca patitaṃ | tāni ca vastrāṇi suvarṇavarṇāni dṛṣṭvā ca punaḥ paramaprītiprāmodya udānam udānayati aho lābhā me sulabdhāḥ aho paripūṇo me manoratho yasya me īdṛśaḥ puṇyamaheśākhyaḥ putro jāta iti | hṛṣṭatuṣṭapramuditamanās tāni ca vastrāṇi śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇavanīpakasuhṛtsambandhibāndhavebhyo dattāni |
Sva Roy 14,3 - 17,3
[8] tasya ca kumārasya trīṇi saptakāny ekaviṃśati divasān vistareṇa jātamātrasya jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate | kiṃ bhavatu dārakasya nāmeti | jñātaya ucur ayaṃ kumāra uttaptasuvarṇavarṇayā varṇapuṣkalatayā samanvāgataḥ | tasmād bhavatu kumārasya suvarṇavarṇa iti nāma suvarṇavarṇa iti nāmadheyaṃ vyavasthāpitaṃ suvarṇavarṇaḥ kumāro 'ṣṭābhyo dhātrībhyo 'nupradattaḥ | dvābhyām aṅkadhātrībhyāṃ dvābhyāṃ kṣīradhātrībhyāṃ dvābhyāṃ maladhātrībhyāṃ dvābhyāṃ krīḍanikābhyāṃ dhātrībhyāṃ yāvad āśu varddhate hradastham iva paṅkajam sa yadā mahān saṃvṛttaḥ tadā lipyām upanyastaḥ saṃkhyāyāṃ gaṇanāyāṃ mudrāyāṃ uddhāre nyāse nikṣepe vastuparīkṣāyāṃ vastraparīkṣāyāṃ vastraparīkṣāyāṃ ibhiparīkṣāyāṃ aśvaparīkṣāyāṃ dāruparīkṣāyāṃ ratnaparīkṣāyāṃ kumāraparīkṣāyāṃ kumārikāparīkṣāyāṃ so 'ṣṭāsu parīkṣāsūdghāṭako vācakaḥ paṇḍitaḥ paṭupracāraḥ samvṛttaḥ | sa ca śrāddho bhadraḥ kalyāṇāśayaḥ ātmahitaparahitaṃ pratipannaḥ | kāruṇiko mahātmā dharmmakāmaḥ satvatsalas tena ca śāstrāṇy adhītāni | so 'tyantaṃ puṇyamaheśākhyo yac cintayati | yat prārthayati | vastrādikan dhanaṃ sarvan tat tathaiva sampadyate | kin tu na vijānāty aham eva puṇyamaheśākhya iti | divākaraś ca sārthavāho ratnatrayaśaraṇagamanaprabhāvān me putro jāta iti bhūyasyā mātrayā bhagavac chāsane 'bhiprasannaḥ sa kālena kālaṃ bhagavacchāsane kārāṅ karoti sma |
Sva Roy 17,3 - 19,5
[9] tena khalu samayena rājagṛhe nagare vimalo nāma sārthavāho mahāsamudrāt saṃsiddhayānapātro 'bhyāgatas tenārddhatrayodaśaparivāraṃ buddham bhagavantaṃ bhojayitvā ekaiko bhikṣus tricīvareṇācchāditas tasya yaśasā sarvo loka āpūrṇaḥ sārthasya saphalaṃ mahāsamudrāvataraṇaṃ sārthavāhaśabdaś ca yenaivaṃ bhagavacchāsane kārāḥ kṛtā iti | divākarasya sārthavāhasya śrutvā sparddhā jātā | aham api mahāsamudram avatarāmi | yadi tataḥ saṃsiddhayānapātro 'bhyāgacchāmi | yāvantaḥ ke cana bhagavacchrāvakā jambūdvīpe prativasanti bhagavantaṃ vijñapya tān aikadhya sannipātya praṇītenāhāreṇa santarpya ekaikaṃ bhikṣuṃ mahārheṇa tricīvareṇācchādayiṣyāmīti | tena patnyā eṣa vṛttānto niveditaḥ | sā kathayati svāmin ṛdhyantu tava saṅkalpāḥ | paripūryantām manorathā iti | tato divākaraḥ sārthavāho rājagṛhe nagare yāvat trir api ghaṇṭāvaghoṣaṇaṅ kārayitvā pañcavaṇikaśataparivāro mahāsamudram avatīrṇas tasya tasmin mahāsamudre 'vatīrṇasya bhagavān parinirvṛtas tatra sthitasyaiva cāsya sthaviramahākāśyapo 'pi parinirvṛto
Sva Roy 19,5 - 21,3
[10] yāvad apareṇa samayena suvarṇavarṇaḥ kumāro veṇuvanaṅ gatas tatra bhikṣur anityatāpratisaṃyuktā gāthā svādhyāyati sma |
āyur divā ca rātrau ca carato vā sthitasya vā |
sroto mahānadīnām vā yāty eva na nivartate |1|
yeṣāṃ rātrinivāsena āyur alpataram bhavet |
alpodake ca matsyānāṃ kā nu teṣāṃ rati bhavet |2|
parijīrṇam idaṃ rūpaṃ roganīḍaṃ prabhaṅguraṃ |
bhetsyati pūtisaṃghātaṃ maraṇāntaṃ hi jīvitaṃ |3|
na cirād vata kāyo 'yaṃ pṛthivīm adhiśeṣyate |
śūnyo vyapeta vijñāno nirastaṃ vā kaḍaṅgaraṃ |4|
kim anena śarīreṇa pūtivisravatā sadā |
nityaṃ rogābhibhūtena jarāmaraṇabhīruṇā |5|
anena pūtikāyena bhaṅgureṇātureṇa ca |
mīmita paramāṃ śāntiṃ yogakṣemam anuttaram iti |6|
Sva Roy 21,3 - 23,1
[11] athaitā gāthāḥ śrutvā suvarṇavarṇaḥ kumāraḥ samvignaḥ saṃsārān nirvāṇānuśaṃsadarśī | tasya bhikṣor vandanāṃ kṛtvā pṛcchati | ārya kim idam iti bhikṣuṇābhihitam āyuṣman buddhavacanam iti | tasya śrutvā bhagavacchāsane mahān prasāda utpannaḥ pravrajyābhilāṣo mokṣābhilāś ca | tatas tasya bhikṣoḥ satkṛtya pādayor nipatya kathayaty ārya pravrajitum icchāmi | tadanukampām upādāya māṃ pravrājayitum arhasīti | bhikṣuṇābhihitam āyuṣman kim anujñāto 'si mātāpitṛbhyām iti | sa kathayati neti | bhikṣuḥ kathayati gacchāyuṣmān mātāpitarau tāvad avalokaya na hy ananujñātaṃ mātāpitṛbhyām vayaṃ pravrājayāma iti | sa kathayaty evaṅ karomīti |
Sva Roy 23,1 - 26,5
[12] tataḥ suvarṇavarṇaḥ kumāraḥ saṃsārabhayodvignamanāḥ svaniveśanaṃ gatvā mātuḥ pādayor nipatya kathayaty ambānujānīhi māṃ pravrajāmi svākhyāte dharmavinaye | iti śrutvāsya mātā paramaviṣādam āpannā | urasi prahāraṃ dattvā kathayati | putra tvam me ekaputrakaḥ priyo manāpaḥ kānto 'pratikūlo manorathaśataiḥ pratilabdhaḥ | kathan nāma tvaṃ mām apahāya pravrajasīti | sa kathayaty ambāvaśyaṃ bhāvī priyaviprayogas tad anujānīhi māṃ pravrajāmi svākhyāte dharmavinaya iti | tasya śrutvā mahān samvego jātaḥ sā bāṣpagadgadakaṇṭhī provāca | putra mā māṃ trir api vakṣyasi | mā me uṣṇaṃ śoṇitaṃ mukhād āgamiṣyatīti | sā saṃlakṣayati | yādṛśo 'sya vyavasāyo na śakṣyam evaṃ mayā nivārayitum | upāyasamvidhānaṅ karomīti | tataḥ sā kathayati | putra tava pitā buddhaśāsane kārāṅ kariṣyātīti mahāsamudram avatīrṇaḥ | sa yāvan nāgacchati | tāvat tvān nānujānāmi | yady asāv āgata tvām anujñāsyati pravrajiṣyasīti | sa mātṛbhaktaḥ saṃlakṣayati | yadi bhūyo 'py enāṃ vakṣyāmi kadācid eṣā mahāntaṃ samvegam āpasyate | tad yāvan me pitā nāgacchati tāvat tiṣṭhāmīti | sa tuṣṇīm avasthitaḥ | yadā ca suvarṇavarṇaḥ kumāro vīthīm avatarati | tadā lokas tasya rūpodāryasampadaṃ dṛṣṭvā nirīkṣamāṇo na_atra tṛptim upayāti | sa mahājanakāyasya vallabho jātas tasya rūpaudārya sampadā samākṛṣṭamanaso 'tyantaṃ kāmavimukhatāṃ dṛṣṭvā mātā saṃlakṣayati | dhik kaṣṭaṃ yādṛśo 'sya vyavasāyas tadāpy eṣa mām apahāya pravrajiṣyatīti | tato nityaṃ śaṅkitamanasā tasyānukūlaṃ pravartitum ārabdhā ||
Sva Roy 26,3 - 27,28
[13] suvarṇavarṇaḥ kumāro 'bhīkṣṇam paṇḍitān śramaṇān brāhmaṇān sevate | sa tatra yat subhāṣitaṃ mokṣamātrānukūlaṃ śṛṇoti | tatpustake 'bhilikhati | divākarasya ca sārthavāhasya rājagṛhān nagarād bahir udyānaṃ puṣpaphalasalilasampannaṃ | tataḥ suvarṇavarṇaḥ kumāras tat paitṛkam udyānaṃ dine dine gatvā subhāṣitapustakaṃ vācayaṃs tiṣṭhati | tena khalu samayena rājagṛhe nagare kāśisundarī nāma veśyā prativasati | strīrūpayauvanasampannā mahājanavallabhā rājñaś cājātaśatroḥ pracaṇḍanāmāmātyas tasya rājño 'tyartham bahumataḥ | sa kāśisundaryāṃ dārikāyām atyartaṃ saṃraktacittas tayā saha dine dine svam udyānaṅ gatvā ratikrīḍām anubhavati |
Sva Roy 28,1 - 31,4
[14] yāvad apareṇa samayena kāśisundarīdārikā sarvālaṅkāravibhūṣitā rājagṛhān nirgatya pracaṇḍasyāmātyasyodyānaṃ saṃprasthitā | suvarṇavarṇaś ca kumāro rājagṛhān nagarān nirgatya svam udyānaṅ gacchati | adrākṣīt kāśisundarī dārikā suvarṇavarṇaṃ kumāram atyantam abhirūpaṃ darśanīyaṃ prāsādikaṃ sarvāṅgapratyaṅgopetam uttaptasuvarṇavarṇayā varṇapuṣkalatayā samanvāgataṃ | sarvajanamanonayanaharaṃ suvarṇavarṇapītair vastrair avaguṇṭhitavigrahaṃ dṛṣṭvā ca punar asyā etad abhavat | aho rūpaudāryasampadaḥ | aho varṇapuṣkalatā kṛtabhāgyā sā nārī yasyā eṣa bharttā bhaviṣyatīti | sā tasmin atyantam ākṣiptā saṃlakṣati | mandabhāgyā sā nārī sā īdṛśena puruṣeṇa sārddhaṃ ratikrīḍān nānubhavati | vayaṃ rūpajīvinyaḥ | sādhāraṇapuruṣāṇām eṣa ca kumāraḥ pratyagrayauvanasamanvāgataḥ | yan nv aham enaṃ tathā pralobhayeyaṃ yathā mamānena saha saṃyogo bhaved iti | sā tasya purataḥ sthitvā nimittam upadarśayitum ārabdhā | sa mahātmā prakṛtyaiva kāmavimukhatvān nirvāṇapravaṇatvād vā ca na tāṃ samanvāharati |
Sva Roy 31,4 - 35
[15] sā saṃlakṣayati nūnam eṣa lajjīyate | teneha māṃ na samanvāharaty eṣa codyānaṃ samprasthito 'ham api tatraiva gacchāmi | tatra cainaṃ pracchanne pralobhayiṣyāmīti sā tasya pṛṣṭhato 'nubaddhā suvarṇavarṇena kumāreṇopalakṣitā tenāgrataḥ praviśya tasyodyānasya dvāraṃ baddhaṃ | kāśisundarī  dārikā kathayati | kumāra katham evaṃ yujyate | ahaṃ tvām uddiśyāgatā | na yuktaṃ tava mayy evaṃ naiṣṭhuryam upadarśayitum iti | sa naiva tasyāḥ prativacanaṃ dadāti | sā saṃlakṣayati | dvābhyām atra bhavitavyaṃ | atha vātyantaṃ kāmair anarthī | athavā mahatā dainyenāvaṣṭabdhaḥ | sarvathā na śakyam eṣa mayā rūpeṇa vā vacasā vā ārādhayituṃ sparśenainam ārādhayiṣyāmi | eṣa ca māṃ dṛṣṭvā dvāraṃ badhnāti | ka upāyaḥ syād yenāham enaṃ pracchannam āsādayeyaṃ | atha vāpratisaṃviditam evāsya śvaḥ prathamataram āgatya etam udyānaṃ praviśya sthāsyāmi parata enam āgatam āliṅganādibhiḥ gātrasaṃsparśanais tathārādhayiṣyāmi yathā me vaśago bhaviṣyatīti | saivam anuvicintya pratinivṛtya nagaraṃ praviṣṭā | taṃ ca divasaṃ pracanṇḍasyāmātyasyodyānaṃ na gatā ||
Sva Roy 33-35
[16] pracaṇḍo 'py amātyaḥ sve udyāne tām udīkṣamānaś ciraṃ parikhinnaḥ sūryasyāṣṭaṅgamanakālasamaye nagaraṃ praviṣṭas tena sve gṛhe kāśisundaryā dūto 'nupreṣitaḥ kim arthaṃ tvam adya mamodyānaṃ nāgateti | kāśisundarī dārikā vyākṣepaṃ kṛtavatī āryaputrādya me śirorujātīva bādhate yenodyānaṃ nāgateti | mitrāmitramadhyamo lokas tasyāpareṇākhyātaṃ | na tasyāḥ śirorujā bādhate 'pi tv eṣā suvarṇavarṇasya kumārasya sakāśam udyānaṃ gatā | tasmād udyānān mayā pratyāgacchantī dṛṣṭeti | śrutvā pracaṇḍasyāmātyasya krodhaparyavasthānam utpannaṃ | tataḥ saṃlakṣayati tādṛśam anarthaṃ kariṣyāmi | yathā śvaḥ kāśisundarī dārikā na bhaviṣyati | suvarṇavarṇaś ca kumāra iti | pratikruṣṭaṃ caitad vairāṇāṃ yad uta strīvairam iti | sa krodhāgninā dahyamānahṛdayas tān niśāṃ kṛcchreṇātināmitavān | tataḥ prabhātāyāṃ rajanyām anyatamam āptapuruṣam āmantrayate | khaḍgam gṛhāṇa rājagṛhād bahir udyānaṃ gamiṣyāmi tatrāsti me kiñcid ātyayikaṃ prayojanam ity evaṃ svāminn iti sa puruṣaḥ khaḍgam ādāya tasya pṛṣṭhato 'nubaddhas tataḥ pracaṇḍo 'mātyas tena puruṣeṇa sārdhaṃ rājagrān nirgatya divākarasya sārthavāhasyodyānaṃ praviśyāvasthitaḥ ||
Sva Roy 36,1 - 39,1
[17] kāśisundary api dārikā vicitravastrālaṅkārālaṅkṛtaśarīrā rājagṛān nāgarān nirgatya divākarasya sārthavāhasyodyānaṅ gatā | sā tatra praviṣṭā yāvat paśyati pracaṇḍam amātyaṃ dṛṣṭvā ca punaḥ saṃtrastā | saṃlakṣayaty eṣa prakṛtyaiva pracaṇḍo niyataṃ me 'dya mahāntam anarthaṅ karotīti pratinivarttitukāmābhūt | tataḥ pracaṇḍo 'mātyas tāṃ dṛṣṭvā krodhāgnijvalitamanās triśikhāṃ lalāṭe bhṛkurṭiṃ kṛtvā pradhāvitas tatas tāṃ sarabhasaṃ keśeṣu gṛhītvā nirdayam avāṅmukhīṃ pṛthivyāṃ pātayitvā samākṛṣṭavān evañ cāha tvam ihāgatya suvarṇavarṇena kumāreṇa sārddhaṃ paricārayasi | mama caivaṅ kathayasi | śirorujātīva me bādhate | yena tvatsakāśaṇ nāgateti | tad adya te tādṛśam maryādābandhāṃ karomi yena punar na bhavatī jīvalokaṃ drakṣyati | suvarṇavarṇena kumāreṇa sārddhaṃ paricārayiṣyāmīti | tac chrutvā kāśisundarī dārikā tadākarṣaṇaparākarṣaṇajaṃ duḥkham agaṇayitvā maraṇabhayabhītā bāṣpoparuddhyamānagadagadakaṇṭhī hā idānīn na bhaviṣyāmīti | kampamānagātrī pracaṇḍasyāmātyasya pādayor nipatya karuṇadīnavilamvitair akṣarair uvāca prasīdatv āryaputro nārhasi māṃ praghātayitum iti nityāparādho mātṛgrāmaḥ | itaḥ prabhṛti na bhūya evaṅ kariṣyāmi | yāvajjīvan te dāsī bhaviṣyāmi | tad alam anena sāhasena prayaccha jīvitam iti | tasya durātmana evaṃ karuṇadīnavilamvitair akṣarair ucyamānasya krodhāgnir vardhata eva | tatas taṃ sahāyakam uvāca śīghram asyā anena khaḍgenotkṛttamūlaṃ śiraḥ kṛtvā pṛthivyān nipātayety ||
Sva Roy 39,1 - 43,2
[18] atha sa puruṣas tasya durātmano 'nyāyavaco duraktam upaśrutya kampitum ārabdhaḥ | cintayati ca | aho nairghṛṇyam eṣā hi strī bahuprakāram asyopayuktā | tat kathan nāma svalpasyāparādhasyārthe praghātayitum icchati | aho vayam api jīvikābhayabhītā yena nāmāsyāśīviṣaprakhyasya puruṣādhamasya pārṣve tiṣṭhāmaḥ | sarvathāhaṃ mahāsaṅkaṭam anupraviṣṭaḥ | kim atra prāptakālaṃ atha vā sphuṭam enaṃ vakṣyāmi kadācid eva sphuṭam ucyamānaḥ pratinivartetāsmāt pāpakād asaddharmād iti | viditvā samvignamanās tasyāś ca striyās tair atikaruṇair vilāpair dravīkṛtasantāno bāṣpāmbupariplutaq_īkṣaṇaḥ kṛtakarapuṭaḥ pracaṇḍam amātyam uvāca | prasīdatu svāmī nārhasi mām evaṃvidhe 'kārye niyojayitun nāhaṃ niṣādo nāpi vadhyaghātakaḥ kathaṃ hi nāma yat karmma vadhyaghātakānām api notsahate manas tatkarmaṇi pratārayati māṃ svāmī | eṣā ca strī prakāśātyartham abhirūpā darśanīyā prāsādikā sarvakalābhijñā rājagṛhanivāsino nānādigdeśābhyāgatasya ca vidagdhajanasyātīva vallabhā | sāmānyam idaṃ manuṣyāṇāṃ ratisthānaṃ | kathaṃ hi nāma svāmin prajñātamanuṣyasya vicakṣaṇasyāsminn anunayasthāne dveṣa utpannas tad alam īdṛśena lokadvayavirudhāvāhakena vyavasāyena | prasīda nārhasi mām ātmanañ cānena duścaritāgninā dagdhum | api ca svāmin |
eṣā hi sukumārāṅgī rūpayauvanaśālinī |
prītim etām manuṣyāṇāṃ manye mārtimatīm iva |1|
karuṇaiḥ karuṇair dīnair madhurair akṣarair iyaṃ |
vijñapayati svāmiṃs te dṛṇāti mama mānasaṃ |2|
kampate hṛdayam me 'dya śrutvā dīptaṃ vacas tava |
ko 'sau nirghṛṇacittaḥ syād ya imāṃ hantum edhate |3|
mlecchā api naināṃ hantum utsahante sunirghṛṇāḥ |
kathan nu mama tāṃ hantuṃ svāmin utsahate manaḥ |4|
paśūnām api yāṃ dṛṣṭvā bhavaty anunayo mahān |
tasyāḥ ko manuṣyo bhūtvā śastreṇa prahariṣyati |5|
tat prasīda tavāyuktam api śrotum idam vacaḥ |
prāg eva acarituṃ svāmin karmmedam atidāruṇam iti |6|
Sva Roy 43,2 - 45,46
[19] atha sa durātmā vipannāśayatvād evam api hṛdayagrāhakair vacobhis tena puruṣeṇābhidhiyamāno naiva svacittaṃ pratilabhate || saroṣabhrūlatābhaṅgaraudreṇa ca mukhena taṃ puruṣam uvāca || bhoḥ puruṣa kas tavāsyāṃ upary anunayo yan nāma madīyām ājñāṃ vilaṅghya necchasy enāṃ praghātayituṃ sarvathā yadi tvam enāṃ praghātayiṣyasīty evaṃ kuśalan no cen na praghātayiṣyasi tavādya jīvitaṃ ca bhaviṣyatīti | tato 'sau puruṣas tasya tat karkaśaṃ vyavasāyaṃ buddhvā bhītaś cintayituṃ pravṛttaḥ | aho paramaśaṅkaṭam anupraviṣṭo 'smi | sa ced asyājñāṃ na kariṣyāmi niyatam adya māṃ jīvitād vyaparopayiṣyati | yo hi nāmaivaṃvidhiṃ mātṛgrāmaṃ bahuprakāram upayuktaṃ praghātayitum udyataḥ sa māṃ na praghātayiṣyatīti | kuta etat kathañ ca nāma manuṣyo 'ham ity ātmānam manye | īdṛśyā janapadakalyāṇinyāḥ striyāḥ śarīre śastraṃ nipātayiṣyāmi | sarvathā kāmaṃ svajīvitavināśo na tv evāsyāḥ prahāraṃ dāsyāmīti niścayaṃ kṛtavāṃs tasya buddhir utpannā yady ahaṃ khaḍgam ādāya niṣpalāyeyaṃ evaṃ mayā tv ātmā parirakṣito bhaviṣyati | kāśisundarī dāriketi | sa khaḍgam ādāya tasmād udyānād niṣkramya sarvajavena niḥpalānaḥ | pracaṇḍo py amātyas tasya pṛṣṭhato dvārakoṣṭhaṃ yāvad anubaddhaḥ |
Sva Roy 46,1 - 48,49
[20] tataḥ kāśisundarī dārikā gatapratyāgataprāṇam ivātmānam manyamano tvaritatvaritam utthāya niḥpalāyāmīti prākārasamīpam abhigatā | sā coccaḥ prākāraṃ na śaknoti vilaṅghayituṃ | pracaṇḍaś cāmātyaḥ pratinivṛtya yāvat tasmin pradeśe kāśisundarīṃ dārikān na paśyati | itaś cāmutaś ca vyavalokayitum ārabdho yāvat paśyati prākārasamīpam abhigatāṃ sa tvaritatvaritaṃ tasyāḥ samīpaṃ gantum ārabdhaḥ | tatra ca kṛṣṇasarppo 'vasthitaḥ | tena sā dakṣiṇe caraṇe daṣṭā sa tāṃ dṛṣṭvā niṣpalānaḥ | kāśisundarī dārikā saṃlakṣayati | eṣaḥ ca pracaṇḍo mām āgatya praghātayiṣyatīti | tadgatamānasā maraṇabhayatrastā na vijānāti | yathāhaṃ kṛṣṇasarpeṇa daṣṭeti | pracaṇḍaś cāmātyas tam atimuktakalatāgahanam anuprāptaḥ | tatas tena durātmanā nirghṛṇahṛdayena tīvradveṣaparyākulīkṛtamanasā kāśisundarīṃ dārikāṃ tasmād atimuktakalatāgahanād ākṛṣya tasyāḥ śirasi pārṣṇiprahāro dattaḥ | sukumārā sā strī tena prahāreṇa viṣavegena ca mūrcchitā pracaṇḍo 'py amātyas tān nirīkṣitum ārabdho yāvat paśyati niśceṣṭāṃ bhūmau nipatitāṃ tasyaitad abhavan mṛteyam idānīṃ gacchāmīti | tataś ca māṃ mā kaścid drakṣyatīti | prākāraṃ vilaṅghyānyena pathā rājagṛhaṃ praviṣṭaḥ | tena praviśya rājapuruṣāḥ samājñāptā | gacchata divākarasya sārthavāhasyodyānaṃ pratyavekṣadhvam iti | te saṃprasthitāḥ |
Sva Roy 49,1 - 50,5
[21] suvarṇavarṇaś ca kumāro rājagṛhān niṣkramya svam udyānam anuprāptaḥ | yāvat paśyati kāśisundarīṃ dārikām itaś cāmutaś ca samāhṛṣṭāṃ muktakeśīṃ niśceṣṭāṃ bhūmau nipatitāṃ dṛṣṭvā cāsya mahāsamvega utpannaḥ | tenopalakṣitaṃ kenāpy eṣā durātmanā nirghṛṇahṛdayena tyaktaparalokena vairānubaddhenāhānīya praghātitā bhaviṣyati | dhik kaṣṭam īdṛśā api nāma sattvā bhavanti | ya evaṃvidhe mātṛgrāme nirdayāḥ praharantīti | tena tad udyānaṃ sarvaṃ pratyavekṣitaṃ yāvan na kiñcit paśyati tasyaiva tad abhavad eṣā strī prajñātā 'sminn udyāne praghātitā | atra na kiñcit paśyāmi | sarvathā durātmanā kenāpi svadaurātmyam antargataṃ prakaṭīkurvatā mana mastake 'yaśo 'śanir nipātita iti | sa caivaṃ samvignamanāḥ kare kapolaṃ dattvā cintāparo vyasthitaḥ |
Sva Roy 50,5 - 52,3
[22] te ca rājapuruṣāḥ saṃprāptaḥ | praviśya ca tad udyānaṃ pratyavekṣitum ārabdhāḥ | yāvat paśyanti kāśisundarīṃ dārikām itaś cāmutaś ca samāhṛṣṭāṃ muktakeśīṃ niśceṣṭāṃ bhūmau nipatitāṃ | dṛṣṭvā suvarṇavarṇasya kumārasya pūrvakarmavipākasāmarthyān na tāṃ kaścit paricchinatti | yatheyaṃ mūrcchiteti | kintarhi kālagateti | tatas te rājapuruṣāḥ parasparam ūcuḥ | bhavantaḥ eṣā strī kenāpi praghātiteti | tais tad udyānaṃ sarvaṃ pratyavekṣitaṃ | suvarṇavarṇaṃ kumāraṃ muktvā na kañcid anyaṃ paśyanti | taiḥ suvarṇavarṇaḥ kumāraḥ pṛṣṭaḥ | kumāra eṣā strī kena praghātiteti | sa kathayati bhavanto 'ham api na jāne mayāpy eṣā eva dṛṣṭeti |
Sva Roy 52,3 - 54,5
[23] atha te rājapuruṣāḥ parasparaṃ saṃjalpaṃ kartum ārabdhāḥ | bhavanta eṣa kumāro 'tyantavinīto nāsyedaṃ karma saṃbhāvyate | atra ca na kañcid anyaṃ paśyāmaḥ sarvathā paramasaṅkaṭam anupraviṣṭāḥ smaḥ | kathamatra pratipatavyam iti | tatraikaḥ kathayati | bhavanto na vayaṃ paricchettuṃ samarthā | etāṃ striyaṃ kumārañ ca karaṇamaṇḍapaṃ nayāmas tatrāmātyā eva paricchetsyantīti | tatas te rājapuruṣās tāṃ striyaṃ śivikām āropya suvarṇavarṇañ ca kumāram ādāya karaṇamaṇḍapaṅ gatās tatra ca karaṇamaṇḍape pracaṇḍo 'mātyaḥ pratipattyaivānukūlair vyavahāribhiḥ sārddhaṃ sanniṣaṇṇo 'bhūt | sannipatito yadbhūyasā tān eva rājapuruṣān āgamayamānas tena te dūrata eva dṛṣṭāḥ | pṛṣṭāś ca bhavantaḥ kim idam iti | tair ākhyātam eṣāsmābhiḥ strī divārakasya sārthavāhasyodyāne kālagatā dṛṣṭā tañ codyānam asmābhiḥ pratyavekṣitatam | suvarṇavarṇaṃ kumāraṃ muktvā na kañcid anyaṃ paśyāmaḥ eṣa cāsmābhiḥ pṛṣṭaḥ kumāraḥ | iyaṃ strī kena praghātiteti | anenākhyātam aham api bhavanto na jāne mayāpy eṣā evam eva dṛṣṭeti | tad idānīṃ svāmina evaṃ pravicārayantv iti |
Sva Roy 54,5 - 56,4
[24] pracaṇḍo 'mātyaḥ kathayati | bhavanto mūhūrtaṃ tāvad avīkṣadhvaṃ yāvad ahaṃ rājño nivedayāmīti | tena rājño 'jātaśatror gṛhaṃ gatvā daurvārikaḥ puruṣaḥ pṛṣṭo bhoḥ puruṣadevaḥ kiṃ karotīti | tenākhyātam upariprāsādatalagato niḥpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍati ramate paricārayati | labdhapraṇayo 'sau tena pratihārī preṣitā gaccha devasya nivedayāmātyā vijñapayanti | divākarasya sārthavāhasya putreṇodyāne kāśisundarī dārikā praghātitā | sa ca na_ubhyupagacchati | katham atrāsmābhiḥ pratipattavyam iti | tayā gatvā rājño niveditaṃ rājā tatra ratikrīḍāyām atīva śaktaḥ kathayati | gacchāmātyān evam vada yūyam evaṃ nipuṇaṃ pravicārayadhvam iti | tayā nirgatya pracaṇḍasyāmātyasya niveditam evaṃ devaḥ samājñāpayatīti |
Sva Roy 56,4 - 58,4
[25] tataḥ pracaṇḍo 'mātyaḥ karaṇamaṇḍapam āgatya tān rājapuruṣān uvāca | gacchata bhavanto vadhyaghātakān āhūyateti | tair āhūtāḥ pracaṇḍo 'mātyo vadhyaghātakān uvāca | bhavanto 'nena kumāreṇeyaṅ kāśisundarī dārikā udyāne praghātitā | gacchatainaṃ durācāraṃ paścād bāhubandhanaṃ gāḍhaṃ kṛtvā kharasvareṇa paṭena vādyamānena rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu śravaṇamukheṣv anuśrāvya dakṣiṇena nagaradvāreṇa nirṇamayya mahāśmaśān nītvā śūle samāropayata mṛtañ cainaṃ kāśisundaryā dārikayā sahaikāñ citām āropya dhyāpayateti | atha te vadhyaghātakāḥ suvarṇavarṇaṃ kumāram atyartham abhirūpam uttaptasuvarṇaparvvataśṛṅgam iva paramayā śriyā jvalantam udvīkṣya samvignāḥ parasparam ūcuḥ | bhavantaḥ kiñcāpi vayam vadhyaghātakās tat katham īdṛśamatidurllabhadarśanaṃ puruṣaviśeṣaṃ praghātayiṣyāmaḥ | sarvathā kāmam asmākaṃ svajīvitavināśo na tv evainaṃ praghātayiṣyāmaḥ iti |
Sva Roy 58,4 - 61,4
[26] pracaṇḍo 'mātyas tān parasparaṃ saṃjalpaṃ kurvāṇāṅ dṛṣṭvā pṛcchati | bhavantaḥ kiṃ sthīyate | śīghramenaṃ nayatheti | te kṛtāñjalayo vijñapayitum ārabdhāḥ | prasīda svāmin | kiñcāpi vayam vadhyaghātakā api notsahāmahe īdṛśaṃ puruṣaviśeṣaṃ mahājanavallabhaṃ praghātayitum iti | pracaṇḍo 'mātyaḥ kupitaḥ kathayati | bhavanto yadi yūyam enaṃ na praghātayiṣyatha | yuṣmākam evādya saputrakalatrabāndhavānāṃ jīvitāni na bhaviṣyantīti | te santrastāḥ parasparam ūcuḥ | bhavanto 'syāmātyasyānyāyānurūpo vyavahāraḥ | yo hi nāma suvarṇavarṇaṃ kumāram evam atidurlabhadarśanaṃ puruṣaviśeṣaṃ parityaktum udyataḥ yo 'smān saputrakalatrabandhavān praghātayiṣyatīti | kuta etat | tad atisaṅkaṭam anupraviṣṭāḥ smaḥ | katham atra pratipattavyam iti | teṣāṃ maraṇabhayabhītānāṃ buddhir utpannā | eṣā kumāro mahājanavallbhas tad enan tāvad vīthīm avatarāmaḥ | sthānam etad vidyate yan mahājanakāya evainaṃ pratimocayiṣyati | ko hy enaṃ praghātyamānam upekṣituṃ samartha iti | te tasya samīpam upasṛṣṭāḥ | paścād bāhum enam badhnīma iti | tañ ca tathā rūpaudāryasampadā vibhrājamānam ālokya na śaknuvanti spraṣṭuṃ tato vepamānāṅgapratyaṅgā bāṣpoparudhyamānagadgadakaṇṭhāḥ kranditum ārabdhāḥ | hā kaṣṭam īdṛśā api vayaṃ pāpakarmakāriṇo yenaivamvidhe kārye niyojyāmahe iti |
Sva Roy 61,4 - 64,2
[27] tataḥ pracaṇḍenāmātyena bhūyaḥ sakarkaśam ājñaptāḥ kim parivilambadhve | te santrastāḥ sakāśam abhyupagatāḥ | tair asau bāṣpāmbupariplutekṣaṇair vepamānair gṛhītas tenaiva suvarṇapītena vastreṇa paścād bāhuko baddhaḥ | tañ ca paścād bāhugāḍhabandhanabaddham ālokya pracaṇḍam amātyaṃ muktvā sarva eva karaṇamaṇḍapastho janakāyas tadviyogamanyudravīkṛtasantāno 'śrūṇi prapātayitum ārabdho hā kaṣṭam idānīm eva durlabhadarśanaḥ kumāro na bhaviṣyatīti | tatas tair vadhyaghātakair vīthyām avatārito yathāsminn antare kolāhalo jātas tañ ca kolāhalam upaśrutya sastrīpuruṣadārakadārikā rājagṛhanivāsīnānādigdeśābhyāgataś ca janakāyaḥ sannipatitaḥ | suvarṇavarṇaṃ kumāraṃ paścād bāhugāḍhabandhanabaddham ālokya samvignamanāḥ sasambhramaṃ praṣṭum ārabdha | bhavantaḥ kim idam iti | tatas te vadhyaghātakāḥ bāṣpoparudhyamānagadgadakaṇṭhāḥ krandanta ūcuḥ | bhavanto 'nena kumāreṇa kila kāśisundarī dārikā praghātiteti vadhāya parityakto rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣv anuśrāvyate | na cirād eva mahāśmaśānaṃ nītvā praghātyata iti |
Sva Roy 64,2 - 66,4
[28] tac chrutvā sa mahājanakāyas tadviyogaduḥkhābhyāhata ekaraveṇoccair vikroṣṭum ārabdhaḥ | hā hā katham ayaṃ kumāra evamabhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ sarvāṅgapratyaṅgopeta uttaptasuvarṇavarṇayā varṇapuṣkalatayā samanvāgataḥ sarvajanamanonayanaharaḥ | paṇḍito vinītaḥ peśalo dakṣaḥ kāruṇiko mahātmā dharmmakāmaḥ sattvavatsalaḥ praghātyate | kim astaṅgatāḥ sādhavaḥ kim antarhito dharmaḥ kim adharmasyaiva niḥsapatnaṃ rājyaiśvaryādhipatyaṃ pratyupasthitaṃ | dhik kaṣṭam bhoḥ |
rūpalāvaṇyasampadbhir uttamābhir alaṅkṛtaṃ |
dṛṣṭvā dṛṣṭvā yam asmākaṃ parā prītir abhūt purā |1|
tam enaṃ sāmprataṃ dṛṣṭvā vadhyaghātair adhiṣṭhitaṃ |
tīvraśokābhibhūtāni sphuṭantīva manānsi naḥ |2|
manonayanahāritvād yo mahājanavallabhaḥ |
tasyopari kathan nāma rājñā daṇḍo nipātyate |3|
nirīkṣamāṇā yan nityaṃ tṛptin nāyānti dehinaḥ |
vadhāya sa kathaṃ tyakto ghṛṇā tyaktādya mantribhiḥ |4|
cāritryaṃ vinayopetaṃ yasya khyātaṃ muner iva |
kathaṃ saṃbhāvyate tasya hy aparādho 'yam īdṛśaḥ |5|
adharmo vata jāgarti dharmaḥ supto 'tha vā mṛtaḥ |
yad evaṃ guṇino 'py asya viyogo 'yam upasthitaḥ |6|
Sva Roy 66,4 - 67,4
[29] sa ca strīṇāṃ atīva priyas tatra kāścit striyas tadviyogaduḥkhābhyāhatāḥ pṛthivyām āvartanaparivartanaṃ kurvanti | kāścid uras tāḍayanti | kāścit sammoham āpadyante | ekaikās tatra putraviyogasadṛśaṃ viyogaduḥkham anubhavanti sma | mahājanavallabho 'sau mahātmā rājagṛhanagaranivāsī janakāyo yadbhūyasā tadviyogaduḥkhābhyāhato vikroṣṭum ārabdhaḥ | rājagṛhaṃ nagaram ākulākulaṃ jñāyate | tadviyogābhyāhataṅ kampata iti |
Sva Roy 67,4 - 69,1
[30] divākarasya sārthavāhasya gṛhād dārikā vīthīm avatīrṇā | tayā eṣa vṛttāntaḥ śrutas tataḥ krandamānā uras tāḍayantī tvaritatvaritaṃ gṛhaṃ gatvā yena suvarṇavarṇasya kumārasya mātā tenopasaṃkrāntā upasaṃkramya tasyāḥ purata ātmānaṃ kṣiptavatī | tataḥ suvarṇavarṇasya kumārasya mātā saṃtrastā pṛcchati | dārike kiṃ kathayasīti | sā uccair vikrośantī kathayitum ārabdhā | ārye suvarṇavarṇaḥ kumāraḥ paścād bāhugāḍhabandhanabaddho vadhyaghātakair adhiṣṭhito 'nena kilodyāne kāśisundarī dārikā praghātitety avicāryaiva vadhāya parityakto rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣv anuśrāvyate | na cirād eva mahāśmaśānaṃ nītvā praghātyata iti |
Sva Roy 69,1 - 70,3
[31] tac chrutvā suvarṇavarṇasya kumārasya mātā tīvraduḥkhābhyāhatā mūrcchitā bhūmau nipatitā | tato jalābhiṣekapratyāgataprāṇā utthāya hā putra hā putreti vikrośantī keśā luñcamānā uras tāḍayantī kampamānā muhur muhur moham upagacchantī gṛhān nirgatya vīthīm avatīrṇā | sā putraviyogaśokābhyāhatā viklavahṛdayā tattad vilapantī ekaikaṃ pṛcchati | katareṇa pathā suvarṇavarṇaḥ kumāro nīto bhaviṣyatīti | hā putrakaṃ na paśyāmi paritrāyadhvaṃ paritrāyadhvaṃ putrakam me darśayateti | viruvantī vīthīmadhyena saṃsthitā |
Sva Roy 70,3 - 73,3
[32] yathā yathā sārthavāhapatnī suvarṇavarṇaṃ kumāran na paśyati | tathā tathā tīvrataraśokaduḥkhābhyāhatā uccair vikrośantī ekaikasya pādayor nipatya kṛtakarapuṭī vijñāpayati | paritrāyadhvaṃ paritrāyadhvam me śīghram avakāśam anuprayacchata yāvat kumāro nātikramyate anena pathā | anena pathā putrako me suvarṇavarṇaḥ kumāro nīyate yathā ca taṃ paśyāmi tathā me prasādaṃ kartum arhatheti | sā ca tatrāvakāśam alabhamānā hā kathaṃ bhoḥ putra na labha iti | sarvāṅgikayā pṛthivyām ātmānaṃ kṣiptavatī | tato jaloddhṛteva matsī pṛthivyām āvarttanaparivartanaṅ kartum ārabdhā | hṛtapoteva kurarī karuṇakaruṇaṃ virauti sma | praṇaṣṭavatseva gaur bahuvidhahambhāravair vilapitā | hā putraka | hā priya | manapa | hā kānta | hā apratikūla | hā manorathaśatair labdha | hā abhirūpa darśanīya prāsādika | hā sarvāṅgapratyaṅgopeta | hā uttaptasuvarṇavarṇayā varṇapuṣkalatayā samanvāgata | hā sarvajanamanonayanahara | hā sarvajanavallabha | hā netrānandakara | hā paṇḍita vinīta viśārada manojña dakṣa | hā karuṇika dharmakāma sattvavatsala | hā me kulodyotakara | hā me putrakulapradīpa | hā me hṛdayavallabha | hā me hṛdayasarvasva | hā me sārasamuccaya | hā me netrāmṛta | hā me prītinibandhana | hā me kuśalasarvasva | hā katham avicāryaivam anātho vadhāya nīyate sa iti |
Sva Roy 73,3 - 75,76
[33] punar api ca kṛtakarapuṭā paurān vijñapayantī | viklavahṛdayā provāca |
hā hatāsmi nirānandā kim idaṃ vartate mama |
svapno 'yam atha vā moha āhosvic cittavibhramaḥ |1|
putraśokena sā sādhvī tīvreṇa kṣiptamānasā |
paurān vijñāpayām āsa viruvantī muhur muhuḥ |2|
avinīto virūpo vā na ca me hṛdayapriyaḥ |
yad evam adhyupekṣadhvaṃ nīyamānaṃ sutam mama |3|
anukampā sa ced asti pakṣapāto guṇeṣu vā |
tathā me kriyatāṃ paurā yathā paśyāmi putrakaṃ |4|
na mayādya samālabdhaś candanādyair vilepanaiḥ |
maṇḍito nāpi bahudhā rocanāṅgadabindubhiḥ |5|
kaṭakādyair alaṅkarair na mayā samalaṅkṛtaḥ |
na viśrabdha pariṣvakto bahuśo nāpi cumbitaḥ |6|
na māṃ pradakṣiṇīkṛtya kṛtānenādya vandanā |
evam eva kathan nāma nīyate bhoḥ suto mama |7|
śūnyā me 'dya diśaḥ sarvā vepate me kaḍevaraṃ |
dahyate hṛdayañ cāpi moham eti ca mānasaṃ |8|
tvaritatvaritaṃ nīto nṛśaṃsair vadhyaghātakaiḥ |
hā hā na bhūyo drakṣyāmi sutaṃ hṛdayavallabhaṃ |9|
nūnaṃ kṛtan mayā pāpam anyajanmani dāruṇaṃ |
yenaivaṃ putraśokena dahye kakṣam ivāgninā |10|
yena satyena cittam me śatruṣv api na pāpakaṃ |
mucyatāṃ vyasanād asmāt tena satyena me suta iti |11|
Sva Roy 76,1 - 77,5
[34] divākaraś ca sārthavāhaḥ samudrāt saṃsiddhayānpātro rājagṛham anuprāptaḥ | sa rājagṛhan nagaraṃ praviśan nimittāny apraśastāni paśyati | tasya hṛdayaṃ kampitum ārabdhaṃ aṅgāni sīditum ārabdhāni | netraṃ sphuritum ārabdhaṃ śakunayaś cāsya purataḥ kharam vāśitum ārabdhāḥ | sa nimittakuśalaḥ śakunirute ca kṛtavī cintayituṃ pravṛttaḥ | yathaitāni nimittāny apraśastāni samanupaśyāmi dhruvam adya suvarṇavarṇasya kumārasya mahān upadravaḥ samupasthito bhaviṣyati | tathā hy etāni nimittāni tadviyogaṃ sūcayantīty āha ca |
yathā sphurati netram me yathā rauti vihaṅgamaḥ |
dhruvam me putrakenādya viyogaḥ samupasthitaḥ |1|
yathā cāṅgāni sīdanti vepate hṛdayañ ca me |
dhruvaṃ putraviyogo 'dya dāruṇaḥ samupasthita iti |2|
Sva Roy 77,5 - 80,81
[35] sa evam anarthaśatasahasrāṇi cintayan sīdamānāṅgapratyaṅgaḥ | vepathur apragalbhapadasañcāraḥ kathañcid rājagṛham anupraviṣṭo yāvac chṛṇoti mahājanakāyasya krandanaśabdaṃ | sa tam ākrandanaśabdam anusaran vīthīm avatīrṇo yāvat paśyati mahājanakāyaṃ rākṣasopadrutam iva nagaraṃ viyogaduḥkhābhyāhataṃ krandamānaṃ tena sammukhāgato 'nyatamaḥ puruṣaḥ pṛṣṭaḥ | bhoḥ puruṣa kim idam iti | sa ca tan na jānāti yathāyam evāsau divākaraḥ sārthavāha iti | tenākhyātaṃ divākarasya sārthavāhasya putraḥ suvarṇavarṇo nāma kumāro 'tyantaṃ rūpādiguṇasampadā yuktas tena kilodyāne kāśisundarī dārikā praghātitety avicāryaiva vadhāya parityakto rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣv aṇuśrāvyate | na cirād eva mahāśmaśānaṃ nītvā praghātyata iti | tac chrutvā divākaraḥ sārthavāhaḥ putraviyogaduḥkhābhyāhataḥ sahasaiva mūrcchito bhūmau nipatitaḥ | tato jalābhiṣekapratyāgataprāṇa utthāya bāṣpormitaraṅgāpūryamāṇavadanakamalaḥ sambhrāntaḥ sa nirīkṣamāṇa hā katareṇa pathā suvarṇavarṇaḥ kumāro nīto bhaviṣyatīti | vīthīmadhyena tvaritatvaritaṃ saṃprasthitaḥ | yāvat paśyati tāvat paśyati bhāryāṃ muktakeśīm ubhābhyāṃ pāṇibhyām uras tāḍayantīṃ ārtasvaraṃ tat tadvilapantīṃ sutaviyogajāṃ duḥkhāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukām amanaāpāṃ vedanāṃ vedayamānāṃ dṛṣṭvā ca punas tīvramanyūparuddhagadgadāyamānakaṇṭho bāṣpāmbupariplutekṣaṇas tasyāḥ sakāśam upasaṃkrāntaḥ |
Sva Roy 81,2 - 83,5
[36] sā taṃ dṛṣṭvā dviguṇataraśokaśalyābhyāhata bāṣpormmitaraṅgāpūryamāṇavadanakamalā sasambhramā tvaritaṃ tvaritam utthāya tasya purata ātmānaṃ kṣiptavatī | sā tato divākareṇa sārthavāhenārtasvaraṃ krandamānā pariṣvajyotthāpitā | sā tasya pādayor nipatyovāca | sārthavāhaṃ paritrāyasva paritrāyasva putrabhikṣām me 'nuprayacchety āha ca |
mandabhāgyāṃ nirānandā mām āśvāsaya sāṃprataṃ |
viyujyamānāṃ putreṇa virudantīṃ suduḥkhitāṃ |1|
yasya janmani te svāmin ānandaaḥ paramo 'bhavat |
sa eva māraṇāyādya nīyate vallabhaḥ sutaḥ |2|
vinītaḥ peśalo dakṣo naikaśāstraviśāradaḥ |
rūpeṇānupameyaś ca nīyate paṇḍitaḥ sutaḥ |3|
chidyate kulavaṃśas te bhidyate kulamethikā |
kulodyotakaraḥ śrīmān dīpo nirvāpyate tava |4|
etad dhṛdaya sarvasvam etat prītinibandhanaṃ |
etan netrāmṛtaṃ nṝṇāṃ nīyate vadhyaghātakaiḥ |5|
sarvam etad dhi kriyate etac cakṣur nirudhyate |
putrābhidhānaṃ hṛdayaṃ etad utpāṭya nīyate |6|
tac chīghraṃ kriyatāṃ yatna[ḥ] sutasya parimuktaye |
sarvasvam api dattvādya putraṃ māñ ca vimocaya |7|
ṛdhyantu tava saṅkalpā ṛdhyatv āśāsitum manaḥ |
apy eva tañ ca jīvantaṃ drakṣyāmi tava putrakam iti |8|
Sva Roy 83,5 - 86,87
[37] atha divākaraḥ sārthavāhaḥ putraviyogaśokaduḥkhābhyāhato 'pi dhairyam avalaṃbya cittena kṛtakarapuṭaḥ paurān uvāca || bhoḥ bhoḥ paurāḥ śrūyatāṃ kathan nāma yuktaṃ bhavatāmamedaṃ vyasanam upasthitam upekṣituṃ | katham aṭavyām ivāvicārya nagaramadhyena yuṣmākaṃ paśyatām eva prakāśaguṇo 'pi me kumāro vadhāya nīyate | katham alpotsukās tiṣṭhatha | kathaṃ pratīkāravirdhir na cintyate | kathaṃ kumārasya muktaye na prayatnadhvam iti | te kathayanti sārthavāha īdṛśo 'yaṃ kumāro guṇavāṃs tavaivaiaksyedaṃ vyasanam api tu sarveṣām evāsmākaṃ kin tūpāyan na paśyāmaḥ kumārasya pratimuktaye | yenaiva viṣaṇṇāmanasas tiṣṭhāma iti | divākaraḥ sārthavāhaḥ kathayati | bhavantaḥ parijñāta eva yuṣmābhir ayaṃ kumāro yathātyantaṃ kāruṇiko mahātmā dharmakāmaḥ sattvavatsalaḥ | cittam apy ayam īdṛśe 'kārye na samartha utpādayituṃ prāg evācarituṃ | tataḥ kumārasya pravicāraṇārthaṃ yatna ārabhyatāṃ | yadi kumāraḥ pravicāryate niyatam asmād vyasanāt parimucyate | yūyañ ca sādhavaḥ sarvajanasādhāraṇās tad yuṣmākaṃ vijñāpayatāṃ na kaścid doṣo dṛśyate | nānyatra mayy anukampā darśitā bhavati | sādhutvāt guṇānurāgitvañ ca prakāśitaṃ bhavati | yat kāruṇyacittaṃ paryupasthāpya gatvā rājā vijñapyatāṃ | tanmantriṇo vā kadācic ca te 'rtharucitvāt suyuktam api yuṣmadvacanam anyathā na manayanti | ahañ ca putraviyogenātyantaṃ vyathitaḥ | tataḥ sarvasvam api madīyaṃ dattvā tathā prasādaḥ karaṇīyo yathā kumāraḥ pravicāryata iti |
Sva Roy 87,1 - 89,3
[38] prajñāto 'sau sārthavāhaḥ kṛtamitraś ca | teṣu vacanāt kumāraguṇānurāgāc cābhyupagataṃ tataḥ taiḥ pravīṇā vyavahāriṇaḥ paurikā rājakulaṃ preṣitā uktāś ca | sa ced adya kumāraḥ punar nipuṇataraṃ pravicāryate vayam api rājñaḥ suvarṇalakṣam anuprayacchāma iti | tatas te paurikā vyavahāriṇaḥ karaṇamaṇḍapaṅgatāḥ pracaṇḍena cāmātyena dūrata eva dṛṣṭā uktāś ca bhavantaḥ kim āgamanaprayojanam iti | tair ākhyātaṃ rājagṛhanivāsinaś ca paurā evaṃ vijñapayanty ayaṃ suvarṇavarṇaḥ kumāro 'tyarthaṃ rūpaudāryasampadā yuktatvān mahājanavallabhaś ced asya viyogād rājagṛhanivāsino janakasya mahatī pīḍā | dharmābhiratatvād vinayādiguṇopetatvāc cāsya na kaścid enam aparādham abhiśraddadhāti | tad vayaṃ suvarṇalakṣam anuprayacchāmaḥ | divākaraś ca sārthavāhaḥ sarvasvam asmadvijñaptyā suvarṇavarṇaḥ kumāraḥ pratinivartya punar nipuṇataraṃ pravicāryatām evaṃ kṛte cāsmākaṃ vijñāptisākalyaṃ kṛtaṃ bhavati | rājñaś ca koṣaḥ samvarddhito bhavati |
Sva Roy 89,3 - 91,5
[39] pracaṇḍo 'mātyaḥ śrutvā ruṣitaḥ kathayati | bhavantaḥ kim atra na vicāritaṃ yad bhūyo vicāryate yac ca kathayata rājakośa eṣa saṃvarddhito bhavatīti | tata kiṃ vayam anyāyopāttair dravyai rājakośaṃ samvarddhayiṣyāmaḥ | na ca yuṣmābhī rājño 'bhiprāyo 'vabuddhaḥ | sarvathā yūyam avaśyaṃ vaiśālakānāṃ prayogeṇāsya rājño 'narthaṅ karttukāmā yenaivam upāyenāsya rājño 'varṇaṃ niścārayitum icchatha | anyāyakāry eva rājā yad evam avicāryaṃ janapadaṃ vināśayatīti | tena te nirbhartsitāḥ | sa tān nirbhartsayitvā catvāro 'sya kṛtāntapuruṣasadṛśāḥ santi manuṣyā atiraudrakarmāṇaḥ satatābhyāsavaśān nirghṛṇīkṛtasantānā niṣkaruṇās tān āhūya kathayati | gacchata śīghraṃ vadhyaghātakān adhitiṣṭhata | asmādvacanācca vaktavyā śīghram enaṃ nagarān niṣkāsya yathā sandiṣṭena vidhinā praghātayata | na ca yuṣmābhir māṃ muktvā rājānam vānayasya kasyacid vacanenāyaṃ moktavyaḥ | evaṃ hi kurvatāṃ śreyo 'nyathāhaṃ bhavatām mahāmarāryādābandaṅ karomīti | evaṃ svāminn iti te rājapuruṣās tasya pratiśrutya khaḍgapāṇayaḥ saṃprasthitās |
Sva Roy 91,5 - 93,4
[40] te vadhyaghātakā vyākṣepaśatāni kurvāṇāḥ śainaḥ śainaḥ suvarṇavarṇaṃ kumāraṃ rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣv anuśrāvayantaḥ paribhrāmayanto 'ho vata kumārasya kecit mocayitāro bhaviṣyanty apy evaṃ vayam īdṛśam akāryaṃ na kurma iti | te rājapuruṣā nikṛṣṭakhaḍgapāṇayas samprāptā tais teṣām vadhyaghātakānāṃ yathā sandiṣṭam ākhyātaṃ | uktāś ca yady enaṃ śīghraṃ nagarān niṣkrāmya yathā sandiṣṭena vidhinā na praghātayata | vayaṃ yuṣmān sāmpratam eva praghātayāma iti | te tān atisekanikṛṣṭān khaḍgavyagraṣṭān yamapuruṣān ivālokya saṃtrastās tato maraṇabhayabhītāś cintayituṃ pravṛttāḥ hā kaṣṭaṃ na kenacit kumārasya paritrāṇaṃ kṛtaṃ | sāṃpratam asmābhir eva praghātayitavyo bhaviṣyatīti | bāṣpāmbupariplutekṣaṇais tai rājapuruṣair adhiṣṭhitāḥ suvarṇavarṇaṃ nagarān niṣkrāmayitum ārabdhāḥ |
Sva Roy 93,4 - 96,5
[41] tañ ca nagarān niṣkāsyamānam ālokyānekāni prāṇiśatasahasrāṇi ekaraveṇoccair vikroṣṭum ārabdhāni hā kaṣṭam eṣa | divākaraḥ sārthavāhaḥ sarvasvena viyujyate | eṣa divākarasya sārthavāhasya mātṛkāvaṅśaś chidyate | eṣa divākarasya sārthavāhasya kulapradīpo antardhāpyate | eṣa divākarasya sārthavāhasya kulanandano 'ntadrghāpyate | eṣa divākarasya sārthavāhasya kulacūḍāmaṇirapahriyate | eṣa divākarasya sārthavāhasya cakṣur nirudhyate | etad divākarasya sārthavāhasya kulavibhūṣaṇam apahriyate | etad divākarasya sārthavāhasya hṛdayam utapāṭyate | amī divākarasya sārthavāhasya mūrtimantaḥ prāṇā apahriyante | hā kaṣṭaṃ kathaṃ nāma kumāro 'ṭavyām evaṃ paribhrāmya niṣkāsito na kenacid asya paritrāṇaṃ kṛtaṃ | eṣa sāmprataṃ rājagṛhān nagarāc candramā mṛtyurāhuṇā grasyate | eṣa rājagṛhanagaranabhastaladivākaro 'staṅgacchati | etad rājagṛhanagaranivāsināṃ paurāṇāṃ netrāmṛtam adarśanapathe vyavasthāpyate | etad rājagṛhanagaranivāsināṃ paurāṇāṃ prītinibandhanaṃ vilupyate | etad rājanagṛhanagaranivāsināṃ paurāṇāṃ vibhūṣaṇam apahriyate | eṣa rājagṛhanagaranivāsināṃ paurāṇāṃ cūḍāmaṇir apahriyate | eṣa rājagṛhanagaranivāsināṃ paurāṇāṃ hṛdayavallabho vināśāya nīyate | kam idānīṃ rājagṛhanivāsinaḥ paurā animiṣam avalokayiṣyanti | kam idānīṃ dṛṣṭvā prītimanaso bhaviṣyantīti nirāśībhūtāḥ ||
Sva Roy 96,5 - 99,2
[42] pracaṇḍasyāmātyasyānyatayamena puruṣeṇāgatya niveditaṃ | niḥkāsitaḥ suvarṇavarṇaḥ kumāro rājagṛhān nagarād iti | sa śrutvā prītimanāḥ samvṛttaḥ | tatas te paurikā vyavahāriṇas tac chrutvā nirāśībhūtās tair āgatya teṣāṃ paurāṇām etat prakaraṇaṃ vistareṇāveditaṃ | tac chrutvā te 'pi paurā nirāśībhūtāḥ | samudvignāḥ parasparam ūcuḥ | bhavanto 'pi kalirājena tādṛśaḥ pitā dhārmiko dharmarājā jīvitād vyavaropitaḥ | idānīm ārabdha evaṃvidhān api prakhyātaguṇān mahājanavallabhān puruṣaviśeṣān asaṃdṛśyān praghātayituṃ | aho nairghṛṇyam aho guṇājñatā | aho 'viśeṣajñatā mantriṇāṃ yo nāmaivam atyantarūpaudāryasampannatvāc ca vinītatvāc ca pūjām arhati sa eva guṇavān puruṣaviśeṣaḥ katham avicārya badhāya parityajyate | athavā kāla evāyam īdṛśaḥ samupasthito yad asanto vivarddhante | evaṃ guṇayuktasya janasyaivaṃvidho viyogo bhaviṣyatīti | kālopakarṣya daurātmyam udbhāvayanto divākarasya sārthavāhasya etat prakaraṇaṃ vistareṇākhyātavantaḥ |
Sva Roy 99,2 - 101,102
[43] tac chrutvā vihatāśo divākaraḥ sārthavāhas tīvra śokaduḥkhābhyāhato mūrcchito bhūmau patitaḥ | tato jalapariṣekapratyāgataprāṇo viṣaṇṇamanā nirānandaḥ sāṃprataṃ putrako me praghātyata iti | uccair vikroṣṭum ārabdhaḥ |
locanānanda hā putra hā me kulavibhūṣaṇa |
magdabhāgyasya me tāta nirākrandaḥ prapātyase |1|
vimuhyate me hṛdayaṃ bhramanti ca diśo 'dhunā |
tvadviyogāgnisaṃtaptaṃ dahyate vata me manaḥ |2|
paṇḍitasya vinītasya kāruṇyaniratasya ca |
hā kathaṃ dāruṇaṃ tāta tava vyasanam āgataṃ |3|
tvajjanmajanitāṃ prītiṃ putra prāpyātulām ahaṃ |
satputra tvadviyogena sokāgnau patitaḥ punaḥ |4|
nirghṛṇāś cāviśeṣajñā aho rājño 'sya mantriṇaḥ |
yair evaṃ vinayopetas tvaṃ putra na vicāritaḥ |5|
aho nṛpatinā tena nairghṛṇyaṃ prakāśitaṃ |
yenaivam avicāryādya parityakto 'si putraka |6|
viśeṣo dhik sādhujano nūnam astaṅgato hṛdi |
guṇavān api yat putra nirākrandaḥ praghātyase |7|
tat kiṃ viproṣitāḥ sarvā nagarasyāsya devatāḥ |
ghātyamānam upekṣante yad evaṃ guṇinaṃ janaṃ |8|
sendrāḥ salokapālāś ca devā ye ca maharddhikāḥ |
anukampām upādāya te me rakṣantu putrakaṃ |9|
siddhavratā mahātmāno munayaḥ santi ye 'dhunā |
te 'nukampāṃ puraskṛtya parirakṣantu me sutam iti |10|
Sva Roy 102,1 - 105,4
[44] tasya buddhir utpannā kim artham ahaṃ viṣīdāmi yan nv ahaṃ buddhaṃ bhagavantaṃ sakalajagad ekabāndhavaṃ mahākāruṇikaṃ samunasmareyaṃ sa hi bhagavān anāthānān nāthaḥ | atrāṇānāṃ trāṇaṃ | aśaraṇānāṃ śaraṇaṃ | aparāyaṇānāṃ parāyaṇaṃ | tathā hi tena bhagavatā kṛcchrasaṅkaṭasambādhaprāptā bahavaḥ sattvās tebhyas tebhyo mahābhayebhyaḥ parimocitā | tathā mahāsamudram adhyagatā vaṇijo makarasya bhayasantrastāḥ samanusmaraṇamātreṇaiva tasmān maraṇabhayāt paritrātāḥ | tathā naika puruṣaghātakenaikarabhasenodyataśastreṇāṅgulīmālena ghātyamānā tajjananī tasmāj jīvitopacchedabhayāt paritrātā | tathā ca pūrvajanmavairānubanndhasāmarthyād anekaprāṇiśatasahastropaghātatham abhiprajvālitakrūrahutāśanasya mānuṣamāṃsarasāsvādalobhāt śravallālāvalelihāna_jihvā_vikaṭadīrghatīkṣṇadaṃṣṭrākarālabhīṣaṇamukhasya yakṣasyāhārārtham upanāmitas tadvadvanasamīpastho hastaka āṭavakas tasmān maraṇabhayāt paritrātā || samarthaḥ sa bhagavān me putram asmāt saṅkaṭāt parimocayituṃ | yan nv ahaṃ tam eva bhagavantaṃ mahākaruṇikaṃ parmavatsalasvabhāvaṃ samanusmareyam iti | samīpastham anyatam upāsakaṃ pṛṣṭavān idānīṃ bhagavān kutra viharatīti | tato 'sav upāsako bhagavantam anusmṛtya bāṣpoparudhyamānagadgadakaṇṭham uvāca | sārthavāhaḥ
yaḥ sārthavāho lokasya yo loke sukhadāyakaḥ |
nirvṛtaḥ sa mahāśāstā sarvalokaikabāndhavaḥ |1|
yaḥ pradīpo 'pradīpānāṃ śaraṇaṃ yaḥ parāyaṇaṃ |
nirvṛtaḥ sa jino loke dīpaḥ snehakṣayād iti |2|
Sva Roy 105,4 - 111,2
[45] tac chrutvā divākaraḥ sārthavāho bhagavadviyogād dviguṇīkṛtaśokaśalyābhyāhato mūrcchito bhūmau nipapāta | tato jalapariṣekapratyāgataprāṇa utthāya yasyāṃ diśi bhagavān parinirvṛtas tadabhimukho uccair vikroṣṭum ārabdhaḥ |
hā dharmarāja sarvajña doṣārigaṇasūdana |
anāthaṃ janamutsṛjya lokanātha gato 'si kiṃ |1|
hā vibho khyātacāritra sarvasattvaikabāndhava |
sarvayogāvisaṃyukta nirvāṇapathadeśaka |2|
hā kathaṃ vata loko 'yam avidyāvṛtalocanaḥ |
tvayā nāthena rahitaḥ saṃsāre vibhramiṣyati |3|
parānukampaśauṭīrye tvayi nirvṛtim āgate |
anāthaḥ khalv ayaṃ lokaḥ kaṃ nāthaṃ saṃśrayiṣyati |4|
ye ca te dharmato jātā vineyajanaputrakāḥ |
tvayā vihīnās te sarve kariṣyanti kam āśrayaṃ |5|
bahūnāṃ saphalām āśāṃ kṛtvā duḥkhaniṣūdana |
vihatāśaṃ janaṃ kṛtvā kām āśāṃ tvaṃ gato mune |6|
yadi paurāḥ sameṣyanti tvadvākyaśravaṇotsukā |
ko nu vakṣyati saddharmam adhunā nirvṛte tvayi |7|
hā hato 'yam anya loko lokaḥ sāmarakinnaraḥ |
sudullarbhena nāthena viyukto yattvayā mune |8|
kathan nāma kariṣyanti prāṇino dharmalālasāḥ |
śrutvā tavaikanāthasya nirvāṇaṃ śāsanāpriyāḥ |9|
karuṇaikarasam dhīraṃ tvām āśrityānukampakaṃ |
ye guṇāḥ samavāpyante kas tan bhūyo na 'bhidhāsyati |10|
kathan nāma trilokārthe samutpādya mahākṛpāṃ |
kṛpālokatatvajña tvaṃ hy upekṣāṃ samāśritaḥ |11|
kaṣṭaṃ bho guṇaratnāḍhyā kalpakoṭisamāhita |
mṛtyupātālam āsādya dharmanaur vinipātitā |12|
kaṣṭaṃ bho yad avidyāndho buddhadaiśikavarjitaḥ |
loko 'yaṃ janmakāntāre praṇaṣṭaṃ śrayam eṣyati |13|
mahatī vatalokānāṃ parihāṇir upasthitā ||
buddharatnena mahatā viyuktānām ihādhunā |14|
tvayā bhikṣugaṇaṃ śūnyaṃ ṛṣabheneva gogaṇaṃ |
kathaṃ na viduṣāṃ dṛṣṭvā hṛdayan na vidīryate |15|
bhaktyānatottamāṅgā hi kasya bhūyo divaukasaḥ |
śirasā dhārayiṣyanti padāgravihitaṃ rajaḥ |16|
sarvasattvasamā prāptā nṛśaṃsā khalv anityatā |
yayā tvayy api nāmādya pakṣapāto na darśitaḥ |17|
aṣṭāṅgamārggabhaiṣajyakleśavyādhicikitsataḥ |
mahākāruṇikaḥ śāstā vaidyarājo nipātitaḥ |18|
hā nṛśaṃsam atikṣipraṃ nirvṛto lokanāyakaḥ |
andhabhūtasya lokasya cakṣurdātā hy anuttaraḥ |19|
nirvṛte tvayi ko me 'dya putraratnam anāgasaṃ |
ghātyamānam ihāgatya sahasā mocayiṣyati |20|
trātari tvayy anāthānāṃ gate tu paramāṅ gatim |
hā jātaḥ sāṃpratam ahaṃ nirāśaḥ sutajīvite |21|
adya me tat suvihitaṃ yat tvayoktaṃ mahātmane |
sarvaiḥ priyair vinābhāvo bhavatīty uttamaṃ vaca iti |22|
Sva Roy 111,2 - 115,2
[46] sa evam bahuvidha paridevya tam upāsakam uvāca | bhoḥ kaścin mahāśrāvako 'pi tāvat tasya bhagavato 'vaśiṣyate | kasya bhagavān śāsanam anuparīkṣya parinirvṛta iti | tatas tenopāsakenoktaṃ sārthavāha śrūyate bhagavān sthaviramahākāśyapasya śāsanam anuparīkṣya parinirvṛtaḥ | sthaviramahākāśyapo 'pi bhagavadājñayaiva sthavirānandasya śāsanam anuparīndya parinirvṛtaḥ | sa idānīṃ sthavirānanando mahātmā śāsanadhūrdharaḥ | sa idānīṃ tathāgata iva kāruṇyāt tāṃs tān grāmanagaranigamapallīpattanādīn gatvā vineyaṃ janānugrahaṃ karoti | tathānavaropitakuśalamūlānāṃ sattvānāṃ kuśalamūlāvaropaṇaṅ karoti | samucitakuśalasantatīnāṃ paripācanaṅ karoti | paripakvakuśalamūlasantatīnāṃ parimocayati | tathā kleśavyādhigrastānāṃ sattvānāṃ dharmadeśanābhaiṣajyapradānena vicikitsaṃ karoti suvaidyavat | kleśāndhakārāvaṣṭabdhānāṃ sattvānāṃ saddharmdeśanāraśminikareṇa kleśāndhakāraṃ vidhamayati sūryavat | vacanakarasamūhena vaineyakumudavanaprabodhanaṃ karoti candravat | vaineyakoṭṭarājasahastrāṇi saddharmadeśanayā samanuśāsti cakravarttivat | svaprajñapratibhānanādena kutīrthyamṛgagaṇavidrāvaṇaṅ karoti siṃhavat | samupadeśavaineyasārthanistāraṇaṃ karoti daiśikavat | saddharmapāṇyāvatāraṇaṃ karoti sārthavāhavat | kuśalabījaprarohaṇaṃ karoti mahāmeghavat | hitāhitopadeśaṃ karoti mātāpitṛvat | adāntān sattvān damayaty amuktān mocayaty anāśvastān āśvasayaty aparinirvṛtān parinirvāpayati | tathā kṛcchrasaṅkaṭasamvādhaprāptān sattvān mahābhayebhyo mocayati | saṃkṣepāt sa mahātmā buddhakāryaṅ karoti | tam eva samanusmara | samarthaḥ sa te 'dya sutam asmāt saṅkaṭāt parimocayatum iti |
Sva Roy 115,2 - 118,4
[47] tac chrutvā divākaraḥ sārthavāho gatapratyāgataprāṇa iva sasaṃbhramas tam upāsakam uvāca | kutredānīṃ sa ānando viharatīti | tenoktaṃ sārthavāha śrutaṃ mayā sthavirānanda etarhi vaiśālyām viharaty āmrapālīvana iti | atha divākaraḥ sārthavāhaḥ sahasaivotthāya jānumaṇḍale pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya yena vaiśālī tenāñjaliṃ praṇamya sutaviyogaśokaduḥkhābhyāhato bāṣpormitaraṅgāpūryamāṇavadanakamalaḥ sāśruparyākulekṣaṇas tīvreṇāśayena sthavirānandam āyācituṃ pravṛttaḥ ||
yadi tvaṃ paramācārya sattvāśayaviduttamaḥ |
āśayānuśayaṃ jñātvā imam abhyarthanāṃ śṛṇu |1|
nirvṛto bhagavān buddhaḥ śiṣyāś cāsya maharddhikāḥ |
avaśiṣṭas tvam eko hi teṣāṃ śāsanavardhanaḥ |2|
tvam samāśvāsabhūtobhūto 'sya jagatas tvaṃ parāyaṇaḥ |
vyavalokyādhunā kāryaṃ sarvasattvahitaṃ tvayā |3|
tad adyaivaṃvidhe nāthe tiṣṭhaty ārakṣake tvayi |
nirākrandaḥ suto 'smākaṃ katham evaṃ praghātyate |4|
na bhaved yadi sattvārtho na tiṣṭheyur bhavadvidhāḥ |
ghātyamānaṃ janaṃ śrāddham evaṃ katham upekṣase |5|
sattvārthañ cec charīraṃ hi tvaṃ dhārayasi suvrata |
tat kṛpāṃ sammukhīkṛtya samanvāhara me sutaṃ |6|
hatasarvapratī