Phạn tạng (Sanskrit Canon)divav33u.htmNguyên tác: Sanskrit
Bổn Sanh Sa-để-la Túc (Śārdūlakarṇāvadāna = Divyāvadāna 33)
Chuyện bổn sanh (Avadāna/Jātaka) kể về tiền thân và hành trạng của đức Phật và các đệ tử. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 1 / 5 (50.000 ký tự/trang)
oṃ namo ratnatrayāya p.1.1/.evaṃ mayā śrutam/ ekasin samaye bhagavān śrāvastyāṃ viharati sma/ jetavane +anāthapiṇḍadasya^ārāme/ p.1.2/.atha^āyuṣmān ānandaḥ pūrvāhṇe nivāsya pātra^cīvaram ādāya śrāvastīṃ mahā^nagarīṃ piṇḍāya prāvikṣat/ atha^āyuṣmān ānandaḥ śrāvastīṃ piṇḍāya caritvā kṛta^bhakta^kṛtyo yenānyatamam udapānaṃ tena^upasaṃkrāntaḥ/ p.1.3/.tena khalu samayena tasminn udapāne prakṛtir nāma mātaṅga^dārikā udakam uddharate sma/ atha^āyuṣmān ānandaḥ prakṛtiṃ mātaṅga^dārikām etad avocat/ dehi me bhagini pānīyaṃ pāsyāmi/ p.1.4/.evaṃ kite prakṛtir mātaṅga^dārikāyuṣmantam ānandam idam avocat/ mātaṅga^dārikāham asmi bhadantānanda/ na^ahaṃ te bhagini kulaṃ vā jātiṃ vā pṛcchāmi/ api tu sacette parityaktaṃ pānīyaṃ dehi pāsyāmi/ p.1.5/.atha prakṛtir mātaṅga^dārikāyuṣmantam ānandāya pānīyam adāt/ atha^āyuṣmān ānandaḥ pānīyaṃ pītvā prakrāntaḥ/ p.1.6/.atha prakṛtir mātaṅga^dārikāyuṣmanta ānandsya śarīre mukhe svare sādhu ca suṣṭhu ca nimittam udgṛhītvā yoniśo manasikāreṇāviṣṭā saṃrāgacittam utpādayati (1) sma/ āryo me ānandaḥ svāmī ayād iti/ mātā ca me mahā^vidyādharī sā śakṣyaty āryam ānandam ānayitum/ p.2.1/.atha prakṛtir mātaṅga^dārikā pānīyaghaṭam ādāya yena caṇḍāla^gṛhaṃ tena^upasaṃkramya pānīya^ghaṭam ekānte nikṣipya svāṃ jananīm idam avocat/ p.2.2/.yat khalv evam amba jānīyā ānando nāma śramaṇo mahāśramaṇa^gautamasya śrāvaka upasthāyakas tam ahaṃ svāminam icchāmi/ śakṣyasi tam amba ānayitum/ p.2.3/.sā tām avocat/ śaktā +ahaṃ putri ānandam ānayituṃ/ sthāpayitvā yo mṛtaḥ syād yo vā vīta^rāgaḥ/ api ca rājā prasenajit kauśalaḥ śramaṇa^gautamam atīva sevate bhajate paryupāsate/ yadi jānīyāt so +ayaṃ caṇḍāla^kulasyānarthāya pratipadyeta/ śramaṇaś ca gautamo vīta^rāgaḥ śrūyate/ vīta^rāgasya [mantrāḥ] punaḥ sarva^mantrān abhibhavanti/ p.2.4/.evam uktā prakṛtir mātaṅga^dārikā mātaram idam avocat/ sa ced amba śramaṇo gautamā vīta^rāgastasya^antikāc chramaṇam ānandaṃ na pratilapsye jīvitaṃ parityajeyaṃ sa cet pratilipsye jīvāmi/ p.2.5/.mā te putri jīvitaṃ parityajasi ānayāmi śramaṇam ānandam/ p.2.6/.atha prakṛter mātaṅga^dārikāyā mātā madhye gṛhāṅganasya gomayenopalepanaṃ kṛtvā vedīm ālipya darbhān saṃstīrya^agniṃ prajvālya^aṣṭaśatam arka^puṣpāṇāṃ gṛhītvā mantrān āvartayamānā ekaikam arka^puṣpaṃ parijapya agnau pratikṣipati sma/ tatra^iyaṃ vidyā bhavatiḥ p.3.1/.amale vimale kuṅkume sumane/ yena baddhā +asi vidyut/ icchayā devo varṣati vidyotati gajeti vismayaṃ mahā^rājasya samabhivardhāyituṃ devebhyo manuṣyebhyo gandharvebhyoḥ śikhi^grahā devā viśikhi^gra(@)hā devā ānandasya^āgamanāya saṃgamanāya kramaṇāya grahaṇāya juhomi svāhā/ p.3.2/.atha^āyuṣmata ānandasya cittam ākṣiptaṃ/ sa vihārān niṣkramya yena caṇḍāla^gṛhaṃ tena^upasaṃkrāmati sma/ p.3.3/.adrākṣīc caṇḍālī āyuṣmantam ānandaṃ dūrād eva^āgacchantaṃ/ dṛṣṭvā ca punaḥ prakṛtiṃ duhitaram idam avocat/ ayam asau putri śramaṇa ānanda āgacchati śayanaṃ prajñapaya/ p.3.4/.atha prakṛtir mātaṅga^dārikā hṛṣṭa^tuṣṭā pramudita^manā āyuṣmata ānandasya śayyāṃ prajñapayati sma/ p.3.5/.atha^āyuṣmān ānando yena caṇḍāla^gṛhaṃ tena^upasaṃkrāntaḥ/ upasaṃkramya vedīm upaniśrityā +asthāt/ ekānta^sthitaḥ sa punar āyuṣmān ānandaḥ prārodīd/ aśrūṇi pravartayamāna evam āha/ vyasana^prāpto +aham asmi na ca me bhagavān samanvāharati/ p.3.6/.atha bhagavān āyuṣmantam ānandaṃ samanvāharati sma/ samanvāhṛtya saṃbuddha^mantraiś caṇḍāla^mantrān pratihanti sma/ tatra^iyaṃ vidyāḥ/ p.3.7./.sthitir acyutiḥ sunītiḥ/ svasti sarva^prāṇibhyaḥ/ p.4.1ab/.saraḥ prasannaṃ nirdoṣaṃ praśāntaṃ sarvato +abhayaṃ/ p.4.1cd/.ītayo yatra śāmyanti bhayāni calitāni ca/ p.4.2ab/.tad vai devā namsyanti sarva^siddhāś ca yoginaḥ/ p.4.2cd/.etena satya^vākyena svastyā^ānandāya bhikṣave// p.4.3/.atha^āyuṣmān ānandaḥ pratihata^caṇḍāla^mantraś caṇḍāla^gṛhān niṣkramya yena svako vihāras tena^upasaṃkramitum ārabdhaḥ/ p.4.4/.adrākṣīt prakṛtir mātaṅga^dārikā/ ānandam āyuṣmantaṃ pratigacchantaṃ dṛṣṭvā ca punaḥ svāṃ jananīm idam avocat/ ayam asau mātaḥ śramaṇa ānandaḥ pratigacchati/ tām āha mātā/ niyataṃ putri śramaṇena gautamena samanvāhṛto bhaviṣyati/ tena mama mantrāḥ pratihatā bhaviṣyanti/ prakṛtir āha/ kiṃ punar amba balavattarāḥ śramaṇasya gautamasya mantrā na^asmākaṃ/ tām āha mātā/ balavattarāḥ śramaṇasya gautamasya mantrā na^asmākaṃ/ ye putri mantāḥ sarva^lokasya prabhavanti tān mantrān śramaṇo gautama ākāṅkṣamāṇaḥ pratihanti/ na punar lokaḥ prabhavati śramaṇasya gautamasya mantrān pratihantuṃ/ evaṃ balavattarāḥ avamaṇasya gautamasya mantrāḥ/ p.4.5/.atha^āyuṣmān ānando yena bhagavāṃs tena^upasaṃkrāntaḥ/ upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā^ekānte +asthāt/ p.4.6/.ekānta^sthitam āyuṣmantam ānandaṃ bhagavān idam avocat/ udgṛhṇa tvam ānanda imāṃ ṣaḍakṣarīvidyāṃ dhāraya vācaya paryavāpnuhi/ ātmano hitāya sukhāya bhikṣūṇāṃ bhikṣuṇīnām upāsakānām upasikānāṃ hitāya sukhāya/ iyam ānanda ṣaḍkṣarīvidyā ṣaḍbhiḥ samyak saṃbuddhair bhāṣitā caturbhiś ca mahā^rājaiḥ śakreṇa devānām indreṇa brahmaṇā ca sahāpatinā/ mayā ca^etarhi śākyamuninā samyak^saṃbuddhena bhāṣitā/ tvam apy etarhy ānanda tāṃ dhāraya vācaya paryavāpnuhi/ yad uta tad yathā: p.5.1/.aṇḍare pāṇḍare kāraṇḍe keyūre +arci^haste khara^grīve bandhu^mati cīra^mati dharavidha cilimile viloḍaya viṣāṇi loke/ viṣa cala cala/ gola^mati gaṇḍavile cilimile sa^atinimne yathā saṃvibhakta^gola^mati gaṇḍa^vilāyai svāhā/ p.5.2/.yaḥ kaś cid ānanda^ṣaḍakṣaryā vidyayā paritrāṇaṃ svastyayanaṃ kuryāt sa yadi vadha^arho bhavet daṇḍena mucyate/ daṇḍa^arhaḥ prahāreṇa prahāra^arhaḥ paribhāṣaṇayā paribhāṣaṇa^arho romaharṣaṇena romaharṣaṇa^arhaḥ punar eva mucyate/ p.5.3/.na^aham ānanda taṃ samanupaśyāmi sa^deva^loke samāra^loke sabrahma^loke saśramaṇa^brāhmaṇikāyāṃ prajāyāṃ sa^deva^mānuṣikāyāṃ sa^asurāyāṃ yas tv anayā ṣaḍakṣayaṃ vidyayā rakṣāyāṃ kṛtāyāṃ rakṣā^sūtre bāhau baddhe svastyayane kṛte +abhibhavituṃ śakroti varjayitvā paurāṇaṃ karma^vipākam/ p.6.1/.atha prakṛtir mātaṅga^dārikā tasyā eva rātryā atyayāt śiraḥ^snātā +anāhata dūṣya^prāvṛtā muktā^mālya^ābharaṇā yena śrāvasto nagarī tena^upasaṃkramya nagara^dvāre kapāṭa^mūle niśrityā +asthāt/ āyuṣmantam ānandam āgamayamānā/ niyatam anena mārgeṇa^ānando bhikṣurāgam iṣyati^iti/ p.6.2/.atha^āyuṣmān ānandaḥ pūrvāhṇe nivāsya pātra^cīvaram ādāya śrāvastīṃ piṇḍāya prāvikṣat/ dadarśa prakṛtir mātaṅga^dārika^āyuṣmantam ānandaṃ/ dūrata eva dṛṣṭvā ca punar āyuṣmantam ānandaṃ pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhā gacchantam anugacchati tiṣṭhantam anutiṣṭhati/ yad yad eva kulaṃ piṇḍāya praviśati tasya tasyaiva dvāre tūṣṇībhūtā tiṣṭhati āyuṣmantam ānandam āmantrayamāṇā/ p.6.3./.dadarśāyuṣmānānandaḥ prakṛtiṃ mātaṅga^dārikāṃ/ pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhāṃ dṛṣṭvā ca punar jehrīymāṇarūpo +apragalbhāyamānarūpo duḥkhī durmanāḥ śīghraṃ śīghraṃ śrāvastyā vinirgamya yena jetavanaṃ tanopasaṃkrāntaḥ/ upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvekānte +asthād/ ekānta^sthita āyuṣmān ānando bhagavantam idam avocat/ iyaṃ me bhagavan prakṛtir mātaṅga^dārikā pṛṣṭhataḥ pṛṣṭhataḥ samanubaddhā gacchantam anugacchati, tiṣṭhantam anutiṣṭhati/ yad yad eva kulaṃ piṇḍāya praviśāmi tasya tasyaiva dvāre tūṣṇībhūtā tiṣṭhati/ trāhi me bhagavan trāhi me sugata/ p.6.4/.evam ukte bhagavān āyuṣmantam ānandam idam avocat/ mā bher mā bher iti/ atha bhagavān prakṛtiṃ mātaṅga^dārikām idam avocat/ hiṃ te prakṛte mātaṅga^dārike ānandena bhikṣuṇā/ prakṛtir āha/ svāminaṃ bhadantam ānandam icchāmi/ bhagavān āha/ (7) anujñātāsi prakṛte mātāpitṛbhyām ānandāya/ anujñātāsmi bhagavann anujñātāsmi sugata/ bhagavān āha/ tena hi sammukhaṃ mamānujñāpayya tvam/ p.7.1/.atha prakṛtir mātaṅga^dārikā bhagavataḥ pratiśrutya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantaṃ triḥpradakṣiṇīkṛtya bhagavato +antikāt prakrāntā/ yena svakau mātāpitarau tena^upasaṃkrāntā/ upasaṃkramya mātāpitroḥ pādān śirasā vanditvā^ekānte +asthād/ ekānta^sthitā svakau mātā pitarāv idam avocat/ sammukhaṃ me +amba tāta śramaṇasya gautamasyānandāyotsṛjatam/ p.7.2/.atha prakṛter mātaṅga^dārikāyā mātāpitarau prakṛtim ādāya yana bhagavāms tena^upasaṃkrāntau/ uapsaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā^ekānte nyaṣīdatāṃ/ atha prakṛtir mātaṅga^dārikā bhagavataḥ pādau śirasā banditvā ekānte +asthād/ ekānta^sthitā bhagavantam etad avocat/ imau tau bhagavan mātāpitarāv āgatau/ p.7.3/.atha bhagavān prakṛter mātaṅga^dārikāyā mātāpitarāv idam avoct/ anujñātā yuvābhyāṃ prakṛtir mātaṅga^dārikānandāyeti/ tāv āhutuḥ/ anujñātā bhagavann anujñātā sugata/ tena hi yūyaṃ prakṛtim apahāya gacchata svagṛham/ p.7.4/.atha prakṛter mātaṅga^dārikāyā mātāpitarau bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavantaṃ triḥpradakṣiṇīkṛtya bhagavato +antikāt prakrāntau/ p.7.5/.atha prakṛter mātaṅga^dārikāyā mātāpitarāv aciraprakrāntau viditvā bhagavān prakṛtiṃ mātaṅga^dārikām idm avocat/ arthikāsi prakṛte ānandena bhikṣuṇā/ prakṛtir āha/ arthikāsmi bhagavann arthikāsmi sugata/ tena hi prakṛte ya ānandasya veśaḥ sa tvayā dhārayitavyaḥ/ sā āha/ dhārayāmi bhagavan dhārayāmi sugata/ pravrājayatu māṃ sugata pravrājayatu māṃ bhagavān/ p.8.1/.atha bhagavān prakṛtiṃ mātaṅga^dārikām idam avocat/ ehi tvaṃ bhikṣuṇi cara brahma^caryam/ p.8.2/.evam ukte prakṛtir mātaṅga^dārikā bhagavatā muṇḍā kāṣāya^prāvṛtā/ atha bhagavān prakṛtiṃ mātaṅga^dārikām ehi bhikṣuṇīvādena pravrājayitvā dharmyayā kathayā saṃdarśayati sma, samādāpayati sma, samuttejayati sma, saṃpraharṣayati sma/ yeyaṃ kathā dīrgha^rātraṃ saṃsārasamāpannānāṃ pratikūlā śravaṇīyā/tad yathā/ dānakathā śīlakathā svargakathā kāmeṣv ādīnavaṃ niḥsaraṇaṃ bhayaṃ saṃkleśavyavadānaṃ bodhipakṣāṃs tān dharmān bhagvān prakṛtyai bhikṣuṇyai saṃprakāśayati sma/ p.8.3/.atha prakṛtir bhikṣuṇī bhagavatā dharmyaya kathayā saṃdarśitā samādāpitā samuttejitā saṃpraharṣitā hṛṣṭa^cittā kalyāṇacittā muditacittā vinīvaraṇacittā ṛjucittā +akhilacittā bhavyā dharma^deśitam ājñātum/ p.9.1/.yadā ca bhagavān jñātaḥ prakṛtiṃ bhikṣuṇīṃ hṛṣṭa^cittāṃ kalyāṇacittāṃ muditacittāṃ vinivaraṇacittāṃ bhavyāṃ pratibalāṃ sāmutkarpikīṃ dharma^deśanām ājñātuṃ tadā yeyaṃ bhagavatāṃ buddhānāṃ caturārya^satyaprativedhikī sāmutkarṣikī dharma^deśanā, yad uta duḥkhaṃ samudayo nirodho mārgaḥ, tāṃ bhagavān prakṛter bhikṣuṇyā vistareṇa saṃprakāśayati sma/ p.9.2/.atha prakṛtibhikṣuṇī tasminn evāsane niṣaṇṇā caturārya^satyānyabhijñātāsit/ duḥkhaṃ sumudayaṃ nirodhaṃ mārgaṃ// tad yathā vastām apagatakālakaṃ rajanopagataṃ raṅga^udake prakṣiptaṃ samyag eva raṅgaṃ pratigṛhṇīyād evam eva prakṛtir bhikṣuṇī tasminnevāsane niṣaṇṇā caturārya^satyāni abhisamayati sma, tad yathā duḥkhaṃ sumudayaṃ nirodhaṃ mārgam/ p.9.3/.atha prakṛtir bhikṣuṇī kṛṣṭa^dharmā prāpta^dharmā vidita^dharmā akopya^dharmā paryavasita^dharma^adhigata^artha^lābha^saṃvṛttā tīrṇa^kāṅkṣā^vicikitsā vigata^kathaṃkathā vaiśāradya^prāptā +apara^pratyayā +ananyaneyā śāstuḥ śāsane +anudharma^cāriṇī ājāneyamānā dharmeṣu bhagavataḥ pādayoḥ śirasā nipatya bhagavantam idam avocat/ p.9.4/.atyayo me bhagavann atyayo me sugata/ yathā bālā yathā mūḍhā yathā +avyaktā yathā +akuśalā duṣprajña^jātīyā yāham ānandaṃ bhikṣuṃ svāmi^vādena samudācarṣaṃ/ sa^ahaṃ bhadantātyayamatyayataḥ paśyāmi/ atyayam atyayato dṛṣṭvā deśayāmi/ atyayam atyayata āviṣkaromi/ āyatyāṃ saṃvaram āpadye/ atas tasyā mama bhagavann atyayam atyayato jānātu pratigṛhṇātu anukampām upādāya/ bhagavān āha/ āyatyāṃ saṃvarāya sthitvā tvaṃ prakṛte +atyayam atyayato +adhyāgamaḥ/ yathā bālā yathā mūḍhā yathā +avyaktā yathā +akuśalā duṣprajña^jātīya tvam ānandaṃ bhikṣuṃ svāmi^vādena (10) amudācarasi^iti/ yataś ca tvaṃ prakṛte +atyayaṃ jānāsi atyayaṃ paśyasi āyatyāṃ ca saṃvaram āpadyase, aham api te +atyayam atyayato gṛhṇāmi/ vṛddhir eva te prakṛte pratikāṅkṣatavyā kuśalānāṃ dharmāṇāṃ na hāniḥ/ p.10.1/.atha prakṛtir bhikṣuṇī bhagavatā^abhinanditā anuśiṣṭā ekāvyapakṛṣṭā +apramattā ātāpinī smṛtim atī saṃprajānā prahitāni viviktāni viharati sma/ yad arthaṃ kula^duhitaraḥ keśān avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā^āgārād anāgārikāṃ pravrajanti tadanuttara^brahmacarya^paryavasānaṃ dṛṣṭa eva dharme svayam abhijñaya sākṣāt kṛtya^upasaṃpadya pravedayate sma/ kṣīṇā me jātir uṣitaṃ brahmacaryaṃ kṛtaṃ karaṇīyaṃ na^aparamasmād bhavaṃ prajānāmi^iti/ p.10.2/.aśrauṣuḥ śrāvasteyakā brāhmaṇa^gṛhapatayo bhagavatā kila canḍāla^dārikā pravrājiteti/ śrutvā ca punar avadhyāyanti/ kathaṃ hi nāma caṇḍāla^dārikā bhikṣūṇāṃ samyakcaryāṃ cariṣyati/ bhikṣuṇīnām upāsakānām upāsikānāṃ samyak^caryāṃ cariṣyati/ kathaṃ hi nāma caṇḍāla^dārikā brahma^kṣatriya^gṛhapati^mahā^śāla^kuleṣu pravekṣyati/ p.11.1/.aśrauṣīd rājā prasenajit kauśalo bhagavatā caṇḍāla^dārikā pravrājiteti/ śrutvā ca punar avadhyāyāti/ kathaṃ hi nāma caṇḍāla^dārikā bhikṣūṇāṃ samyak^caryāṃ cariṣyati/ bhikṣuṇīnām upāsakānām upāsikānāṃ samyak^caryāṃ cariṣyati/ kathaṃ brāhmaṇa^kṣatriya^gṛhapati^mahā^śāla^kuleṣu pravekṣyati/ p.11.2/.vimṛṣya ca bhadaraṃ yānaṃ yojayitvā bhadraṃ yānam abhiruhya saṃbahulaiś ca śrāvasteyair brāhmaṇa^gṛhapatibhiḥ parivṛtaḥ puraskṛtaḥ śrāvastyā niryāti sma/ yena jetavanam anāthapiṇḍadasya^ārāmas tena^upasaṃkrāntaḥ/ tasya khalu yāvatī yānasya bhūmis tāvad yānena gatvā sa yānād avatīrya pattikāya^parivṛtaḥ pattikāya^puraskṛtaḥ padbhyām eva^ārāmaṃ prāvikṣat/ praviśya yena bhagavāṃs tena^upasaṃkrāntaḥ/ upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇaḥ/ te +api saṃbahulāḥ śrāvasteyakā brāhmaṇa^kṣatirya^gṛhapatayo bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā^ekānte niṣaṇṇāḥ/ apy aikatyā bhagavatā sārdhaṃ saṃmukhaṃ saṃrañjanīṃ saṃmodinīṃ vividhāṃ kathāṃ vyatisārya^ekānte niṣaṇṇāḥ/ apy aikasyā bhagavataḥ purataḥ svakasvakāni mātā^paitṛkāṇi nāma^gotrāṇi anuśrāvya^ekānte niṣaṇṇāḥ/ apy aikatya yena bhagavāṃs tena^añjaliṃ praṇamya^ekānte niṣaṇṇāḥ/ apy aikatyās tūṣṇīṃ bhūtā ekānte niṣaṇṇāḥ/ p.11.3/.atha bhagavān rājānaṃ prasenajitaṃ kauśalam ārabhya teṣāṃ ca saṃbahulānāṃ śrāvasteyakānāṃ brāhmaṇa^kṣatriya^gṛhapatīnāṃ cetasā cittam ājñāya prakṛter bhikṣuṇyāḥ pūrvanivāsam ārabhya bhikṣūnām antrayate sma/ icchatha yūyaṃ bhikṣavas tathā^āgatasya sammukhaṃ prakṛter bhikṣuṇyāḥ pūrva^nivāsam ārabhya dharma^kathāṃ śrotum/ p.11.4/.bhikṣavo bhagavantam āhuḥ / etasya bhagavan kāla etasya sugata samayo yad bhagavān prakṛter bhikṣuṇyāḥ pūrva^nivāsam ārabhya dharma^kathāṃ kathāyet/ yad bhagavataḥ (12) śrutvā bhikṣavo dhārayiṣyanti/ bhagavān āha/ tena hi bhikṣavaḥ śṛṇuta sādhu ca suṣṭhu ca manasi kuruta bhāṣiṣye/ evaṃ sādhu bhagavann iti te bhikṣavo bhagavataḥ pratyaśrauṣuḥ/ bhagavāṃs tān idam avocat/ p.12.1/.bhūta^pūrvaṃ bhikṣavo +atīte +adhvani gaṅgā^taṭe +atimukta^kadalī^pāṭalaka^āmalakī vana^gahana^pradeśe tatra triśaṅkur nāma mātaṅga^rājaḥ prativasati sma/ saṃbahulaiś ca mātaṅga^sahasraiḥ sārdhaṃ/ sa punar bhikṣavas triśaṅkur mātaṅga^rajaḥ pūrva^janma^adhītān vedān samanusmarati sma sa^aṅga^upāṅgān sarahasyān sanighaṇṭa^kaiṭabhān sa^akṣara^prabhedān itihāsa^pañca^mānanyāni ca śāstrāṇi/ padako vaiyākaraṇo lokāyata^yajña^mantre mahā^puruṣa^lakṣaṇe niṣṇāto niṣkāṅkṣo bhāṣyaṃ ca yathārdharmaṃ veda^vrata^padāny anuśrutaṃ ca bhāṣate sma/ p.12.2/.tasya triśaṅkur mātaṅga^rājasya śārdūakarṇo nāma kumāro +abhūd utpannaḥ/ rūpataś ca kulataś ca śīlataś ca guṇataś ca sarva^guṇaiś ca^upeto +abhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ paramayā śubha^varṇa^puṣkalatayā samanvāgataḥ/ p.12.3/.atha triśaṅkur mātaṅga^rājaḥ/śārdūlakarṇaṃ kumāraṃ pūrva^janmādhītān vedān adhyāpayati sma/ yad uta sa^aṅga^upāṅgān sarahasyān sanighaṇṭa^kaiṭabhān sa^akṣara^prabhedān itihāsa^pañca^mānanyāni ca śāstrāṇi bhāṣyaṃ ca yathā^dharmaṃ veda^vrata^padāni/ p.12.4/.atha triśaṅkor mātaṅga^rājasya^etad abhavat/ ayaṃ mama putraḥ śārdūlakarṇo nāma kumāraḥ/ upeto rūpataś ca kulataś ca śīlataś ca guṇataś ca/ sarva^guṇa^upeto +abhirūpo (13) darśanīyaḥ prāsādikaḥ paramayā ca varṇa^puṣkalatayā samanvāgataḥ/ cīrṇa^vrato +adhīta^mantro veda^pāragaḥ/ samayo +ayaṃ yan ny aham asya niveśana^dharmaṃ kariṣye/ tat kuto ny avaṃ śārdūlakarṇasya putrasya śīlavatīṃ guṇavatīṃ rūpavatīṃ pratirūpāṃ prajāvatīṃ labheyam iti/checked p.13.1/.tasmin khalu samaye puṣkarasārī nāma brāhmaṇa utkūṭaṃ nāma droṇa^mukhaṃ paribhuṅkte sma/ samapta^utsadaṃ sa^tṛṇa^kāṣṭha^udakaṃ dhānya^sahagataṃ rājñā +agnidattena brahma^deyaṃ dattam/ p.13.2/.puṣkarasārī punar brāhmaṇa upetaḥ mātṛtaḥ pitṛtaḥ saṃśuddho gṛhiṇyāmanākṣipto jātivādena gotra^vādena yāvad āsaptamamātāmahapitāmahaṃ/ yugapad upādhyāyo +adhyāpako mantra^dharas trayāṇāṃ vedānāṃ pāragaḥ sa^aṅga^upāṅgānāṃ sarahasyānāṃ sanighaṇṭa^kaiṭabhānāṃ sa^akṣara^prabhedānām itihāsa^pañca^mānāṃ sadṛśa^vyākartā padako vaiyākaraṇaḥ/ lokāyata^yajña^mantra^mahā^puruṣa^lakṣaṇeṣu pāragaḥ/ sphītam utkūṭaṃ nāma droṇa^mukhaṃ paribhuṅkte/ p.13.3/.puṣkarasāriṇo brāhmaṇasya prakṛtir nāma māṇavikā duhitā bhūtā/ upetā rūpataś ca kulataś ca śīlataś ca guṇataś ca/ sarva^guṇa^upetā +abhirūpā darśanīyā prāsādikā paramayā varṇa^puṣkalatayā samanvāgatā śīlavatī guṇavatī/ p.13.4/.atha triśaṅkor mātaṅga^rājasya^etad abhavat/ asty uttara^pūrveṇa^utkūṭo nāma droṇa^mukhaḥ, tatra puṣkarasāro nāma brāhmaṇaḥ prativasati/ upeto mātṛtaḥ pitṛto (14) yāvat tatraivedike pravacane vistareṇa/ sa ca^utkūṭaṃ droṇa^mukhaṃ paribhṅkte/ sasapta^utsadaṃ satṛṇa^kāṣṭha^udakaṃ dhānya^bhogaiḥ sahagataṃ rājñā +agnidattena brahma^deyaṃ dattam/ p.14.1/.tasya puṣkarasāriṇo brāhmaṇasya prakṛtir nāma māṇavikā duhitā upetā rūpataś ca kulataś ca śīlataś ca sarva^guṇa^upetā +abhirūpā darśanīyā prāsādikā paramayā varṇa^puṣkalatayā samanvāgatā/ śīlavatī guṇavatī putrasya me śārdūlakarṇasya pratirūpā patnī bhaviṣyatiti/ p.14.2/.atra triśaṅkur mātaṅga^rāja etam evārthaṃ bahulaṃ rātrau cintayitvā vitarkya tasyā eva rātryā atyayāt pratyūṣa^kāla^samaye sarva^śvetaṃ vaḍavā ratham abhiruhya mahatā śvapākagaṇenāmātyagaṇena parivṛtaś caṇḍāla^kula^nagarān niṣkramya^uttarena prāgacchadyenotkūṭaṃ droṇa^mukham/ p.14.3/.atha triśaṅkur mātaṅga^rāja utkūṭasya^uttarapūrveṇa sumanaskaṃ nāma^udyānaṃ nānā^vṛkṣa^saṃcchannaṃ nānā^vṛkṣa^kusumitaṃ nānā^dvijanikūjitaṃ nandanam iva devānāṃ tad upasaṃkrāntaḥ/ upasaṃkramya brāhmaṇaṃ puṣkarasāriṇam āgamayamāno +asthāt/ brāhmaṇaḥ puṣkarasārī māṇavakān mantrān vācayitum ihāgamiṣyati^iti/ p.14.4/.atha brāhmaṇaḥ puṣkarasārī tasyā eva rātryā atyayāt sarva^śvetaṃ vaḍavāratham abhiruhya śiṣyagaṇaprivṛtaḥ pañca^mātrair māṇavaka^śateḥ puraskṛta utkūṭān niryti sma, brāhmaṇakān mantrān vācayitum/ p.15.1/.adrākṣīt triśaṅkur mātaṅga^rājo brāhmaṇaṃ puṣkarasāriṇaṃ sūryam iva^udayantaṃ tejasā jvalantam iva hutavahaṃ yajñam iva brāhmaṇa^parivṛtaṃ śakram iva deva^gaṇaparivṛtaṃ haimavantam ivauṣadhibhiḥ samudram iva ratnaiś candram iva nakṣatrair vaiśravaṇam iva yakṣa^gaṇair brahmāṇam iva deva^rṣigaṇaiḥ parivṛtaṃ śobhamānaṃ/ dūrata evāgacchantaṃ dṛṣṭvā cainaṃ pratyudgamya yathā^dharmaṃ kṛtvedam avocat/ p.15.2/.ahaṃ bhoḥ puṣkarasārin svāgatam āyāhi/ kāryaṃ ca te vakṣyāmi tac chrūyatāṃ/ evam ukte brāhmaṇaḥ puṣkarasārī triśaṅkumātaṅga^rājam idam avocat/ p.15.3/.na hi bhos triśaṅko śakyaṃ brāhmaṇena saha bhoḥ kāraṃ kartuṃ/ p.15.4/.ahaṃ bhoḥ puṣkarasārin śaknomi bhoḥ kāraṃ kartuṃ/ yacchakyaṃ me kartuṃ bhavati naiva tacchakyaṃ te kartuṃ/ api tu catvāro bhoḥ puṣkarasārin puruṣasya kāryasamārambhāḥ pūrva^samārabdhā bhavanti/ yad uta ātmārthaṃ vā parārthaṃ vātmīyārthaṃ (16) vā sarva^bhūta^saṃgrahārthaṃ vā/ idaṃ ca^atra mahattaraṃ kāryaṃ yat te vyākhyāsyāmi tac chrūyatāṃ/ putrāya me śārdūlakarṇāya prakṛtiṃ duhitaram utsṛja bhāryā^arthāya/ yāvantaṃ kula^śulkaṃ manyase tāvantaṃ dāsyāmi/ p.16.1/.idaṃ ca khalu punarvacanaṃ śrutvā triśaṅkor mātaṅga^rājasya bhṛśaṃ brāhmaṇaḥ puṣkarasārī abhiṣaktaḥ kupitaś caṇḍībhūto +anāttamanāḥ kopaṃ ca kveṣaṃ ca mrakṣyaṃ ca tatpratyayāt saṃjanayitvā lalāṭe triśikhāṃ bhṛkuṭiṃ kṛtvā kaṇṭhaṃ dhamayitvā +akṣiṇī parivartya nakula^piṅgalāṃ dṛṣṭim utpādya triśaṅkuṃ mātaṅga^rājam idam avocat/ p.16.2/.dhig grāmyaviṣaya/ caṇḍāla/ nedaṃ śvapākavacanaṃ yuktaṃ/ yastvaṃ brāhmaṇaṃ veda^pāragaṃ hīnaś caṇḍāla^yonijo bhūtvā icchasy avamardituṃ/ bho durmate/ p.16.3ab/.prakṛtiṃ tvaṃ na jānāsi; ātmānaṃ ca^abhimanyase/ p.16.3cd/.bāla^agre sarṣapaṃ mā bho sthāpaya(mā)kleśam āgamaḥ/ p.16.4ab/.mā prārthayā +aprārthanīyāṃ vāyuṃ pāśena bandhaya/ p.17.1ab/. na hi cāmī^karaṃ mūḍha bhaved bhasma kadācana/ p.17.1cd/.prakāśe bāndhakāre kiṃ viśeṣo nopalabhyate// p.17.2ab/.caṇḍāla^yonijas tvaṃ hi dvijātiḥ punar apy ahaṃ/ p.17.2cd/.hīnaḥ śreṣṭhena sambandhaṃ mūḍha prāthayase kathaṃ// p.17.3ab/.caṇḍāla^yonibhūtas tvam aham asmi dvijātijaḥ/ p.17.3cd/.na hi śreṣṭhaḥ prahīnena sambandhaṃ kartum icchati// p.17.4ab/.śreṣṭhāḥ śreṣṭhair hi sambandhaṃ kurvantīha dvijātayaḥ/ p.17.4cd/.vidyayā ye tu sampannāḥ saṃśuddhaś caraṇena ca// p.17.5ab/.jātyā caivān abhikṣiptā mantraiḥ paramatāṃ gatāḥ/ p.17.5cd/.adhyāpakā mantra^dharās triṣu vedeṣu pāragāḥ// p.17.6ab/.nighaṇṭakaiṭabhān vedān brāhmaṇa ye hy adhīyate/ p.17.6cd/.tais tādṛśair hi sambandhaṃ kurvantīha dvijātayaḥ// p.17.7ab/.na hi śreṣṭho hi hīnena sambandhaṃ kartum icchati/ p.17.7cd/.prārthayase +aprārthanīyāṃ vāyuṃ pāśena bandhituṃ// p.17.8ab/.yad asmābhiś ca sambandham iha tvaṃ kartum icchasi/ p.17.8cd/.jugupsitaḥ sarva^loke kṛpaṇaḥpuruṣādhamaḥ/ p.17.8ef/.gaccha tvaṃ vṛṣala kṣipraṃ kim asmān avamanyase// p.18.1ab/.caṇḍālāḥ saha caṇḍālaiḥ pukkaśāḥ saha pukkaśaiḥ/ p.18.1cd/.kurvantīhaiva sambandhaṃ jātibhir jātir eva ca// p.18.2ab/.brāhmaṇā brāhmaṇaiḥ sārdhaṃ kṣatriyāḥ kṣatriyaiḥ saha/ p.18.2cd/.sārdhaṃ vaiśyās tathā vaiśyaiḥ śūdrāḥ śūdrais tathā saha// p.18.3ab/.sadṛśāḥ sadṛśaiḥ sārdham āvahanti parasparaṃ/ p.18.3cd/.na hi kurvanti caṇḍālāḥ sambandhaṃ brāhmaṇaiḥ saha// p.18.4ab/.sarva^jātivihīno +asi sarva^varṇa^jugupsitaḥ/ p.18.4cd/.kathaṃ hīnaś ca śreṣṭhena sambandhaṃ kartum icchasi// p.18.5/.idaṃ punarvacanaṃ śrutvā brāhmaṇasya puṣkarasāriṇas triśaṅkur mātaṅga^rāja idam avocat/ p.18.6ab/.yathā bhasmani sauvarṇe viśeṣa; upalabhyate/ p.18.6cd/.brāhmaṇe vānya^jātau vā na viśeṣo +asti vai tathā// p.18.7ab/.yathā prakāśatamasor viśeṣa; upalabhyate/ p.18.7cd/.brāhmaṇe vānya^jātau vā na viśeṣo +asti vai tathā// p.18.8ab/.na hi brāhmaṇa; ākāśān maruto vā samutthitaḥ/ p.18.8cd/.bhitvā vā pṛthivīṃ jāto jāta^vedā yathāraṇeḥ// p.18.9ab/.brāhmaṇā yonito jātāś caṇḍālā; api yonitaḥ/ p.18.9cd/.śreṣṭhatve vṛṣalatve ca kiṃ vā paśyasi kāraṇaṃ// p.18.10ab/.brāhmaṇo +api mṛtotsṛṣṭo jugupsyo +aśucir ucyate/ p.18.10cd/.varṇās tathā^eva vā^apy anye kā nu tatra viśeṣatā// p.19.1ab/.yat kiñ cit pāpakaṃ karma kilviṣaṃ kalir eva ca/ p.19.1cd/.sattvānām upaghātāya brāhmaṇais tat prakāśitaṃ// p.19.2ab/.iti karmāṇi ca^etāni prakāśitāni brāhmaṇaiḥ/ p.19.2cd/.karmabhir dāruṇaiś ca^api ``puṇyo +ahaṃ'' brūvate dvijāḥ// p.19.3ab/.māṃsaṃ khāditukāmais tu brāhmaṇair upakalpitaṃ/ p.19.3cd/.mantrair hi prokṣitāḥ santaḥ svargaṃ gacchanty ajaiḍakāḥ// p.19.4ab/.yady eṣa mārgaḥ svartāya kasmān na brāhmaṇā hy amī/ p.19.4cd/.ātmānam athavā bandhūn mantraiḥ saṃprokṣayanti vai// p.19.5ab/.mātaraṃ pitaraṃ ca^eva bhrātaraṃ bhaginīṃ tathā/ p.19.5cd/.putraṃ duhitaraṃ bhāryāṃ dvijā na prokṣayanty amī// p.19.6ab/.mitraṃ jñātiṃ sakhīṃ vā^api ye vā viṣayavāsinaḥ/ p.19.6cd/.prokṣitās te +api vā mantraiḥ sarve yāsyanti sadgatiṃ// p.19.7ab/.sarve yajñaiḥ samāhutā gamiṣyanti satāṃ gatiṃ/ p.19.7cd/.paśubhiḥ kiṃ nu bho yaṣṭair ātmānaṃ kiṃ na yakṣyase// p.19.8ab/.na prokṣaṇair na mantraiś ca svargaṃ gacchanty ajaiḍakāḥ/ p.19.8cd/.na hy eṣa mārgaḥ svargāya mithyāprokṣaṇam ucyate// p.19.9ab/.brāhmaṇair audracittais tu paryāyo hy eṣa cintitaḥ/ p.19.9cd/.māṃsaṃ khāditukāmais tu prokṣaṇaṃ kalpitaṃ paśoḥ// p.19.10ab/.anyac ca^ahaṃ pravakṣyāmi brāhmaṇair yat prakalpitaṃ/ p.19.10cd/.pātakā hi samākhyātā brāhmaṇeṣu catur^vidhāḥ// p.20.1ab/.suvarṇa^cauryaṃ madyaṃ ca guru^dārā^abhimardanaṃ/ p.20.1cd/.brahmāghnatā ca catvāraḥ pātakā brāhmaṇeṣv amī// p.20.2ab/.suvarṇa^haraṇaṃ varjyaṃ steyam anyanna vidyate/ p.20.2cd/.suvarṇaṃ yo hared vipraḥ sa tena +abrāhmaṇo bhavet// p.20.3ab/.surāpānaṃ na pātavyam anyapānaṃ yatheṣṭataḥ/ p.20.3cd/.surāṃ tu yaḥ pived vipraḥ sa tena^abrāhmaṇo bhavet// p.20.4ab/.guru^dārā na gantavyā; anyadārā yatheṣṭataḥ/ p.20.4cd/.guru^dārāṃ tu yo gacchet sa tena^abrāhmaṇo bhavet// p.20.5ab/.na hanyād brāhmaṇaṃ hy ekaṃ hanyād anyān anekaśaḥ/ p.20.5cd/.hayātta brāhmaṇaṃ yo vai sa tena^abrāhmaṇo bhavet// p.20.6ab/.ity ete pātakā hy uktā brāhmaṇeṣu catur^vidhāḥ/ p.20.6cd/.bhavanty abrāhmaṇā yena tato +anye +apātakāḥ smṛtāḥ// p.20.7ab/.kṛtvā caturṇam ekaikaṃ bhaved abrāhmaṇas tu saḥ/ p.20.7cd/.labhate na ca sāmīcīṃ brāhmaṇāṇāṃ samāgame/ p.20.7ef/.āsanaṃ ca^udakaṃ ca^eva vyutthānaṃ sa na ca^arhati// p.20.8ab/.tasya niḥsaranaṃ dṛṣṭaṃ brāhmaṇaiḥ patitasya tu/ p.20.8cd/.vrataṃ vai sa samādāya punar brāhmaṇatāṃ vrajet// p.20.9ab/.asau dvādaśa^varṣāṇi dhārayitvā kharājinaṃ/ p.20.9cd/.khāṭvāṅgam ucchritaṃ kṛtvā mṛtaśīrṣe ca bhojanaṃ// p.21.1ab/.etad vrataṃ samādāya niścayena nirantaraṃ/ p.21.1cd/.pūrṇe dvādaśame varṣe punar brāhmaṇatāṃ vrajet// p.21.2ab/.iti niḥsaraṇaṃ dṛṣṭaṃ brāhmaṇais tu tapasvibhiḥ/ p.21.2cd/.kumārgagāmibhir mūḍhair aniḥsaraṇadarśibhiḥ// p.21.3/ tad idaṃ brāhmaṇa te bravīmi, saṃjñāmātrakam idaṃ lokasya yad idam ucyate brāhmaṇa iti vā kṣatriya iti vā vaiśya iti vā śūdra ity vā/ sarvam idam ekam eveti vijñaya putrāya me śārdūlakarṇāya prakṛtiṃ māṇavikāmanuprayaccha bhāryā^arthāya/ yāvantaṃ kula^śulkaṃ manyase tāvantam anupradāsyāmi/ idaṃ ca khalu punarvacanaṃ śrutvā triśaṅkor mātaṅga^rājasya brāhmaṇaḥ puṣkarasārī abhiṣaktaḥ kupitaś caṇḍībhūto +anāttamanāḥ kopaṃ ca dveṣaṃ ca catpratyayaṃ janayitvā lalāṭe triśikhāṃ bhṛkuṭiṃ kṛtvā kaṇṭhaṃ (22) dhamayitvā +akṣiṇī parivartya nakula^piṅgalāṃ dūṣṭim utpādya triśaṅkuṃ mātaṅga^rājam idam avocat/ p.22.1ab/.asamīkṣyaitattvayā hi kṛtā saṃjñeyam īdṛśī/ p.22.1cd/.ekaiva jātir loke +asmin sāmānyā na pṛthag^vidhā// p.22.2ab/.kathaṃ śvapāka^jātīyo brāhmaṇaṃ veda^pāragaṃ/ p.22.2cd/.nihīnayonijo bhūtvā vimarditum iha^icchasi// p.22.3/.rājānaḥ khalu vṛṣala prati[vi]bhāgajñā bhavanti/ tad yathā deśa^dharme vā nagara^dharme vā grāma^dharme vā nigamadhama vā śulka^dharme vā āvāha^dharme vā vivāha^dharme vā pūrva^karmasu vā/ catvāra ime vṛṣala varṇāḥ/ yad uta brāhmaṇaḥ kṣatriyo vaiśyaḥ śūdra iti/ teṣāṃ vivāha^dharmeṣu catasro bhāryā brāhmaṇasya bhavanti/ tad yathā brāhmaṇī kṣatriyā vaiśyā śūdrī ceti/ tisraḥ kṣatriyasya bhāryā bhavanti/ kṣatriyā vaiśyā śūdrī ceti/ vaiśyasya dve bhārye bhavataḥ/ vaiśyā śūdrī ceti/ śūdrasya av ekā bhāryā bhavati śūdrī eva/ evaṃ brāhmaṇasya vṛṣala catvāraḥ putrā bhavanti/tad yathā brāhmaṇaḥ kṣatriyo vaiśyaḥ śūdraś ceti/ kṣatriyasya trayaḥ putrāḥ, kṣatriyo vaiśyaḥ śūdra iti/ vaiśyasya dvau putrau, vaiśyaḥ śūdra iti/ śūdrasya tv eka eva putro bhavati yad uta śūdra eva/ p.22.4/.te brāhmaṇāḥ punar vṛṣala brahmaṇaḥ putrāḥ/ aurasā mukhato jātāḥ/ urasto bāhutaḥ kṣatriyāḥ/ nābhito vaiśyāḥ/ padbhyāṃ śūdrāḥ/ p.22.5/.brahmaṇā^ayaṃ khalu vṛṣala lokaḥ sarva^bhūtāni nirmitāni/ p.23.1ab/.tasya jyeṣṭhā vayaṃ putrāḥ kṣatriyās tad anantaraṃ/ p.23.1cd/.vaiśyāstritīyakā varṇāḥ śūdranāmnā caturthakaḥ// iti// p.23.2/.sa tvaṃ vṛṣala caturthe +api varṇe na saṃdṛśyase/ ahaṃ ca^agre varṇe śreṣṭhe varṇe parame varṇe pravare varṇe/ paramārthaṃ ca saṃyogamākāṅkṣasi praṇaśya tvaṃ vṛṣala kṣipraṃ / mā ca^asmākam avamaṃsthāḥ/ p.23.3/.idaṃ punarvacanaṃ śrutvā brāhmaṇasya puṣkarasāriṇas triśaṅkur mātaṅga^rāja idam avocat/ idam atra brāhmaṇa śṛṇu yad bravīmi/ brahmaṇā^ayaṃ lokaḥ, sarva^bhūtāni nirmitāni/ p.23.4ab/.tasya jyeṣṭhā vayaṃ putrāḥ kṣatriyās tad anantaraṃ/ p.23.4cd/.vaiśyās trṛtīyakā varṇāḥ śūdranāmnā caturthakaḥ//iti// p.23.5ab/.sapāda^jaṅghāḥ sanakhāḥ samāṃsāḥ sapārśvapṛṣṭhāś ca narā bhavanti/ p.23.5cd/.ekāṃśato nāsti yato viśeṣo varṇāś ca catvāra ito na santi// p.23.6ab/.atho viśeṣaḥ pravatosti kaścit tad brūhi yac ca^anumataṃ yathā te/ p.23.6cd/.atho viśeṣaḥ pravaro hi nāsti varṇāś ca catvāra ito na santi// p.24.1ab/. yathā hi dāurukā bālāḥ krīḍamānā mahā^pathe/ p.24.1cd/.pāṃśupuñjāni saṃpiṇḍya svayaṃ nāmāni kurvate// p.24.2ab/.idaṃ kṣīram idaṃ dadhi; idaṃ māṃsam idaṃ ghṛtaṃ/ p.24.2cd/.na ca bālasya vacanāt pāṃśavo +annaṃ bhavanti hi// p.24.3ab/.varṇās tathāiva catvāro yathā brāhmaṇa bhāṣase/ p.24.3cd/.pāṃśupuñjābhidhānena yogo [yaḥ ko] py eṣa na vidyate// p.24.4ab/.na keśena na karṇābhyāṃ na śīrṣaṇa na cakṣuṣā/ p.24.4cd/.na mukhena na nāsayā na grīvaya na bāhunā// p.24.5ab/.norasāpyatha pārśvābhyāṃ na pṛṣṭhena^udareṇa ca/ p.24.5cd/.norubhyām atha jañṅhābhyāṃ pāṇipāda^nakhena ca// p.24.6ab/.na svareṇa na varṇena na sarvāṃśair na maithunaiḥ/ p.24.6cd/.nānāviśeṣaḥ sarveṣu manuṣyeṣu hi vidyate// p.24.7ab/.yathā hi jātiṣv anyāsu liṅgaṃ yoniḥ pṛthak pṛthak/ p.24.7cd/.sāmānyaṃ kāraṇaṃ tatra kiṃ vā jātiṣu manyase// p.24.8ab/.saśīrṣakāś ca^atha narāsthi^yuktāḥ sacarmakāḥ sendriyasodarāś ca/ p.24.8cd/.ekāṃśato nāsti yato viśeṣo varṇā na yuktāś caturo +abhidhātuṃ// p.24.9ab/.athāsti kaścit pravaro viśeṣas tad brūhi yaccānumataṃ yathā te/ p.24.9cd/.atho viśeṣaḥ pravaro +atra nāsti varṇā na yuktāś caturobhidhātuṃ// p.25.1ab/.doṣo hy ayaṃ ca^atra bhaved ayukto yad yat tvayā ca^abhihitaṃ nidāne/ p.25.1cd/.śrutvā tu mattaḥ pratipadya saumya yac ca^atra manye śṛṇucodyamānaṃ// p.25.2ab/.yac ca^atra yuktaṃ viṣamaṃ samaṃ vā tāt te pravakṣyāmi niyujyamānaḥ/ p.25.2cd/.doṣo hi yaś ca^api bhaved ayukto vakṣyāmi te hy uttarata^uttaraṃ ca/ p.25.3ef/.śrutvā tu mattaḥ pratipadya saumya karma^adhipatyaprabhavā manuṣyāḥ// p.25.4/.anumānam api te brāhmaṇa yadi pramāṇaṃ, tatra yad bravīṣi brahmā eka iti tasmāt prajā api eka^jātyā eva/ vayam apy eka^jātyā bhavāmaḥ/ yac ca vravīṣi brahmaṇā^ayaṃ lokaḥ sarva^bhūtāni ca nirmitāni^iti/ sa cette brāhmaṇa idaṃ pramāṇaṃ, tad idaṃ te brāhmaṇa ayuktaṃ yad bravīṣi catvāro varṇā brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyā śūdrāś ceti/ p.25.4/.api tu brāhmaṇa mithyā mama vaco bhavet yadi brāhmaṇa saṃvādena munuṣyajāter nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ yad uta śīrṣato vā mukhato vā karṇato vā nāsikāto vā (26) bhrūto vā rūpato vā saṃsthānato vā varṇato vā ''kārato vā yonito vā ''hārato vā sambhāvato vā nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ p.26.1/.tad yathā^api bhoḥ puṣkarasārin gavāś ca gardabho ṣṭramṛgapakṣyajaiḍakā^nāmaṇḍajajarāyujasaṃsvedajaupapādukānāṃnānā^karanaṃ prajñāyate/ yad uta pādato +api mukhatopi varṇato +api saṃsthānato +api āhārato +api yonisambhavato +api nānā^karaṇaṃ prajñāyate naca^evaṃ teṣāṃ caturṇāṃ varṇānāṃ nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ tat tasmāt sarvam idam ekam iti/ p.26.2/.api ca/ brāhmaṇāmīṣāṃ phalguvṛkṣāṇāmāmrātakajambukharjūrapanasadālāvanatindukamṛdvīkabīja^pūrakakapitthākṣoḍanārikelatiniśakarañja^ādīnāṃ nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ yad uta mūlataś ca skandhataś ca tvagbhāgataś ca sārataś ca patrataś ca puṣpataś ca phalataś ca nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ na ca^evaṃ caturṇāṃ varṇānāṃ nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ p.26.3/.tad yathā brāhmaṇāmīṣāṃ sthalajānāṃ vṛkṣāṇāṃ sāratamālanaktamālakarṇikārassaptaparṇaśirīṣakovidārasyandanacandanaśiṃśapairaṇḍakhadira^ādīnāṃ nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ p.26.4/.yad uta mūlataś ca skandhataś ca tvagbhāgataś ca gulmataś ca sārataś ca patrataś ca puṣpataś ca phalataś ca viśeṣa upalabhyate/ na ca^evaṃ caturṇāṃ varṇānāṃ nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ p.26.5/.tad yathā bhoḥ puṣkarasārinn amīṣāṃ kṣīravṛkṣāṇām udumbaraplakṣāśvatthanyagrodhavalgukety evam ādīnāṃ nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ yad uta mūlataś ca skandhataś ca tvag bhāgataś ca sārataś ca patrataś ca puṣpataś ca phalataś ca nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ na tv eva caturṇāṃ varṇānāṃ nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ p.26.6/.tad yathā puṣkarasārinn amīṣām api phalabaiṣajyavṛkṣāṇām āmalakīharītakīvibhītakī pharasaka^ādīnām anyāsām api vividhānām oṣadhīnāṃ grāma^jānāṃ pārvatīyānāṃ tṛṇa^vanaspatīnāṃ nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ yad uta mūlataś ca skandhataś ca (27) gulmataś ca sārataś ca patrataś ca puṣpataś ca phalataś ca nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ na tv eva caturṇāṃ varṇānāṃ nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ p.27.1/.tad yathā sthalajānāṃ puṣpa^vṛkṣāṇām atimuktaka^campaka^pāṭalānāṃ sumanā vārṣikādhanaṣkārika^ādīnāṃ nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ yad uto rūpato +api varṇato +api gandhato +api saṃsthānato +api nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ na tv eva caturṇāṃ varṇānāṃ nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ p.27.2/.tad yathā brāhmaṇām īṣām api jalajānāṃ puṣpāṇāṃ padma^utpala^saugandhika^mṛdu^gandhika^ādīnāṃ nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ yad uta rūpataś ca gandhataś ca saṃsthānataś ca vaṇataś ca nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ natveva varṇānāṃ nānā^karaṇaṃ prajñāyate/ tad yathā puṣkarasārin amī brāhmaṇā iti kṣatriyā iti vaiśyā iti śūdrā iti/ tasmād ekam eva^idaṃ sarvam iti/ p.27.3ab/.apy anyat te pravakṣyāmi brāhmaṇaiḥ kalpitaṃ yath|ā/ p.27.3cd/.śiraḥ satāraṃ gaganam ākāśam udaraṃ tathā// p.27.4ab/.parvatāś ca^apy ubhāv ūrū pādau ca dharaṇī^talaṃ/ p.27.4cd/.sūryācandramasau netre roma tṛṇa^vanaspatī// p.27.5ab/.aśrūṇy avocad varṣā +asya nadyaḥ prasrāvam eva ca/ p.27.5cd/.sāgarāś ca^apy amedhyaṃ vai; evaṃ brahmā prajāpatiḥ// p.28.1/.parīkṣasva tvaṃ brahmaṇaḥ sva^lakṣaṇaṃ/ yasmād brahmaṇo brāhmaṇā utpannās tasmāt kṣatriyā api vaiśyā api śūdrā apy utpannāḥ/ p.28.2ab/.evaṃ prasūtir yadi tatvataḥ syāt tato hi syād varṇa^kṛto viśeṣaḥ/ p.28.2cd/.yadi brāhmaṇā brahma^lokaṃ vrajeyus trayaś ca varṇā na vrajeyuḥ svargaṃ/ p.28.2ef/.evaṃ bhaved varṇa^kṛto viśeṣo na cenna catvāro bhavanti varṇāḥ// p.28.3ab/.yasmād dhi varṇaś caturtha evaṃ prayāti svargaṃ svakṛtena karmaṇā/ p.28.3cd/.yatas tapaś ca^ārṣam iha praśastaṃ tasmād dvijāter na viśeṣaṇaṃ syād// p.28.4ab/.yadi brāhmaṇaḥ syād ihaika eva dvijihvaś catuḥ^śravaṇas tathā^eva/ p.28.4cd/.catur^viṣāṇo bahupād dviśīrṣa evaṃ kṛte varṇa^kṛto viśeṣaḥ// p.29.1ab/.rāgaiś ca nāma paraghātanaṃ ca evaṃ prakāraṃ ca viheṭhanaṃ ca/ p.29.1cd/.sattvasya vai karmaṇo dhvaṃsanaṃ ca etāny akalyāṇakṛtāni vipraiḥ// p.29.2ab/.yuddhaṃ vivādṃ kalahāny abhīkṣṇaṃ goprokṣaṇaṃ cintitaṃ brāhmaṇair hi/ p.29.2cd/.atharvaṇaḥ karmaṇā trāsanaṃ ca etāni mantrāṇi kṛtāni vipraiḥ// p.29.3ab/.pāpecchatā bahu^jana^vañcanaṃ ca śāṭhyaṃ ca dhaurtyaṃ ca tathā^eva kalpaṃ/ p.29.3cd/.evaṃ pareṣām ahitaṃ vicintya kadā ca te svargam ito vrajeyuḥ// p.29.4ab/.ye brāhmaṇā ugratapā vinītā vratena śīlena sadā hy upetāḥ/ p.29.4cd/.ahiṃsakā ye dama saṃyame ratās te brāhmaṇā brahma^puraṃ vrajanti// p.29.5ab/.saha^asthi^māṃsaḥ sanakhaḥ sacarmā duḥkhaṃ sukhaṃ mūtra^purīṣam ekaṃ/ p.29.5cd/.pañca^indriyair nāsti yato viśeṣas tasmān na vai varṇa^catuṣka eṣaḥ// p.29.6/.tad yathā nāma brāhmaṇa kasya^cit puruṣasya catvāraḥ putrā bhaveyuḥ/ sa teṣāṃ nāmāni kuryān nandaka iti vā jīvaka iti vā aśoka iti vā śatāyur iti vā / iṣṭāś ca (30) punar bho etasya puruṣasya putrā bhaveyuḥ/ tatra yo nandakaḥ sa nandet/ yo jīvakaḥ sa īvet/ yo +aśokaḥ sa na śocet/ yaḥ śatāyuḥ sa varṣaśataṃ jīvet/ p.30.1/.nāmataḥ punar brāhmaṇa teṣāṃ nānā^karaṇaṃ prajñāyate na jātitaḥ/ tatkasya hetoḥ/ iha khalu punar brāhmaṇa pitṛtaḥ putro jāyte/ tasmāc ca tatredaṃ vyākaraṇaṃ bhavati: p.30.2ab/.mātā bhastrā pituḥ putro yena jātaḥ sa eva saḥ/ p.30.2cd/.yady evaṃ bho vijānāsi na te (putrā) parabhūtāḥ kvacit// p.30.3/.parīkṣasva brāhmaṇa saṃyageva ko +atra brāhmaṇaḥ kṣatriyo vaiśyaḥ śūtra iti/ p.30.4ab/.sarve kāṇāś ca kubjāś ca sarve +apasmāriṇopi vā/ p.30.4cd/.kilāsinaḥ kuṣṭhinaś ca gaurāḥ kṛṣṇāḥ pṛthak pṛthak// p.30.5/.pratiṣṭhitāḥ samamajjānakhatvacapārśva^udaravaktrāḥ prajā hi tāḥ svakarmaṇā/ evaṃ gate brāhmaṇa naiva bhavati viśeṣaḥ/ ko jāti^kṛto viśeṣaḥ/ p.30.6/.yasmān na jāter viśeṣaṇo +asti tasmān na vai varṇa^catuṣka eva/ p.31.1/.tasmāt te brāhmaṇa bravīmi saṃjñāmātram idaṃ lokasya yad idaṃ brāhmaṇa iti vā kṣatriya iti vā vaiśya iti vā śūdra iti vā caṇḍāla iti vā/ ekam idaṃ sarvam idam ekaṃ/ putrāya me śārdūlakarṇāya prakṛtiṃ duhitaram utsṛja bhāryā^arthāya yāvantaṃ kula^śulkaṃ manyase tāvantam anupradāsyāmi/ p.31.2/.idaṃ punarvacanaṃ śrutvā triśaṅkor mātaṅga^rājasya brāhmaṇaḥ puṣkarasārīdam avocat/ kiṃ punarbhavatā ṛgvedo +adhītaḥ, yajurvedo +adhītaḥ, sāmavedo +adhītaḥ, atharvavedo +adhītaḥ, āyurvedo +adhītaḥ kalpādhyāyo pi/ adhyātmam api mṛgacakraṃ vā nakṣatra^gaṇo vā tithi^kramagaṇo vā tvayādhītaḥ/ karma^cakraṃ vā tvayādhigataṃ/ athavā +aṅgavidyā vā vastravidyā vā śivāvidyā śakunividyā vā tvayādhītā/ athavā rāhucairtaṃ vā śukra^caritaṃ vā grahacaritaṃ vā tvayādhītaṃ/ athavā lokāyateṃ bhavatā bhāṣyapravacanaṃ vā pakṣādhyāyo vā nyāyo vā tvayādhītaḥ/ p.32.1/.evam ukte triśaṅkur mātaṅga^rāhaḥ puṣkarasāriṇaṃ brāhmaṇam etad avocat/ etac ca mayā brāhmaṇādhītaṃ bhūyaś ca^uttaraṃ / yad api te brāhmaṇa evaṃ syād aham asmi mantreṣu pāraṃ prāpta iti/ tatra te brāhmaṇa saha dharmeṇānumānaṃ pravakṣyāmi/ na khalv evaṃ brāhmaṇa prāthamakalpikānāṃ sattvānām etad abhavat/ yad uta brāhmaṇa iti vā kṣatriya iti vā vaiśya iti vā śūdra iti vā/ ekam idaṃ sarvam idam ekaṃ/ p.32.2/.atha brāhmaṇa sattvānāmasadṛśānāṃ ca^ubhayathā sadṛśānāṃ tato +anye sattvāḥ śālikṣetrāṇi kelāyanti gopāyanti vāpayanti vā/ te +amī kṣatriyā iti saṃjñā udapādi/ athātra brāhmaṇa tad anyatamānāṃ sattānām etad abhavat/ parigraho rogaḥ parigraho gaṇḍaḥ parigrahaḥ śalyaḥ/ yannu vayaṃ svaparigraham apahāyāraṇyāyatanaṃ gatvā tṛṇa^kāṣṭhaśākhāparṇapalāśakānupasaṃhṛtya tṛṇa^kuṭikāṃ vā parṇakuṭikāṃ vā kṛtvā praviśya dhyāyena iti/ p.32.3/.atha te sattvās taṃ svakaṃ parigraham apahāyāraṇyāyatanaṃ gatvā tṛṇa^kāṣṭhaśākhāpatraparṇapalāśakais tṛṇa^kuṭiṃ vā parṇakuṭikāṃ vā kṛtvā tatra^eva praviśya dhyāyanti sma/ te tatra sāyam āsanahetoḥ prāntavāṭikāṃ prātaraśanahetoś ca grāmaṃ piṇḍāya praviśanti sma/ p.32.4/.atha teṣāṃ grāma^vāsināṃ sattvānām etad abhavat/ duṣkarakārakā vata bhoḥ sattvā ye svakaṃ parigraham utṛjya grāma^nigamajana^padebhyo bahir nirgatās teṣāṃ bahirmanaskā brāhyaṇā iti saṃjñā udapādi/ te ca punar grāma^vāsinaḥ sattvās tān atīva satkurvanti sma/ teṣāṃ ca dātavyaṃ manyante sma/ p.33.1/.atha teṣām eva sattvānām anyatame sattvās tāni dhyānāny asaṃbhāvayanto grāmeṣv avatīrya mantra^padān svādhyāyanti sma/ tāṃs te grāma^nivāsina āhuḥ --- na levalam ime sattvā ime +adhyāpakāḥ, teṣām adhyāpakā iti loke saṃjñā udapādi/ p.33.2/.ayaṃ hetur ayaṃ pratyayo brāhmaṇānāṃ loke prādurbhāvāya/ athānyatame sattvā viveka^kāla^pratisaṃyuktān karma^antān vividhān artha^pratisaṃyuktān kurvanti sma/ teṣāṃ vaiśyā iti saṃjñā udapādi/ p.33.3/.athānyatame sattvāḥ kṣudreṇa karmaṇā jīvikāṃ kalpayanti sma/ teṣāṃ śūdrā iti saṃjñā udapādi/ p.33.4/.bhūta^pūrvaṃ brāhamṇa anyatamaḥ sattvo vadhūm ādāya ratham āruhyānyatam asminn araṇyapradeśe gataḥ/ tatra ca ratho bhagnaḥ/ tasmān mātaṅgama [mā tvaṃ gamaḥ] iti saṃjñā udapādi/ p.33.5/.kṣetraṃ karṣanti ye teṣāṃ karṣakā iti saṃjñā prvṛttā/ bhāṣyeṇa ca parṣadaṃ rañjayati dharmeṇa śīlabratasamācāreṇa samyak, tasya rājā iti saṃjñā +abhūt/ p.33.6/.tato +anye sattvā vāṇijyayā jīvikāṃ kalpayanti teṣāṃ vaṇija iti saṃjñā (34) udapādi/ tataś ca^anye sattvāḥ pravrajanti sma/ pravrajitvā parān jayanti kleśān jayanti^iti teṣāṃ pravrajitā iti loke saṃjñā udapādi/ p.34.1/.api tu brāhmaṇa ekaiva saṃjñā loka udapādi/ tāṃ te pravakṣyāmi/ p.35.1/.brahmā loke +asmin imān vedān vācayati/ brahmā devānāṃ parama^tāpasaḥ/ indrasya kauśikasya vedān vācayati sma/ indraḥ kauśiko +araṇemi gautamaṃ vedān vācayati/ araṇemi gautamaḥ śvetaketuṃ vedān vācayati/ śvetaketuḥ śukaṃ paṇḍitaṃ vedān vācayati/ śukaḥ paṇḍitaś ca vedān vibhajati sma/ tad yathā puṣyo bahv^ṛcānāṃ paṃktiś chantogānām eka^viṃśatir adhvaryavaḥ/ kratur artha^vaṇikānāṃ/ bahv^ṛcānām ete brāhmaṇāḥ/ sarve te vyākhyāyante/ puṣya eko bhūtvā pañca^viṃśatidhā bhinnaḥ/ tad yathā śuklā valkalā māṇḍavyā iti/ tatra daśa śuklāḥ/ aṣṭau valkalāḥ/ sapta māṇḍavyāḥ/ itīyaṃ brāhmaṇa bahv^ṛcānāṃ śākhā/ puṣya eko bhūtvā pañca^viṃśatidhā bhinnaḥ/ p.35.2/.anumānam api brāhmaṇa pramāṇaṃ chandogānāṃ/ brāhmaṇāḥ sarva ete chandogāḥ/ paṃktir ety ekā bhūtvā sa^aśīti^sahasradhā bhinnā/ tad yathā śīlavalkā araṇemikā laukākṣāḥ kauthumā brahma^samā mahā^samā mahā^yāgikāḥ sa^atyam ugrāḥ samanta^vedāḥ/ p.36.1/.tatra śīlavalkā viṃśatiḥ/ araṇemikā viṃśatiḥ/ laukākṣāś catvāriṃśat/ kauthumānāṃ śataṃ/ brahma^samānāṃ śataṃ/ mahā^samānāṃ pañca^śatāni/ mahā^yāgikānāṃ śataṃ/ sa^atyam ugrāṇāṃ śataṃ / samanta^vedānāṃ śataṃ/ itīyaṃ brāhmaṇa^chandogānāṃ śākhā/ paṃktir ity ekā bhūtvā sa^aśīti sahasradhā bhinnā/ p.36.2/.anumānam api pramāṇam adhvaryūṇāṃ/ ete brāhmaṇā eka^viṃśaty adhvaryavo bhūtvā eka^uttaraśatadhā bhinnāḥ/ tad yathā kaṭhāḥ kaṃinā vājasaneyino jātukarṇāḥ proṣṭhapadā ṛṣayaḥ/ tatra daśa kaṭhā daśa kaṇimā ekādaśa vājasaneyinaḥ/trayodaśa jātukarnāḥ/ ṣoḍaśa proṣṭhapadāḥ/ eka catvāriṃśad ṛṣayaḥ/ itīyaṃ brāhmaṇādhvaryūṇāṃ śākhā/ eka^viṃśatyadhvaryavo bhūtvā eka^uttaraśatadhā bhinnāḥ/ p.36.3/.anumānam api brāhmaṇa pramāṇam atharvaṇikānāṃ / ete mantrāḥ sarve te +atharvaṇikāḥ/ kratur eko bhūtvā dvidhā bhinnaḥ/ dvidhā bhūtvā caturdhā bhinnaḥ/caturdhā bhūtvā +aṣṭadhā bhinnaḥ/ aṣṭadhā bhūtvā [nava]daśadhā bhinnaḥ/ itīyaṃ brāhmaṇātharvaṇikānāṃ śākhā/ kratur ekaḥ ṣoḍaśa^uttaradvādaśa^śatadhā bhinnaḥ/ p.36.4/.anumānam api brāhmaṇa pramāṇaṃ pratītya etāni dvādaśa^bhedaśatāni ṣoḍaśabhedāś ca ye brāhmaṇaiḥ paurāṇaiḥ samyag dṛṣṭāḥ/ chandasi vā vyākaraṇe vā lokāyate vā (37) padamīmāṃsāyāṃ vā na caiṣāmūhāpohaḥ prajñāyate/ yad uta eka^jātyo nāmeti viditvā bandhur bhavitum arhati/ tat te vrāhmaṇa bravīmi saṃjñāmātrakam etal lokasya yad uta brāhmaṇa iti vā kṣatriya iti vā vaiśya iti vā śūdra iti vā/ ekam idaṃ sarvam idam ekaṃ/ putrāya me śārdūlakarṇāya prakṛtiṃ duhitaram utsṛja bhāryā^arthāya yāvantaṃ kula^śulkaṃ manyase tāvantam anupradāsyāmi/ p.37.1/.idaṃ punarvacanaṃ śrutvā triśaṅkor mātaṅga^rājasya brāhmaṇaḥ puṣkarasārī tuṣṇīṃbhūto madgubhūtaḥ srastaskandho +adhomukho niṣpratibhaḥ pradhyānaparo +asthāt/ p.37.2/.dadarśa triśaṅkur mātaṅga^rājo brāhmaṇaṃ puṣkarasāriṇaṃ tṛṣṇīṃbhūtaṃ madgubhūtaṃ srasta^skandham adhomukhaṃ niṣpratibhaṃ pradhyānaparaṃ sthitaṃ/ dṛṣṭvā ca punar idam abravīt/ yad api te brāhmaṇa evaṃ syād asadṛśena saha sambandho bhaviṣyati^iti/ na punastvayā brāhmaṇa^evaṃ draṣṭavyaṃ/ (38)tat kasya hetoḥ/ ye pramāṇaśrutiśīlapraññādayo guṇā agyrā lokasya te mama putrasya śārdūlakarṇasya saṃvidyante/ yad api te brāhmaṇa evaṃ syāt --- ye vājapiyaṃ yajñaṃ yajanti/ aśvamedhaṃ puruṣa^medhaṃ śāmyaprāśaṃ nirargaḍaṃ yajñaṃ yajanti, sarve te kāyasya bhedātsugatau svarga^loke deveṣūpapadyanta iti/ na punarbrāhmaṇa tvaya^evaṃ draṣṭavyaṃ/ tat kasya hetoḥ/vājapeyaṃ brāhmaṇa yajñaṃ yajamānā aśvamedhaṃ puruṣa^medhaṃ śāmyaprāśaṃ nirargaḍaṃ yajñaṃ ca yajamānā bahudhā mantrān pravartayantaḥ prāṇihiṃsāṃ ca pravartayanti/ tasmāt te brāhmaṇa bravīmi na hy eṣa mārgaḥ svargāya/ ahaṃ te brāhmaṇa mārgaṃ svargāya vyākhāmi/ tac chṛṇu/ p.38.1ab/.śīlaṃ rakṣeta medhāvī prārthayānaḥ sukha^trayaṃ/ p.38.1cd/.praśaṃsāṃ vitta^lābhaṃ ca pretya svarge ca modanaṃ// p.38.2/.yair brāhmaṇa itaḥ pūrvaṃ vājapeyo yajña iṣṭaḥ/ yair aśvamedho yaiḥ puruṣa^medho yaiḥ śāmyaprāśo yair nirargaḍo yajña iṣṭaḥ, parigṛhītas tair nirargalaṃ ca kāmaiḥ kāmaḥ/ ito nākaḥ paryeṣyate/ ye brāhmaṇa itaḥ paścād vājapeyaṃ yajñaṃ yakṣyanti ye +aśvamedhaṃ puruṣa^medhaṃ ye śāmyaprāśaṃ nirargaḍaṃ yajñaṃ yakṣyanti te nirarthakaṃ mahā^vighātaṃ saṃyokṣyanti/ p.38.3/.tasmāt te brāhmana bravīmi --- ehi tvaṃ mayā sārdhaṃ sambandhaṃ yojayasvā/ tat kasya hetoḥ/ dharmeṇa hi caṇḍālā ajugupsanīyā bhavanti/ api ca/ p.39.1ab/.śraddhā śīlaṃ tapastyāgaḥ śrutir jñānaṃ dayaiva ca/ p.39.1cd/.darśanaṃ sarva^vedānāṃ svargavrata^padāni vai// p.39.2/.pramāṇam aṣṭaprakāraṃ svargāya/ tad ebhir aṣṭābhiḥ prakāraiḥ svargagamanam iṣyate/ ye prāyeṇa jānanti viśeṣeṇa khalv apy anekair vividhari yajñaiḥ/ aṣṭau cemā brāhmaṇa nirdiṣṭā mātṛtulyā bhaginyo loke pravartante/ tad yathā aditir devānāṃ mātā/ divit dānavānāṃ/ manur mānavānāṃ/ surabhiḥ saurabheyānāṃ/ vinatā suparṇānāṃ/ kadrur nāgānāṃ/ pṛthivī bhūtānāṃ mātā sarva^bījānāṃ/ marutāṃ mahāmahaḥ/ mahā^kāśyapaṃ manasā vidanti ṛṣayaḥ/ p.39.3/.atha khalu bhoḥ puṣkarasārin brāhmaṇānāṃ saptagotrāṇi vyākhyāsyāmi tāni śrūyantāṃ/ tad yathā gautamā vātsyāḥ kautsāḥ kauśikāḥ kāśyapā vāśiṣṭhā māṇḍavyā ity etāni brāhmaṇa saptagotrāṇi/ eṣām ekaikaṃ gotraṃ saptadhā bhinnaṃ/ atra ye gautamās te kauthumāste gargās te bharadvājāsta ārṣṭiṣeṇās te vaikhānasās te (40) vajrapādāḥ/ tatra ye vātsyāsta ātreyās te maitreyās te bhārgavās te sāvarṇyā ste salolās te bahujātāḥ/ tatra ye kautsās te maudgalyāyanās te gauṇāyanās te lāṅgalāste lagnāste daṇḍalagnāste soma^bhuvāḥ[vah}/ tatra ye kauśikās te kātyāyanās te darbhakātyāyanās te valkalinas te pakṣiṇas te laukākṣās te lohita^āyanāḥ (lohityāyanāḥ) / tatra ye kāśyapās te maṇḍanās te iṣṭās te śauṇḍāyanās te rocaneyās te +anapekṣās te +agniveśyāḥ/ tatra ye vaḥśiṣṭhās te jātukarṇyās te dhānyāyanās te pārāśarās te vyāghranakhās ta āṇḍāyanasta aupamanyavāḥ/ tatra ye māṇḍavyās te bhāṇḍāyanās te dhaumrāyaṇās te kātyāyanās te khalv avāhanās te sugandhārāyaṇās te kāpiṣṭhalāyanāḥ/ p.40.1/.ity etāni brāhmaṇa evam ekonapañcāśad gotrāṇi brāhmaṇaiḥ paurāṇaiḥ samyag dṛṣṭāni chandasi vyākaraṇe padamīmāṃsāyāṃ/ anyāni ca gotrāṇi vistarato mayā vācitāni/ tāni anyair na jñāyante/ p.40.2/.yad utaikatvam iti viditvā bhavān bandhur bhavitum arhati/ tasmāt te brāhmaṇa bravīmi sāmānyaṃ saṃjñāmātrakam idaṃ lokasya yad uta brāhmaṇa iti vā kṣatriya iti vā vaiśya iti vā śūdra iti vā/ ekam idaṃ sarvam idam ekaṃ / pppppputrāya me śārdūlakarṇāya prakṛtiṃduhitaram utsṛja bhāryā^arthāya/ yāvantaṃ kula^śulkaṃ manyase tāvantam anupradāsyāmi/ p.41.1/.idaṃ punarvacanaṃ śrutvā triśaṅkor mātaṅga^rājasya brāhmaṇaḥ puṣkarasārī tṛṣṇīṃ bhūto madgubhūtaḥ srastaskandho +adhomukho niṣpratibhaḥ pradhyānaparaḥ sthito +abhūt/ adrākṣīt triśaṅkur mātaṅga^rājaḥ puṣkarasāriṇaṃ brāhmaṇaṃ tūṣṇīṃ bhūtaṃ madgubhūtaṃ srastaskandham abhomukhaṃ niṣpratibhaṃ pradhyānaparaṃ sthitaṃ/ dṛṣṭvā ca punar idam avocat/ p.41.2ab/.yādṛśaṃ vāpyate bījaṃ tādṛśaṃ labhyate phalaṃ/ p.41.2cd/.prajāpater hi caikatve nirviśeṣo bhavaty ataḥ// p.41.3ab/.na ca^indriyāṇāṃ nānātvaṃ kriyābhedaś ca dṛśyate/ p.41.3cd/.brāhmaṇe vānya^jātau vā naiṣāṃ kiñcid viśiṣyate// p.41.4ab/.na hy ātmanaḥ samutkarṣaḥ śreṣṭha tvam iha yujyate/ p.41.4cd/.śukra^śoṇita^sambhūtaṃ yonito hy ubhayaṃ samaṃ// p.41.5ab/.cāturvarṇyaṃ pravakṣyāmi paśu^dharma^kathāṃ tava/ p.41.5cd/.bhavet te bhaginī bhāryā naitad brāhmaṇa yujyate// p.41.6ab/.yadi tāvad ayaṃ loko brahmaṇā janitaḥ svayaṃ/ p.41.6cd/.brāhmaṇī brāhmaṇa^svasā kṣatriyā kṣatriyasvasā// p.41.7ab/.atha vaiśyasya vaiśyā vai śūdrā śūdrasya vā punaḥ/ p.41.7cd/.na bhāryā bhaginī yuktā brahmaṇā janitā yadi// p.41.8ab/.na sattvā brahmaṇo jātāḥ kleśajāḥ karmajāstvamī/ p.41.8cd/.nīcaiś ca^uccaiś ca dūśyante sattvā nānā^āśrayāḥ pṛthak// p.41.9ab/.teṣāṃ ca jātisāmānyād brāhmaṇe kṣatriye tathā/ p.41.9cd/.atha vaiśye ca śūdre ca samaṃ jñānaṃ pravartate// p.42.1ab/.ṛgvedo +atha yajurvedaḥ sāmavedopy atharvāṇaṃ/ p.42.1cd/.itihāso nighaṇṭaś ca kutaś chando nirarthakaṃ// p.42.2ab/.asmākam apy adhyayane maitrī vidyā tathā śikhī/ p.42.2cd/.saṃkrāmaṇī prakāmaṇī stambhanī kāma^rūpiṇī// p.42.3ab/.manojavā ca gāndhārī ghorī vidyā vaśaṅkarī/ p.42.3cd/.kāka^vāṇī ca mantraṃ ca; indrajālaṃ ca bhañjanī// p.42.4ab/.asmākam āsīt puruṣā vidyāsvākhyātapaṇḍitāḥ/ p.42.4cd/.maṇi^puṣpāś ca; ṛṣayo bhāsvarāś ca maharṣayaḥ// p.42.5ab/.saṃprāptā devatā;ṛddhiṃ kiṃ cikitsāsi vidyayā/ p.42.5cd/.aśikṣitāś ca caṇḍālā brāhmaṇā veda^pāragāḥ// p.42.6ab/.kapiñjalādyā janito mantrāṇāṃ pārabhiṃgataḥ/ p.42.6cd/.na hy asau brāhmaṇīputraḥ kiṃ vā brāhmaṇa manyase// p.43.1a/.niṣādyajanayatkālī putraṃ dvaipāyānaṃ muniṃ/ p.43.1b/.ugraṃ tejasvinaṃ bhīṣmaṃ pañcābhijñaṃ mahā^tapaṃ/ p.43.2ab/.na hy asau brāhmaṇīputraḥ kiṃ vā brāhmaṇa vakṣyasi// p.43.2cd/.kṣatriyā reṇukā nāma jajñe rāmaṃ mahā^muniṃ/ p.43.2ef/.paṇḍitaṃ ca vinītaṃ ca sarva^śāstra^viśāradaṃ/ p.43.3ab/.na hy asau brāhmaṇīputraḥ kiṃ vā brāhmaṇa vakṣyasi// p.43.3cd/.ye ca te manujā; āsan tejasā tapasā yutāḥ/ p.43.4ab/.paṇḍitāś ca vinītāś ca loke ca; ṛṣisammatāḥ/ p.43.4cd/.na hi te brāhmaṇīputrāḥ kiṃ vā brāhmaṇa vakṣyasi// p.43.5ab/.saṃjñā kṛteyaṃ lokasya brāhmaṇāḥ kṣatriyās tathā/ p.43.5cd/.vaiśyāx ca^eva tathā śūdrāḥ saṃjñeyaṃ saṃprakīrtitā// p.43.6/.tasmāt te brāhmaṇa bravīmi saṃjñāmātrakam idaṃlokasya yad uta brāhmaṇa iti vā kṣatriya iti vā vaiśya iti vā śūdara iti vā/ ekam idaṃ sarvam idam ekaṃ/ putrāya me (44) śārdūlakarṇāya prakṛtiṃ duhitaram anuprayaccha bharyarthāya/ yāvantaṃ kula^śulkaṃ manyase tāvantam anupradāsyāmi/ p.44.1/.idaṃ ca punarvacanaṃ śrutvā triśaṅkor mātaṅga^rājasya bbrāhmaṇaḥ puskarasārī triśaṅkuṃ mātaṅga^rājam idam avocat/ kiṃ gotro bhavān/ āha ātreyagotro +asmi/ hiṃpūrvaḥ/ āha/ ātreyaḥ/ kiṃcaraṇaḥāha kāleyamaitrāyaṇīyaḥ/ kati pravarāḥ/ āha trayaḥ pravarāḥ/ tad yathā vātsyāḥ kautsyā bharadvājāś ca/ ke bhavantaḥ sabrahma^cāriṇaḥ/ chandogāḥ/ kati chantogānāṃ bhedāḥ/ ṣaṭ/ te katame/ āha/ tad yathā/ kauthumāḥ/ ca^arāyaṇīyāḥ/ lāṅgalāḥ/ sauvarcasāḥ/ kāpiñjaleyāḥ/ ārṣṭiṣeṇā iti/ p.44.2/.kiṃ bhavato mātṛjaṃ gotraṃ/ āha/ pārāśarīyaṃ/ paṭhatu bhavān sāvitrīṃ/ kathaṃ bhavati/ katyakṣarā sāvitrī/ kathigaṇḍā/ katipadā/ p.44.3/.caturviṃśatyakṣarā sāvitrī/ trigaṇḍā/ aṣṭākṣarapadā/ uccārayatu bhavān sāvitrīṃ/atha khalu bhoḥ puṣkarasārin sotpattikāṃ sāvitrīṃ pravakṣyāmi/ tac chrūyatāṃ/ p.44.4/.kathayatu bhavān/ p.44.5/.bhūta^pūrvaṃ brāhmaṇātīte +adhvani vasur nāma ṛṣir bhūva/ pañcābhijña ugratejā mahānubhāvo dhyānānāṃ lābhī/ tena tatra takṣakaduhitā kapilā nāma āsāditā bhāryā^arthaṃ/ sa tatra saṃrakta^cittas tayā kanyayā sārdhaṃ maithunam agacchat/ sa ṛṣi (45) ṛddhyā bhraṣṭo dhyānebhyo vañcitaḥ/ ṛddhiparihīnaḥ sa vipratisārī ātmano duścaritaṃ vigarhamāṇas tasyāṃ velāyāṃ sāvitrīṃ bhāṣate sma/ tad yathā/ p.45.1/.oṃ bhūr bhuvaḥ svaḥ/ tat savitur vareṇyaṃ bhargo devasya dhīmahi/ dhiyo yo naḥ pracodayāt/ p.45.2/.iti hi brāhmaṇa ajñāna^śodhanārtham imam eva mantraṃ sa brāhmaṇo divā^rātraṃ japati sma/ iyaṃ brāhmaṇānāṃ sāvitrī/ pūrvajaḥ prajāpatiḥ p.45.3ab/.jaṭilastāpaso bhūtvā gahanaṃ vanam āśritaḥ/ p.45.3cd/.gambhīrāv abhāse tatra hy ātmārāmas taporataḥ/ p.45.4/.devasya śreṣṭhakaṃ bhījanam apanābhyo paviṣṭa imaṃmantram ajapat/ iyaṃ kṣatriyāṇāṃ sāvitrī/ p.45.5/.oṃ citraṃ hi vaiśyakanyakā/ atha sā kanyā arthataḥ pravīṇā/ p.46.1/.iyaṃ vaiśyānāṃ sāvitrī/ om atapaḥ sutapaḥ/ jīvema śaradāṃ śataṃ/ paśyema śaradāṃ śataṃ/ iyaṃ śūdrāṇāṃ sāvitrī/ oṃ bhūr bhuvaḥ svaḥ/ p.46.2ab/.kāmā hi loke paramāḥ prajānāṃ kleśaprahāṇe bhūtā antarāyāḥ/ p.46.2cd/.tasmād bhavantaḥ prajahantu kāmān tato +atulaṃ prāpsy atha brahma^lokaṃ/ p.46.3/.itīyaṃ brāhmaṇa brahmaṇā sahāpatinā sāvitrī bhāṣitā, pūrvakaiś ca samyak saṃbuddhair abhyanumoditā/ %nakṣatravaṃśaḥ āgotra 46 p.46.4/.paṭha bhos triśaṅko nakṣatra^vaṃśaṃ/ atha kiṃ/ bhoḥ kathayatu bhavān/ śrūyatāṃ bhoḥ puṣkarasārin nakṣatra^vaṃśaṃ kathayiṣyāmi/ tad yathā/ p.46.5/.kṛttikā rohiṇī mṛgaśirā ārdrā punarvashḥ puṣyaḥ aśleṣā maghā pūrvaphalgunī uttaraphalgunī hastā citrā svātī viśākhā anurādhā jyeṣṭhā mūlā pūrvāṣāḍhā uttarāṣāḍhā abhijit śravaṇā dhaniṣṭhā śatabhiṣā pūrvabhādrapadā uttarabhādrapadā revatī aśvinī bharaṇī / ity etāni bhoḥ puṣkarasārinn aṣṭāviṃśati^nakṣatrāṇī/ p.46.6/.kati^tārakāṇi kati^saṃsthānāni kati^muhūrta^yogāni kim^āhārāṇi kiṃ^daivatāni kiṃ^gotrāṇi/ p.46.7/.kṛttikā bhoḥ puṣkarasārin nakṣatraṃ ṣaṭtāraṃ kṣura^saṃsthānaṃ triṃśan^muhūrta^yoga