Phật Tự Thuyết (Udāna)

antaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“āyasmā, bhante, pilindavaccho bhikkhū vasalavādena samudācaratī”ti. 
Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: 
“ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena pilindavacchaṁ bhikkhuṁ āmantehi: 
‘satthā taṁ, āvuso pilindavaccha, āmantetī’”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ pilindavacchaṁ etadavoca: 
“satthā taṁ, āvuso pilindavaccha, āmantetī”ti. 
“Evamāvuso”ti kho āyasmā pilindavaccho tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ pilindavacchaṁ bhagavā etadavoca: 
“saccaṁ kira tvaṁ, vaccha, bhikkhū vasalavādena samudācarasī”ti? 
“Evaṁ, bhante”ti. 
Atha kho bhagavā āyasmato pilindavacchassa pubbenivāsaṁ manasi karitvā bhikkhū āmantesi: 
“mā kho tumhe, bhikkhave, vacchassa bhikkhuno ujjhāyittha. 
Na, bhikkhave, vaccho dosantaro bhikkhū vasalavādena samudācarati. 
Vacchassa, bhikkhave, bhikkhuno pañca jātisatāni abbokiṇṇāni brāhmaṇakule paccājātāni. 
So tassa vasalavādo dīgharattaṁ samudāciṇṇo. 
Tenāyaṁ vaccho bhikkhū vasalavādena samudācaratī”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Yamhi na māyā vasatī na māno, 
Yo vītalobho amamo nirāso; 
Paṇunnakodho abhinibbutatto, 
So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Udāna 3.7 
Sakkudānasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pippaliguhāyaṁ viharati, sattāhaṁ ekapallaṅkena nisinno hoti aññataraṁ samādhiṁ samāpajjitvā. 
Atha kho āyasmā mahākassapo tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi. 
Atha kho āyasmato mahākassapassa tamhā samādhimhā vuṭṭhitassa etadahosi: 
“yannūnāhaṁ rājagahaṁ piṇḍāya paviseyyan”ti. 
Tena kho pana samayena pañcamattāni devatāsatāni ussukkaṁ āpannāni honti āyasmato mahākassapassa piṇḍapātapaṭilābhāya. 
Atha kho āyasmā mahākassapo tāni pañcamattāni devatāsatāni paṭikkhipitvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi. 
Tena kho pana samayena sakko devānamindo āyasmato mahākassapassa piṇḍapātaṁ dātukāmo hoti. 
Pesakāravaṇṇaṁ abhinimminitvā tantaṁ vināti. Sujā asurakaññā tasaraṁ pūreti. 
Atha kho āyasmā mahākassapo rājagahe sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena sakkassa devānamindassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. 
Addasā kho sakko devānamindo āyasmantaṁ mahākassapaṁ dūratova āgacchantaṁ. 
Disvāna gharā nikkhamitvā paccuggantvā hatthato pattaṁ gahetvā gharaṁ pavisitvā ghaṭiyā odanaṁ uddharitvā pattaṁ pūretvā āyasmato mahākassapassa adāsi. 
So ahosi piṇḍapāto anekasūpo anekabyañjano anekarasabyañjano. 
Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi: 
“ko nu kho ayaṁ satto yassāyaṁ evarūpo iddhānubhāvo”ti? 
Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi: 
“sakko kho ayaṁ devānamindo”ti. 
Iti viditvā sakkaṁ devānamindaṁ etadavoca: 
“kataṁ kho te idaṁ, kosiya; 
mā punapi evarūpamakāsī”ti. 
“Amhākampi, bhante kassapa, puññena attho; 
amhākampi puññena karaṇīyan”ti. 
Atha kho sakko devānamindo āyasmantaṁ mahākassapaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā vehāsaṁ abbhuggantvā ākāse antalikkhe tikkhattuṁ udānaṁ udānesi: 
“aho dānaṁ paramadānaṁ kassape suppatiṭṭhitaṁ. 
Aho dānaṁ paramadānaṁ kassape suppatiṭṭhitaṁ. 
Aho dānaṁ paramadānaṁ kassape suppatiṭṭhitan”ti. 
Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya sakkassa devānamindassa vehāsaṁ abbhuggantvā ākāse antalikkhe tikkhattuṁ udānaṁ udānentassa: 
“aho dānaṁ paramadānaṁ kassape suppatiṭṭhitaṁ. 
Aho dānaṁ paramadānaṁ kassape suppatiṭṭhitaṁ. 
Aho dānaṁ paramadānaṁ kassape suppatiṭṭhitan”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Piṇḍapātikassa bhikkhuno, 
Attabharassa anaññaposino; 
Devā pihayanti tādino, 
Upasantassa sadā satīmato”ti. 
Sattamaṁ. 

Udāna 3.8 
Piṇḍapātikasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ karerimaṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: 
“Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu piṇḍāya caranto labhati kālena kālaṁ manāpike cakkhunā rūpe passituṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike sotena sadde sotuṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike ghānena gandhe ghāyituṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike jivhāya rase sāyituṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṁ. 
Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu sakkato garukato mānito pūjito apacito piṇḍāya carati. 
Handāvuso, mayampi piṇḍapātikā homa. 
Mayampi lacchāma kālena kālaṁ manāpike cakkhunā rūpe passituṁ, mayampi lacchāma kālena kālaṁ manāpike sotena sadde sotuṁ, mayampi lacchāma kālena kālaṁ manāpike ghānena gandhe ghāyituṁ, mayampi lacchāma kālena kālaṁ manāpike jivhāya rase sāyituṁ, mayampi lacchāma kālena kālaṁ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṁ; 
mayampi sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā piṇḍāya carissāmā”ti. 
Ayañcarahi tesaṁ bhikkhūnaṁ antarākathā hoti vippakatā. 
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena karerimaṇḍalamāḷo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 
“Idha, bhante, amhākaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ karerimaṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: 
‘Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu piṇḍāya caranto labhati kālena kālaṁ manāpike cakkhunā rūpe passituṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike sotena sadde sotuṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike ghānena gandhe ghāyituṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike jivhāya rase sāyituṁ, labhati kālena kālaṁ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṁ. 
Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu sakkato garukato mānito pūjito apacito piṇḍāya carati. 
Handāvuso, mayampi piṇḍapātikā homa. 
Mayampi lacchāma kālena kālaṁ manāpike cakkhunā rūpe passituṁ …pe… 
kāyena phoṭṭhabbe phusituṁ. 
Mayampi sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā piṇḍāya carissāmā’ti. 
Ayaṁ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto”ti. 
“Na khvetaṁ, bhikkhave, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ yaṁ tumhe evarūpiṁ kathaṁ katheyyātha. 
Sannipatitānaṁ vo, bhikkhave, dvayaṁ karaṇīyaṁ—
dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Piṇḍapātikassa bhikkhuno, 
Attabharassa anaññaposino; 
Devā pihayanti tādino, 
No ce saddasilokanissito”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Udāna 3.9 
Sippasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: 
“ko nu kho, āvuso, sippaṁ jānāti? 
Ko kiṁ sippaṁ sikkhi? 
Kataraṁ sippaṁ sippānaṁ aggan”ti? 
Tatthekacce evamāhaṁsu: 
“hatthisippaṁ sippānaṁ aggan”ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
“assasippaṁ sippānaṁ aggan”ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
“rathasippaṁ sippānaṁ aggan”ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
“dhanusippaṁ sippānaṁ aggan”ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
“tharusippaṁ sippānaṁ aggan”ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
“muddāsippaṁ sippānaṁ aggan”ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
“gaṇanāsippaṁ sippānaṁ aggan”ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
“saṅkhānasippaṁ sippānaṁ aggan”ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
“lekhāsippaṁ sippānaṁ aggan”ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
“kāveyyasippaṁ sippānaṁ aggan”ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
“lokāyatasippaṁ sippānaṁ aggan”ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
“khattavijjāsippaṁ sippānaṁ aggan”ti. 
Ayañcarahi tesaṁ bhikkhūnaṁ antarākathā hoti vippakatā. 
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena maṇḍalamāḷo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 
“Idha, bhante, amhākaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṁ ayamantarākathā udapādi: 
‘ko nu kho, āvuso, sippaṁ jānāti? 
Ko kiṁ sippaṁ sikkhi? 
Kataraṁ sippaṁ sippānaṁ aggan’ti? 
Tatthekacce evamāhaṁsu: 
‘hatthisippaṁ sippānaṁ aggan’ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
‘assasippaṁ sippānaṁ aggan’ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
‘rathasippaṁ sippānaṁ aggan’ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
‘dhanusippaṁ sippānaṁ aggan’ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
‘tharusippaṁ sippānaṁ aggan’ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
‘muddāsippaṁ sippānaṁ aggan’ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
‘gaṇanāsippaṁ sippānaṁ aggan’ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
‘saṅkhānasippaṁ sippānaṁ aggan’ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
‘lekhāsippaṁ sippānaṁ aggan’ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
‘kāveyyasippaṁ sippānaṁ aggan’ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
‘lokāyatasippaṁ sippānaṁ aggan’ti. 
Ekacce evamāhaṁsu: 
‘khattavijjāsippaṁ sippānaṁ aggan’ti. 
Ayaṁ kho no, bhante, antarākathā hoti vippakatā, atha bhagavā anuppatto”ti. 
“Na khvetaṁ, bhikkhave, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ yaṁ tumhe evarūpiṁ kathaṁ katheyyātha. 
Sannipatitānaṁ vo, bhikkhave, dvayaṁ karaṇīyaṁ—
dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Asippajīvī lahu atthakāmo, 
Yatindriyo sabbadhi vippamutto; 
Anokasārī amamo nirāso, 
Hitvā mānaṁ ekacaro sa bhikkhū”ti. 
Navamaṁ. 

Udāna 4.10 
Sāriputtaupasamasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya attano upasamaṁ paccavekkhamāno. 
Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya attano upasamaṁ paccavekkhamānaṁ. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Upasantasantacittassa, 
netticchinnassa bhikkhuno; 
Vikkhīṇo jātisaṁsāro, 
mutto so mārabandhanā”ti. 
Dasamaṁ. 
Meghiyavaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Meghiyo uddhatā gopālo, 
yakkho nāgena pañcamaṁ; 
Piṇḍolo sāriputto ca, 
sundarī bhavati aṭṭhamaṁ; 
Upaseno vaṅgantaputto, 
sāriputto ca te dasāti. 

Udāna 4.1 
Meghiyasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā cālikāyaṁ viharati cālike pabbate. 
Tena kho pana samayena āyasmā meghiyo bhagavato upaṭṭhāko hoti. 
Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: 
“icchāmahaṁ, bhante, jantugāmaṁ piṇḍāya pavisitun”ti. 
“Yassadāni tvaṁ, meghiya, kālaṁ maññasī”ti. 
Atha kho āyasmā meghiyo pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya jantugāmaṁ piṇḍāya pāvisi. 
Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena kimikāḷāya nadiyā tīraṁ tenupasaṅkami. 
Addasā kho āyasmā meghiyo kimikāḷāya nadiyā tīre jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno ambavanaṁ pāsādikaṁ manuññaṁ ramaṇīyaṁ. 
Disvānassa etadahosi: 
“pāsādikaṁ vatidaṁ ambavanaṁ manuññaṁ ramaṇīyaṁ. Alaṁ vatidaṁ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. 
Sace maṁ bhagavā anujāneyya, āgaccheyyāhaṁ imaṁ ambavanaṁ padhānāyā”ti. 
Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: 
“Idhāhaṁ, bhante, pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya jantugāmaṁ piṇḍāya pāvisiṁ. 
Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto yena kimikāḷāya nadiyā tīraṁ tenupasaṅkamiṁ. 
Addasaṁ kho ahaṁ, bhante, kimikāḷāya nadiyā tīre jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno ambavanaṁ pāsādikaṁ manuññaṁ ramaṇīyaṁ. 
Disvāna me etadahosi: 
‘pāsādikaṁ vatidaṁ ambavanaṁ manuññaṁ ramaṇīyaṁ. 
Alaṁ vatidaṁ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. 
Sace maṁ bhagavā anujāneyya, āgaccheyyāhaṁ imaṁ ambavanaṁ padhānāyā’ti. 
Sace maṁ, bhante, bhagavā anujānāti, gaccheyyāhaṁ taṁ ambavanaṁ padhānāyā”ti. 
Evaṁ vutte, bhagavā āyasmantaṁ meghiyaṁ etadavoca: 
“āgamehi tāva, meghiya, ekakamhi tāva, yāva aññopi koci bhikkhu āgacchatī”ti. 
Dutiyampi kho āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: 
“bhagavato, bhante, natthi kiñci uttari karaṇīyaṁ, natthi katassa vā paticayo. 
Mayhaṁ kho pana, bhante, atthi uttari karaṇīyaṁ, atthi katassa paticayo. 
Sace maṁ bhagavā anujānāti, gaccheyyāhaṁ taṁ ambavanaṁ padhānāyā”ti. 
Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ meghiyaṁ etadavoca: 
“āgamehi tāva, meghiya, ekakamhi tāva, yāva aññopi koci bhikkhu āgacchatī”ti. 
Tatiyampi kho āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: 
“bhagavato, bhante, natthi kiñci uttari karaṇīyaṁ, natthi katassa vā paticayo. 
Mayhaṁ kho pana, bhante, atthi uttari karaṇīyaṁ, atthi katassa paticayo. 
Sace maṁ bhagavā anujānāti, gaccheyyāhaṁ taṁ ambavanaṁ padhānāyā”ti. 
“Padhānanti kho, meghiya, vadamānaṁ kinti vadeyyāma? 
Yassadāni tvaṁ, meghiya, kālaṁ maññasī”ti. 
Atha kho āyasmā meghiyo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena taṁ ambavanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ ambavanaṁ ajjhogāhetvā aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisīdi. 
Atha kho āyasmato meghiyassa tasmiṁ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti, seyyathidaṁ—
kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko. 
Atha kho āyasmato meghiyassa etadahosi: 
“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. 
Saddhāya ca vatamhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. 
Atha ca panimehi tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsattā, seyyathidaṁ—
kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṁsāvitakkena”. 
Atha kho āyasmā meghiyo sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaṁ etadavoca: 
“idha mayhaṁ, bhante, tasmiṁ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti, seyyathidaṁ—
kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṁsāvitakko. 
Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: 
‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. 
Saddhāya ca vatamhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitā. 
Atha ca panimehi tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsattā, seyyathidaṁ—
kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṁsāvitakkena’”. 
“Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā pañca dhammā paripākāya saṁvattanti. 
Katame pañca? 
Idha, meghiya, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. 
Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ paṭhamo dhammo paripākāya saṁvattati. 
Puna caparaṁ, meghiya, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 
Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ dutiyo dhammo paripākāya saṁvattati. 
Puna caparaṁ, meghiya, bhikkhu yāyaṁ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati, seyyathidaṁ—appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā, asaṁsaggakathā, vīriyārambhakathā, sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā, vimuttiñāṇadassanakathā; evarūpāya kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. 
Aparipākāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ tatiyo dhammo paripākāya saṁvattati. 
Puna caparaṁ, meghiya, bhikkhu āraddhavīriyo viharati, akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 
Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ catuttho dhammo paripākāya saṁvattati. 
Puna caparaṁ, meghiya, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. 
Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ayaṁ pañcamo dhammo paripākāya saṁvattati. 
Aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā ime pañca dhammā paripākāya saṁvattanti. 
Kalyāṇamittassetaṁ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṁ sīlavā bhavissati, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharissati, ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhissati sikkhāpadesu. 
Kalyāṇamittassetaṁ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṁ yāyaṁ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati, seyyathidaṁ—appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā, asaṁsaggakathā, vīriyārambhakathā, sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā, vimuttiñāṇadassanakathā; evarūpāya kathāya nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī. 
Kalyāṇamittassetaṁ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṁ āraddhavīriyo viharissati akusalānaṁ dhammānaṁ pahānāya, kusalānaṁ dhammānaṁ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. 
Kalyāṇamittassetaṁ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa yaṁ paññavā bhavissati, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. 
Tena ca pana, meghiya, bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā uttari bhāvetabbā—
asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāvetabbā byāpādassa pahānāya, ānāpānassati bhāvetabbā vitakkupacchedāya, aniccasaññā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya. 
Aniccasaññino hi, meghiya, anattasaññā saṇṭhāti, 
anattasaññī asmimānasamugghātaṁ pāpuṇāti diṭṭheva dhamme nibbānan”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Khuddā vitakkā sukhumā vitakkā, 
Anugatā manaso uppilāvā; 
Ete avidvā manaso vitakke, 
Hurā huraṁ dhāvati bhantacitto. 
Ete ca vidvā manaso vitakke, 
Ātāpiyo saṁvaratī satīmā; 
Anugate manaso uppilāve, 
Asesamete pajahāsi buddho”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Udāna 4.2 
Uddhatasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā kusinārāyaṁ viharati upavattane mallānaṁ sālavane. 
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato avidūre araññakuṭikāyaṁ viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. 
Addasā kho bhagavā te sambahule bhikkhū avidūre araññakuṭikāyaṁ viharante uddhate unnaḷe capale mukhare vikiṇṇavāce muṭṭhassatino asampajāne asamāhite vibbhantacitte pākatindriye. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Arakkhitena kāyena, 
micchādiṭṭhihatena ca; 
Thinamiddhābhibhūtena, 
vasaṁ mārassa gacchati. 
Tasmā rakkhitacittassa, 
sammāsaṅkappagocaro; 
Sammādiṭṭhipurekkhāro, 
ñatvāna udayabbayaṁ; 
Thinamiddhābhibhū bhikkhu, 
sabbā duggatiyo jahe”ti. 
Dutiyaṁ. 

Udāna 4.3 
Gopālakasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. 
Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṁ rukkhamūlaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
Atha kho aññataro gopālako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ gopālakaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. 
Atha kho so gopālako bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavantaṁ etadavoca: 
“adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. 
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 
Atha kho so gopālako bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho so gopālako tassā rattiyā accayena sake nivesane pahūtaṁ appodakapāyāsaṁ paṭiyādāpetvā navañca sappiṁ bhagavato kālaṁ ārocesi: 
“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. 
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṁ bhikkhusaṅghena yena tassa gopālakassa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
Atha kho so gopālako buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ appodakapāyāsena navena ca sappinā sahatthā santappesi sampavāresi. 
Atha kho so gopālako bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ gopālakaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṁsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 
Atha kho acirapakkantassa bhagavato taṁ gopālakaṁ aññataro puriso sīmantarikāya jīvitā voropesi. 
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“yena, bhante, gopālakena ajja buddhappamukho bhikkhusaṅgho appodakapāyāsena navena ca sappinā sahatthā santappito sampavārito so kira, bhante, gopālako aññatarena purisena sīmantarikāya jīvitā voropito”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Diso disaṁ yaṁ taṁ kayirā, 
verī vā pana verinaṁ; 
Micchāpaṇihitaṁ cittaṁ, 
pāpiyo naṁ tato kare”ti. 
Tatiyaṁ. 

Udāna 4.4 
Yakkhapahārasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno kapotakandarāyaṁ viharanti. 
Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinno hoti aññataraṁ samādhiṁ samāpajjitvā. 
Tena kho pana samayena dve yakkhā sahāyakā uttarāya disāya dakkhiṇaṁ disaṁ gacchanti kenacideva karaṇīyena. 
Addasaṁsu kho te yakkhā āyasmantaṁ sāriputtaṁ juṇhāya rattiyā navoropitehi kesehi abbhokāse nisinnaṁ. 
Disvāna eko yakkho dutiyaṁ yakkhaṁ etadavoca: 
“paṭibhāti maṁ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṁ dātun”ti. 
Evaṁ vutte, so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca: 
“alaṁ, samma, mā samaṇaṁ āsādesi. 
Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo”ti. 
Dutiyampi kho so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca: 
“paṭibhāti maṁ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṁ dātun”ti. 
Dutiyampi kho so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca: 
“alaṁ, samma, mā samaṇaṁ āsādesi. 
Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo”ti. 
Tatiyampi kho so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca: 
“paṭibhāti maṁ, samma, imassa samaṇassa sīse pahāraṁ dātun”ti. 
Tatiyampi kho so yakkho taṁ yakkhaṁ etadavoca: 
“alaṁ, samma, mā samaṇaṁ āsādesi. 
Uḷāro so, samma, samaṇo mahiddhiko mahānubhāvo”ti. 
Atha kho so yakkho taṁ yakkhaṁ anādiyitvā āyasmato sāriputtattherassa sīse pahāraṁ adāsi. 
Tāva mahā pahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṁ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṁ vā nāgaṁ osādeyya, mahantaṁ vā pabbatakūṭaṁ padāleyya. 
Atha ca pana so yakkho “ḍayhāmi ḍayhāmī”ti vatvā tattheva mahānirayaṁ apatāsi. 
Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tena yakkhena āyasmato sāriputtattherassa sīse pahāraṁ dīyamānaṁ. 
Disvā yena āyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 
“kacci te, āvuso, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci na kiñci dukkhan”ti? 
“Khamanīyaṁ me, āvuso moggallāna, yāpanīyaṁ me, āvuso moggallāna; 
api ca me sīsaṁ thokaṁ dukkhan”ti. 
“Acchariyaṁ, āvuso sāriputta, abbhutaṁ, āvuso sāriputta. 
Yāva mahiddhiko āyasmā sāriputto mahānubhāvo. 
Idha te, āvuso sāriputta, aññataro yakkho sīse pahāraṁ adāsi. 
Tāva mahā pahāro ahosi, api tena pahārena sattaratanaṁ vā aḍḍhaṭṭhamaratanaṁ vā nāgaṁ osādeyya, mahantaṁ vā pabbatakūṭaṁ padāleyya, atha ca panāyasmā sāriputto evamāha: 
‘khamanīyaṁ me, āvuso moggallāna, yāpanīyaṁ me, āvuso moggallāna; 
api ca me sīsaṁ thokaṁ dukkhan’”ti. 
“Acchariyaṁ, āvuso moggallāna, abbhutaṁ, āvuso moggallāna. 
Yāva mahiddhiko āyasmā mahāmoggallāno mahānubhāvo yatra hi nāma yakkhampi passissati. 
Mayaṁ panetarahi paṁsupisācakampi na passāmā”ti. 
Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya tesaṁ ubhinnaṁ mahānāgānaṁ imaṁ evarūpaṁ kathāsallāpaṁ. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Yassa selūpamaṁ cittaṁ, 
ṭhitaṁ nānupakampati; 
Virattaṁ rajanīyesu, 
kopaneyye na kuppati; 
Yassevaṁ bhāvitaṁ cittaṁ, 
kuto taṁ dukkhamessatī”ti. 
Catutthaṁ. 

Udāna 4.5 
Nāgasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā kosambiyaṁ viharati ghositārāme. 
Tena kho pana samayena bhagavā ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. 
Ākiṇṇo dukkhaṁ na phāsu viharati. 
Atha kho bhagavato etadahosi: 
“ahaṁ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. 
Ākiṇṇo dukkhaṁ na phāsu viharāmi. 
Yannūnāhaṁ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan”ti. 
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṁ piṇḍāya pāvisi. 
Kosambiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto sāmaṁ senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya anāmantetvā upaṭṭhākaṁ anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ eko adutiyo yena pālileyyakaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. 
Anupubbena cārikaṁ caramāno yena pālileyyakaṁ tadavasari. 
Tatra sudaṁ bhagavā pālileyyake viharati rakkhitavanasaṇḍe bhaddasālamūle. 
Aññataropi kho hatthināgo ākiṇṇo viharati hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi. Chinnaggāni ceva tiṇāni khādati, obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṁ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivati, ogāhā cassa uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti. 
Ākiṇṇo dukkhaṁ na phāsu viharati. 
Atha kho tassa hatthināgassa etadahosi: 
“ahaṁ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ khādanti, āvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti, ākiṇṇo dukkhaṁ na phāsu viharāmi. 
Yannūnāhaṁ eko gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyan”ti. 
Atha kho so hatthināgo yūthā apakkamma yena pālileyyakaṁ rakkhitavanasaṇḍo bhaddasālamūlaṁ yena bhagavā tenupasaṅkami. 
Tatra sudaṁ so hatthināgo yasmiṁ padese bhagavā viharati taṁ padesaṁ appaharitaṁ karoti, soṇḍāya ca bhagavato pānīyaṁ paribhojanīyaṁ upaṭṭhāpeti. 
Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 
“ahaṁ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṁ bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, ākiṇṇo dukkhaṁ na phāsu vihāsiṁ. 
Somhi etarahi anākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, anākiṇṇo sukhaṁ phāsu viharāmī”ti. 
Tassapi kho hatthināgassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 
“ahaṁ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṁ hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiṇāni khādiṁ, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ khādiṁsu, āvilāni ca pānīyāni apāyiṁ, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo kāyaṁ upanighaṁsantiyo agamaṁsu, ākiṇṇo dukkhaṁ na phāsu vihāsiṁ. 
Somhi etarahi anākiṇṇo viharāmi hatthīhi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṁ na khādanti, anāvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhā ca me uttiṇṇassa hatthiniyo na kāyaṁ upanighaṁsantiyo gacchanti, anākiṇṇo sukhaṁ phāsu viharāmī”ti. 
Atha kho bhagavā attano ca pavivekaṁ viditvā tassa ca hatthināgassa cetasā cetoparivitakkamaññāya tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Etaṁ nāgassa nāgena, 
īsādantassa hatthino; 
Sameti cittaṁ cittena, 
yadeko ramatī mano”ti. 
Pañcamaṁ. 

Udāna 4.6 
Piṇḍolasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena āyasmā piṇḍolabhāradvājo bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya āraññiko piṇḍapātiko paṁsukūliko tecīvariko appiccho santuṭṭho pavivitto asaṁsaṭṭho āraddhavīriyo dhutavādo adhicittamanuyutto. 
Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ piṇḍolabhāradvājaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya āraññikaṁ piṇḍapātikaṁ paṁsukūlikaṁ tecīvarikaṁ appicchaṁ santuṭṭhaṁ pavivittaṁ asaṁsaṭṭhaṁ āraddhavīriyaṁ dhutavādaṁ adhicittamanuyuttaṁ. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Anūpavādo anūpaghāto, 
Pātimokkhe ca saṁvaro; 
Mattaññutā ca bhattasmiṁ, 
Pantañca sayanāsanaṁ; 
Adhicitte ca āyogo, 
Etaṁ buddhāna sāsanan”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Udāna 4.7 
Sāriputtasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya appiccho santuṭṭho pavivitto asaṁsaṭṭho āraddhavīriyo adhicittamanuyutto. 
Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya appicchaṁ santuṭṭhaṁ pavivittaṁ asaṁsaṭṭhaṁ āraddhavīriyaṁ adhicittamanuyuttaṁ. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Adhicetaso appamajjato, 
Munino monapathesu sikkhato; 
Sokā na bhavanti tādino, 
Upasantassa sadā satīmato”ti. 
Sattamaṁ. 

Udāna 4.8 
Sundarīsutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṁ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca yena sundarī paribbājikā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā sundariṁ paribbājikaṁ etadavocuṁ: 
“ussahasi tvaṁ, bhagini, ñātīnaṁ atthaṁ kātun”ti? 
“Kyāhaṁ, ayyā, karomi? 
Kiṁ mayā na sakkā kātuṁ? 
Jīvitampi me pariccattaṁ ñātīnaṁ atthāyā”ti. 
“Tena hi, bhagini, abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ gacchāhī”ti. 
“Evaṁ, ayyā”ti kho sundarī paribbājikā tesaṁ aññatitthiyānaṁ paribbājakānaṁ paṭissutvā abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ agamāsi. 
Yadā te aññiṁsu aññatitthiyā paribbājakā: 
“vodiṭṭhā kho sundarī paribbājikā bahujanena abhikkhaṇaṁ jetavanaṁ gacchantī”ti. 
Atha naṁ jīvitā voropetvā tattheva jetavanassa parikhākūpe nikkhipitvā yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavocuṁ: 
“yā sā, mahārāja, sundarī paribbājikā; sā no na dissatī”ti. 
“Kattha pana tumhe āsaṅkathā”ti? 
“Jetavane, mahārājā”ti. 
“Tena hi jetavanaṁ vicinathā”ti. 
Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā jetavanaṁ vicinitvā yathānikkhittaṁ parikhākūpā uddharitvā mañcakaṁ āropetvā sāvatthiṁ pavesetvā rathiyāya rathiyaṁ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṁ upasaṅkamitvā manusse ujjhāpesuṁ: 
“Passathāyyā samaṇānaṁ sakyaputtiyānaṁ kammaṁ. 
Alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. 
Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. 
Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ. 
Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. 
Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ? 
Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. 
Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā voropessatī”ti. 
Tena kho pana samayena sāvatthiyaṁ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti: 
“Alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. 
Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. 
Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ. 
Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. 
Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ? 
Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. 
Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā voropessatī”ti. 
Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisiṁsu. 
Sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“Etarahi, bhante, sāvatthiyaṁ manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti: 
‘alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā pāpadhammā musāvādino abrahmacārino. 
Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. 
Natthi imesaṁ sāmaññaṁ, natthi imesaṁ brahmaññaṁ. 
Naṭṭhaṁ imesaṁ sāmaññaṁ, naṭṭhaṁ imesaṁ brahmaññaṁ. 
Kuto imesaṁ sāmaññaṁ, kuto imesaṁ brahmaññaṁ? 
Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. 
Kathañhi nāma puriso purisakiccaṁ karitvā itthiṁ jīvitā voropessatī’”ti. 
“Neso, bhikkhave, saddo ciraṁ bhavissati sattāhameva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissati. 
Tena hi, bhikkhave, ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti, te tumhe imāya gāthāya paṭicodetha: 
‘Abhūtavādī nirayaṁ upeti, 
Yo vāpi katvā na karomi cāha; 
Ubhopi te pecca samā bhavanti, 
Nihīnakammā manujā paratthā’”ti. 
Atha kho te bhikkhū bhagavato santike imaṁ gāthaṁ pariyāpuṇitvā ye manussā bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosanti vihesanti te imāya gāthāya paṭicodenti: 
“Abhūtavādī nirayaṁ upeti, 
Yo vāpi katvā na karomi cāha; 
Ubhopi te pecca samā bhavanti, 
Nihīnakammā manujā paratthā”ti. 
Manussānaṁ etadahosi: 
“akārakā ime samaṇā sakyaputtiyā, nayimehi kataṁ, sapantime samaṇā sakyaputtiyā”ti. 
Neva so saddo ciraṁ ahosi. Sattāhameva ahosi. Sattāhassa accayena antaradhāyi. 
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavato etadavocuṁ: 
“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. 
Yāva subhāsitañcidaṁ, bhante, bhagavatā: 
‘neso, bhikkhave, saddo ciraṁ bhavissati. Sattāhameva bhavissati. Sattāhassa accayena antaradhāyissatī’ti. 
Antarahito so, bhante, saddo”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Tudanti vācāya janā asaññatā, 
Sarehi saṅgāmagataṁva kuñjaraṁ; 
Sutvāna vākyaṁ pharusaṁ udīritaṁ, 
Adhivāsaye bhikkhu aduṭṭhacitto”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Udāna 4.9 
Upasenasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Atha kho āyasmato upasenassa vaṅgantaputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 
“lābhā vata me, suladdhaṁ vata me, 
satthā ca me bhagavā arahaṁ sammāsambuddho; 
svākkhāte camhi dhammavinaye agārasmā anagāriyaṁ pabbajito; 
sabrahmacārino ca me sīlavanto kalyāṇadhammā; 
sīlesu camhi paripūrakārī; 
susamāhito camhi ekaggacitto; 
arahā camhi khīṇāsavo; 
mahiddhiko camhi mahānubhāvo. 
Bhaddakaṁ me jīvitaṁ, bhaddakaṁ maraṇan”ti. 
Atha kho bhagavā āyasmato upasenassa vaṅgantaputtassa cetasā cetoparivitakkamaññāya tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Yaṁ jīvitaṁ na tapati, 
maraṇante na socati; 
Sa ve diṭṭhapado dhīro, 
sokamajjhe na socati. 
Ucchinnabhavataṇhassa, 
santacittassa bhikkhuno; 
Vikkhīṇo jātisaṁsāro, 
natthi tassa punabbhavo”ti. 
Navamaṁ. 

Udāna 5.10 
Cūḷapanthakasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena āyasmā cūḷapanthako bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 
Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ cūḷapanthakaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Ṭhitena kāyena ṭhitena cetasā, 
Tiṭṭhaṁ nisinno uda vā sayāno; 
Etaṁ satiṁ bhikkhu adhiṭṭhahāno, 
Labhetha pubbāpariyaṁ visesaṁ; 
Laddhāna pubbāpariyaṁ visesaṁ, 
Adassanaṁ maccurājassa gacche”ti. 
Dasamaṁ. 
Soṇavaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Piyo appāyukā kuṭṭhī, 
kumārakā uposatho; 
Soṇo ca revato bhedo, 
sadhāya panthakena cāti. 

Udāna 5.1 
Piyatarasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo mallikāya deviyā saddhiṁ uparipāsādavaragato hoti. 
Atha kho rājā pasenadi kosalo mallikaṁ deviṁ etadavoca: 
“atthi nu kho te, mallike, kocañño attanā piyataro”ti? 
“Natthi kho me, mahārāja, kocañño attanā piyataro. 
Tuyhaṁ pana, mahārāja, atthañño koci attanā piyataro”ti? 
“Mayhampi kho, mallike, natthañño koci attanā piyataro”ti. 
Atha kho rājā pasenadi kosalo pāsādā orohitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca: 
“Idhāhaṁ, bhante, mallikāya deviyā saddhiṁ uparipāsādavaragato mallikaṁ deviṁ etadavocaṁ: 
‘atthi nu kho te, mallike, kocañño attanā piyataro’ti? 
Evaṁ vutte, mallikā devī maṁ etadavoca: 
‘natthi kho me, mahārāja, kocañño attanā piyataro. 
Tuyhaṁ pana, mahārāja, atthañño koci attanā piyataro’ti? 
Evaṁ vutte, ahaṁ, bhante, mallikaṁ deviṁ etadavocaṁ: 
‘mayhampi kho, mallike, natthañño koci attanā piyataro’”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Sabbā disā anuparigamma cetasā, 
Nevajjhagā piyataramattanā kvaci; 
Evaṁ piyo puthu attā paresaṁ, 
Tasmā na hiṁse paramattakāmo”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Udāna 5.2 
Appāyukasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. 
Yāva appāyukā hi, bhante, bhagavato mātā ahosi, sattāhajāte bhagavati bhagavato mātā kālamakāsi, tusitaṁ kāyaṁ upapajjī”ti. 
“Evametaṁ, ānanda, appāyukā hi, ānanda, bodhisattamātaro honti. 
Sattāhajātesu bodhisattesu bodhisattamātaro kālaṁ karonti, tusitaṁ kāyaṁ upapajjantī”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Ye keci bhūtā bhavissanti ye vāpi, 
Sabbe gamissanti pahāya dehaṁ; 
Taṁ sabbajāniṁ kusalo viditvā, 
Ātāpiyo brahmacariyaṁ careyyā”ti. 
Dutiyaṁ. 

Udāna 5.3 
Suppabuddhakuṭṭhisutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Tena kho pana samayena rājagahe suppabuddho nāma kuṭṭhī ahosi—
manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko. 
Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṁ desento nisinno hoti. 
Addasā kho suppabuddho kuṭṭhī taṁ mahājanakāyaṁ dūratova sannipatitaṁ. 
Disvānassa etadahosi: 
“nissaṁsayaṁ kho ettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhājīyati. 
Yannūnāhaṁ yena so mahājanakāyo tenupasaṅkameyyaṁ. 
Appeva nāmettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā labheyyan”ti. 
Atha kho suppabuddho kuṭṭhī yena so mahājanakāyo tenupasaṅkami. 
Addasā kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavantaṁ mahatiyā parisāya parivutaṁ dhammaṁ desentaṁ nisinnaṁ. 
Disvānassa etadahosi: 
“na kho ettha kiñci khādanīyaṁ vā bhojanīyaṁ vā bhājīyati. 
Samaṇo ayaṁ gotamo parisati dhammaṁ deseti. 
Yannūnāhampi dhammaṁ suṇeyyan”ti. 
Tattheva ekamantaṁ nisīdi: 
“ahampi dhammaṁ sossāmī”ti. 
Atha kho bhagavā sabbāvantaṁ parisaṁ cetasā ceto paricca manasākāsi 
“ko nu kho idha bhabbo dhammaṁ viññātun”ti? 
Addasā kho bhagavā suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ tassaṁ parisāyaṁ nisinnaṁ. 
Disvānassa etadahosi: 
“ayaṁ kho idha bhabbo dhammaṁ viññātun”ti. 
Suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ ārabbha anupubbiṁ kathaṁ kathesi, seyyathidaṁ—
dānakathaṁ sīlakathaṁ saggakathaṁ; kāmānaṁ ādīnavaṁ okāraṁ saṅkilesaṁ; nekkhamme ānisaṁsaṁ pakāsesi. 
Yadā bhagavā aññāsi suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ kallacittaṁ muducittaṁ vinīvaraṇacittaṁ udaggacittaṁ pasannacittaṁ, atha yā buddhānaṁ sāmukkaṁsikā dhammadesanā taṁ pakāsesi—
dukkhaṁ, samudayaṁ, nirodhaṁ, maggaṁ. 
Seyyathāpi nāma suddhaṁ vatthaṁ apagatakāḷakaṁ sammadeva rajanaṁ paṭiggaṇheyya; 
evamevaṁ suppabuddhassa kuṭṭhissa tasmiṁyeva āsane virajaṁ vītamalaṁ dhammacakkhuṁ udapādi: 
“yaṁ kiñci samudayadhammaṁ sabbaṁ taṁ nirodhadhamman”ti. 
Atha kho suppabuddho kuṭṭhī diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthu sāsane uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavantaṁ etadavoca: 
“Abhikkantaṁ, bhante, abhikkantaṁ, bhante. 
Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. 
Upāsakaṁ maṁ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Atha kho suppabuddho kuṭṭhī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavatā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho acirapakkantaṁ suppabuddhaṁ kuṭṭhiṁ gāvī taruṇavacchā adhipatitvā jīvitā voropesi. 
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. 
Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“yo so, bhante, suppabuddho nāma kuṭṭhī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito, so kālaṅkato. 
Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? 
“Paṇḍito, bhikkhave, suppabuddho kuṭṭhī; paccapādi dhammassānudhammaṁ; na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. 
Suppabuddho, bhikkhave, kuṭṭhī tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. 
Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena suppabuddho kuṭṭhī ahosi—
manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko”ti? 
“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, suppabuddho kuṭṭhī imasmiṁyeva rājagahe seṭṭhiputto ahosi. 
So uyyānabhūmiṁ niyyanto addasa tagarasikhiṁ paccekabuddhaṁ nagaraṁ piṇḍāya pavisantaṁ. 
Disvānassa etadahosi: 
‘kvāyaṁ kuṭṭhī kuṭṭhicīvarena vicaratī’ti? 
Niṭṭhubhitvā apasabyato karitvā pakkāmi. 
So tassa kammassa vipākena bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccittha. 
Tasseva kammassa vipākāvasesena imasmiṁyeva rājagahe kuṭṭhī ahosi manussadaliddo, manussakapaṇo, manussavarāko. 
So tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma saddhaṁ samādiyi sīlaṁ samādiyi sutaṁ samādiyi cāgaṁ samādiyi paññaṁ samādiyi. 
So tathāgatappaveditaṁ dhammavinayaṁ āgamma saddhaṁ samādiyitvā sīlaṁ samādiyitvā sutaṁ samādiyitvā cāgaṁ samādiyitvā paññaṁ samādiyitvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapanno devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ. 
So tattha aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cā”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Cakkhumā visamānīva, 
vijjamāne parakkame; 
Paṇḍito jīvalokasmiṁ, 
pāpāni parivajjaye”ti. 
Tatiyaṁ. 

Udāna 5.4 
Kumārakasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena sambahulā kumārakā antarā ca sāvatthiṁ antarā ca jetavanaṁ macchake bādhenti. 
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. 
Addasā kho bhagavā te sambahule kumārake antarā ca sāvatthiṁ antarā ca jetavanaṁ macchake bādhente. 
Disvāna yena te kumārakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te kumārake etadavoca: 
“bhāyatha vo, tumhe kumārakā, dukkhassa, appiyaṁ vo dukkhan”ti? 
“Evaṁ, bhante, bhāyāma mayaṁ, bhante, dukkhassa, appiyaṁ no dukkhan”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Sace bhāyatha dukkhassa, 
sace vo dukkhamappiyaṁ; 
Mākattha pāpakaṁ kammaṁ, 
āvi vā yadi vā raho. 
Sace ca pāpakaṁ kammaṁ, 
karissatha karotha vā; 
Na vo dukkhā pamutyatthi, 
upeccapi palāyatan”ti. 
Catutthaṁ. 

Udāna 5.5 
Uposathasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. 
Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. 
Atha kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante paṭhame yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto paṭhamo yāmo; ciranisinno bhikkhusaṅgho; 
uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. 
Evaṁ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. 
Dutiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante majjhime yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto majjhimo yāmo; ciranisinno bhikkhusaṅgho; 
uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. 
Dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi. 
Tatiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante pacchime yāme, uddhaste aruṇe, nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto pacchimo yāmo; uddhasto aruṇo; nandimukhī ratti; ciranisinno bhikkhusaṅgho; 
uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. 
“Aparisuddhā, ānanda, parisā”ti. 
Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: 
“kaṁ nu kho bhagavā puggalaṁ sandhāya evamāha: 
‘aparisuddhā, ānanda, parisā’”ti? 
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sabbāvantaṁ bhikkhusaṅghaṁ cetasā ceto paricca manasākāsi. 
Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ puggalaṁ dussīlaṁ pāpadhammaṁ asuciṁ saṅkassarasamācāraṁ paṭicchannakammantaṁ assamaṇaṁ samaṇapaṭiññaṁ abrahmacāriṁ brahmacāripaṭiññaṁ antopūtiṁ avassutaṁ kasambujātaṁ majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnaṁ. 
Disvāna uṭṭhāyāsanā yena so puggalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ puggalaṁ etadavoca: 
“uṭṭhehi, āvuso, diṭṭhosi bhagavatā; 
natthi te bhikkhūhi saddhiṁ saṁvāso”ti. 
Evaṁ vutte, so puggalo tuṇhī ahosi. 
Dutiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ puggalaṁ etadavoca: 
“uṭṭhehi, āvuso, diṭṭhosi bhagavatā; 
natthi te bhikkhūhi saddhiṁ saṁvāso”ti. 
Dutiyampi kho …pe… 
tatiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosi. 
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ puggalaṁ bāhāyaṁ gahetvā bahidvārakoṭṭhakā nikkhāmetvā sūcighaṭikaṁ datvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“nikkhāmito, bhante, so puggalo mayā. 
Parisuddhā parisā. 
Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṁ pātimokkhan”ti. 
“Acchariyaṁ, moggallāna, abbhutaṁ, moggallāna. 
Yāva bāhāgahaṇāpi nāma so moghapuriso āgamessatī”ti. 
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“na dānāhaṁ, bhikkhave, ito paraṁ uposathaṁ karissāmi, pātimokkhaṁ uddisissāmi. 
Tumheva dāni, bhikkhave, ito paraṁ uposathaṁ kareyyātha, pātimokkhaṁ uddiseyyātha. 
Aṭṭhānametaṁ, bhikkhave, anavakāso yaṁ tathāgato aparisuddhāya parisāya uposathaṁ kareyya, pātimokkhaṁ uddiseyya. 
Aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 
Katame aṭṭha? 
Mahāsamuddo, bhikkhave, anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto. 
Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto; 
ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati. 
Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati; 
ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde dutiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṁvasati. Yaṁ hoti mahāsamudde mataṁ kuṇapaṁ taṁ khippameva tīraṁ vāheti, thalaṁ ussāreti. 
Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṁvasati, yaṁ hoti mahāsamudde mataṁ kuṇapaṁ taṁ khippameva tīraṁ vāheti thalaṁ ussāreti; 
ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde tatiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī, tā mahāsamuddaṁ patvā jahanti purimāni nāmagottāni; ‘mahāsamuddo’tveva saṅkhaṁ gacchanti. 
Yampi, bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṁ—gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī tā mahāsamuddaṁ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, ‘mahāsamuddo’tveva saṅkhaṁ gacchanti; 
ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṁ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati. 
Yampi, bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṁ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṁ vā pūrattaṁ vā paññāyati; 
ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde pañcamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso. 
Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso; 
ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano. Tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṁ rajataṁ jātarūpaṁ lohitaṅgo masāragallaṁ. 
Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatrimāni ratanāni, seyyathidaṁ—muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṁ rajataṁ jātarūpaṁ lohitaṅgo masāragallaṁ; 
ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso. Tatrime bhūtā—timi timiṅgalo timitimiṅgalo asurā nāgā gandhabbā. Santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā. 
Yampi, bhikkhave, mahāsamuddo mahataṁ bhūtānaṁ āvāso, tatrime bhūtā—timi timiṅgalo timitimiṅgalo asurā nāgā gandhabbā, santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā dviyojanasatikāpi attabhāvā …pe… pañcayojanasatikāpi attabhāvā; 
ayaṁ, bhikkhave, mahāsamudde aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 
Ime kho, bhikkhave, aṭṭha mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 
Katame aṭṭha? 
Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, na āyatakeneva papāto; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, na āyatakeneva aññāpaṭivedho. 
Yampi, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, na āyatakeneva aññāpaṭivedho; 
ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṁ nātivattati; 
evamevaṁ kho, bhikkhave, yaṁ mayā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ taṁ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamanti. 
Yampi, bhikkhave, mayā sāvakānaṁ sikkhāpadaṁ paññattaṁ taṁ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamanti; 
ayaṁ, bhikkhave, imasmiṁ dhammavinaye dutiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṁ disvā disvā bhikkhū imasmiṁ dhammavinaye abhiramanti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṁvasati; yaṁ hoti mahāsamudde mataṁ kuṇapaṁ taṁ