Phật Tự Thuyết (Udāna)

Udāna 1.10 
Bāhiyasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena bāhiyo dārucīriyo suppārake paṭivasati samuddatīre sakkato garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Atha kho bāhiyassa dārucīriyassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 
“ye kho keci loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā, ahaṁ tesaṁ aññataro”ti. 
Atha kho bāhiyassa dārucīriyassa purāṇasālohitā devatā anukampikā atthakāmā bāhiyassa dārucīriyassa cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bāhiyo dārucīriyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bāhiyaṁ dārucīriyaṁ etadavoca: 
“neva kho tvaṁ, bāhiya, arahā, nāpi arahattamaggaṁ vā samāpanno. 
Sāpi te paṭipadā natthi yāya tvaṁ arahā vā assa arahattamaggaṁ vā samāpanno”ti. 
“Atha ke carahi sadevake loke arahanto vā arahattamaggaṁ vā samāpannā”ti? 
“Atthi, bāhiya, uttaresu janapadesu sāvatthī nāma nagaraṁ. 
Tattha so bhagavā etarahi viharati arahaṁ sammāsambuddho. 
So hi, bāhiya, bhagavā arahā ceva arahattāya ca dhammaṁ desetī”ti. 
Atha kho bāhiyo dārucīriyo tāya devatāya saṁvejito tāvadeva suppārakamhā pakkāmi. 
Sabbattha ekarattiparivāsena yena sāvatthī jetavanaṁ anāthapiṇḍikassa ārāmo tenupasaṅkami. 
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. 
Atha kho bāhiyo dārucīriyo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: 
“kahaṁ nu kho, bhante, etarahi bhagavā viharati arahaṁ sammāsambuddho? 
Dassanakāmamhā mayaṁ taṁ bhagavantaṁ arahantaṁ sammāsambuddhan”ti. 
“Antaragharaṁ paviṭṭho kho, bāhiya, bhagavā piṇḍāyā”ti. 
Atha kho bāhiyo dārucīriyo taramānarūpo jetavanā nikkhamitvā sāvatthiṁ pavisitvā addasa bhagavantaṁ sāvatthiyaṁ piṇḍāya carantaṁ pāsādikaṁ pasādanīyaṁ santindriyaṁ santamānasaṁ uttamadamathasamathamanuppattaṁ dantaṁ guttaṁ yatindriyaṁ nāgaṁ. 
Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato pāde sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“desetu me, bhante, bhagavā dhammaṁ; desetu sugato dhammaṁ, 
yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 
Evaṁ vutte, bhagavā bāhiyaṁ dārucīriyaṁ etadavoca: 
“akālo kho tāva, bāhiya, antaragharaṁ paviṭṭhamhā piṇḍāyā”ti. 
Dutiyampi kho bāhiyo dārucīriyo bhagavantaṁ etadavoca: 
“dujjānaṁ kho panetaṁ, bhante, bhagavato vā jīvitantarāyānaṁ, mayhaṁ vā jīvitantarāyānaṁ. 
Desetu me, bhante, bhagavā dhammaṁ; 
desetu sugato dhammaṁ, yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 
Dutiyampi kho bhagavā bāhiyaṁ dārucīriyaṁ etadavoca: 
“akālo kho tāva, bāhiya, antaragharaṁ paviṭṭhamhā piṇḍāyā”ti. 
Tatiyampi kho bāhiyo dārucīriyo bhagavantaṁ etadavoca: 
“dujjānaṁ kho panetaṁ, bhante, bhagavato vā jīvitantarāyānaṁ, mayhaṁ vā jīvitantarāyānaṁ. 
Desetu me, bhante, bhagavā dhammaṁ; 
desetu sugato dhammaṁ, yaṁ mamassa dīgharattaṁ hitāya sukhāyā”ti. 
“Tasmātiha te, bāhiya, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissatī’ti. 
Evañhi te, bāhiya, sikkhitabbaṁ. 
Yato kho te, bāhiya, diṭṭhe diṭṭhamattaṁ bhavissati, sute sutamattaṁ bhavissati, mute mutamattaṁ bhavissati, viññāte viññātamattaṁ bhavissati, 
tato tvaṁ, bāhiya, na tena. 
Yato tvaṁ, bāhiya, na tena; 
tato tvaṁ, bāhiya, na tattha. 
Yato tvaṁ, bāhiya, na tattha, 
tato tvaṁ, bāhiya, nevidha na huraṁ na ubhayamantarena. 
Esevanto dukkhassā”ti. 
Atha kho bāhiyassa dārucīriyassa bhagavato imāya saṅkhittāya dhammadesanāya tāvadeva anupādāya āsavehi cittaṁ vimucci. 
Atha kho bhagavā bāhiyaṁ dārucīriyaṁ iminā saṅkhittena ovādena ovaditvā pakkāmi. 
Atha kho acirapakkantassa bhagavato bāhiyaṁ dārucīriyaṁ gāvī taruṇavacchā adhipatitvā jīvitā voropesi. 
Atha kho bhagavā sāvatthiyaṁ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkanto sambahulehi bhikkhūhi saddhiṁ nagaramhā nikkhamitvā addasa bāhiyaṁ dārucīriyaṁ kālaṅkataṁ; 
disvāna bhikkhū āmantesi: 
“gaṇhatha, bhikkhave, bāhiyassa dārucīriyassa sarīrakaṁ; mañcakaṁ āropetvā nīharitvā jhāpetha; thūpañcassa karotha. 
Sabrahmacārī vo, bhikkhave, kālaṅkato”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā bāhiyassa dārucīriyassa sarīrakaṁ mañcakaṁ āropetvā nīharitvā jhāpetvā thūpañcassa katvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. 
Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“daḍḍhaṁ, bhante, bāhiyassa dārucīriyassa sarīraṁ, thūpo cassa kato. 
Tassa kā gati, ko abhisamparāyo”ti? 
“Paṇḍito, bhikkhave, bāhiyo dārucīriyo paccapādi dhammassānudhammaṁ; na ca maṁ dhammādhikaraṇaṁ vihesesi. 
Parinibbuto, bhikkhave, bāhiyo dārucīriyo”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Yattha āpo ca pathavī, 
tejo vāyo na gādhati; 
Na tattha sukkā jotanti, 
ādicco nappakāsati; 
Na tattha candimā bhāti, 
tamo tattha na vijjati. 
Yadā ca attanāvedi, 
muni monena brāhmaṇo; 
Atha rūpā arūpā ca, 
sukhadukkhā pamuccatī”ti. 
Dasamaṁ. 
Ayampi udāno vutto bhagavatā iti me sutanti. 
Bodhivaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Tayo bodhī ca huṁhuṅko, 
brāhmaṇā kassapena ca; 
Aja saṅgāma jaṭilā, 
bāhiyenāti te dasāti. 

Udāna 1.1 
Paṭhamabodhisutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. 
Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṁ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṁvedī. 
Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā paṭhamaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ anulomaṁ sādhukaṁ manasākāsi: 
“Iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati, yadidaṁ—
avijjāpaccayā saṅkhārā, 
saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, 
viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, 
nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, 
saḷāyatanapaccayā phasso, 
phassapaccayā vedanā, 
vedanāpaccayā taṇhā, 
taṇhāpaccayā upādānaṁ, 
upādānapaccayā bhavo, 
bhavapaccayā jāti, 
jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Yadā have pātubhavanti dhammā, 
Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; 
Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, 
Yato pajānāti sahetudhamman”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Udāna 1.2 
Dutiyabodhisutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. 
Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṁ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṁvedī. 
Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā majjhimaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ paṭilomaṁ sādhukaṁ manasākāsi: 
“Iti imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati, yadidaṁ—
avijjānirodhā saṅkhāranirodho, 
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, 
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, 
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, 
saḷāyatananirodhā phassanirodho, 
phassanirodhā vedanānirodho, 
vedanānirodhā taṇhānirodho, 
taṇhānirodhā upādānanirodho, 
upādānanirodhā bhavanirodho, 
bhavanirodhā jātinirodho, 
jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Yadā have pātubhavanti dhammā, 
Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; 
Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, 
Yato khayaṁ paccayānaṁ avedī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Udāna 1.3 
Tatiyabodhisutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. 
Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṁ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṁvedī. 
Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā pacchimaṁ yāmaṁ paṭiccasamuppādaṁ anulomapaṭilomaṁ sādhukaṁ manasākāsi: 
“Iti imasmiṁ sati idaṁ hoti, imassuppādā idaṁ uppajjati, 
imasmiṁ asati idaṁ na hoti, imassa nirodhā idaṁ nirujjhati; yadidaṁ—
avijjāpaccayā saṅkhārā, 
saṅkhārapaccayā viññāṇaṁ, 
viññāṇapaccayā nāmarūpaṁ, 
nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṁ, 
saḷāyatanapaccayā phasso, 
phassapaccayā vedanā, 
vedanāpaccayā taṇhā, 
taṇhāpaccayā upādānaṁ, 
upādānapaccayā bhavo, 
bhavapaccayā jāti, 
jātipaccayā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 
Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, 
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, 
viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, 
nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, 
saḷāyatananirodhā phassanirodho, 
phassanirodhā vedanānirodho, 
vedanānirodhā taṇhānirodho, 
taṇhānirodhā upādānanirodho, 
upādānanirodhā bhavanirodho, 
bhavanirodhā jātinirodho, 
jātinirodhā jarāmaraṇaṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. 
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Yadā have pātubhavanti dhammā, 
Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa; 
Vidhūpayaṁ tiṭṭhati mārasenaṁ, 
Sūriyova obhāsayamantalikkhan”ti. 
Tatiyaṁ. 

Udāna 1.4 
Huṁhuṅkasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. 
Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṁ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṁvedī. 
Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi. 
Atha kho aññataro huṁhuṅkajātiko brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“kittāvatā nu kho, bho gotama, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā”ti? 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo, 
Nihuṁhuṅko nikkasāvo yatatto; 
Vedantagū vūsitabrahmacariyo, 
Dhammena so brahmavādaṁ vadeyya; 
Yassussadā natthi kuhiñci loke”ti. 
Catutthaṁ. 

Udāna 1.5 
Brāhmaṇasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca mahākaccāno āyasmā ca mahākoṭṭhiko āyasmā ca mahākappino āyasmā ca mahācundo āyasmā ca anuruddho āyasmā ca revato āyasmā ca nando yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu. 
Addasā kho bhagavā te āyasmante dūratova āgacchante; 
disvāna bhikkhū āmantesi: 
“ete, bhikkhave, brāhmaṇā āgacchanti; 
ete, bhikkhave, brāhmaṇā āgacchantī”ti. 
Evaṁ vutte, aññataro brāhmaṇajātiko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“kittāvatā nu kho, bhante, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā”ti? 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Bāhitvā pāpake dhamme, 
ye caranti sadā satā; 
Khīṇasaṁyojanā buddhā, 
te ve lokasmi brāhmaṇā”ti. 
Pañcamaṁ. 

Udāna 1.6 
Mahākassapasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pippaliguhāyaṁ viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. 
Atha kho āyasmā mahākassapo aparena samayena tamhā ābādhā vuṭṭhāsi. 
Atha kho āyasmato mahākassapassa tamhā ābādhā vuṭṭhitassa etadahosi: 
“yannūnāhaṁ rājagahaṁ piṇḍāya paviseyyan”ti. 
Tena kho pana samayena pañcamattāni devatāsatāni ussukkaṁ āpannāni honti āyasmato mahākassapassa piṇḍapātapaṭilābhāya. 
Atha kho āyasmā mahākassapo tāni pañcamattāni devatāsatāni paṭikkhipitvā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṁ piṇḍāya pāvisi—
yena daliddavisikhā kapaṇavisikhā pesakāravisikhā. 
Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ mahākassapaṁ rājagahe piṇḍāya carantaṁ yena daliddavisikhā kapaṇavisikhā pesakāravisikhā. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Anaññaposimaññātaṁ, 
dantaṁ sāre patiṭṭhitaṁ; 
Khīṇāsavaṁ vantadosaṁ, 
tamahaṁ brūmi brāhmaṇan”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Udāna 1.7 
Ajakalāpakasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā pāvāyaṁ viharati ajakalāpake cetiye, ajakalāpakassa yakkhassa bhavane. 
Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṁ abbhokāse nisinno hoti; devo ca ekamekaṁ phusāyati. 
Atha kho ajakalāpako yakkho bhagavato bhayaṁ chambhitattaṁ lomahaṁsaṁ uppādetukāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato avidūre tikkhattuṁ “akkulo pakkulo”ti akkulapakkulikaṁ akāsi: 
“eso te, samaṇa, pisāco”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Yadā sakesu dhammesu, 
pāragū hoti brāhmaṇo; 
Atha etaṁ pisācañca, 
pakkulañcātivattatī”ti. 
Sattamaṁ. 

Udāna 1.8 
Saṅgāmajisutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena āyasmā saṅgāmaji sāvatthiṁ anuppatto hoti bhagavantaṁ dassanāya. 
Assosi kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā: 
“ayyo kira saṅgāmaji sāvatthiṁ anuppatto”ti. 
Sā dārakaṁ ādāya jetavanaṁ agamāsi. 
Tena kho pana samayena āyasmā saṅgāmaji aññatarasmiṁ rukkhamūle divāvihāraṁ nisinno hoti. 
Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā yenāyasmā saṅgāmaji tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ saṅgāmajiṁ etadavoca: 
“khuddaputtañhi, samaṇa, posa man”ti. 
Evaṁ vutte, āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi. 
Dutiyampi kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā āyasmantaṁ saṅgāmajiṁ etadavoca: 
“khuddaputtañhi, samaṇa, posa man”ti. 
Dutiyampi kho āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi. 
Tatiyampi kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā āyasmantaṁ saṅgāmajiṁ etadavoca: 
“khuddaputtañhi, samaṇa, posa man”ti. 
Tatiyampi kho āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi. 
Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā taṁ dārakaṁ āyasmato saṅgāmajissa purato nikkhipitvā pakkāmi: 
“eso te, samaṇa, putto; posa nan”ti. 
Atha kho āyasmā saṅgāmaji taṁ dārakaṁ neva olokesi nāpi ālapi. 
Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā avidūraṁ gantvā apalokentī addasa āyasmantaṁ saṅgāmajiṁ taṁ dārakaṁ neva olokentaṁ nāpi ālapantaṁ, disvānassā etadahosi: 
“na cāyaṁ samaṇo puttenapi atthiko”ti. 
Tato paṭinivattitvā dārakaṁ ādāya pakkāmi. 
Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikāya evarūpaṁ vippakāraṁ. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Āyantiṁ nābhinandati, 
pakkamantiṁ na socati; 
Saṅgā saṅgāmajiṁ muttaṁ, 
tamahaṁ brūmi brāhmaṇan”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Udāna 1.9 
Jaṭilasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā gayāyaṁ viharati gayāsīse. 
Tena kho pana samayena sambahulā jaṭilā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhake himapātasamaye gayāyaṁ ummujjantipi nimujjantipi, ummujjanimujjampi karonti osiñcantipi, aggimpi juhanti: 
“iminā suddhī”ti. 
Addasā kho bhagavā te sambahule jaṭile sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhake himapātasamaye gayāyaṁ ummujjantepi nimujjantepi ummujjanimujjampi karonte osiñcantepi aggimpi juhante: 
“iminā suddhī”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Na udakena sucī hoti, 
bahvettha nhāyatī jano; 
Yamhi saccañca dhammo ca, 
so sucī so ca brāhmaṇo”ti. 
Navamaṁ. 

Udāna 2.10 
Bhaddiyasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā anupiyāyaṁ viharati ambavane. 
Tena kho pana samayena āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi: 
“aho sukhaṁ, aho sukhan”ti. 
Assosuṁ kho sambahulā bhikkhū āyasmato bhaddiyassa kāḷīgodhāya puttassa araññagatassapi rukkhamūlagatassapi suññāgāragatassapi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānentassa: 
“aho sukhaṁ, aho sukhan”ti. 
Sutvāna nesaṁ etadahosi: 
“nissaṁsayaṁ kho, āvuso, āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto anabhirato brahmacariyaṁ carati, 
yaṁsa pubbe agāriyabhūtassa rajjasukhaṁ, so tamanussaramāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi: 
‘aho sukhaṁ, aho sukhan’”ti. 
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“āyasmā, bhante, bhaddiyo kāḷīgodhāya putto araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi: 
‘aho sukhaṁ, aho sukhan’ti. 
Nissaṁsayaṁ kho, bhante, āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto anabhirato brahmacariyaṁ carati. 
Yaṁsa pubbe agāriyabhūtassa rajjasukhaṁ, so tamanussaramāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi: 
‘aho sukhaṁ, aho sukhan’”ti. 
Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: 
“ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena bhaddiyaṁ bhikkhuṁ āmantehi: 
‘satthā taṁ, āvuso bhaddiya, āmantetī’”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhaddiyaṁ kāḷīgodhāya puttaṁ etadavoca: 
“satthā taṁ, āvuso bhaddiya, āmantetī”ti. 
“Evamāvuso”ti kho āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ bhaddiyaṁ kāḷīgodhāya puttaṁ bhagavā etadavoca: 
“Saccaṁ kira tvaṁ, bhaddiya, araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi: 
‘aho sukhaṁ, aho sukhan’”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti. 
“Kiṁ pana tvaṁ, bhaddiya, atthavasaṁ sampassamāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesi: 
‘aho sukhaṁ, aho sukhan’”ti. 
“Pubbe me, bhante, agāriyabhūtassa rajjaṁ kārentassa antopi antepure rakkhā susaṁvihitā ahosi, bahipi antepure rakkhā susaṁvihitā ahosi, antopi nagare rakkhā susaṁvihitā ahosi, bahipi nagare rakkhā susaṁvihitā ahosi, antopi janapade rakkhā susaṁvihitā ahosi, bahipi janapade rakkhā susaṁvihitā ahosi. 
So kho ahaṁ, bhante, evaṁ rakkhito gopito santo bhīto ubbiggo ussaṅkī utrāsī vihāsiṁ. 
Etarahi kho panāhaṁ, bhante, araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi eko abhīto anubbiggo anussaṅkī anutrāsī appossukko pannalomo paradattavutto, migabhūtena cetasā viharāmi. 
Imaṁ kho ahaṁ, bhante, atthavasaṁ sampassamāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṁ udānaṁ udānesiṁ: 
‘aho sukhaṁ, aho sukhan’”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Yassantarato na santi kopā, 
Itibhavābhavatañca vītivatto; 
Taṁ vigatabhayaṁ sukhiṁ asokaṁ, 
Devā nānubhavanti dassanāyā”ti. 
Dasamaṁ. 
Mucalindavaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Mucalindo rājā daṇḍena, 
sakkāro upāsakena ca; 
Gabbhinī ekaputto ca, 
suppavāsā visākhā ca; 
Kāḷīgodhāya bhaddiyoti. 

Udāna 2.1 
Mucalindasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre mucalindamūle paṭhamābhisambuddho. 
Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṁ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṁvedī. 
Tena kho pana samayena mahā akālamegho udapādi sattāhavaddalikā sītavātaduddinī. 
Atha kho mucalindo nāgarājā sakabhavanā nikkhamitvā bhagavato kāyaṁ sattakkhattuṁ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṁ phaṇaṁ vihacca aṭṭhāsi: 
“mā bhagavantaṁ sītaṁ, mā bhagavantaṁ uṇhaṁ, mā bhagavantaṁ ḍaṁsamakasavātātapasarīsapasamphasso”ti. 
Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi. 
Atha kho mucalindo nāgarājā viddhaṁ vigatavalāhakaṁ devaṁ viditvā bhagavato kāyā bhoge viniveṭhetvā sakavaṇṇaṁ paṭisaṁharitvā māṇavakavaṇṇaṁ abhinimminitvā bhagavato purato aṭṭhāsi pañjaliko bhagavantaṁ namassamāno. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Sukho viveko tuṭṭhassa, 
sutadhammassa passato; 
Abyāpajjaṁ sukhaṁ loke, 
pāṇabhūtesu saṁyamo. 
Sukhā virāgatā loke, 
kāmānaṁ samatikkamo; 
Asmimānassa yo vinayo, 
etaṁ ve paramaṁ sukhan”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Udāna 2.2 
Rājasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: 
“ko nu kho, āvuso, imesaṁ dvinnaṁ rājūnaṁ mahaddhanataro vā mahābhogataro vā mahākosataro vā mahāvijitataro vā mahāvāhanataro vā mahabbalataro vā mahiddhikataro vā mahānubhāvataro vā rājā vā māgadho seniyo bimbisāro, rājā vā pasenadi kosalo”ti? 
Ayañcarahi tesaṁ bhikkhūnaṁ antarākathā hoti vippakatā. 
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. 
Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā”ti? 
“Idha, bhante, amhākaṁ pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantānaṁ upaṭṭhānasālāyaṁ sannisinnānaṁ sannipatitānaṁ ayamantarākathā udapādi: 
‘ko nu kho, āvuso, imesaṁ dvinnaṁ rājūnaṁ mahaddhanataro vā mahābhogataro vā mahākosataro vā mahāvijitataro vā mahāvāhanataro vā mahabbalataro vā mahiddhikataro vā mahānubhāvataro vā rājā vā māgadho seniyo bimbisāro, rājā vā pasenadi kosalo’ti? 
Ayaṁ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto”ti. 
“Na khvetaṁ, bhikkhave, tumhākaṁ patirūpaṁ kulaputtānaṁ saddhā agārasmā anagāriyaṁ pabbajitānaṁ yaṁ tumhe evarūpiṁ kathaṁ katheyyātha. 
Sannipatitānaṁ vo, bhikkhave, dvayaṁ karaṇīyaṁ—
dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Yañca kāmasukhaṁ loke, 
yañcidaṁ diviyaṁ sukhaṁ; 
Taṇhakkhayasukhassete, 
kalaṁ nāgghanti soḷasin”ti. 
Dutiyaṁ. 

Udāna 2.3 
Daṇḍasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena sambahulā kumārakā antarā ca sāvatthiṁ antarā ca jetavanaṁ ahiṁ daṇḍena hananti. 
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. 
Addasā kho bhagavā sambahule kumārake antarā ca sāvatthiṁ antarā ca jetavanaṁ ahiṁ daṇḍena hanante. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Sukhakāmāni bhūtāni, 
yo daṇḍena vihiṁsati; 
Attano sukhamesāno, 
pecca so na labhate sukhaṁ. 
Sukhakāmāni bhūtāni, 
yo daṇḍena na hiṁsati; 
Attano sukhamesāno, 
pecca so labhate sukhan”ti. 
Tatiyaṁ. 

Udāna 2.4 
Sakkārasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṁ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca, gāme ca araññe ca bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti. 
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“etarahi, bhante, bhagavā sakkato garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Bhikkhusaṅghopi sakkato garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṁ. 
Atha kho te, bhante, aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṁ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca, gāme ca araññe ca bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosenti vihesantī”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Gāme araññe sukhadukkhaphuṭṭho, 
Nevattato no parato dahetha; 
Phusanti phassā upadhiṁ paṭicca, 
Nirūpadhiṁ kena phuseyyu phassā”ti. 
Catutthaṁ. 

Udāna 2.5 
Upāsakasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena aññataro icchānaṅgalako upāsako sāvatthiṁ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. 
Atha kho so upāsako sāvatthiyaṁ taṁ karaṇīyaṁ tīretvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho taṁ upāsakaṁ bhagavā etadavoca: 
“cirassaṁ kho tvaṁ, upāsaka, imaṁ pariyāyamakāsi yadidaṁ idhāgamanāyā”ti. 
“Cirapaṭikāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitukāmo, api cāhaṁ kehici kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo. Evāhaṁ nāsakkhiṁ bhagavantaṁ dassanāya upasaṅkamitun”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Sukhaṁ vata tassa na hoti kiñci, 
Saṅkhātadhammassa bahussutassa; 
Sakiñcanaṁ passa vihaññamānaṁ, 
Jano janasmiṁ paṭibandharūpo”ti. 
Pañcamaṁ. 

Udāna 2.6 
Gabbhinīsutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena aññatarassa paribbājakassa daharamāṇavikā pajāpati hoti gabbhinī upavijaññā. 
Atha kho sā paribbājikā taṁ paribbājakaṁ etadavoca: 
“gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, telaṁ āhara, yaṁ me vijātāya bhavissatī”ti. 
Evaṁ vutte, so paribbājako taṁ paribbājikaṁ etadavoca: 
“kuto panāhaṁ, bhoti, telaṁ āharāmī”ti? 
Dutiyampi kho sā paribbājikā taṁ paribbājakaṁ etadavoca: 
“gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, telaṁ āhara, yaṁ me vijātāya bhavissatī”ti. 
Dutiyampi kho so paribbājako taṁ paribbājikaṁ etadavoca: 
“kuto panāhaṁ, bhoti, telaṁ āharāmī”ti? 
Tatiyampi kho sā paribbājikā taṁ paribbājakaṁ etadavoca: 
“gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, telaṁ āhara, yaṁ me vijātāya bhavissatī”ti. 
Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāre samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sappissa vā telassa vā yāvadatthaṁ pātuṁ dīyati, no nīharituṁ. 
Atha kho tassa paribbājakassa etadahosi: 
“rañño kho pana pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāre samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sappissa vā telassa vā yāvadatthaṁ pātuṁ dīyati, no nīharituṁ. 
Yannūnāhaṁ rañño pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāraṁ gantvā telassa yāvadatthaṁ pivitvā gharaṁ āgantvā ucchadditvāna dadeyyaṁ, yaṁ imissā vijātāya bhavissatī”ti. 
Atha kho so paribbājako rañño pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāraṁ gantvā telassa yāvadatthaṁ pivitvā gharaṁ āgantvā neva sakkoti uddhaṁ kātuṁ, na pana adho. 
So dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭho āvaṭṭati parivaṭṭati. 
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. 
Addasā kho bhagavā taṁ paribbājakaṁ dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhaṁ āvaṭṭamānaṁ parivaṭṭamānaṁ. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Sukhino vata ye akiñcanā, 
Vedaguno hi janā akiñcanā; 
Sakiñcanaṁ passa vihaññamānaṁ, 
Jano janasmiṁ paṭibandhacitto”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Udāna 2.7 
Ekaputtakasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena aññatarassa upāsakassa ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato hoti. 
Atha kho sambahulā upāsakā allavatthā allakesā divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te upāsake bhagavā etadavoca: 
“kiṁ nu kho tumhe, upāsakā, allavatthā allakesā idhūpasaṅkamantā divā divassā”ti? 
Evaṁ vutte, so upāsako bhagavantaṁ etadavoca: 
“mayhaṁ kho, bhante, ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato. 
Tena mayaṁ allavatthā allakesā idhūpasaṅkamantā divā divassā”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Piyarūpassādagadhitāse, 
Devakāyā puthu manussā ca; 
Aghāvino parijunnā, 
Maccurājassa vasaṁ gacchanti. 
Ye ve divā ca ratto ca, 
Appamattā jahanti piyarūpaṁ; 
Te ve khaṇanti aghamūlaṁ, 
Maccuno āmisaṁ durativattan”ti. 
Sattamaṁ. 

Udāna 2.8 
Suppavāsāsutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā kuṇḍikāyaṁ viharati kuṇḍadhānavane. 
Tena kho pana samayena suppavāsā koliyadhītā satta vassāni gabbhaṁ dhāreti. 
Sattāhaṁ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti: 
“sammāsambuddho vata so bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṁ deseti; 
suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; 
susukhaṁ vata taṁ nibbānaṁ yatthidaṁ evarūpaṁ dukkhaṁ na saṁvijjatī”ti. 
Atha kho suppavāsā koliyadhītā sāmikaṁ āmantesi: 
“ehi tvaṁ, ayyaputta, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi; appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ puccha: 
‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati; appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchatī’ti. 
Evañca vadehi: 
‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṁ dhāreti. 
Sattāhaṁ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti—
sammāsambuddho vata so bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṁ deseti; 
suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; 
susukhaṁ vata taṁ nibbānaṁ yatthidaṁ evarūpaṁ dukkhaṁ na saṁvijjatī’”ti. 
“Paraman”ti kho so koliyaputto suppavāsāya koliyadhītāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinno kho koliyaputto bhagavantaṁ etadavoca: 
“suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati; 
evañca vadeti: 
‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṁ dhāreti. 
Sattāhaṁ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti—
sammāsambuddho vata so bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṁ deseti; 
suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; 
susukhaṁ vata nibbānaṁ yatthidaṁ evarūpaṁ dukkhaṁ na saṁvijjatī’”ti. 
“Sukhinī hotu suppavāsā koliyadhītā; arogā arogaṁ puttaṁ vijāyatū”ti. 
Saha vacanā ca pana bhagavato suppavāsā koliyadhītā sukhinī arogā arogaṁ puttaṁ vijāyi. 
“Evaṁ, bhante”ti kho so koliyaputto bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena sakaṁ gharaṁ tena paccāyāsi. 
Addasā kho so koliyaputto suppavāsaṁ koliyadhītaraṁ sukhiniṁ arogaṁ arogaṁ puttaṁ vijātaṁ. 
Disvānassa etadahosi: 
“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāmāyaṁ suppavāsā koliyadhītā saha vacanā ca pana bhagavato sukhinī arogā arogaṁ puttaṁ vijāyissatī”ti. 
Attamano pamudito pītisomanassajāto ahosi. 
Atha kho suppavāsā koliyadhītā sāmikaṁ āmantesi: 
“ehi tvaṁ, ayyaputta, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi: 
‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandatī’ti; 
evañca vadehi: 
‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṁ dhāreti. 
Sattāhaṁ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṁ puttaṁ vijātā. 
Sā sattāhaṁ buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ bhattena nimanteti. 
Adhivāsetu kira, bhante, bhagavā suppavāsāya koliyadhītāya satta bhattāni saddhiṁ bhikkhusaṅghenā’”ti. 
“Paraman”ti kho so koliyaputto suppavāsāya koliyadhītāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinno kho so koliyaputto bhagavantaṁ etadavoca: 
“Suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati; 
evañca vadeti: 
‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṁ dhāreti. 
Sattāhaṁ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṁ puttaṁ vijātā. 
Sā sattāhaṁ buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ bhattena nimanteti. 
Adhivāsetu kira, bhante, bhagavā suppavāsāya koliyadhītāya satta bhattāni saddhiṁ bhikkhusaṅghenā’”ti. 
Tena kho pana samayena aññatarena upāsakena buddhappamukho bhikkhusaṅgho svātanāya bhattena nimantito hoti. 
So ca upāsako āyasmato mahāmoggallānassa upaṭṭhāko hoti. 
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ āmantesi: 
“ehi tvaṁ, moggallāna, yena so upāsako tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā taṁ upāsakaṁ evaṁ vadehi: 
‘suppavāsā, āvuso, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṁ dhāresi. 
Sattāhaṁ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṁ puttaṁ vijātā. 
Sā sattāhaṁ buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ bhattena nimanteti. 
Karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchā tvaṁ karissasī’ti. 
Tuyheso upaṭṭhāko”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paṭissutvā yena so upāsako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ upāsakaṁ etadavoca: 
“suppavāsā, āvuso, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṁ dhāreti. 
Sattāhaṁ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṁ puttaṁ vijātā. 
Sā sattāhaṁ buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ bhattena nimanteti. 
Karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchā tvaṁ karissasī”ti. 
“Sace me, bhante, ayyo mahāmoggallāno tiṇṇaṁ dhammānaṁ pāṭibhogo—
bhogānañca jīvitassa ca saddhāya ca, 
karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchāhaṁ karissāmī”ti. 
“Dvinnaṁ kho te ahaṁ, āvuso, dhammānaṁ pāṭibhogo—
bhogānañca jīvitassa ca. 
Saddhāya pana tvaṁyeva pāṭibhogo”ti. 
“Sace me, bhante, ayyo mahāmoggallāno dvinnaṁ dhammānaṁ pāṭibhogo—
bhogānañca jīvitassa ca, 
karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchāhaṁ karissāmī”ti. 
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṁ upāsakaṁ saññāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“saññatto, bhante, so upāsako mayā; 
karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchā so karissatī”ti. 
Atha kho suppavāsā koliyadhītā sattāhaṁ buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi, 
tañca dārakaṁ bhagavantaṁ vandāpesi sabbañca bhikkhusaṅghaṁ. 
Atha kho āyasmā sāriputto taṁ dārakaṁ etadavoca: 
“kacci te, dāraka, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ, kacci na kiñci dukkhan”ti? 
“Kuto me, bhante sāriputta, khamanīyaṁ, kuto yāpanīyaṁ. 
Satta me vassāni lohitakumbhiyaṁ vutthānī”ti. 
Atha kho suppavāsā koliyadhītā: 
“putto me dhammasenāpatinā saddhiṁ mantetī”ti attamanā pamuditā pītisomanassajātā ahosi. 
Atha kho bhagavā suppavāsaṁ koliyadhītaraṁ attamanaṁ pamuditaṁ pītisomanassajātaṁ viditvā suppavāsaṁ koliyadhītaraṁ etadavoca: 
“iccheyyāsi tvaṁ, suppavāse, aññampi evarūpaṁ puttan”ti? 
“Iccheyyāmahaṁ, bhagavā, aññānipi evarūpāni satta puttānī”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Asātaṁ sātarūpena, 
piyarūpena appiyaṁ; 
Dukkhaṁ sukhassa rūpena, 
pamattamativattatī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Udāna 2.9 
Visākhāsutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. 
Tena kho pana samayena visākhāya migāramātuyā kocideva attho raññe pasenadimhi kosale paṭibaddho hoti. 
Taṁ rājā pasenadi kosalo na yathādhippāyaṁ tīreti. 
Atha kho visākhā migāramātā divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho visākhaṁ migāramātaraṁ bhagavā etadavoca: 
“handa kuto nu tvaṁ, visākhe, āgacchasi divā divassā”ti? 
“Idha me, bhante, kocideva attho raññe pasenadimhi kosale paṭibaddho; 
taṁ rājā pasenadi kosalo na yathādhippāyaṁ tīretī”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Sabbaṁ paravasaṁ dukkhaṁ, 
sabbaṁ issariyaṁ sukhaṁ; 
Sādhāraṇe vihaññanti, 
yogā hi duratikkamā”ti. 
Navamaṁ. 

Udāna 3.10 
Lokasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā uruvelāyaṁ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. 
Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṁ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṁvedī. 
Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā buddhacakkhunā lokaṁ volokesi. 
Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā volokento satte anekehi santāpehi santappamāne, anekehi ca pariḷāhehi pariḍayhamāne—
rāgajehipi, dosajehipi, mohajehipi. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Ayaṁ loko santāpajāto, 
Phassapareto rogaṁ vadati attato; 
Yena yena hi maññati, 
Tato taṁ hoti aññathā. 
Aññathābhāvī bhavasatto loko, 
Bhavapareto bhavamevābhinandati; 
Yadabhinandati taṁ bhayaṁ, 
Yassa bhāyati taṁ dukkhaṁ; 
Bhavavippahānāya kho, 
Panidaṁ brahmacariyaṁ vussati. 
‘Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṁsu, sabbe te avippamuttā bhavasmā’ti vadāmi. 
‘Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṁsu, sabbe te anissaṭā bhavasmā’ti vadāmi. 
Upadhiñhi paṭicca dukkhamidaṁ sambhoti, sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo. 
Lokamimaṁ passa; 
puthū avijjāya paretā bhūtā bhūtaratā aparimuttā; 
ye hi keci bhavā sabbadhi sabbatthatāya sabbe te bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammāti. 
Evametaṁ yathābhūtaṁ, 
Sammappaññāya passato; 
Bhavataṇhā pahīyati, 
Vibhavaṁ nābhinandati; 
Sabbaso taṇhānaṁ khayā, 
Asesavirāganirodho nibbānaṁ. 
Tassa nibbutassa bhikkhuno, 
Anupādā punabbhavo na hoti; 
Abhibhūto māro vijitasaṅgāmo, 
Upaccagā sabbabhavāni tādī”ti. 
Dasamaṁ. 
Nandavaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Kammaṁ nando yasojo ca, 
sāriputto ca kolito; 
Pilindo kassapo piṇḍo, 
sippaṁ lokena te dasāti. 

Udāna 3.1 
Kammavipākajasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya purāṇakammavipākajaṁ dukkhaṁ tibbaṁ kharaṁ kaṭukaṁ vedanaṁ adhivāsento sato sampajāno avihaññamāno. 
Addasā kho bhagavā taṁ bhikkhuṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya purāṇakammavipākajaṁ dukkhaṁ tibbaṁ kharaṁ kaṭukaṁ vedanaṁ adhivāsentaṁ sataṁ sampajānaṁ avihaññamānaṁ. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Sabbakammajahassa bhikkhuno, 
Dhunamānassa pure kataṁ rajaṁ; 
Amamassa ṭhitassa tādino, 
Attho natthi janaṁ lapetave”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Udāna 3.2 
Nandasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena āyasmā nando bhagavato bhātā mātucchāputto sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamāroceti: 
“anabhirato ahaṁ, āvuso, brahmacariyaṁ carāmi; 
na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ, sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī”ti. 
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamāroceti: 
‘anabhirato ahaṁ, āvuso, brahmacariyaṁ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ, sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’”ti. 
Atha kho bhagavā aññataraṁ bhikkhuṁ āmantesi: 
“ehi tvaṁ, bhikkhu, mama vacanena nandaṁ bhikkhuṁ āmantehi: 
‘satthā taṁ, āvuso nanda, āmantetī’”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā nando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ nandaṁ etadavoca: 
“satthā taṁ, āvuso nanda, āmantetī”ti. 
“Evamāvuso”ti kho āyasmā nando tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ nandaṁ bhagavā etadavoca: 
“Saccaṁ kira tvaṁ, nanda, sambahulānaṁ bhikkhūnaṁ evamārocesi: 
‘anabhirato ahaṁ, āvuso, brahmacariyaṁ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ, sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’”ti? 
“Evaṁ, bhante”ti. 
“Kissa pana tvaṁ, nanda, anabhirato brahmacariyaṁ carasi, na sakkosi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ, sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissasī”ti? 
“Sākiyānī maṁ, bhante, janapadakalyāṇī gharā nikkhamantassa upaḍḍhullikhitehi kesehi apaloketvā maṁ etadavoca: 
‘tuvaṭaṁ kho, ayyaputta, āgaccheyyāsī’ti. 
So kho ahaṁ, bhante, tamanussaramāno anabhirato brahmacariyaṁ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṁ sandhāretuṁ, sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī”ti. 
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ nandaṁ bāhāyaṁ gahetvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—jetavane antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. 
Tena kho pana samayena pañcamattāni accharāsatāni sakkassa devānamindassa upaṭṭhānaṁ āgatāni honti kakuṭapādāni. 
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ nandaṁ āmantesi: 
“passasi no tvaṁ, nanda, imāni pañca accharāsatāni kakuṭapādānī”ti? 
“Evaṁ, bhante”ti. 
“Taṁ kiṁ maññasi, nanda, katamā nu kho abhirūpatarā vā dassanīyatarā vā pāsādikatarā vā, sākiyānī vā janapadakalyāṇī, imāni vā pañca accharāsatāni kakuṭapādānī”ti? 
“Seyyathāpi, bhante, paluṭṭhamakkaṭī kaṇṇanāsacchinnā; 
evamevaṁ kho, bhante, sākiyānī janapadakalyāṇī imesaṁ pañcannaṁ accharāsatānaṁ upanidhāya saṅkhyampi nopeti kalabhāgampi nopeti upanidhimpi nopeti. 
Atha kho imāni pañca accharāsatāni abhirūpatarāni ceva dassanīyatarāni ca pāsādikatarāni cā”ti. 
“Abhirama, nanda, abhirama, nanda. 
Ahaṁ te pāṭibhogo pañcannaṁ accharāsatānaṁ paṭilābhāya kakuṭapādānan”ti. 
“Sace me, bhante, bhagavā pāṭibhogo pañcannaṁ accharāsatānaṁ paṭilābhāya kakuṭapādānaṁ, abhiramissāmahaṁ, bhante, bhagavati brahmacariye”ti. 
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ nandaṁ bāhāyaṁ gahetvā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—devesu tāvatiṁsesu antarahito jetavane pāturahosi. 
Assosuṁ kho bhikkhū: 
“āyasmā kira nando bhagavato bhātā mātucchāputto accharānaṁ hetu brahmacariyaṁ carati; 
bhagavā kirassa pāṭibhogo pañcannaṁ accharāsatānaṁ paṭilābhāya kakuṭapādānan”ti. 
Atha kho āyasmato nandassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṁ nandaṁ bhatakavādena ca upakkitakavādena ca samudācaranti: 
“bhatako kirāyasmā nando upakkitako kirāyasmā nando accharānaṁ hetu brahmacariyaṁ carati; 
bhagavā kirassa pāṭibhogo pañcannaṁ accharāsatānaṁ paṭilābhāya kakuṭapādānan”ti. 
Atha kho āyasmā nando sahāyakānaṁ bhikkhūnaṁ bhatakavādena ca upakkitakavādena ca aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. 
Aññataro kho panāyasmā nando arahataṁ ahosi. 
Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ etadavoca: 
“āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. 
Bhagavatopi kho ñāṇaṁ udapādi: 
“nando āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī”ti. 
Atha kho āyasmā nando tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā nando bhagavantaṁ etadavoca: 
“yaṁ me, bhante, bhagavā pāṭibhogo pañcannaṁ accharāsatānaṁ paṭilābhāya kakuṭapādānaṁ, muñcāmahaṁ, bhante, bhagavantaṁ etasmā paṭissavā”ti. 
“Mayāpi kho tvaṁ, nanda, cetasā ceto paricca vidito: 
‘nando āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. 
Devatāpi me etamatthaṁ ārocesi: 
‘āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. 
Yadeva kho te, nanda, anupādāya āsavehi cittaṁ vimuttaṁ, athāhaṁ mutto etasmā paṭissavā”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Yassa nittiṇṇo paṅko, 
Maddito kāmakaṇḍako; 
Mohakkhayaṁ anuppatto, 
Sukhadukkhesu na vedhatī sa bhikkhū”ti. 
Dutiyaṁ. 

Udāna 3.3 
Yasojasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena yasojappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni sāvatthiṁ anuppattāni honti bhagavantaṁ dassanāya. 
Tedha kho āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā ahesuṁ. 
Atha kho bhagavā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: 
“ke panete, ānanda, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? 
“Etāni, bhante, yasojappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni sāvatthiṁ anuppattāni bhagavantaṁ dassanāya. 
Tete āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā”ti. 
“Tenahānanda, mama vacanena te bhikkhū āmantehi: 
‘satthā āyasmante āmantetī’”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: 
“satthā āyasmante āmantetī”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: 
“Kiṁ nu tumhe, bhikkhave, uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? 
Evaṁ vutte, āyasmā yasojo bhagavantaṁ etadavoca: 
“imāni, bhante, pañcamattāni bhikkhusatāni sāvatthiṁ anuppattāni bhagavantaṁ dassanāya. 
Teme āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṁ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā”ti. 
“Gacchatha, bhikkhave, paṇāmemi vo; na vo mama santike vatthabban”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya yena vajjī tena cārikaṁ pakkamiṁsu. 
Vajjīsu anupubbena cārikaṁ caramānā yena vaggumudā nadī tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā vaggumudāya nadiyā tīre paṇṇakuṭiyo karitvā vassaṁ upagacchiṁsu. 
Atha kho āyasmā yasojo vassūpagato bhikkhū āmantesi: 
“bhagavatā mayaṁ, āvuso, paṇāmitā atthakāmena hitesinā, anukampakena anukampaṁ upādāya. 
Handa mayaṁ, āvuso, tathā vihāraṁ kappema yathā no viharataṁ bhagavā attamano assā”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato yasojassa paccassosuṁ. 
Atha kho te bhikkhū vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā tenevantaravassena sabbeva tisso vijjā sacchākaṁsu. 
Atha kho bhagavā sāvatthiyaṁ yathābhirantaṁ viharitvā yena vesālī tena cārikaṁ pakkāmi. 
Anupubbena cārikaṁ caramāno yena vesālī tadavasari. 
Tatra sudaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ. 
Atha kho bhagavā vaggumudātīriyānaṁ bhikkhūnaṁ cetasā ceto paricca manasi karitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: 
“ālokajātā viya me, ānanda, esā disā, obhāsajātā viya me, ānanda, esā disā; 
yassaṁ disāyaṁ vaggumudātīriyā bhikkhū viharanti gantuṁ appaṭikūlāsi me manasi kātuṁ. 
Pahiṇeyyāsi tvaṁ, ānanda, vaggumudātīriyānaṁ bhikkhūnaṁ santike dūtaṁ: 
‘satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṁ dassanakāmo’”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena aññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ bhikkhuṁ etadavoca: 
“ehi tvaṁ, āvuso, yena vaggumudātīriyā bhikkhū tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā vaggumudātīriye bhikkhū evaṁ vadehi: 
‘satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṁ dassanakāmo’”ti. 
“Evamāvuso”ti kho so bhikkhu āyasmato ānandassa paṭissutvā—
seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ antarahito vaggumudāya nadiyā tīre tesaṁ bhikkhūnaṁ purato pāturahosi. 
Atha kho so bhikkhu vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca: 
“satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṁ dassanakāmo”ti. 
“Evamāvuso”ti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā senāsanaṁ saṁsāmetvā pattacīvaramādāya—
seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evamevaṁ—vaggumudāya nadiyā tīre antarahitā mahāvane kūṭāgārasālāyaṁ bhagavato sammukhe pāturahesuṁ. 
Tena kho pana samayena bhagavā āneñjena samādhinā nisinno hoti. 
Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: 
“katamena nu kho bhagavā vihārena etarahi viharatī”ti? 
Atha kho tesaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi: 
“āneñjena kho bhagavā vihārena etarahi viharatī”ti. 
Sabbeva āneñjasamādhinā nisīdiṁsu. 
Atha kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante paṭhame yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto paṭhamo yāmo; ciranisinnā āgantukā bhikkhū; 
paṭisammodatu, bhante, bhagavā āgantukehi bhikkhūhī”ti. 
Evaṁ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. 
Dutiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante majjhime yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantā, bhante, ratti; 
nikkhanto majjhimo yāmo; 
ciranisinnā āgantukā bhikkhū; 
paṭisammodatu, bhante, bhagavā āgantukehi bhikkhūhī”ti. 
Dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi. 
Tatiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante pacchime yāme, uddhaste aruṇe, nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantā, bhante, ratti; 
nikkhanto pacchimo yāmo; 
uddhasto aruṇo; 
nandimukhī ratti; 
ciranisinnā āgantukā bhikkhū; 
paṭisammodatu, bhante, bhagavā, āgantukehi bhikkhūhī”ti. 
Atha kho bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā āyasmantaṁ ānandaṁ āmantesi: 
“sace kho tvaṁ, ānanda, jāneyyāsi ettakampi te nappaṭibhāseyya. 
Ahañca, ānanda, imāni ca pañca bhikkhusatāni sabbeva āneñjasamādhinā nisīdimhā”ti. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Yassa jito kāmakaṇḍako, 
Akkoso ca vadho ca bandhanañca; 
Pabbatova so ṭhito anejo, 
Sukhadukkhesu na vedhatī sa bhikkhū”ti. 
Tatiyaṁ. 

Udāna 3.4 
Sāriputtasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 
Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ sāriputtaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Yathāpi pabbato selo, 
acalo suppatiṭṭhito; 
Evaṁ mohakkhayā bhikkhu, 
pabbatova na vedhatī”ti. 
Catutthaṁ. 

Udāna 3.5 
Mahāmoggallānasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṁ sūpaṭṭhitāya. 
Addasā kho bhagavā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ avidūre nisinnaṁ pallaṅkaṁ ābhujitvā ujuṁ kāyaṁ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṁ sūpaṭṭhitāya. 
Atha kho bhagavā etamatthaṁ viditvā tāyaṁ velāyaṁ imaṁ udānaṁ udānesi: 
“Sati kāyagatā upaṭṭhitā, 
Chasu phassāyatanesu saṁvuto; 
Satataṁ bhikkhu samāhito, 
Jaññā nibbānamattano”ti. 
Pañcamaṁ. 

Udāna 3.6 
Pilindavacchasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Tena kho pana samayena āyasmā pilindavaccho bhikkhū vasalavādena samudācarati. 
Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekam