Kinh Tập (Suttanipāta)

āya ajjhabhāsi—
“Kaṅkhī vecikicchī āgamaṁ, 
(iti sabhiyo) 
Pañhe pucchituṁ abhikaṅkhamāno; 
Tesantakaro bhavāhi pañhe me puṭṭho, 
Anupubbaṁ anudhammaṁ byākarohi me”. 
“Dūrato āgatosi sabhiya, 
(iti bhagavā) 
Pañhe pucchituṁ abhikaṅkhamāno; 
Tesantakaro bhavāmi pañhe te puṭṭho, 
Anupubbaṁ anudhammaṁ byākaromi te. 
Puccha maṁ sabhiya pañhaṁ, 
Yaṁ kiñci manasicchasi; 
Tassa tasseva pañhassa, 
Ahaṁ antaṁ karomi te”ti. 
Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi: 
“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. 
Yaṁ vatāhaṁ aññesu samaṇabrāhmaṇesu okāsakammamattampi nālatthaṁ taṁ me idaṁ samaṇena gotamena okāsakammaṁ katan”ti. 
Attamano pamudito udaggo pītisomanassajāto bhagavantaṁ pañhaṁ apucchi—
“Kiṁpattinamāhu bhikkhunaṁ, 
(iti sabhiyo) 
Sorataṁ kena kathañca dantamāhu; 
Buddhoti kathaṁ pavuccati, 
Puṭṭho me bhagavā byākarohi”. 
“Pajjena katena attanā, 
(sabhiyāti bhagavā) 
Parinibbānagato vitiṇṇakaṅkho; 
Vibhavañca bhavañca vippahāya, 
Vusitavā khīṇapunabbhavo sa bhikkhu. 
Sabbattha upekkhako satimā, 
Na so hiṁsati kañci sabbaloke; 
Tiṇṇo samaṇo anāvilo, 
Ussadā yassa na santi sorato so. 
Yassindriyāni bhāvitāni, 
Ajjhattaṁ bahiddhā ca sabbaloke; 
Nibbijjha imaṁ parañca lokaṁ, 
Kālaṁ kaṅkhati bhāvito sa danto. 
Kappāni viceyya kevalāni, 
Saṁsāraṁ dubhayaṁ cutūpapātaṁ; 
Vigatarajamanaṅgaṇaṁ visuddhaṁ, 
Pattaṁ jātikhayaṁ tamāhu buddhan”ti. 
Atha kho sabhiyo paribbājako bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā attamano pamudito udaggo pītisomanassajāto bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi—
“Kiṁpattinamāhu brāhmaṇaṁ, 
(iti sabhiyo) 
Samaṇaṁ kena kathañca nhātakoti; 
Nāgoti kathaṁ pavuccati, 
Puṭṭho me bhagavā byākarohi”. 
“Bāhitvā sabbapāpakāni, 
(sabhiyāti bhagavā) 
Vimalo sādhusamāhito ṭhitatto; 
Saṁsāramaticca kevalī so, 
Asito tādi pavuccate sa brahmā. 
Samitāvi pahāya puññapāpaṁ, 
Virajo ñatvā imaṁ parañca lokaṁ; 
Jātimaraṇaṁ upātivatto, 
Samaṇo tādi pavuccate tathattā. 
Ninhāya sabbapāpakāni, 
Ajjhattaṁ bahiddhā ca sabbaloke; 
Devamanussesu kappiyesu, 
Kappaṁ neti tamāhu nhātakoti. 
Āguṁ na karoti kiñci loke, 
Sabbasaṁyoge visajja bandhanāni; 
Sabbattha na sajjatī vimutto, 
Nāgo tādi pavuccate tathattā”ti. 
Atha kho sabhiyo paribbājako …pe… bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi—
“Kaṁ khettajinaṁ vadanti buddhā, 
(iti sabhiyo) 
Kusalaṁ kena kathañca paṇḍitoti; 
Muni nāma kathaṁ pavuccati, 
Puṭṭho me bhagavā byākarohi”. 
“Khettāni viceyya kevalāni, 
(sabhiyāti bhagavā) 
Dibbaṁ mānusakañca brahmakhettaṁ; 
Sabbakhettamūlabandhanā pamutto, 
Khettajino tādi pavuccate tathattā. 
Kosāni viceyya kevalāni, 
Dibbaṁ mānusakañca brahmakosaṁ; 
Sabbakosamūlabandhanā pamutto, 
Kusalo tādi pavuccate tathattā. 
Dubhayāni viceyya paṇḍarāni, 
Ajjhattaṁ bahiddhā ca suddhipañño; 
Kaṇhaṁ sukkaṁ upātivatto, 
Paṇḍito tādi pavuccate tathattā. 
Asatañca satañca ñatvā dhammaṁ, 
Ajjhattaṁ bahiddhā ca sabbaloke; 
Devamanussehi pūjanīyo, 
Saṅgaṁ jālamaticca so munī”ti. 
Atha kho sabhiyo paribbājako …pe… bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi—
“Kiṁpattinamāhu vedaguṁ, 
(iti sabhiyo) 
Anuviditaṁ kena kathañca viriyavāti; 
Ājāniyo kinti nāma hoti, 
Puṭṭho me bhagavā byākarohi”. 
“Vedāni viceyya kevalāni, 
(sabhiyāti bhagavā) 
Samaṇānaṁ yānidhatthi brāhmaṇānaṁ; 
Sabbavedanāsu vītarāgo, 
Sabbaṁ vedamaticca vedagū so. 
Anuvicca papañcanāmarūpaṁ, 
Ajjhattaṁ bahiddhā ca rogamūlaṁ; 
Sabbarogamūlabandhanā pamutto, 
Anuvidito tādi pavuccate tathattā. 
Virato idha sabbapāpakehi, 
Nirayadukkhaṁ aticca viriyavāso; 
So vīriyavā padhānavā, 
Dhīro tādi pavuccate tathattā. 
Yassassu lunāni bandhanāni, 
Ajjhattaṁ bahiddhā ca saṅgamūlaṁ; 
Sabbasaṅgamūlabandhanā pamutto, 
Ājāniyo tādi pavuccate tathattā”ti. 
Atha kho sabhiyo paribbājako …pe… bhagavantaṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi—
“Kiṁpattinamāhu sottiyaṁ, 
(iti sabhiyo) 
Ariyaṁ kena kathañca caraṇavāti; 
Paribbājako kinti nāma hoti, 
Puṭṭho me bhagavā byākarohi”. 
“Sutvā sabbadhammaṁ abhiññāya loke, 
(sabhiyāti bhagavā) 
Sāvajjānavajjaṁ yadatthi kiñci; 
Abhibhuṁ akathaṅkathiṁ vimuttaṁ, 
Anighaṁ sabbadhimāhu sottiyoti. 
Chetvā āsavāni ālayāni, 
Vidvā so na upeti gabbhaseyyaṁ; 
Saññaṁ tividhaṁ panujja paṅkaṁ, 
Kappaṁ neti tamāhu ariyoti. 
Yo idha caraṇesu pattipatto, 
Kusalo sabbadā ājānāti dhammaṁ; 
Sabbattha na sajjati vimuttacitto, 
Paṭighā yassa na santi caraṇavā so. 
Dukkhavepakkaṁ yadatthi kammaṁ, 
Uddhamadho tiriyaṁ vāpi majjhe; 
Paribbājayitvā pariññacārī, 
Māyaṁ mānamathopi lobhakodhaṁ; 
Pariyantamakāsi nāmarūpaṁ, 
Taṁ paribbājakamāhu pattipattan”ti. 
Atha kho sabhiyo paribbājako bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā attamano pamudito udaggo pītisomanassajāto uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi: 
“Yāni ca tīṇi yāni ca saṭṭhi, 
Samaṇappavādasitāni bhūripañña; 
Saññakkharasaññanissitāni, 
Osaraṇāni vineyya oghatamagā. 
Antagūsi pāragū dukkhassa, 
Arahāsi sammāsambuddho khīṇāsavaṁ taṁ maññe; 
Jutimā mutimā pahūtapañño, 
Dukkhassantakara atāresi maṁ. 
Yaṁ me kaṅkhitamaññāsi, 
Vicikicchā maṁ tārayi namo te; 
Muni monapathesu pattipatta, 
Akhila ādiccabandhu soratosi. 
Yā me kaṅkhā pure āsi, 
Taṁ me byākāsi cakkhumā; 
Addhā munīsi sambuddho, 
Natthi nīvaraṇā tava. 
Upāyāsā ca te sabbe, 
Viddhastā vinaḷīkatā; 
Sītibhūto damappatto, 
Dhitimā saccanikkamo. 
Tassa te nāganāgassa, 
Mahāvīrassa bhāsato; 
Sabbe devānumodanti, 
Ubho nāradapabbatā. 
Namo te purisājañña, 
Namo te purisuttama; 
Sadevakasmiṁ lokasmiṁ, 
Natthi te paṭipuggalo. 
Tuvaṁ buddho tuvaṁ satthā, 
Tuvaṁ mārābhibhū muni; 
Tuvaṁ anusaye chetvā, 
Tiṇṇo tāresimaṁ pajaṁ. 
Upadhī te samatikkantā, 
Āsavā te padālitā; 
Sīhosi anupādāno, 
Pahīnabhayabheravo. 
Puṇḍarīkaṁ yathā vaggu, 
Toye na upalimpati; 
Evaṁ puññe ca pāpe ca, 
Ubhaye tvaṁ na limpasi; 
Pāde vīra pasārehi, 
Sabhiyo vandati satthuno”ti. 
Atha kho sabhiyo paribbājako bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantaṁ, bhante …pe… 
esāhaṁ bhagavantaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca; 
labheyyāhaṁ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 
“Yo kho, sabhiya, aññatitthiyapubbo imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṁ, ākaṅkhati upasampadaṁ, so cattāro māse parivasati; catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. 
Api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti. 
“Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṁ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṁ, ākaṅkhantā upasampadaṁ cattāro māse parivasanti, catunnaṁ māsānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya, ahaṁ cattāri vassāni parivasissāmi; catunnaṁ vassānaṁ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti. 
Alattha kho sabhiyo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṁ alattha upasampadaṁ …pe… 
aññataro kho panāyasmā sabhiyo arahataṁ ahosīti. 
Sabhiyasuttaṁ chaṭṭhaṁ. 

Sutta Nipāta 3.7 
Selasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi yena āpaṇaṁ nāma aṅguttarāpānaṁ nigamo tadavasari. 
Assosi kho keṇiyo jaṭilo: 
“samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṁ anuppatto. 
Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: 
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. 
So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti. 
So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti. 
Sādhu kho pana tathārūpānaṁ arahataṁ dassanaṁ hotī”ti. 
Atha kho keṇiyo jaṭilo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho keṇiyaṁ jaṭilaṁ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. 
Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito bhagavantaṁ etadavoca: 
“adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. 
Evaṁ vutte, bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: 
“mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni; tvañca brāhmaṇesu abhippasanno”ti. 
Dutiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca: 
“kiñcāpi, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno; 
adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. 
Dutiyampi kho bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: 
“mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni; tvañca brāhmaṇesu abhippasanno”ti. 
Tatiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ etadavoca: 
“kiñcāpi, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno, 
adhivāsetu me bhavaṁ gotamo svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. 
Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. 
Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā yena sako assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mittāmacce ñātisālohite āmantesi: 
“suṇantu me bhavanto mittāmaccā ñātisālohitā, 
samaṇo me gotamo nimantito svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghena, 
yena me kāyaveyyāvaṭikaṁ kareyyāthā”ti. 
“Evaṁ, bho”ti kho keṇiyassa jaṭilassa mittāmaccā ñātisālohitā keṇiyassa jaṭilassa paṭissutvā appekacce uddhanāni khaṇanti, appekacce kaṭṭhāni phālenti, appekacce bhājanāni dhovanti, appekacce udakamaṇikaṁ patiṭṭhāpenti, appekacce āsanāni paññāpenti. 
Keṇiyo pana jaṭilo sāmaṁyeva maṇḍalamāḷaṁ paṭiyādeti. 
Tena kho pana samayena selo brāhmaṇo āpaṇe paṭivasati, tiṇṇaṁ vedānaṁ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṁ sākkharappabhedānaṁ itihāsapañcamānaṁ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo, tīṇi ca māṇavakasatāni mante vāceti. 
Tena kho pana samayena keṇiyo jaṭilo sele brāhmaṇe abhippasanno hoti. 
Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi parivuto jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami. 
Addasā kho selo brāhmaṇo keṇiyassa jaṭilassa assame appekacce uddhanāni khaṇante …pe… appekacce āsanāni paññapente, keṇiyaṁ pana jaṭilaṁ sāmaṁyeva maṇḍalamāḷaṁ paṭiyādentaṁ. 
Disvāna keṇiyaṁ jaṭilaṁ etadavoca: 
“kiṁ nu kho bhoto keṇiyassa āvāho vā bhavissati, vivāho vā bhavissati, mahāyañño vā paccupaṭṭhito, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyenā”ti? 
“Na me, bho sela, āvāho vā bhavissati vivāho vā, nāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṁ balakāyena; 
api ca kho me mahāyañño paccupaṭṭhito. 
Atthi samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṁ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṁ anuppatto. 
Taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ …pe… 
buddho bhagavāti. 
So me nimantito svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā”ti. 
“Buddhoti, bho keṇiya, vadesi”? 
“Buddhoti, bho sela, vadāmi”. 
“Buddhoti, bho keṇiya, vadesi”? 
“Buddhoti, bho sela, vadāmī”ti. 
Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi: 
“ghosopi kho eso dullabho lokasmiṁ, yadidaṁ buddhoti. 
Āgatāni kho panamhākaṁ mantesu dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā. 
Sace agāraṁ ajjhāvasati rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. 
Tassimāni satta ratanāni bhavanti, seyyathidaṁ—
cakkaratanaṁ, hatthiratanaṁ, assaratanaṁ, maṇiratanaṁ, itthiratanaṁ, gahapatiratanaṁ, pariṇāyakaratanameva sattamaṁ. 
Parosahassaṁ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. 
So imaṁ pathaviṁ sāgarapariyantaṁ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. 
Sace kho pana agārasmā anagāriyaṁ pabbajati, arahaṁ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. 
Kahaṁ pana, bho keṇiya, etarahi so bhavaṁ gotamo viharati arahaṁ sammāsambuddho”ti? 
Evaṁ vutte, keṇiyo jaṭilo dakkhiṇaṁ bāhuṁ paggahetvā selaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: 
“yenesā, bho sela, nīlavanarājī”ti. 
Atha kho selo brāhmaṇo tīhi māṇavakasatehi saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami. 
Atha kho selo brāhmaṇo te māṇavake āmantesi: 
“appasaddā bhonto āgacchantu, pade padaṁ nikkhipantā. 
Durāsadā hi te bhagavanto sīhāva ekacarā. 
Yadā cāhaṁ, bho, samaṇena gotamena saddhiṁ manteyyaṁ, mā me bhonto antarantarā kathaṁ opātetha; 
kathāpariyosānaṁ me bhavanto āgamentū”ti. 
Atha kho selo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinno kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. 
Addasā kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. 
Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—
kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cāti. 
Atha kho bhagavato etadahosi: 
“passati kho me ayaṁ selo brāhmaṇo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. 
Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati—
kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā”ti. 
Atha kho bhagavā tathārūpaṁ iddhābhisaṅkhāraṁ abhisaṅkhāsi, yathā addasa selo brāhmaṇo bhagavato kosohitaṁ vatthaguyhaṁ. 
Atha kho bhagavā jivhaṁ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi, ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi, kevalampi nalāṭamaṇḍalaṁ jivhāya chādesi. 
Atha kho selassa brāhmaṇassa etadahosi: 
“samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṁsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi, no aparipuṇṇehi. 
No ca kho naṁ jānāmi buddho vā no vā. 
Sutaṁ kho pana metaṁ brāhmaṇānaṁ vuḍḍhānaṁ mahallakānaṁ ācariyapācariyānaṁ bhāsamānānaṁ: 
‘ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā, te sake vaṇṇe bhaññamāne attānaṁ pātukarontī’ti. 
Yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyan”ti. 
Atha kho selo brāhmaṇo bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi: 
“Paripuṇṇakāyo suruci, 
Sujāto cārudassano; 
Suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā, 
Susukkadāṭhosi vīriyavā. 
Narassa hi sujātassa, 
ye bhavanti viyañjanā; 
Sabbe te tava kāyasmiṁ, 
mahāpurisalakkhaṇā. 
Pasannanetto sumukho, 
brahā uju patāpavā; 
Majjhe samaṇasaṅghassa, 
ādiccova virocasi. 
Kalyāṇadassano bhikkhu, 
kañcanasannibhattaco; 
Kiṁ te samaṇabhāvena, 
evaṁ uttamavaṇṇino. 
Rājā arahasi bhavituṁ, 
cakkavattī rathesabho; 
Cāturanto vijitāvī, 
jambusaṇḍassa issaro. 
Khattiyā bhogirājāno, 
anuyantā bhavantu te; 
Rājābhirājā manujindo, 
rajjaṁ kārehi gotama”. 
“Rājāhamasmi selāti, 
(bhagavā) 
Dhammarājā anuttaro; 
Dhammena cakkaṁ vattemi, 
Cakkaṁ appaṭivattiyaṁ”. 
“Sambuddho paṭijānāsi, 
(iti selo brāhmaṇo) 
Dhammarājā anuttaro; 
‘Dhammena cakkaṁ vattemi’, 
Iti bhāsasi gotama. 
Ko nu senāpati bhoto, 
Sāvako satthuranvayo; 
Ko te tamanuvatteti, 
Dhammacakkaṁ pavattitaṁ”. 
“Mayā pavattitaṁ cakkaṁ, 
(selāti bhagavā) 
Dhammacakkaṁ anuttaraṁ; 
Sāriputto anuvatteti, 
Anujāto tathāgataṁ. 
Abhiññeyyaṁ abhiññātaṁ, 
Bhāvetabbañca bhāvitaṁ; 
Pahātabbaṁ pahīnaṁ me, 
Tasmā buddhosmi brāhmaṇa. 
Vinayassu mayi kaṅkhaṁ, 
Adhimuccassu brāhmaṇa; 
Dullabhaṁ dassanaṁ hoti, 
Sambuddhānaṁ abhiṇhaso. 
Yesaṁ ve dullabho loke, 
Pātubhāvo abhiṇhaso; 
Sohaṁ brāhmaṇa sambuddho, 
Sallakatto anuttaro. 
Brahmabhūto atitulo, 
Mārasenappamaddano; 
Sabbāmitte vasīkatvā, 
Modāmi akutobhayo”. 
“Imaṁ bhavanto nisāmetha, 
Yathā bhāsati cakkhumā; 
Sallakatto mahāvīro, 
Sīhova nadatī vane. 
Brahmabhūtaṁ atitulaṁ, 
Mārasenappamaddanaṁ; 
Ko disvā nappasīdeyya, 
Api kaṇhābhijātiko. 
Yo maṁ icchati anvetu, 
Yo vā nicchati gacchatu; 
Idhāhaṁ pabbajissāmi, 
Varapaññassa santike”. 
“Evañce ruccati bhoto, 
Sammāsambuddhasāsane; 
Mayampi pabbajissāma, 
Varapaññassa santike”. 
Brāhmaṇā tisatā ime, 
Yācanti pañjalīkatā; 
“Brahmacariyaṁ carissāma, 
Bhagavā tava santike”. 
“Svākkhātaṁ brahmacariyaṁ, 
(selāti bhagavā) 
Sandiṭṭhikamakālikaṁ; 
Yattha amoghā pabbajjā, 
Appamattassa sikkhato”ti. 
Alattha kho selo brāhmaṇo sapariso bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. 
Atha kho keṇiyo jaṭilo tassā rattiyā accayena sake assame paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṁ ārocāpesi: 
“kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti. 
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṁ bhikkhusaṅghena. 
Atha kho keṇiyo jaṭilo buddhappamukhaṁ bhikkhusaṅghaṁ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. 
Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcaṁ āsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho keṇiyaṁ jaṭilaṁ bhagavā imāhi gāthāhi anumodi: 
“Aggihuttamukhā yaññā, 
Sāvittī chandaso mukhaṁ; 
Rājā mukhaṁ manussānaṁ, 
Nadīnaṁ sāgaro mukhaṁ. 
Nakkhattānaṁ mukhaṁ cando, 
Ādicco tapataṁ mukhaṁ; 
Puññaṁ ākaṅkhamānānaṁ, 
Saṅgho ve yajataṁ mukhan”ti. 
Atha kho bhagavā keṇiyaṁ jaṭilaṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 
Atha kho āyasmā selo sapariso eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva …pe… 
aññataro kho panāyasmā selo sapariso arahataṁ ahosi. 
Atha kho āyasmā selo sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 
“Yaṁ taṁ saraṇamāgamha, 
Ito aṭṭhami cakkhuma; 
Sattarattena bhagavā, 
Dantamha tava sāsane. 
Tuvaṁ buddho tuvaṁ satthā, 
Tuvaṁ mārābhibhū muni; 
Tuvaṁ anusaye chetvā, 
Tiṇṇo tāresimaṁ pajaṁ. 
Upadhī te samatikkantā, 
Āsavā te padālitā; 
Sīhosi anupādāno, 
Pahīnabhayabheravo. 
Bhikkhavo tisatā ime, 
Tiṭṭhanti pañjalīkatā; 
Pāde vīra pasārehi, 
Nāgā vandantu satthuno”ti. 
Selasuttaṁ sattamaṁ. 

Sutta Nipāta 3.8 
Sallasutta 
Animittamanaññātaṁ, 
maccānaṁ idha jīvitaṁ; 
Kasirañca parittañca, 
tañca dukkhena saṁyutaṁ. 
Na hi so upakkamo atthi, 
yena jātā na miyyare; 
Jarampi patvā maraṇaṁ, 
evaṁdhammā hi pāṇino. 
Phalānamiva pakkānaṁ, 
pāto patanato bhayaṁ; 
Evaṁ jātāna maccānaṁ, 
niccaṁ maraṇato bhayaṁ. 
Yathāpi kumbhakārassa, 
katā mattikabhājanā; 
Sabbe bhedanapariyantā, 
evaṁ maccāna jīvitaṁ. 
Daharā ca mahantā ca, 
ye bālā ye ca paṇḍitā; 
Sabbe maccuvasaṁ yanti, 
sabbe maccuparāyaṇā. 
Tesaṁ maccuparetānaṁ, 
gacchataṁ paralokato; 
Na pitā tāyate puttaṁ, 
ñātī vā pana ñātake. 
Pekkhataṁyeva ñātīnaṁ, 
passa lālapataṁ puthu; 
Ekamekova maccānaṁ, 
govajjho viya nīyati. 
Evamabbhāhato loko, 
Maccunā ca jarāya ca; 
Tasmā dhīrā na socanti, 
Viditvā lokapariyāyaṁ. 
Yassa maggaṁ na jānāsi, 
āgatassa gatassa vā; 
Ubho ante asampassaṁ, 
niratthaṁ paridevasi. 
Paridevayamāno ce, 
Kiñcidatthaṁ udabbahe; 
Sammūḷho hiṁsamattānaṁ, 
Kayirā ce naṁ vicakkhaṇo. 
Na hi ruṇṇena sokena, 
Santiṁ pappoti cetaso; 
Bhiyyassuppajjate dukkhaṁ, 
Sarīraṁ cupahaññati. 
Kiso vivaṇṇo bhavati, 
Hiṁsamattānamattanā; 
Na tena petā pālenti, 
Niratthā paridevanā. 
Sokamappajahaṁ jantu, 
Bhiyyo dukkhaṁ nigacchati; 
Anutthunanto kālaṅkataṁ, 
Sokassa vasamanvagū. 
Aññepi passa gamine, 
Yathākammupage nare; 
Maccuno vasamāgamma, 
Phandantevidha pāṇino. 
Yena yena hi maññanti, 
Tato taṁ hoti aññathā; 
Etādiso vinābhāvo, 
Passa lokassa pariyāyaṁ. 
Api vassasataṁ jīve, 
Bhiyyo vā pana māṇavo; 
Ñātisaṅghā vinā hoti, 
Jahāti idha jīvitaṁ. 
Tasmā arahato sutvā, 
Vineyya paridevitaṁ; 
Petaṁ kālaṅkataṁ disvā, 
Neso labbhā mayā iti. 
Yathā saraṇamādittaṁ, 
Vārinā parinibbaye; 
Evampi dhīro sapañño, 
Paṇḍito kusalo naro; 
Khippamuppatitaṁ sokaṁ, 
Vāto tūlaṁva dhaṁsaye. 
Paridevaṁ pajappañca, 
Domanassañca attano; 
Attano sukhamesāno, 
Abbahe sallamattano. 
Abbūḷhasallo asito, 
santiṁ pappuyya cetaso; 
Sabbasokaṁ atikkanto, 
asoko hoti nibbutoti. 
Sallasuttaṁ aṭṭhamaṁ. 

Sutta Nipāta 3.9 
Vāseṭṭhasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. 
Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā icchānaṅgale paṭivasanti, seyyathidaṁ—
caṅkī brāhmaṇo, tārukkho brāhmaṇo, pokkharasāti brāhmaṇo, jāṇussoṇi brāhmaṇo, todeyyo brāhmaṇo, aññe ca abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā. 
Atha kho vāseṭṭhabhāradvājānaṁ māṇavānaṁ jaṅghāvihāraṁ anucaṅkamantānaṁ anuvicarantānaṁ ayamantarākathā udapādi: 
“kathaṁ, bho, brāhmaṇo hotī”ti? 
Bhāradvājo māṇavo evamāha: 
“yato kho, bho, ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saṁsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, 
ettāvatā kho bho brāhmaṇo hotī”ti. 
Vāseṭṭho māṇavo evamāha: 
“yato kho, bho, sīlavā ca hoti vatasampanno ca, 
ettāvatā kho, bho, brāhmaṇo hotī”ti. 
Neva kho asakkhi bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhaṁ māṇavaṁ saññāpetuṁ, na pana asakkhi vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṁ māṇavaṁ saññāpetuṁ. 
Atha kho vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṁ māṇavaṁ āmantesi: 
“ayaṁ kho, bho bhāradvāja, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe; 
taṁ kho pana bhavantaṁ gotamaṁ evaṁ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: 
‘itipi …pe… buddho bhagavā’ti. 
Āyāma, bho bhāradvāja, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā samaṇaṁ gotamaṁ etamatthaṁ pucchissāma. 
Yathā no samaṇo gotamo byākarissati tathā naṁ dhāressāmā”ti. 
“Evaṁ, bho”ti kho bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhassa māṇavassa paccassosi. 
Atha kho vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. 
Ekamantaṁ nisinno kho vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 
“Anuññātapaṭiññātā, 
tevijjā mayamasmubho; 
Ahaṁ pokkharasātissa, 
tārukkhassāyaṁ māṇavo. 
Tevijjānaṁ yadakkhātaṁ, 
Tatra kevalinosmase; 
Padakasma veyyākaraṇā, 
Jappe ācariyasādisā. 
Tesaṁ no jātivādasmiṁ, 
vivādo atthi gotama; 
Jātiyā brāhmaṇo hoti, 
bhāradvājo iti bhāsati; 
Ahañca kammunā brūmi, 
evaṁ jānāhi cakkhuma. 
Te na sakkoma saññāpetuṁ, 
aññamaññaṁ mayaṁ ubho; 
Bhavantaṁ puṭṭhumāgamhā, 
sambuddhaṁ iti vissutaṁ. 
Candaṁ yathā khayātītaṁ, 
pecca pañjalikā janā; 
Vandamānā namassanti, 
evaṁ lokasmi gotamaṁ. 
Cakkhuṁ loke samuppannaṁ, 
mayaṁ pucchāma gotamaṁ; 
Jātiyā brāhmaṇo hoti, 
udāhu bhavati kammunā; 
Ajānataṁ no pabrūhi, 
yathā jānemu brāhmaṇaṁ”. 
“Tesaṁ vo ahaṁ byakkhissaṁ, 
(vāseṭṭhāti bhagavā) 
Anupubbaṁ yathātathaṁ; 
Jātivibhaṅgaṁ pāṇānaṁ, 
Aññamaññā hi jātiyo. 
Tiṇarukkhepi jānātha, 
na cāpi paṭijānare; 
Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, 
aññamaññā hi jātiyo. 
Tato kīṭe paṭaṅge ca, 
yāva kunthakipillike; 
Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, 
aññamaññā hi jātiyo. 
Catuppadepi jānātha, 
Khuddake ca mahallake; 
Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, 
Aññamaññā hi jātiyo. 
Pādūdarepi jānātha, 
Urage dīghapiṭṭhike; 
Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, 
Aññamaññā hi jātiyo. 
Tato macchepi jānātha, 
Odake vārigocare; 
Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, 
Aññamaññā hi jātiyo. 
Tato pakkhīpi jānātha, 
Pattayāne vihaṅgame; 
Liṅgaṁ jātimayaṁ tesaṁ, 
Aññamaññā hi jātiyo. 
Yathā etāsu jātīsu, 
Liṅgaṁ jātimayaṁ puthu; 
Evaṁ natthi manussesu, 
Liṅgaṁ jātimayaṁ puthu. 
Na kesehi na sīsena, 
Na kaṇṇehi na akkhibhi; 
Na mukhena na nāsāya, 
Na oṭṭhehi bhamūhi vā. 
Na gīvāya na aṁsehi, 
Na udarena na piṭṭhiyā; 
Na soṇiyā na urasā, 
Na sambādhe na methune. 
Na hatthehi na pādehi, 
Nāṅgulīhi nakhehi vā; 
Na jaṅghāhi na ūrūhi, 
Na vaṇṇena sarena vā; 
Liṅgaṁ jātimayaṁ neva, 
Yathā aññāsu jātisu. 
Paccattañca sarīresu, 
Manussesvetaṁ na vijjati; 
Vokārañca manussesu, 
Samaññāya pavuccati. 
Yo hi koci manussesu, 
Gorakkhaṁ upajīvati; 
Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, 
Kassako so na brāhmaṇo. 
Yo hi koci manussesu, 
Puthusippena jīvati; 
Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, 
Sippiko so na brāhmaṇo. 
Yo hi koci manussesu, 
Vohāraṁ upajīvati; 
Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, 
Vāṇijo so na brāhmaṇo. 
Yo hi koci manussesu, 
Parapessena jīvati; 
Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, 
Pessiko so na brāhmaṇo. 
Yo hi koci manussesu, 
Adinnaṁ upajīvati; 
Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, 
Coro eso na brāhmaṇo. 
Yo hi koci manussesu, 
Issatthaṁ upajīvati; 
Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, 
Yodhājīvo na brāhmaṇo. 
Yo hi koci manussesu, 
Porohiccena jīvati; 
Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, 
Yājako eso na brāhmaṇo. 
Yo hi koci manussesu, 
Gāmaṁ raṭṭhañca bhuñjati; 
Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, 
Rājā eso na brāhmaṇo. 
Na cāhaṁ brāhmaṇaṁ brūmi, 
Yonijaṁ mattisambhavaṁ; 
Bhovādi nāma so hoti, 
Sace hoti sakiñcano; 
Akiñcanaṁ anādānaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Sabbasaṁyojanaṁ chetvā, 
Yo ve na paritassati; 
Saṅgātigaṁ visaṁyuttaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Chetvā naddhiṁ varattañca, 
Sandānaṁ sahanukkamaṁ; 
Ukkhittapalighaṁ buddhaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Akkosaṁ vadhabandhañca, 
Aduṭṭho yo titikkhati; 
Khantībalaṁ balānīkaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Akkodhanaṁ vatavantaṁ, 
Sīlavantaṁ anussadaṁ; 
Dantaṁ antimasārīraṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Vāri pokkharapatteva, 
Āraggeriva sāsapo; 
Yo na limpati kāmesu, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Yo dukkhassa pajānāti, 
Idheva khayamattano; 
Pannabhāraṁ visaṁyuttaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Gambhīrapaññaṁ medhāviṁ, 
Maggāmaggassa kovidaṁ; 
Uttamatthamanuppattaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Asaṁsaṭṭhaṁ gahaṭṭhehi, 
Anāgārehi cūbhayaṁ; 
Anokasārimappicchaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Nidhāya daṇḍaṁ bhūtesu, 
Tasesu thāvaresu ca; 
Yo na hanti na ghāteti, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Aviruddhaṁ viruddhesu, 
Attadaṇḍesu nibbutaṁ; 
Sādānesu anādānaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Yassa rāgo ca doso ca, 
Māno makkho ca pātito; 
Sāsaporiva āraggā, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Akakkasaṁ viññāpaniṁ, 
Giraṁ saccamudīraye; 
Yāya nābhisaje kañci, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Yodha dīghaṁ va rassaṁ vā, 
Aṇuṁ thūlaṁ subhāsubhaṁ; 
Loke adinnaṁ nādiyati, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Āsā yassa na vijjanti, 
Asmiṁ loke paramhi ca; 
Nirāsāsaṁ visaṁyuttaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Yassālayā na vijjanti, 
Aññāya akathaṅkathī; 
Amatogadhamanuppattaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Yodha puññañca pāpañca, 
Ubho saṅgamupaccagā; 
Asokaṁ virajaṁ suddhaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Candaṁva vimalaṁ suddhaṁ, 
Vippasannamanāvilaṁ; 
Nandībhavaparikkhīṇaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Yomaṁ palipathaṁ duggaṁ, 
Saṁsāraṁ mohamaccagā; 
Tiṇṇo pāraṅgato jhāyī, 
Anejo akathaṅkathī; 
Anupādāya nibbuto, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Yodha kāme pahantvāna, 
Anāgāro paribbaje; 
Kāmabhavaparikkhīṇaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Yodha taṇhaṁ pahantvāna, 
Anāgāro paribbaje; 
Taṇhābhavaparikkhīṇaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Hitvā mānusakaṁ yogaṁ, 
Dibbaṁ yogaṁ upaccagā; 
Sabbayogavisaṁyuttaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Hitvā ratiñca aratiṁ, 
Sītibhūtaṁ nirūpadhiṁ; 
Sabbalokābhibhuṁ vīraṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Cutiṁ yo vedi sattānaṁ, 
Upapattiñca sabbaso; 
Asattaṁ sugataṁ buddhaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Yassa gatiṁ na jānanti, 
Devā gandhabbamānusā; 
Khīṇāsavaṁ arahantaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Yassa pure ca pacchā ca, 
Majjhe ca natthi kiñcanaṁ; 
Akiñcanaṁ anādānaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Usabhaṁ pavaraṁ vīraṁ, 
Mahesiṁ vijitāvinaṁ; 
Anejaṁ nhātakaṁ buddhaṁ, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Pubbenivāsaṁ yo vedi, 
Saggāpāyañca passati; 
Atho jātikkhayaṁ patto, 
Tamahaṁ brūmi brāhmaṇaṁ. 
Samaññā hesā lokasmiṁ, 
Nāmagottaṁ pakappitaṁ; 
Sammuccā samudāgataṁ, 
Tattha tattha pakappitaṁ. 
Dīgharattamanusayitaṁ, 
Diṭṭhigatamajānataṁ; 
Ajānantā no pabruvanti, 
Jātiyā hoti brāhmaṇo. 
Na jaccā brāhmaṇo hoti, 
Na jaccā hoti abrāhmaṇo; 
Kammunā brāhmaṇo hoti, 
Kammunā hoti abrāhmaṇo. 
Kassako kammunā hoti, 
Sippiko hoti kammunā; 
Vāṇijo kammunā hoti, 
Pessiko hoti kammunā. 
Coropi kammunā hoti, 
Yodhājīvopi kammunā; 
Yājako kammunā hoti, 
Rājāpi hoti kammunā. 
Evametaṁ yathābhūtaṁ, 
Kammaṁ passanti paṇḍitā; 
Paṭiccasamuppādadassā, 
Kammavipākakovidā. 
Kammunā vattati loko, 
Kammunā vattati pajā; 
Kammanibandhanā sattā, 
Rathassāṇīva yāyato. 
Tapena brahmacariyena, 
Saṁyamena damena ca; 
Etena brāhmaṇo hoti, 
Etaṁ brāhmaṇamuttamaṁ. 
Tīhi vijjāhi sampanno, 
santo khīṇapunabbhavo; 
Evaṁ vāseṭṭha jānāhi, 
brahmā sakko vijānatan”ti. 
Evaṁ vutte, vāseṭṭhabhāradvājā māṇavā bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. 
Vāseṭṭhasuttaṁ navamaṁ. 

Sutta Nipāta 4.10 
Purābhedasutta 
“Kathaṁdassī kathaṁsīlo, 
upasantoti vuccati; 
Taṁ me gotama pabrūhi, 
pucchito uttamaṁ naraṁ”. 
“Vītataṇho purā bhedā, 
(iti bhagavā) 
Pubbamantamanissito; 
Vemajjhe nupasaṅkheyyo, 
Tassa natthi purakkhataṁ. 
Akkodhano asantāsī, 
avikatthī akukkuco; 
Mantabhāṇī anuddhato, 
sa ve vācāyato muni. 
Nirāsatti anāgate, 
atītaṁ nānusocati; 
Vivekadassī phassesu, 
diṭṭhīsu ca na nīyati. 
Patilīno akuhako, 
apihālu amaccharī; 
Appagabbho ajeguccho, 
pesuṇeyye ca no yuto. 
Sātiyesu anassāvī, 
atimāne ca no yuto; 
Saṇho ca paṭibhānavā, 
na saddho na virajjati. 
Lābhakamyā na sikkhati, 
alābhe ca na kuppati; 
Aviruddho ca taṇhāya, 
rasesu nānugijjhati. 
Upekkhako sadā sato, 
na loke maññate samaṁ; 
Na visesī na nīceyyo, 
tassa no santi ussadā. 
Yassa nissayanā natthi, 
ñatvā dhammaṁ anissito; 
Bhavāya vibhavāya vā, 
taṇhā yassa na vijjati. 
Taṁ brūmi upasantoti, 
Kāmesu anapekkhinaṁ; 
Ganthā tassa na vijjanti, 
Atarī so visattikaṁ. 
Na tassa puttā pasavo, 
Khettaṁ vatthuñca vijjati; 
Attā vāpi nirattā vā, 
Na tasmiṁ upalabbhati. 
Yena naṁ vajjuṁ puthujjanā, 
Atho samaṇabrāhmaṇā; 
Taṁ tassa apurakkhataṁ, 
Tasmā vādesu nejati. 
Vītagedho amaccharī, 
Na ussesu vadate muni; 
Na samesu na omesu, 
Kappaṁ neti akappiyo. 
Yassa loke sakaṁ natthi, 
Asatā ca na socati; 
Dhammesu ca na gacchati, 
Sa ve santoti vuccatī”ti. 
Purābhedasuttaṁ dasamaṁ. 

Sutta Nipāta 4.11 
Kalahavivādasutta 
“Kutopahūtā kalahā vivādā, 
Paridevasokā sahamaccharā ca; 
Mānātimānā sahapesuṇā ca, 
Kutopahūtā te tadiṅgha brūhi”. 
“Piyappahūtā kalahā vivādā, 
Paridevasokā sahamaccharā ca; 
Mānātimānā sahapesuṇā ca, 
Maccherayuttā kalahā vivādā; 
Vivādajātesu ca pesuṇāni”. 
“Piyā su lokasmiṁ kutonidānā, 
Ye cāpi lobhā vicaranti loke; 
Āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā, 
Ye samparāyāya narassa honti”. 
“Chandānidānāni piyāni loke, 
Ye cāpi lobhā vicaranti loke; 
Āsā ca niṭṭhā ca itonidānā, 
Ye samparāyāya narassa honti”. 
“Chando nu lokasmiṁ kutonidāno, 
Vinicchayā cāpi kutopahūtā; 
Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca, 
Ye vāpi dhammā samaṇena vuttā”. 
“Sātaṁ asātanti yamāhu loke, 
Tamūpanissāya pahoti chando; 
Rūpesu disvā vibhavaṁ bhavañca, 
Vinicchayaṁ kubbati jantu loke. 
Kodho mosavajjañca kathaṅkathā ca, 
Etepi dhammā dvayameva sante; 
Kathaṅkathī ñāṇapathāya sikkhe, 
Ñatvā pavuttā samaṇena dhammā”. 
“Sātaṁ asātañca kutonidānā, 
Kismiṁ asante na bhavanti hete; 
Vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthaṁ, 
Etaṁ me pabrūhi yatonidānaṁ”. 
“Phassanidānaṁ sātaṁ asātaṁ, 
Phasse asante na bhavanti hete; 
Vibhavaṁ bhavañcāpi yametamatthaṁ, 
Etaṁ te pabrūmi itonidānaṁ”. 
“Phasso nu lokasmi kutonidāno, 
Pariggahā cāpi kutopahūtā; 
Kismiṁ asante na mamattamatthi, 
Kismiṁ vibhūte na phusanti phassā”. 
“Nāmañca rūpañca paṭicca phasso, 
Icchānidānāni pariggahāni; 
Icchāyasantyā na mamattamatthi, 
Rūpe vibhūte na phusanti phassā”. 
“Kathaṁ sametassa vibhoti rūpaṁ, 
Sukhaṁ dukhañcāpi kathaṁ vibhoti; 
Etaṁ me pabrūhi yathā vibhoti, 
Taṁ jāniyāmāti me mano ahu”. 
“Na saññasaññī na visaññasaññī, 
Nopi asaññī na vibhūtasaññī; 
Evaṁ sametassa vibhoti rūpaṁ, 
Saññānidānā hi papañcasaṅkhā”. 
“Yaṁ taṁ apucchimha akittayī no, 
Aññaṁ taṁ pucchāma tadiṅgha brūhi; 
Ettāvataggaṁ nu vadanti heke, 
Yakkhassa suddhiṁ idha paṇḍitāse; 
Udāhu aññampi vadanti etto”. 
“Ettāvataggampi vadanti heke, 
Yakkhassa suddhiṁ idha paṇḍitāse; 
Tesaṁ paneke samayaṁ vadanti, 
Anupādisese kusalā vadānā. 
Ete ca ñatvā upanissitāti, 
Ñatvā munī nissaye so vimaṁsī; 
Ñatvā vimutto na vivādameti, 
Bhavābhavāya na sameti dhīro”ti. 
Kalahavivādasuttaṁ ekādasamaṁ. 

Sutta Nipāta 4.12 
Cūḷabyūhasutta 
“Sakaṁsakaṁdiṭṭhiparibbasānā, 
Viggayha nānā kusalā vadanti; 
Yo evaṁ jānāti sa vedi dhammaṁ, 
Idaṁ paṭikkosamakevalī so. 
Evampi viggayha vivādayanti, 
Bālo paro akkusaloti cāhu; 
Sacco nu vādo katamo imesaṁ, 
Sabbeva hīme kusalāvadānā”. 
“Parassa ce dhammamanānujānaṁ, 
Bālomako hoti nihīnapañño; 
Sabbeva bālā sunihīnapaññā, 
Sabbevime diṭṭhiparibbasānā. 
Sandiṭṭhiyā ceva na vīvadātā, 
Saṁsuddhapaññā kusalā mutīmā; 
Na tesaṁ koci parihīnapañño, 
Diṭṭhī hi tesampi tathā samattā. 
Na vāhametaṁ tathiyanti brūmi, 
Yamāhu bālā mithu aññamaññaṁ; 
Sakaṁ sakaṁ diṭṭhimakaṁsu saccaṁ, 
Tasmā hi bāloti paraṁ dahanti”. 
“Yamāhu saccaṁ tathiyanti eke, 
Tamāhu aññe tucchaṁ musāti; 
Evampi vigayha vivādayanti, 
Kasmā na ekaṁ samaṇā vadanti”. 
“Ekañhi saccaṁ na dutīyamatthi, 
Yasmiṁ pajā no vivade pajānaṁ; 
Nānā te saccāni sayaṁ thunanti, 
Tasmā na ekaṁ samaṇā vadanti”. 
“Kasmā nu saccāni vadanti nānā, 
Pavādiyāse kusalāvadānā; 
Saccāni sutāni bahūni nānā, 
Udāhu te takkamanussaranti”. 
“Na heva saccāni bahūni nānā, 
Aññatra saññāya niccāni loke; 
Takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, 
Saccaṁ musāti dvayadhammamāhu. 
Diṭṭhe sute sīlavate mute vā, 
Ete ca nissāya vimānadassī; 
Vinicchaye ṭhatvā pahassamāno, 
Bālo paro akkusaloti cāha. 
Yeneva bāloti paraṁ dahāti, 
Tenātumānaṁ kusaloti cāha; 
Sayamattanā so kusalāvadāno, 
Aññaṁ vimāneti tadeva pāva. 
Atisāradiṭṭhiyā so samatto, 
Mānena matto paripuṇṇamānī; 
Sayameva sāmaṁ manasābhisitto, 
Diṭṭhī hi sā tassa tathā samattā. 
Parassa ce hi vacasā nihīno, 
Tumo sahā hoti nihīnapañño; 
Atha ce sayaṁ vedagū hoti dhīro, 
Na koci bālo samaṇesu atthi. 
Aññaṁ ito yābhivadanti dhammaṁ, 
Aparaddhā suddhimakevalī te; 
Evampi titthyā puthuso vadanti, 
Sandiṭṭhirāgena hi tebhirattā. 
Idheva suddhiṁ iti vādayanti, 
Nāññesu dhammesu visuddhimāhu; 
Evampi titthyā puthuso niviṭṭhā, 
Sakāyane tattha daḷhaṁ vadānā. 
Sakāyane vāpi daḷhaṁ vadāno, 
Kamettha bāloti paraṁ daheyya; 
Sayaṁva so medhagamāvaheyya, 
Paraṁ vadaṁ bālamasuddhidhammaṁ. 
Vinicchaye ṭhatvā sayaṁ pamāya, 
Uddhaṁsa lokasmiṁ vivādameti; 
Hitvāna sabbāni vinicchayāni, 
Na medhagaṁ kubbati jantu loke”ti. 
Cūḷabyūhasuttaṁ dvādasamaṁ. 

Sutta Nipāta 4.13 
Mahābyūhasutta 
“Ye kecime diṭṭhiparibbasānā, 
Idameva saccanti vivādayanti; 
Sabbeva te nindamanvānayanti, 
Atho pasaṁsampi labhanti tattha”. 
“Appañhi etaṁ na alaṁ samāya, 
Duve vivādassa phalāni brūmi; 
Etampi disvā na vivādayetha, 
Khemābhipassaṁ avivādabhūmiṁ”. 
“Yā kācimā sammutiyo puthujjā, 
Sabbāva etā na upeti vidvā; 
Anūpayo so upayaṁ kimeyya, 
Diṭṭhe sute khantimakubbamāno”. 
“Sīluttamā saññamenāhu suddhiṁ, 
Vataṁ samādāya upaṭṭhitāse; 
Idheva sikkhema athassa suddhiṁ, 
Bhavūpanītā kusalāvadānā. 
Sace cuto sīlavatato hoti, 
Pavedhatī kamma virādhayitvā; 
Pajappatī patthayatī ca suddhiṁ, 
Satthāva hīno pavasaṁ gharamhā. 
Sīlabbataṁ vāpi pahāya sabbaṁ, 
Kammañca sāvajjanavajjametaṁ; 
Suddhiṁ asuddhinti apatthayāno, 
Virato care santimanuggahāya. 
Tamūpanissāya jigucchitaṁ vā, 
Atha vāpi diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā; 
Uddhaṁsarā suddhimanutthunanti, 
Avītataṇhāse bhavābhavesu. 
Patthayamānassa hi jappitāni, 
Pavedhitaṁ vāpi pakappitesu; 
Cutūpapāto idha yassa natthi, 
Sa kena vedheyya kuhiṁ va jappe”. 
“Yamāhu dhammaṁ paramanti eke, 
Tameva hīnanti panāhu aññe; 
Sacco nu vādo katamo imesaṁ, 
Sabbeva hīme kusalāvadānā”. 
“Sakañhi dhammaṁ paripuṇṇamāhu, 
Aññassa dhammaṁ pana hīnamāhu; 
Evampi viggayha vivādayanti, 
Sakaṁ sakaṁ sammutimāhu saccaṁ. 
Parassa ce vambhayitena hīno, 
Na koci dhammesu visesi assa; 
Puthū hi aññassa vadanti dhammaṁ, 
Nihīnato samhi daḷhaṁ vadānā. 
Saddhammapūjāpi nesaṁ tatheva, 
Yathā pasaṁsanti sakāyanāni; 
Sabbeva vādā tathiyā bhaveyyuṁ, 
Suddhī hi nesaṁ paccattameva. 
Na brāhmaṇassa paraneyyamatthi, 
Dhammesu niccheyya samuggahītaṁ; 
Tasmā vivādāni upātivatto, 
Na hi seṭṭhato passati dhammamaññaṁ. 
Jānāmi passāmi tatheva etaṁ, 
Diṭṭhiyā eke paccenti suddhiṁ; 
Addakkhi ce kiñhi tumassa tena, 
Atisitvā aññena vadanti suddhiṁ. 
Passaṁ naro dakkhati nāmarūpaṁ, 
Disvāna vā ñassati tānimeva; 
Kāmaṁ bahuṁ passatu appakaṁ vā, 
Na hi tena suddhiṁ kusalā vadanti. 
Nivissavādī na hi subbināyo, 
Pakappitaṁ diṭṭhi purakkharāno; 
Yaṁ nissito tattha subhaṁ vadāno, 
Suddhiṁ vado tattha tathaddasā so. 
Na brāhmaṇo kappamupeti saṅkhā, 
Na diṭṭhisārī napi ñāṇabandhu; 
Ñatvā ca so sammutiyo puthujjā, 
Upekkhatī uggahaṇanti maññe. 
Vissajja ganthāni munīdha loke, 
Vivādajātesu na vaggasārī; 
Santo asantesu upekkhako so, 
Anuggaho uggahaṇanti maññe. 
Pubbāsave hitvā nave akubbaṁ, 
Na chandagū nopi nivissavādī; 
Sa vippamutto diṭṭhigatehi dhīro, 
Na lippati loke anattagarahī. 
Sa sabbadhammesu visenibhūto, 
Yaṁ kiñci diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā; 
Sa pannabhāro muni vippamutto, 
Na kappiyo nūparato na patthiyo”ti. 
Mahābyūhasuttaṁ terasamaṁ. 

Sutta Nipāta 4.14 
Tuvaṭakasutta 
“Pucchāmi taṁ ādiccabandhu, 
Vivekaṁ santipadañca mahesi; 
Kathaṁ disvā nibbāti bhikkhu, 
Anupādiyāno lokasmiṁ kiñci”. 
“Mūlaṁ papañcasaṅkhāya, 
(iti bhagavā) 
Mantā asmīti sabbamuparundhe; 
Yā kāci taṇhā ajjhattaṁ, 
Tāsaṁ vinayā sadā sato sikkhe. 
Yaṁ kiñci dhammamabhijaññā, 
Ajjhattaṁ atha vāpi bahiddhā; 
Na tena thāmaṁ kubbetha, 
Na hi sā nibbuti sataṁ vuttā. 
Seyyo na tena maññeyya, 
Nīceyyo atha vāpi sarikkho; 
Phuṭṭho anekarūpehi, 
Nātumānaṁ vikappayaṁ tiṭṭhe. 
Ajjhattamevupasame, 
Na aññato bhikkhu santimeseyya; 
Ajjhattaṁ upasantassa, 
Natthi attā kuto nirattā vā. 
Majjhe yathā samuddassa, 
Ūmi no jāyatī ṭhito hoti; 
Evaṁ ṭhito anejassa, 
Ussadaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñci”. 
“Akittayī vivaṭacakkhu, 
Sakkhidhammaṁ parissayavinayaṁ; 
Paṭipadaṁ vadehi bhaddante, 
Pātimokkhaṁ atha vāpi samādhiṁ”. 
“Cakkhūhi neva lolassa, 
Gāmakathāya āvaraye sotaṁ; 
Rase ca nānugijjheyya, 
Na ca mamāyetha kiñci lokasmiṁ. 
Phassena yadā phuṭṭhassa, 
Paridevaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñci; 
Bhavañca nābhijappeyya, 
Bheravesu ca na sampavedheyya. 
Annānamatho pānānaṁ, 
Khādanīyānaṁ athopi vatthānaṁ; 
Laddhā na sannidhiṁ kayirā, 
Na ca parittase tāni alabhamāno. 
Jhāyī na pādalolassa, 
Virame kukkuccā nappamajjeyya; 
Athāsanesu sayanesu, 
Appasaddesu bhikkhu vihareyya. 
Niddaṁ na bahulīkareyya, 
Jāgariyaṁ bhajeyya ātāpī; 
Tandiṁ māyaṁ hassaṁ khiḍḍaṁ, 
Methunaṁ vippajahe savibhūsaṁ. 
Āthabbaṇaṁ supinaṁ lakkhaṇaṁ, 
No vidahe athopi nakkhattaṁ; 
Virutañca gabbhakaraṇaṁ, 
Tikicchaṁ māmako na seveyya. 
Nindāya nappavedheyya, 
Na uṇṇameyya pasaṁsito bhikkhu; 
Lobhaṁ saha macchariyena, 
Kodhaṁ pesuṇiyañca panudeyya. 
Kayavikkaye na tiṭṭheyya, 
Upavādaṁ bhikkhu na kareyya kuhiñci; 
Gāme ca nābhisajjeyya, 
Lābhakamyā janaṁ na lapayeyya. 
Na ca katthitā siyā bhikkhu, 
Na ca vācaṁ payuttaṁ bhāseyya; 
Pāgabbhiyaṁ na sikkheyya, 
Kathaṁ viggāhikaṁ na kathayeyya. 
Mosavajje na nīyetha, 
Sampajāno saṭhāni na kayirā; 
Atha jīvitena paññāya, 
Sīlabbatena nāññamatimaññe. 
Sutvā rusito bahuṁ vācaṁ, 
Samaṇānaṁ vā puthujanānaṁ; 
Pharusena ne na paṭivajjā, 
Na hi santo paṭisenikaronti. 
Etañca dhammamaññāya, 
Vicinaṁ bhikkhu sadā sato sikkhe; 
Santīti nibbutiṁ ñatvā, 
Sāsane gotamassa na pamajjeyya. 
Abhibhū hi so anabhibhūto, 
Sakkhidhammamanītihamadassī; 
Tasmā hi tassa bhagavato sāsane, 
Appamatto sadā namassamanusikkhe”ti. 
Tuvaṭakasuttaṁ cuddasamaṁ. 

Sutta Nipāta 4.15 
Attadaṇḍasutta 
“Attadaṇḍā bhayaṁ jātaṁ, 
janaṁ passatha medhagaṁ; 
Saṁvegaṁ kittayissāmi, 
yathā saṁvijitaṁ mayā. 
Phandamānaṁ pajaṁ disvā, 
macche appodake yathā; 
Aññamaññehi byāruddhe, 
disvā maṁ bhayamāvisi. 
Samantamasāro loko, 
disā sabbā sameritā; 
Icchaṁ bhavanamattano, 
nāddasāsiṁ anositaṁ. 
Osāne tveva byāruddhe, 
Disvā me aratī ahu; 
Athettha sallamaddakkhiṁ, 
Duddasaṁ hadayanissitaṁ. 
Yena sallena otiṇṇo, 
disā sabbā vidhāvati; 
Tameva sallamabbuyha, 
na dhāvati na sīdati. 
Tattha sikkhānugīyanti, 
yāni loke gadhitāni; 
Na tesu pasuto siyā, 
nibbijjha sabbaso kāme; 
Sikkhe nibbānamattano. 
Sacco siyā appagabbho, 
amāyo rittapesuṇo; 
Akkodhano lobhapāpaṁ, 
vevicchaṁ vitare muni. 
Niddaṁ tandiṁ sahe thīnaṁ, 
pamādena na saṁvase; 
Atimāne na tiṭṭheyya, 
nibbānamanaso naro. 
Mosavajje na nīyetha, 
rūpe snehaṁ na kubbaye; 
Mānañca parijāneyya, 
sāhasā virato care. 
Purāṇaṁ nābhinandeyya, 
Nave khantiṁ na kubbaye; 
Hiyyamāne na soceyya, 
Ākāsaṁ na sito siyā. 
Gedhaṁ brūmi mahoghoti, 
Ājavaṁ brūmi jappanaṁ; 
Ārammaṇaṁ pakappanaṁ, 
Kāmapaṅko duraccayo. 
Saccā avokkamma muni, 
Thale tiṭṭhati brāhmaṇo; 
Sabbaṁ so paṭinissajja, 
Sa ve santoti vuccati. 
Sa ve vidvā sa vedagū, 
Ñatvā dhammaṁ anissito; 
Sammā so loke iriyāno, 
Na pihetīdha kassaci. 
Yodha kāme accatari, 
Saṅgaṁ loke duraccayaṁ; 
Na so socati nājjheti, 
Chinnasoto abandhano. 
Yaṁ pubbe taṁ visosehi, 
Pacchā te māhu kiñcanaṁ; 
Majjhe ce no gahessasi, 
Upasanto carissasi. 
Sabbaso nāmarūpasmiṁ, 
Yassa natthi mamāyitaṁ; 
Asatā ca na socati, 
Sa ve loke na jīyati. 
Yassa natthi idaṁ meti, 
Paresaṁ vāpi kiñcanaṁ; 
Mamattaṁ so asaṁvindaṁ, 
Natthi meti na socati. 
Aniṭṭhurī ananugiddho, 
Anejo sabbadhī samo; 
Tamānisaṁsaṁ pabrūmi, 
Pucchito avikampinaṁ. 
Anejassa vijānato, 
Natthi kāci nisaṅkhati; 
Virato so viyārabbhā, 
Khemaṁ passati sabbadhi. 
Na samesu na omesu, 
Na ussesu vadate muni; 
Santo so vītamaccharo, 
Nādeti na nirassatī”ti. 
Attadaṇḍasuttaṁ pannarasamaṁ. 

Sutta Nipāta 4.16 
Sāriputtasutta 
“Na me diṭṭho ito pubbe, 
(iccāyasmā sāriputto) 
Na suto uda kassaci; 
Evaṁ vagguvado satthā, 
Tusitā gaṇimāgato. 
Sadevakassa lokassa, 
yathā dissati cakkhumā; 
Sabbaṁ tamaṁ vinodetvā, 
ekova ratimajjhagā. 
Taṁ buddhaṁ asitaṁ tādiṁ, 
akuhaṁ gaṇimāgataṁ; 
Bahūnamidha baddhānaṁ, 
atthi pañhena āgamaṁ. 
Bhikkhuno vijigucchato, 
bhajato rittamāsanaṁ; 
Rukkhamūlaṁ susānaṁ vā, 
pabbatānaṁ guhāsu vā. 
Uccāvacesu sayanesu, 
kīvanto tattha bheravā; 
Yehi bhikkhu na vedheyya, 
nigghose sayanāsane. 
Katī parissayā loke, 
gacchato agataṁ disaṁ; 
Ye bhikkhu abhisambhave, 
pantamhi sayanāsane. 
Kyāssa byappathayo assu, 
kyāssassu idha gocarā; 
Kāni sīlabbatānāssu, 
pahitattassa bhikkhuno. 
Kaṁ so sikkhaṁ samādāya, 
ekodi nipako sato; 
Kammāro rajatasseva, 
niddhame malamattano”. 
“Vijigucchamānassa yadidaṁ phāsu, 
(sāriputtāti bhagavā) 
Rittāsanaṁ sayanaṁ sevato ce; 
Sambodhikāmassa yathānudhammaṁ, 
Taṁ te pavakkhāmi yathā pajānaṁ. 
Pañcannaṁ dhīro bhayānaṁ na bhāye, 
Bhikkhu sato sapariyantacārī; 
Ḍaṁsādhipātānaṁ sarīsapānaṁ, 
Manussaphassānaṁ catuppadānaṁ. 
Paradhammikānampi na santaseyya, 
Disvāpi tesaṁ bahubheravāni; 
Athāparāni abhisambhaveyya, 
Parissayāni kusalānuesī. 
Ātaṅkaphassena khudāya phuṭṭho, 
Sītaṁ athuṇhaṁ adhivāsayeyya; 
So tehi phuṭṭho bahudhā anoko, 
Viriyaṁ parakkammadaḷhaṁ kareyya. 
Theyyaṁ na kāre na musā bhaṇeyya, 
Mettāya phasse tasathāvarāni; 
Yadāvilattaṁ manaso vijaññā, 
Kaṇhassa pakkhoti vinodayeyya. 
Kodhātimānassa vasaṁ na gacche, 
Mūlampi tesaṁ palikhañña tiṭṭhe; 
Athappiyaṁ vā pana appiyaṁ vā, 
Addhā bhavanto abhisambhaveyya. 
Paññaṁ purakkhatvā kalyāṇapīti, 
Vikkhambhaye tāni parissayāni; 
Aratiṁ sahetha sayanamhi pante, 
Caturo sahetha paridevadhamme. 
Kiṁsū asissāmi kuva vā asissaṁ, 
Dukkhaṁ vata settha kvajja sessaṁ; 
Ete vitakke paridevaneyye, 
Vinayetha sekho aniketacārī. 
Annañca laddhā vasanañca kāle, 
Mattaṁ so jaññā idha tosanatthaṁ; 
So tesu gutto yatacāri gāme, 
Rusitopi vācaṁ pharusaṁ na vajjā. 
Okkhittacakkhu na ca pādalolo, 
Jhānānuyutto bahujāgarassa; 
Upekkhamārabbha samāhitatto, 
Takkāsayaṁ kukkucciyūpachinde. 
Cudito vacībhi satimābhinande, 
Sabrahmacārīsu khilaṁ pabhinde; 
Vācaṁ pamuñce kusalaṁ nātivelaṁ, 
Janavādadhammāya na cetayeyya. 
Athāparaṁ pañca rajāni loke, 
Yesaṁ satīmā vinayāya sikkhe; 
Rūpesu saddesu atho rasesu, 
Gandhesu phassesu sahetha rāgaṁ. 
Etesu dhammesu vineyya chandaṁ, 
Bhikkhu satimā suvimuttacitto; 
Kālena so sammā dhammaṁ parivīmaṁsamāno, 
Ekodibhūto vihane tamaṁ so”ti. 
Sāriputtasuttaṁ soḷasamaṁ. 
Aṭṭhakavaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Kāmaṁ guhañca duṭṭhā ca, 
suddhañca paramā jarā; 
Metteyyo ca pasūro ca, 
māgaṇḍi purābhedanaṁ. 
Kalahaṁ dve ca byūhāni, 
punadeva tuvaṭṭakaṁ; 
Attadaṇḍavaraṁ suttaṁ, 
therapuṭṭhena soḷasa; 
Iti etāni suttāni, 
sabbānaṭṭhakavaggikāti. 

Sutta Nipāta 4.1 
Kāmasutta 
Kāmaṁ kāmayamānassa, 
tassa ce taṁ samijjhati; 
Addhā pītimano hoti, 
laddhā macco yadicchati. 
Tassa ce kāmayānassa, 
chandajātassa jantuno; 
Te kāmā parihāyanti, 
sallaviddhova ruppati. 
Yo kāme parivajjeti, 
sappasseva padā siro; 
Somaṁ visattikaṁ loke, 
sato samativattati. 
Khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vā, 
gavāssaṁ dāsaporisaṁ; 
Thiyo bandhū puthu kāme, 
yo naro anugijjhati. 
Abalā naṁ balīyanti, 
maddantenaṁ parissayā; 
Tato naṁ dukkhamanveti, 
nāvaṁ bhinnamivodakaṁ. 
Tasmā jantu sadā sato, 
Kāmāni parivajjaye; 
Te pahāya tare oghaṁ, 
Nāvaṁ sitvāva pāragūti. 
Kāmasuttaṁ paṭhamaṁ. 

Sutta Nipāta 4.2 
Guhaṭṭhakasutta 
Satto guhāyaṁ bahunābhichanno, 
Tiṭṭhaṁ naro mohanasmiṁ pagāḷho; 
Dūre vivekā hi tathāvidho so, 
Kāmā hi loke na hi suppahāyā. 
Icchānidānā bhavasātabaddhā, 
Te duppamuñcā na hi aññamokkhā; 
Pacchā pure vāpi apekkhamānā, 
Ime va kāme purime va jappaṁ. 
Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā, 
Avadāniyā te visame niviṭṭhā; 
Dukkhūpanītā paridevayanti, 
Kiṁsū bhavissāma ito cutāse. 
Tasmā hi sikkhetha idheva jantu, 
Yaṁ kiñci jaññā visamanti loke; 
Na tassa hetū visamaṁ careyya, 
Appañhidaṁ jīvitamāhu dhīrā. 
Passāmi loke pariphandamānaṁ, 
Pajaṁ imaṁ taṇhagataṁ bhavesu; 
Hīnā narā maccumukhe lapanti, 
Avītataṇhāse bhavābhavesu. 
Mamāyite passatha phandamāne, 
Maccheva appodake khīṇasote; 
Etampi disvā amamo careyya, 
Bhavesu āsattimakubbamāno. 
Ubhosu antesu vineyya chandaṁ, 
Phassaṁ pariññāya anānugiddho; 
Yadattagarahī tadakubbamāno, 
Na lippatī diṭṭhasutesu dhīro. 
Saññaṁ pariññā vitareyya oghaṁ, 
Pariggahesu muni nopalitto; 
Abbūḷhasallo caramappamatto, 
Nāsīsatī lokamimaṁ parañcāti. 
Guhaṭṭhakasuttaṁ dutiyaṁ. 

Sutta Nipāta 4.3 
Duṭṭhaṭṭhakasutta 
Vadanti ve duṭṭhamanāpi eke, 
Athopi ve saccamanā vadanti; 
Vādañca jātaṁ muni no upeti, 
Tasmā munī natthi khilo kuhiñci. 
Sakañhi diṭṭhiṁ kathamaccayeyya, 
Chandānunīto ruciyā niviṭṭho; 
Sayaṁ samattāni pakubbamāno, 
Yathā hi jāneyya tathā vadeyya. 
Yo attano sīlavatāni jantu, 
Anānupuṭṭhova paresa pāva; 
Anariyadhammaṁ kusalā tamāhu, 
Yo ātumānaṁ sayameva pāva. 
Santo ca bhikkhu abhinibbutatto, 
Itihanti sīlesu akatthamāno; 
Tamariyadhammaṁ kusalā vadanti, 
Yassussadā natthi kuhiñci loke. 
Pakappitā saṅkhatā yassa dhammā, 
Purakkhatā santi avīvadātā; 
Yadattani passati ānisaṁsaṁ, 
Taṁ nissito kuppapaṭiccasantiṁ. 
Diṭṭhīnivesā na hi svātivattā, 
Dhammesu niccheyya samuggahītaṁ; 
Tasmā naro tesu nivesanesu, 
Nirassatī ādiyatī ca dhammaṁ. 
Dhonassa hi natthi kuhiñci loke, 
Pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu; 
Māyañca mānañca pahāya dhono, 
Sa kena gaccheyya anūpayo so. 
Upayo hi dhammesu upeti vādaṁ, 
Anūpayaṁ kena kathaṁ vadeyya; 
Attā nirattā na hi tassa atthi, 
Adhosi so diṭṭhimidheva sabbanti. 
Duṭṭhaṭṭhakasuttaṁ tatiyaṁ. 

Sutta Nipāta 4.4 
Suddhaṭṭhakasutta 
Passāmi suddhaṁ paramaṁ arogaṁ, 
Diṭṭhena saṁsuddhi narassa hoti; 
Evābhijānaṁ paramanti ñatvā, 
Suddhānupassīti pacceti ñāṇaṁ. 
Diṭṭhena ce suddhi narassa hoti, 
Ñāṇena vā so pajahāti dukkhaṁ; 
Aññena so sujjhati sopadhīko, 
Diṭṭhī hi naṁ pāva tathā vadānaṁ. 
Na brāhmaṇo aññato suddhimāha, 
Diṭṭhe sute sīlavate mute vā; 
Puññe ca pāpe ca anūpalitto, 
Attañjaho nayidha pakubbamāno. 
Purimaṁ pahāya aparaṁ sitāse, 
Ejānugā te na taranti saṅgaṁ; 
Te uggahāyanti nirassajanti, 
Kapīva sākhaṁ pamuñcaṁ gahāyaṁ. 
Sayaṁ samādāya vatāni jantu, 
Uccāvacaṁ gacchati saññasatto; 
Vidvā ca vedehi samecca dhammaṁ, 
Na uccāvacaṁ gacchati bhūripañño. 
Sa sabbadhammesu visenibhūto, 
Yaṁ kiñci diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā; 
Tameva dassiṁ vivaṭaṁ carantaṁ, 
Kenīdha lokasmi vikappayeyya. 
Na kappayanti na purekkharonti, 
Accantasuddhīti na te vadanti; 
Ādānaganthaṁ gathitaṁ visajja, 
Āsaṁ na kubbanti kuhiñci loke. 
Sīmātigo brāhmaṇo tassa natthi, 
Ñatvā va disvā va samuggahītaṁ; 
Na rāgarāgī na virāgaratto, 
Tassīdha natthi paramuggahītanti. 
Suddhaṭṭhakasuttaṁ catutthaṁ. 

Sutta Nipāta 4.5 
Paramaṭṭhakasutta 
Paramanti diṭṭhīsu paribbasāno, 
Yaduttari kurute jantu loke; 
Hīnāti aññe tato sabbamāha, 
Tasmā vivādāni avītivatto. 
Yadattanī passati ānisaṁsaṁ, 
Diṭṭhe sute sīlavate mute vā; 
Tadeva so tattha samuggahāya, 
Nihīnato passati sabbamaññaṁ. 
Taṁ vāpi ganthaṁ kusalā vadanti, 
Yaṁ nissito passati hīnamaññaṁ; 
Tasmā hi diṭṭhaṁ va sutaṁ mutaṁ vā, 
Sīlabbataṁ bhikkhu na nissayeyya. 
Diṭṭhimpi lokasmiṁ na kappayeyya, 
Ñāṇena vā sīlavatena vāpi; 
Samoti attānamanūpaneyya, 
Hīno na maññetha visesi vāpi. 
Attaṁ pahāya anupādiyāno, 
Ñāṇepi so nissayaṁ no karoti; 
Sa ve viyattesu na vaggasārī, 
Diṭṭhimpi so na pacceti kiñci. 
Yassūbhayante paṇidhīdha natthi, 
Bhavābhavāya idha vā huraṁ vā; 
Nivesanā tassa na santi keci, 
Dhammesu niccheyya samuggahītaṁ. 
Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā, 
Pakappitā natthi aṇūpi saññā; 
Taṁ brāhmaṇaṁ diṭṭhimanādiyānaṁ, 
Kenīdha lokasmiṁ vikappayeyya. 
Na kappayanti na purekkharonti, 
Dhammāpi tesaṁ na paṭicchitāse; 
Na brāhmaṇo sīlavatena neyyo, 
Pāraṅgato na pacceti tādīti. 
Paramaṭṭhakasuttaṁ pañcamaṁ. 

Sutta Nipāta 4.6 
Jarāsutta 
Appaṁ vata jīvitaṁ idaṁ, 
Oraṁ vassasatāpi miyyati; 
Yo cepi aticca jīvati, 
Atha kho so jarasāpi miyyati. 
Socanti janā mamāyite, 
Na hi santi niccā pariggahā; 
Vinābhāvasantamevidaṁ, 
Iti disvā nāgāramāvase. 
Maraṇenapi taṁ pahīyati, 
Yaṁ puriso mamidanti maññati; 
Etampi viditvā paṇḍito, 
Na mamattāya nametha māmako. 
Supinena yathāpi saṅgataṁ, 
Paṭibuddho puriso na passati; 
Evampi piyāyitaṁ janaṁ, 
Petaṁ kālaṅkataṁ na passati. 
Diṭṭhāpi sutāpi te janā, 
Yesaṁ nāmamidaṁ pavuccati; 
Nāmaṁyevāvasissati, 
Akkheyyaṁ petassa jantuno. 
Sokapparidevamaccharaṁ, 
Na jahanti giddhā mamāyite; 
Tasmā munayo pariggahaṁ, 
Hitvā acariṁsu khemadassino. 
Patilīnacarassa bhikkhuno, 
Bhajamānassa vivittamāsanaṁ; 
Sāmaggiyamāhu tassa taṁ, 
Yo attānaṁ bhavane na dassaye. 
Sabbattha munī anissito, 
Na piyaṁ kubbati nopi appiyaṁ; 
Tasmiṁ paridevamaccharaṁ, 
Paṇṇe vāri yathā na limpati. 
Udabindu yathāpi pokkhare, 
Padume vāri yathā na limpati; 
Evaṁ muni nopalimpati, 
Yadidaṁ diṭṭhasutaṁ mutesu vā. 
Dhono na hi tena maññati, 
Yadidaṁ diṭṭhasutaṁ mutesu vā; 
Nāññena visuddhimicchati, 
Na hi so rajjati no virajjatīti. 
Jarāsuttaṁ chaṭṭhaṁ. 

Sutta Nipāta 4.7 
Tissametteyyasutta 
“Methunamanuyuttassa, 
(iccāyasmā tisso metteyyo) 
Vighātaṁ brūhi mārisa; 
Sutvāna tava sāsanaṁ, 
Viveke sikkhissāmase”. 
“Methunamanuyuttassa, 
(metteyyāti bhagavā) 
Mussate vāpi sāsanaṁ; 
Micchā ca paṭipajjati, 
Etaṁ tasmiṁ anāriyaṁ. 
Eko pubbe caritvāna, 
methunaṁ yo nisevati; 
Yānaṁ bhantaṁva taṁ loke, 
hīnamāhu puthujjanaṁ. 
Yaso kitti ca yā pubbe, 
hāyate vāpi tassa sā; 
Etampi disvā sikkhetha, 
methunaṁ vippahātave. 
Saṅkappehi pareto so, 
kapaṇo viya jhāyati; 
Sutvā paresaṁ nigghosaṁ, 
maṅku hoti tathāvidho. 
Atha satthāni kurute, 
paravādehi codito; 
Esa khvassa mahāgedho, 
mosavajjaṁ pagāhati. 
Paṇḍitoti samaññāto, 
ekacariyaṁ adhiṭṭhito; 
Athāpi methune yutto, 
mandova parikissati.