Kinh Tập (Suttanipāta)

: 
“eso samaṇo”ti. 
“Neso samaṇo, samaṇako eso. 
Yāvāhaṁ jānāmi yadi vā so samaṇo, yadi vā so samaṇako”ti. 
Atha kho sūcilomo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato kāyaṁ upanāmesi. 
Atha kho bhagavā kāyaṁ apanāmesi. 
Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṁ etadavoca: 
“bhāyasi maṁ, samaṇā”ti? 
“Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, bhāyāmi; 
api ca te samphasso pāpako”ti. 
“Pañhaṁ taṁ, samaṇa, pucchissāmi. 
Sace me na byākarissasi, cittaṁ vā te khipissāmi, hadayaṁ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī”ti. 
“Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo me cittaṁ vā khipeyya hadayaṁ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. 
Api ca tvaṁ, āvuso, puccha yadākaṅkhasī”ti. 
Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 
“Rāgo ca doso ca kutonidānā, 
Aratī ratī lomahaṁso kutojā; 
Kuto samuṭṭhāya manovitakkā, 
Kumārakā dhaṅkamivossajanti”. 
“Rāgo ca doso ca itonidānā, 
Aratī ratī lomahaṁso itojā; 
Ito samuṭṭhāya manovitakkā, 
Kumārakā dhaṅkamivossajanti. 
Snehajā attasambhūtā, 
Nigrodhasseva khandhajā; 
Puthū visattā kāmesu, 
Māluvāva vitatāvane. 
Ye naṁ pajānanti yatonidānaṁ, 
Te naṁ vinodenti suṇohi yakkha; 
Te duttaraṁ oghamimaṁ taranti, 
Atiṇṇapubbaṁ apunabbhavāyā”ti. 
Sūcilomasuttaṁ pañcamaṁ. 

Sutta Nipāta 2.6 
Kapilasutta (dhammacariyasutta) 
Dhammacariyaṁ brahmacariyaṁ, 
Etadāhu vasuttamaṁ; 
Pabbajitopi ce hoti, 
Agārā anagāriyaṁ. 
So ce mukharajātiko, 
vihesābhirato mago; 
Jīvitaṁ tassa pāpiyo, 
rajaṁ vaḍḍheti attano. 
Kalahābhirato bhikkhu, 
Mohadhammena āvuto; 
Akkhātampi na jānāti, 
Dhammaṁ buddhena desitaṁ. 
Vihesaṁ bhāvitattānaṁ, 
avijjāya purakkhato; 
Saṅkilesaṁ na jānāti, 
maggaṁ nirayagāminaṁ. 
Vinipātaṁ samāpanno, 
gabbhā gabbhaṁ tamā tamaṁ; 
Sa ve tādisako bhikkhu, 
pecca dukkhaṁ nigacchati. 
Gūthakūpo yathā assa, 
sampuṇṇo gaṇavassiko; 
Yo ca evarūpo assa, 
dubbisodho hi sāṅgaṇo. 
Yaṁ evarūpaṁ jānātha, 
bhikkhavo gehanissitaṁ; 
Pāpicchaṁ pāpasaṅkappaṁ, 
pāpaācāragocaraṁ. 
Sabbe samaggā hutvāna, 
abhinibbajjiyātha naṁ; 
Kāraṇḍavaṁ niddhamatha, 
kasambuṁ apakassatha. 
Tato palāpe vāhetha, 
Assamaṇe samaṇamānine; 
Niddhamitvāna pāpicche, 
Pāpaācāragocare. 
Suddhā suddhehi saṁvāsaṁ, 
Kappayavho patissatā; 
Tato samaggā nipakā, 
Dukkhassantaṁ karissathāti. 
Dhammacariyasuttaṁ chaṭṭhaṁ. 

Sutta Nipāta 2.7 
Brāhmaṇadhammikasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho sambahulā kosalakā brāhmaṇamahāsālā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodiṁsu. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinnā kho te brāhmaṇamahāsālā bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“sandissanti nu kho, bho gotama, etarahi brāhmaṇā porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ brāhmaṇadhamme”ti? 
“Na kho, brāhmaṇā, sandissanti etarahi brāhmaṇā porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ brāhmaṇadhamme”ti. 
“Sādhu no bhavaṁ gotamo porāṇānaṁ brāhmaṇānaṁ brāhmaṇadhammaṁ bhāsatu, sace bhoto gotamassa agarū”ti. 
“Tena hi, brāhmaṇā, suṇātha, sādhukaṁ manasi karotha, bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bho”ti kho te brāhmaṇamahāsālā bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Isayo pubbakā āsuṁ, 
saññatattā tapassino; 
Pañca kāmaguṇe hitvā, 
attadatthamacārisuṁ. 
Na pasū brāhmaṇānāsuṁ, 
na hiraññaṁ na dhāniyaṁ; 
Sajjhāyadhanadhaññāsuṁ, 
brahmaṁ nidhimapālayuṁ. 
Yaṁ nesaṁ pakataṁ āsi, 
dvārabhattaṁ upaṭṭhitaṁ; 
Saddhāpakatamesānaṁ, 
dātave tadamaññisuṁ. 
Nānārattehi vatthehi, 
sayanehāvasathehi ca; 
Phītā janapadā raṭṭhā, 
te namassiṁsu brāhmaṇe. 
Avajjhā brāhmaṇā āsuṁ, 
ajeyyā dhammarakkhitā; 
Na ne koci nivāresi, 
kuladvāresu sabbaso. 
Aṭṭhacattālīsaṁ vassāni, 
(komāra) Brahmacariyaṁ cariṁsu te; 
Vijjācaraṇapariyeṭṭhiṁ, 
Acaruṁ brāhmaṇā pure. 
Na brāhmaṇā aññamagamuṁ, 
napi bhariyaṁ kiṇiṁsu te; 
Sampiyeneva saṁvāsaṁ, 
saṅgantvā samarocayuṁ. 
Aññatra tamhā samayā, 
utuveramaṇiṁ pati; 
Antarā methunaṁ dhammaṁ, 
nāssu gacchanti brāhmaṇā. 
Brahmacariyañca sīlañca, 
ajjavaṁ maddavaṁ tapaṁ; 
Soraccaṁ avihiṁsañca, 
khantiñcāpi avaṇṇayuṁ. 
Yo nesaṁ paramo āsi, 
Brahmā daḷhaparakkamo; 
Sa vāpi methunaṁ dhammaṁ, 
Supinantepi nāgamā. 
Tassa vattamanusikkhantā, 
Idheke viññujātikā; 
Brahmacariyañca sīlañca, 
Khantiñcāpi avaṇṇayuṁ. 
Taṇḍulaṁ sayanaṁ vatthaṁ, 
Sappitelañca yāciya; 
Dhammena samodhānetvā, 
Tato yaññamakappayuṁ. 
Upaṭṭhitasmiṁ yaññasmiṁ, 
Nāssu gāvo haniṁsu te; 
Yathā mātā pitā bhātā, 
Aññe vāpi ca ñātakā; 
Gāvo no paramā mittā, 
Yāsu jāyanti osadhā. 
Annadā baladā cetā, 
Vaṇṇadā sukhadā tathā; 
Etamatthavasaṁ ñatvā, 
Nāssu gāvo haniṁsu te. 
Sukhumālā mahākāyā, 
Vaṇṇavanto yasassino; 
Brāhmaṇā sehi dhammehi, 
Kiccākiccesu ussukā; 
Yāva loke avattiṁsu, 
Sukhamedhitthayaṁ pajā. 
Tesaṁ āsi vipallāso, 
Disvāna aṇuto aṇuṁ; 
Rājino ca viyākāraṁ, 
Nāriyo samalaṅkatā. 
Rathe cājaññasaṁyutte, 
Sukate cittasibbane; 
Nivesane nivese ca, 
Vibhatte bhāgaso mite. 
Gomaṇḍalaparibyūḷhaṁ, 
Nārīvaragaṇāyutaṁ; 
Uḷāraṁ mānusaṁ bhogaṁ, 
Abhijjhāyiṁsu brāhmaṇā. 
Te tattha mante ganthetvā, 
Okkākaṁ tadupāgamuṁ; 
Pahūtadhanadhaññosi, 
Yajassu bahu te vittaṁ; 
Yajassu bahu te dhanaṁ. 
Tato ca rājā saññatto, 
Brāhmaṇehi rathesabho; 
Assamedhaṁ purisamedhaṁ, 
Sammāpāsaṁ vājapeyyaṁ niraggaḷaṁ; 
Ete yāge yajitvāna, 
Brāhmaṇānamadā dhanaṁ. 
Gāvo sayanañca vatthañca, 
Nāriyo samalaṅkatā; 
Rathe cājaññasaṁyutte, 
Sukate cittasibbane. 
Nivesanāni rammāni, 
Suvibhattāni bhāgaso; 
Nānādhaññassa pūretvā, 
Brāhmaṇānamadā dhanaṁ. 
Te ca tattha dhanaṁ laddhā, 
Sannidhiṁ samarocayuṁ; 
Tesaṁ icchāvatiṇṇānaṁ, 
Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhatha; 
Te tattha mante ganthetvā, 
Okkākaṁ puna mupāgamuṁ. 
Yathā āpo ca pathavī ca, 
Hiraññaṁ dhanadhāniyaṁ; 
Evaṁ gāvo manussānaṁ, 
Parikkhāro so hi pāṇinaṁ; 
Yajassu bahu te vittaṁ, 
Yajassu bahu te dhanaṁ. 
Tato ca rājā saññatto, 
Brāhmaṇehi rathesabho; 
Nekā satasahassiyo, 
Gāvo yaññe aghātayi. 
Na pādā na visāṇena, 
Nāssu hiṁsanti kenaci; 
Gāvo eḷakasamānā, 
Soratā kumbhadūhanā; 
Tā visāṇe gahetvāna, 
Rājā satthena ghātayi. 
Tato devā pitaro ca, 
Indo asurarakkhasā; 
Adhammo iti pakkanduṁ, 
Yaṁ satthaṁ nipatī gave. 
Tayo rogā pure āsuṁ, 
Icchā anasanaṁ jarā; 
Pasūnañca samārambhā, 
Aṭṭhānavutimāgamuṁ. 
Eso adhammo daṇḍānaṁ, 
Okkanto purāṇo ahu; 
Adūsikāyo haññanti, 
Dhammā dhaṁsanti yājakā. 
Evameso aṇudhammo, 
Porāṇo viññugarahito; 
Yattha edisakaṁ passati, 
Yājakaṁ garahatī jano. 
Evaṁ dhamme viyāpanne, 
Vibhinnā suddavessikā; 
Puthū vibhinnā khattiyā, 
Patiṁ bhariyāvamaññatha. 
Khattiyā brahmabandhū ca, 
Ye caññe gottarakkhitā; 
Jātivādaṁ nirākatvā, 
Kāmānaṁ vasamanvagun”ti. 
Evaṁ vutte, te brāhmaṇamahāsālā bhagavantaṁ etadavocuṁ: 
“abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
upāsake no bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṁ gate”ti. 
Brāhmaṇadhammikasuttaṁ sattamaṁ. 

Sutta Nipāta 2.8 
Dhamma (nāvā) sutta 
Yasmā hi dhammaṁ puriso vijaññā, 
Indaṁva naṁ devatā pūjayeyya; 
So pūjito tasmi pasannacitto, 
Bahussuto pātukaroti dhammaṁ. 
Tadaṭṭhikatvāna nisamma dhīro, 
Dhammānudhammaṁ paṭipajjamāno; 
Viññū vibhāvī nipuṇo ca hoti, 
Yo tādisaṁ bhajati appamatto. 
Khuddañca bālaṁ upasevamāno, 
Anāgatatthañca usūyakañca; 
Idheva dhammaṁ avibhāvayitvā, 
Avitiṇṇakaṅkho maraṇaṁ upeti. 
Yathā naro āpagamotaritvā, 
Mahodakaṁ salilaṁ sīghasotaṁ; 
So vuyhamāno anusotagāmī, 
Kiṁ so pare sakkhati tārayetuṁ. 
Tatheva dhammaṁ avibhāvayitvā, 
Bahussutānaṁ anisāmayatthaṁ; 
Sayaṁ ajānaṁ avitiṇṇakaṅkho, 
Kiṁ so pare sakkhati nijjhapetuṁ. 
Yathāpi nāvaṁ daḷhamāruhitvā, 
Phiyena rittena samaṅgibhūto; 
So tāraye tattha bahūpi aññe, 
Tatrūpayaññū kusalo mutīmā. 
Evampi yo vedagu bhāvitatto, 
Bahussuto hoti avedhadhammo; 
So kho pare nijjhapaye pajānaṁ, 
Sotāvadhānūpanisūpapanne. 
Tasmā have sappurisaṁ bhajetha, 
Medhāvinañceva bahussutañca; 
Aññāya atthaṁ paṭipajjamāno, 
Viññātadhammo sa sukhaṁ labhethāti. 
Nāvāsuttaṁ aṭṭhamaṁ. 

Sutta Nipāta 2.9 
Kiṁsīlasutta 
“Kiṁsīlo kiṁsamācāro, 
kāni kammāni brūhayaṁ; 
Naro sammā niviṭṭhassa, 
uttamatthañca pāpuṇe”. 
“Vuḍḍhāpacāyī anusūyako siyā, 
Kālaññū cassa garūnaṁ dassanāya; 
Dhammiṁ kathaṁ erayitaṁ khaṇaññū, 
Suṇeyya sakkacca subhāsitāni. 
Kālena gacche garūnaṁ sakāsaṁ, 
Thambhaṁ niraṅkatvā nivātavutti; 
Atthaṁ dhammaṁ saṁyamaṁ brahmacariyaṁ, 
Anussare ceva samācare ca. 
Dhammārāmo dhammarato, 
Dhamme ṭhito dhammavinicchayaññū; 
Nevācare dhammasandosavādaṁ, 
Tacchehi nīyetha subhāsitehi. 
Hassaṁ jappaṁ paridevaṁ padosaṁ, 
Māyākataṁ kuhanaṁ giddhi mānaṁ; 
Sārambhaṁ kakkasaṁ kasāvañca mucchaṁ, 
Hitvā care vītamado ṭhitatto. 
Viññātasārāni subhāsitāni, 
Sutañca viññātasamādhisāraṁ; 
Na tassa paññā ca sutañca vaḍḍhati, 
Yo sāhaso hoti naro pamatto. 
Dhamme ca ye ariyapavedite ratā, 
Anuttarā te vacasā manasā kammunā ca; 
Te santisoraccasamādhisaṇṭhitā, 
Sutassa paññāya ca sāramajjhagū”ti. 
Kiṁsīlasuttaṁ navamaṁ. 

Sutta Nipāta 3.10 
Kokālikasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“pāpicchā, bhante, sāriputtamoggallānā, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti. 
Evaṁ vutte, bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: 
“mā hevaṁ, kokālika, mā hevaṁ, kokālika. 
Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. 
Pesalā sāriputtamoggallānā”ti. 
Dutiyampi kho …pe… 
tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchāva sāriputtamoggallānā, pāpikānaṁ icchānaṁ vasaṁ gatā”ti. 
Tatiyampi kho bhagavā kokālikaṁ bhikkhuṁ etadavoca: 
“mā hevaṁ, kokālika, mā hevaṁ, kokālika. 
Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṁ. 
Pesalā sāriputtamoggallānā”ti. 
Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Acirappakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi piḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi; 
sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṁ; muggamattiyo hutvā kaḷāyamattiyo ahesuṁ; kaḷāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṁ; kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṁ; kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṁ; āmalakamattiyo hutvā beḷuvasalāṭukamattiyo ahesuṁ; beḷuvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṁ; billamattiyo hutvā pabhijjiṁsu; pubbañca lohitañca pagghariṁsu. 
Atha kho kokāliko bhikkhu tenevābādhena kālamakāsi. 
Kālaṅkato ca kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapajji sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā. 
Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṁ etadavoca: 
“kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato; 
kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṁ nirayaṁ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti. 
Idamavoca brahmā sahampati; 
idaṁ vatvā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyi. 
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: 
“imaṁ, bhikkhave, rattiṁ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā …pe… 
idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati, idaṁ vatvā maṁ padakkhiṇaṁ katvā tatthevantaradhāyī”ti. 
Evaṁ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“kīvadīghaṁ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇan”ti? 
“Dīghaṁ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṁ; 
taṁ na sukaraṁ saṅkhātuṁ ettakāni vassāni iti vā ettakāni vassasatāni iti vā ettakāni vassasahassāni iti vā ettakāni vassasatasahassāni iti vā”ti. 
“Sakkā pana, bhante, upamā kātun”ti? 
“Sakkā, bhikkhū”ti bhagavā avoca: 
“Seyyathāpi, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho; tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṁ tilaṁ uddhareyya. 
Khippataraṁ kho so bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṁ pariyādānaṁ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. 
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā evameko nirabbudo nirayo. 
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā evameko ababo nirayo. 
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā evameko aṭaṭo nirayo. 
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā evameko ahaho nirayo. 
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā evameko kumudo nirayo. 
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā evameko sogandhiko nirayo. 
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā evameko uppalako nirayo. 
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalakā nirayā evameko puṇḍarīko nirayo. 
Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarīkā nirayā evameko padumo nirayo. 
Padumaṁ kho pana bhikkhu nirayaṁ kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṁ āghātetvā”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Purisassa hi jātassa, 
kuṭhārī jāyate mukhe; 
Yāya chindati attānaṁ, 
bālo dubbhāsitaṁ bhaṇaṁ. 
Yo nindiyaṁ pasaṁsati, 
Taṁ vā nindati yo pasaṁsiyo; 
Vicināti mukhena so kaliṁ, 
Kalinā tena sukhaṁ na vindati. 
Appamatto ayaṁ kali, 
Yo akkhesu dhanaparājayo; 
Sabbassāpi sahāpi attanā, 
Ayameva mahattaro kali; 
Yo sugatesu manaṁ padosaye. 
Sataṁ sahassānaṁ nirabbudānaṁ, 
Chattiṁsati pañca ca abbudāni; 
Yamariyagarahī nirayaṁ upeti, 
Vācaṁ manañca paṇidhāya pāpakaṁ. 
Abhūtavādī nirayaṁ upeti, 
Yo vāpi katvā na karomicāha; 
Ubhopi te pecca samā bhavanti, 
Nihīnakammā manujā parattha. 
Yo appaduṭṭhassa narassa dussati, 
Suddhassa posassa anaṅgaṇassa; 
Tameva bālaṁ pacceti pāpaṁ, 
Sukhumo rajo paṭivātaṁva khitto. 
Yo lobhaguṇe anuyutto, 
So vacasā paribhāsati aññe; 
Asaddho kadariyo avadaññū, 
Macchari pesuṇiyaṁ anuyutto. 
Mukhadugga vibhūta anariya, 
Bhūnahu pāpaka dukkaṭakāri; 
Purisanta kalī avajāta, 
Mā bahubhāṇidha nerayikosi. 
Rajamākirasī ahitāya, 
Sante garahasi kibbisakārī; 
Bahūni duccaritāni caritvā, 
Gacchasi kho papataṁ cirarattaṁ. 
Na hi nassati kassaci kammaṁ, 
Eti hataṁ labhateva suvāmi; 
Dukkhaṁ mando paraloke, 
Attani passati kibbisakārī. 
Ayosaṅkusamāhataṭṭhānaṁ, 
Tiṇhadhāramayasūlamupeti; 
Atha tattaayoguḷasannibhaṁ, 
Bhojanamatthi tathā patirūpaṁ. 
Na hi vaggu vadanti vadantā, 
Nābhijavanti na tāṇamupenti; 
Aṅgāre santhate sayanti, 
Ginisampajjalitaṁ pavisanti. 
Jālena ca onahiyāna, 
Tattha hananti ayomayakuṭebhi; 
Andhaṁva timisamāyanti, 
Taṁ vitatañhi yathā mahikāyo. 
Atha lohamayaṁ pana kumbhiṁ, 
Ginisampajjalitaṁ pavisanti; 
Paccanti hi tāsu cirarattaṁ, 
Agginisamāsu samuppilavāte. 
Atha pubbalohitamisse, 
Tattha kiṁ paccati kibbisakārī; 
Yaṁ yaṁ disakaṁ adhiseti, 
Tattha kilissati samphusamāno. 
Puḷavāvasathe salilasmiṁ, 
Tattha kiṁ paccati kibbisakārī; 
Gantuṁ na hi tīramapatthi, 
Sabbasamā hi samantakapallā. 
Asipattavanaṁ pana tiṇhaṁ, 
Taṁ pavisanti samucchidagattā; 
Jivhaṁ balisena gahetvā, 
Ārajayārajayā vihananti. 
Atha vetaraṇiṁ pana duggaṁ, 
Tiṇhadhārakhuradhāramupenti; 
Tattha mandā papatanti, 
Pāpakarā pāpāni karitvā. 
Khādanti hi tattha rudante, 
Sāmā sabalā kākolagaṇā ca; 
Soṇā siṅgālā paṭigiddhā, 
Kulalā vāyasā ca vitudanti. 
Kicchā vatayaṁ idha vutti, 
Yaṁ jano phusati kibbisakārī; 
Tasmā idha jīvitasese, 
Kiccakaro siyā naro na cappamajje. 
Te gaṇitā vidūhi tilavāhā, 
Ye padume niraye upanītā; 
Nahutāni hi koṭiyo pañca bhavanti, 
Dvādasa koṭisatāni punaññā. 
Yāva dukhā nirayā idha vuttā, 
Tatthapi tāva ciraṁ vasitabbaṁ; 
Tasmā sucipesalasādhuguṇesu, 
Vācaṁ manaṁ satataṁ parirakkhe”ti. 
Kokālikasuttaṁ dasamaṁ. 

Sutta Nipāta 3.11 
Nālakasutta 
Ānandajāte tidasagaṇe patīte, 
Sakkañca indaṁ sucivasane ca deve; 
Dussaṁ gahetvā atiriva thomayante, 
Asito isi addasa divāvihāre. 
Disvāna deve muditamane udagge, 
Cittiṁ karitvāna idamavoca tattha; 
“Kiṁ devasaṅgho atiriva kalyarūpo, 
Dussaṁ gahetvā ramayatha kiṁ paṭicca. 
Yadāpi āsī asurehi saṅgamo, 
Jayo surānaṁ asurā parājitā; 
Tadāpi netādiso lomahaṁsano, 
Kimabbhutaṁ daṭṭhu marū pamoditā. 
Seḷenti gāyanti ca vādayanti ca, 
Bhujāni phoṭenti ca naccayanti ca; 
Pucchāmi vohaṁ merumuddhavāsine, 
Dhunātha me saṁsayaṁ khippa mārisā”. 
“So bodhisatto ratanavaro atulyo, 
Manussaloke hitasukhatthāya jāto; 
Sakyāna gāme janapade lumbineyye, 
Tenamha tuṭṭhā atiriva kalyarūpā. 
So sabbasattuttamo aggapuggalo, 
Narāsabho sabbapajānamuttamo; 
Vattessati cakkamisivhaye vane, 
Nadaṁva sīho balavā migābhibhū”. 
Taṁ saddaṁ sutvā turitamavasarī so, 
Suddhodanassa tada bhavanaṁ upāvisi; 
Nisajja tattha idamavocāsi sakye, 
“Kuhiṁ kumāro ahamapi daṭṭhukāmo”. 
Tato kumāraṁ jalitamiva suvaṇṇaṁ, 
Ukkāmukheva sukusalasampahaṭṭhaṁ; 
Daddallamānaṁ siriyā anomavaṇṇaṁ, 
Dassesu puttaṁ asitavhayassa sakyā. 
Disvā kumāraṁ sikhimiva pajjalantaṁ, 
Tārāsabhaṁva nabhasigamaṁ visuddhaṁ; 
Suriyaṁ tapantaṁ saradarivabbhamuttaṁ, 
Ānandajāto vipulamalattha pītiṁ. 
Anekasākhañca sahassamaṇḍalaṁ, 
Chattaṁ marū dhārayumantalikkhe; 
Suvaṇṇadaṇḍā vītipatanti cāmarā, 
Na dissare cāmarachattagāhakā. 
Disvā jaṭī kaṇhasirivhayo isi, 
Suvaṇṇanikkhaṁ viya paṇḍukambale; 
Setañca chattaṁ dhariyanta muddhani, 
Udaggacitto sumano paṭiggahe. 
Paṭiggahetvā pana sakyapuṅgavaṁ, 
Jigīsako lakkhaṇamantapāragū; 
Pasannacitto giramabbhudīrayi, 
“Anuttarāyaṁ dvipadānamuttamo”. 
Athattano gamanamanussaranto, 
Akalyarūpo gaḷayati assukāni; 
Disvāna sakyā isimavocuṁ rudantaṁ, 
“No ce kumāre bhavissati antarāyo”. 
Disvāna sakye isimavoca akalye, 
“Nāhaṁ kumāre ahitamanussarāmi; 
Na cāpimassa bhavissati antarāyo, 
Na orakāyaṁ adhimānasā bhavātha. 
Sambodhiyaggaṁ phusissatāyaṁ kumāro, 
So dhammacakkaṁ paramavisuddhadassī; 
Vattessatāyaṁ bahujanahitānukampī, 
Vitthārikassa bhavissati brahmacariyaṁ. 
Mamañca āyu na ciramidhāvaseso, 
Athantarā me bhavissati kālakiriyā; 
Sohaṁ na sossaṁ asamadhurassa dhammaṁ, 
Tenamhi aṭṭo byasanaṅgato aghāvī”. 
So sākiyānaṁ vipulaṁ janetvā pītiṁ, 
Antepuramhā niggamā brahmacārī; 
So bhāgineyyaṁ sayaṁ anukampamāno, 
Samādapesi asamadhurassa dhamme. 
“Buddhoti ghosaṁ yada parato suṇāsi, 
Sambodhipatto vivarati dhammamaggaṁ; 
Gantvāna tattha samayaṁ paripucchamāno, 
Carassu tasmiṁ bhagavati brahmacariyaṁ”. 
Tenānusiṭṭho hitamanena tādinā, 
Anāgate paramavisuddhadassinā; 
So nālako upacitapuññasañcayo, 
Jinaṁ patikkhaṁ parivasi rakkhitindriyo. 
Sutvāna ghosaṁ jinavaracakkavattane, 
Gantvāna disvā isinisabhaṁ pasanno; 
Moneyyaseṭṭhaṁ munipavaraṁ apucchi, 
Samāgate asitāvhayassa sāsaneti. 
Vatthugāthā niṭṭhitā. 
“Aññātametaṁ vacanaṁ, 
Asitassa yathātathaṁ; 
Taṁ taṁ gotama pucchāmi, 
Sabbadhammāna pāraguṁ. 
Anagāriyupetassa, 
Bhikkhācariyaṁ jigīsato; 
Muni pabrūhi me puṭṭho, 
Moneyyaṁ uttamaṁ padaṁ”. 
“Moneyyaṁ te upaññissaṁ, 
(iti bhagavā) 
Dukkaraṁ durabhisambhavaṁ; 
Handa te naṁ pavakkhāmi, 
Santhambhassu daḷho bhava. 
Samānabhāgaṁ kubbetha, 
Gāme akkuṭṭhavanditaṁ; 
Manopadosaṁ rakkheyya, 
Santo anuṇṇato care. 
Uccāvacā niccharanti, 
Dāye aggisikhūpamā; 
Nāriyo muniṁ palobhenti, 
Tā su taṁ mā palobhayuṁ. 
Virato methunā dhammā, 
Hitvā kāme paropare; 
Aviruddho asāratto, 
Pāṇesu tasathāvare. 
Yathā ahaṁ tathā ete, 
Yathā ete tathā ahaṁ; 
Attānaṁ upamaṁ katvā, 
Na haneyya na ghātaye. 
Hitvā icchañca lobhañca, 
Yattha satto puthujjano; 
Cakkhumā paṭipajjeyya, 
Tareyya narakaṁ imaṁ. 
Ūnūdaro mitāhāro, 
Appicchassa alolupo; 
Sadā icchāya nicchāto, 
Aniccho hoti nibbuto. 
Sa piṇḍacāraṁ caritvā, 
Vanantamabhihāraye; 
Upaṭṭhito rukkhamūlasmiṁ, 
Āsanūpagato muni. 
Sa jhānapasuto dhīro, 
Vanante ramito siyā; 
Jhāyetha rukkhamūlasmiṁ, 
Attānamabhitosayaṁ. 
Tato ratyā vivasāne, 
Gāmantamabhihāraye; 
Avhānaṁ nābhinandeyya, 
Abhihārañca gāmato. 
Na munī gāmamāgamma, 
Kulesu sahasā care; 
Ghāsesanaṁ chinnakatho, 
Na vācaṁ payutaṁ bhaṇe. 
Alatthaṁ yadidaṁ sādhu, 
Nālatthaṁ kusalaṁ iti; 
Ubhayeneva so tādī, 
Rukkhaṁvupanivattati. 
Sa pattapāṇi vicaranto, 
Amūgo mūgasammato; 
Appaṁ dānaṁ na hīḷeyya, 
Dātāraṁ nāvajāniyā. 
Uccāvacā hi paṭipadā, 
Samaṇena pakāsitā; 
Na pāraṁ diguṇaṁ yanti, 
Nayidaṁ ekaguṇaṁ mutaṁ. 
Yassa ca visatā natthi, 
Chinnasotassa bhikkhuno; 
Kiccākiccappahīnassa, 
Pariḷāho na vijjati. 
Moneyyaṁ te upaññissaṁ, 
Khuradhārūpamo bhave; 
Jivhāya tālumāhacca, 
Udare saññato siyā. 
Alīnacitto ca siyā, 
Na cāpi bahu cintaye; 
Nirāmagandho asito, 
Brahmacariyaparāyaṇo. 
Ekāsanassa sikkhetha, 
Samaṇūpāsanassa ca; 
Ekattaṁ monamakkhātaṁ, 
Eko ce abhiramissasi; 
Atha bhāhisi dasadisā. 
Sutvā dhīrānaṁ nighosaṁ, 
Jhāyīnaṁ kāmacāginaṁ; 
Tato hiriñca saddhañca, 
Bhiyyo kubbetha māmako. 
Taṁ nadīhi vijānātha, 
Sobbhesu padaresu ca; 
Saṇantā yanti kusobbhā, 
Tuṇhī yanti mahodadhī. 
Yadūnakaṁ taṁ saṇati, 
Yaṁ pūraṁ santameva taṁ; 
Aḍḍhakumbhūpamo bālo, 
Rahado pūrova paṇḍito. 
Yaṁ samaṇo bahuṁ bhāsati, 
Upetaṁ atthasañhitaṁ; 
Jānaṁ so dhammaṁ deseti, 
Jānaṁ so bahu bhāsati. 
Yo ca jānaṁ saṁyatatto, 
Jānaṁ na bahu bhāsati; 
Sa munī monamarahati, 
Sa munī monamajjhagā”ti. 
Nālakasuttaṁ ekādasamaṁ. 

Sutta Nipāta 3.12 
Dvayatānupassanāsutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. 
Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. 
Atha kho bhagavā tuṇhībhūtaṁ tuṇhībhūtaṁ bhikkhusaṅghaṁ anuviloketvā bhikkhū āmantesi: 
“‘Ye te, bhikkhave, kusalā dhammā ariyā niyyānikā sambodhagāmino, tesaṁ vo, bhikkhave, kusalānaṁ dhammānaṁ ariyānaṁ niyyānikānaṁ sambodhagāmīnaṁ kā upanisā savanāyā’ti, iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu, te evamassu vacanīyā: 
‘yāvadeva dvayatānaṁ dhammānaṁ yathābhūtaṁ ñāṇāyā’ti. 
Kiñca dvayataṁ vadetha? 
Idaṁ dukkhaṁ, ayaṁ dukkhasamudayoti ayamekānupassanā. 
Ayaṁ dukkhanirodho, ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā dvayatānupassino kho, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—
diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Ye dukkhaṁ nappajānanti, 
atho dukkhassa sambhavaṁ; 
Yattha ca sabbaso dukkhaṁ, 
asesaṁ uparujjhati; 
Tañca maggaṁ na jānanti, 
dukkhūpasamagāminaṁ. 
Cetovimuttihīnā te, 
Atho paññāvimuttiyā; 
Abhabbā te antakiriyāya, 
Te ve jātijarūpagā. 
Ye ca dukkhaṁ pajānanti, 
atho dukkhassa sambhavaṁ; 
Yattha ca sabbaso dukkhaṁ, 
asesaṁ uparujjhati; 
Tañca maggaṁ pajānanti, 
dukkhūpasamagāminaṁ. 
Cetovimuttisampannā, 
Atho paññāvimuttiyā; 
Bhabbā te antakiriyāya, 
Na te jātijarūpagāti. 
‘Siyā aññenapi pariyāyena sammā dvayatānupassanā’ti, iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu; 
‘siyā’tissu vacanīyā. 
Kathañca siyā? 
Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ upadhipaccayāti, ayamekānupassanā. 
Upadhīnaṁ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā …pe… 
athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Upadhinidānā pabhavanti dukkhā, 
Ye keci lokasmimanekarūpā; 
Yo ve avidvā upadhiṁ karoti, 
Punappunaṁ dukkhamupeti mando; 
Tasmā pajānaṁ upadhiṁ na kayirā, 
Dukkhassa jātippabhavānupassīti. 
‘Siyā aññenapi pariyāyena sammā dvayatānupassanā’ti, iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu; 
‘siyā’tissu vacanīyā. 
Kathañca siyā? 
Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ avijjāpaccayāti, ayamekānupassanā. 
Avijjāya tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā …pe… 
athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Jātimaraṇasaṁsāraṁ, 
ye vajanti punappunaṁ; 
Itthabhāvaññathābhāvaṁ, 
avijjāyeva sā gati. 
Avijjā hāyaṁ mahāmoho, 
Yenidaṁ saṁsitaṁ ciraṁ; 
Vijjāgatā ca ye sattā, 
Na te gacchanti punabbhavanti. 
‘Siyā aññenapi …pe… 
kathañca siyā? 
Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ saṅkhārapaccayāti, ayamekānupassanā. 
Saṅkhārānaṁ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā …pe… 
athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti, 
sabbaṁ saṅkhārapaccayā; 
Saṅkhārānaṁ nirodhena, 
natthi dukkhassa sambhavo. 
Etamādīnavaṁ ñatvā, 
dukkhaṁ saṅkhārapaccayā; 
Sabbasaṅkhārasamathā, 
saññānaṁ uparodhanā; 
Evaṁ dukkhakkhayo hoti, 
etaṁ ñatvā yathātathaṁ. 
Sammaddasā vedaguno, 
Sammadaññāya paṇḍitā; 
Abhibhuyya mārasaṁyogaṁ, 
Na gacchanti punabbhavanti. 
‘Siyā aññenapi …pe… 
kathañca siyā? 
Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ viññāṇapaccayāti, ayamekānupassanā. 
Viññāṇassa tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā …pe… 
athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti, 
Sabbaṁ viññāṇapaccayā; 
Viññāṇassa nirodhena, 
Natthi dukkhassa sambhavo. 
Etamādīnavaṁ ñatvā, 
Dukkhaṁ viññāṇapaccayā; 
Viññāṇūpasamā bhikkhu, 
Nicchāto parinibbutoti. 
‘Siyā aññenapi …pe… 
kathañca siyā? 
Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ phassapaccayāti, ayamekānupassanā. 
Phassassa tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā …pe… 
athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Tesaṁ phassaparetānaṁ, 
Bhavasotānusārinaṁ; 
Kummaggapaṭipannānaṁ, 
Ārā saṁyojanakkhayo. 
Ye ca phassaṁ pariññāya, 
Aññāyupasame ratā; 
Te ve phassābhisamayā, 
Nicchātā parinibbutāti. 
‘Siyā aññenapi …pe… 
kathañca siyā? 
Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ vedanāpaccayāti, ayamekānupassanā. 
Vedanānaṁ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā …pe… 
athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Sukhaṁ vā yadi vā dukkhaṁ, 
Adukkhamasukhaṁ saha; 
Ajjhattañca bahiddhā ca, 
Yaṁ kiñci atthi veditaṁ. 
Etaṁ dukkhanti ñatvāna, 
Mosadhammaṁ palokinaṁ; 
Phussa phussa vayaṁ passaṁ, 
Evaṁ tattha vijānati; 
Vedanānaṁ khayā bhikkhu, 
Nicchāto parinibbutoti. 
‘Siyā aññenapi …pe… 
kathañca siyā? 
Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ taṇhāpaccayāti, ayamekānupassanā. 
Taṇhāya tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā …pe… 
athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Taṇhādutiyo puriso, 
Dīghamaddhāna saṁsaraṁ; 
Itthabhāvaññathābhāvaṁ, 
Saṁsāraṁ nātivattati. 
Etamādīnavaṁ ñatvā, 
Taṇhaṁ dukkhassa sambhavaṁ; 
Vītataṇho anādāno, 
Sato bhikkhu paribbajeti. 
‘Siyā aññenapi …pe… 
kathañca siyā? 
Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ upādānapaccayāti, ayamekānupassanā. 
Upādānānaṁ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā …pe… 
athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Upādānapaccayā bhavo, 
Bhūto dukkhaṁ nigacchati; 
Jātassa maraṇaṁ hoti, 
Eso dukkhassa sambhavo. 
Tasmā upādānakkhayā, 
Sammadaññāya paṇḍitā; 
Jātikkhayaṁ abhiññāya, 
Na gacchanti punabbhavanti. 
‘Siyā aññenapi …pe… 
kathañca siyā? 
Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ ārambhapaccayāti, ayamekānupassanā. 
Ārambhānaṁ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā …pe… 
athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti, 
Sabbaṁ ārambhapaccayā; 
Ārambhānaṁ nirodhena, 
Natthi dukkhassa sambhavo. 
Etamādīnavaṁ ñatvā, 
Dukkhaṁ ārambhapaccayā; 
Sabbārambhaṁ paṭinissajja, 
Anārambhe vimuttino. 
Ucchinnabhavataṇhassa, 
Santacittassa bhikkhuno; 
Vikkhīṇo jātisaṁsāro, 
Natthi tassa punabbhavoti. 
‘Siyā aññenapi …pe… 
kathañca siyā? 
Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ āhārapaccayāti, ayamekānupassanā. 
Āhārānaṁ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā …pe… 
athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti, 
Sabbaṁ āhārapaccayā; 
Āhārānaṁ nirodhena, 
Natthi dukkhassa sambhavo. 
Etamādīnavaṁ ñatvā, 
Dukkhaṁ āhārapaccayā; 
Sabbāhāraṁ pariññāya, 
Sabbāhāramanissito. 
Ārogyaṁ sammadaññāya, 
Āsavānaṁ parikkhayā; 
Saṅkhāya sevī dhammaṭṭho, 
Saṅkhyaṁ nopeti vedagūti. 
‘Siyā aññenapi …pe… 
kathañca siyā? 
Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti sabbaṁ iñjitapaccayāti, ayamekānupassanā. 
Iñjitānaṁ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhavoti, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā …pe… 
athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Yaṁ kiñci dukkhaṁ sambhoti, 
Sabbaṁ iñjitapaccayā; 
Iñjitānaṁ nirodhena, 
Natthi dukkhassa sambhavo. 
Etamādīnavaṁ ñatvā, 
Dukkhaṁ iñjitapaccayā; 
Tasmā hi ejaṁ vossajja, 
Saṅkhāre uparundhiya; 
Anejo anupādāno, 
Sato bhikkhu paribbajeti. 
‘Siyā aññenapi …pe… 
kathañca siyā? 
Nissitassa calitaṁ hotīti, ayamekānupassanā. 
Anissito na calatīti, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā …pe… 
athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Anissito na calati, 
Nissito ca upādiyaṁ; 
Itthabhāvaññathābhāvaṁ, 
Saṁsāraṁ nātivattati. 
Etamādīnavaṁ ñatvā, 
Nissayesu mahabbhayaṁ; 
Anissito anupādāno, 
Sato bhikkhu paribbajeti. 
‘Siyā aññenapi …pe… 
kathañca siyā? 
Rūpehi, bhikkhave, arūpā santatarāti, ayamekānupassanā. 
Arūpehi nirodho santataroti, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā …pe… 
athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Ye ca rūpūpagā sattā, 
Ye ca arūpaṭṭhāyino; 
Nirodhaṁ appajānantā, 
Āgantāro punabbhavaṁ. 
Ye ca rūpe pariññāya, 
Arūpesu asaṇṭhitā; 
Nirodhe ye vimuccanti, 
Te janā maccuhāyinoti. 
‘Siyā aññenapi …pe… 
kathañca siyā? 
Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya idaṁ saccanti upanijjhāyitaṁ tadamariyānaṁ etaṁ musāti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, ayamekānupassanā. 
Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa …pe… sadevamanussāya idaṁ musāti upanijjhāyitaṁ, tadamariyānaṁ etaṁ saccanti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā …pe… 
athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Anattani attamāniṁ, 
Passa lokaṁ sadevakaṁ; 
Niviṭṭhaṁ nāmarūpasmiṁ, 
Idaṁ saccanti maññati. 
Yena yena hi maññanti, 
Tato taṁ hoti aññathā; 
Tañhi tassa musā hoti, 
Mosadhammañhi ittaraṁ. 
Amosadhammaṁ nibbānaṁ, 
Tadariyā saccato vidū; 
Te ve saccābhisamayā, 
Nicchātā parinibbutāti. 
‘Siyā aññenapi pariyāyena sammā dvayatānupassanā’ti, iti ce, bhikkhave, pucchitāro assu; 
‘siyā’tissu vacanīyā. 
Kathañca siyā? 
Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya idaṁ sukhanti upanijjhāyitaṁ, tadamariyānaṁ etaṁ dukkhanti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, ayamekānupassanā. 
Yaṁ, bhikkhave, sadevakassa …pe… sadevamanussāya idaṁ dukkhanti upanijjhāyitaṁ tadamariyānaṁ etaṁ sukhanti yathābhūtaṁ sammappaññāya sudiṭṭhaṁ, ayaṁ dutiyānupassanā. 
Evaṁ sammā dvayatānupassino kho, bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato dvinnaṁ phalānaṁ aññataraṁ phalaṁ pāṭikaṅkhaṁ—
diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. 
Idamavoca bhagavā. 
Idaṁ vatvāna sugato athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Rūpā saddā rasā gandhā, 
Phassā dhammā ca kevalā; 
Iṭṭhā kantā manāpā ca, 
Yāvatatthīti vuccati. 
Sadevakassa lokassa, 
Ete vo sukhasammatā; 
Yattha cete nirujjhanti, 
Taṁ nesaṁ dukkhasammataṁ. 
Sukhanti diṭṭhamariyehi, 
Sakkāyassuparodhanaṁ; 
Paccanīkamidaṁ hoti, 
Sabbalokena passataṁ. 
Yaṁ pare sukhato āhu, 
Tadariyā āhu dukkhato; 
Yaṁ pare dukkhato āhu, 
Tadariyā sukhato vidū. 
Passa dhammaṁ durājānaṁ, 
Sampamūḷhetthaviddasu; 
Nivutānaṁ tamo hoti, 
Andhakāro apassataṁ. 
Satañca vivaṭaṁ hoti, 
Āloko passatāmiva; 
Santike na vijānanti, 
Magā dhammassa kovidā. 
Bhavarāgaparetehi, 
Bhavasotānusāribhi; 
Māradheyyānupannehi, 
Nāyaṁ dhammo susambudho. 
Ko nu aññatra mariyehi, 
Padaṁ sambuddhumarahati; 
Yaṁ padaṁ sammadaññāya, 
Parinibbanti anāsavā”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti. 
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti. 
Dvayatānupassanāsuttaṁ dvādasamaṁ. 
Tassuddānaṁ 
Saccaṁ upadhi avijjā ca, 
saṅkhāre viññāṇapañcamaṁ; 
Phassavedaniyā taṇhā, 
upādānārambhaāhārā; 
Iñjitaṁ calitaṁ rūpaṁ, 
saccaṁ dukkhena soḷasāti. 
Mahāvaggo tatiyo. 
Tassuddānaṁ 
Pabbajjā ca padhānañca, 
subhāsitañca sundari; 
Māghasuttaṁ sabhiyo ca, 
selo sallañca vuccati. 
Vāseṭṭho cāpi kokāli, 
Nālako dvayatānupassanā; 
Dvādasetāni suttāni, 
Mahāvaggoti vuccatīti. 

Sutta Nipāta 3.1 
Pabbajjāsutta 
“Pabbajjaṁ kittayissāmi, 
yathā pabbaji cakkhumā; 
Yathā vīmaṁsamāno so, 
pabbajjaṁ samarocayi. 
Sambādhoyaṁ gharāvāso, 
rajassāyatanaṁ iti; 
Abbhokāsova pabbajjā, 
iti disvāna pabbaji. 
Pabbajitvāna kāyena, 
pāpakammaṁ vivajjayi; 
Vacīduccaritaṁ hitvā, 
ājīvaṁ parisodhayi. 
Agamā rājagahaṁ buddho, 
magadhānaṁ giribbajaṁ; 
Piṇḍāya abhihāresi, 
ākiṇṇavaralakkhaṇo”. 
Tamaddasā bimbisāro, 
pāsādasmiṁ patiṭṭhito; 
Disvā lakkhaṇasampannaṁ, 
imamatthaṁ abhāsatha. 
“Imaṁ bhonto nisāmetha, 
abhirūpo brahā suci; 
Caraṇena ca sampanno, 
yugamattañca pekkhati. 
Okkhittacakkhu satimā, 
nāyaṁ nīcakulāmiva; 
Rājadūtābhidhāvantu, 
kuhiṁ bhikkhu gamissati”. 
Te pesitā rājadūtā, 
piṭṭhito anubandhisuṁ; 
Kuhiṁ gamissati bhikkhu, 
kattha vāso bhavissati. 
Sapadānaṁ caramāno, 
guttadvāro susaṁvuto; 
Khippaṁ pattaṁ apūresi, 
sampajāno paṭissato. 
Piṇḍacāraṁ caritvāna, 
Nikkhamma nagarā muni; 
Paṇḍavaṁ abhihāresi, 
Ettha vāso bhavissati. 
Disvāna vāsūpagataṁ, 
Tayo dūtā upāvisuṁ; 
Tesu ekova āgantvā, 
Rājino paṭivedayi. 
“Esa bhikkhu mahārāja, 
Paṇḍavassa puratthato; 
Nisinno byagghusabhova, 
Sīhova girigabbhare”. 
Sutvāna dūtavacanaṁ, 
Bhaddayānena khattiyo; 
Taramānarūpo niyyāsi, 
Yena paṇḍavapabbato. 
Sa yānabhūmiṁ yāyitvā, 
Yānā oruyha khattiyo; 
Pattiko upasaṅkamma, 
Āsajja naṁ upāvisi. 
Nisajja rājā sammodi, 
Kathaṁ sāraṇīyaṁ tato; 
Kathaṁ so vītisāretvā, 
Imamatthaṁ abhāsatha. 
“Yuvā ca daharo cāsi, 
Paṭhamuppattiko susu; 
Vaṇṇārohena sampanno, 
Jātimā viya khattiyo. 
Sobhayanto anīkaggaṁ, 
Nāgasaṅghapurakkhato; 
Dadāmi bhoge bhuñjassu, 
Jātiṁ akkhāhi pucchito”. 
“Ujuṁ janapado rāja, 
Himavantassa passato; 
Dhanaviriyena sampanno, 
Kosalesu niketino. 
Ādiccā nāma gottena, 
Sākiyā nāma jātiyā; 
Tamhā kulā pabbajitomhi, 
Na kāme abhipatthayaṁ. 
Kāmesvādīnavaṁ disvā, 
Nekkhammaṁ daṭṭhu khemato; 
Padhānāya gamissāmi, 
Ettha me rañjatī mano”ti. 
Pabbajjāsuttaṁ paṭhamaṁ. 

Sutta Nipāta 3.2 
Padhānasutta 
“Taṁ maṁ padhānapahitattaṁ, 
nadiṁ nerañjaraṁ pati; 
Viparakkamma jhāyantaṁ, 
yogakkhemassa pattiyā. 
Namucī karuṇaṁ vācaṁ, 
bhāsamāno upāgami; 
‘Kiso tvamasi dubbaṇṇo, 
santike maraṇaṁ tava. 
Sahassabhāgo maraṇassa, 
ekaṁso tava jīvitaṁ; 
Jīva bho jīvitaṁ seyyo, 
jīvaṁ puññāni kāhasi. 
Carato ca te brahmacariyaṁ, 
Aggihuttañca jūhato; 
Pahūtaṁ cīyate puññaṁ, 
Kiṁ padhānena kāhasi. 
Duggo maggo padhānāya, 
dukkaro durabhisambhavo’”; 
Imā gāthā bhaṇaṁ māro, 
aṭṭhā buddhassa santike. 
Taṁ tathāvādinaṁ māraṁ, 
bhagavā etadabravi; 
“Pamattabandhu pāpima, 
yenatthena idhāgato. 
Aṇumattopi puññena, 
Attho mayhaṁ na vijjati; 
Yesañca attho puññena, 
Te māro vattumarahati. 
Atthi saddhā tathā viriyaṁ, 
paññā ca mama vijjati; 
Evaṁ maṁ pahitattampi, 
kiṁ jīvamanupucchasi. 
Nadīnamapi sotāni, 
ayaṁ vāto visosaye; 
Kiñca me pahitattassa, 
lohitaṁ nupasussaye. 
Lohite sussamānamhi, 
Pittaṁ semhañca sussati; 
Maṁsesu khīyamānesu, 
Bhiyyo cittaṁ pasīdati; 
Bhiyyo sati ca paññā ca, 
Samādhi mama tiṭṭhati. 
Tassa mevaṁ viharato, 
Pattassuttamavedanaṁ; 
Kāmesu nāpekkhate cittaṁ, 
Passa sattassa suddhataṁ. 
Kāmā te paṭhamā senā, 
Dutiyā arati vuccati; 
Tatiyā khuppipāsā te, 
Catutthī taṇhā pavuccati. 
Pañcamaṁ thinamiddhaṁ te, 
Chaṭṭhā bhīrū pavuccati; 
Sattamī vicikicchā te, 
Makkho thambho te aṭṭhamo. 
Lābho siloko sakkāro, 
Micchāladdho ca yo yaso; 
Yo cattānaṁ samukkaṁse, 
Pare ca avajānati. 
Esā namuci te senā, 
Kaṇhassābhippahārinī; 
Na naṁ asūro jināti, 
Jetvā ca labhate sukhaṁ. 
Esa muñjaṁ parihare, 
Dhiratthu mama jīvitaṁ; 
Saṅgāme me mataṁ seyyo, 
Yañce jīve parājito. 
Pagāḷhettha na dissanti, 
Eke samaṇabrāhmaṇā; 
Tañca maggaṁ na jānanti, 
Yena gacchanti subbatā. 
Samantā dhajiniṁ disvā, 
Yuttaṁ māraṁ savāhanaṁ; 
Yuddhāya paccuggacchāmi, 
Mā maṁ ṭhānā acāvayi. 
Yaṁ te taṁ nappasahati, 
Senaṁ loko sadevako; 
Taṁ te paññāya bhecchāmi, 
Āmaṁ pattaṁva asmanā. 
Vasīkaritvā saṅkappaṁ, 
Satiñca sūpatiṭṭhitaṁ; 
Raṭṭhā raṭṭhaṁ vicarissaṁ, 
Sāvake vinayaṁ puthū. 
Te appamattā pahitattā, 
Mama sāsanakārakā; 
Akāmassa te gamissanti, 
Yattha gantvā na socare”. 
“Satta vassāni bhagavantaṁ, 
Anubandhiṁ padāpadaṁ; 
Otāraṁ nādhigacchissaṁ, 
Sambuddhassa satīmato. 
Medavaṇṇaṁva pāsāṇaṁ, 
Vāyaso anupariyagā; 
Apettha muduṁ vindema, 
Api assādanā siyā. 
Aladdhā tattha assādaṁ, 
Vāyasetto apakkami; 
Kākova selamāsajja, 
Nibbijjāpema gotamaṁ”. 
Tassa sokaparetassa, 
Vīṇā kacchā abhassatha; 
Tato so dummano yakkho, 
Tatthevantaradhāyathāti. 
Padhānasuttaṁ dutiyaṁ. 

Sutta Nipāta 3.3 
Subhāsitasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
eka samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“bhikkhavo”ti. 
“Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṁ. 
Bhagavā etadavoca: 
“Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, na dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṁ. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu subhāsitaṁyeva bhāsati no dubbhāsitaṁ, dhammaṁyeva bhāsati no adhammaṁ, piyaṁyeva bhāsati no appiyaṁ, saccaṁyeva bhāsati no alikaṁ. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti, no dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnan”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Idaṁ vatvāna sugato, athāparaṁ etadavoca satthā: 
“Subhāsitaṁ uttamamāhu santo, 
Dhammaṁ bhaṇe nādhammaṁ taṁ dutiyaṁ; 
Piyaṁ bhaṇe nāppiyaṁ taṁ tatiyaṁ, 
Saccaṁ bhaṇe nālikaṁ taṁ catutthan”ti. 
Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“paṭibhāti maṁ, bhagavā, paṭibhāti maṁ, sugatā”ti. 
“Paṭibhātu taṁ, vaṅgīsā”ti bhagavā avoca. 
Atha kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṁ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi: 
“Tameva vācaṁ bhāseyya, 
yāyattānaṁ na tāpaye; 
Pare ca na vihiṁseyya, 
sā ve vācā subhāsitā. 
Piyavācameva bhāseyya, 
yā vācā paṭinanditā; 
Yaṁ anādāya pāpāni, 
paresaṁ bhāsate piyaṁ. 
Saccaṁ ve amatā vācā, 
esa dhammo sanantano; 
Sacce atthe ca dhamme ca, 
āhu santo patiṭṭhitā. 
Yaṁ buddho bhāsati vācaṁ, 
Khemaṁ nibbānapattiyā; 
Dukkhassantakiriyāya, 
Sā ve vācānamuttamā”ti. 
Subhāsitasuttaṁ tatiyaṁ. 

Sutta Nipāta 3.4 
Pūraḷāsa (sundarikabhāradvāja) sutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati sundarikāya nadiyā tīre. 
Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaṇo sundarikāya nadiyā tīre aggiṁ juhati, aggihuttaṁ paricarati. 
Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo aggiṁ juhitvā aggihuttaṁ paricaritvā uṭṭhāyāsanā samantā catuddisā anuvilokesi: 
“ko nu kho imaṁ habyasesaṁ bhuñjeyyā”ti? 
Addasā kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ avidūre aññatarasmiṁ rukkhamūle sasīsaṁ pārutaṁ nisinnaṁ; 
disvāna vāmena hatthena habyasesaṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena kamaṇḍaluṁ gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. 
Atha kho bhagavā sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa padasaddena sīsaṁ vivari. 
Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo: “muṇḍo ayaṁ bhavaṁ, muṇḍako ayaṁ bhavan”ti tatova puna nivattitukāmo ahosi. 
Atha kho sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa etadahosi: 
“muṇḍāpi hi idhekacce brāhmaṇā bhavanti, yannūnāhaṁ upasaṅkamitvā jātiṁ puccheyyan”ti. 
Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“kiṁjacco bhavan”ti? 
Atha kho bhagavā sundarikabhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 
“Na brāhmaṇo nomhi na rājaputto, 
Na vessāyano uda koci nomhi; 
Gottaṁ pariññāya puthujjanānaṁ, 
Akiñcano manta carāmi loke. 
Saṅghāṭivāsī agaho carāmi, 
Nivuttakeso abhinibbutatto; 
Alippamāno idha māṇavehi, 
Akallaṁ maṁ brāhmaṇa pucchasi gottapañhaṁ”. 
“Pucchanti ve bho brāhmaṇā brāhmaṇebhi, 
Saha brāhmaṇo no bhavan”ti. 
“Brāhmaṇo hi ce tvaṁ brūsi, 
Mañca brūsi abrāhmaṇaṁ; 
Taṁ taṁ sāvittiṁ pucchāmi, 
Tipadaṁ catuvīsatakkharaṁ”. 
“Kiṁ nissitā isayo manujā, 
Khattiyā brāhmaṇā devatānaṁ; 
Yaññamakappayiṁsu puthū idha loke”. 
“Yadantagū vedagū yaññakāle, 
Yassāhutiṁ labhe tassijjheti brūmi”. 
“Addhā hi tassa hutamijjhe, 
(iti brāhmaṇo) 
Yaṁ tādisaṁ vedagumaddasāma; 
Tumhādisānañhi adassanena, 
Añño jano bhuñjati pūraḷāsaṁ”. 
“Tasmātiha tvaṁ brāhmaṇa atthena, 
Atthiko upasaṅkamma puccha; 
Santaṁ vidhūmaṁ anīghaṁ nirāsaṁ, 
Appevidha abhivinde sumedhaṁ”. 
“Yaññe ratohaṁ bho gotama, 
Yaññaṁ yiṭṭhukāmo nāhaṁ pajānāmi; 
Anusāsatu maṁ bhavaṁ, 
Yattha hutaṁ ijjhate brūhi me taṁ”. 
“Tena hi tvaṁ, brāhmaṇa, odahassu sotaṁ; dhammaṁ te desessāmi—
Mā jātiṁ pucchī caraṇañca puccha, 
Kaṭṭhā have jāyati jātavedo; 
Nīcākulīnopi munī dhitīmā, 
Ājāniyo hoti hirīnisedho. 
Saccena danto damasā upeto, 
Vedantagū vūsitabrahmacariyo; 
Kālena tamhi habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Ye kāme hitvā agahā caranti, 
Susaññatattā tasaraṁva ujjuṁ; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Ye vītarāgā susamāhitindriyā, 
Candova rāhuggahaṇā pamuttā; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Asajjamānā vicaranti loke, 
Sadā satā hitvā mamāyitāni; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Yo kāme hitvā abhibhuyyacārī, 
Yo vedi jātīmaraṇassa antaṁ; 
Parinibbuto udakarahadova sīto, 
Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 
Samo samehi visamehi dūre, 
Tathāgato hoti anantapañño; 
Anūpalitto idha vā huraṁ vā, 
Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 
Yamhi na māyā vasati na māno, 
Yo vītalobho amamo nirāso; 
Paṇunnakodho abhinibbutatto, 
Yo brāhmaṇo sokamalaṁ ahāsi; 
Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 
Nivesanaṁ yo manaso ahāsi, 
Pariggahā yassa na santi keci; 
Anupādiyāno idha vā huraṁ vā, 
Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 
Samāhito yo udatāri oghaṁ, 
Dhammaṁ caññāsi paramāya diṭṭhiyā; 
Khīṇāsavo antimadehadhārī, 
Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 
Bhavāsavā yassa vacī kharā ca, 
Vidhūpitā atthagatā na santi; 
Sa vedagū sabbadhi vippamutto, 
Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 
Saṅgātigo yassa na santi saṅgā, 
Yo mānasattesu amānasatto; 
Dukkhaṁ pariññāya sakhettavatthuṁ, 
Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 
Āsaṁ anissāya vivekadassī, 
Paravediyaṁ diṭṭhimupātivatto; 
Ārammaṇā yassa na santi keci, 
Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 
Paroparā yassa samecca dhammā, 
Vidhūpitā atthagatā na santi; 
Santo upādānakhaye vimutto, 
Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 
Saṁyojanaṁ jātikhayantadassī, 
Yopānudi rāgapathaṁ asesaṁ; 
Suddho nidoso vimalo akāco, 
Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 
Yo attano attānaṁ nānupassati, 
Samāhito ujjugato ṭhitatto; 
Sa ve anejo akhilo akaṅkho, 
Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ. 
Mohantarā yassa na santi keci, 
Sabbesu dhammesu ca ñāṇadassī; 
Sarīrañca antimaṁ dhāreti, 
Patto ca sambodhimanuttaraṁ sivaṁ; 
Ettāvatā yakkhassa suddhi, 
Tathāgato arahati pūraḷāsaṁ”. 
“Hutañca mayhaṁ hutamatthu saccaṁ, 
Yaṁ tādisaṁ vedagunaṁ alatthaṁ; 
Brahmā hi sakkhi paṭigaṇhātu me bhagavā, 
Bhuñjatu me bhagavā pūraḷāsaṁ”. 
“Gāthābhigītaṁ me abhojaneyyaṁ, 
Sampassataṁ brāhmaṇa nesa dhammo; 
Gāthābhigītaṁ panudanti buddhā, 
Dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā. 
Aññena ca kevalinaṁ mahesiṁ, 
Khīṇāsavaṁ kukkuccavūpasantaṁ; 
Annena pānena upaṭṭhahassu, 
Khettañhi taṁ puññapekkhassa hoti”. 
“Sādhāhaṁ bhagavā tathā vijaññaṁ, 
Yo dakkhiṇaṁ bhuñjeyya mādisassa; 
Yaṁ yaññakāle pariyesamāno, 
Pappuyya tava sāsanaṁ”. 
“Sārambhā yassa vigatā, 
Cittaṁ yassa anāvilaṁ; 
Vippamutto ca kāmehi, 
Thinaṁ yassa panūditaṁ. 
Sīmantānaṁ vinetāraṁ, 
Jātimaraṇakovidaṁ; 
Muniṁ moneyyasampannaṁ, 
Tādisaṁ yaññamāgataṁ. 
Bhakuṭiṁ vinayitvāna, 
Pañjalikā namassatha; 
Pūjetha annapānena, 
Evaṁ ijjhanti dakkhiṇā”. 
“Buddho bhavaṁ arahati pūraḷāsaṁ, 
Puññakhettamanuttaraṁ; 
Āyāgo sabbalokassa, 
Bhoto dinnaṁ mahapphalan”ti. 
Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. 
Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya: ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. 
Labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 
Alattha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo …pe… 
arahataṁ ahosīti. 
Sundarikabhāradvājasuttaṁ catutthaṁ. 

Sutta Nipāta 3.5 
Māghasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. 
Atha kho māgho māṇavo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinno kho māgho māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: 
“Ahañhi, bho gotama, dāyako dānapati vadaññū yācayogo; 
dhammena bhoge pariyesāmi; 
dhammena bhoge pariyesitvā dhammaladdhehi bhogehi dhammādhigatehi ekassapi dadāmi dvinnampi tiṇṇampi catunnampi pañcannampi channampi sattannampi aṭṭhannampi navannampi dasannampi dadāmi, vīsāyapi tiṁsāyapi cattālīsāyapi paññāsāyapi dadāmi, satassapi dadāmi, bhiyyopi dadāmi. 
Kaccāhaṁ, bho gotama, evaṁ dadanto evaṁ yajanto bahuṁ puññaṁ pasavāmī”ti? 
“Taggha tvaṁ, māṇava, evaṁ dadanto evaṁ yajanto bahuṁ puññaṁ pasavasi. 
Yo kho, māṇava, dāyako dānapati vadaññū yācayogo; 
dhammena bhoge pariyesati; 
dhammena bhoge pariyesitvā dhammaladdhehi bhogehi dhammādhigatehi ekassapi dadāti …pe… satassapi dadāti, bhiyyopi dadāti, bahuṁ so puññaṁ pasavatī”ti. 
Atha kho māgho māṇavo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi—
“Pucchāmahaṁ gotamaṁ vadaññuṁ, 
(iti māgho māṇavo) 
Kāsāyavāsiṁ agahaṁ carantaṁ; 
Yo yācayogo dānapati gahaṭṭho, 
Puññatthiko yajati puññapekkho; 
Dadaṁ paresaṁ idha annapānaṁ, 
Kathaṁ hutaṁ yajamānassa sujjhe”. 
“Yo yācayogo dānapati gahaṭṭho, 
(māghāti bhagavā) 
Puññatthiko yajati puññapekkho; 
Dadaṁ paresaṁ idha annapānaṁ, 
Ārādhaye dakkhiṇeyyebhi tādi”. 
“Yo yācayogo dānapati gahaṭṭho, 
(iti māgho māṇavo) 
Puññatthiko yajati puññapekkho; 
Dadaṁ paresaṁ idha annapānaṁ, 
Akkhāhi me bhagavā dakkhiṇeyye”. 
“Ye ve asattā vicaranti loke, 
Akiñcanā kevalino yatattā; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Ye sabbasaṁyojanabandhanacchidā, 
Dantā vimuttā anīghā nirāsā; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Ye sabbasaṁyojanavippamuttā, 
Dantā vimuttā anīghā nirāsā; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Rāgañca dosañca pahāya mohaṁ, 
Khīṇāsavā vūsitabrahmacariyā; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Yesu na māyā vasati na māno, 
Khīṇāsavā vūsitabrahmacariyā; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Ye vītalobhā amamā nirāsā, 
Khīṇāsavā vūsitabrahmacariyā; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Ye ve na taṇhāsu upātipannā, 
Vitareyya oghaṁ amamā caranti; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Yesaṁ taṇhā natthi kuhiñci loke, 
Bhavābhavāya idha vā huraṁ vā; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Ye kāme hitvā agahā caranti, 
Susaññatattā tasaraṁva ujjuṁ; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Ye vītarāgā susamāhitindriyā, 
Candova rāhuggahaṇā pamuttā; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Samitāvino vītarāgā akopā, 
Yesaṁ gatī natthidha vippahāya; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Jahitvā jātimaraṇaṁ asesaṁ, 
Kathaṅkathiṁ sabbamupātivattā; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Ye attadīpā vicaranti loke, 
Akiñcanā sabbadhi vippamuttā; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Ye hettha jānanti yathā tathā idaṁ, 
Ayamantimā natthi punabbhavoti; 
Kālena tesu habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha. 
Yo vedagū jhānarato satīmā, 
Sambodhipatto saraṇaṁ bahūnaṁ; 
Kālena tamhi habyaṁ pavecche, 
Yo brāhmaṇo puññapekkho yajetha”. 
“Addhā amoghā mama pucchanā ahu, 
(iti māgho māṇavo) 
Akkhāsi me bhagavā dakkhiṇeyye; 
Tvañhettha jānāsi yathā tathā idaṁ, 
Tathā hi te vidito esa dhammo. 
Yo yācayogo dānapati gahaṭṭho, 
Puññatthiko yajati puññapekkho; 
Dadaṁ paresaṁ idha annapānaṁ, 
Akkhāhi me bhagavā yaññasampadaṁ”. 
“Yajassu yajamāno, 
(māghāti bhagavā) 
Sabbattha ca vippasādehi cittaṁ; 
Ārammaṇaṁ yajamānassa yañño, 
Ettha patiṭṭhāya jahāti dosaṁ. 
So vītarāgo pavineyya dosaṁ, 
Mettaṁ cittaṁ bhāvayamappamāṇaṁ; 
Rattindivaṁ satatamappamatto, 
Sabbā disā pharati appamaññaṁ”. 
“Ko sujjhati muccati bajjhatī ca, 
Kenattanā gacchati brahmalokaṁ; 
Ajānato me muni brūhi puṭṭho, 
Bhagavā hi me sakkhi brahmajjadiṭṭho; 
Tuvañhi no brahmasamosi saccaṁ, 
Kathaṁ upapajjati brahmalokaṁ jutima”. 
“Yo yajati tividhaṁ yaññasampadaṁ, 
(māghāti bhagavā) 
Ārādhaye dakkhiṇeyyebhi tādi; 
Evaṁ yajitvā sammā yācayogo, 
Upapajjati brahmalokanti brūmī”ti. 
Evaṁ vutte, māgho māṇavo bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Māghasuttaṁ pañcamaṁ. 

Sutta Nipāta 3.6 
Sabhiyasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. 
Tena kho pana samayena sabhiyassa paribbājakassa purāṇasālohitāya devatāya pañhā uddiṭṭhā honti: 
“yo te, sabhiya, samaṇo vā brāhmaṇo vā ime pañhe puṭṭho byākaroti tassa santike brahmacariyaṁ careyyāsī”ti. 
Atha kho sabhiyo paribbājako tassā devatāya santike te pañhe uggahetvā ye te samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṁ—
pūraṇo kassapo makkhaligosālo ajito kesakambalo pakudho kaccāno sañcayo belaṭṭhaputto nigaṇṭho nāṭaputto—
te upasaṅkamitvā te pañhe pucchati. 
Te sabhiyena paribbājakena pañhe puṭṭhā na sampāyanti; 
asampāyantā kopañca dosañca appaccayañca pātukaronti. 
Api ca sabhiyaṁyeva paribbājakaṁ paṭipucchanti. 
Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi: 
“ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṁ—
pūraṇo kassapo …pe… nigaṇṭho nāṭaputto—
te mayā pañhe puṭṭhā na sampāyanti, 
asampāyantā kopañca dosañca appaccayañca pātukaronti; 
api ca maññevettha paṭipucchanti. 
Yannūnāhaṁ hīnāyāvattitvā kāme paribhuñjeyyan”ti. 
Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi: 
“ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; 
yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā ime pañhe puccheyyan”ti. 
Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi: 
“yepi kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā jiṇṇā vuḍḍhā mahallakā addhagatā vayoanuppattā therā rattaññū cirapabbajitā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṁ—
pūraṇo kassapo …pe… nigaṇṭho nāṭaputto—
tepi mayā pañhe puṭṭhā na sampāyanti, 
asampāyantā kopañca dosañca appaccayañca pātukaronti, api ca maññevettha paṭipucchanti; 
kiṁ pana me samaṇo gotamo ime pañhe puṭṭho byākarissati. 
Samaṇo hi gotamo daharo ceva jātiyā, navo ca pabbajjāyā”ti. 
Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi: 
“samaṇo kho daharoti na uññātabbo na paribhotabbo. 
Daharopi cesa samaṇo gotamo mahiddhiko hoti mahānubhāvo, yannūnāhaṁ samaṇaṁ gotamaṁ upasaṅkamitvā ime pañhe puccheyyan”ti. 
Atha kho sabhiyo paribbājako yena rājagahaṁ tena cārikaṁ pakkāmi. 
Anupubbena cārikaṁ caramāno yena rājagahaṁ veḷuvanaṁ kalandakanivāpo, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinno kho sabhiyo paribbājako bhagavantaṁ gāth