Kinh Tập (Suttanipāta)

Sutta Nipāta 1.10 
Āḷavakasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā āḷaviyaṁ viharati āḷavakassa yakkhassa bhavane. 
Atha kho āḷavako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“nikkhama, samaṇā”ti. 
“Sādhāvuso”ti bhagavā nikkhami. 
“Pavisa, samaṇā”ti. 
“Sādhāvuso”ti bhagavā pāvisi. 
Dutiyampi kho …pe… 
tatiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṁ etadavoca: 
“nikkhama, samaṇā”ti. 
“Sādhāvuso”ti bhagavā nikkhami. 
“Pavisa, samaṇā”ti. 
“Sādhāvuso”ti bhagavā pāvisi. 
Catutthampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṁ etadavoca: 
“nikkhama, samaṇā”ti. 
“Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, nikkhamissāmi. 
Yaṁ te karaṇīyaṁ, taṁ karohī”ti. 
“Pañhaṁ taṁ, samaṇa, pucchissāmi. 
Sace me na byākarissasi, cittaṁ vā te khipissāmi, hadayaṁ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī”ti. 
“Na khvāhaṁ taṁ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo me cittaṁ vā khipeyya hadayaṁ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. 
Api ca tvaṁ, āvuso, puccha yadākaṅkhasī”ti. 
Atha kho āḷavako yakkho bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 
“Kiṁ sūdha vittaṁ purisassa seṭṭhaṁ, 
Kiṁ su suciṇṇaṁ sukhamāvahāti; 
Kiṁ su have sādutaraṁ rasānaṁ, 
Kathaṁjīviṁ jīvitamāhu seṭṭhaṁ”. 
“Saddhīdha vittaṁ purisassa seṭṭhaṁ, 
Dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti; 
Saccaṁ have sādutaraṁ rasānaṁ, 
Paññājīviṁ jīvitamāhu seṭṭhaṁ”. 
“Kathaṁ su tarati oghaṁ, 
kathaṁ su tarati aṇṇavaṁ; 
Kathaṁ su dukkhamacceti, 
kathaṁ su parisujjhati”. 
“Saddhāya tarati oghaṁ, 
appamādena aṇṇavaṁ; 
Vīriyena dukkhamacceti, 
paññāya parisujjhati”. 
“Kathaṁ su labhate paññaṁ, 
kathaṁ su vindate dhanaṁ; 
Kathaṁ su kittiṁ pappoti, 
kathaṁ mittāni ganthati; 
Asmā lokā paraṁ lokaṁ, 
kathaṁ pecca na socati”. 
“Saddahāno arahataṁ, 
dhammaṁ nibbānapattiyā; 
Sussūsaṁ labhate paññaṁ, 
appamatto vicakkhaṇo. 
Patirūpakārī dhuravā, 
uṭṭhātā vindate dhanaṁ; 
Saccena kittiṁ pappoti, 
dadaṁ mittāni ganthati. 
Yassete caturo dhammā, 
saddhassa gharamesino; 
Saccaṁ dhammo dhiti cāgo, 
sa ve pecca na socati. 
Iṅgha aññepi pucchassu, 
puthū samaṇabrāhmaṇe; 
Yadi saccā damā cāgā, 
khantyā bhiyyodha vijjati”. 
“Kathaṁ nu dāni puccheyyaṁ, 
Puthū samaṇabrāhmaṇe; 
Yohaṁ ajja pajānāmi, 
Yo attho samparāyiko. 
Atthāya vata me buddho, 
Vāsāyāḷavimāgamā; 
Yohaṁ ajja pajānāmi, 
Yattha dinnaṁ mahapphalaṁ. 
So ahaṁ vicarissāmi, 
Gāmā gāmaṁ purā puraṁ; 
Namassamāno sambuddhaṁ, 
Dhammassa ca sudhammatan”ti. 
Āḷavakasuttaṁ dasamaṁ. 

Sutta Nipāta 1.11 
Vijayasutta 
Caraṁ vā yadi vā tiṭṭhaṁ, 
nisinno uda vā sayaṁ; 
Samiñjeti pasāreti, 
esā kāyassa iñjanā. 
Aṭṭhinahārusaṁyutto, 
tacamaṁsāvalepano; 
Chaviyā kāyo paṭicchanno, 
yathābhūtaṁ na dissati. 
Antapūro udarapūro, 
yakanapeḷassa vatthino; 
Hadayassa papphāsassa, 
vakkassa pihakassa ca. 
Siṅghāṇikāya kheḷassa, 
sedassa ca medassa ca; 
Lohitassa lasikāya, 
pittassa ca vasāya ca. 
Athassa navahi sotehi, 
asucī savati sabbadā; 
Akkhimhā akkhigūthako, 
kaṇṇamhā kaṇṇagūthako. 
Siṅghāṇikā ca nāsato, 
mukhena vamatekadā; 
Pittaṁ semhañca vamati, 
kāyamhā sedajallikā. 
Athassa susiraṁ sīsaṁ, 
matthaluṅgassa pūritaṁ; 
Subhato naṁ maññati bālo, 
avijjāya purakkhato. 
Yadā ca so mato seti, 
Uddhumāto vinīlako; 
Apaviddho susānasmiṁ, 
Anapekkhā honti ñātayo. 
Khādanti naṁ suvānā ca, 
siṅgālā ca vakā kimī; 
Kākā gijjhā ca khādanti, 
ye caññe santi pāṇino. 
Sutvāna buddhavacanaṁ, 
Bhikkhu paññāṇavā idha; 
So kho naṁ parijānāti, 
Yathābhūtañhi passati. 
Yathā idaṁ tathā etaṁ, 
Yathā etaṁ tathā idaṁ; 
Ajjhattañca bahiddhā ca, 
Kāye chandaṁ virājaye. 
Chandarāgaviratto so, 
Bhikkhu paññāṇavā idha; 
Ajjhagā amataṁ santiṁ, 
Nibbānaṁ padamaccutaṁ. 
Dvipādakoyaṁ asuci, 
Duggandho parihīrati; 
Nānākuṇapaparipūro, 
Vissavanto tato tato. 
Etādisena kāyena, 
Yo maññe uṇṇametave; 
Paraṁ vā avajāneyya, 
Kimaññatra adassanāti. 
Vijayasuttaṁ ekādasamaṁ. 

Sutta Nipāta 1.12 
Munisutta 
Santhavāto bhayaṁ jātaṁ, 
niketā jāyate rajo; 
Aniketamasanthavaṁ, 
etaṁ ve munidassanaṁ. 
Yo jātamucchijja na ropayeyya, 
Jāyantamassa nānuppavecche; 
Tamāhu ekaṁ muninaṁ carantaṁ, 
Addakkhi so santipadaṁ mahesi. 
Saṅkhāya vatthūni pamāya bījaṁ, 
Sinehamassa nānuppavecche; 
Sa ve munī jātikhayantadassī, 
Takkaṁ pahāya na upeti saṅkhaṁ. 
Aññāya sabbāni nivesanāni, 
Anikāmayaṁ aññatarampi tesaṁ; 
Sa ve munī vītagedho agiddho, 
Nāyūhatī pāragato hi hoti. 
Sabbābhibhuṁ sabbaviduṁ sumedhaṁ, 
Sabbesu dhammesu anūpalittaṁ; 
Sabbañjahaṁ taṇhakkhaye vimuttaṁ, 
Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 
Paññābalaṁ sīlavatūpapannaṁ, 
Samāhitaṁ jhānarataṁ satīmaṁ; 
Saṅgā pamuttaṁ akhilaṁ anāsavaṁ, 
Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 
Ekaṁ carantaṁ munimappamattaṁ, 
Nindāpasaṁsāsu avedhamānaṁ; 
Sīhaṁva saddesu asantasantaṁ, 
Vātaṁva jālamhi asajjamānaṁ; 
Padmaṁva toyena alippamānaṁ, 
Netāramaññesamanaññaneyyaṁ; 
Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 
Yo ogahaṇe thambhorivābhijāyati, 
Yasmiṁ pare vācāpariyantaṁ vadanti; 
Taṁ vītarāgaṁ susamāhitindriyaṁ, 
Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 
Yo ve ṭhitatto tasaraṁva ujju, 
Jigucchati kammehi pāpakehi; 
Vīmaṁsamāno visamaṁ samañca, 
Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 
Yo saññatatto na karoti pāpaṁ, 
Daharo majjhimo ca muni yatatto; 
Arosaneyyo na so roseti kañci, 
Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 
Yadaggato majjhato sesato vā, 
Piṇḍaṁ labhetha paradattūpajīvī; 
Nālaṁ thutuṁ nopi nipaccavādī, 
Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 
Muniṁ carantaṁ virataṁ methunasmā, 
Yo yobbane nopanibajjhate kvaci; 
Madappamādā virataṁ vippamuttaṁ, 
Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 
Aññāya lokaṁ paramatthadassiṁ, 
Oghaṁ samuddaṁ atitariya tādiṁ; 
Taṁ chinnaganthaṁ asitaṁ anāsavaṁ, 
Taṁ vāpi dhīrā muni vedayanti. 
Asamā ubho dūravihāravuttino, 
Gihī dāraposī amamo ca subbato; 
Parapāṇarodhāya gihī asaññato, 
Niccaṁ munī rakkhati pāṇine yato. 
Sikhī yathā nīlagīvo vihaṅgamo, 
Haṁsassa nopeti javaṁ kudācanaṁ; 
Evaṁ gihī nānukaroti bhikkhuno, 
Munino vivittassa vanamhi jhāyatoti. 
Munisuttaṁ dvādasamaṁ. 
Uragavaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Urago dhaniyo ceva, 
visāṇañca tathā kasi; 
Cundo parābhavo ceva, 
vasalo mettabhāvanā. 
Sātāgiro āḷavako, 
Vijayo ca tathā muni; 
Dvādasetāni suttāni, 
Uragavaggoti vuccatīti. 

Sutta Nipāta 1.1 
Uragasutta 
Yo uppatitaṁ vineti kodhaṁ, 
Visaṭaṁ sappavisaṁva osadhehi; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yo rāgamudacchidā asesaṁ, 
Bhisapupphaṁva saroruhaṁ vigayha; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yo taṇhamudacchidā asesaṁ, 
Saritaṁ sīghasaraṁ visosayitvā; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yo mānamudabbadhī asesaṁ, 
Naḷasetuṁva sudubbalaṁ mahogho; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yo nājjhagamā bhavesu sāraṁ, 
Vicinaṁ pupphamivā udumbaresu; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yassantarato na santi kopā, 
Itibhavābhavatañca vītivatto; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yassa vitakkā vidhūpitā, 
Ajjhattaṁ suvikappitā asesā; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yo nāccasārī na paccasārī, 
Sabbaṁ accagamā imaṁ papañcaṁ; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yo nāccasārī na paccasārī, 
Sabbaṁ vitathamidanti ñatva loke; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yo nāccasārī na paccasārī, 
Sabbaṁ vitathamidanti vītalobho; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yo nāccasārī na paccasārī, 
Sabbaṁ vitathamidanti vītarāgo; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yo nāccasārī na paccasārī, 
Sabbaṁ vitathamidanti vītadoso; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yo nāccasārī na paccasārī, 
Sabbaṁ vitathamidanti vītamoho; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yassānusayā na santi keci, 
Mūlā ca akusalā samūhatāse; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yassa darathajā na santi keci, 
Oraṁ āgamanāya paccayāse; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yassa vanathajā na santi keci, 
Vinibandhāya bhavāya hetukappā; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇaṁ. 
Yo nīvaraṇe pahāya pañca, 
Anigho tiṇṇakathaṅkatho visallo; 
So bhikkhu jahāti orapāraṁ, 
Urago jiṇṇamivattacaṁ purāṇanti. 
Uragasuttaṁ paṭhamaṁ. 

Sutta Nipāta 1.2 
Dhaniyasutta 
“Pakkodano duddhakhīrohamasmi, 
(iti dhaniyo gopo) 
Anutīre mahiyā samānavāso; 
Channā kuṭi āhito gini, 
Atha ce patthayasī pavassa deva”. 
“Akkodhano vigatakhilohamasmi, 
(iti bhagavā) 
Anutīre mahiyekarattivāso; 
Vivaṭā kuṭi nibbuto gini, 
Atha ce patthayasī pavassa deva”. 
“Andhakamakasā na vijjare, 
(iti dhaniyo gopo) 
Kacche rūḷhatiṇe caranti gāvo; 
Vuṭṭhimpi saheyyumāgataṁ, 
Atha ce patthayasī pavassa deva”. 
“Baddhāsi bhisī susaṅkhatā, 
(iti bhagavā) 
Tiṇṇo pāragato vineyya oghaṁ; 
Attho bhisiyā na vijjati, 
Atha ce patthayasī pavassa deva”. 
“Gopī mama assavā alolā, 
(iti dhaniyo gopo) 
Dīgharattaṁ saṁvāsiyā manāpā; 
Tassā na suṇāmi kiñci pāpaṁ, 
Atha ce patthayasī pavassa deva”. 
“Cittaṁ mama assavaṁ vimuttaṁ, 
(iti bhagavā) 
Dīgharattaṁ paribhāvitaṁ sudantaṁ; 
Pāpaṁ pana me na vijjati, 
Atha ce patthayasī pavassa deva”. 
“Attavetanabhatohamasmi, 
(iti dhaniyo gopo) 
Puttā ca me samāniyā arogā; 
Tesaṁ na suṇāmi kiñci pāpaṁ, 
Atha ce patthayasī pavassa deva”. 
“Nāhaṁ bhatakosmi kassaci, 
(iti bhagavā) 
Nibbiṭṭhena carāmi sabbaloke; 
Attho bhatiyā na vijjati, 
Atha ce patthayasī pavassa deva”. 
“Atthi vasā atthi dhenupā, 
(iti dhaniyo gopo) 
Godharaṇiyo paveṇiyopi atthi; 
Usabhopi gavampatīdha atthi, 
Atha ce patthayasī pavassa deva”. 
“Natthi vasā natthi dhenupā, 
(iti bhagavā) 
Godharaṇiyo paveṇiyopi natthi; 
Usabhopi gavampatīdha natthi, 
Atha ce patthayasī pavassa deva”. 
“Khilā nikhātā asampavedhī, 
(iti dhaniyo gopo) 
Dāmā muñjamayā navā susaṇṭhānā; 
Na hi sakkhinti dhenupāpi chettuṁ, 
Atha ce patthayasī pavassa deva”. 
“Usabhoriva chetva bandhanāni, 
(iti bhagavā) 
Nāgo pūtilataṁva dālayitvā; 
Nāhaṁ punupessaṁ gabbhaseyyaṁ, 
Atha ce patthayasī pavassa deva”. 
Ninnañca thalañca pūrayanto, 
Mahāmegho pavassi tāvadeva; 
Sutvā devassa vassato, 
Imamatthaṁ dhaniyo abhāsatha. 
“Lābhā vata no anappakā, 
Ye mayaṁ bhagavantaṁ addasāma; 
Saraṇaṁ taṁ upema cakkhuma, 
Satthā no hohi tuvaṁ mahāmuni. 
Gopī ca ahañca assavā, 
Brahmacariyaṁ sugate carāmase; 
Jātimaraṇassa pāragū, 
Dukkhassantakarā bhavāmase”. 
“Nandati puttehi puttimā, 
(iti māro pāpimā) 
Gomā gohi tatheva nandati; 
Upadhī hi narassa nandanā, 
Na hi so nandati yo nirūpadhi”. 
“Socati puttehi puttimā, 
(iti bhagavā) 
Gomā gohi tatheva socati; 
Upadhī hi narassa socanā, 
Na hi so socati yo nirūpadhī”ti. 
Dhaniyasuttaṁ dutiyaṁ. 

Sutta Nipāta 1.3 
Khaggavisāṇasutta 
“Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ, 
Aviheṭhayaṁ aññatarampi tesaṁ; 
Na puttamiccheyya kuto sahāyaṁ, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Saṁsaggajātassa bhavanti snehā, 
Snehanvayaṁ dukkhamidaṁ pahoti; 
Ādīnavaṁ snehajaṁ pekkhamāno, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Mitte suhajje anukampamāno, 
Hāpeti atthaṁ paṭibaddhacitto; 
Etaṁ bhayaṁ santhave pekkhamāno, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Vaṁso visālova yathā visatto, 
Puttesu dāresu ca yā apekkhā; 
Vaṁsakkaḷīrova asajjamāno, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Migo araññamhi yathā abaddho, 
Yenicchakaṁ gacchati gocarāya; 
Viññū naro seritaṁ pekkhamāno, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Āmantanā hoti sahāyamajjhe, 
Vāse ṭhāne gamane cārikāya; 
Anabhijjhitaṁ seritaṁ pekkhamāno, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Khiḍḍā ratī hoti sahāyamajjhe, 
Puttesu ca vipulaṁ hoti pemaṁ; 
Piyavippayogaṁ vijigucchamāno, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Cātuddiso appaṭigho ca hoti, 
Santussamāno itarītarena; 
Parissayānaṁ sahitā achambhī, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Dussaṅgahā pabbajitāpi eke, 
Atho gahaṭṭhā gharamāvasantā; 
Appossukko paraputtesu hutvā, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Oropayitvā gihibyañjanāni, 
Sañchinnapatto yathā koviḷāro; 
Chetvāna vīro gihibandhanāni, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Sace labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, 
Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāridhīraṁ; 
Abhibhuyya sabbāni parissayāni, 
Careyya tenattamano satīmā”. 
“No ce labhetha nipakaṁ sahāyaṁ, 
Saddhiṁ caraṁ sādhuvihāridhīraṁ; 
Rājāva raṭṭhaṁ vijitaṁ pahāya, 
Eko care mātaṅgaraññeva nāgo”. 
“Addhā pasaṁsāma sahāyasampadaṁ, 
Seṭṭhā samā sevitabbā sahāyā; 
Ete aladdhā anavajjabhojī, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Disvā suvaṇṇassa pabhassarāni, 
Kammāraputtena suniṭṭhitāni; 
Saṅghaṭṭamānāni duve bhujasmiṁ, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Evaṁ dutīyena sahā mamassa, 
Vācābhilāpo abhisajjanā vā; 
Etaṁ bhayaṁ āyatiṁ pekkhamāno, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Kāmā hi citrā madhurā manoramā, 
Virūparūpena mathenti cittaṁ; 
Ādīnavaṁ kāmaguṇesu disvā, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Ītī ca gaṇḍo ca upaddavo ca, 
Rogo ca sallañca bhayañca metaṁ; 
Etaṁ bhayaṁ kāmaguṇesu disvā, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Sītañca uṇhañca khudaṁ pipāsaṁ, 
Vātātape ḍaṁsasarīsape ca; 
Sabbānipetāni abhisambhavitvā, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Nāgova yūthāni vivajjayitvā, 
Sañjātakhandho padumī uḷāro; 
Yathābhirantaṁ viharaṁ araññe, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Aṭṭhānataṁ saṅgaṇikāratassa, 
Yaṁ phassaye sāmayikaṁ vimuttiṁ; 
Ādiccabandhussa vaco nisamma, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Diṭṭhīvisūkāni upātivatto, 
Patto niyāmaṁ paṭiladdhamaggo; 
Uppannañāṇomhi anaññaneyyo, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Nillolupo nikkuho nippipāso, 
Nimmakkho niddhantakasāvamoho; 
Nirāsayo sabbaloke bhavitvā, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Pāpaṁ sahāyaṁ parivajjayetha, 
Anatthadassiṁ visame niviṭṭhaṁ; 
Sayaṁ na seve pasutaṁ pamattaṁ, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Bahussutaṁ dhammadharaṁ bhajetha, 
Mittaṁ uḷāraṁ paṭibhānavantaṁ; 
Aññāya atthāni vineyya kaṅkhaṁ, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Khiḍḍaṁ ratiṁ kāmasukhañca loke, 
Analaṅkaritvā anapekkhamāno; 
Vibhūsanaṭṭhānā virato saccavādī, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Puttañca dāraṁ pitarañca mātaraṁ, 
Dhanāni dhaññāni ca bandhavāni; 
Hitvāna kāmāni yathodhikāni, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Saṅgo eso parittamettha sokhyaṁ, 
Appassādo dukkhamettha bhiyyo; 
Gaḷo eso iti ñatvā matīmā, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Sandālayitvāna saṁyojanāni, 
Jālaṁva bhetvā salilambucārī; 
Aggīva daḍḍhaṁ anivattamāno, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Okkhittacakkhu na ca pādalolo, 
Guttindriyo rakkhitamānasāno; 
Anavassuto apariḍayhamāno, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Ohārayitvā gihibyañjanāni, 
Sañchannapatto yathā pārichatto; 
Kāsāyavattho abhinikkhamitvā, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Rasesu gedhaṁ akaraṁ alolo, 
Anaññaposī sapadānacārī; 
Kule kule appaṭibaddhacitto, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Pahāya pañcāvaraṇāni cetaso, 
Upakkilese byapanujja sabbe; 
Anissito chetva sinehadosaṁ, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Vipiṭṭhikatvāna sukhaṁ dukhañca, 
Pubbeva ca somanassadomanassaṁ; 
Laddhānupekkhaṁ samathaṁ visuddhaṁ, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Āraddhaviriyo paramatthapattiyā, 
Alīnacitto akusītavutti; 
Daḷhanikkamo thāmabalūpapanno, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Paṭisallānaṁ jhānamariñcamāno, 
Dhammesu niccaṁ anudhammacārī; 
Ādīnavaṁ sammasitā bhavesu, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Taṇhakkhayaṁ patthayamappamatto, 
Aneḷamūgo sutavā satīmā; 
Saṅkhātadhammo niyato padhānavā, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Sīhova saddesu asantasanto, 
Vātova jālamhi asajjamāno; 
Padumaṁva toyena alippamāno, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Sīho yathā dāṭhabalī pasayha, 
Rājā migānaṁ abhibhuyya cārī; 
Sevetha pantāni senāsanāni, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Mettaṁ upekkhaṁ karuṇaṁ vimuttiṁ, 
Āsevamāno muditañca kāle; 
Sabbena lokena avirujjhamāno, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Rāgañca dosañca pahāya mohaṁ, 
Sandālayitvāna saṁyojanāni; 
Asantasaṁ jīvitasaṅkhayamhi, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
“Bhajanti sevanti ca kāraṇatthā, 
Nikkāraṇā dullabhā ajja mittā; 
Attaṭṭhapaññā asucī manussā, 
Eko care khaggavisāṇakappo”. 
Khaggavisāṇasuttaṁ tatiyaṁ. 

Sutta Nipāta 1.4 
Kasibhāradvājasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā magadhesu viharati dakkhiṇāgirismiṁ ekanāḷāyaṁ brāhmaṇagāme. 
Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa pañcamattāni naṅgalasatāni payuttāni honti vappakāle. 
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa kammanto tenupasaṅkami. 
Tena kho pana samayena kasibhāradvājassa brāhmaṇassa parivesanā vattati. 
Atha kho bhagavā yena parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. 
Addasā kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ piṇḍāya ṭhitaṁ. 
Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: 
“ahaṁ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmi. 
Tvampi, samaṇa, kasassu ca vapassu ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassū”ti. 
“Ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī”ti. 
“Na kho pana mayaṁ passāma bhoto gotamassa yugaṁ vā naṅgalaṁ vā phālaṁ vā pācanaṁ vā balībadde vā. 
Atha ca pana bhavaṁ gotamo evamāha: 
‘ahampi kho, brāhmaṇa, kasāmi ca vapāmi ca; kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī’”ti. 
Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 
“Kassako paṭijānāsi, 
na ca passāma te kasiṁ; 
Kasiṁ no pucchito brūhi, 
yathā jānemu te kasiṁ”. 
“Saddhā bījaṁ tapo vuṭṭhi, 
paññā me yuganaṅgalaṁ; 
Hirī īsā mano yottaṁ, 
sati me phālapācanaṁ. 
Kāyagutto vacīgutto, 
āhāre udare yato; 
Saccaṁ karomi niddānaṁ, 
soraccaṁ me pamocanaṁ. 
Vīriyaṁ me dhuradhorayhaṁ, 
yogakkhemādhivāhanaṁ; 
Gacchati anivattantaṁ, 
yattha gantvā na socati. 
Evamesā kasī kaṭṭhā, 
Sā hoti amatapphalā; 
Etaṁ kasiṁ kasitvāna, 
Sabbadukkhā pamuccatī”ti. 
Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo mahatiyā kaṁsapātiyā pāyasaṁ vaḍḍhetvā bhagavato upanāmesi: 
“bhuñjatu bhavaṁ gotamo pāyasaṁ. 
Kassako bhavaṁ; 
yañhi bhavaṁ gotamo amatapphalaṁ kasiṁ kasatī”ti. 
“Gāthābhigītaṁ me abhojaneyyaṁ, 
Sampassataṁ brāhmaṇa nesa dhammo; 
Gāthābhigītaṁ panudanti buddhā, 
Dhamme satī brāhmaṇa vuttiresā. 
Aññena ca kevalinaṁ mahesiṁ, 
Khīṇāsavaṁ kukkuccavūpasantaṁ; 
Annena pānena upaṭṭhahassu, 
Khettaṁ hi taṁ puññapekkhassa hotī”ti. 
“Atha kassa cāhaṁ, bho gotama, imaṁ pāyasaṁ dammī”ti? 
“Na khvāhaṁ taṁ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yassa so pāyaso bhutto sammā pariṇāmaṁ gaccheyya, aññatra tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā. 
Tena hi tvaṁ, brāhmaṇa, taṁ pāyasaṁ appaharite vā chaḍḍehi appāṇake vā udake opilāpehī”ti. 
Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo taṁ pāyasaṁ appāṇake udake opilāpesi. 
Atha kho so pāyaso udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati. 
Seyyathāpi nāma phālo divasaṁ santatto udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati; 
evamevaṁ so pāyaso udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati sandhūpāyati sampadhūpāyati. 
Atha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo saṁviggo lomahaṭṭhajāto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantaṁ, bho gotama, abhikkantaṁ, bho gotama. 
Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṁ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṁ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṁ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṁ dhāreyya, ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṁ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. 
Esāhaṁ bhavantaṁ gotamaṁ saraṇaṁ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca, 
labheyyāhaṁ bhoto gotamassa santike pabbajjaṁ, labheyyaṁ upasampadan”ti. 
Alattha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṁ, alattha upasampadaṁ. 
Acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. 
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. 
Aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṁ ahosīti. 
Kasibhāradvājasuttaṁ catutthaṁ. 

Sutta Nipāta 1.5 
Cundasutta 
“Pucchāmi muniṁ pahūtapaññaṁ, 
(iti cundo kammāraputto) 
Buddhaṁ dhammassāmiṁ vītataṇhaṁ; 
Dvipaduttamaṁ sārathīnaṁ pavaraṁ, 
Kati loke samaṇā tadiṅgha brūhi”. 
“Caturo samaṇā na pañcamatthi, 
(cundāti bhagavā) 
Te te āvikaromi sakkhipuṭṭho; 
Maggajino maggadesako ca, 
Magge jīvati yo ca maggadūsī”. 
“Kaṁ maggajinaṁ vadanti buddhā, 
(iti cundo kammāraputto) 
Maggakkhāyī kathaṁ atulyo hoti; 
Magge jīvati me brūhi puṭṭho, 
Atha me āvikarohi maggadūsiṁ”. 
“Yo tiṇṇakathaṅkatho visallo, 
Nibbānābhirato anānugiddho; 
Lokassa sadevakassa netā, 
Tādiṁ maggajinaṁ vadanti buddhā. 
Paramaṁ paramanti yodha ñatvā, 
Akkhāti vibhajate idheva dhammaṁ; 
Taṁ kaṅkhachidaṁ muniṁ anejaṁ, 
Dutiyaṁ bhikkhunamāhu maggadesiṁ. 
Yo dhammapade sudesite, 
Magge jīvati saññato satīmā; 
Anavajjapadāni sevamāno, 
Tatiyaṁ bhikkhunamāhu maggajīviṁ. 
Chadanaṁ katvāna subbatānaṁ, 
Pakkhandī kuladūsako pagabbho; 
Māyāvī asaññato palāpo, 
Patirūpena caraṁ sa maggadūsī. 
Ete ca paṭivijjhi yo gahaṭṭho, 
Sutavā ariyasāvako sapañño; 
Sabbe netādisāti ñatvā, 
Iti disvā na hāpeti tassa saddhā; 
Kathaṁ hi duṭṭhena asampaduṭṭhaṁ, 
Suddhaṁ asuddhena samaṁ kareyyā”ti. 
Cundasuttaṁ pañcamaṁ. 

Sutta Nipāta 1.6 
Parābhavasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. 
Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 
“Parābhavantaṁ purisaṁ, 
mayaṁ pucchāma gotama; 
Bhavantaṁ puṭṭhumāgamma, 
kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Suvijāno bhavaṁ hoti, 
suvijāno parābhavo; 
Dhammakāmo bhavaṁ hoti, 
dhammadessī parābhavo”. 
“Iti hetaṁ vijānāma, 
paṭhamo so parābhavo; 
Dutiyaṁ bhagavā brūhi, 
kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Asantassa piyā honti, 
sante na kurute piyaṁ; 
Asataṁ dhammaṁ roceti, 
taṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Iti hetaṁ vijānāma, 
dutiyo so parābhavo; 
Tatiyaṁ bhagavā brūhi, 
kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Niddāsīlī sabhāsīlī, 
anuṭṭhātā ca yo naro; 
Alaso kodhapaññāṇo, 
taṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Iti hetaṁ vijānāma, 
tatiyo so parābhavo; 
Catutthaṁ bhagavā brūhi, 
kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Yo mātaraṁ pitaraṁ vā, 
jiṇṇakaṁ gatayobbanaṁ; 
Pahu santo na bharati, 
taṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Iti hetaṁ vijānāma, 
catuttho so parābhavo; 
Pañcamaṁ bhagavā brūhi, 
kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Yo brāhmaṇaṁ samaṇaṁ vā, 
Aññaṁ vāpi vanibbakaṁ; 
Musāvādena vañceti, 
Taṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Iti hetaṁ vijānāma, 
Pañcamo so parābhavo; 
Chaṭṭhamaṁ bhagavā brūhi, 
Kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Pahūtavitto puriso, 
Sahirañño sabhojano; 
Eko bhuñjati sādūni, 
Taṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Iti hetaṁ vijānāma, 
Chaṭṭhamo so parābhavo; 
Sattamaṁ bhagavā brūhi, 
Kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Jātitthaddho dhanatthaddho, 
Gottatthaddho ca yo naro; 
Saññātiṁ atimaññeti, 
Taṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Iti hetaṁ vijānāma, 
Sattamo so parābhavo; 
Aṭṭhamaṁ bhagavā brūhi, 
Kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Itthidhutto surādhutto, 
Akkhadhutto ca yo naro; 
Laddhaṁ laddhaṁ vināseti, 
Taṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Iti hetaṁ vijānāma, 
Aṭṭhamo so parābhavo; 
Navamaṁ bhagavā brūhi, 
Kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Sehi dārehi asantuṭṭho, 
Vesiyāsu padussati; 
Dussati paradāresu, 
Taṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Iti hetaṁ vijānāma, 
Navamo so parābhavo; 
Dasamaṁ bhagavā brūhi, 
Kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Atītayobbano poso, 
Āneti timbarutthaniṁ; 
Tassā issā na supati, 
Taṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Iti hetaṁ vijānāma, 
Dasamo so parābhavo; 
Ekādasamaṁ bhagavā brūhi, 
Kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Itthiṁ soṇḍiṁ vikiraṇiṁ, 
Purisaṁ vāpi tādisaṁ; 
Issariyasmiṁ ṭhapeti, 
Taṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Iti hetaṁ vijānāma, 
Ekādasamo so parābhavo; 
Dvādasamaṁ bhagavā brūhi, 
Kiṁ parābhavato mukhaṁ”. 
“Appabhogo mahātaṇho, 
Khattiye jāyate kule; 
So ca rajjaṁ patthayati, 
Taṁ parābhavato mukhaṁ. 
Ete parābhave loke, 
Paṇḍito samavekkhiya; 
Ariyo dassanasampanno, 
Sa lokaṁ bhajate sivan”ti. 
Parābhavasuttaṁ chaṭṭhaṁ. 

Sutta Nipāta 1.7 
Vasalasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṁ piṇḍāya pāvisi. 
Tena kho pana samayena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesane aggi pajjalito hoti āhuti paggahitā. 
Atha kho bhagavā sāvatthiyaṁ sapadānaṁ piṇḍāya caramāno yena aggikabhāradvājassa brāhmaṇassa nivesanaṁ tenupasaṅkami. 
Addasā kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ dūratova āgacchantaṁ. 
Disvāna bhagavantaṁ etadavoca: 
“tatreva, muṇḍaka; 
tatreva, samaṇaka; 
tatreva, vasalaka, tiṭṭhāhī”ti. 
Evaṁ vutte, bhagavā aggikabhāradvājaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca: 
“jānāsi pana tvaṁ, brāhmaṇa, vasalaṁ vā vasalakaraṇe vā dhamme”ti? 
“Na khvāhaṁ, bho gotama, jānāmi vasalaṁ vā vasalakaraṇe vā dhamme; 
sādhu me bhavaṁ gotamo tathā dhammaṁ desetu, yathāhaṁ jāneyyaṁ vasalaṁ vā vasalakaraṇe vā dhamme”ti. 
“Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṁ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. 
“Evaṁ, bho”ti kho aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato paccassosi. 
Bhagavā etadavoca: 
“Kodhano upanāhī ca, 
pāpamakkhī ca yo naro; 
Vipannadiṭṭhi māyāvī, 
taṁ jaññā vasalo iti. 
Ekajaṁ vā dvijaṁ vāpi, 
yodha pāṇaṁ vihiṁsati; 
Yassa pāṇe dayā natthi, 
taṁ jaññā vasalo iti. 
Yo hanti parirundhati, 
gāmāni nigamāni ca; 
Niggāhako samaññāto, 
taṁ jaññā vasalo iti. 
Gāme vā yadi vā raññe, 
yaṁ paresaṁ mamāyitaṁ; 
Theyyā adinnamādeti, 
taṁ jaññā vasalo iti. 
Yo have iṇamādāya, 
cujjamāno palāyati; 
Na hi te iṇamatthīti, 
taṁ jaññā vasalo iti. 
Yo ve kiñcikkhakamyatā, 
panthasmiṁ vajantaṁ janaṁ; 
Hantvā kiñcikkhamādeti, 
taṁ jaññā vasalo iti. 
Attahetu parahetu, 
dhanahetu ca yo naro; 
Sakkhipuṭṭho musā brūti, 
taṁ jaññā vasalo iti. 
Yo ñātīnaṁ sakhīnaṁ vā, 
dāresu paṭidissati; 
Sāhasā sampiyena vā, 
taṁ jaññā vasalo iti. 
Yo mātaraṁ pitaraṁ vā, 
jiṇṇakaṁ gatayobbanaṁ; 
Pahu santo na bharati, 
taṁ jaññā vasalo iti. 
Yo mātaraṁ pitaraṁ vā, 
Bhātaraṁ bhaginiṁ sasuṁ; 
Hanti roseti vācāya, 
Taṁ jaññā vasalo iti. 
Yo atthaṁ pucchito santo, 
Anatthamanusāsati; 
Paṭicchannena manteti, 
Taṁ jaññā vasalo iti. 
Yo katvā pāpakaṁ kammaṁ, 
Mā maṁ jaññāti icchati; 
Yo paṭicchannakammanto, 
Taṁ jaññā vasalo iti. 
Yo ve parakulaṁ gantvā, 
Bhutvāna sucibhojanaṁ; 
Āgataṁ nappaṭipūjeti, 
Taṁ jaññā vasalo iti. 
Yo brāhmaṇaṁ samaṇaṁ vā, 
Aññaṁ vāpi vanibbakaṁ; 
Musāvādena vañceti, 
Taṁ jaññā vasalo iti. 
Yo brāhmaṇaṁ samaṇaṁ vā, 
Bhattakāle upaṭṭhite; 
Roseti vācā na ca deti, 
Taṁ jaññā vasalo iti. 
Asataṁ yodha pabrūti, 
Mohena paliguṇṭhito; 
Kiñcikkhaṁ nijigīsāno, 
Taṁ jaññā vasalo iti. 
Yo cattānaṁ samukkaṁse, 
Pare ca mavajānāti; 
Nihīno sena mānena, 
Taṁ jaññā vasalo iti. 
Rosako kadariyo ca, 
Pāpiccho maccharī saṭho; 
Ahiriko anottappī, 
Taṁ jaññā vasalo iti. 
Yo buddhaṁ paribhāsati, 
Atha vā tassa sāvakaṁ; 
Paribbājaṁ gahaṭṭhaṁ vā, 
Taṁ jaññā vasalo iti. 
Yo ve anarahaṁ santo, 
Arahaṁ paṭijānāti; 
Coro sabrahmake loke, 
Eso kho vasalādhamo; 
Ete kho vasalā vuttā, 
Mayā yete pakāsitā. 
Na jaccā vasalo hoti, 
Na jaccā hoti brāhmaṇo; 
Kammunā vasalo hoti, 
Kammunā hoti brāhmaṇo. 
Tadamināpi jānātha, 
Yathāmedaṁ nidassanaṁ; 
Caṇḍālaputto sopāko, 
Mātaṅgo iti vissuto. 
So yasaṁ paramaṁ patto, 
Mātaṅgo yaṁ sudullabhaṁ; 
Āgacchuṁ tassupaṭṭhānaṁ, 
Khattiyā brāhmaṇā bahū. 
Devayānaṁ abhiruyha, 
Virajaṁ so mahāpathaṁ; 
Kāmarāgaṁ virājetvā, 
Brahmalokūpago ahu; 
Na naṁ jāti nivāresi, 
Brahmalokūpapattiyā. 
Ajjhāyakakule jātā, 
Brāhmaṇā mantabandhavā; 
Te ca pāpesu kammesu, 
Abhiṇhamupadissare. 
Diṭṭheva dhamme gārayhā, 
Samparāye ca duggati; 
Na ne jāti nivāreti, 
Duggatyā garahāya vā. 
Na jaccā vasalo hoti, 
Na jaccā hoti brāhmaṇo; 
Kammunā vasalo hoti, 
Kammunā hoti brāhmaṇo”ti. 
Evaṁ vutte, aggikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṁ etadavoca: 
“abhikkantaṁ, bho gotama …pe… 
upāsakaṁ maṁ bhavaṁ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṁ saraṇaṁ gatan”ti. 
Vasalasuttaṁ sattamaṁ. 

Sutta Nipāta 1.8 
Mettasutta 
“Karaṇīyamatthakusalena, 
Yanta santaṁ padaṁ abhisamecca; 
Sakko ujū ca suhujū ca, 
Sūvaco cassa mudu anatimānī. 
Santussako ca subharo ca, 
Appakicco ca sallahukavutti; 
Santindriyo ca nipako ca, 
Appagabbho kulesvananugiddho. 
Na ca khuddamācare kiñci, 
Yena viññū pare upavadeyyuṁ; 
Sukhino va khemino hontu, 
Sabbasattā bhavantu sukhitattā. 
Ye keci pāṇabhūtatthi, 
Tasā vā thāvarā vanavasesā; 
Dīghā vā ye va mahantā, 
Majjhimā rassakā aṇukathūlā. 
Diṭṭhā vā ye va adiṭṭhā, 
Ye va dūre vasanti avidūre; 
Bhūtā va sambhavesī va, 
Sabbasattā bhavantu sukhitattā. 
Na paro paraṁ nikubbetha, 
Nātimaññetha katthaci na kañci; 
Byārosanā paṭighasañña, 
Nāññamaññassa dukkhamiccheyya. 
Mātā yathā niyaṁ puttam 
Āyusā ekaputtamanurakkhe; 
Evampi sabbabhūtesu, 
Mānasaṁ bhāvaye aparimāṇaṁ. 
Mettañca sabbalokasmi, 
Mānasaṁ bhāvaye aparimāṇaṁ; 
Uddhaṁ adho ca tiriyañca, 
Asambādhaṁ averamasapattaṁ. 
Tiṭṭhaṁ caraṁ nisinno va, 
Sayāno yāvatāssa vitamiddho; 
Etaṁ satiṁ adhiṭṭheyya, 
Brahmametaṁ vihāramidhamāhu. 
Diṭṭhiñca anupaggamma, 
Sīlavā dassanena sampanno; 
Kāmesu vinaya gedhaṁ, 
Na hi jātuggabbhaseyya punaretī”ti. 
Mettasuttaṁ aṭṭhamaṁ. 

Sutta Nipāta 1.9 
Hemavatasutta 
“Ajja pannaraso uposatho, 
(iti sātāgiro yakkho) 
Dibbā ratti upaṭṭhitā; 
Anomanāmaṁ satthāraṁ, 
Handa passāma gotamaṁ”. 
“Kacci mano supaṇihito, 
(iti hemavato yakkho) 
Sabbabhūtesu tādino; 
Kacci iṭṭhe aniṭṭhe ca, 
Saṅkappassa vasīkatā”. 
“Mano cassa supaṇihito, 
(iti sātāgiro yakkho) 
Sabbabhūtesu tādino; 
Atho iṭṭhe aniṭṭhe ca, 
Saṅkappassa vasīkatā”. 
“Kacci adinnaṁ nādiyati, 
(iti hemavato yakkho) 
Kacci pāṇesu saññato; 
Kacci ārā pamādamhā, 
Kacci jhānaṁ na riñcati”. 
“Na so adinnaṁ ādiyati, 
(iti sātāgiro yakkho) 
Atho pāṇesu saññato; 
Atho ārā pamādamhā, 
Buddho jhānaṁ na riñcati”. 
“Kacci musā na bhaṇati, 
(iti hemavato yakkho) 
Kacci na khīṇabyappatho; 
Kacci vebhūtiyaṁ nāha, 
Kacci samphaṁ na bhāsati”. 
“Musā ca so na bhaṇati, 
(iti sātāgiro yakkho) 
Atho na khīṇabyappatho; 
Atho vebhūtiyaṁ nāha, 
Mantā atthañca bhāsati”. 
“Kacci na rajjati kāmesu, 
(iti hemavato yakkho) 
Kacci cittaṁ anāvilaṁ; 
Kacci mohaṁ atikkanto, 
Kacci dhammesu cakkhumā”. 
“Na so rajjati kāmesu, 
(iti sātāgiro yakkho) 
Atho cittaṁ anāvilaṁ; 
Sabbamohaṁ atikkanto, 
Buddho dhammesu cakkhumā”. 
“Kacci vijjāya sampanno, 
(iti hemavato yakkho) 
Kacci saṁsuddhacāraṇo; 
Kaccissa āsavā khīṇā, 
Kacci natthi punabbhavo”. 
“Vijjāya ceva sampanno, 
(iti sātāgiro yakkho) 
Atho saṁsuddhacāraṇo; 
Sabbassa āsavā khīṇā, 
Natthi tassa punabbhavo”. 
“Sampannaṁ munino cittaṁ, 
Kammunā byappathena ca; 
Vijjācaraṇasampannaṁ, 
Dhammato naṁ pasaṁsati”. 
“Sampannaṁ munino cittaṁ, 
Kammunā byappathena ca; 
Vijjācaraṇasampannaṁ, 
Dhammato anumodasi. 
Sampannaṁ munino cittaṁ, 
Kammunā byappathena ca; 
Vijjācaraṇasampannaṁ, 
Handa passāma gotamaṁ”. 
“Eṇijaṅghaṁ kisaṁ vīraṁ, 
Appāhāraṁ alolupaṁ; 
Muniṁ vanasmiṁ jhāyantaṁ, 
Ehi passāma gotamaṁ. 
Sīhaṁvekacaraṁ nāgaṁ, 
Kāmesu anapekkhinaṁ; 
Upasaṅkamma pucchāma, 
Maccupāsappamocanaṁ. 
Akkhātāraṁ pavattāraṁ, 
Sabbadhammāna pāraguṁ; 
Buddhaṁ verabhayātītaṁ, 
Mayaṁ pucchāma gotamaṁ”. 
“Kismiṁ loko samuppanno, 
(iti hemavato yakkho) 
Kismiṁ kubbati santhavaṁ; 
Kissa loko upādāya, 
Kismiṁ loko vihaññati”. 
“Chasu loko samuppanno, 
(hemavatāti bhagavā) 
Chasu kubbati santhavaṁ; 
Channameva upādāya, 
Chasu loko vihaññati”. 
“Katamaṁ taṁ upādānaṁ, 
Yattha loko vihaññati; 
Niyyānaṁ pucchito brūhi, 
Kathaṁ dukkhā pamuccati”. 
“Pañca kāmaguṇā loke, 
Manochaṭṭhā paveditā; 
Ettha chandaṁ virājetvā, 
Evaṁ dukkhā pamuccati. 
Etaṁ lokassa niyyānaṁ, 
Akkhātaṁ vo yathātathaṁ; 
Etaṁ vo ahamakkhāmi, 
Evaṁ dukkhā pamuccati”. 
“Ko sūdha tarati oghaṁ, 
Kodha tarati aṇṇavaṁ; 
Appatiṭṭhe anālambe, 
Ko gambhīre na sīdati”. 
“Sabbadā sīlasampanno, 
Paññavā susamāhito; 
Ajjhattacintī satimā, 
Oghaṁ tarati duttaraṁ. 
Virato kāmasaññāya, 
Sabbasaṁyojanātigo; 
Nandībhavaparikkhīṇo, 
So gambhīre na sīdati”. 
“Gambhīrapaññaṁ nipuṇatthadassiṁ, 
Akiñcanaṁ kāmabhave asattaṁ; 
Taṁ passatha sabbadhi vippamuttaṁ, 
Dibbe pathe kamamānaṁ mahesiṁ. 
Anomanāmaṁ nipuṇatthadassiṁ, 
Paññādadaṁ kāmālaye asattaṁ; 
Taṁ passatha sabbaviduṁ sumedhaṁ, 
Ariye pathe kamamānaṁ mahesiṁ. 
Sudiṭṭhaṁ vata no ajja, 
Suppabhātaṁ suhuṭṭhitaṁ; 
Yaṁ addasāma sambuddhaṁ, 
Oghatiṇṇamanāsavaṁ. 
Ime dasasatā yakkhā, 
Iddhimanto yasassino; 
Sabbe taṁ saraṇaṁ yanti, 
Tvaṁ no satthā anuttaro. 
Te mayaṁ vicarissāma, 
Gāmā gāmaṁ nagā nagaṁ; 
Namassamānā sambuddhaṁ, 
Dhammassa ca sudhammatan”ti. 
Hemavatasuttaṁ navamaṁ. 

Sutta Nipāta 2.10 
Uṭṭhānasutta 
Uṭṭhahatha nisīdatha, 
ko attho supitena vo; 
Āturānañhi kā niddā, 
sallaviddhāna ruppataṁ. 
Uṭṭhahatha nisīdatha, 
Daḷhaṁ sikkhatha santiyā; 
Mā vo pamatte viññāya, 
Maccurājā amohayittha vasānuge. 
Yāya devā manussā ca, 
sitā tiṭṭhanti atthikā; 
Tarathetaṁ visattikaṁ, 
khaṇo vo mā upaccagā; 
Khaṇātītā hi socanti, 
nirayamhi samappitā. 
Pamādo rajo pamādo, 
Pamādānupatito rajo; 
Appamādena vijjāya, 
Abbahe sallamattanoti. 
Uṭṭhānasuttaṁ dasamaṁ. 

Sutta Nipāta 2.11 
Rāhulasutta 
“Kacci abhiṇhasaṁvāsā, 
nāvajānāsi paṇḍitaṁ; 
Ukkādhāro manussānaṁ, 
kacci apacito tayā”. 
“Nāhaṁ abhiṇhasaṁvāsā, 
avajānāmi paṇḍitaṁ; 
Ukkādhāro manussānaṁ, 
niccaṁ apacito mayā”. 
“Pañca kāmaguṇe hitvā, 
piyarūpe manorame; 
Saddhāya gharā nikkhamma, 
dukkhassantakaro bhava. 
Mitte bhajassu kalyāṇe, 
pantañca sayanāsanaṁ; 
Vivittaṁ appanigghosaṁ, 
mattaññū hohi bhojane. 
Cīvare piṇḍapāte ca, 
paccaye sayanāsane; 
Etesu taṇhaṁ mākāsi, 
mā lokaṁ punarāgami. 
Saṁvuto pātimokkhasmiṁ, 
indriyesu ca pañcasu; 
Sati kāyagatā tyatthu, 
nibbidābahulo bhava. 
Nimittaṁ parivajjehi, 
subhaṁ rāgūpasañhitaṁ; 
Asubhāya cittaṁ bhāvehi, 
ekaggaṁ susamāhitaṁ. 
Animittañca bhāvehi, 
Mānānusayamujjaha; 
Tato mānābhisamayā, 
Upasanto carissatī”ti. 
Itthaṁ sudaṁ bhagavā āyasmantaṁ rāhulaṁ imāhi gāthāhi abhiṇhaṁ ovadatīti. 
Rāhulasuttaṁ ekādasamaṁ. 

Sutta Nipāta 2.12 
Nigrodhakappa (vaṅgīsa) sutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā āḷaviyaṁ viharati aggāḷave cetiye. 
Tena kho pana samayena āyasmato vaṅgīsassa upajjhāyo nigrodhakappo nāma thero aggāḷave cetiye aciraparinibbuto hoti. 
Atha kho āyasmato vaṅgīsassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—
parinibbuto nu kho me upajjhāyo udāhu no parinibbutoti? 
Atha kho āyasmā vaṅgīso sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā vaṅgīso bhagavantaṁ etadavoca—
idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi—
parinibbuto nu kho me upajjhāyo, udāhu no parinibbutoti. 
Atha kho āyasmā vaṅgīso uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ cīvaraṁ katvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 
“Pucchāmi satthāramanomapaññaṁ, 
Diṭṭheva dhamme yo vicikicchānaṁ chettā; 
Aggāḷave kālamakāsi bhikkhu, 
Ñāto yasassī abhinibbutatto. 
Nigrodhakappo iti tassa nāmaṁ, 
Tayā kataṁ bhagavā brāhmaṇassa; 
So taṁ namassaṁ acari mutyapekkho, 
Āraddhaviriyo daḷhadhammadassī. 
Taṁ sāvakaṁ sakya mayampi sabbe, 
Aññātumicchāma samantacakkhu; 
Samavaṭṭhitā no savanāya sotā, 
Tuvaṁ no satthā tvamanuttarosi. 
Chindeva no vicikicchaṁ brūhi metaṁ, 
Parinibbutaṁ vedaya bhūripañña; 
Majjheva no bhāsa samantacakkhu, 
Sakkova devāna sahassanetto. 
Ye keci ganthā idha mohamaggā, 
Aññāṇapakkhā vicikicchaṭhānā; 
Tathāgataṁ patvā na te bhavanti, 
Cakkhuñhi etaṁ paramaṁ narānaṁ. 
No ce hi jātu puriso kilese, 
Vāto yathā abbhaghanaṁ vihāne; 
Tamovassa nivuto sabbaloko, 
Na jotimantopi narā tapeyyuṁ. 
Dhīrā ca pajjotakarā bhavanti, 
Taṁ taṁ ahaṁ vīra tatheva maññe; 
Vipassinaṁ jānamupāgamumhā, 
Parisāsu no āvikarohi kappaṁ. 
Khippaṁ giraṁ eraya vaggu vagguṁ, 
Haṁsova paggayha saṇikaṁ nikūja; 
Bindussarena suvikappitena, 
Sabbeva te ujjugatā suṇoma. 
Pahīnajātimaraṇaṁ asesaṁ, 
Niggayha dhonaṁ vadessāmi dhammaṁ; 
Na kāmakāro hi puthujjanānaṁ, 
Saṅkheyyakāro ca tathāgatānaṁ. 
Sampannaveyyākaraṇaṁ tavedaṁ, 
Samujjupaññassa samuggahītaṁ; 
Ayamañjalī pacchimo suppaṇāmito, 
Mā mohayī jānamanomapañña. 
Parovaraṁ ariyadhammaṁ viditvā, 
Mā mohayī jānamanomavīra; 
Vāriṁ yathā ghammani ghammatatto, 
Vācābhikaṅkhāmi sutaṁ pavassa. 
Yadatthikaṁ brahmacariyaṁ acarī, 
Kappāyano kaccissa taṁ amoghaṁ; 
Nibbāyi so ādu saupādiseso, 
Yathā vimutto ahu taṁ suṇoma”. 
“Acchecchi taṇhaṁ idha nāmarūpe, 
(iti bhagavā) 
Kaṇhassa sotaṁ dīgharattānusayitaṁ; 
Atāri jātiṁ maraṇaṁ asesaṁ”, 
Iccabravī bhagavā pañcaseṭṭho. 
“Esa sutvā pasīdāmi, 
Vaco te isisattama; 
Amoghaṁ kira me puṭṭhaṁ, 
Na maṁ vañcesi brāhmaṇo. 
Yathāvādī tathākārī, 
Ahu buddhassa sāvako; 
Acchidā maccuno jālaṁ, 
Tataṁ māyāvino daḷhaṁ. 
Addasā bhagavā ādiṁ, 
Upādānassa kappiyo; 
Accagā vata kappāyano, 
Maccudheyyaṁ suduttaran”ti. 
Nigrodhakappasuttaṁ dvādasamaṁ. 

Sutta Nipāta 2.13 
Sammāparibbājanīyasutta 
“Pucchāmi muniṁ pahūtapaññaṁ, 
Tiṇṇaṁ pāraṅgataṁ parinibbutaṁ ṭhitattaṁ; 
Nikkhamma gharā panujja kāme, 
Kathaṁ bhikkhu sammā so loke paribbajeyya”. 
“Yassa maṅgalā samūhatā, 
(iti bhagavā) 
Uppātā supinā ca lakkhaṇā ca; 
So maṅgaladosavippahīno, 
Sammā so loke paribbajeyya. 
Rāgaṁ vinayetha mānusesu, 
Dibbesu kāmesu cāpi bhikkhu; 
Atikkamma bhavaṁ samecca dhammaṁ, 
Sammā so loke paribbajeyya. 
Vipiṭṭhikatvāna pesuṇāni, 
Kodhaṁ kadarīyaṁ jaheyya bhikkhu; 
Anurodhavirodhavippahīno, 
Sammā so loke paribbajeyya. 
Hitvāna piyañca appiyañca, 
Anupādāya anissito kuhiñci; 
Saṁyojaniyehi vippamutto, 
Sammā so loke paribbajeyya. 
Na so upadhīsu sārameti, 
Ādānesu vineyya chandarāgaṁ; 
So anissito anaññaneyyo, 
Sammā so loke paribbajeyya. 
Vacasā manasā ca kammunā ca, 
Aviruddho sammā viditvā dhammaṁ; 
Nibbānapadābhipatthayāno, 
Sammā so loke paribbajeyya. 
Yo vandati manti nunnameyya, 
Akkuṭṭhopi na sandhiyetha bhikkhu; 
Laddhā parabhojanaṁ na majje, 
Sammā so loke paribbajeyya. 
Lobhañca bhavañca vippahāya, 
Virato chedanabandhanā ca bhikkhu; 
So tiṇṇakathaṅkatho visallo, 
Sammā so loke paribbajeyya. 
Sāruppaṁ attano viditvā, 
No ca bhikkhu hiṁseyya kañci loke; 
Yathātathiyaṁ viditvā dhammaṁ, 
Sammā so loke paribbajeyya. 
Yassānusayā na santi keci, 
Mūlā ca akusalā samūhatāse; 
So nirāso anāsisāno, 
Sammā so loke paribbajeyya. 
Āsavakhīṇo pahīnamāno, 
Sabbaṁ rāgapathaṁ upātivatto; 
Danto parinibbuto ṭhitatto, 
Sammā so loke paribbajeyya. 
Saddho sutavā niyāmadassī, 
Vaggagatesu na vaggasāri dhīro; 
Lobhaṁ dosaṁ vineyya paṭighaṁ, 
Sammā so loke paribbajeyya. 
Saṁsuddhajino vivaṭṭacchado, 
Dhammesu vasī pāragū anejo; 
Saṅkhāranirodhañāṇakusalo, 
Sammā so loke paribbajeyya. 
Atītesu anāgatesu cāpi, 
Kappātīto aticcasuddhipañño; 
Sabbāyatanehi vippamutto, 
Sammā so loke paribbajeyya. 
Aññāya padaṁ samecca dhammaṁ, 
Vivaṭaṁ disvāna pahānamāsavānaṁ; 
Sabbupadhīnaṁ parikkhayāno, 
Sammā so loke paribbajeyya”. 
“Addhā hi bhagavā tatheva etaṁ, 
Yo so evaṁvihārī danto bhikkhu; 
Sabbasaṁyojanayogavītivatto, 
Sammā so loke paribbajeyyā”ti. 
Sammāparibbājanīyasuttaṁ terasamaṁ. 

Sutta Nipāta 2.14 
Dhammikasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho dhammiko upāsako pañcahi upāsakasatehi saddhiṁ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho dhammiko upāsako bhagavantaṁ gāthāhi ajjhabhāsi: 
“Pucchāmi taṁ gotama bhūripañña, 
Kathaṅkaro sāvako sādhu hoti; 
Yo vā agārā anagārameti, 
Agārino vā panupāsakāse. 
Tuvañhi lokassa sadevakassa, 
Gatiṁ pajānāsi parāyaṇañca; 
Na catthi tulyo nipuṇatthadassī, 
Tuvañhi buddhaṁ pavaraṁ vadanti. 
Sabbaṁ tuvaṁ ñāṇamavecca dhammaṁ, 
Pakāsesi satte anukampamāno; 
Vivaṭṭacchadosi samantacakkhu, 
Virocasi vimalo sabbaloke. 
Āgañchi te santike nāgarājā, 
Erāvaṇo nāma jinoti sutvā; 
Sopi tayā mantayitvājjhagamā, 
Sādhūti sutvāna patītarūpo. 
Rājāpi taṁ vessavaṇo kuvero, 
Upeti dhammaṁ paripucchamāno; 
Tassāpi tvaṁ pucchito brūsi dhīra, 
So cāpi sutvāna patītarūpo. 
Ye kecime titthiyā vādasīlā, 
Ājīvakā vā yadi vā nigaṇṭhā; 
Paññāya taṁ nātitaranti sabbe, 
Ṭhito vajantaṁ viya sīghagāmiṁ. 
Ye kecime brāhmaṇā vādasīlā, 
Vuddhā cāpi brāhmaṇā santi keci; 
Sabbe tayi atthabaddhā bhavanti, 
Ye cāpi aññe vādino maññamānā. 
Ayañhi dhammo nipuṇo sukho ca, 
Yoyaṁ tayā bhagavā suppavutto; 
Tameva sabbepi sussūsamānā, 
Taṁ no vada pucchito buddhaseṭṭha. 
Sabbepime bhikkhavo sannisinnā, 
Upāsakā cāpi tatheva sotuṁ; 
Suṇantu dhammaṁ vimalenānubuddhaṁ, 
Subhāsitaṁ vāsavasseva devā”. 
“Suṇātha me bhikkhavo sāvayāmi vo, 
Dhammaṁ dhutaṁ tañca carātha sabbe; 
Iriyāpathaṁ pabbajitānulomikaṁ, 
Sevetha naṁ atthadaso mutīmā. 
No ve vikāle vicareyya bhikkhu, 
Gāme ca piṇḍāya careyya kāle; 
Akālacāriñhi sajanti saṅgā, 
Tasmā vikāle na caranti buddhā. 
Rūpā ca saddā ca rasā ca gandhā, 
Phassā ca ye sammadayanti satte; 
Etesu dhammesu vineyya chandaṁ, 
Kālena so pavise pātarāsaṁ. 
Piṇḍañca bhikkhu samayena laddhā, 
Eko paṭikkamma raho nisīde; 
Ajjhattacintī na mano bahiddhā, 
Nicchāraye saṅgahitattabhāvo. 
Sacepi so sallape sāvakena, 
Aññena vā kenaci bhikkhunā vā; 
Dhammaṁ paṇītaṁ tamudāhareyya, 
Na pesuṇaṁ nopi parūpavādaṁ. 
Vādañhi eke paṭiseniyanti, 
Na te pasaṁsāma parittapaññe; 
Tato tato ne pasajanti saṅgā, 
Cittañhi te tattha gamenti dūre. 
Piṇḍaṁ vihāraṁ sayanāsanañca, 
Āpañca saṅghāṭirajūpavāhanaṁ; 
Sutvāna dhammaṁ sugatena desitaṁ, 
Saṅkhāya seve varapaññasāvako. 
Tasmā hi piṇḍe sayanāsane ca, 
Āpe ca saṅghāṭirajūpavāhane; 
Etesu dhammesu anūpalitto, 
Bhikkhu yathā pokkhare vāribindu. 
Gahaṭṭhavattaṁ pana vo vadāmi, 
Yathākaro sāvako sādhu hoti; 
Na hesa labbhā sapariggahena, 
Phassetuṁ yo kevalo bhikkhudhammo. 
Pāṇaṁ na hane na ca ghātayeyya, 
Na cānujaññā hanataṁ paresaṁ; 
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṁ, 
Ye thāvarā ye ca tasā santi loke. 
Tato adinnaṁ parivajjayeyya, 
Kiñci kvaci sāvako bujjhamāno; 
Na hāraye harataṁ nānujaññā, 
Sabbaṁ adinnaṁ parivajjayeyya. 
Abrahmacariyaṁ parivajjayeyya, 
Aṅgārakāsuṁ jalitaṁva viññū; 
Asambhuṇanto pana brahmacariyaṁ, 
Parassa dāraṁ na atikkameyya. 
Sabhaggato vā parisaggato vā, 
Ekassa veko na musā bhaṇeyya; 
Na bhāṇaye bhaṇataṁ nānujaññā, 
Sabbaṁ abhūtaṁ parivajjayeyya. 
Majjañca pānaṁ na samācareyya, 
Dhammaṁ imaṁ rocaye yo gahaṭṭho; 
Na pāyaye pivataṁ nānujaññā, 
Ummādanantaṁ iti naṁ viditvā. 
Madā hi pāpāni karonti bālā, 
Kārenti caññepi jane pamatte; 
Etaṁ apuññāyatanaṁ vivajjaye, 
Ummādanaṁ mohanaṁ bālakantaṁ. 
Pāṇaṁ na hane na cādinnamādiye, 
Musā na bhāse na ca majjapo siyā; 
Abrahmacariyā virameyya methunā, 
Rattiṁ na bhuñjeyya vikālabhojanaṁ. 
Mālaṁ na dhāre na ca gandhamācare, 
Mañce chamāyaṁ va sayetha santhate; 
Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṁ, 
Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṁ. 
Tato ca pakkhassupavassuposathaṁ, 
Cātuddasiṁ pañcadasiñca aṭṭhamiṁ; 
Pāṭihāriyapakkhañca pasannamānaso, 
Aṭṭhaṅgupetaṁ susamattarūpaṁ. 
Tato ca pāto upavutthuposatho, 
Annena pānena ca bhikkhusaṅghaṁ; 
Pasannacitto anumodamāno, 
Yathārahaṁ saṁvibhajetha viññū. 
Dhammena mātāpitaro bhareyya, 
Payojaye dhammikaṁ so vaṇijjaṁ; 
Etaṁ gihī vattayamappamatto, 
Sayampabhe nāma upeti deve”ti. 
Dhammikasuttaṁ cuddasamaṁ. 
Cūḷavaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Ratanāmagandho hiri ca, 
maṅgalaṁ sūcilomena; 
Dhammacariyañca brāhmaṇo, 
nāvā kiṁsīlamuṭṭhānaṁ. 
Rāhulo puna kappo ca, 
paribbājaniyaṁ tathā; 
Dhammikañca viduno āhu, 
cūḷavagganti cuddasāti. 

Sutta Nipāta 2.1 
Ratanasutta 
Yānīdha bhūtāni samāgatāni, 
Bhummāni vā yāni va antalikkhe; 
Sabbeva bhūtā sumanā bhavantu, 
Athopi sakkacca suṇantu bhāsitaṁ. 
Tasmā hi bhūtā nisāmetha sabbe, 
Mettaṁ karotha mānusiyā pajāya; 
Divā ca ratto ca haranti ye baliṁ, 
Tasmā hi ne rakkhatha appamattā. 
Yaṁ kiñci vittaṁ idha vā huraṁ vā, 
Saggesu vā yaṁ ratanaṁ paṇītaṁ; 
Na no samaṁ atthi tathāgatena, 
Idampi buddhe ratanaṁ paṇītaṁ; 
Etena saccena suvatthi hotu. 
Khayaṁ virāgaṁ amataṁ paṇītaṁ, 
Yadajjhagā sakyamunī samāhito; 
Na tena dhammena samatthi kiñci, 
Idampi dhamme ratanaṁ paṇītaṁ; 
Etena saccena suvatthi hotu. 
Yaṁ buddhaseṭṭho parivaṇṇayī suciṁ, 
Samādhimānantarikaññamāhu; 
Samādhinā tena samo na vijjati, 
Idampi dhamme ratanaṁ paṇītaṁ; 
Etena saccena suvatthi hotu. 
Ye puggalā aṭṭha sataṁ pasatthā, 
Cattāri etāni yugāni honti; 
Te dakkhiṇeyyā sugatassa sāvakā, 
Etesu dinnāni mahapphalāni; 
Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, 
Etena saccena suvatthi hotu. 
Ye suppayuttā manasā daḷhena, 
Nikkāmino gotamasāsanamhi; 
Te pattipattā amataṁ vigayha, 
Laddhā mudhā nibbutiṁ bhuñjamānā; 
Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, 
Etena saccena suvatthi hotu. 
Yathindakhīlo pathavissito siyā, 
Catubbhi vātehi asampakampiyo; 
Tathūpamaṁ sappurisaṁ vadāmi, 
Yo ariyasaccāni avecca passati; 
Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, 
Etena saccena suvatthi hotu. 
Ye ariyasaccāni vibhāvayanti, 
Gambhīrapaññena sudesitāni; 
Kiñcāpi te honti bhusaṁ pamattā, 
Na te bhavaṁ aṭṭhamamādiyanti; 
Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, 
Etena saccena suvatthi hotu. 
Sahāvassa dassanasampadāya, 
Tayassu dhammā jahitā bhavanti; 
Sakkāyadiṭṭhī vicikicchitañca, 
Sīlabbataṁ vāpi yadatthi kiñci. 
Catūhapāyehi ca vippamutto, 
Chaccābhiṭhānāni abhabba kātuṁ; 
Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, 
Etena saccena suvatthi hotu. 
Kiñcāpi so kamma karoti pāpakaṁ, 
Kāyena vācā uda cetasā vā; 
Abhabba so tassa paṭicchadāya, 
Abhabbatā diṭṭhapadassa vuttā; 
Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, 
Etena saccena suvatthi hotu. 
Vanappagumbe yatha phussitagge, 
Gimhānamāse paṭhamasmiṁ gimhe; 
Tathūpamaṁ dhammavaraṁ adesayi, 
Nibbānagāmiṁ paramaṁ hitāya; 
Idampi buddhe ratanaṁ paṇītaṁ, 
Etena saccena suvatthi hotu. 
Varo varaññū varado varāharo, 
Anuttaro dhammavaraṁ adesayi; 
Idampi buddhe ratanaṁ paṇītaṁ, 
Etena saccena suvatthi hotu. 
Khīṇaṁ purāṇaṁ nava natthi sambhavaṁ, 
Virattacittāyatike bhavasmiṁ; 
Te khīṇabījā avirūḷhichandā, 
Nibbanti dhīrā yathāyaṁ padīpo; 
Idampi saṅghe ratanaṁ paṇītaṁ, 
Etena saccena suvatthi hotu. 
Yānīdha bhūtāni samāgatāni, 
Bhummāni vā yāni va antalikkhe; 
Tathāgataṁ devamanussapūjitaṁ, 
Buddhaṁ namassāma suvatthi hotu. 
Yānīdha bhūtāni samāgatāni, 
Bhummāni vā yāni va antalikkhe; 
Tathāgataṁ devamanussapūjitaṁ, 
Dhammaṁ namassāma suvatthi hotu. 
Yānīdha bhūtāni samāgatāni, 
Bhummāni vā yāni va antalikkhe; 
Tathāgataṁ devamanussapūjitaṁ, 
Saṅghaṁ namassāma suvatthi hotūti. 
Ratanasuttaṁ paṭhamaṁ. 

Sutta Nipāta 2.2 
Āmagandhasutta 
“Sāmākaciṅgūlakacīnakāni ca, 
Pattapphalaṁ mūlaphalaṁ gavipphalaṁ; 
Dhammena laddhaṁ satamasnamānā, 
Na kāmakāmā alikaṁ bhaṇanti. 
Yadasnamāno sukataṁ suniṭṭhitaṁ, 
Parehi dinnaṁ payataṁ paṇītaṁ; 
Sālīnamannaṁ paribhuñjamāno, 
So bhuñjasī kassapa āmagandhaṁ. 
Na āmagandho mama kappatīti, 
Icceva tvaṁ bhāsasi brahmabandhu; 
Sālīnamannaṁ paribhuñjamāno, 
Sakuntamaṁsehi susaṅkhatehi; 
Pucchāmi taṁ kassapa etamatthaṁ, 
Kathaṁpakāro tava āmagandho”. 
“Pāṇātipāto vadhachedabandhanaṁ, 
Theyyaṁ musāvādo nikativañcanāni ca; 
Ajjhenakuttaṁ paradārasevanā, 
Esāmagandho na hi maṁsabhojanaṁ. 
Ye idha kāmesu asaññatā janā, 
Rasesu giddhā asucibhāvamassitā; 
Natthikadiṭṭhī visamā durannayā, 
Esāmagandho na hi maṁsabhojanaṁ. 
Ye lūkhasā dāruṇā piṭṭhimaṁsikā, 
Mittadduno nikkaruṇātimānino; 
Adānasīlā na ca denti kassaci, 
Esāmagandho na hi maṁsabhojanaṁ. 
Kodho mado thambho paccupaṭṭhāpanā, 
Māyā usūyā bhassasamussayo ca; 
Mānātimāno ca asabbhi santhavo, 
Esāmagandho na hi maṁsabhojanaṁ. 
Ye pāpasīlā iṇaghātasūcakā, 
Vohārakūṭā idha pāṭirūpikā; 
Narādhamā yedha karonti kibbisaṁ, 
Esāmagandho na hi maṁsabhojanaṁ. 
Ye idha pāṇesu asaññatā janā, 
Paresamādāya vihesamuyyutā; 
Dussīlaluddā pharusā anādarā, 
Esāmagandho na hi maṁsabhojanaṁ. 
Etesu giddhā viruddhātipātino, 
Niccuyyutā pecca tamaṁ vajanti ye; 
Patanti sattā nirayaṁ avaṁsirā, 
Esāmagandho na hi maṁsabhojanaṁ. 
Na macchamaṁsānamanāsakattaṁ, 
Na naggiyaṁ na muṇḍiyaṁ jaṭājallaṁ; 
Kharājināni nāggihuttassupasevanā, 
Ye vāpi loke amarā bahū tapā; 
Mantāhutī yaññamutūpasevanā, 
Sodhenti maccaṁ avitiṇṇakaṅkhaṁ. 
Sotesu gutto viditindriyo care, 
Dhamme ṭhito ajjavamaddave rato; 
Saṅgātigo sabbadukkhappahīno, 
Na lippati diṭṭhasutesu dhīro”. 
Iccetamatthaṁ bhagavā punappunaṁ, 
Akkhāsi naṁ vedayi mantapāragū; 
Citrāhi gāthāhi munī pakāsayi, 
Nirāmagandho asito durannayo. 
Sutvāna buddhassa subhāsitaṁ padaṁ, 
Nirāmagandhaṁ sabbadukkhappanūdanaṁ; 
Nīcamano vandi tathāgatassa, 
Tattheva pabbajjamarocayitthāti. 
Āmagandhasuttaṁ dutiyaṁ. 

Sutta Nipāta 2.3 
Hirisutta 
Hiriṁ tarantaṁ vijigucchamānaṁ, 
Tavāhamasmi iti bhāsamānaṁ; 
Sayhāni kammāni anādiyantaṁ, 
Neso mamanti iti naṁ vijaññā. 
Ananvayaṁ piyaṁ vācaṁ, 
yo mittesu pakubbati; 
Akarontaṁ bhāsamānaṁ, 
parijānanti paṇḍitā. 
Na so mitto yo sadā appamatto, 
Bhedāsaṅkī randhamevānupassī; 
Yasmiñca seti urasīva putto, 
Sa ve mitto yo parehi abhejjo. 
Pāmujjakaraṇaṁ ṭhānaṁ, 
pasaṁsāvahanaṁ sukhaṁ; 
Phalānisaṁso bhāveti, 
vahanto porisaṁ dhuraṁ. 
Pavivekarasaṁ pitvā, 
Rasaṁ upasamassa ca; 
Niddaro hoti nippāpo, 
Dhammapītirasaṁ pivanti. 
Hirisuttaṁ tatiyaṁ. 

Sutta Nipāta 2.4 
Maṅgalasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṁ jetavanaṁ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. 
Ekamantaṁ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṁ gāthāya ajjhabhāsi: 
“Bahū devā manussā ca, 
maṅgalāni acintayuṁ; 
Ākaṅkhamānā sotthānaṁ, 
brūhi maṅgalamuttamaṁ”. 
“Asevanā ca bālānaṁ, 
paṇḍitānañca sevanā; 
Pūjā ca pūjaneyyānaṁ, 
etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 
Patirūpadesavāso ca, 
pubbe ca katapuññatā; 
Attasammāpaṇidhi ca, 
etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 
Bāhusaccañca sippañca, 
vinayo ca susikkhito; 
Subhāsitā ca yā vācā, 
etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 
Mātāpitu upaṭṭhānaṁ, 
puttadārassa saṅgaho; 
Anākulā ca kammantā, 
etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 
Dānañca dhammacariyā ca, 
ñātakānañca saṅgaho; 
Anavajjāni kammāni, 
etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 
Āratī viratī pāpā, 
majjapānā ca saṁyamo; 
Appamādo ca dhammesu, 
etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 
Gāravo ca nivāto ca, 
santuṭṭhi ca kataññutā; 
Kālena dhammassavanaṁ, 
etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 
Khantī ca sovacassatā, 
samaṇānañca dassanaṁ; 
Kālena dhammasākacchā, 
etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 
Tapo ca brahmacariyañca, 
Ariyasaccāna dassanaṁ; 
Nibbānasacchikiriyā ca, 
Etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 
Phuṭṭhassa lokadhammehi, 
Cittaṁ yassa na kampati; 
Asokaṁ virajaṁ khemaṁ, 
Etaṁ maṅgalamuttamaṁ. 
Etādisāni katvāna, 
Sabbattha maparājitā; 
Sabbattha sotthiṁ gacchanti, 
Taṁ tesaṁ maṅgalamuttaman”ti. 
Maṅgalasuttaṁ catutthaṁ. 

Sutta Nipāta 2.5 
Sūcilomasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā gayāyaṁ viharati ṭaṅkitamañce sūcilomassa yakkhassa bhavane. 
Tena kho pana samayena kharo ca yakkho sūcilomo ca yakkho bhagavato avidūre atikkamanti. 
Atha kho kharo yakkho sūcilomaṁ yakkhaṁ etadavoca