Sattaka Nipāta — Bảy Pháp

gena paññāya paṭibhānenā’ti, tasmā ‘attaññū’ti vuccati. 
Iti dhammaññū, atthaññū, attaññū. 
Mattaññū ca kathaṁ hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu mattaṁ jānāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ paṭiggahaṇāya. 
No ce, bhikkhave, bhikkhu mattaṁ jāneyya cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ paṭiggahaṇāya, nayidha ‘mattaññū’ti vucceyya. 
Yasmā ca kho, bhikkhave, bhikkhu mattaṁ jānāti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṁ paṭiggahaṇāya, tasmā ‘mattaññū’ti vuccati. 
Iti dhammaññū, atthaññū, attaññū, mattaññū. 
Kālaññū ca kathaṁ hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kālaṁ jānāti: 
‘ayaṁ kālo uddesassa, ayaṁ kālo paripucchāya, ayaṁ kālo yogassa, ayaṁ kālo paṭisallānassā’ti. 
No ce, bhikkhave, bhikkhu kālaṁ jāneyya: 
‘ayaṁ kālo uddesassa, ayaṁ kālo paripucchāya, ayaṁ kālo yogassa, ayaṁ kālo paṭisallānassā’ti, nayidha ‘kālaññū’ti vucceyya. 
Yasmā ca kho, bhikkhave, bhikkhu kālaṁ jānāti: 
‘ayaṁ kālo uddesassa, ayaṁ kālo paripucchāya, ayaṁ kālo yogassa, ayaṁ kālo paṭisallānassā’ti, tasmā ‘kālaññū’ti vuccati. 
Iti dhammaññū, atthaññū, attaññū, mattaññū, kālaññū. 
Parisaññū ca kathaṁ hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu parisaṁ jānāti: 
‘ayaṁ khattiyaparisā, ayaṁ brāhmaṇaparisā, ayaṁ gahapatiparisā, ayaṁ samaṇaparisā. 
Tattha evaṁ upasaṅkamitabbaṁ, evaṁ ṭhātabbaṁ, evaṁ kattabbaṁ, evaṁ nisīditabbaṁ, evaṁ bhāsitabbaṁ, evaṁ tuṇhī bhavitabban’ti. 
No ce, bhikkhave, bhikkhu parisaṁ jāneyya: 
‘ayaṁ khattiyaparisā …pe… 
evaṁ tuṇhī bhavitabban’ti, nayidha ‘parisaññū’ti vucceyya. 
Yasmā ca kho, bhikkhave, bhikkhu parisaṁ jānāti: 
‘ayaṁ khattiyaparisā, ayaṁ brāhmaṇaparisā, ayaṁ gahapatiparisā, ayaṁ samaṇaparisā. 
Tattha evaṁ upasaṅkamitabbaṁ, evaṁ ṭhātabbaṁ, evaṁ kattabbaṁ, evaṁ nisīditabbaṁ, evaṁ bhāsitabbaṁ, evaṁ tuṇhī bhavitabban’ti, tasmā ‘parisaññū’ti vuccati. 
Iti dhammaññū, atthaññū, attaññū, mattaññū, kālaññū, parisaññū. 
Puggalaparoparaññū ca kathaṁ hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhuno dvayena puggalā viditā honti. 
Dve puggalā—
eko ariyānaṁ dassanakāmo, eko ariyānaṁ na dassanakāmo. 
Yvāyaṁ puggalo ariyānaṁ na dassanakāmo, 
evaṁ so tenaṅgena gārayho. 
Yvāyaṁ puggalo ariyānaṁ dassanakāmo, 
evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. 
Dve puggalā ariyānaṁ dassanakāmā—
eko saddhammaṁ sotukāmo, eko saddhammaṁ na sotukāmo. 
Yvāyaṁ puggalo saddhammaṁ na sotukāmo, 
evaṁ so tenaṅgena gārayho. 
Yvāyaṁ puggalo saddhammaṁ sotukāmo, 
evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. 
Dve puggalā saddhammaṁ sotukāmā—
eko ohitasoto dhammaṁ suṇāti, eko anohitasoto dhammaṁ suṇāti. 
Yvāyaṁ puggalo anohitasoto dhammaṁ suṇāti, 
evaṁ so tenaṅgena gārayho. 
Yvāyaṁ puggalo ohitasoto dhammaṁ suṇāti, 
evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. 
Dve puggalā ohitasotā dhammaṁ suṇanti—
eko sutvā dhammaṁ dhāreti, eko sutvā dhammaṁ na dhāreti. 
Yvāyaṁ puggalo sutvā na dhammaṁ dhāreti, 
evaṁ so tenaṅgena gārayho. 
Yvāyaṁ puggalo sutvā dhammaṁ dhāreti, 
evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. 
Dve puggalā sutvā dhammaṁ dhārenti—
eko dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati, eko dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ na upaparikkhati. 
Yvāyaṁ puggalo dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ na upaparikkhati, 
evaṁ so tenaṅgena gārayho. 
Yvāyaṁ puggalo dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhati, 
evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. 
Dve puggalā dhātānaṁ dhammānaṁ atthaṁ upaparikkhanti—
eko atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno, eko atthamaññāya dhammamaññāya na dhammānudhammappaṭipanno. 
Yvāyaṁ puggalo atthamaññāya dhammamaññāya na dhammānudhammappaṭipanno, 
evaṁ so tenaṅgena gārayho. 
Yvāyaṁ puggalo atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno, 
evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. 
Dve puggalā atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipannā—
eko attahitāya paṭipanno no parahitāya, eko attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca. 
Yvāyaṁ puggalo attahitāya paṭipanno no parahitāya, 
evaṁ so tenaṅgena gārayho. 
Yvāyaṁ puggalo attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca, 
evaṁ so tenaṅgena pāsaṁso. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhuno dvayena puggalā viditā honti. 
Evaṁ, bhikkhave, bhikkhu puggalaparoparaññū hoti. 
Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.69 
7. Mahāvagga 
Pāricchattakasutta 
“Yasmiṁ, bhikkhave, samaye devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro paṇḍupalāso hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṁsā tasmiṁ samaye honti: 
‘paṇḍupalāso dāni pāricchattako koviḷāro nacirasseva dāni pannapalāso bhavissatī’ti. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro pannapalāso hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṁsā tasmiṁ samaye honti: 
‘pannapalāso dāni pāricchattako koviḷāro nacirasseva dāni jālakajāto bhavissatī’ti. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro jālakajāto hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṁsā tasmiṁ samaye honti: 
‘jālakajāto dāni pāricchattako koviḷāro nacirasseva dāni khārakajāto bhavissatī’ti. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro khārakajāto hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṁsā tasmiṁ samaye honti: 
‘khārakajāto dāni pāricchattako koviḷāro nacirasseva dāni kuṭumalakajāto bhavissatī’ti. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro kuṭumalakajāto hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṁsā tasmiṁ samaye honti: 
‘kuṭumalakajāto dāni pāricchattako koviḷāro nacirasseva dāni korakajāto bhavissatī’ti. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro korakajāto hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṁsā tasmiṁ samaye honti: 
‘korakajāto dāni pāricchattako koviḷāro nacirasseva dāni sabbaphāliphullo bhavissatī’ti. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye devānaṁ tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro sabbaphāliphullo hoti, attamanā, bhikkhave, devā tāvatiṁsā pāricchattakassa koviḷārassa mūle dibbe cattāro māse pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārenti. Sabbaphāliphullassa kho pana, bhikkhave, pāricchattakassa koviḷārassa samantā paññāsayojanāni ābhāya phuṭaṁ hoti, anuvātaṁ yojanasataṁ gandho gacchati, 
ayamānubhāvo pāricchattakassa koviḷārassa. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, yasmiṁ samaye ariyasāvako agārasmā anagāriyaṁ pabbajjāya ceteti, paṇḍupalāso, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṁ samaye hoti devānaṁva tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito hoti, pannapalāso, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṁ samaye hoti devānaṁva tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, 
jālakajāto, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṁ samaye hoti devānaṁva tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako vitakkavicārānaṁ vūpasamā …pe… dutiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, 
khārakajāto, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṁ samaye hoti devānaṁva tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako pītiyā ca virāgā …pe… tatiyaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, 
kuṭumalakajāto, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṁ samaye hoti devānaṁva tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā …pe… catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati, 
korakajāto, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṁ samaye hoti devānaṁva tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro. 
Yasmiṁ, bhikkhave, samaye ariyasāvako āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati, 
sabbaphāliphullo, bhikkhave, ariyasāvako tasmiṁ samaye hoti devānaṁva tāvatiṁsānaṁ pāricchattako koviḷāro. 
Tasmiṁ, bhikkhave, samaye bhummā devā saddamanussāventi: 
‘eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. 
Bhummānaṁ devānaṁ saddaṁ sutvā cātumahārājikā devā …pe… 
tāvatiṁsā devā … 
yāmā devā … 
tusitā devā … 
nimmānaratī devā … 
paranimmitavasavattī devā … 
brahmakāyikā devā saddamanussāventi: 
‘eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaṁ pabbajito āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. 
Itiha tena khaṇena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggacchati, 
ayamānubhāvo khīṇāsavassa bhikkhuno”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.6 
1. Dhanavagga 
Vitthatadhanasutta 
“Sattimāni, bhikkhave, dhanāni. 
Katamāni satta? 
Saddhādhanaṁ, sīladhanaṁ, hirīdhanaṁ, ottappadhanaṁ, sutadhanaṁ, cāgadhanaṁ, paññādhanaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, saddhādhanaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṁ: 
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho …pe… buddho bhagavā’ti. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, saddhādhanaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, sīladhanaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti …pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, sīladhanaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, hirīdhanaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako hirīmā hoti, hirīyati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, hirīdhanaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, ottappadhanaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottappati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaṁ akusalānaṁ dhammānaṁ samāpattiyā. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, ottappadhanaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, sutadhanaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṁ sabyañjanaṁ kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ abhivadanti. Tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, sutadhanaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, cāgadhanaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṁ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vosaggarato yācayogo dānasaṁvibhāgarato. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, cāgadhanaṁ. 
Katamañca, bhikkhave, paññādhanaṁ? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti …pe… sammā dukkhakkhayagāminiyā. 
Idaṁ vuccati, bhikkhave, paññādhanaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, sattadhanānīti. 
Saddhādhanaṁ sīladhanaṁ, 
hirī ottappiyaṁ dhanaṁ; 
Sutadhanañca cāgo ca, 
paññā ve sattamaṁ dhanaṁ. 
Yassa ete dhanā atthi, 
itthiyā purisassa vā; 
Adaliddoti taṁ āhu, 
amoghaṁ tassa jīvitaṁ. 
Tasmā saddhañca sīlañca, 
pasādaṁ dhammadassanaṁ; 
Anuyuñjetha medhāvī, 
saraṁ buddhāna sāsanan”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.70 
7. Mahāvagga 
Sakkaccasutta 
Atha kho āyasmato sāriputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 
“kiṁ nu kho, bhikkhu, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyyā”ti? 
Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: 
“satthāraṁ kho, bhikkhu, sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyya. 
Dhammaṁ kho, bhikkhu …pe… 
saṅghaṁ kho, bhikkhu …pe… 
sikkhaṁ kho, bhikkhu …pe… 
samādhiṁ kho, bhikkhu …pe… 
appamādaṁ kho, bhikkhu …pe… 
paṭisanthāraṁ kho, bhikkhu sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyyā”ti. 
Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: 
“ime kho me dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaṁ ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaṁ. 
Evaṁ me ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti parisuddhasaṅkhātatarā ca. 
Seyyathāpi nāma puriso suvaṇṇanikkhaṁ adhigaccheyya parisuddhaṁ pariyodātaṁ. 
Tassa evamassa: 
‘ayaṁ kho me suvaṇṇanikkho parisuddho pariyodāto, yannūnāhaṁ imaṁ suvaṇṇanikkhaṁ gantvā kammārānaṁ dasseyyaṁ. 
Evaṁ me ayaṁ suvaṇṇanikkho sakammāragato parisuddho ceva bhavissati parisuddhasaṅkhātataro ca. 
Evamevaṁ me ime dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaṁ ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaṁ. 
Evaṁ me ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti parisuddhasaṅkhātatarā cā’”ti. 
Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: 
“Idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 
‘kiṁ nu kho bhikkhu sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyyā’ti? 
Atha kho tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: 
‘satthāraṁ kho bhikkhu sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyya. 
Dhammaṁ kho bhikkhu …pe… 
paṭisanthāraṁ kho bhikkhu sakkatvā …pe… 
kusalaṁ bhāveyyā’ti. 
Atha kho tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi: 
‘ime kho me dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaṁ ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaṁ. 
Evaṁ me ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti parisuddhasaṅkhātatarā ca. 
Seyyathāpi nāma puriso suvaṇṇanikkhaṁ adhigaccheyya parisuddhaṁ pariyodātaṁ. 
Tassa evamassa—
ayaṁ kho me suvaṇṇanikkho parisuddho pariyodāto, yannūnāhaṁ imaṁ suvaṇṇanikkhaṁ gantvā kammārānaṁ dasseyyaṁ. 
Evaṁ me ayaṁ suvaṇṇanikkho sakammāragato parisuddho ceva bhavissati parisuddhasaṅkhātataro ca. 
Evamevaṁ me ime dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaṁ ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaṁ. 
Evaṁ me ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti parisuddhasaṅkhātatarā cā’”ti. 
“Sādhu sādhu, sāriputta. 
Satthāraṁ kho, sāriputta, bhikkhu sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyya. 
Dhammaṁ kho, sāriputta, bhikkhu sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyya. 
Saṅghaṁ kho …pe… 
sikkhaṁ kho … 
samādhiṁ kho … 
appamādaṁ kho … 
paṭisanthāraṁ kho, sāriputta, bhikkhu sakkatvā garuṁ katvā upanissāya viharanto akusalaṁ pajaheyya, kusalaṁ bhāveyyā”ti. 
Evaṁ vutte, āyasmā sāriputto bhagavantaṁ etadavoca: 
“imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmi. 
So vata, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yo so, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhammepi so agāravo. 
So vata, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yo so, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghepi so agāravo. 
So vata, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yo so, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāyapi so agāravo. 
So vata, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṁ sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yo so, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismimpi so agāravo. 
So vata, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṁ agāravo appamāde sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yo so, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṁ agāravo appamādepi so agāravo. 
So vata, bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṁ agāravo appamāde agāravo paṭisanthāre sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yo so, bhante, bhikkhu satthari agāravo …pe… appamāde agāravo paṭisanthārepi so agāravo. 
So vata, bhante, bhikkhu satthari sagāravo dhamme agāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. Yo so, bhante, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi so sagāravo …pe…. 
So vata, bhante, bhikkhu satthari sagāravo …pe… appamāde sagāravo paṭisanthāre agāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yo so, bhante, bhikkhu satthari sagāravo …pe… appamāde sagāravo paṭisanthārepi so sagāravo. 
So vata, bhante, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi sagāravo bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Yo so, bhante, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi so sagāravo …pe…. 
So vata, bhante, bhikkhu satthari sagāravo …pe… appamāde sagāravo paṭisanthārepi sagāravo bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati. 
Yo so, bhante, bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiṁ sagāravo appamāde sagāravo paṭisanthārepi so sagāravoti. 
Imassa kho ahaṁ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāmī”ti. 
“Sādhu sādhu, sāriputta. 
Sādhu kho tvaṁ, sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena atthaṁ ājānāsi. 
So vata, sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati …pe… 
yo so, sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṁ agāravo appamādepi so agāravo. 
So vata, sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṁ agāravo appamāde agāravo paṭisanthāre sagāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yo so, sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṁ agāravo appamāde agāravo paṭisanthārepi so agāravo. 
So vata, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhamme agāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati …pe… yo so, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi so sagāravo …pe…. 
So vata, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo …pe… appamāde sagāravo paṭisanthāre agāravo bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Yo so, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo …pe… appamāde sagāravo paṭisanthārepi so sagāravo. 
So vata, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi sagāravo bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati. Yo so, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi so sagāravo …pe…. 
So vata, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo …pe… appamāde sagāravo paṭisanthārepi so sagāravo bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati. 
Yo so, sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo …pe… appamāde sagāravo paṭisanthārepi so sagāravoti. 
Imassa kho, sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṁ vitthārena attho daṭṭhabbo”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.71 
7. Mahāvagga 
Bhāvanāsutta 
“Bhāvanaṁ ananuyuttassa, bhikkhave, bhikkhuno viharato kiñcāpi evaṁ icchā uppajjeyya: 
‘aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, 
atha khvassa neva anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. 
Taṁ kissa hetu? 
‘Abhāvitattā’tissa vacanīyaṁ. 
Kissa abhāvitattā? 
Catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ, catunnaṁ sammappadhānānaṁ, catunnaṁ iddhipādānaṁ, pañcannaṁ indriyānaṁ, pañcannaṁ balānaṁ, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa. 
Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. 
Tānassu kukkuṭiyā na sammā adhisayitāni, na sammā pariseditāni, na sammā paribhāvitāni. 
Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā evaṁ icchā uppajjeyya: 
‘aho vata me kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti, 
atha kho abhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṁ. 
Taṁ kissa hetu? 
Tathā hi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni na sammā adhisayitāni, na sammā pariseditāni, na sammā paribhāvitāni. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhāvanaṁ ananuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi evaṁ icchā uppajjeyya: 
‘aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, 
atha khvassa neva anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. 
Taṁ kissa hetu? 
‘Abhāvitattā’tissa vacanīyaṁ. 
Kissa abhāvitattā? 
Catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ, catunnaṁ sammappadhānānaṁ, catunnaṁ iddhipādānaṁ, pañcannaṁ indriyānaṁ, pañcannaṁ balānaṁ, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa. 
Bhāvanaṁ anuyuttassa, bhikkhave, bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṁ icchā uppajjeyya: 
‘aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, 
atha khvassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. 
Taṁ kissa hetu? 
‘Bhāvitattā’tissa vacanīyaṁ. 
Kissa bhāvitattā? 
Catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ, catunnaṁ sammappadhānānaṁ, catunnaṁ iddhipādānaṁ, pañcannaṁ indriyānaṁ, pañcannaṁ balānaṁ, sattannaṁ bojjhaṅgānaṁ, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa. 
Seyyathāpi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. 
Tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni, sammā pariseditāni, sammā paribhāvitāni. 
Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaṁ icchā uppajjeyya: 
‘aho vata me kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyun’ti, 
atha kho bhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṁ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṁ. 
Taṁ kissa hetu? 
Tathā hi, bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni sammā adhisayitāni, sammā pariseditāni, sammā paribhāvitāni. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhāvanaṁ anuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṁ icchā uppajjeyya: 
‘aho vata me anupādāya āsavehi cittaṁ vimucceyyā’ti, 
atha khvassa anupādāya āsavehi cittaṁ vimuccati. 
Taṁ kissa hetu? 
‘Bhāvitattā’tissa vacanīyaṁ. 
Kissa bhāvitattā? 
Catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ …pe… ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa. 
Seyyathāpi, bhikkhave, phalagaṇḍassa vā phalagaṇḍantevāsikassa vā dissanteva vāsijaṭe aṅgulipadāni dissati aṅguṭṭhapadaṁ. No ca khvassa evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘ettakaṁ me ajja vāsijaṭassa khīṇaṁ, ettakaṁ hiyyo, ettakaṁ pare’ti, atha khvassa khīṇe ‘khīṇan’teva ñāṇaṁ hoti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhāvanaṁ anuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṁ ñāṇaṁ hoti: ‘ettakaṁ me ajja āsavānaṁ khīṇaṁ, ettakaṁ hiyyo, ettakaṁ pare’ti, atha khvassa khīṇe ‘khīṇan’teva ñāṇaṁ hoti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhanabaddhāya cha māsāni udake pariyādāya hemantikena thale ukkhittāya vātātapaparetāni bandhanāni, tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni appakasireneva parihāyanti, pūtikāni bhavanti. 
Evamevaṁ kho, bhikkhave, bhāvanaṁ anuyuttassa bhikkhuno viharato appakasireneva saṁyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavantī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.72 
7. Mahāvagga 
Aggikkhandhopamasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu cārikaṁ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṁ. 
Addasā kho bhagavā addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṁ padese mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ. 
Disvāna maggā okkamma aññatarasmiṁ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. 
Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“passatha no tumhe, bhikkhave, amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtan”ti? 
“Evaṁ, bhante”ti. 
“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave? 
katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, yaṁ vā khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā”ti? 
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā”ti. 
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa pāpadhammassa asucisaṅkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brahmacāripaṭiññassa antopūtikassa avassutassa kasambujātassa yaṁ amuṁ mahantaṁ aggikkhandhaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ āliṅgetvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā. 
Taṁ kissa hetu? 
Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. 
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro …pe… kasambujāto khattiyakaññaṁ vā brāhmaṇakaññaṁ vā gahapatikaññaṁ vā mudutalunahatthapādaṁ āliṅgetvā upanisīdati vā upanipajjati vā, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā ubho jaṅghā veṭhetvā ghaṁseyya—sā chaviṁ chindeyya chaviṁ chetvā cammaṁ chindeyya cammaṁ chetvā maṁsaṁ chindeyya maṁsaṁ chetvā nhāruṁ chindeyya nhāruṁ chetvā aṭṭhiṁ chindeyya aṭṭhiṁ chetvā aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyeyyā”ti? 
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā …pe… aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyyā”ti. 
Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā ubho jaṅghā veṭhetvā …pe… aṭṭhimiñjaṁ āhacca tiṭṭheyya. 
Taṁ kissa hetu? 
Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. 
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā abhivādanaṁ sādiyati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
“Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyeyyā”ti? 
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyyā”ti. 
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṁ pahareyya. 
Taṁ kissa hetu? 
Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. 
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā añjalikammaṁ sādiyati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ sampaliveṭheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjeyyā”ti? 
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā …pe… 
saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ sampaliveṭheyyā”ti. 
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṁ sampaliveṭheyya. 
Taṁ kissa hetu? 
Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. 
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ cīvaraṁ paribhuñjati, tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā nikkhameyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjeyyā”ti? 
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgaṁ nikkhameyyā”ti. 
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso tattena ayosaṅkunā mukhaṁ vivaritvā tattaṁ lohaguḷaṁ ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ mukhe pakkhipeyya—taṁ tassa oṭṭhampi daheyya mukhampi daheyya jivhampi daheyya kaṇṭhampi daheyya urampi daheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgaṁ nikkhameyya. 
Taṁ kissa hetu? 
Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. 
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ piṇḍapātaṁ paribhuñjati, tañhi tassa hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjeyyā”ti? 
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā”ti. 
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṁ ayomañcaṁ vā ayopīṭhaṁ vā abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā. 
Taṁ kissa hetu? 
Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. 
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ mañcapīṭhaṁ paribhuñjati. Tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
katamaṁ nu kho varaṁ—yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya—so tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya sakimpi tiriyaṁ gaccheyya, yaṁ vā khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjeyyā”ti? 
“Etadeva, bhante, varaṁ—yaṁ khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjeyya, dukkhañhetaṁ, bhante, yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya—so tattha pheṇuddehakaṁ paccamāno sakimpi uddhaṁ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya sakimpi tiriyaṁ gaccheyyā”ti. 
“Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṁ dussīlassa pāpadhammassa …pe… kasambujātassa yaṁ balavā puriso uddhampādaṁ adhosiraṁ gahetvā …pe… sakimpi tiriyaṁ gaccheyya. 
Taṁ kissa hetu? 
Tatonidānañhi so, bhikkhave, maraṇaṁ vā nigaccheyya maraṇamattaṁ vā dukkhaṁ, na tveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjeyya. 
Yañca kho so, bhikkhave, dussīlo pāpadhammo …pe… kasambujāto khattiyamahāsālānaṁ vā brāhmaṇamahāsālānaṁ vā gahapatimahāsālānaṁ vā saddhādeyyaṁ vihāraṁ paribhuñjati. Tañhi tassa, bhikkhave, hoti dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘yesañca mayaṁ paribhuñjāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṁ tesaṁ te kārā mahapphalā bhavissanti mahānisaṁsā, amhākañcevāyaṁ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayā’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṁ: 
‘attatthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṁ; 
paratthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuṁ; 
ubhayatthaṁ vā, bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetun’”ti. 
Idamavoca bhagavā. 
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṁ bhaññamāne saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ uṇhaṁ lohitaṁ mukhato uggañchi. 
Saṭṭhimattā bhikkhū sikkhaṁ paccakkhāya hīnāyāvattiṁsu: 
“sudukkaraṁ bhagavā, sudukkaraṁ bhagavā”ti. 
Saṭṭhimattānaṁ bhikkhūnaṁ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṁsūti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.73 
7. Mahāvagga 
Sunettasutta 
“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. 
Sunettassa kho pana, bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṁ. 
Sunetto satthā sāvakānaṁ brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desesi. 
Ye kho pana, bhikkhave, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa cittāni nappasādesuṁ te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjiṁsu. 
Ye kho pana, bhikkhave, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa cittāni pasādesuṁ te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjiṁsu. 
Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, mūgapakkho nāma satthā ahosi …pe… 
aranemi nāma satthā ahosi …pe… 
kuddālako nāma satthā ahosi …pe… 
hatthipālo nāma satthā ahosi …pe… 
jotipālo nāma satthā ahosi …pe… 
arako nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. 
Arakassa kho pana, bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṁ. 
Arako nāma satthā sāvakānaṁ brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desesi. 
Ye kho pana, bhikkhave, arakassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa cittāni nappasādesuṁ, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjiṁsu. 
Ye kho pana, bhikkhave, arakassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṁ desentassa cittāni pasādesuṁ, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjiṁsu. 
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave, 
yo ime satta satthāre titthakare kāmesu vītarāge anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuṁ so apuññaṁ pasaveyyā”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Yo, bhikkhave, ime satta satthāre titthakare kāmesu vītarāge anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuṁ so apuññaṁ pasaveyya. 
Yo ekaṁ diṭṭhisampannaṁ puggalaṁ paduṭṭhacitto akkosati paribhāsati, ayaṁ tato bahutaraṁ apuññaṁ pasavati. 
Taṁ kissa hetu? 
Nāhaṁ, bhikkhave, ito bahiddhā evarūpiṁ khantiṁ vadāmi yathāmaṁ sabrahmacārīsu. 
Tasmātiha, bhikkhave, evaṁ sikkhitabbaṁ: 
‘na no sabrahmacārīsu cittāni paduṭṭhāni bhavissantī’ti. 
Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.74 
7. Mahāvagga 
Arakasutta 
“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, arako nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. 
Arakassa kho pana, bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṁ. 
Arako satthā sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ deseti: 
‘appakaṁ, brāhmaṇa, jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ lahukaṁ bahudukkhaṁ bahupāyāsaṁ mantāyaṁ boddhabbaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇaṁ. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, tiṇagge ussāvabindu sūriye uggacchante khippaṁyeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikaṁ hoti; 
evamevaṁ kho, brāhmaṇa, ussāvabindūpamaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ lahukaṁ bahudukkhaṁ bahupāyāsaṁ mantāyaṁ boddhabbaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇaṁ. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, thullaphusitake deve vassante udakabubbuḷaṁ khippaṁyeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikaṁ hoti; 
evamevaṁ kho, brāhmaṇa, udakabubbuḷūpamaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ lahukaṁ bahudukkhaṁ bahupāyāsaṁ mantāyaṁ boddhabbaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇaṁ. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, udake daṇḍarāji khippaṁyeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikā hoti; 
evamevaṁ kho, brāhmaṇa, udake daṇḍarājūpamaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ …pe… 
natthi jātassa amaraṇaṁ. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, nadī pabbateyyā dūraṅgamā sīghasotā hārahārinī, natthi so khaṇo vā layo vā muhutto vā yaṁ sā āvattati, atha kho sā gacchateva vattateva sandateva; 
evamevaṁ kho, brāhmaṇa, nadīpabbateyyūpamaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ lahukaṁ …pe… 
natthi jātassa amaraṇaṁ. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, balavā puriso jivhagge kheḷapiṇḍaṁ saṁyūhitvā akasireneva vameyya; 
evamevaṁ kho, brāhmaṇa, kheḷapiṇḍūpamaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ …pe… 
natthi jātassa amaraṇaṁ. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, divasaṁsantatte ayokaṭāhe maṁsapesi pakkhittā khippaṁyeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikā hoti; 
evamevaṁ kho, brāhmaṇa, maṁsapesūpamaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ …pe… 
natthi jātassa amaraṇaṁ. 
Seyyathāpi, brāhmaṇa, gāvī vajjhā āghātanaṁ nīyamānā yaṁ yadeva pādaṁ uddharati, santikeva hoti vadhassa santikeva maraṇassa; 
evamevaṁ kho, brāhmaṇa, govajjhūpamaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ lahukaṁ bahudukkhaṁ bahupāyāsaṁ mantāyaṁ boddhabbaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇan’ti. 
Tena kho pana, bhikkhave, samayena manussānaṁ saṭṭhivassasahassāni āyuppamāṇaṁ ahosi, pañcavassasatikā kumārikā alaṁpateyyā ahosi. 
Tena kho pana, bhikkhave, samayena manussānaṁ chaḷeva ābādhā ahesuṁ—
sītaṁ, uṇhaṁ, jighacchā, pipāsā, uccāro, passāvo. 
So hi nāma, bhikkhave, arako satthā evaṁ dīghāyukesu manussesu evaṁ ciraṭṭhitikesu evaṁ appābādhesu sāvakānaṁ evaṁ dhammaṁ desessati: 
‘appakaṁ, brāhmaṇa, jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ lahukaṁ bahudukkhaṁ bahupāyāsaṁ mantāyaṁ boddhabbaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇan’ti. 
Etarahi taṁ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: 
‘appakaṁ jīvitaṁ manussānaṁ parittaṁ lahukaṁ bahudukkhaṁ bahupāyāsaṁ mantāyaṁ boddhabbaṁ, kattabbaṁ kusalaṁ, caritabbaṁ brahmacariyaṁ, natthi jātassa amaraṇan’ti. 
Etarahi, bhikkhave, yo ciraṁ jīvati so vassasataṁ appaṁ vā bhiyyo. 
Vassasataṁ kho pana, bhikkhave, jīvanto tīṇiyeva utusatāni jīvati—
utusataṁ hemantānaṁ, utusataṁ gimhānaṁ, utusataṁ vassānaṁ. 
Tīṇi kho pana, bhikkhave, utusatāni jīvanto dvādasayeva māsasatāni jīvati—
cattāri māsasatāni hemantānaṁ, cattāri māsasatāni gimhānaṁ, cattāri māsasatāni vassānaṁ. 
Dvādasa kho pana, bhikkhave, māsasatāni jīvanto catuvīsatiyeva addhamāsasatāni jīvati—
aṭṭhaddhamāsasatāni hemantānaṁ, aṭṭhaddhamāsasatāni gimhānaṁ, aṭṭhaddhamāsasatāni vassānaṁ. 
Catuvīsati kho pana, bhikkhave, addhamāsasatāni jīvanto chattiṁsaṁyeva rattisahassāni jīvati—
dvādasa rattisahassāni hemantānaṁ, dvādasa rattisahassāni gimhānaṁ, dvādasa rattisahassāni vassānaṁ. 
Chattiṁsaṁ kho pana, bhikkhave, rattisahassāni jīvanto dvesattatiyeva bhattasahassāni bhuñjati—
catuvīsati bhattasahassāni hemantānaṁ, catuvīsati bhattasahassāni gimhānaṁ, catuvīsati bhattasahassāni vassānaṁ saddhiṁ mātuthaññāya saddhiṁ bhattantarāyena. 
Tatrime bhattantarāyā kapimiddhopi bhattaṁ na bhuñjati, dukkhitopi bhattaṁ na bhuñjati, byādhitopi bhattaṁ na bhuñjati, uposathikopi bhattaṁ na bhuñjati, alābhakenapi bhattaṁ na bhuñjati. 
Iti kho, bhikkhave, mayā vassasatāyukassa manussassa āyupi saṅkhāto, āyuppamāṇampi saṅkhātaṁ, utūpi saṅkhātā, saṁvaccharāpi saṅkhātā, māsāpi saṅkhātā, addhamāsāpi saṅkhātā, rattipi saṅkhātā, divāpi saṅkhātā, bhattāpi saṅkhātā, bhattantarāyāpi saṅkhātā. 
Yaṁ, bhikkhave, satthārā karaṇīyaṁ sāvakānaṁ hitesinā anukampakena anukampaṁ upādāya; 
kataṁ vo taṁ mayā etāni, bhikkhave, rukkhamūlāni etāni suññāgārāni. Jhāyatha, bhikkhave, mā pamādattha; mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. 
Dasamaṁ. 
Mahāvaggo sattamo. 
Tassuddānaṁ 
Hirīsūriyaṁ upamā, 
dhammaññū pārichattakaṁ; 
Sakkaccaṁ bhāvanā aggi, 
sunettaarakena cāti. 

Aṅguttara Nikāya 7.75 
8. Vinayavagga 
Paṭhamavinayadharasutta 
“Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. 
Katamehi sattahi? 
Āpattiṁ jānāti, 
anāpattiṁ jānāti, 
lahukaṁ āpattiṁ jānāti, 
garukaṁ āpattiṁ jānāti, 
sīlavā hoti pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, 
catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, 
āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.76 
8. Vinayavagga 
Dutiyavinayadharasutta 
“Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. 
Katamehi sattahi? 
Āpattiṁ jānāti, 
anāpattiṁ jānāti, 
lahukaṁ āpattiṁ jānāti, 
garukaṁ āpattiṁ jānāti, 
ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, 
catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, 
āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.77 
8. Vinayavagga 
Tatiyavinayadharasutta 
“Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. 
Katamehi sattahi? 
Āpattiṁ jānāti, 
anāpattiṁ jānāti, 
lahukaṁ āpattiṁ jānāti, 
garukaṁ āpattiṁ jānāti, 
vinaye kho pana ṭhito hoti asaṁhīro, 
catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ diṭṭhadhammasukhavihārānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, 
āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotī”ti. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.78 
8. Vinayavagga 
Catutthavinayadharasutta 
“Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. 
Katamehi sattahi? 
Āpattiṁ jānāti, 
anāpattiṁ jānāti, 
lahukaṁ āpattiṁ jānāti, 
garukaṁ āpattiṁ jānāti, 
anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ, dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati. 
Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena yathākammūpage satte pajānāti. 
Āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotī”ti. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.79 
8. Vinayavagga 
Paṭhamavinayadharasobhanasutta 
“Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato vinayadharo sobhati. 
Katamehi sattahi? 
Āpattiṁ jānāti, 
anāpattiṁ jānāti, 
lahukaṁ āpattiṁ jānāti, 
garukaṁ āpattiṁ jānāti, 
sīlavā hoti …pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu, 
catunnaṁ jhānānaṁ ābhicetasikānaṁ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, 
āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. 
Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato vinayadharo sobhatī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.7 
1. Dhanavagga 
Uggasutta 
Atha kho uggo rājamahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho uggo rājamahāmatto bhagavantaṁ etadavoca: 
“Acchariyaṁ, bhante, abbhutaṁ, bhante. 
Yāva aḍḍho cāyaṁ, bhante, migāro rohaṇeyyo yāva mahaddhano yāva mahābhogo”ti. 
“Kīva aḍḍho panugga, migāro rohaṇeyyo, kīva mahaddhano, kīva mahābhogo”ti? 
“Sataṁ, bhante, satasahassānaṁ hiraññassa, ko pana vādo rūpiyassā”ti. 
“Atthi kho etaṁ, ugga, dhanaṁ netaṁ ‘natthī’ti vadāmīti. 
Tañca kho etaṁ, ugga, dhanaṁ sādhāraṇaṁ agginā udakena rājūhi corehi appiyehi dāyādehi. 
Satta kho imāni, ugga, dhanāni asādhāraṇāni agginā udakena rājūhi corehi appiyehi dāyādehi. 
Katamāni satta? 
Saddhādhanaṁ, sīladhanaṁ, hirīdhanaṁ, ottappadhanaṁ, sutadhanaṁ, cāgadhanaṁ, paññādhanaṁ. 
Imāni kho, ugga, satta dhanāni asādhāraṇāni agginā udakena rājūhi corehi appiyehi dāyādehīti. 
Saddhādhanaṁ sīladhanaṁ, 
hirī ottappiyaṁ dhanaṁ; 
Sutadhanañca cāgo ca, 
paññā ve sattamaṁ dhanaṁ. 
Yassa ete dhanā atthi, 
itthiyā purisassa vā; 
Sa ve mahaddhano loke, 
ajeyyo devamānuse. 
Tasmā saddhañca sīlañca, 
pasādaṁ dhammadassanaṁ; 
Anuyuñjetha medhāvī, 
saraṁ buddhāna sāsanan”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.80 
8. Vinayavagga 
Dutiyavinayadharasobhanasutta 
“Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato vinayadharo sobhati. 
Katamehi sattahi? 
Āpattiṁ jānāti, 
anāpattiṁ jānāti, 
lahukaṁ āpattiṁ jānāti, 
garukaṁ āpattiṁ jānāti, 
ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso, 
catunnaṁ jhānānaṁ …pe… akasiralābhī, 
āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. 
Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato vinayadharo sobhatī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.81 
8. Vinayavagga 
Tatiyavinayadharasobhanasutta 
“Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato vinayadharo sobhati. 
Katamehi sattahi? 
Āpattiṁ jānāti, 
anāpattiṁ jānāti, 
lahukaṁ āpattiṁ jānāti, 
garukaṁ āpattiṁ jānāti, 
vinaye kho pana ṭhito hoti asaṁhīro, 
catunnaṁ jhānānaṁ …pe… akasiralābhī, 
āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. 
Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato vinayadharo sobhatī”ti. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.82 
8. Vinayavagga 
Catutthavinayadharasobhanasutta 
“Sattahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato vinayadharo sobhati. 
Katamehi sattahi? 
Āpattiṁ jānāti, 
anāpattiṁ jānāti, 
lahukaṁ āpattiṁ jānāti, 
garukaṁ āpattiṁ jānāti, 
anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, seyyathidaṁ—ekampi jātiṁ, dvepi jātiyo …pe… iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati, 
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena …pe… 
āsavānaṁ khayā …pe… sacchikatvā upasampajja viharati. 
Imehi kho, bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato vinayadharo sobhatī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.83 
8. Vinayavagga 
Satthusāsanasutta 
Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṁ etadavoca: 
“Sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 
“Ye kho tvaṁ, upāli, dhamme jāneyyāsi: 
‘ime dhammā na ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī’ti; 
ekaṁsena, upāli, dhāreyyāsi: 
‘neso dhammo neso vinayo netaṁ satthusāsanan’ti. 
Ye ca kho tvaṁ, upāli, dhamme jāneyyāsi: 
‘ime dhammā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattantī’ti; 
ekaṁsena, upāli, dhāreyyāsi: 
‘eso dhammo eso vinayo etaṁ satthusāsanan’”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.84 
8. Vinayavagga 
Adhikaraṇasamathasutta 
“Sattime, bhikkhave, adhikaraṇasamathā dhammā uppannuppannānaṁ adhikaraṇānaṁ samathāya vūpasamāya. 
Katame satta? 
Sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññātakaraṇaṁ dātabbaṁ, yebhuyyasikā dātabbā, tassapāpiyasikā dātabbā, tiṇavatthārako dātabbo. 
Ime kho, bhikkhave, satta adhikaraṇasamathā dhammā uppannuppannānaṁ adhikaraṇānaṁ samathāya vūpasamāyā”ti. 
Dasamaṁ. 
Vinayavaggo aṭṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Caturo vinayadharā, 
caturo ceva sobhanā; 
Sāsanaṁ adhikaraṇa—
samathenaṭṭhame dasāti. 

Aṅguttara Nikāya 7.85 
9. Samaṇavagga 
Bhikkhusutta 
“Sattannaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ bhinnattā bhikkhu hoti. 
Katamesaṁ sattannaṁ? 
Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, sattannaṁ dhammānaṁ bhinnattā bhikkhu hotī”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.86 
9. Samaṇavagga 
Samaṇasutta 
“Sattannaṁ, bhikkhave, dhammānaṁ samitattā samaṇo hoti …pe…. 
Dutiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.87 
9. Samaṇavagga 
Brāhmaṇasutta 
“… Bāhitattā brāhmaṇo hoti …pe…. 
Tatiyaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.88 
9. Samaṇavagga 
Sottiyasutta 
“… Nissutattā sottiyo hoti …pe…. 
Catutthaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.89 
9. Samaṇavagga 
Nhātakasutta 
“… Nhātattā nhātako hoti …pe…. 
Pañcamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.8 
1. Dhanavagga 
Saṁyojanasutta 
“Sattimāni, bhikkhave, saṁyojanāni. 
Katamāni satta? 
Anunayasaṁyojanaṁ, paṭighasaṁyojanaṁ, diṭṭhisaṁyojanaṁ, vicikicchāsaṁyojanaṁ, mānasaṁyojanaṁ, bhavarāgasaṁyojanaṁ, avijjāsaṁyojanaṁ. 
Imāni kho, bhikkhave, satta saṁyojanānī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.90 
9. Samaṇavagga 
Vedagūsutta 
“… Viditattā vedagū hoti …pe…. 
Chaṭṭhaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.91 
9. Samaṇavagga 
Ariyasutta 
“… Ārakattā ariyo hoti …pe…. 
Sattamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.92 
9. Samaṇavagga 
Arahāsutta 
“Ārakattā arahā hoti. 
Katamesaṁ sattannaṁ? 
Sakkāyadiṭṭhi ārakā hoti, vicikicchā ārakā hoti, sīlabbataparāmāso ārako hoti, rāgo ārako hoti, doso ārako hoti, moho ārako hoti, māno ārako hoti. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, sattannaṁ dhammānaṁ ārakattā arahā hotī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.93 
9. Samaṇavagga 
Asaddhammasutta 
“Sattime, bhikkhave, asaddhammā. 
Katame satta? 
Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti. 
Ime kho, bhikkhave, satta asaddhammā”ti. 
Navamaṁ. 

Aṅguttara Nikāya 7.94 
9. Samaṇavagga 
Saddhammasutta 
“Sattime, bhikkhave, saddhammā. 
Katame satta? 
Saddho hoti, hirīmā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, satimā hoti, paññavā hoti. 
Ime kho, bhikkhave, satta saddhammā”ti. 
Dasamaṁ. 
Samaṇavaggo navamo. 
Tassuddānaṁ 
Bhikkhuṁ samaṇo brāhmaṇo, 
sottiyo ceva nhātako; 
Vedagū ariyo arahā, 
asaddhammā ca saddhammāti. 

Aṅguttara Nikāya 7 
10. Āhuneyyavagga 
~ 
“Sattime, bhikkhave, puggalā āhuneyyā …pe… dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Katame satta? 
Idha, bhikkhave, ekacco puggalo cakkhusmiṁ aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṁvedī satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. 
So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Ayaṁ kho, bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiṁ aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṁvedī satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. 
Tassa apubbaṁ acarimaṁ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca. 
Ayaṁ, bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassa. 
Puna caparaṁ, bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiṁ aniccānupassī viharati aniccasaññī aniccapaṭisaṁvedī satataṁ samitaṁ abbokiṇṇaṁ cetasā adhimuccamāno paññāya pariyogāhamāno. 
So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti …pe… 
upahaccaparinibbāyī hoti …pe… 
asaṅkhāraparinibbāyī hoti …pe… 
sasaṅkhāraparinibbāyī hoti …pe… 
uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. 
Ayaṁ, bhikkhave, sattamo puggalo āhuney