Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv16_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Luật Tạng, Phẩm Tranh Tụng (Adhikaraṇavastu)

Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 2 / 2 (50.000 ký tự/trang)
 bhavantaḥ sūtravinayamātṛkādharā bhikṣavaḥ idam adhikaraṇam yāvat saṃvatsaram upādāya; sūtravinayamātṛkādharair bhikṣubhiḥ tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayitavyam dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena; sūtravinayamātṛkādharair bhikṣubhiḥ tad adhikaraṇaṃ vyupaśamitaṃ suvyupaśamitaṃ vaktavyam
______________________________________________________________
Two presences: pudgala, dharma
śuddhakaṃ saṃmukham; kim atra saṃmukham? dve saṃmukhe pudgalasaṃmukhaṃ dharmasaṃmukhaṃ ca; pudgalasaṃmukham katamat? ye tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayanti yeṣāṃ ca tad adhikaraṇaṃ vyupaśāmyati te sarve samavahitā bhavanti saṃmukhībhūtāḥ; idam ucyate pudgalasaṃmukham; dharmasaṃmukhaṃ katamat? yena dharmeṇa yena vinayena yena śāstuḥ śāsanena tad adhikaraṇaṃ vyupaśāmyati tena dharmeṇa tena vinayena tena śāstuḥ śāsanena tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayanti, idam ucyate dharmasaṃmukham; sacet sūtravinayamātṛkādharā bhikṣavo na śaknuvanti tad adhikaraṇam vyupaśamayituṃ tair adhikaraṇasaṃcārakasyaiva bhikṣor upanikṣeptavyam; adhikaraṇasaṃcārakeṇa bhikṣuṇā yasminn āvāse bhikṣuḥ sthavirasthavirānyatamaḥ pramukhaḥ pramukhānyatamaḥ jñāto jñātānyatamaḥ tasyopanikṣeptavyam; yathāvṛttaṃ cārocayitavyam, śṛṇu tvaṃ sthavira idam adhikaraṇam amuṣminn āvāse iyaccirakālasamutpannam asminn eva vastuni; tad adhikaraṇaṃ sthalasthair bhikṣubhir na śaktaṃ vyupaśamayitum; taiḥ saṃghe upanikṣiptam; saṃghenāpi na śaktam; tenāpi vyūḍhakā bhikṣavaḥ saṃmatāḥ; vyūḍhakair api bhikṣubhir na śaktam; tair api vyūḍhakavyūḍhakā bhikṣavaḥ saṃmatāḥ; vyūḍhakavyūḍhakair api bhikṣubhir na śaktam; saṃghe upanikṣiptam; saṃghenāpi aham evaṃnāmā adhikaraṇasaṃcārako bhikṣuḥ saṃmataḥ; saṃghe (Adhik-v 88) mayā evaṃnāmnā adhikaraṇasaṃcārakeṇa bhikṣuṇā idam adhikaraṇam sasthavire saprātimokṣe upanikṣiptam; sasthavireṇa saprātimokṣeṇa saṃghena na śaktaṃ vyupaśamayitum; tenāpi mamaivaṃnāmna adhikaraṇasaṃcārikasya bhikṣor upanikṣiptam; tena mayaivaṃnāmnā adhikaraṇasaṃcārakeṇa bhikṣuṇā tad adhikaraṇaṃ sūtravinayamātṛkādharāṇāṃ bhikṣūṇām upanikṣiptam; sūtravinayamātṛkādharair api na śaktam; tair api mamavaṃnāmno adhikaraṇasaṃcārakasya bhikṣor upanikṣiptam;
so 'ham vaṃnāmā adhikaraṇasaṃcārako bhikṣur idam adhikaraṇaṃ sthavirasyopanikṣipāmi, vyupaśamayitu sthavira idam adhikaraṇaṃ yāvat paryantam upādāya; sthavirasyāhaṃ bhikṣor āsamudācārikān dharmān prajñāpayāmi; sthavireṇa bhikṣuṇā arthipratyarthikānāṃ bhikṣūṇām antikān na dantakāṣṭhopasaṃhāraḥ svīkartavyo na gomayopasaṃhāro no pātrakopasaṃhāraḥ na svādyāyanikā na paripṛcchānikā dātavyā nānyatra purataḥ pṛṣṭhataḥ; idaṃ syur vacanīyā āyuṣmanta mā kalaho mā bhaṇḍanaṃ mā vigraho mā vivādaḥ; tat kasya hetoḥ? nāsty āyuṣmantaḥ dvayor vivadamānayor jayaḥ, api tv ekasya jayaḥ, ekasya parājayaḥ; nāsti dvayor yudhyamānayor jayaḥ, api tv ekasya jayaḥ, ekasya parājayaḥ iti sthavireṇa bhikṣuṇā tad adhikaraṇam vyupaśamayitavyaṃ dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena; sthavireṇa bhikṣuṇā tad adhikaraṇaṃ vyupaśamitaṃ suvyupaśamitaṃ vaktavyam; evaṃ hi bhikṣavaḥ saṃmukhavinaya adhikaraṇaśamatho bhavati; evaṃ ca punar ekeṣām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati śamaś ca vyupaśamaś ca, yad uta saṃmukhavinayenādhikaraṇaśamathena
______________________________________________________________
The settlement of legal questions by the vote of the majority
kathaṃ ca bhikṣavo yadbhūyaiṣaśalākāgrahaṇam adhikaraṇaśamatho bhavati? kathaṃ caikeṣām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati śamaś ca ḥvyupaśamaś caḥ yaduta yadbhūyaiṣīkena śalākāgrahaṇenādhikaraṇaśamathena? pūrvavat sthalasthān upādāya yāvat sthaviraḥ; sacet sthaviro bhikṣus tad adhikaraṇaṃ na śaknoti vyupaśamayituṃ (Adhik-v 89) tena tad adhikaraṇaṃ tasyaivādhikaraṇasaṃcārakasya bhikṣor upanikṣeptavyam; tenāpi (A 342b) tad adhikaraṇaṃ saṃghe upanikṣeptavyaṃ; saṃghena tad adhikaraṇaṃ yadbhūyaiṣīyaśalākāgrahaṇenādhikaraṇaśamathena vyupaśamayitavyam; pañcabhiḥ kāraṇair yadbhūyaiśīkaśalākāgrahaṇam adhikaraṇaśamathaḥ kharaś ca bhavati vyāḍaś ca pragāḍhaś ca bhedāśaṅkī cāparāvṛttaprayogī ca; kathaṃ ca kharo bhavati? arthipratyarthikair bhikṣubhiḥ kharaṃ pragṛhīto bhavati, evaṃ kharo bhavati; kathaṃ vyāḍo bhavati? arthipratyarthikā bhikṣavo vyāḍā bhavanti vikrāntāḥ, evaṃ vyāḍo bhavati; kathaṃ pragāḍho bhavati? arthipratyarthikair bhikṣubhir pragāḍhaṃ gṛhīto bhavati; evaṃ pragāḍho bhavati; kathaṃ bhedāśaṅkī bhavati? caturdaśānāṃ bhedakarāṇāṃ vastūnām anyatarānyatarat bhedakaraṃ vastu sādhu ca suṣṭhu ca sūdgṛhītaṃ bhavati, evaṃ bhedāśaṅkī bhavati; katham aparāvṛttaprayogī bhavati? sthalasthān upādāya yāvat sthaviraḥ, evam aparāvṛttaprayogī bhavati; ebhiḥ pañcabhir dharmaiḥ samanvāgataḥ yadbhūyaiṣīkaśalākāgrahaṇaśamathaḥ kharaś ca bhavati vyāḍaś ca pragāḍhaś ca bhedāśaṅkī cāparāvṛttaprayogī ca; tataḥ śalākācārako bhikṣuḥ saṃmantavyaḥ; pañcabhir dharmaiḥ samanvāgataḥ śalākācārako bhikṣur asaṃmato na saṃmantavyaḥ saṃmataś cāvakāśayitavyaḥ; katamaiḥ pañcabhih? chandād gacchati dveṣān mohād bhayād gacchati cāritācāritaṃ ca śalākāṃ na jānāti; ebhiḥ pañcabhir dharmaiḥ samanvāgataḥ śalākācārako bhikṣur asaṃmato na saṃmantavyaḥ saṃmataś cāvakāśayitavyaḥ; pañcabhis tu dharmaiḥ samanvāgataḥ śalākācārako bhikṣur asaṃmataḥ saṃmantavyaḥ saṃmataś ca nāvakāśayitavyaḥ; katamaiḥ pañcabhiṛ? na chandād gacchati na dveṣān mohād bhayād gacchati cāritācāritaṃ
ca śalākāṃ jānāti; ebhiḥ pañcabhir dharmaiḥ samanvāgataḥ śalākācārako bhikṣur asaṃmataḥ saṃmantavyaḥ saṃmataś ca nāvakāśayitavyaḥ (Adhik-v 90)
______________________________________________________________
The four methods of votation
catvāri śalākācāraṇāni; katamāmi catvāri? channaṃ vivṛtaṃ sakarṇatuntunakaṃ sarvasāṃghikaṃ ca; channaṃ śalākācāraṇaṃ katamat? yathāpitat śalākācārakasya bhikṣor evaṃ bhavati, asminn evāvāse prabhūtāḥ sthavirā bhikṣavo adharmavādināḥ alpās tu navakā bhikṣavo dharmavādinaḥ; ahaṃ ced vivṛte śalākāṃ cārayeyaṃ sthānam etad vidyate yan navakā bhikṣavaḥ sthavirāṇāṃ bhikṣūṇām anuvidhīyamānāḥ prabhūtām adharmaśalākāṃ gṛhṇīyuḥ; yanv aham channe śalākāṃ cārayeyam iti sa channe śalākāṃ cārayati; idam ucyate channam śalākācārṇam; (A 343a) ḥvivṛtaṃ śalākācāraṇaṃ katamat?ḥ yathāpitat śalākācārakasya bhikṣor evaṃ bhavati, asminn āvāse prabhūtāḥ sthavirā bhikṣavo dharmavādinaḥ alpās tu navakā bhikṣavaḥ adharmavādinaḥ; ahaṃ cec channe śalākāṃ cārayeyaṃ sthānam etad vidyate yan navakā bhikṣavaḥ adharmaśalākāṃ gṛhṇīyuḥ; yanv aham vivṛte śalākāṃ cārayeyam; vivṛte śalākāṃ cārayataḥ sthānam etad vidyate yan navakā bhikṣavaḥ sthavirāṇāṃ bhikṣūṇām anuvidhīyamānāḥ prabhūtaṃ dharmaśalākāṃ gṛhṇīyuḥ iti; sa vivṛte śalākāṃ cārayati, idam ucyate vivṛtaṃ śalākācāraṇam; sakarṇatuntunakaṃ śalākācāraṇaṃ katamat? yathāpitac chalākācārako bhikṣuḥ karṇamūle gatvā tuntunāyate, āyuṣmann upādhyāyena te dharmaśalākā gṛhītā, tvam api dharmaśalākāṃ gṛhāṇa, ācāryeṇa samānopādhyāyena samānācāryeṇa ālaptakena saṃlaptakena saṃstutakena sapremakena te dharmaśalākā gṛhītā, tvam api dharmaśalākāṃ gṛhāṇa iti; idam ucyate sakarṇatuntunakaṃ śalākācāraṇam; sarvasāṃghikaṃ śalākācāraṇaṃ katamat? yathāpitac chalākācārakasya bhikṣor evaṃ bhavati, asminn āvāse prabhūtā bhikṣavo glānāḥ, ahaṃ ced ḥasaṃniṣaṇṇeḥ asaṃnipatite sarvasaṃghe śalākāṃ cārayeyaṃ sthānam etad vidyate prabhūtā bhikṣavaḥ adharmaśālākāṃ gṛhṇiyuḥ na tv ahaṃ sarvasaṃghe saṃniṣaṇṇe saṃnipatite śalākāṃ cārayeyam iti sa sarvasaṃghe saṃniṣaṇṇe saṃnipatite śalākāṃ cārayati,
idam ucyate sarvasāṃghikaṃ śalākācāraṇam (Adhik-v 91)
______________________________________________________________
The ten distributions of voting tickets that are not legally valid
daśa adhārmikāṇi śalākāgrahaṇāni, daśa dhārmikāṇi; daśa adhārmikāṇi ṣalākāgrahaṇāni katamāni? adharmeṇa śalākāṃ gṛhṇānti, vyagrāḥ śalākāṃ gṛhṇānti, alpamātrāvaramātrakeṇa śalākāṃ gṛhṇanti; bhedāśaṅkinaḥ śalākāṃ gṛhṇanti; aparāvṛttaprayogena śalākāṃ gṛhṇanti; na gatiṃgatisārathitayā śalākāṃ gṛhṇanti; apy eva śalākāgrahaṇe saṃgho bhetsyati iti śalākāṃ gṛhṇanti; apy eva ṣalākāgrahaṇe prabhūtatarā bhikṣavaḥ adharmavādinaḥ bhaviṣyantīti; jānan śalākāgrahaṇena saṃgho bhetsyatīti śalākāṃ gṛhṇanti; apy eva jānan śalākāgrahaṇena prabhūtatarā bhikṣavaḥ adharmavādino bhaviṣyantīti śalākāṃ gṛhṇanti
katham adharmeṇa śalākāṃ gṛhṇanti? na vinayānulomena śalākāṃ gṛhṇanti, evam adharmeṇa śalākāṃ gṛhṇanti; kathaṃ vyagrāḥ śalākāṃ gṛhṇanti? na saṃghasāmagryāṃ śalākāṃ gṛhṇanti, evaṃ vyagrāḥ śalākāṃ gṛhṇanti; katham alpamātrāvaramātrakeṇa (A 343b) śalākāṃ gṛhṇanti? saṃvarakaraṇīyaṃ deśanākaraṇīyam iti viditvā śalākāṃ gṛhṇanti, evam alpamātrāvaramātrakeṇa śalākāṃ gṛhṇanti; kathaṃ bhedāśaṅkinaḥ śalākāṃ gṛhṇanti? caturdaśānāṃ bhedakarāṇāṃ vastūnām anyatamānyatamad bhedakaraṃ vastu sādhu ca suṣṭhu ca sūdgṛhītaṃ bhavati, evaṃ bhedāśaṃkinaḥ śalākāṃ gṛhṇanti; kathaṃ aparāvṛttaprayogena śalākāṃ gṛhṇanti? na sthalasthān upādāya yāvan na sthaviraḥ; evam aparāvṛttaprayogena śalākāṃ gṛhṇanti; kathaṃ na gatiṃgatisārathitayā śalākāṃ gṛhṇanti? ye te bhikṣavo bhavanti sūtradharā vinayadharā mātṛkādharās tasmin dharmavinaye gataya ucyante; sārathayas tān avalokya śalākām gṛhṇanti; evaṃ na gatiṃgatisārathitayā śalākāṃ gṛhṇanti; katham apy eva śalākāgrahaṇena saṃgho bhetsyatīti śalākāṃ gṛhnanti? apy eva śalākāgrahaṇena (Adhik-v 92) saṃgho ḥbhedaṃ gamiṣyatīty evaṃcittāḥ śalākāṃ gṛhṇanti; evam apy eva śalākāgrahaneṇa saṃghoḥ bhetsyatīti śalākāṃ gṛhṇanti; katham apy eva śalākāgrahaṇena prabhūtatarā bhikṣavaḥ adharmavādino bhaviṣyantīti śalākāṃ gṛhṇanti? apy eva śalākāgrahaṇena prabhūtatarā bhikṣavaḥ adharmaṃ samādāya vartiṣyante iti śalākāṃ gṛhṇanti; evam apy eva śalākāgrahaṇena prabhūtatarā bhikṣavaḥ adharmavādino bhaviṣyantīti śalākāṃ gṛhṇanti; kathaṃ jānan śalākāgrahaṇena saṃgho bhetsyati iti śalākāṃ gṛhṇanti; jānan śalākāgrahaṇena saṃgho bhedaṃ gamiṣyati ity evaṃcittā śalākāṃ gṛhṇanti; evaṃ jānan śalākāgrahaṇena saṃgho bhetsyati iti śalākāṃ gṛhṇanti; kathaṃ jānan śalākāgrahaṇena prabhūtatarā bhikṣavaḥ adharmavādina bhaviṣyanti iti
śalākāṃ gṛhṇanti; jānan śalākāgrahaṇena prabhūtatārā bhikṣavaḥ adharmaṃ samādāya vartiṣyanta ity evaṃcittāḥ śalākāṃ gṛhṇanti; evaṃ jānan śalākāgrahaṇena prabhūtatarā bhikṣavo adharmavādino bhaviṣyanti iti śalākāṃ gṛhṇanti; imāni daśa adhārmikāṇi śalākāgrahaṇāni
______________________________________________________________
The ten distributions of voting tickets that are legally valid
daśa dhārmikāṇi śalākāgrahaṇāni katamāni? dharmaśalākāṃ gṛhṇanti, samagrāḥ śalākāṃ gṛhṇanti, nālpamātrāvaramātrakeṇa śalākāṃ gṛhṇanti, na bhedāśaṅkinaḥ śalākāṃ gṛhṇanti, na parāvṛttaprayogeṇa śalākāṃ gṛhṇanti, gatiṃgatisārathitayā śalākāṃ gṛhṇanti, nāpy eva ḥśalākāgrahaṇena saṃgho bhetsyatīti śalākāṃ gṛhṇanti; nāpy evaḥ śalākāgrahaṇena prabhūtatarā bhikṣavaḥ adharmavādino bhaviṣyantīti śalākāṃ gṛhṇanti; ḥnaḥ jānaṃ śalākāgrahāṇena saṃgho bhetsyatīti śalākāṃ gḥṇanti; (A 344a) nāpy eva jānaṃ chalākāgrahaṇena prabhūtatarā bhikṣavaḥ adharmavādino bhaviṣyantīti śalākāṃ gṛhānti?
kathaṃ dharmeṇa śalākāṃ gṛhṇanti? vinayānulomena śalākāṃ gṛhṇanti, evaṃ dharmeṇa śalākāṃ gṛhṇanti; kathaṃ samagrāḥ śalākāṃ gṛhṇanti? saṃghasāmagryā śalākāṃ gṛhṇanti; kathaṃ nālpāvaramātrakeṇa (Adhik-v 93) śalākāṃ gṛhṇanti? na saṃvarakaraṇīyaṃ na deśanākaraṇīyam iti kṛtvā śalākāṃ gṛhṇanti; evaṃ nālpāmātrāvaramātrakeṇa śalākāṃ gṛhṇanti; kathaṃ na bhedāśaṅkinaḥ śalākāṃ gṛhṇanti? caturdaśānāṃ bhedakarāṇāṃ vastūnām anyatamānyatamad bhedakaraṃ vastu sādhu ca suṣṭhu ca sūdgṛhītaṃ bhavati; evaṃ na bhedāśaṅkinaḥ śalākāṃ gṛhṇanti; kathaṃ na parāvṛttaprayogena śalākāṃ gṛhṇanti? sthalasthān upādāya yāvat sthaviraḥ; evaṃ na parāvṛttaprayogena śalākāṃ gṛhṇanti; kathaṃ gatiṃgatisārathitayā śalākāṃ gṛhṇanti? ye te bhikṣavo bhavanti sūtradharā vinayadharāḥ mātṛkādharās tasmin dharmavinaye gataya ucyante; sārathayas tān avalokya śalākāṃ gṛhnanti; evaṃ gatiṃgatisārathitayaiva śalākāṃ gṛhṇanti; kathaṃ nāpi śalākāgrahaṇena saṃgho ḥbhetsyatīti śalākāṃ gṛhnanti; nāpy eva śalākāgrahaṇena saṃghoḥ bhedaṃ gamiṣyatīty evaṃcittāḥ śalākāṃ gṛhṇanti; evaṃ nāpy eva śalākāgrahaṇena saṃgho bhetsyatīti śalākāṃ gṛhṇanti; kathaṃ nāpy eva śalākāgrahaṇena prabhūtatarā bhikṣavaḥ adharmavādino bhaviṣyantīti śalākāṃ gṛhṇanti; nāpy eva śalākāgrahaṇena prabhūtatarā bhikṣavaḥ adharmaṃ samādāya vartiṣyante iti śalākāṃ gṛhṇanti; evaṃ nāpy eva śalākāgrahaṇena prabhūtatarā bhikṣavaḥ adharmavādino bhaviṣyantīti śalākāṃ gṛhṇanti; kathaṃ ḥnaḥ jānaṃś śalākāgrahaṇena saṃgho bhetsyatīti śalākāṃ gṛhṇanti; na jānan śalākāgrahaṇena saṃgho bhedaṃ gamiṣyatīti evaṃcittā śalākāṃ gṛhṇanti; evaṃ na jānan ḥśalākāgrahaṇena saṃgho bhetsyatīti śalakāṃ gṛhṇanti; kathaṃ na jānanḥ śalākāgrahaṇena prabhūtatarā bhikṣavaḥ śalākāgrahaṇena adharmavādino bhaviṣyantīti śalākāṃ gṛhṇanti; na jānan śalākāgrahaṇena prabhūtatarā bhikṣavaḥ
adharmaṃ samādāya vartiṣyante ity evaṃcittā śalākāṃ gṛhṇanti; evaṃ ḥnaḥ jānan śalākāgrahaṇena prabhūtatarā bhikṣavaḥ adharmavādino bhaviṣyantīti śalākāṃ gṛhṇanti; imāni daśa dhārmikāṇi śalākāgrahaṇāni; śalākācārakasya bhikṣor āsamudācārikān dharmān prajñāpayāmi
______________________________________________________________
Methods fo votation
śalākācārakeṇa bhikṣuṇa dvividhā (A 344b) śalākā upasthāpayitavyā, dharmaśalākā adharmaśalākā ca; dharmaśalākā ajihmā avakrā (Adhik-v 94) akuṭilā ḥsuvarṇāḥ sukhasaṃsparśā ca; adharmaśalākā jihmā vakrāḥ kuṭilā durvarṇā duḥkhasaṃsparśā ca; tataḥ śalākācārakeṇa bhikṣuṇā dakṣiṇena pāṇinā dharmaśalākā gṛhītvā vāmena cādharmaśalākā saṃghasthavirasya purastāt sthitvā dharmaśalākānāṃ varṇo bhāṣitavyaḥ, adharmaśalākānāṃ cāvarṇaḥ, sthavira imā dharmaśalākā ajihmā avakrā akuṭilāḥ suvarṇāḥ sukhasaṃsparśāś ca gṛhāṇa, imās tv adharmaśalākā jihmā vakrā kuṭilā durvarṇā duḥkhasaṃsparśāś ca gṛhāṇa; ḥyadiḥ yenādharmaśalākā tena hastaṃ ḥpraḥsārayati, prathamāyāṃ vāci na dātavyā, dvitīyāyāṃ na dātavyā, tṛtīyāyāṃ dātavyā; saṃghasthavireṇa vinayātisāriṇī duṣkṛtā āpattiḥ deśayitavyā; evaṃ yāvat saṃghanavakasya purataḥ sthitvā dharmaśalākānāṃ varṇo bhāṣitavyaḥ adharmaśalākānāṃ cāvarṇaḥ, imā dharmaśalākā ajihmā avakrā ḥakuṭilāḥḥ suvarṇāḥ sukhasaṃsparśāś ca gṛhāṇa, imās tv adharmaśalākā jihmā vakrāḥ kuṭilā durvarṇā duḥsaṃsparśā gṛhāṇa; yadi yena adharmaśalākās ḥtenaḥ hastaṃ prasārayati prathamāyāṃ vāci na dātavyā, dvitīyāyāṃ na dātavyā, ḥtṛtīyāyāṃ dātavyāḥ; evaṃ saṃghanavakena vinayātisāriṇī duṣkṛtā āpattir deśayitavyā; yadi dharmaśalākā nyūnā bhavati, ajñātakauṇḍinyasya śalākā grahītavyā; yady ekaśalākā adhikā bhavati evaṃ ḥtad adhikaraṇaṃḥ vyupaśāntaṃ yaduta dharmeṇa; evaṃ tasminn adhikaraṇe vyupaśānte sacet kaścit khoṭayati āpadyate duṣkṛtām; evaṃ yady ekāpy adharmaśalākā adhikā bhavati evam api tad adhikaraṇaṃ vyupaśāntaṃ yaduta adharmeṇa; evaṃ tasminn adhikaraṇe vyupaśānte kaścit khoṭayati āpadyate duṣkṛtām; evaṃ yadbhūyaiṣīkaśalākāgrahaṇādhikaraṇaśamatho bhavati; ḥevamḥ ihaikeṣām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati śamaś ca (Adhik-v 95) vyupaśamaś ca yaduta yadbhūyaiṣīkaśalākāgrahaṇena adhikaraṇaśamathena
______________________________________________________________
The legal question arising from vivāda and anavavāda can be settled in two and three ways respectively. The smṛtivinaya.
vivādādhikaraṇaṃ bhikṣavo dvābhyām adhikaraṇaśamathābhyāṃ damayitavyaṃ śamayitavyaṃ vyupaśamayitavyaṃ, saṃmukhavinayena yadbhūyaiṣīkaśalākāgrahaṇena ca; anavavādādhikaraṇaṃ bhikṣavas tribhir adhikaraṇaśamathair dharmair damayitavyaṃ śamayitavyaṃ vyupaśamayitavyam; katamais tribhiḥ? saṃmukhavinayena smṛtivinayena amūḍhavinayena; kathaṃ ca bhikṣavaḥ saṃmukhavinayenādhikaraṇaśamatho bhavati? kathaṃ ca punar iahaikeṣām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati śamaś ca vyupaśamaś ca yaduta saṃmukhavinayenādhikaraṇaśamathena? pūrvavat sthalastham upādāya yāvat sthaviraḥ; evaṃ hi bhikṣavaḥ saṃmukhavinaya (A 345a) adhikaraṇaśamatho bhavati; evaṃ punar ikaikeṣām adhikaraṇaśamathānāṃ damaś ca bhavati ḥśamaś caḥ vyupaśamaś ca yaduta saṃmukhavinayenādhikaraṇaḥśamathenaḥ; kathaṃ ca bhikṣavaḥ smṛtivinaya adhikaraṇaśamatho bhavati? kathaṃ ca punaḥ ihaikeṣām adhikaraṇaśamathānāṃ damaś ca bhavati śamaś ca vyupaśamaś ca yaduta smṛtivinayenādhikaraṇaḥśamathenaḥ? yathāpitad āyuṣmān dravyo mallaputraḥ mitrayā bhikṣuṇyā abhūtenābhyākhyātaḥ; tam enaṃ bhikṣavas tena vastunā codayanti; sa tena vastunā ḥcodyamānoḥ jihreti; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; bhagavān āha: dadata bhikṣavo dravyasya mallaputrasya smṛtivinayam iti punar anyo 'py evaṃjātīya evaṃ ca punar dātavyaḥ; śayanāsanaprajñaptiṃ kṛtvā gaṇḍīm ākoṭya pṛṣṭhavācikayā bhikṣūn samanuyujya sarvasaṃghe saṃniṣaṇṇe saṃnipatite (Adhik-v 96) dravyeṇa mallaputreṇa ekāṃśam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā utkuṭukena sthitvā añjaliṃ pragṛhya idaṃ syād vedanīyam: śrṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ, ahaṃ dravyo mallaputro mitrayā bhikṣuṇyā abhūtenābhyākhyātaḥ; taṃ māṃ bhikṣavas tena vastunā codayanti; so 'haṃ tena vastunā codyamānaḥ saṃghāt smṛtivinayaṃ yāce; dadātu bhadantāḥ saṃghaḥ mama dravyasya mallaputrasya smṛtivinayam anukampām upādāya; evaṃ dvir apy evaṃ trir api; tataḥ paścād ekena bhikṣuṇā jñaptiṃ kṛtvā karma kartavyam; śrṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ, ayaṃ dravyo mallaputro
mitrayā bhikṣuṇyā abhūtenābhyākhyātaḥ; tam enaṃ bhikṣavas tena vastunā codayanti; so 'yaṃ tena vastunā codyamānaḥ saṃghān smṛtivinayaṃ yācate; sacet saṃghasya prāptakālaṃ kṣametānujānīyāt saṃgho yat saṃghaḥ dravyasya mallaputrasya smṛtivinayaṃ dadyāt ity eṣā jñaptiḥ; karma kartavyam; śṛṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ, ayaṃ dravyo mallaputro mitrayā bhikṣuṇyā abhūtenābhyākhyātaḥ; tam enaṃ bhikṣavas tena vastunā codayanti; so 'yaṃ tena vastunā codyamānaḥ saṃghāt smṛtivinayaṃ yācate; tat saṃgho dravyasya mallaputrasya smṛtivinayaṃ dadāti; yeṣām āyuṣmatāṃ kṣamate dravyasya mallaputrasya smṛtivinayaṃ dātuṃ te tūṣṇīm; na kṣamate, bhāśantām; ḥiyam prathamā karmavācanā; evaṃ dvitīyā tṛtīyā karmavācanā kartavyāḥ; dattaḥ saṃghena dravyasya mallaputrasya smṛtivinayaḥ; kṣāntam anujñātaṃ saṃgheḥnaḥ yasmāt tūṣṇīm; evam etad dhārayāmi
______________________________________________________________
Three forms of smṛtivinaya not legally valid
trīṇy adhārmikāṇi smṛtivinayadānāni, trīṇi dhārmikāṇi; trīṇy adhārmikāṇi smṛtivinayadānāni ḥkatamāni?ḥ yathāpitad bhikṣuḥ pārājikām āpattim āpannaḥ, tam enaṃ bhikṣavas tena vastunā codayanti, sa tena vastunā codyamānaḥ saṃghāt smṛtivinayaṃ yācate, (Adhik-v 97) tasya saṃghaḥ smṛtivinayaṃ dadyāt; adhārmikaṃ smṛtivinayadānam; tat kasya ketoḥ? nāśanārhaḥ sa; yathāpitad bhikṣuḥ saṃghāvaśeṣāṃ pāyattikāṃ pratideśanikāṃ duṣkṛtām āpattim apannaḥ tam (A 345b) enaṃ bhikṣavas tena vastunā codayanti; sa tena vastunā codyamānaḥ saṃghāt smṛtivinayaṃ yācate; tasya saṃghaḥ smṛtivinayaṃ dadāti, adhārmikaṃ smṛtivinayadānaṃ; tat kasya hetoḥ? deśanārhaḥ sa; yathāpitat sekatena bhikṣuṇā nagnenonmattakena kṣiptacittena vedanābhinunnena bahv aśrāmaṇakam anānulomikam ācaritaṃ bhāṣitaṃ parākrāntam, lālā vāhitā, akṣiṇī visphārite, mukhaṃ vibhaṇḍitam, asuptena supta iti matam, parair apravyāhṛtena pravyāhṛta iti matam; tena cāpareṇa samayena svacittaṃ pratilabdham; tam enaṃ bhikṣavas tena vastunā codayanti, ḥsa tena vastunā codyamānaḥ saṃghāt smṛtivinayaṃ yācateḥ; saṃghaḥ smṛtivinayaṃ dadāti; adhārmikaṃ smṛtivinayadānam; tat kasya hetoḥ? amūḍhavinayārhaḥ sa; yathāpitad vastuko bhikṣuḥ saṃghamadhye āpattim avajānāti, avajñāya pratijānāti, pratijñāya punar apy avajānāti, ḥtasya bhikṣavaḥ smṛtivinayaṃ dadati, adhārmikaṃ smṛtivinayadānam; tat kasya hetoḥ?ḥ tatsvabhāvaiṣīyārhaḥ sa; itīmāmi trīṇy adhārmikāṇi smṛtivinayadānāni (Adhik-v 98)
______________________________________________________________
Three forms of smṛtivinaya legally valid
ḥtrīṇi dhārmikāṇi smṛtivinayadānāni katamāni?ḥ yathāpitad dravyo mallaputro mitrayā bhikṣuṇyā abhūtenābhyākhyātaḥ; tam enaṃ bhikṣavas tena vastunā codayanti; sa tena vastunā codyamānaḥ saṃghāt smṛtivinayaṃ yācate; tasya saṃghaḥ smṛtivinayaṃ dadāti; dhārmikaṃ smṛtivinayadānam; yathāpitad bhikṣur anyām evāpattim āpanno bhavati; tam enaṃ bhikṣavo 'nyena vastunā codayanti; sa tena vastunā codyamānaḥ saṃghāt smṛtivinayaṃ yācate; tasya saṃghaḥ smṛtivinayaṃ dadāti; dhārmikaṃ smṛtivinayadānam; yathāpitad bhikṣur āpattim āpanno bhavati; sā tena bhikṣoḥ purastād deśitā bhavati pratikṛtā vā; tam enam bhikṣavas tena vastunā codayanti, sa tena vastunā codyamānaḥ saṃghāt smṛtivinayaṃ yācate, tasya saṃghaḥ smṛtivinayaṃ dadāti, dhārmikaṃ smṛtivinayadānam; itīmāni trīṇi dhārmikāṇi smṛtivinayadānāni; evaṃ hi bhikṣavaḥ smṛtivinaya adhikaraṇaśamatho bhavati; evam ihaikeṣām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati ḥśamaś caḥ vyupaśamaś ca yaduta smṛtivinayenādhikaraṇaśamathena
______________________________________________________________
The amūḍhavinaya
kathaṃ ca bhikṣavaḥ amūḍhavinaya adhikaraṇaśamatho bhavati? kathaṃ ca punar ihaikeśām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati śamaś ca vyupaśamaś ca yadutāmūḍhavinayenādhikaraṇaśamathena? yathāpitat sekatena bhikṣuṇā nagnenonmattakena kṣiptacittena vedanābhinunnena bahv aśrāmaṇakaṃ anānulomikam ācaritaṃ bhāṣitaṃ parākrāntam, lālā vāhitā, akṣiṇī saṃparivartite, mukhaṃ ca vibhaṇḍitam, asuptena supta iti ḥmatam,ḥ parair apravyāhṛtena pravyāhṛta iti ḥmatam;ḥ tena cāpareṇa samayena svacittaṃ pratilabham; tam enaṃ bhikṣavas tena vastunā ḥcodayanti; sa tena vastunāḥ codyamānaḥ saṃghād amūḍhavinayaṃ yācate; etat prakaraṇam bhikṣavo bhagavata ārocayanti; bhagavān āha: (A 346a) dadata yūyaṃ bhikṣavaḥ (Adhik-v 99) sekatasya bhikṣor amūḍhavinayam iti; yo vā punar anyo 'py evaṃjātīyaḥ evaṃ punar dātavyaḥ; śayanāsaprajñaptiṃ kṛtvā gaṇdīm ākoṭya pṛṣṭhavācikayā samanuyujya sarvasaṃghe saṃniṣaṇṇe saṃnipatite sekatena bhikṣuṇā ekāṃśam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yathāvṛddhikayā sāmīcīṃ kṛtvā utkuṭukena sthitvā idaṃ syād vacanīyam: śṛṇotu bhadantāḥ saṃgho mayā sekatena bhikṣuṇā nagnenonmattakena kṣiptacittena vedanābhinunnena bahv aśrāmaṇakam ḥanānulomikamḥ ācaritam bhāṣitaṃ parākrāntam, lālā vāhitā, akṣiṇī saṃparivartite, mukhaṃ ca vibhaṇḍitam, asuptena supta iti matam, parair apravyāhṛtena pravyāhṛta iti matam; tena ca mayāpareṇa samayena svacittaṃ pratilabdham; taṃ māṃ bhikṣavas tena vastunā codayanti; so 'haṃ tena vastunā codyamānaḥ saṃghād amūḍhavinayaṃ yāce, dadātu bhadantāḥ saṃgho me sekatasya bhikṣor amūḍhavinayam anukampām upādāya; evaṃ dvir apy evaṃ trir api; tataḥ paścād ekena bhikṣuṇā jñaptiṃ kṛtvā karma kartavyam; śṛṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ, anena sekatena bhikṣuṇā nagnenonmattakena kṣiptacittena vedanābhinunnena bahv aśrāmaṇakam anānulomikam ācaritam bhāṣitaṃ parākrāntam, lālā vāhitā, akṣiṇī
saṃparivartite, mukhaṃ ca vibhaṇḍitam, asuptena supta iti matam, parair apravyāhṛtena pravyāhṛta iti matam; anena cāpareṇa samayena svacittaṃ pratilabdham; tam enaṃ bhikṣavas tena vastunā codayanti; so 'yaṃ tena vastunā codyamānaḥ saṃghād amūḍhavinayaṃ yācate; sacet saṃghasya prāptakālaṃ kṣametānujānīyāt saṃgho yat saṃghaḥ sekatasya bhikṣor amūḍhavinayaṃ dadyād ity eṣā jñaptiḥ; karma kartavyam; śṛṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ, anena sekatena bhikṣuṇā nagnenonmattakena kṣiptacittena vedanābhinunnena bahv aśrāmaṇakam anānulomikam ācaritam, bhāṣitaṃ parākrāntam, lālā vāhitā, akṣiṇī saṃparivartite, mukhaṃ ca vibhaṇḍitam, asuptena supta iti matam, parair apravyāhṛtena pravyāhṛta iti matam; anena cāpareṇa samayena svacittaṃ pratilabdham; tam enaṃ bhikṣavas tena vastunā codayanti; so 'yaṃ tena vastunā codyamānaḥ saṃghād amūḍhavinayaṃ yācate; tat saṃghaḥ sekatasya bhikṣor amūḍhavinayaṃ dadāti; yeṣām āyuṣmatāṃ kṣamate sekatasya bhikṣor amūḍhavinayaṃ dātum, te tūṣṇīm, na kṣamate, bhāṣantām; ḥiyaṃ prathamā karmavācanā; evaṃ dvitīya tṛtīyā karmavācanā kartavyā;ḥ dattaḥ saṃghena sekatasya bhikṣor amūḍhavinayaḥ; kṣāntam anujñātaṃ saṃghena yasmāt tūṣṇīm; evam etad dhārayāmi (Adhik-v 100)
______________________________________________________________
Two forms of amūḍhavinaya respectively not legally valid and legally valid
ekam adhārmikaṃ amūḍhavinayadānam, ekaṃ dhārmikam; ekam adhārmikaṃ katamat? yathāpitad bhikṣur anunmattaḥ sann unmatto 'smīti pratijānīte akṣiptacittaḥ kṣiptacitta iti, tasya saṃghaḥ amūḍhavinayaṃ dadāti, adhārmikam (A 346b) amūḍhavinayadānam; idam ekam adhārmikam; dhārmikaṃ katamat? yathāpitat sekatena bhikṣuṇā nagnenonmattakena kṣiptacittena vedanābhinunnena bahv aśrāmaṇakam anānulomikam ācaritaṃ bhāṣitaṃ parākrāntam, lālā vāhitā, akṣiṇī saṃparivartite, mukhaṃ vibhaṇḍitam, asuptena supta iti matam, parair apravyāhṛtena ḥpravyāhṛtaḥ iti matam; tena cāpareṇa samayena svacittaṃ pratilabdham; tam enaṃ bhikṣavas tena vastunā codayanti; so 'yaṃ tena vastunā codyamānaḥ saṃghād amūḍhavinayaṃ yācate; tasya saṃgha amūḍhavinayaṃ dadāti; dhārmikam amūḍhavinayadānam; idam ekam dhārmikam; evaṃ hi bhikṣavaḥ amūḍhavinayaḥ adhikaraṇaśamatho bhavati; evaṃ ca punar ihaikeṣām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati śamaś ca vyupaśamaś ca; anavavādādhikaraṇaṃ bhikṣavaḥ ebhis tribhir adhikaraṇaśamathair dharmair damayitavyaṃ śamayitavyaṃ vyupaśamayitavyam, yaduta saṃmukhavinayena smṛtivinayena amūḍhavinayena ca
______________________________________________________________
The legal questions arising from āpatti can be settled in four ways. The pratijñākāraka
āpattyadhikaraṇaṃ bhikṣavo caturbhir adhikaraṇaśamathair dharmair damayitavyaṃ śamayitavyaṃ vyupaśamayitavyam; katamaiś caturbhir? pratijñākārakeṇa saṃmukhavinayena tatsvabhāvaiṣīyeṇa tṛṇaprastārakeṇa ca; kathaṃ ca bhikṣavaḥ pratijñākārakaḥ adhikaraṇaśamatho bhavati? kathaṃ ca punar ihaikeṣām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati śamaś ca vyupaśamaś ca yaduta pratijñākārakeṇa adhikaraṇaśamathena? yathāpitad bhikṣur āpattim āpanno bhavati, (Adhik-v 101) sa tena ḥvastunāḥ codito vā ḥacodito vāḥ smārito vā asmārito vā bhikṣoḥ purataḥ sthitvā evam āha: samanvāharāyuṣmann aham evaṃnāmā evaṃrūpāṃ cāpattim āpannaḥ; tām aham āyuṣmataḥ purastād deśayāmi āviṣkaromi; deśayitvā me āviṣkṛtya sparśo bhavati nādeśayitvā nānāviṣkṛtya; tena vaktavyaṃ paśyasi āpattim iti; tenāpi vaktavyaṃ paśyāmi iti; pūrvakeṇa vaktavyam āyatyām saṃvaram āpatsyase iti; paścimakena vaktavyam āpatsya iti; iti iyaṃ pratijñā
______________________________________________________________
Ten and ten ways of applying pratijñākāraka respectively not legally valid and legally valid
dasādhārmikāṇi pratijñādānāni, daśa dhārmikāṇi; daśādhārmikāṇi katamāni? yathāpitad bhikṣuḥ pārājikām āpattim āpannaḥ anāpanno 'smīti pratijānāti, tasya saṃghaḥ pratijñāṃ kārayati, adhārmikaṃ pratijñādānam; ḥsaṃghāvaśeṣāṃ pāyattikāṃ pratideśanikāṃ duṣkṛtām āpattim āpannaḥ anāpanno 'smīti pratijānāti, tasya saṃghaḥ pratijñāṃ kārayati, adhārmikaṃ pratijñadānamḥ; yathāpitad bhikṣur pārajikām āpattim anāpanno āpanno 'smīti pratijānāti, tasya saṃghaḥ pratijñāṃ kārayati, adhārmikaṃ pratijñādānam; saṃghāvaśeṣāṃ pāyattikāṃ pratideśanikāṃ duṣkṛtām āpattim anāpanna āpanno 'smīti pratijānāti, tasya saṃghaḥ pratijñāṃ kārayati, adhārmikaṃ pratijñādānam; imāni daśādhārmikāṇi pratijñādānāni; daśa dhārmikāṇi pratijñādānāni katamāni? yathāpitad bhikṣuḥ pārājikām āpattim āpannaḥ āpanno 'smīti (A 347a) pratijānāti, tasya saṃghaḥ pratijñāṃ kārayati, dhārmikaṃ pratijñādānam; saṃghāvaśeṣāṃ pāyattikāṃ pratideśanikāṃ duṣkṛtām āpattim āpannaḥ āpanno 'smīti pratijānāti, tasya saṃghaḥ pratijñāṃ kārayati, dhārmikaṃ pratijñādānam; yathāpitad bhikṣuḥ pārajikām āpattim anāpannaḥ anāpanno 'smīti pratijānāti tasya saṃghaḥ pratijñāṃ kārayati, dhārmikaṃ pratijñādānam; saṃghāvaśeṣāṃ pāyattikāṃ pratideśanikāṃ duṣkṛtām āpattim anāpano 'smīti pratijānāti tasya saṃghaḥ pratijñāṃ kārayati, dhārmikaṃ pratijñādānam; imāni dāśa dhārmikāṇi pratijñādānāni; (Adhik-v 102) evaṃ hi
bhikṣavaḥ pratijñākāraka adhikaraṇaśamatho bhavati; evam ihaikeṣām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati śamaś ca vyupaśamaś ca yaduta pratijñākārakeṇa adhikaraṇaśamathena
______________________________________________________________
The Buddha absolves the monk Kālo Mṛgāraputra from a false accusation
buddho bhagavān śrāvastyāṃ viharati jetavane anāthapiṇḍadasyārāme; tena khalu samayenāyuṣmān kālo mṛgāraputro vaiśālyāṃ viharati markaṭahradatīre kūṭāgāraśālāyām; tam āgamya vaiśālikā licchavayo 'tyarthaṃ buddhadharmasaṃgheṣu kārān kurvanti; vaiśālikā bhikṣavaḥ saṃlakṣayanti: āyuṣmān kālo mṛgāraputro 'nyatraiva jātaḥ, 'nyatraiva vṛddhiṃ gataḥ, śrāvastyāṃ jātaḥ; vaiśālikāś ca licchavayo 'tyartham abhiprasannāḥ; tadāsyotkṣepaṇīyaṃ karma kartavyaṃ yenāsya vaiśālakā licchavayo ḥnaḥ prasādaṃ pravedayata iti tasyāvatāraprekṣiṇaḥ saṃvṛttāḥ; yāva anyatamena gṛhapatinā buddhapramukho bhikṣusaṃgho jentākasnātreṇopanimantritaḥ; bhikṣavaḥ kantārikāyāṃ cīvarāṇi sthāpayitvā snātum ārabdhāḥ; āyuṣmāṃs tu kālo mṛgāraputraḥ saṃprajānann ekānte cīvarakāṇi sthāpayitā snātum ārabdhaḥ; apareṇāpi bhikṣuṇā tasminn eva pradeśe cīvarakāṇī sthāpitāni; tataḥ āyuṣmān kālo mṛgāraputraḥ ḥsnātvāḥ tāny eva madīyāni cīvarāṇi ḥitiḥ kṛtvā tasya bhikṣoḥ santakāni cīvarāṇi prāvṛtya prakrāntaḥ; yāvad asau bhikṣuḥ samutthito na paśyati svakāni cīvarāṇi; sa bhikṣūn praṣṭum ārabdhaḥ: āyuṣmantaḥ, kena madīyāni cīvarāṇi apahṛtāni? yāvat tasmin pradeśe āyuṣmataḥ kālasya mṛgāraputrasya sārdhaṃvihārī sthitaḥ; tena śrutam; sa kathayati: āyuṣmatā (Adhik-v 103) upādhyāyenāsmin pradeśe cīvarakāṇi sthāpitāni; tena vyatyāsena nītāni bhaveyuh; gacchāmi tāvad upādhyāyaṃ paśyāmīti; sa upādhyāyasya sakāśaṃ gataḥ; kathayati: upādhyāya santakāni (A 347ba) tvayā cīvarāṇy ānītāni? sa kathayati, putra mama santakāni, kasyānyasya santakāni? upādhyāya amukena bhikṣuṇā tasminn eva pradeśe cīvarakāṇi sthāpitāni; so 'vadhyāyati; putra yady evam ānaya, tāni cīvarāṇi paśyāmi iti; sa tāny ādāyāgataḥ; upādhyāya imāni tāni
cīvarāṇi pratyabhijānīhi? tena pratyabhijñātāni; putra vyatyāsena mayānītāni, naya tasya bhikṣor imāmi tāni; sa tāny ādāya tasya bhikṣoḥ sakāśaṃ gataḥ kathayati: āyuṣmann imāni tāni cīvarāny upādhyāyena vyatyāsena nītāni; sa kathayati: pārājikām evāpattim apannaḥ steyacittena tena nītāni; tatas tair avatāraprekṣibhir bhikṣubhis tasyācodayitvā asmārayitvā balād utkṣepaṇīyaṃ karma kṛtam; āyuṣmān kālo mṛgāraputraḥ saṃlakṣayati: duḥkhaṃ brāhmaṇagṛhapatayaḥ prasādyante, sukham aprasādyante; yadi sthāsyāmi niyataṃ vaiśālakā licchavayo ḥnaḥ prasādaṃ pravedayiṣyante; sarvathā śrāvastīm eva gamiṣyāmi iti sa na vyavalokya vaiśalakān licchavīn samādāya pātracīvaraṃ yena śrāvastī tena cārikāṃ prakrāntaḥ; anupūrveṇa caran śrāvastīm anuprāptaḥ; sa bhikṣubhir dṛṣṭaḥ; uktaḥ: svāgataṃ svāgatam āyuṣman kāla prītā vayaṃ tvaddarśanena no tv āgamanena; kiṃ kāraṇam? yasmāt tvām āgamya vaiśālakā licchavayaḥ buddhe 'bhiprasannā ḥdharmeḥ saṃghe 'bhiprasannā atyarthaṃ buddhadharmasaṃgheṣu kārān kurvanti iti; sa kathayati: asty etad evam, api tu vaiśālikair bhikṣubhir acodayitvā asmārayitvā balād utkṣepaṇīyaṃ karma kṛtam iti; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; bhagavān āha: tiṣṭha bhikṣu ahaṃ tvāṃ dharmeṇa ḥosārayāmi; tato bhagavatā (Adhik-v 104) dharmeṇaḥ osāritaḥ; vaiśālikānāṃ vipratisāro jātaḥ, na śobhanam asmābhiḥ kṛtaṃ yat kālasya bhikṣor adūṣiṇo 'napakāriṇo balād utkṣepaṇīyaṃ karma kṛtam iti; te samādāya pātracīvaraṃ yena śrāvastī tena cārikāṃ prakrāntāḥ; tair antarmārgair bhikṣur dṛṣṭa uktaś ca, kutas tvam āyuṣmann āgacchasi? śrāvastyāḥ; dṛṣṭas tvayā kālo mṛgāraputraḥ? dṛṣṭaḥ, kiṃ tasya? asmābhiḥ tasyādūṣiṇo 'napakāriṇaḥ acodayitvāsmārayitvā balād utkṣepaṇīyaṃ karma kṛtam; osāritam; kena? bhagavatā;
tatra eka evam āhur anosāritaṃ dūrosāritam, yasmāt tasyāsmābhir utkṣepaṇīyaṃ karma kṛtam asmāsv asaṃmukhībhūteṣu tasyausāraṇaṃ na yuktam (A 348a) iti; apare tv evam āhuḥ: dharmasvāmī bhagavān, dharmasvāmī sugataḥ, yasyausāritaḥ svosāritaḥ; te anupūrveṇa śrāvastīm anuprāptāḥ patracīvaraṃ pratiśamayya pādau prakṣālya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntāḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditva ekānte niṣaṇṇāḥ; ekāntaniṣaṇṇā vaiśālikā bhikṣavo bhagavantam idam avocan: asmābhir bhadanta bālair mūḍhair avyaktair akuśalaiḥ kālasya mṛgāraputrasyādūṣiṇo 'napakāriṇaḥ acodayitvā asmārayitvā balād utkṣepaṇīyaṃ karma kṛtam; te vayaṃ vipratisārajātaḥ kālaṃ mṛgāraputraṃ kṣamayitum ihāgatāḥ iti; bhagavān āha: osāritaṃ bhikṣavas tad adhikaraṇaṃ tathāgatena yaduta dharmeṇa; śrutam asmābhir bhadanta bhikṣoḥ sakāśād antarmārgeṇa osāritaṃ bhagavatā yaduta dharmeṇa iti; api tv ḥekeḥ asmākam evam āhuḥ: anosāritaṃ dūrosāritam, yasmād vayaṃ tatra na saṃmukhībhūtā iti; apare tv evam āhuḥ: dharmasvāmī bhagavān dharmasvāmī sugataḥ yasyausāritaṃ svosāritam iti
______________________________________________________________
Various forms of accusations
bhagavān saṃlakṣayati: ākāṃkṣanti bata me śrāvakāḥ utpannotpannāny adhikaraṇāni vyupaśamayituṃ yaduta dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena; iti viditvā bhikṣūn āmantrayate sma: kathaṃ bhikṣavaḥ saṃmukhavinaya adhikaraṇaśamatho bhavati? kathaṃ ca punar ihaikeṣām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati śamaś ca vyupaśamaś ca yaduta saṃmukhavinayenādhikaraṇaśamathena? iha bhikṣavaḥ 1) pudgalaḥ pudgalaṃ codayati dharmeṇa vinayena saṃmukhaṃ (Adhik-v 104) caturakṣam; 2) dvau saṃbahulān saṃghaṃ codayataḥ dharmeṇa vinayena saṃmukhaṃ caturakṣaṃ; 3) dvau pudgalau pudgalaṃ codayataḥ dharmeṇa vinayena saṃmukaṃ caturakṣaṃ; 4) dvau pudgalau codayataḥ ḥdvauḥ saṃbahulān saṃghaṃ dharmeṇa vinayena ḥsaṃmukhaṃḥ caturakṣam; 5) saṃbahulāḥ pudgalāḥ pudgalaṃ codayanti dharmeṇa vinayena saṃmukhaṃ caturakṣaṃ; 6) saṃbahulāḥ pudgalāḥ ḥdvau saṃbahulānḥ saṃghaṃ codayanti dharmeṇa vinayena saṃmukhaṃ caturakṣam; 7) saṃghaḥ pudgalaṃ codayati dharmeṇa vinayena saṃmukhaṃ caturakṣam; 8) ḥsaṅghoḥ dvau saṃbahulān saṃghaṃ codayati dharmeṇa vinayena caturakṣam
______________________________________________________________
Sixteen and sixteen ways of applying saṃmukhavinaya respectively not legally valid and legally valid
ṣoḍaśa adhārmikāṇi saṃmukhavinayadānāni; ṣoḍaśa dhārmikāṇi; ṣoḍaśādhārmikāṇi katamāni? 1) adhārmikaḥ pudgalaḥ dhārmikaḥ pudgalaḥ; 2) pudgalaḥ adhārmikaḥ dvau pudgalau dhārmikau; 3) pudgalaḥ adhārmikaḥ saṃbahulāḥ pudgalāḥ dhārmikāḥ; 4) ḥsaṅghoḥ 'dhārmikaḥ pudgalo dhārmikaḥ; 5) dvau pudgalau adhārmikau dhārmikaḥ pudgalaḥ; 6) dvau pudgalau adhārmikau dvau pudgalau dhārmikau; 7) dvau pudgalau adhārmikau saṃbahulāḥ pudgalā adhārmikāḥ; 8) dvau pudgalau (A 348b) adhārmikau saṃghaḥ dhārmikaḥ; 9) saṃbahulāḥ pudgalāḥ adhārmikāḥ pudgalaḥ dhārmikaḥ; 10) saṃbahulāḥ pudgalā adhārmikāḥ dvau pudgalau dhārmikau; 11) sambahulāḥ pudgalāḥ adhārmikāḥ, saṃbahulāḥ pudgalā dhārmikā; 12) saṃbahulāḥ pudgalāḥ adhārmikāḥ saṃgho dhārmikaḥ; 13) saṃgho adhārmikaḥ pudgalaḥ dhārmikaḥ; 14) saṃgho adhārmikaḥ dvau pudgalau dhārmikau; 15) saṃgha adhārmikaḥ sambahulāḥ pudgalā dhārmikāḥ; 16) saṃgha adhārmikaḥ saṃgho dhārmikaḥ iti imāmi ṣoḍaśa adhārmikāṇi saṃmukhavinayadānāni
ṣoḍaśa dhārmikāni saṃmukhavinayadānāni katamāni? 1) pudgalaḥ dhārmikaḥ pudgalaḥ adhārmikaḥ; 2) ḥpudgalaḥ dhārmikaḥḥ dvau pudgalau adhārmikau; 3) pudgalaḥ dhārmikaḥ, saṃbahulāḥ pudgalā adhārmikāḥ; 4) pudgalaḥ dhārmikaḥ saṃgha adhārmikaḥ; 5) dvau pudgalau dhārmikau, pudgalaḥ adhārmikaḥ; 6) dvau pudgalau dhārmikau, dvau adhārmikau; 7) dvau pudgalau dhārmikau, saṃbahulāḥ (Adhik-v 106) pudgalā adhārmikāḥ; 8) dvau ḥpudgalauḥ dhārmikau, saṃgha adhārmikaḥ; 9) saṃbahulāḥ pudgalāḥ dhārmikāḥ pudgalaḥ adhārmikaḥ; 10) sambahulāḥ pudgalā dhārmikā dvau pudgalu adhārmikau; 11) sambahulā pudgalā dhārmikāḥ sambahulāḥ pudgalā adhārmikāḥ; 12) saṃbahulā pudgalā dhārmikāḥ saṃgha adhārmikaḥ; 13) saṃgho dhārmikaḥ pudgala adhārmikaḥ; 14) ḥsaṅgho dhārmikaḥḥ dvau pudgalau adhārmikau; 15) saṃgho dhārmikaḥ pudgalā adhārmikāḥ; 16) saṃgho dhārmikaḥ saṃgha adhārmikaḥ iti imāni ṣoḍaśa dhārmikāṇi saṃmukhavinayadānāni; evaṃ hi bhikṣavaḥ saṃmukhavinaya adhikaraṇaśamatho bhavati; evaṃ ca punar ihaikeṣām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati śamaś ca vyupaśamaś ca yaduta saṃmukhavinayenādhikaraṇaśamathena
______________________________________________________________
The settlement of legal question by the satsvabhāvaiṣīya method
kathaṃ ca bhikṣavas tatsvabhāvaiṣīya adhikaraṇaśamatho bhavati? kathaṃ ca punar
ihaikeṣām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati śamaś ca vyupaśamaś ca yaduta tatsvabhāvaiṣīyena adhikaraṇaśamathena? iha hastako bhikṣuḥ saṃghamadhye āpattim avajānāti; avajñāya pratijānāti, pratijñāya punar apy ajānāti; etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti; bhagavān āha: dadata yūyaṃ bhikṣavo hastakasya bhikṣoḥ tatsvabhāviṣīyam iti yo vā punar anyo 'py evaṃjātīyaḥ evaṃ ca punar dātavyaḥ; śayanāsanaprajñaptiṃ kṛtvā gaṇḍīm ākoṭya pṛṣṭhavācikayā bhikṣūn samanuyujya sarvasaṃghe saṃniṣaṇṇe saṃnipatite ḥhastakena bhikṣuṇā ekāṃśam uttarāsaṅgaṃ kṛtvā yathāvṛddhikayā sāmīcīṃ kṛtvā utkuṭukena sthitvā idaṃ syād vacanīyam: śṛṇotu bhadantāḥ saṃgho, mayā hastakena bhikṣuṇā saṃghamadhye āpattir avajñātaḥ, avajñāya pratijñātaḥ, pratijñāya punar apy avajñātaḥ; so 'haṃ saṃghāt tatsvabhāvaiṣīyaṃ yāce, dadatu bhadantāḥ saṃgho me hastakasya bhikṣos tatsvabhāvaiṣīyam anukampām upādāya; evaṃ dvir apy evaṃ trir api; tataḥ paścād ekena bhikṣuṇā jñaptiṃ kṛtvā karma kartavyam; śṛṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ, ayaṃ hastako bhikṣuḥ saṃghamadhye āpattim avajānāti avajñāya pratijānāti (Adhik-v 107) pratijñāya punar apy avajānāti; ḥayaṃ hastako bhikṣuḥ saṃghāt tatsvabhāvaiṣīyaṃ yācate; sacet saṃghasya prāptakālaṃ kṣametānujānīyāt saṃgho yat saṃghaḥ hastakasya bhikṣoḥ tatsvabhāvaiṣīyaṃ dadyād ity eṣā jñaptiḥ; karma kartavyam; śṛṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ, so 'yaṃ hastako bhikṣuḥ saṃghamadhye āpattim avajānāti, avajñāya pratijānāti, pratijñāya punar apy avajānātiḥ; tat saṃgho hastakasya bhikṣos tatsvabhavaiṣīyaṃ dadāti; yeṣām āyuṣmatāṃ kṣamate hastakasya bhikṣos tatsvabhāvaiṣīyaṃ dātuṃ te tūṣṇīm; na kṣamate bhāṣantām; iyaṃ prathamā karmavācanā; ḥevaṃḥ dvitīyā ḥtīrīyāḥ karmavācanā ḥkartavyāḥ; dattaḥ saṃghena hastakasya bhikṣos tatsvabhāvaiṣīyaḥ; kṣāntam anujñātam saṃghena yasmāt tūṣṇīm; evam etad dhārayāmi
tatsvabhāvaiṣīyadattakasyāhaṃ bhikṣor āsamudācārikān dharmān prajñāpayāmi; tatsvabhāvaiṣīyadattakena bhikṣuṇā na pravrājayitavyaṃ nopasaṃpādayitavyaṃ na niśrayo deyo na śramaṇoddeśa upasthāpayitavyaḥ nānena karma kartavyam, na karmakārakaḥ saṃmantavyaḥ, nānena bhikṣuṇyo 'vavaditavyāḥ; na bhikṣuṇyā ḥaḥvavādakaḥ saṃmantavyaḥ; na pūrvasaṃmatena bhikṣuṇyo 'vavaditavyāḥ; nānena bhikṣuś codayitavyaḥ smārayitavyaḥ śīlavipattyā dṛṣṭivipattyā ācāravipattyā ājīvavipattyā; nānenāvavādaḥ sthāpayitavyaḥ, na poṣadhe, na pravāraṇe, na jñaptidvitīye na jñapticaturthe karmaṇi; nāpi saṃghamadhye vinayo moktavyaḥ satsv anyeṣu vinayadhareṣu pudgaleṣu; tatsvabhāvaiṣīyadattako bhikṣur yathāprajñaptān āsamudācārikān dharmān asamādāya vartate, sātisāro bhavati
ekam adhārmikaṃ tatsvabhāvaiṣīyaṃ dānaṃ, ekaṃ dhārmikam; ekam adhārmikam katamat? yathāpitat hastako bhikṣuḥ saṃghamadhye āpattiṃ pratijānāti pratijñāya avajānāti avajñāya punar api pratijānāti, tasya saṃghaḥ svabhāvaiṣīyaṃ dadāti adhārmikaṃ tatsvabhāvaiṣīyadānam; idam ekam adhārmikam; ekaṃ dhārmikam katamat? yathāpitat hastako bhikṣuḥ saṃghamadhye āpattim avajānāti avajñāya pratijānāti pratijñāya punar apy avajānāti tasya saṃghas (Adhik-v 108) tatsvabhāvaiṣīyaṃ dadāti, dhārmikaṃ tasvabhāvaiṣīyadānam; idam ekaṃ dhārmikam
evaṃ hi bhikṣavaḥ tatsvabhāvaiṣīya adhikaraṇaśamatho bhavati; evaṃ ca punar ihaikekeṣām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati śamaś ca vyupaśamaś ca yaduta tatsvabhāvaiṣīyenādhikaraṇaśamathena
______________________________________________________________
The settling of legal questions by the trṇaprastāraka method
kathaṃ ca bhikṣavaḥ tṛṇaprastāraka adhikaraṇaśamatho bhavati? kathaṃ ca punar ihaikeṣām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati śamaś ca ḥvyupaśamaśḥ yaduta tṛṇaprastārakeṇādhikaraṇaśamathena? yathāpitad bhikṣūṇāṃ kalahajātānāṃ viharatāṃ bhaṇḍanajātānāṃ vigṛhītānāṃ vivādam āpannānāṃ pakṣāparapakṣavyavasthitānām; ekasmin pakṣe yo bhikṣuḥ (A 349b) sthaviraḥ sthavirānyatamaḥ jñāto jñātānyatamaḥ pramukaḥ pramukhānyatamaḥ tena svapakṣe upasaṃkramya idaṃ syād vacanīyam: teṣām asmākam āyuṣmantaḥ alābhā na lābhāḥ durlabdhā na sulabdhāḥ, ye vayaṃ svākhyāte dharmavinaye pravrajya kalahajātā viharāmo bhaṇḍanajātā vigṛhītā vivādam āpannāḥ; yāṃ cāham āyuṣmanto 'smin vastuni āpattim āpanno yāṃ ca yūyam, sthāpayitvā sthūlāvadyaṃ vā gṛhasthapratiśaraṇaṃ vā, utsahe 'ham ātmanaḥ karaṇīyena yuṣmākāṃ ca teṣām āyuṣmatām antike deśayitum āviṣkartuṃ na praticchādayitum iti; sacet tasya bhikṣoḥ svapakṣād ekabhikṣur api bhāṣitaṃ na prativahati na pratikrośati, tatas tena bhikṣuṇā dvitīyaṃ pakṣam upasaṃkramyaikāṃśam uttarāsaṅgam kṛtvā yathāvṛddhikayā sāmīcīṃ kṛtvā utkuṭukena sthitvā idaṃ syād vacanīyam: teṣām asmākam āyuṣmanta alābhā na lābhāḥ durlabdhā na sulabdhāḥ, ye vayam svākhyāte dharmavinaye pravrajya kalahajātā viharāmo bhaṇḍanajātā vigṛhītā vivādam āpannāḥ; yāṃ cāham asmin vastuny āpattim āpanno yāṃ ca te āyuṣmantaḥ, sthāpayitvā sthūlāvadyaṃ vā gṛhapatipratiśaraṇaṃ (Adhik-v 109) vā, utsahe 'ham ātmanaḥ karaṇīyena teṣām āyuṣmatāṃ ḥcaḥ yuṣmākam antike deśayitum āviṣkartuṃ na praticchādayitum iti; dvitīye pakṣe ḥyoḥ bhikṣuḥ sthaviraḥ sthavirānyatamaḥ jñāto jñātānyatamaḥ pramukhaḥ pramukhānyatamaḥ tenāpi svapakṣa upasaṃkramya idaṃ syād vacanīyam: asmākam āyuṣmantaḥ teṣāṃ ca alābhā na lābhā durlabdhā na sulabdhāḥ, ye vayaṃ svākhyāte dharmavinaye pravrajya kalahajātā viharāmo bhaṇḍanajātā vigṛhītā vivādam āpannaḥ; yāṃ cāham āyuṣmanto 'smin vastuny āpattim āpanno yāṃ ca yūyam, sthāpayitvā sthūlāvadyaṃ gṛhasthapratiśarāṇaṃ vā, utsahe 'ham ātmanaḥ karaṇīyena yuṣmākaṃ ca teṣām ḥāyuṣmatāmḥ antike deśayitum āviṣkartuṃ na praticchādayitum iti; sacet tasya bhikṣor ḥsvapakṣād ekabhikṣurḥ api bhāṣitaṃ
na prativahati na pratikrośati tatas tena bhikṣuṇā dvitīyaṃ pakṣam upasaṃkramyaikāṃśam uttarāsaṅgam kṛtvā yathāvṛddhikayā sāmīcīṃ kṛtvā utkuṭukena sthitvā idaṃ syād vacanīyam: teṣām asmākam āyuṣmanta alābhā na lābhā durlabdhā na sulabdhāḥ, ye vayaṃ svākhyāte dharmavinaye pravrajya kalahajātā viharāmo bhaṇḍanajātā vigṛhītā vivādam āpannāḥ; yāṃ cāham asmin vastuny āpattim apanno yāṃ ca te āyuṣmantaḥ, sthāpayitvā sthūlāvadyam vā gṛhasthapratiśaraṇam vā, utsahe 'ham ātmanaḥ karaṇīyena teṣāṃ cāyuṣmatāṃ yuṣmākam antike deśayitum āviṣkartuṃ na praticchādayitum iti; yadā ekapakṣo ḥdvitīyeḥ romaṃ pātayati niḥsaraṇaṃ pravartayati sāmicīṃ pravartayati dvitīyo vā dvitīye, na cānyonyam āpattiparikīrtanena pravartayanti, evaṃ tadadhikaraṇaṃ (A 350a) vyupaśāntaṃ yaduta tṛṇaprastārakeṇādhikaraṇaśamathena; evaṃ hi bhikṣavaḥ tṛṇaprastāraka adhikaraṇaśamatho (Adhik-v 110) bhavati; evaṃ ca punar ihaikeṣām adhikaraṇānāṃ damaś ca bhavati śamāś ca vyupaśamaś ca yaduta tṛṇaprastārakeṇa ḥadhikaraṇaḥśamathena
āpattyādhikaraṇaṃ bhikṣavaḥ ebhiś caturbhir adhikaraṇaśamathair dharmair damayitavyaṃ śamayitavyaṃ vyupaśamayitavyam, yaduta pratijñākārakeṇa saṃmukhavinayena tatsvabhāvaiṣīyena tṛṇaprastārakeṇa; kṛtyādhikaraṇaṃ tu bhikṣavaḥ samagreṇa saṃghena vyupaśamayitavyam
yasmin bhikṣavaḥ āvāse eko bihikṣuḥ prativasati tatra na kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ; yasmin dvau tatrāpi na kalaho bhaṇḍanaṃ ḥvigrahoḥ vivādaḥ; ḥyasmin trayaḥ tatrāpi na kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ;ḥ yasmin tu catvāro bhikṣavaḥ prativasanti uttare vā tatra kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaś ca; yathāpi bhikṣavaḥ
ekas tathā yathā brahmā yathā śakras tathā dvayam /
yathā trayaṃ tathā rājā kolāhalam ataḥ param //
tasmāt tarhi bhikṣavo 'nujānāmi, ya ekām api catuṣpadikāṃ gāthāṃ dhārayati tasya dharmasantako lābho deyaḥ, tenāpi paribhoktavyaḥ; nātra kaukṛtyaṃ karaṇīyam
śrīḥ
adhikaraṇavastu samāptam
p.111f.: Appendix: This is a fragmentary leaf from the Bhaiṣajyavastu, corresponding, withsome variants, to the text edited by prof. N. Dutt, III, 1, pp. 241-43.
new edition see:
K. Wille: Die handschriftliche Überlieferung des Vinayavastu der Mūlasarvāstivādin, Stuttgart 1990 (Verzeichnis der orientalischen Handschriften in Deutschland, Suppl.-Bd. 30) [= Diss., 1987], pp. 111ff.
Bhaiṣajyavastu Fragment
1------kariṇyā chorayitvā āgacchati/ sa pavanabalavegavāhinā javena śrāvastīm āgamya jeta------
2.....dā muktaḥ tataḥ sā hastinī santrastā mūtrapurīṣam utsṛjantī kalabhaṃ chorayitvā pra.....
3.....ka iti saṃjñā/apare paṭhanti rājñā prasenajitā rājñā prasenajitā rājño bimbisVara.....
4.....putre aparāṇi saṅghe caritāni / tathā avaśiṣṭam ta.....
5.....bhavanto mānuṣāṇāṃ divyāni visāni tasmād anujāmi durlabhāni divyāni visānīti.....
6.....ko gṛhapatiḥ miṇḍakapatnī miṇḍakaputraḥ miṇḍakasnuṣā miṇḍakadāso miṇḍakapatnī.....
7 ..... ḥ kthaṃ miṇdakpatnī sā ekasyārthāya sthālīṃ sādhayati ṣatāni
sahasrāṇi ca paribhuñjate evaṃ miṇḍaka .....
8.....evaṃ miṇḍakaputraḥ miṇḍakasnuṣā ekasyārthāya gatvā saṃpādayati śatasya sahasrasya ca paryāptaṃ bhavati .....
9 .....yadā ekāṃ mātrāṃ pratijāgarti tadā sapta mātrās sampadyante/ evaṃ miṇḍakadāsī mahāpuṇyā/bha.....
10 .....yuṣmākam utsahate tathāgatena sārdhaṃ janapadacārikayā bhadrakaṃ nagaraṃ gantuṃ sa cī .....
1 .....yuṣmākam utsahate bhagavatā sārdham janapadacārikayā bhadrakaṃ nagaraṃ gantuṃ sa cīvara .....
2 .....napadacārikāṃ caraṃ bhadraṃ nagaraṃ samprasthitaḥ yadā bhagavatā śrāvastyāṃ mahāpratihāryaṃ vi.....
3.....maṇena gautamena madhyadeśān nirvāsitāḥ sa yadīhāgamiṣyati niścayenāsmān ito'pi nirvā .....
4 ..... ḥ gamiṣyāmaḥ kasyārthāya/ dṛśṭsmābhir yuṣmākaṃ saṃpattir yāvad vipattin na paśyāmas tāvad gacchāmaḥ ārya .....
5.....tavyaṃ tasmin eva kāle smākaṃ parityāgaḥ kriyate/ tiṣṭhadha na gantavyam iti/ te kathayanti /kiṃ .....
6 .....raṃ nagaraṃ praveśayataḥ śādvalāni kṛṣataḥ sthaṇḍilāni pātayataḥ puṣpaphalavṛkṣāṃs che.....
7 .....praveśitaḥ śādvalāni kṛṣṭāni sthaṇḍilāni pātitāni puṣpavṛkāś chinnāḥ pānīyāni vi .....
8 ..... ś ca duṣkaraśatasahasraḥ ṣaṭpāramitvāḥ paripūryānuttaraṃ jñānam ājñā dattā / gacchata viṣapānīyāni śoṣayateti/ varṣabala .....
9 ..... putrāṇam ājñā dattā / gacchata viṣadūsṣitāni śoṣayaeti / varṣabala .....
10.....to vātabalāhakair devaputrair viṣadūṣitāni pānīyāni śoṣitāni varṣa .....
*******************************************************************************
Index of the English titles in the Adhikaraṇavastu:
The Buddha at Kapilavastu. King śuddhodana listens to Buddha's sermons
Buddha's doctrine is addressed also to women. The queen Mahāprajāvatī asks to king śuddhodana to permit to śākya women to listen to the doctrine
Instances of female vanity and the story of the Maid-servant Rohikā
The story of Muktikā ,the daughter of the King of Siṃhala, and the portrait of the Buddha
The story fo the wife of the guild-leader(concerning a previous life of Muktikā)
The four of classes of disputes
The vivādhādhikaraṇam
The anavavādādhikaraṇam
The āpattyadhikaraṇam
The kṛtyādhikaraṇam
The three kinds of vivādādhikaraṇam
The two kinds of āpattyadhikaraṇam
The three kinds of kṛtyādhikaraṇam
Not all kinds of vivāda, etc., are a source of adhikaraṇam
The settlement of disputes. śāriputra and Maudgalyāyana settle a dispute
The sthalastha monks
Two presences: pudgala and dharma
Three presences: saṅgha, pudgala and dharma
Two presences: pudgala and dharma
Three presences: saṅgha, pudgala and dharma
Two presences: pudgala and dharma
The settlement of legal questions by the vote of the majority
The four methods of votation
The ten distributions of voting tickets that are not legally valid
The ten distributions of voting tickets that are legally valid
Methods of votation
The legal questions arising from vivāda and anavavāda can be settled in two and three ways respectively. The smṛtivinaya
Three forms of smṛtivinaya legally valid
The amūḍhavinaya
Two forms of amūḍhavinaya respectively not legally valid and legally valid
The legal questions arising from āpatti can be settled in four ways. The pratijñākāraka
Ten and ten ways of applying pratijñākāraka respectively not legally valid and legally valid
The Buddha absolves the monk Kālo Mṛgāraputra from a false accusation
Various forms of accusations
Sixteen and sixteen ways of applying saṃmukhavinaya respectively not legally valid and legally valid
The settlement of legal questions by the satsvabhāvaiṣīya method
The settling of legal questions by the trṇaprastāraka method
Appendix
Note to the piṇḍoddānam, p.3