Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv16_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Luật Tạng, Phẩm Tranh Tụng (Adhikaraṇavastu)

Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 1 / 2 (50.000 ký tự/trang)
The Adhikaraṇavastu
(Adhik-v 59) ḥadhikaraṇaśamathavastuniḥ (A 332a) uddānam
kalaho vivādo 'dhikaraṇam kiṃmūlaṃ kuśalena ca /
syād vivādo anadhhikaraṇam vivādaṃ katibhiḥ śameta //
vivādaṃ saṃmukhaṃ śamayec chalākāgrahaṇena ca /
anavavādaṃ saṃmukhaṃ smṛtyā amūḍhavinayena ca //
tathaiva tatsvabhāvaiṣīyaṃ tṛṇaprastārakeṇa ca /
samagreṇa va saṃghena kṛtyādhikaraṇaṃ tathā //
vyupaśamitavyam iti proktaṃ maharṣiṇā //
______________________________________________________________
The Buddha at Kapilavastu
King Śuddhodana listens to Buddha's sermons
buddho bhagavān kapilavastuni viharati nyāgrodhārāme; yadā bhagavatā śākyās satyeṣu pratiṣṭhāpitās tasā te trir bhagavantaṃ ḥdarśanāyaḥ upasaṃkramanti; teṣāṃ bhagavān abhīkṣṇaṃ dharmaṃ deśayati; ācaritam rājñaḥ śuddhodanasya śākyagaṇaparivṛtasya trir bhagavantaṃ ḥdarśanāyaḥ upasaṃkramitum; yāvad apareṇa samayena bhagavān anekaśatāyāḥ parṣadaḥ purastān niṣaṇṇo dharmaṃ deśayati kṣaudraṃ madhv ivāneḍakam; anekaśatā ca parṣad bhagavataḥ sakāśān (Adhik-v 60) madhuramadhuraṃ dharmaṃ śṛṇoti āniñjyamānair indriyaiḥ; rājā śuddhodano mahatyā rājaṛddhyā mahatā rājānubhāvena śākyagaṇaparivṛto bhagavatsakāśam upasaṃkrānto dharmaśravaṇāya; sa dharmaṃ śrutvā prakrāntaḥ
______________________________________________________________
Buddha's doctrine is addressed also to women.
______________________________________________________________
Queen Mahāprajāvatī asks king Śuddhodana to permit Śākya women to listen to the doctrine
tato mahānāmā śākyo dharmaṃ śrutvā bhagavato 'ntike prasādajātaḥ svagṛhaṃ gataḥ kathayati: aho buddha aho dharma aho saṃgha saphalo 'smākaṃ buddhotpādaḥ iti; mahānāmno 'gramahiṣī kathayati: āryaputra, kim etat? sa kathayati: adya bhagavatā anekaśatāyāḥ parṣadaḥ purastād īdṛśī dharmo deśito yaṃ śrutvānekaiḥ prāṇiśatasahasraiḥ mahān viśeṣo 'dhigataḥ iti; sā kathatati: āryaputra, yat kathayasi saphalo 'smākaṃ buddhotpāda iti satyam etat; saphala eva yuṣmākaṃ buddhotpādo nāsmākam; kiṃ kāraṇam? yasmāt puruṣāṇām arthāya bhagavān buddho loka utpanno na strīṇām; sa kathayati: bhadre, maivaṃ kathaya; sarvasatvahitānukampī bhagavān; gacchata yūyam api, bhagavato 'ntikād dharmaṃ śṛṇuta; sā kathayati: devaḥ śākyagaṇaparivṛtas trir bhagavantaṃ darśanāyopasaṃkrāmati; vayaṃ jihrema saṃmukhaṃ devasya purastād (A 332b) dharmaṃ śrotum; tad yadi deva ekaṃ vāraṃ vāraṃ gacched pūrvāhṇārambhe vayam apy aparāhṇe bhagavato 'ntikād dharmaṃ śṛṇuyāmaḥ; mahānāmā śākyaḥ saṃlakṣayati: gacchāmi, devaṃ prabodhayāmi iti; punaḥ saṃlakṣayati: duḥkhaṃ svadārāṇām arthāya devo vijñāpyate; mahāprajāvatī devasya bahumatā; tasyāḥ śrotavyaṃ yat kartavyaṃ manyate; tasyā etam arthaṃ nivedayāmi iti; sa yena mahāprajāvatī gautamī tenopasaṃkrāntaḥ; upasaṃkramya mahāprajāvatyā (Adhik-v 61) gautamyā etam arthaṃ nivedayitavān; sā kathayati: evaṃ bhavatu, devaṃ prabodhayāmi iti; tato mahānamnā gṛhapatinā gṛhaṃ gatvā śākyāyanīnām ārocitam; tataḥ tāḥ śākyāyinyāḥ anyāś ca yena mahāprajāvatī gautamī tenopasaṃkrāntāḥ; upasaṃkramya mahāprajāvatīṃ gautamīm idam avocan: yat khalu gautami jānīyāḥ, śrutam asmābhir bhagavān anekaśatāyāḥ parṣadaḥ purastān madhuramadhuraṃ dharmaṃ deśayati kṣaudram madhv ivāneḍakam, anekaśatā ca parṣad bhagavataḥ sakāśān madhuramadhuraṃ dharmaṃ śṛṇoti āniñjyamānair indriyaiḥ iti; tad icchāmo vayam api bhagavato 'ntikād dharmaṃ śrotum; asmākam arthaṃ devaṃ vijñāpaya yathā devaḥ pūrvāhṇe bhagavatsakāśam upasaṃkrāmati vayam apy aparāhṇe; sā kathayati: bhaginyaḥ, śobhanaṃ yuṣmābhiś cittam utpāditam, tiṣṭhata muhūrtam yāvad rājānaṃ śuddhodanam avalokayāmi iti;
atha mahāprajāvatī gautamī yena rājā śuddhodanas tenopasaṃkrāntā; upasaṃkramya rājānaṃ śuddhodanam idam avocat; yat khalu deva jānīyāḥ, śrutaṃ mayā bhagavān anekaśatāyāḥ parṣadaḥ purastān niṣaṇṇo madhuramadhuraṃ dharmaṃ deśayati kṣaudraṃ madhv ivāneḍakam; anekaśatā ca parṣad bhagavato 'ntikād dharmaṃ śṛṇoti āniñjyamānair indriyair iti; śākyānikābhir apy evaṃ śrutam, ākāṃkṣanti dharmaṃ śrotum; tad arhasi deva pūrvāhṇe bhagavatsakāśam upasaṃkramitum; aham api śākyānikā ādāya bhagavatsakāśam aparāhṇe upasaṃkramiṣyāmi; yat kāraṇam? tāḥ pūrvāhṇe gṛhavyāpāravyāpṛtāḥ na labhante ḥ'vakāśaṃḥ bhagavatsakāśam upasaṃkramitum iti; ācaritaṃ rājñaḥ śuddhodanasya yadā mahāprajāvatī gautamī ājñāṃ dadāti uddaṇḍaśarīro 'vatiṣṭhate, tāvac ca rājā ḥnaḥ niṣīdati yāvan mahāprajāvatyā ājñādānam anuṣṭhitaṃ bhavati iti; sa praṇataśirā kathayati; gautani, enaṃ bhavatu iti(Adhik-v 62)
______________________________________________________________
Instances of female vanity and the story ot the maid-servant Rohikā
tato mahāprajāvatī gautamī pañcabhiḥ śākyānīśataiḥ parivṛtā nyagrodhārāmaṃ gatā bhagavataḥ sakāśād dharmaṃ śrotum; yāvan mahānāṃnaḥ śākyasya patnī sarvālaṃkāravibhūṣitayā sārdhaṃ gatā; rūpayauvanavatī sarvālaṃkāravibhūṣitā ca avītarāgamanāṃsy ākṣeptum ārabdhā; sā āyuśmatā ānandena dṛṣṭā uktā ca: bhagini, tvaṃ tāvat prakṛtyaivābhirūpā darśanīyā prāsādikā; kimaṅga punaḥ sarvālaṃkāravibhūṣitā; na śobhanaṃ tvayā kṛtaṃ yad alaṃkāraṃ prāvṛtyāgatā; naite mahātmānaḥ (A 333a) sarva eva vītarāgāḥ iti; sā evam uktā lajjāparigatahṛdayā avāṅmukhī ekānte 'pakramya tam alaṃkāram apanīya cintāparā vyavasthitā; tasyā rohakā nāma preṣyadārikā; tasyā sārdham āgatā dharmaśravaṇārthinī; sā tayāhūya uktā: gaccha rohike idam alaṃkāraṃ sthāpayitvā āgaccha iti; sā tvaritagatipracāratayā gṛhe sthāpayitvā āgatā; tato mahāprajāvatī gautamī pañcaśataparivārā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekānte niṣaṇṇā; bhagavāṃś ca dharmaṃ deśayitum ārabdhaḥ; yāvad anyatarā śākyakumārikā tasmin dharme deśyamāne karṇāvasaktaṃ muktāhāraṃ muhur ḥmuhuḥḥ prekṣate, pāninā ca parāmṛśati; tato bhagavān anityatāpratisaṃyuktaṃ dharmaṃ deśayitum ārabdhaḥ; tathāpi sā nāvatiṣṭhate, prekṣate eva muktāhāram; adrākṣīn mahānāmno 'gramahiṣī tāṃ śākyakumārikāṃ karṇāvasaktaṃ muktāhāre muhur muhuḥ prekṣamāṇām; dṛṣṭvā ca punar asyā etad abhavat: kim iyaṃ tapasvinī evam anityeṣu saṃskāreṣu deśyamāneṣu muktāhāre 'tyarthaṃ adhyavasitā muhur muhuḥ prekṣate; yadi madīyaṃ muktāhāraṃ paśyet sarvamadā asyā vigaccheyuḥ iti viditvā preṣyadārikāṃ rohikām āmantrayate: gaccha madīyaṃ muktāhāraṃ śīghram ānaya iti; tasyā dharmaśravaṇāvarjitamanasāyā etad abhavat: hā kaṣṭam mamedṛśe dharme deśyamāne svāminyā ājñā dattā: dharmāntarāyo jātaḥ, sarvathā kaṣṭo dāsabhāvaḥ iti viditvā duḥkhadaurmanasyāhatā: gathāṃ ca bhāṣate:
dhig dāsabhāva bahuduḥkhaparasvadhīnaṃ
dhig jīvitaṃ mama purākṛtakarmalabdham /(Adhik-v 63)
draṣṭuṃ hi yā jinamukhaṃ na labhe 'dya pādaṃ
śrotuṃ ca dharmam amalam sugatasya tasya //
iti; atha bhagavata etad abhavat: iyaṃ rohikā dārikā pūrvabuddheṣu kṛtādhikārikā kiṃ tv alpāyuskā; uddhartavyā iyaṃ saṃsāracārakād iti viditvā ṛddhyā gāthaṃ bhūrjapatre ālikhya dattavān
utpannasya vināśaṃ hi jñātvā kālyāṇi janmani /
yatnam āsthāya kalyāṇaṃ śrotavyaṃ mama bhāṣitam //
iti; atha rohikā dārikā hṛṣṭā tuṣṭā prītisaumanasyajātā gāthāṃ bhāṣate; buddhālambanenaiva cetasā saṃprasthitā
na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api /
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām //
iti; alpāyuṣkāyāḥ karmaṇaḥ sāmagrī prāptā; gavā taruṇavatsayā jīvitād vyaparopitā; sā bhagavato 'ntike cittam abhiprasādya kālagatā
______________________________________________________________
The story of Muktikā, the daughter of King of Siṃhala, and the portrait of the Buddha
siṃhaladvīpe siṃhalarājño 'gramahiṣyā kukṣāv upapannā; yam eva divasaṃ pratisaṃdhir gṛhītas tam eva divasaṃ muktāvarṣaṃ patitam; rājñā naimittikān āhūya pṛṣṭāḥ; te ūcuḥ: deva, asya satvasyānubhāvo yo 'yaṃ devyāḥ kukṣāv upapannaḥ iti; yāvad asāv upasthīyate śīte śītopakaraṇair uṣṇe uṣṇopakaraṇair vaidyaprajñaptair āhārair nātitiktair nātyamlair nātilavaṇair nātimadhurair nātikaṭukair nātikaṣāyais tiktāmlalavaṇāmadhurakaṭukakaṣāyvivarjitair (A 333b) āhārair hārārdhahāravibhūṣitagātrī apsarā iva nandanavanavicāriṇī mañcān mañcaṃ pīṭhāt pīṭham anavatarantī adharāṃ bhūmiṃ, na cāsyā kiṃcid amanojñāṃ śabdaśravaṇam yāvad eva garbhasya paripākāya; sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā; dārakā jātā abhirūpā darśanīyā prāsādikā; yam api divasaṃ jātā tam api divasaṃ muktāvarṣaṃ patitam; rājā saṃlakṣayati: yadi dārakāyā anubhāvān muktāvarṣaṃ nipatitam asyā eva muktā bhavantu iti; tena tasyā (Adhik-v 64) eva pratipāditāḥ; tataḥ trīṇi saptakāny ekaviṃśatidivasān vistareṇa jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyṃ vyavasthāpyate: kiṃ bhavatu dārikāyā nāma iti; amātyā kathayanti: yasmād asyāḥ puṇyānubhāvena muktāvarṣaṃ patitaṃ tasmād bhavatu dārikāyā muktā iti nāma iti; tasyā muktā iti nāmadheyaṃ vyavasthāpitam; muktā dārikā aṣṭābhyo dhātrībhyo dattā, dvābhyam aṃsadhātrībhyām, dvābhyaṃ kṣīradhātrībhyām, dvābhyāṃ maladhātrībhyām, dvābhyāṃ krīḍanikādhātrībhyam; sā aṣṭābhir dhātrībhir unnīyate vardhyate kṣireṇa dadhnā navanītena sarpiṣā sarpirmaṇḍena anyaiś cottaptottaptair upakaraṇaviśeṣair āśu vardhate hradastham iva paṅkajam; yasā mahatī saṃvṛttā tadā svakulavaṃśānurūpeṇācāravihāreṇa sāntarjanasya rājñaḥ atyarthaṃ bahumatā saṃvṛttā; yāvad apareṇa samayena śrāvasteyā vaṇijaḥ sāmudraṃ yānapātraṃ pratipādya mahāsamudram avatīrṇā dhanahārakāḥ; te saṃsiddhayānapātrā vāyuvaśāt siṃhaladvīpam anuprāptāḥ;
tato bhāṇḍaṃ pratiśāmya rājakulasya nātidūre āvasitāḥ; te rātryāḥ pratyuṣasamaye udānān pārāyaṇān satyadṛśaḥ sthaviragāthāḥ sthavirīgāthāḥ śailagāthā munigāthā arthavargīyāṇi vistareṇa svādhyāyitum ārabdhāḥ; muktikayā bhavanāvasthayā vātāyanena śrutam; tatas tayā rājñe niveditam: deva, madhyadeśābhyāgatā vaṇijaḥ śobhanam gāyante iti; rājñā amātyānām ājñā dattā: bhavanta āhūyatāṃ gāyanakāḥ iti; te āhūyata; muktikā kathatati: gāyantu bhavantaḥ, śṛṇumaḥ kīdṛśaṃ madhyadeśe gāndharvam iti; te kathayanti: devi, na vayaṃ gāndharvikāḥ, vaṇijo vayaṃ śrāvasteyā vāyuvaśād ihāgatāḥ, asmābhi rātryāḥ pratyuṣasamaye budddhavacanaṃ paṭhitam iti; muktikayā buddha iti aśrutapūrvaṃ ghoṣaṃ śrutvā sarvaromakūpāny āhṛṣṭāni; sā kutūhalajātā pṛcchati: bhavantaḥ ko 'yaṃ buddho nāma iti; te vistareṇa buddhamāhātmyaṃ varṇayitum ārabdhāḥ: devi, śākyānaṃ kumāra utpannaḥ anuhimatpārśve (Adhik-v 65) nadyā bhagīrathyās tīre kapilasya ṛṣer āśramapadasya nātidūre; sa brāhmaṇair naimittikair vipañcanakair vyākṛtaḥ, saced gṛhī āgāram adhyāvatsyati rājā bhaviṣyati cakravartī cāturantāṃ vijetā dharmiko dharmarājā saptaratnasamanvāgataḥ; tasya imāny evaṃrūpāṇi saptaratnāni bhaviṣyanti tadyathā cakraratnaṃ hastiratnaṃ (A 334a) aśvaratnaṃ maṇiratnaṃ strīratnaṃ ḥgṛhapatiratnaṃḥ pariṇāyakaratnam eva saptamam; pūrṇaṃ cāsya bhaviṣyati sahasraṃ putrāṇāṃ śūrāṇāṃ vīrāṇāṃ varāṅgarūpiṇāṃ parasainyapramardakānām; sa imām eva samudraparyantāṃ mahāpṛthivīm akhilām akaṇṭakām anutpātām adaṇḍenāśastreṇa dharmeṇa samenābhinirjityādhyāvatsyati; sacet keśaśmaśrū avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇy ācchādya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajiṣyati tathāgato bhaviṣyaty arhan samyaksaṃbuddho vighuṣṭaśabdo loke; sa eva buddho nāma iti; muktikā kathayati: yadā yuṣmākaṃ gamanadeśakālas tadā mama nivedayiṣyatha; te kathayanti: evaṃ devi bhavatu, nivedayiṣyāmaḥ; yāvat teṣāṃ gamanadeśakālaḥ pratyupasthitaḥ; tair muktikāyā
niveditam; tayā bhagavati lekho likhitaḥ:
asuradevamanuṣyanamaḥkṛta
jananarogabhayād abhiniḥsṛta /
vipulakīrtiyaśaḥprasṛta prabho
amṛtabhāgam rṣe atulaṃ dada //
iti; atha te vaṇijas taṃ lekham ādāyānupūrveṇa śrāvastīm anuprāptāḥ; mārgaśramaṃ prativinodya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntāḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvāikānte niṣaṇṇāḥ; śrāvasteyāḥ vaṇijaḥ bhagavantam idam avodan: siṃhaladvīpe bhadanta siṃhalarājño duhitayā bhagavataḥ ayaṃ lekho 'nupreṣitaḥ; bhagavatā muktikāyā vinayakālaṃ jñātvā svayam eva gṛhītvā vācitaḥ; vācayitvā kathayati: yadā yuṣmākaṃ punar gamanaṃ bhavati tadā mamāvedayiṣyatha; evaṃ bhadanta iti te vaṇijo bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntāḥ; tataḥ paṇyaṃ vikrīya pratipaṇyam ādāya bhagavatsākāśam upasaṃkrāntāḥ; kathayanti: bhagavan vayaṃ saṃprasthitāḥ ājñāṃ prayaccha iti kim asmābhir muktikā vaktavyā iti; bhagavān āha: suparikarmakṛtaṃ paṭam ānayata citrakarāṃś ca iti; taiḥ paṭa upanāmitaḥ citrakarāś cāhūtāḥ; bhagavān āha: tathāgatapratimāṃ paṭe lekhayata; citrakatā ārabdhā (Adhik-v 66) buddhapratimāṃ likhitum; na śaknuvanti bhagavataś citrakarā anekapuṇyaśatanirjātaṃ tathāgatapratibimbakam abhinirvartitum; bhagavān āha: upanāmayata pāṭam, prabhām utsṛjāmi iti; taiḥ paṭa upanāmitaḥ, bhagavatā prabhā utsṛṣṭā; citrakarair nānāraṅgaiḥ pūritā; tato bhagavatā pratimāyā adhastāt trīṇi śaraṇagamanāni pañca śikṣāpadāni dvādaśāṅgaḥ pratītyasamutpādaḥ amulomapratilomaḥ āryāṣṭāṅgaś ca mārgo likhitaḥ, upariṣṭād dve gāthe
ārabhadhvaṃ niṣkrāmata yujyadhvaṃ buddhaśāsane /
dhunīta mṛtyunaḥ sainyaṃ naḍāgāram iva kuñjaraḥ //
yo hy asmin dharmavinaye 'pramattaś cariṣyati /
prahāya jātisaṃsāraṃ duḥkhasyāntaṃ kariṣyati //
iti; siṃhalarājasya ca lekho likhitaḥ; mayā muktikāyāḥ paṭe abhilikhitaṃ prābhṛtam anupreṣitam; tvayā vistīrṇāvakāśe pṛthivīpradeśe siṃhaladvīpanivāsinaṃ janakāyaṃ saṃnipatya mahatā satkāreṇāyaṃ (A 334b) paṭa udghāṭayitavyaḥ; te ca vaṇijaḥ saṃdiṣṭāḥ; yadi muktikā pṛcchati kim idam iti vaktavyā ayaṃ tasya bhagavato rūpakāya iti; yadi pṛcchati; idam adhastāt kim idam iti vaktavyā: imāni trīṇi śaraṇagamanāni pañca śikṣāpadāni anulomapratilomaḥ pratītyasamutpādo jagataḥ pravṛttir ḥnivṛttiś caḥ; ayam asyādhigama āryāṣṭāṅgo mārgaḥ iti; yadi kathayati: idam upariṣṭāt kim idam iti vaktavyā: utsāhaya, śaraṇagamanaśikṣāpadāni gṛhītvā imam anulomapratilomaṃ dvādaśāṅgapratītyasamutpādaṃ vyavalokya vīryam ārabhate; sa amṛtādhigamaṃ mārgam avāpya sarvaduḥkhād vimucyate iti; evaṃ bhadanta iti te vaṇijo bhagavataḥ pratiśrutya bhagavato 'ntikāt prakrāntāḥ; tataḥ kṛtakutūhalamaṅgalasvastyayanāḥ siṃhaladvīpagamanīyaṃ paṇyam ādāya anupūrveṇa siṃhaladvīpam anuprāptāḥ; margaśramaṃ prativinodya rājñaḥ sakāśam (Adhik-v 67) upasaṃkrāntāḥ; pādayor nipatya lekhaṃ samarpitavantaḥ; rājñā lekho vācitaḥ; vācayitvā tan nagaram apagatapāṣāṇaśarkarakaṭhallakaṃ vyavasthāpitaṃ candanavāripariṣiktaṃ ucchritadhvajapatākam āmuktapaṭṭadāmakalāpaṃ surabhidhūpaghaṭikopanibaddhaṃ nānāpuṣpāvakīrṇam; simhaladvīpanivāsī janakāyaḥ saṃnipatitaḥ; tato mahatā satkāreṇa nagaramadhye catūratnamayaṃ siṃhāsanaṃ prajñapya paṭa udghāṭitaḥ; mahājanakāyena namo buddhāya namo buddhāya ity uccair nādo muktaḥ; tato muktikā rājakumārī tīvraprasādāvarjitahṛdayā āhṛṣṭaromakūpā aśruparyākulekṣaṇā pādayor nipatya tān vaṇijaḥ pṛcchati;
bhavantaḥ kim idam? te ākhyātum ārabdhāḥ: idaṃ tasya bhagavato rūpakāyaḥ; idam adhastāt kim? trīṇi śaraṇagamanāni pañca śikṣāpadāni idam, anulomapratilomaḥ pratītyasamutpādo jagataḥ pravṛttiś ca nivṛttiś ca; ayam amṛtādhigama āryāṣṭāṅgo mārgaḥ; idam upariṣṭāt kim: abhyutsāhaya, śaraṇagamanaśikṣāpadāni gṛhītvā imam anulomapratilomaṃ dvādaśāṅgapratītyasamutpādaṃ vyavalokya vīryam ārabhate, sa amṛtādhigamaṃ mārgam avāpya sarvaduḥkhād vimucyate iti; tato muktikā dvādśāṅgaṃ pratītyasamutpādaṃ anulomapratilomam cintayitum ārabdhā yāvat triparivartaṃ na karoti; tāvat tayā viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavrajeṇa bhitvā srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtam; sā dṛṣṭasatyā gāthā bhāṣate      dūrasthitena buddhena prajñācakṣur viśodhitaḥ /
namas tasmai suvaidyāya cikitsā yasyedṛśī //
dūrasthitena buddhena dṛṣṭiśalyaḥ samuddhṛtaḥ /
namas tasmai suvaidyāya dṛṣṭiśalyāpahāriṇe //
iti; gāthā bhāṣitvā tān vaṇijān idam avocat: bhavanto yadā yūyaṃ gacchata tadā rocayiṣyatha iti; tatas te paṇyam visarjayitvā pratipaṇyam ādāya muktikāyā sakāśam upasaṃkrāntāḥ; (A 335a) devi, vayaṃ saṃprasthitāḥ, ājñāpaya kim asmābhiḥ karaṇīyam iti; sā kathayati; mama vacanena bhagavataḥ pādau śirasā vanditavyau alpābādhatāṃ ca praṣṭavyo 'lpātaṅkatāṃ ca laghūtthānatāṃ ca yātrām ca balaṃ ca sukhaṃ cānavadyatāṃ ca sparśavihāratāṃ ca; (Adhik-v 68) evaṃ ca vaktavyo: yad bhadanta kalyāṇamitreṇa karaṇīyam bhagavatā tat kṛtam; mayā bhagavantaṃ kalyāṇamitram āgamyoddhṛto narakatiryakpretebhyaḥ pādaḥ, pratiṣṭhito devamanuṣyeṣu, paryantīkṛtaḥ saṃsāraḥ, ucchoṣitā rudhirāśrusamudrāḥ, laṅghitā asthiparvatāḥ, anādikālopacitam satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavrajeṇa bhitvā srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtam; abhikrāntāhaṃ bhadanta abhikrāntā; eṣāhaṃ bhagavantaṃ śaraṇaṃ gacchāmi dharmaṃ ca bhikṣusaṅghaṃ ca; upāsikāṃ ca saṃdhāraya adyāgreṇa yāvajjīvaṃ prāṇopetāṃ śaraṇāgatām abhiprasannām iti; idaṃ ca muktāprasthatrayaṃ nayata ekaṃ bhddhāya ekaṃ dharmāya ekaṃ saṃghāya iti; tatas te vaṇijaḥ paṇyādānam saṃdeśaṃ cādāya saṃprasthitāḥ; anupūrveṇa śrāvastīm anuprāptāḥ; mārgaśramaṃ prativinodya bhagavatsakāśam upasaṃkrāntāḥ; pādayor nipatya yathāsaṃdiṣṭaṃ samākhyāya bhagavantam idam avocan: idaṃ bhadanta muktāprasthatrayaṃ muktikayā preṣitam, ekaṃ buddhāya ekaṃ dharmāya ekaṃ saṃghāya iti; āyuṣman ānando bhagavantaṃ pṛcchati: kutra bhadanta prābhṛtam āgatam; bhagavān āha: dṛṣṭā tvayā ānanda mahānāmnaḥ śākyasya preṣyadārikā rohikā nāma mamāntikāt dharmaṃ śrutvā prakrāntā; antarmārge ca gavā taruṇavatsayā jīvitād vyaparopitā? dṛṣṭā, bhadanta; sā mamāntike cittam abhiprasādya kālagatā; siṃhaladvīpe siṃhalarājasya duhitā saṃvṛttā muktikā nāma; dṛṣṭasatyayā tayā etat prābhṛtam anupreṣitam; ato yo buddhasya bhāgas tena gandhakuṭyāṃ pralepaṃ dadata; yo dharmasya sa dharmadharāṇāṃ pudgalānām; yaḥ saṃghasya taṃ samagraḥ saṃgho bhajayatu
bhikṣavaḥ saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ: kiṃ bhadanta muktikā karma kṛtaṃ yena dāsī saṃvṛttā, kiṃ karma kṛtaṃ yena āḍhye rājakule pratyājātā, satyadarśanaṃ ca kṛtam? iti; bhagavān āha: muktikayaiva bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhāraṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāni avaśyabhāvīnīti muktikayā karmāṇi kṛtāny upacitāni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati? na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante nābdhātau ḥna tejodhātāuḥ na vāyudhātāv api tūpātteṣu skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca (Adhik-v 69)
na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api /
sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehināṃ //
______________________________________________________________
The story of the wife of the guild-leader
(concerning a previous life of Muktikā)
bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'sminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma śāstā loka udapādi vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato (A 335b) lokavid anuttaraḥ puruṣadāmyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān; sakalaṃ buddhakāryaṃ kṛtvā indhanakṣayād ivāgnir vārāṇasyāṃ nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtaḥ; tasya kṛkiṇā rājñā sarvagandhakāṣṭhaiś citāṃ citvā mahatā satkāreṇa dhyāpitaḥ; sā citā kṣīreṇa nirvāpitā; tāny asthīni sauvarṇe kumbhe prakṣipya caturmahāpathe catūratnamayaḥ stūpaḥ pratiṣṭhāpitaḥ yojanasāmantakenārdhayojanam uccatvena mahāmahaś ca pratisthāpitam
vārāṇasyām anyataraḥ śreṣṭḥī mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī; tena sadṛśāt kulāt kalatram ānītam; sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati; tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ na putro na duhitā; sa kare kapolaṃ datvā cintāparo vyavasthitaḥ: anekadhanasamuditaṃ me gṛham, na me putro na duhitā; mamātyayāt sarvasvāpateyam aputraka iti kṛtvā rājavidheyaṃ bhaviṣyati iti; sa śramaṇabrāhmaṇasuhṛtsaṃbandhibāndhavanaimittikair ucyate: devatārādhaṃ kuruṣva, putras te bhaviṣyati iti; so 'putraḥ putrābhinandī śivavaruṇakuberaśakrabrahmādīn ḥanyān caḥ devatāviśeṣān āyācate, tadyathā ārāmadevatā vanadevatāś catvaradevatāḥ śṛṅgāṭakadevatā balipratigrāhikā devatā sahajā sahadharmikā nityānubaddhā api devatā āyācae; asti caiṣa loke pravādaḥ yad āyācanahetoḥ putrā jāyante duhitaraś ceti; tac ca naivam; yady evam abhaviṣyad ekaikasya putrasahasram abhaviṣyat tadyathā rājñaḥ cakravartinaḥ; api trayāṇāṃ sthānānām saṃmukhībhāvāt putrā jāyante duhitaraś ca; katameṣāṃ (Adhik-v 70) trayāṇām? mātāpitarau raktau bhavataḥ saṃnipatitau, mātā ca kalyā bhavati ṛtumatī gandharvaś ca pratyupasthito bhavati; eṣāṃ trayāṇām sthānānāṃ saṃmukhībhāvāt putrā jāyante duhitaraś ca; tena putrasaṃvartanīyaṃ karma na kṛtam; tenāsya na putro na duhitā; yāvad asau glānye nipatitaḥ; sa upasthīyate mūlagaṇḍapatrapuṣpaphalabhaiṣajyaiḥ; na cāsau vyādhir upaśamaṃ gacchati; tato 'sya patnī saṃlakṣayati: anekadhanasamuditaṃ me gṛham, na me putro na duhitā, ayaṃ ca me svāmī kālaṃ kariṣyati; tad idānīṃ yadi pāralaukikaṃ pathyadanam na gṛhṇāti sarvaṃ me tad dhanajātam aputraka iti kṛtvā rājavidheyaṃ bhaviṣyati iti; tasyā śatasahasraṃ muktāhāraṃ karṇāvasaktam; tayā kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya gandhamālyavilepanaiḥ pūjāṃ kṛtvā tasmin stūpe samāropitam, tīvreṇa ca prasādena pādayor nipatya
praṇidhānaṃ kṛtam: anenāhaṃ kuśalamūlena cittotpādena deyadharmaparityāgena ca āḍhye mahākule jāyeyam evaṃvidhānāṃ ca guṇānāṃ lābhī syām evaṃvidhaṃ ca śāstāram ārāgayeyaṃ mā virāgayeyam iti
kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ? yāsau śreṣṭhībhāryā eṣaivāsau (A 336a) muktikā tena kālena tena samayena; yad anayā kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya stūpe kārān kṛtvā praṇidhānaṃ kṛtaṃ tasya karmaṇo vipākena āḍhye kule jātā janmani cāsyā muktāvarṣaṃ patitam mama ca śāsane prasādam utpādya viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavrajeṇa bhitvā srotaāpattiphalaṃ sākṣātkṛtam; bhūyo 'py anekadhanasamuditasya śreṣṭhino bhāryā babhūva; tatrānayā aiśvaryamadamattayā sarva eva gocaraprāpto loko dāsīvādena samudācaritaḥ; tasya karmaṇo vipākena dāsī saṃvṛttā
iti hi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇānām karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipākaḥ ekāntaśuklānām ekāntaśuklo vipākaḥ vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ; tasmāt tarhi bhikṣavaḥ ekāntakṛṣṇāṇi karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīyaḥ ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam (Adhik-v 70)
______________________________________________________________
The four classes of disputes
uktaṃ bhagavatā: yo 'sau dharmabhāgaḥ sa dharmabhāṇakānāṃ pudgalānām iti; tatra sūtrāntikāḥ kathayati: vayaṃ bhagavataḥ sakalaṃ sūtraṃ dhārayāmaḥ, vayaṃ dharmadharāḥ, asmākam eṣa lābhaḥ prāpadyate iti; vinayadharā kathayanti: vayaṃ bhagavataḥ abhyantarakośarakṣāḥ, vayaṃ sakalaṃ vinayam dhārayāmaḥ, vayaṃ dharmadharāḥ, asmākam eṣa lābhaḥ prāpadyata iti; mātṛkādharāḥ kathayanti: vayaṃ sūtrasya vinayasya ca svalakṣanaṃ sāmānyalakṣaṇaṃ ca dhārayāmaḥ, vayaṃ dharmadharāḥ, asmākam eṣa lābhaḥ prāpadyate iti; tatra sūtradharavinayadharamātṛkādharāṇām utpannaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ; tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma: mā bhikṣavaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ mā vigraho vivādaḥ; catvārīmāni bhikṣavo 'dhikaraṇāni; katamāni catvāri? vivādādhikaraṇam, anavavādādhikaraṇam, āpattyadhikaraṇaṃ kṛtyādhikaraṇam
vivādādhikaraṇaṃ katamam? yaḥ saṃghasya nānāvādo vivādaḥ pratyanīkavādaḥ asāmagrī asaṃmodanā anekotībhāvaḥ tad upādāya yaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ iham ucyate vivādādhikaraṇam
anavavādādhikaranaṃ katamam? yaḥ saṃghasya anavavādaḥ anavavādanaṃ anavavādaprasthāpanaṃ tad upādāya yaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ idam ucyate anavavādādhikaraṇam
āpattyadhikaraṇaṃ katamam? pañcāpattayaḥ āpattiskandha ity ucyate; katamāḥ pañca? pārājikāḥ saṃghāvaśeṣikāḥ pāyattikāḥ pratideśanīyāḥ duṣkṛtāḥ, tad upādāya yaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ idam ucyate āpattyadhikaraṇam (Adhik-v 72)
kṛtyādhikaraṇaṃ katamam? yā saṃghasya kriyājñaptir jñaptidvitīyaṃ jñapticaturthaṃ karma tad upādāya yāḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ idam ucyate kṛtyādhikaraṇam
______________________________________________________________
The vivādādhikaraṇam
kiṃmūlaṃ bhikṣavo vivādādhikaraṇaṃ kiṃ vivādādhikaraṇasya mūlam? ṣaḍ vivādamūlāni caturdaśa bhedakarāṇī vastūni
(A 336b) ṣaḍ vivādamūlāni katamāni? yathāpīhaikaḥ krodhano bhavati upanāhī; yo 'sau krodhano bhavaty upanāhī śāstāraṃ na satkaroti na gurukaroti na mānayati na pūjayati; śāstāram asatkurvann agurukurvann amānayann apūjayan dharmaṃ na pāśyati; dharmam apaśyan śrāmaṇyanirapekṣo bhavati; śrāmaṇyanirapekṣaḥ saṃghe tadrūpaṃ raṇam utpādayati kalahabhaṇḍanavigrahavivādam; yaḥ syāt kalahabhaṇḍanavigrahavivādo bahujanānarthāya bahujanāhitāya bhahujanaduḥkhāya anarthāyāhitāya duḥkhāya devamanuṣyāṇām; evaṃrūpaṃ saced yūyaṃ bhikṣavo vivādamūlam adhyātmaṃ bahirdhā vāprahīṇaṃ samanupaśyatha tatra vaḥ sahitaiḥ samagraiḥ saṃmodamānair avivādamānaiḥ tīvrachando vīryaṃ vyāyāma utsāha utsūḍhir aprativāṇismṛtyā saṃprajanye yogaḥ karaṇīya yāvad etasyaiva vivādamūlasyotpannasya prahāṇāya; evaṃ ca tad vivādamūlaṃ prahāsyati; evaṃrūpaṃ saced yūyaṃ bhikṣavo vivādamūlam adhyātmaṃ bahirdhā vā prahīṇaṃ samanupaśyatha tatra vaḥ sahitaiḥ samagraiḥ saṃmodamānair avivādamānais tīvrachando vīryaṃ vyāyāma utsāha utsūḍhir aprativāṇismṛtyā saṃprajanye yogaḥ karaṇīya yāvad etasyaiva vivādamūlasya prahīṇasyāyatyām anavāsravāya; evaṃ vas (Adhik-v 73) tad vivādamūlaṃ samyaksusamavahitam āyatyāṃ notpatsyate; yathā krodhana upanāhī mrakṣaḥ pradāsi īrṣyako matsarī śaṭho māyāvī ahrīyamāṇo 'napatrāpī pāpeccho mithyādṛṣṭikaḥ; punar aparam ihaikaḥ svayaṃ dṛṣṭiparāmarśī bhavaty asamañjasagrāhī duṣpratiniḥsargamantrī; yaḥ svayaṃ dṛṣṭiparāmarśī bhavati duṣprajñaniḥsargamantrī sa śāstāraṃ na satkaroti na gurukaroti na mānayati na pūjayai; śāstāram asatkurvann agurukurvann amānayann apūjayan dharmaṃ na paśyati; dharmam apaśyan śrāmaṇyanirapekṣo bhavati; śrāmaṇyanirapekṣaḥ sa saṃghe tadrūpaṃ raṇam utpādayati kalahabhaṇḍanavigrahavivādam; yaḥ syāt kalahabhaṇḍanavigrahavivādo bahujanānarthāya bahujanāhitāya bahujanaduḥkhāya anarthāyāhitāya ḥduḥkhāyaḥ devamanuṣyāṇām; evaṃrūpaṃ saced yūyaṃ bhikṣavo vivādamūlam adhyātmaṃ vā bahirdhā vā aprahīṇaṃ samanupaśyatha tatra vaḥ sahitaiḥ samagraiḥ saṃmodamānair avivādamānais tīvracchando vīryavṃ vyāyāma utsāha utsūḍhir aprativāṇismṛtyā saṃprajanye yogaḥ karaṇīyo yāvad etasyaiva vivādamūlasya utpannasya prahāṇāya; evaṃ vas tad vivādamūlam
prahāsyati; evaṃrūpaṃ saced yūyaṃ bhikṣavo vivādamūlam adhyātmaṃ vā bahirdhā vā prahīṇaṃ samanupaśyatha tatra vaḥ sahitaiḥ samagraiḥ saṃmodamānair avivādamānais tīvracchando vīryaṃ vyāyāma utsāha utsūḍhir aprativāṇismṛtyā saṃprajanye yogaḥ karaṇīyo yāvad etasyaiva vivādamūlasya (A 337a) prahīṇasyāyatyām anavāsravāya; evaṃ vas tadvivādamūlaṃ samyak susamāhitam āyatyāṃ notpatsyate; imāny ucyante ṣaḍvivādamūlāni
caturdaśa bhedakaraṇāni vastūni katamāni? yad uta dharmam iti vā adharmam iti vā, vinaya iti vā avinaya iti vā, āpattir iti vā anāpattir iti vā, gurv iti vā laghv iti vā, sāvaśeṣa iti vā niravaśeṣa iti vā, deśanākaraṇīya iti vā saṃvarakaraṇīya iti vā durbhāṣitagaminīti vā subhāṣitagaminīti vā; imāny ucyante caturdaśa bhedakarāṇi vastūni; (Adhik-v 74) idaṃmūlaṃ bhikṣavo vivādādhikaraṇam idaṃ vivādādhikaraṇasya mūlam
______________________________________________________________
The anavavādādhikaraṇam
kiṃmūlaṃ bhikṣavo anavavādādhikaraṇaṃ kim anavavādādhikaraṇasya mūlam? yaḥ saṃghasya anavavādaḥ anavavādanam anavavādaprasthāpanaṃ tad upādāya yaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ idaṃmūlakaṃ bhikṣavaḥ anavavādādhikaraṇam idam anavavādādhikaraṇasya mūlam
______________________________________________________________
The āpattyadhikaraṇam
kiṃmūlaṃ bhikṣavaḥ āpattyadhikaraṇam, kim āpattyadhikaraṇasya mūlam? pañcāpattijātasya āpattinikāyā āpattiskandha iti ucyate; katame pañca? pārājikāḥ saṃghāvaśeṣāḥ pāyattikāḥ pratideśanīyā duṣkṛtāś ca; api tv astyāpattiḥ kāyikī na vācikī na caitasikī; asti vācikī na kāyikī na caitasikī; asti kāyikī caitasikī na vācikī; asti vācikī caitasikī na kāyikī; asti kāyikī vācikī caitasikī ca
katamā āpattiḥ kāyikī na vācikī na caitasikī? yathāpitad bhikṣur aniṣkrānteṣu gṛhastheṣv anupasaṃpanneṣu niṣkrāntā gṛhastā anupasaṃpannā iti śayyāṃ kalpayati suptam cainaṃ mātṛgrāmo viśete supto vā mahāśayanam āropyate iyam āpattiḥ kāyikī na vācikī na caitasikī
katamā āpattir vācikī na kāyikī na caitasikī? yathāpitad bhikṣur mātṛgrāmasya pañcabhir padair dharmaṃ deśayan asaṃcintya ṣaṣṭam padam atikrāmati, ṣaḍbhir padair vā deśayan saptamaṃ padam atikrāmati, iyam āpattir vācikī na kāyikī na caitasikī
katamā āpattiḥ kāyikī caitasikī na vācikī? yathāpitad bhikṣuḥ saṃcintya tiryagyonigataṃ prāṇinaṃ jīvitād vyaparopayan naivam (Adhik-v 75) āha: evaṃ hi prāṇi jīvitād vyaparopayitavyaḥ; yathā mayā vyaparopitaḥ evaṃ punar vyaparopayitavyaḥ; ḥvyaparopitaḥḥ suvyaparopito bhavatīti; adattam ādadat kāmeṣu mithyā caran madyapānaṃ piban naivam āha: evaṃ madyapānaṃ pātavyam; yathā mayā pītam evaṃ ca punar madyapānaṃ ḥpātavyamḥ; pītaṃ supītaṃ bhavatīti; idam āpattiḥ kāyikī caitasikī na vācikī
katamā āpattir vācikī caitasikī na kāyikī? yathāpitad bhikṣur mātṛgrāmasya pañcabhiḥ padair dharmaṃ deśayan saṃcintya ṣaṣṭaṃ padam atikrāmati ṣaḍbhir vā padair deśayan saptamaṃ padam atikrāmati, iyam āpattir vācikī caitasikī (A 337b) na kāyikī
katamā āpattiḥ kāyikī vācikī caitasikī ca? yathāpitad bhikṣuḥ saṃcintya tiryagyonigataṃ prāṇinaṃ jīvitād vyaparopayann evam āha: evaṃ prāṇī jīvitād vyaparopayitavyaḥ; yathā mayā vyaparopitaḥ evaṃ ca punar vyaparopitaḥ suvyaparopito bhaviṣyatīti; adattam ādadat kāmeṣu mithyā caran madyapānam pibann evam āha: evaṃ hi madyapānaṃ pātavyam; yathā mayā pītam evaṃ ca punaḥ pītaṃ supītaṃ bhavatīti; iyam āpattiḥ kāyikī vācikī caitasikī ca; idaṃmūlakaṃ bikṣavaḥ āpattyadhikaraṇam, idam āpattyadhikaraṇasya mūlam
______________________________________________________________
The kṛtyādhikaraṇam
kiṃḥmūlaṃḥ bhikṣavaḥ kṛtyādhikaraṇam, kiṃ kṛtyādhikaraṇasya mūlam? yā saṃghasya kriyājñaptiḥ jñaptidvitīyaṃ jñapticaturthaṃ karma idaṃmūlakaṃ bhikṣavaḥ kṛtyādhikaraṇam idam kṛtyādhikaraṇasya mūlam
______________________________________________________________
The three kinds of vivādādhikaraṇam
vivādādhikaraṇaṃ bhikṣavaḥ kuśalaṃ vaktavyam akuśalaṃ vaktavyam avyākṛtaṃ vaktavyam; katarat kuśalam? yat saṃghasyārthinaḥ arthābhiprāyasya kuśalārthinaḥ kuśalābhiprāyasya ḥnānāvādo (Adhik-v 76) vivādo vipratyanīkavādaḥḥ tad upādāya yaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ idaṃ kuśalam; katamad akuśalam? yaḥ saṃghasyānarthinaḥ anarthābhiprāyasyākuśalārthinaḥ akuśalābhiprāyasya nānāvādo vivādo vipratyanīkavādaḥ tad upādāya kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ idam akuśalam; katamad avyākṛtam? yat saṃghasya naivārthino ḥnaivānarthinoḥ naivārthābhiprāyasya ḥnaivānarthābhiprāyasyaḥ na kuśalārthino ḥnākuśalārthinaḥ na kuśalābhiprāyasya nākuśalābhiprāyasyaḥ nānāvādo vivādo vipratyanīkavādaḥ tad upādāya yaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ idam avyākṛtam
______________________________________________________________
The three kinds of anavavāddhikaraṇam
anavavādādhikaraṇaṃ kuśalaṃ vaktavyam akuśalam vaktavyam avyākṛtaṃ vaktavyam; katarat kuśalam? yat saṃghasya arthinaḥ arthābhiprāyasya kuśalārthinaḥ kuśalārthābhiprāyasya anavavāda anavavādanam anavavādaprasthāpanaṃ tad upādāya yaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ idaṃ kuśalam; katarad akuśalam? yat saṃghasya anarthinaḥ anarthābhiprāyasya akuśālārthinaḥ akuśalābhiprāyasya anavavādaḥ anavavādanaṃ anavavādaprasthāpanaṃ tad upādāya yaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ idam ḥakuṣalam; kataradḥ avyākṛtam? ḥyat saṃghasya naivārthino naivānarthino naivārthābhiprāyasya naivānarthābhiprāyasya na kuśalārthino nākuśalārthinaḥ na kuśalābhiprāyasya nākuśalābhiprāyasya anavavāda anavavādanam anavavādaprasthāpanaṃ tad upādāya yaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ idam avyākṛtamḥ
______________________________________________________________
The two kinds of āpattyadhikaraṇam
āpattyadhikaraṇam akuśalaṃ vaktavyam avyākṛtaṃ ca vaktavyam; katarad akuśalam? yo buddhaprajñaptāyāṃ śikṣāyāṃ saṃghaprajñaptāyāṃ ca kriyāyām saṃcintya vyatikramaḥ idam akuśalam; katarad (Adhik-v 77) avyākṛtam? yo buddhaprajñaptāyāṃ śikṣāyāṃ saṃghaprajñaptāyāṃ ca kriyāyām asaṃcintya vyatikramaḥ idam avyākṛtaṃ
______________________________________________________________
The three kinds of kṛtyādhikaraṇam
kṛtyādhikaraṇaṃ kuśalaṃ vaktavyam akuśalaṃ vaktavyam avyākṛtaṃ ca vaktavyam; katarat kuśalam? yat saṃghasyārthinaḥ (A 338a) arthābhiprāyasya kuśalārthinaḥ kuśalābhiiprāyasya jñaptir jñaptidvitīyaṃ jñapticaturthaṃ karma tad upādāya yaḥ kalaho bhaṇḍanam vigraho vivādaḥ idaṃ kuśalam; katarad akuśalam? yat saṃghasyānarthinaḥ anarthābhiprāyasya akuśalārthinaḥ akuśalābhiprāyasya jñaptir jñaptidvitīyaṃ jñapticaturthaṃ karma tad upādāya yaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ idam akuśalam; katarad avyākṛtam? yat saṃghasya naivārthino ḥnaivānarthinoḥ naivārthābhiprāyasya ḥnaivānarthābhiprāyasyaḥ na kuśalārthino ḥnākuśalārthinoḥ na kuśalābhiprāyasya ḥnākuśalābhiprāyasyaḥ jñaptir jñaptidvitīyaṃ jñapticaturthaṃ karma tad upādāya kalaho bhaṇḍanam vigraho vivādaḥ idam avyākṛtam
______________________________________________________________
Not all kinds of vivāda, etc., are a source of adhikaraṇa
yo vivādas tad adhikaraṇaṃ yac cādhikaraṛam sa vivādaḥ? āha: syād vivādo nādhikaraṇam, syād adhikaraṇaṃ na vivādaḥ, syād vivādaś cādhikaraṇaṃ ca, syān naiva vivādo nādhikaraṇam; 1) vivādas tāvan nādhikaraṇam, yat saṃghasya nānāvādo vivādaḥ vipratyanīkavādaḥ; 2) adhikaraṇaṃ na vivādaḥ, trīṇy adhikaraṇāni anavavādādhikaraṇam āpattyadhikaraṇaṃ kṛtyādhikaraṇaṃ ca; 3) vivādāś cādhikaraṇaṃ ḥcaḥ, yaḥ saṃghasya nānāvādo vivādo vipratyanīkavādaḥ asāmagrī asaṃmodamāna anekotībhāvaḥ tad upādāya yaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ; 4) syān naiva vivādo nādhikaraṇam, etān ākārān sthāpayitvā (Adhik-v 78)
yo 'navavādas tad adhikaraṇaṃ yad vā adhikaraṇaṃ so 'navavādaḥ? āha: syād anavavādo nādhikaraṇam; syād adhikaraṇam nānavavādaḥ; syād anavavādaś cādhikaraṇaṃ ca; syād naivānavavādo nādhikaraṇam; 1) anavavādas tāvan nādhikaraṇam; yaḥ saṃghasya anavavādaḥ anavavādanaṃ anavavādaprasthāpanam; 2) adhikaraṇam nānavavādaḥ, trīṇy adhikaraṇāni vivādādhikaraṇam āpattyadhikaraṇaṃ kṛtyādhikaraṇaṃ ca; 3) anavavādaś cādhikaraṇaṃ ca, yaḥ saṃghasyānavavādaḥ anavavādaṃ anavavādaprasthāpanaṃ tad upādāya yaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ; 4) naivānavavādo nādhikaraṇam, etān ākārān sthāpayitvā
yā āpattis tad adhikaraṇaṃ yad vā adhikaraṇaṃ sā āpattiḥ? āha: syād āpattiḥ nādhikaraṇam; syād adhikaraṇaṃ nāpattiḥ; syād āpttiś cādhikaraṇaṃ ḥcaḥ; syān naivāpattir nādhikaraṇam; 1) āpattis tāvan nādhikaraṇaṃ pañcāpattijātayaḥ āpattinikāyā āpattiskandha ity ucyate pārājikāḥ saṃghāvaśeṣāḥ pāyattikā pratideśanikā duṣkṛtāś ca; 2) adhikaraṇaṃ nāpattiḥ, trīṇy adhikarāṇāni vivādādhikaraṇam anavavādādhikaraṇaṃ kṛtyādhikaraṇaṃ ca; 3) āpattiś cādhikaraṇaṃ ca, pañcāpattijātayaḥ āpattinikāyā āpattiskandha ity ucyate, pārājikā saṃghāvaśeṣā pāyattikā pratideśanikā duṣkṛtāś ca; tad upādāya (A 338b) kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ; 4) naivāpattir nādhikaraṇam, etān ākārān sthāpayitvā
yat kṛtyaṃ tad adhikaraṇaṃ yad vā adhikaraṇaṃ tat kṛtyam? āha: syāt kṛtyaṃ nādhikaraṇam, syād adikaraṇaṃ ḥnaḥ kṛtyam, syāt kṛtyaṃ cādhikaraṇaṃ ca, syān naiva kṛtyaṃ nādhikaraṇaṃ; 1) kṛtyaṃ tāvan nādhikaraṇam, yaḥ saṃghasya jñaptir jñaptidvitīyaṃ jñapticaturthaṃ karma; 2) adhikaraṇaṃ na kṛtyam, trīṇy adhikaraṇāni vivādādhikaraṇaṃ anavavādādhikaraṇam āpattyadhikaraṇaṃ ca; 3) kṛtyaṃ cādhikaraṇaṃ ca, yā saṃghasya kriyājñaptir jñaptidvitīyaṃ jñapticaturthaṃ karma tad upādāya yaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho ḥvivādaḥḥ; 4) naiva kṛtyaṃ nādhikaraṇaṃ, etān ākārān sthāpayitvā (Adhik-v 79)
______________________________________________________________
The settlement of disputes; Śāriputra and Maudgalyāyana settle a dispute
vivādādhikaraṇaṃ bhikṣavaḥ katibhir adhikaraṇaśamathair dharmair damayitavyaṃ śamayitavyaṃ vyupaśamayitavyam? āha: dvābhyāṃ, saṃmukhavinayena yadbhūyasikīyaśalākāgrahaṇena ca; kathaṃ saṃmukhavinaya adhikaraṇaśamatho bhavati kathaṃ caiṣām adhikaraṇānām damaś ca bhavati śamaś ca vyupaśamaś ca, yad uta saṃmukhavinayenādhikaraṇaśamathena?
buddho bhagavān śrāvastyāṃ varśā upagato jetavane anāthapiṇḍadasyārāme; tena khalu samayena saṃbahulā bhikṣavo janapade varśā upagatāḥ; teśām antarvarṣo utpannaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ; tais tad adhikaraṇam āyuṣmantayoḥ śāriputramaudgalyāyanayor upanikṣiptam; tābhyaṃ tad adhikaraṇam vyupaśamitaṃ dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena; atha sambahulā bhikṣavo janapade varṣoṣitās trayāṇāṃ māsānām atyayāt kṛtacīvarā niṣṭhitacīvarā samādāya pātracīvaraṃ yena śrāvastīṃ tena cārikāṃ prakrāntāḥ; anupūrveṇa cārikāṃ carantaḥ śrāvastīm anuprāptāḥ; atha saṃbahulā bhikṣavaḥ pātracīvaraṃ pratiśamayya pādau prakṣālya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntāḥ; upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvaikānte niṣaṇṇāḥ; dharmatā khalu, buddhā bhagavantaḥ āgantukān bhikṣūn anayā pratisaṃmodanayā pratisaṃmodate, kuto yūyaṃ bhikṣava etarhy āgacchata kutra vā varṣoṣitāḥ; pratisaṃmodate bata bhagavān saṃbahulān bhikṣūn, kuto yūyaṃ, bhikṣavaḥ etarhy āgacchata, kutra vā varṣoṣitāḥ? janapadād vayaṃ bhadanta etarhy āgacchāmo janapade ca smo varṣā uṣitāḥ; kaccid yūyaṃ bhikṣavaḥ sukhasparśaṃ janapade varṣā uṣitā na cāstha klāntā piṇḍakena? na hi vayam bhadanta janapade sukhasparśaṃ varṣā uṣitā na ca sma klāntā piṇḍakena, api tv asmākam antarvarṣeṇa utpannaḥ kalaho bhaṇḍanaṃ vigraho vivādaḥ; tair asmābhis tad adhikaraṇam āyuṣmadbhyāṃ śāriputramaudgalyāyanābhyām (Adhik-v 80) upanikṣiptam; tābhyaṃ tad adhikaraṇaṃ vyupaśamitaṃ dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena ca
______________________________________________________________
The sthalastha monks
bhagavān saṃlakṣayati: śakṣyanti bata me sthalasthāḥ śrāvakāḥ utpannotpannāny adhikaraṇāni vyupaśamayituṃ dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena; tasmāt tarhi bhikṣavaḥ sthalasthair bhikṣubhir utpannotpannāny adhikaraṇāni vyupaśamayitavyāni dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena iti; bhikṣavo na jānate ke sthalasthāḥ kati vā iti; bhagavān āha: ye śaknuvanti saṃgham antareṇa utpannotpannāny adhikaraṇāni vyupaśamayitum; te ca trayaḥ, asti sthalastho na kāyena saṃvṛto na vācā; asti kāyena saṃvṛto na vācā; asti kāyena saṃvṛto vācā ḥcaḥ; katamo na kāyena saṃvṛto na vācā? yathāpitat sthalastho bhikṣūṇāṃ kalahajātānām bhaṇḍanajātānāṃ vigṛhītānāṃ vivādam āpannānāṃ pakṣāparapakṣavyavasthitānām ātmanā upasaṃkramyaivam āhā: sādhv āyuṣmantaḥ idam adhikaraṇam sūdgṛhītaṃ na durgṛhītam; susaṃprayuktaṃ na duṣprayuktaṃ suparāmṛṣṭaṃ na duṣparāmṛṣṭam idaṃ ca idam ca vadata idaṃ ca idam ca mā vakṣyatha; abhimardantām āyuṣmantaḥ parān; mā ca paro abhimardatām; vayam āyuṣmatām pakṣo balam sahāyakā iti dvitīyam api pakṣam ātmanaivopasaṃkramyaivam (A 339a) āha: sādhv āyuṣmanta idam adhikaraṇam sūdgṛhītaṃ na durgṛhītaṃ susaṃprayuktam na duṣprayuktam suparāmṛṣṭaṃ na duṣparāmṛṭam idaṃ ca idaṃ ca vadata idaṃ ca idaṃ ca mā vakṣyatha; abhimardantām āyuṣmantaḥ parān, mā ca paro abhimardatām; vayam āyuṣmatām pakṣo balaṃ sahāyakā iti; ayaṃ sthalasthaḥ na kāyena saṃvṛto na vācā; katamaḥ sthalasthaḥ kāyena saṃvṛto na vācā? yathāpitat sthalasthaḥ bhikṣūṇāṃ kalahajātānāṃ bhaṇḍanajātānāṃ (Adhik-v 81) vigṛhītānāṃ vivādam āpannānāṃ pakṣāparapakṣavyavasthitānām ekasmin pakṣe nātmanā upasaṃkrāmati api tu dūtam anupreṣayati: sādhv āyuṣmanta etad adhikaraṇaṃ sūdgṛhītaṃ na durgṛhītaṃ susaṃprayuktaṃ na duṣprayuktaṃ suparāmṛṣṭaṃ na duṣparāmṛṣṭam; idaṃ cedaṃ ca vadata idaṃ cedaṃ ca mā vakṣayatha, abhimardantām āyuṣmantaḥ parān, mā ca paro abhimardatām, vayam āyuṣmatāṃ pakṣo bala sahāyakā iti; ḥdvitīye 'pi pakṣe nātmanopasaṃkrāmati, api tu dūtam anupreṣayati sādhv āyuṣmantaḥ etad adhikaraṇaṃ sūdgṛhītaṃ na durgṛhītaṃ susaṃprayuktaṃ na duṣprayuktaṃ suparāmṛṣṭaṃ na duṣparāmṛṣṭam; idaṃ cedaṃ ca vadata idaṃ cedaṃ ca mā vakṣyatha, abhimardantām āyuṣmantaḥ parān, mā ca paro abhimardatām,
vayam āyuṣmatām pakṣo balaṃ sahāyakā iti;ḥ ayaṃ sthalasthaḥ kāyena saṃvṛto na vācā; katamaḥ sthalasthaḥ kāyena saṃvṛto vācā ca; yathāpitat sthalastho bhikṣūṇāṃ kalahajātānāṃ bhaṇḍanajātānāṃ vigṛhītānāṃ vivādam āpannānāṃ pakṣāparapakṣavyavasthitānām ekasmin pakṣe nātmanā upasaṃkrāmati nāpi dūtam anupreṣayati, dvitīyam api nātmanopasaṃkrāmati nāpi dūtam anupreṣayati
tatra yo 'yaṃ sthalastho na kāyena saṃvṛto na vācā ca evaṃrūpaḥ sthalasthaḥ asaṃmato na saṃmantavyaḥ saṃmataś cāvakāśayitavyaḥ; (A 339b) tat kasya hetoḥ? evaṃrūpaṃ hi sthalastham āgamya saṃghe 'nutpannāni cādhikaraṇāny utpadyante utpannāni ca na kṣipraṃ vyupaśamaṃ gacchanti dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena; tatra yo 'yaṃ sthalasthaḥ kāyena saṃvṛto na vācā ca evaṃrūpaḥ sthalasthaḥ asaṃmato na saṃmantavyaḥ saṃmataś cāvakāśāyitavyah; tat kasya tetoḥ? evaṃrūpam api sthalastham āgamya saṃghe 'nutpannāny adhikaraṇāny utpadyante utpannāni ca kṣipraṃ ḥnaḥ vyupaśamaṃ gacchanti dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena; tatra yo 'yaṃ sthalasthaḥ kāyena saṃvṛto vācā ca evaṃrūpaḥ sthalasthaḥ asaṃmataḥ saṃmantavyaḥ saṃmataś nāvakāśayitavyaḥ; tat kasya hetoḥ? evaṃrūpaṃ sthalastham āgamya saṃghe 'nutpannāny adhikaraṇāni notpadyante utpannāni ca kṣipram (Adhik-v 82) eva upaśamaṃ gacchanti dharmeṇa vinyena śāstuḥ śāsanena; evaṃrūpo bhikṣavaḥ sthalasthaḥ adhikaraṇavyupaśamayitā nānye; evaṃrūpaiḥ sthalasthair utpannotpannāny adhikaraṇāni vyupaśamayitavyāni, evaṃrūpaiḥ sthalasthair adhikaraṇāni vyupaśamayitāni
______________________________________________________________
Two presences: pudgala and dharma
śuddhakaṃ saṃmukham; kim atra saṃmukham? dve saṃmukhe, pudgalasaṃmukhaṃ dharmasaṃmukhaṃ ca; pudgalasaṃmukhaṃ katamat? ye tad adhikaraṇam vyupaśamayanti; yathā ca tad adhikaraṇaṃ vyupaśāmyati sarve te samavahitā bhavanti saṃmukhībhūtāḥ, idam ucyate pudgalasaṃmukham; dharmasaṃmukhaṃ katamat? yena dharmeṇa yena vinayena ḥyenaḥ śāstuḥ śāsanena tad adhikaraṇaṃ vyupaśāmyati tena dharmeṇa tena vinayena tena śāstuḥ śāsanena tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayanti; idam ucyate dharmasaṃmukham
sacet sthalasthā bhikṣavaḥ tad adhikaraṇaṃ na śaknuvanti vyupaśamayituṃ tais tad adhikaraṇaṃ saṃghe upanikṣeptavyam, saṃghena tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayitavyaṃ dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena; saṃghena tad adhikaraṇaṃ vyupaśāntaṃ dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena suvyupaśāntam
______________________________________________________________
Three presences: saṅgha, pudgala and dharma
śuddhakaṃ saṃmukham; kim atra saṃmukham? trīṇi saṃmukhāni: saṃghasaṃmukham, pudgalasaṃmukham, dharmasaṃmukhaṃ ca; saṃghasaṃmukhaṃ katamat? yāvanto bhikṣavaḥ sīmāprāptāḥ kriyāprāptās te sarve samavahitāḥ saṃmukhībhūtāḥ; chandārhebhyaś chanda ānīto bhavati; samavahitāś ca bhikṣavaḥ saṃukhībhūtā na prativahanti na pratikrośanti; yeṣāṃ prativahatāṃ pratikrośatāṃ pratikrośo ārohati ḥkarmāṇi ca kurvantiḥ idam ucyate saṃghasaṃmukham; (Adhik-v 83) pudgalasaṃmukhaṃ katamat? ye tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayanti yeṣāṃ ca tad adhikaraṇaṃ vyupaśāmyati te sarve samavahitā bhavanti saṃmukhībhūtā; idam ucyate pudgalasaṃmukham; dharmasaṃmukhaṃ katamat? yena dharmeṇa yena vinayena ḥyenaḥ śāstuḥ śāsanena tad adhikaraṇaṃ vyupaśāmyati tena dharmeṇa tena vinayena ḥtenaḥ śāstuḥ śāsanena tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayanti, idam ucyate dharmasaṃmukham; (A 340a) sacet saṃghaḥ na śaknoti tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayituṃ tataḥ ḥpaścātḥ saṃghena vyūḍhakā bhikṣavaḥ saṃmantavyāḥ daśa vā pañca vā; evaṃ ca punaḥ saṃmantavyāḥ: śayanāsanaprajñaptiṃ kṛtvā gaṇḍīm ākoṭya pṛṣṭhavācikayā bhikṣūn samanuyujya sarvasaṃghe saṃniṣaṇṇe saṃnipatite pūrvaṃ tāvad utsāhayitavyāḥ: utsahadhve yūyaṃ buddharakṣitadharmadattasaṃghasenā vyūḍhakāḥ santo bahiḥ sīmāṃ gatvā saṃghasyādhikaraṇaṃ vyupaśamayitum iti; saced utsahante tair vaktavyam utsahayāma iti; tataḥ paścād ekena bhikṣuṇā jñaptiṃ kṛtvā karma kartavyaṃ: śṛṇotu bhadantāḥ saṃgha ime buddharakṣitadharmaḥdattaḥsaṃghasenā vyūḍhakāḥ utsahante bahiḥ sīmāṃ gatvā saṃghasyādhikaraṇāni vyupaśamayitum; sacet saṃghasya prāptakālaṃ kṣameta anujānīyāt saṃgho yat saṅgho buddharakṣitadharmadattasaṃghasenān vyūḍhakān saṃmanyeta; buddharakṣitadharmadattasaṃghasasenā vyūḍhakā utsahante saṃghasya bahiḥ sīmāṃ gatvā adhikaraṇāni vyupaśamayitum; eṣā jñaptiḥ, tataḥ karma kartavyam; śṛṇotu bhadantāḥ saṃgha ime buddharakṣitadharmadattasaṃghasenā vyūḍhakā utsahante bahiḥ sīkmāṃ gatvā saṃghasyādhikaraṇāni vyupaśamayitum; tat saṃgho ḥbuddharakṣitadharmadattasaṃghasenān vyūḍhakān saṃmanyeta; buddharakṣitadharmadattasaṃghasenāḥ vyūḍhakā bahiḥ sīmāṃ gatvā saṃghasyādhikaraṇāni vyupaśamayiṣyanti; yeṣām āyuṣmatāṃ kṣamate buddharakṣitadharmadattasaṃghasenān vyūḍhakān saṃmantum: buddharakṣitadharmadattasaṃghasenā vyūḍhakāḥ bahiḥ simāṃ gatvā saṃghasyādikaraṇāni
vyupaśamayiṣyanti, te tūṣṇīm; na kṣamate, bhāṣantām; saṃmatā saṃghena buddharakṣitadharmadattasaṃghasenā vyūḍhakāḥ; (Adhik-v 84 te ca bahiḥ sīmāṃ gatvā saṃghasyādhikaraṇāni vyupaśamayiṣyanti; kṣāntam anujñātaṃ saṃghena yasmāt tūṣṇīm; evam etad dhārayāmi vyūḍhakais tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayitavam dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena; vyūḍhakais tad adhikaraṇaṃ vyupaśāntaṃ ḥsuḥvyupaśamitaṃ vaktavyaṃ dharmeṇa śāstuḥ śāsanena
______________________________________________________________
Two presences: pudgala and dharma
śuddhakaṃ saṃmukhaṃ: kim atra saṃmukham? dve saṃmukhe,
pudgalasaṃmukham dharmasaṃmukhaṃ ca; pudgalasaṃmukhaṃ katamat? ye tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayanti yeṣāṃ ca tad adhikaraṇaṃ vyupaśāmyati te save samavahitā bhavanti saṃmukhībhūtāḥ; idam ucyate pudgalasaṃmukhaṃ; dharmasaṃmukhaṃ katamat? yena dharmeṇa yena vinayena ḥyenaḥ śāstuḥ śāsanena tad adhikaraṇaṃ vyupaśāmyati tena dharmeṇa tena vinayena ḥtenaḥ śāstuḥ śāsanena tad (A 340b) adhikaraṇaṃ vyupaśamayanti; idam ucyate dharmasaṃmukham; saced vyūḍhakā bhikṣavaḥ na śaknuvanti tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayitum, tair vyūḍhakavyūḍhakā bhikṣavaḥ saṃmantavyā aṣṭau vā nava vā; vyūḍhavyūḍhakais tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayitavyaṃ dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena; vyūḍhakavyūḍhakais tad adhikaraṇam vyupaśamitaṃ suvyupaśamitaṃ vaktavyam; saced vyūḍhakavyūdhakā bhikṣavaḥ tad adhikaraṇaṃ na śaknuvanti vyupaśamayituṃ tais tad adhikaraṇaṃ saṃghe upanikṣeptavyam; tataḥ saṃghenādhikaraṇasaṃcārako bhikṣuḥ saṃmantavyaḥ pañcabhir dharmaiḥ samanvāgataḥ; adhikaraṇasaṃcārako bhikṣur asaṃmato na saṃmantavyaḥ saṃmataś cāvakāśayitavyaḥ; katamaiḥ pañcabhiḥ? chandād gacchati dveṣān mohād bhayād gacchati saṃcāritāsaṃcāritaṃ cādhikaraṇaṃ na jānāti; ebhiḥ pañcabhir dharmaiḥ samanvāgataḥ adhikaraṇasaṃcārako bhikṣur asaṃmato na saṃmantavyaḥ saṃmataś cāvakāśayitavyaḥ; pañcabhis tu dharmaiḥ samanvāgataḥ adhikaraṇasaṃcārako bhikṣur asaṃmataś ca saṃmantavyaḥ saṃmataś ca nāvakāśayitavyaḥ; katamaiḥ pañcabhiḥ? na chandād gacchati na dveṣān na mohān na bhayād gacchati; (Adhik-v 85) saṃcāritāsaṃcāritaṃ cādhikaraṇaṃ jānāti; ebhiḥ pañcabhir dharmaiḥ samanvāgataḥ adhikaraṇasaṃcārako bhikṣur asaṃmataś ca saṃmantavyaḥ saṃmataś ca nāvakāśayitavyaḥ; evaṃ ca punaḥ saṃmantavyaḥ: śayanāsanaprajñaptiṃ kṛtvā gaṇḍīm ākoṭya pṛṣṭhavācikayā bhikṣūn smanuyujya sarvasaṃghe saṃniṣaṇṇe saṃnipatite ḥpūrvaṃ tāvad utsāhayitavyāḥ: utsahadhve āyuṣmantaḥ saṃghasyādhikaraṇaṃ saṃcārayitum; saced utsahante tair vaktavyam utsahayāma iti; tataḥ paścādḥ ekena bhikṣuṇā jñaptiṃ kṛtvā karma kartavyam: śrṇotu bhadantāḥ saṃgha ayam evaṃnāmā adhikaraṇasaṃcārako bhikṣur utsahate saṃghasyādhikaraṇaṃ saṃcārayitum; sacet saṃghasya prāptakālaṃ kṣameta anujānīyāt saṃgho yat saṃgha evaṃnāmānam adhikaraṇasaṃcārakaṃ bhikṣuṃ saṃmanyeta, evaṃnāmā adhikaraṇasaṃcārako bhikṣuḥ saṃghasyādhikaraṇaṃ saṃcārayiṣyati;
eṣā jñaptiḥ; karma kartavyam; śrṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ, ayam evaṃnāmā adhikaraṇasaṃcārako bhikṣur utsahate saṃghasyādhikaraṇaṃ saṃcārayitum; tat saṃgha evaṃnāmānam adhikaraṇasaṃcārakaṃ bhikṣuṃ saṃmanyeta evaṃnāmā adhikaraṇasaṃcārako bhikṣuḥ saṃghasyādhikaraṇaṃ saṃcārayiṣyati; yeṣām āyuṣmatāṃ kṣamate evaṃnāmānam adhikaraṇasaṃcārakaṃ bhikṣum saṃmantum, evamnāmā adhikaraṇasaṃcārako bhikṣuḥ saṃghasyādhikaraṇaṃ saṃcārayiṣyati; te ṭūṣṇīm; na kṣamate, bhāṣantām; saṃmataḥ saṃghena evaṃnāmā adhikaraṇasaṃcārako bhikṣuḥ; so 'yaṃ (A 341a) saṃghasyādhikaraṇaṃ saṃcārayiṣyati; kṣāntam, anujñātaṃ saṃghena yasmāt tūṣṇīm; etad dhārayāmi adhikaraṇasaṃcārakasyāhaṃ bhikṣor āsamudācarikān dharmān prajñāpayāmi; adhikaraṇasaṃcārakeṇa bhikṣuṇā idam adhikaraṇam sasthavire saprātimokṣe saṃghe upanikṣeptavyaṃ yathāvṛttaṃ cārocayitavyam; śṛṇotu bhadantāḥ saṃghaḥ, idam adhikaraṇam amuṣminn āvāse iyaccirakālasamutpannam asmin vastuni; tad adhikaraṇam sthalasthair bhikṣubhir na śakyaṃ vyupaśamayitum; taiḥ saṃghe upanikṣiptam; saṃghenāpi na śaktam; tena vyūḍhakā bhikṣavaḥ saṃmatāḥ; vyūḍhakair api bhikṣubhir na śaktam; tair api vyūḍhakavyūḍhakā bhikṣavaḥ saṃmatāḥ; vyūḍhakavyūḍhakair api saṃghe upanikṣiptam; saṃghenāpy (Adhik-v 86) aham evaṃnāmā adhikaraṇasaṃcārako bhikṣuḥ saṃmataḥ, so 'ham evaṃnāmā adhikaraṇasaṃcārako bhikṣur idam adhikaraṇaṃ sasthavire saprātimokṣe saṃghe upanikṣipāmi ity upaśamayatu bhadantāḥ saṃgha idam adhikaraṇam; yāvat ṣaṇmāsaparyantam upādāya sasthavireṇa saprātimokṣeṇa saṃghena tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayitavyaṃ dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena; sasthavireṇa saprātimokṣeṇa saṃghena tad adhikaraṇaṃ vyupaśamitaṃ vaktavyaṃ dharmeṇa vinayena śāstuḥ śāsanena
______________________________________________________________
Three presences: saṃgha, pudgala, dharma
śuddhakaṃ saṃmukham; kim atra saṃmukham? trīṇi saṃmukhāni saṃghasaṃmukham pudgalasaṃmukhaṃ dharmasaṃmukhaṃ ca; saṃghasaṃmukhaṃ katamat? yāvanto bhikṣavaḥ sīmāprāptāḥ kriyāprāptāḥ te sarve samavahitāḥ saṃmukhībhūtāḥ; chandārhebhyaś chanda ānīto bhavati; samavahitāś ca bhikṣavaḥ saṃmukhībhūtāḥ na prativahanti na pratikrośanti; yeṣāṃ prativahatāṃ pratikrośatāṃ pratikrośo rohati karmāṇi ca kurvanti idam ucyate saṃghasaṃmukham; pudgalasaṃmukham katamat? ye tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayanti yeṣāṃ ca tad adhikaraṇam vyupaśāmyati te sarve samavahitāḥ ḥbhavantiḥ saṃmukhībhūtā idam ucyate pudgalasaṃmukham; dharmasaṃmukhaṃ katamat? yena dharmeṇa yena vinayena ḥyenaḥ śāstuḥ śāsanena tad adhikaraṇaṃ vyupaśāmyati tena dharmeṇa tena vinayena tena śāstuḥ śāsanena tad adhikaraṇaṃ vyupaśamayanti idam ucyate dharmasaṃmukham; sacet sasthaviraḥ saprātimokṣasaṃghas tad adhikaraṇaṃ na śaknoti vyupaśamayituṃ tena tad adhikaraṇam adhikaraṇasaṃcārakasyaiva bhikṣor upanikṣeptavyam; adhikaraṇasaṃcārakeṇa bhikṣuṇā sūtravinayamātṛkādharāṇāṃ bhikṣūṇām upanikṣeptavyam; yathāvṛttaṃ cārocayitavyam; śṛṇvantu bhavantaḥ sūtravinayamātṛkādharā bhikṣavaḥ (A 341b) idam adhikaraṇam amuṣmin āvāse iyaccirakālasamutpannam asmin vastuni; tad adhikaraṇaṃ sthalasthair bhikṣubhir na śaktaṃ vyupaśamayitum; taiḥ saṃghe upanikṣiptam; saṃghenāpi na śaktam; tenāpi vyūḍhakā bhikṣavaḥ saṃmatāḥ; vyūḍhakair api bhikṣubhir na śaktam; tair api vyūḍhakavyūḍhakā bhikṣavaḥ saṃmatāh; vyūḍhakavyūḍhakair api bhikṣubhir na śaktam; tair api (Adhik-v 87) saṃghe upanikṣiptam; saṃghenāpy aham evaṃnāmā adhikaraṇasaṃcārako bhikṣuḥ saṃmataḥ, tena mayā evaṃnāmnā adhikaraṇasaṃcarakeṇa bhikṣuṇā idam adhikaraṇam sasthavire saprātimokṣe saṃghe upanikṣiptaṃ; sasthavireṇāpi saprātimokṣeṇa saṃghena mamaivaṃnāmno 'dhikaraṇasaṃcārakasya bhikṣor upanikṣiptam,
so 'ham evaṃnāmā adhikaraṇasaṃcarako bhikṣur idam adhikaraṇaṃ sūtravinayamātṛkādharāṇāṃ bhikṣūṇām upanikṣipāmi vyupaśamayantu