Phạn tạng (Sanskrit Canon)vinv01_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Luật Tạng, Phẩm Xuất Gia (Pravrajyāvastu)
Văn bản Luật tạng (Vinaya) quy định về giới luật và đời sống tu tập của Tăng đoàn Phật giáo. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 2 / 2 (50.000 ký tự/trang)
asya nirodhāc ca punas tṛṣṇānirodha iti tasya mama yoniśo manasi kurvata evaṃ yathābhūtasyābhisamayo babhūva | vedanāyām asatyāṃ tṛṣṇā na bhavati vedanānirodhāc ca punas tṛṣṇānirodha iti | tasya mamaitad abhavat kasminn asati vedanā na bhavati | kasya nirodhāc ca punar vedanānirodha iti | tasya mama yoniśo manasi kurvata evaṃ yathābhūtasyābhisamayo babhūva | sparśe asati vedanā na bhavati sparśanirodhāc ca punar vedanānirodha iti | tasya mamaitad abhavat* kasminn asati sparśo na bhavati kasya nirodhāc ca punaḥ sparśanirodha iti | tasya mama yoniśo manasi kurvata evaṃ yathābhūtasyābhisamayo babhūva | ṣaḍāyatane asati sparśo na bhavati | ṣaḍāyatananirodhāc ca punaḥ sparśanirodha iti | tasya mamaitad abhavat* kasminn asati ṣaḍāyatanaṃ na bhavati kasya nirodhāc ca punaṣ ṣaḍāyatananirodha iti | tasya mama yoniśo manasi kurvata evaṃ yathābhūtasyābhisamayo babhūva | nāmarūpe asati ṣaḍāyatanaṃ na bhavati | nāmarūpanirodhāc ca punaḥ ṣaḍāyatananirodha iti | tasya mamaitad abhavat* kasminn asati nāmarūpaṃ na bhavati kasya nirodhāc ca punar nāmarūpanirodha iti | tasya mama yoniśo manasi kurvata evaṃ yathābhūtasyābhisamayo babhūva | vijñāne asati nāmarūpaṃ na bhavati | vijñānanirodhāc ca punar nāmarūpanirodha iti | (Pravr-v III 260) tasya mamaitad abhavat* kasminn asati vijñānaṃ na bhavati kasya nirodhāc ca punar vijñānanirodha iti | tasya mama yoniśo manasi kurvata evaṃ yathābhūtasyābhisamayo babhūva | saṃskāreṣv asatsu vijñānaṃ na bhavati | saṃskāranirodhāc ca punar vijñānanirodha iti | tasya mamaitad abhavat* kasminn asati saṃskārā na bhavanti kasya nirodhāc ca punaḥ saṃskāranirodha iti | tasya mama yoniśo manasi kurvata evaṃ yathābhūtasyābhisamayo babhūva | avidyāyām asatyāṃ saṃskārā na bhavanti avidyānirodhāc ca punaḥ saṃskāranirodha iti yad uta avidyānirodhāt saṃskāranirodhaḥ saṃskāranirodhād vijñānanirodho vijñānanirodhān nāmarūpanirodho nāmarūpanirodhāt ṣaḍāyatananirodhaḥ ṣaḍāyatananirodhāt sparśanirodhaḥ sparśanirodhād vedanānirodhaḥ vedanānirodhāt tṛṣṇānirodhaḥ tṛṣṇānirodhād upādānanirodhaḥ upādānanirodhād bhavanirodho bhavanirodhāj jātinirodhaḥ jātinirodhāj jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsā nirudhyaṃty evam asya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya nirodho bhavati | tasya mamaitad abhavad adhigato me paurāṇo mārgaḥ paurāṇaṃ (46r = GBM 6.692) vartma paurāṇaṃ paṭumaṃ pūrvakair ṛṣibhir yātānuyātaṃ | tadyathā puruṣo 'raṇye pravaṇe 'nvāhiṇḍamānaḥ adhigacchet paurāṇaṃ mārgaṃ paurāṇaṃ vartma paurāṇaṃ paṭumaṃ pūrvakair manuṣyair yātānuyātaṃ sa tam adhigacchet* sa tam adhigacchaṃ paśyet paurāṇaṃ nagaraṃ paurāṇīṃ rājadhānīm ārāmasaṃpannāṃ vanasaṃpannāṃ puṣkariṇīsaṃpannāṃ śubhāṃ dāvavatīṃ ramaṇīyāṃ dṛṣṭvā ca punar asyaivaṃ syād yanv ahaṃ rājñe gatvā ārocayeyam iti | sa rājñe gatvā ārocayati | yat khalu deva jānīyā ihāham adrākṣam araṇye pravaṇe 'nvāhiṇḍamāṇaḥ paurāṇaṃ mārgaṃ paurāṇaṃ vartma paurāṇaṃ paṭumaṃ pūrvakair manuṣyair yātānuyātaṃ | so 'haṃ tam anugatavān* so 'haṃ tam anugacchann adrākṣaṃ paurāṇaṃ nagaraṃ paurāṇīṃ rājadhānīṃ ārāmasaṃpannāṃ vanasaṃpannāṃ puṣkariṇīsampannāṃ śubhāṃ dāvavatīṃ ramaṇīyāṃ tad devo nagaraṃ māpayatu tad rājā nagaraṃ samāpayet* | sā ca syād rājadhānī apareṇa samayena riddhā ca sphītā ca kṣemā ca subhikṣā cākīrṇabahujanamanuṣyā ca || evam evādhigato me bhikṣavaḥ purāṇo mārgaḥ purāṇaṃ vartma purāṇaṃ paṭumaṃ pūrvakair ṛṣibhir yātānuyātaṃ | katamo 'sau bhikṣavaḥ purāṇo mārgaḥ purāṇaṃ vartma purāṇaṃ paṭumaṃ pūrvakair ṛṣibhir yātānuyātaṃ yad utāryāṣṭāṅgo mārgaḥ tadyathā samyagdṛṣṭiḥ samyaksaṃkalpaḥ samyagvāk* samyakkarmāntaḥ samyagājīvaḥ samyagvyāyāmaḥ samyaksmṛtiḥ samyaksamādhir ayam asau bhikṣavaḥ purāṇo mārgaḥ purāṇaṃ vartma purāṇaṃ paṭumaṃ pūrvakair ṛṣibhir yātānuyātaṃ | so 'haṃ tam anugatavān* so 'haṃ tam anugacchaṃ jarāmaraṇam adrākṣaṃ jarāmaraṇasamudayaṃ jarāmaraṇanirodhaṃ jarāmaraṇanirodhagāminīṃ ca pratipadam adrākṣaṃ | (Pravr-v III 261) jātiṃ bhavam upādānaṃ tṛṣṇāṃ vedanāṃ sparśaṃ ṣaḍāyatanaṃ nāmarūpaṃ vijñānaṃ saṃskārān adrākṣaṃ saṃskārasamudayaṃ saṃskāranirodhaṃ saṃskāranirodhagāminīṃ pratipadam adrākṣaṃ | so 'ham imān dharmāṃ svayam abhijñayābhisaṃbuddhya bhikṣūṇām ārocayāmi bhikṣuṇīnām upāsakānām upāsikānām anyeṣāṃ ca śramaṇabrāhmaṇacarakaparivrājakānām* | tatra bhikṣur api samyakpratipadyamāna ārādhako bhavaty ārādhayati nyāyyaṃ dharmaṃ kuśalaṃ | bhikṣuṇyupāsakopāsikās samyakpratipadyamānā ārādhikā bhavaṃty ārādhayanti nyāyyaṃ dharmaṃ kuśalaṃ | evam idaṃ brahmacaryaṃ vaistārikaṃ bāhujanyaṃ pṛthubhūtaṃ yāvad devamanuṣyebhyas samyaksuprakāśitaṃ | tato 'vasāne pariṇāmitaṃ | yānīha bhūtāni samāgatāni sthitāni bhūmāv athavāntarikṣe | kurvantu maitrīṃ satataṃ prajāsu divā ca rātrau ca carantu dharmam iti || sarvais taiḥ sahasatyābhisamayād anāgāmiphalaṃ prāptaṃ | riddhiś cābhinirhṛtā | subhāṣitaṃ subhāṣitam iti sarvair nādo muktaḥ tatas tayā devatayā riddhyabhisaṃskārāḥ pratiprasrabdhāḥ parasparaṃ draṣṭum ārabdhāḥ te 'nyonyaṃ kathayanti | bhos tvam ihāgatas tvam apy āgataḥ (46v = GBM 6.693) āgato 'haṃ śobhanaṃ iti | te labdhodayā labdhasaṃbhārāḥ kathayanti labhemahi vayaṃ bhadanta svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvaṃ carema vayaṃ bhagavato 'ntike brahmacaryam iti | sa smitapūrvaṃgamaḥ kathayati sādhu sādhv āyuṣmanta udāro va unmadgu kalyāṇaṃ pratibhānam uktaṃ ca bhagavatā paṃcānuśaṃsāṃ saṃpaśyatā paṇḍitena alam eva pravrajyādhimuktena bhavituṃ | katamān paṃca | āveṇiko me svārtho 'nuprāpto bhaviṣyatīti saṃpaśyatā paṇḍitena alam eva pravrajyādhimuktena bhavituṃ | yeṣām ahaṃ dāsaḥ preṣyo nirdeśyo bhujiṣyo nayenakāmaṃgamas teṣāṃ pūjyaś ca bhaviṣyāmi praśaṃsyaś ceti saṃpaśyatā paṇḍitena alam eva pravrajyādhimuktena bhavituṃ | anuttaraṃ vā yogakṣemaṃ nirvāṇam anuprāpsyāmīti saṃpaśyatā paṇḍitena alam eva pravrajyādhimuktena bhavituṃ | anuttaraṃ vā yogakṣemaṃ nirvāṇam anuprāpnuvanta āpannakasya me sato deveṣūpapattir bhaviṣyatīti saṃpaśyatā paṇḍitena alam eva pravrajyādhimuktena bhavituṃ | anekaparyāyeṇa pravrajyā varṇitā buddhaiś ca buddhaśrāvakaiś ca sadbhiḥ (Pravr-v III 262) samyaggatais satpuruṣair iti saṃpaśyatā paṇḍitena alam eva pravrajyādhimuktena bhavituṃ | tat kiṃ bhagavato 'ntike pravrajatha āhosvin mameti | te kathayanti | bhagavataḥ āyuṣmān saṃgharakṣitaḥ kathayati | yady evam āgacchata bhagavatsakāśaṃ gacchāmaḥ te kathayanti bhadanta saṃgharakṣita kim asmadīyayā riddhyā gacchāmaḥ āhosvit tvadīyayeti | śrutvā āyuṣmān saṃgharakṣito vyathitaḥ sa saṃlakṣayaty ebhir madīyenānubhāvenaivaṃvidhā guṇagaṇā adhigatāḥ ahaṃ nāma kolopamaḥ saṃvṛttaḥ sa hīnadīnavadanaḥ kathayati tiṣṭhantu tāvad āyuṣmanto muhūrtaṃ me kiṃcit karaṇīyam astīti so 'nyatarad vṛkṣamūlam upaniśṛtya niṣaṇṇaḥ paryaṅkam ābhujya ṛjuṃ kāyaṃ praṇidhāya pratimukhāṃ smṛtim upasthāpya | uktaṃ hi bhagavatā | paṃcānuśaṃsā bāhuśrutye katame paṃca | dhātukuśalo bhavaty āyatanakuśalaḥ pratītyasamutpādakuśalaḥ sthānāsthānakuśalaḥ aparapratibaddhā cāsyāvavādānuśāsanī bhavatīti | tenodyacchamānena ghaṭamānena vyāyacchamānena sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam arhaṃ saṃvṛttaḥ traidhātukavītarāgaḥ samaloṣṭakāñcanaḥ ākāśapāṇitalasamacitto vāsīcandanakalpo 'vidyāvidāritāṇḍakośo vidyābhijñāpratisaṃvitprāpto bhavalābhalobhasatkāraparāṅmukhaḥ sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyo mānyo 'bhivādyaś ca saṃvṛttaḥ | tena te 'bhihitā gṛhṇantu bhavanto madīyaṃ cīvarakarṇakaṃ māmikayā riddhyā gacchāma iti | te tasya cīvarakarṇake lagnāḥ tata āyuṣmān saṃgharakṣito vitatapakṣa iva haṃsarāja riddhyā upari vihāyasā prakrāntaḥ yāvat tāni paṃca vaṇikchatāni bhāṇḍaṃ pratiśāmayanti sa tair dṛṣṭas te kathayanti ārya saṃgharakṣita svāgatam* | āgatas tvam āgato 'ham* (47r = GBM 6.694) kutra gacchasi sa kathayati bhagavatsakāśam imāni paṃca kulaputraśatāny ākāṃkṣanti svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvam iti | te kathayanty ārya saṃgharakṣita vayam api pravrajiṣyāmaḥ avatarasva tāvad yāvad bhāṇḍaṃ pratiśāmayāma iti | āyuṣmān saṃgharakṣito 'vatīrṇaḥ tair bhāṇḍaṃ pratiśāmitaṃ | tatas tat kulaputrasahasram ādāya yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ | tena khalu samayena bhagavān anekaśatāyāṃ bhikṣuparṣadi purastān niṣaṇṇo dharmaṃ deśayati | adrākṣīd bhagavān āyuṣmantaṃ saṃgharakṣitaṃ dūrād eva saprābhṛtam āgacchantaṃ dṛṣṭvā ca punar bhikṣūn āmantrayate sma | paśyatha yūyaṃ bhikṣavaḥ saṃgharakṣitaṃ bhikṣuṃ dūrād evāgacchantaṃ | evaṃ bhadantaiṣa bhikṣavaḥ saṃgharakṣito bhikṣuḥ saprābhṛtam āgacchati | nāsti tathāgatasyānyad evaṃvidhaṃ prābhṛtaṃ yathā vaineyaprābhṛtaṃ | athāyuṣmān saṅgharakṣito yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ upasaṃkramya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvaikānte niṣaṇṇaḥ ekāntaniṣaṇṇa āyuṣmān saṃgharakṣito bhagavantam idam avocad idaṃ bhadanta kulaputrasahasram ākāṃkṣati svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ (Pravr-v III 263) bhikṣubhāvaṃ tad bhagavān pravrājayatūpasaṃpādayatu anukaṃpām upādāyeti | bhagavatā ehibhikṣukayā ābhāṣitāḥ | eta bhikṣavaś carata brahmacaryam iti | bhagavato vācāvasānasamaye samanantaram eva muṇḍās saṃvṛttāḥ saṃghāṭīprāvṛtāḥ saptāhāvaropitakeśaśmaśrvaḥ pātrakarakavyagrahastā varṣaśatopasampannasya bhikṣor īryāpathenāvasthitāḥ | ehīti coktāś ca tathāgatena muṇḍāś ca sāṃghāṭiparītadehāḥ sadyaḥ praśāntendriyā eva tasthur nepacchitā buddhamanorathena | tato bhagavatā teṣām avavādo dattaḥ tair udyacchamānair ghaṭamānair vyāyacchamānais sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam arhantas saṃvṛttāḥ traidhātukavītarāgāḥ samaloṣṭakāñcanāḥ ākāśapāṇitalasamacittāḥ vāsīcandanakalpāḥ vidyāvidāritāṇḍakośāḥ vidyābhijñāpratisaṃvitprāptāḥ bhavalābhalobhasatkāraparāṅmukhāḥ sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyā mānyābhivādyāś ca saṃvṛttāḥ tata āyuṣmān saṃgharakṣito buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchati || ihāhaṃ bhadanta satvān adrākṣaṃ kuḍyākārāṃ stambhākārāṃ vṛkṣākārāṃ patrākārāṃ puṣpākārāṃ phalākārāṃ rajjvākārāṃ saṃmārjanyākārāṃ khaṭvākārān ulūkhalākārāṃ sthālyākārāṃ madhye cchinnān tantunā dhāryamāṇāṃ āgacchantaḥ kin tair bhadanta karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākena evaṃvidhāḥ saṃvṛttā iti | bhagavān āha | tair eva saṃgharakṣita satvaiḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyabhāvīni taiḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati | na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante nābdhātau na tejodhātau na vāyudhātāv api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca | na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair (47v = GBM 6.695) api | sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalanti khalu dehinām* || bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'sminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma śāstā loka utpannaḥ tathāgato 'rhaṃ samyaksaṃbuddho vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān* sa vārāṇasīnagarīm upaniśṛtya viharati ṛṣivadane mṛgadāve | tasyaite śrāvakā āsaṃ bhikṣavaḥ śrāmaṇerakāḥ vaiyyāpṛtyakarāś ca | yāṃs tvaṃ saṃgharakṣita satvān adrākṣīḥ kuḍyākārāṃs te bhikṣavaḥ (Pravr-v III 264) āsaṃs tais sāṃghikaṃ kuḍyaṃ śleṣmaṇā nāśitaṃ te tasya karmaṇo vipākena kuḍyākārās saṃvṛttāḥ yāṃs tvaṃ satvān adrākṣīs staṃbhākārāṃs te 'pi bhikṣavaḥ āsaṃs tais sāṃghikaṃ stambhaṃ śiṅghāṇakena nāśitaṃ te stambhākārās saṃvṛttāḥ yāṃs tvaṃ satvān adrākṣīḥ vṛkṣākārāṃ patrākārāṃ puṣpākārāṃ phalākārāṃs te 'pi bhikṣavaḥ āsaṃs tair api sāṃghikāni vṛkṣapatrapuṣpaphalāni paudgalikaparibhogena paribhuktāni vṛkṣapatrapuṣpaphalākārās saṃvṛttāḥ yāṃs tvaṃ satvān adrākṣī rajjusaṃmārjanyākārāṃ | te 'pi bhikṣavaḥ āsaṃs tais sāṃghikā rajjvas saṃmārjanyaś ca paudgalikaparibhogena paribhuktās te rajjvākārās saṃmārjanyākārāś ca saṃvṛttāḥ yas tvaṃ satvān adrākṣīs taṭvakākārā śrāmaṇerakā āsīt* pānakavārikaḥ sa taṭvakaṃ nirmādayaty āgantukāś ca bhikṣavo 'bhyāgatāḥ tair asau pṛṣṭaḥ śrāmaṇerādya saṃghasya pānakaṃ bhaviṣyatīti | sa mātsaryopahatacittaḥ kathayati na paśyatha mayā taṭvakaṃ nirmāditaṃ pītaṃ pānakam iti | te vṛttaveleti nairāśyam āpannāḥ hīnadīnavadanāḥ prakrāntāḥ tena taṣvakākāras saṃvṛttaḥ yas tvaṃ satvam adrākṣīd ulūkhalākāraṃ so 'pi bhikṣur āsīt tasya pātrakarma pratyupasthitaṃ | tatra caikaś śrāmaṇerako 'rhaṃ mudravāre niyuktaḥ | sa tenoktaḥ śrāmaṇeraka dadasva me ulūkhale stokaṃ khaleḥ kuṭṭayitveti | sa kathayati sthavira tiṣṭha tāvan muhūrtaṃ vyagro 'smi paścād dāsyāmīti | sa saṃjātāmarṣas tīvreṇa paryavasthānena kathayati | śrāmaṇeraka yadi mama kalpEta ulūkhalaṃ spraṣṭuṃ tavaivāham ulūkhale prakṣipya kuṭṭayeyaṃ prāg eva khaleḥ stokam iti | sa śrāmaṇerakaḥ saṃlakṣayati | tīvraparyavasthānaparyavasthito 'yaṃ yady aham asmai prativacanaṃ dadyāṃ bhūyasyā mātrayā prakopam āpatsyatīti | sa tūṣṇīm avasthitaḥ yadā paryavasthānaṃ vigataṃ tadā upasaṃkramya kathayati | sthavira jānīṣe tvaṃ ko 'ham iti | sa kathayati jāne | tvaṃ kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya śāsane pravrajitaḥ śrāmaṇerakaḥ aham api bhikṣuḥ sthaviraḥ | yady apy evaṃ tathāpi tu yan mayā pravrajitena karaṇīyaṃ tat kṛtaṃ | kiṃ kṛtaṃ | kleśaprahāṇād arhatvaṃ | tvaṃ sakalabandhanabaddhaḥ ahaṃ sakalabandhananirmuktaḥ | kharaṃ vākkarma niścāritaṃ atyayam atyayato deśayāpy evaitad eva karma tanutvaṃ parikṣayaṃ (Pravr-v III 265) paryādānaṃ gacched iti | tenātyayam atyayato deśitaṃ | tena ulūkhalākāraḥ saṃvṛttaḥ yāṃs tvaṃ satvān adrākṣīs sthālyākārāṃs te kalpikārā āsaṃ bhikṣūṇām upasthāyakāḥ te bhaiṣajyaṃ kvāthayanto (48r = GBM 6.696) bhikṣubhir apṛyam uktāḥ taiś cittaṃ pradūṣya tās sthālyo bhinnāḥ tena sthālyākārās saṃvṛttāḥ | yaṃ tvaṃ satvam adrākṣīḥ madhye cchinnaṃ tantunā dhāryamāṇaṃ gacchantaṃ | so 'pi bhikṣur āsīt* lābhagrāhikaḥ tena mātsaryābhibhūtena lābhas saṃparivartitaḥ yo vārṣikas sa haimantikaḥ pariṇāmito yas tu haimantikaḥ sa vārṣikaḥ tasya karmaṇo vipākena madhye cchinnas tantunā dhāryate | || bhikṣavas saṃśayajātāḥ sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ | kiṃ bhadantāyuṣmatā saṃgharakṣitena karma kṛtaṃ yasya karmaṇo vipākenāḍhye mahādhane mahābhoge kule jātaḥ | arhatvaṃ ca sākṣātkṛtaṃ mahac ca satvakāryaṃ kṛtam iti | bhagavān āha | saṃgharakṣitena bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni labdhasaṃbhārāṇi pariṇatapratyayāny oghavat pratyupasthitāny avaśyabhāvīni saṃgharakṣitena bhikṣuṇaiva karmāṇi kṛtāny upacitāni ko 'nyaḥ pratyanubhaviṣyati | na bhikṣavaḥ karmāṇi kṛtāny upacitāni bāhye pṛthivīdhātau vipacyante nābdhātau na tejodhātau na vāyudhātāv api tūpātteṣv eva skandhadhātvāyataneṣu karmāṇi kṛtāni vipacyante śubhāny aśubhāni ca | || na praṇaśyanti karmāṇy api kalpaśatair api | sāmagrīṃ prāpya kālaṃ ca phalaṃti khalu dehinām* || bhūtapūrvaṃ bhikṣavo 'sminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma śāstā loka utpannaḥ tathāgato 'rhaṃ samyaksaṃbuddho vidyācaraṇasampannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān* sa vārāṇasīnagarīm upaniśritya viharati ṛṣivadane mṛgadāve | tasyāyaṃ śāsane pravrajitaḥ āsīd vaiyyāpṛtyakaraḥ | paṃca cāsya sārdhaṃvihāriṇāṃ śatāny āsaṃ sa ca karvaṭakanivāsī janakāyaḥ bhūyasyā tasyaiva prasannaḥ tena tatra yāvadāyur brahmacaryaṃ caritaṃ na ca kaścid guṇagaṇo 'dhigataḥ so 'pareṇa samayena glānas saṃvṛttaḥ sa upasthīyate mūlagaṇḍapatrapuṣpaphalabhaiṣajyair hīyata eva na cāsya so vyādhir upaśamaṃ gacchati | sa maraṇakālasamaye praṇidhānaṃ kartum ārabdho yan mayā bhagavati kāśyape samyaksaṃbuddhe yāvadāyur brahmacaryaṃ caritaṃ (Pravr-v III 266) na ca kaścid guṇagaṇo 'dhigataḥ anenāhaṃ kuśalamūlena yo 'sau bhagavatā kāśyapena samyaksaṃbuddhenottaro nāma māṇavo vyākṛto bhaviṣyasi tvaṃ māṇava varṣaśatāyuṣi prajāyāṃ śākyamunir nāma tathāgato 'rhaṃ samyaksaṃbuddha iti tasyāhaṃ śāsane pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkuryām iti | tato 'sya sārdhaṃvihāriṇa upasaṃkrāntāḥ pṛcchaṃty asti upādhyāyena kaścit te guṇagaṇo 'dhigata iti | sa kathayati neti | te pṛcchanti kiṃ praṇidhānaṃ kṛtam* sa kathayati idaṃ cedaṃ ceti | te kathayanti vayam apy upādhyāyaṃ kalyāṇamitram āgamya tasyaiva bhagavataḥ śāsane pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkuryāma iti | tatas tena karvaṭakanivāsinā janakāyena śrutam asāv ācāryo glāna iti | te 'py upasaṃkramya pṛcchanty asti kaścid ācāryeṇa guṇagaṇo 'dhigata iti | sa kathayati neti | te kathayanti (48v = GBM 6.697) kiṃ praṇidhānaṃ kṛtaṃ tena samākhyātaṃ idaṃ cedaṃ ceti | te kathayanti vayam api ācāryaṃ kalyāṇamitram āgamya tasyaiva bhagavataḥ śāsane pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkuryāma iti | kiṃ manyadhve bhikṣavaḥ yo 'sau tena kālena tena samayena vaiyyāpṛtyakaro bhikṣur āsīd eṣa evāsau saṃgharakṣito bhikṣuḥ yāny asya paṃca sārdhaṃvihāriśatāny āsaṃ tāny eva tāni paṃca ṛṣiśatāni | yo 'sau karvaṭakanivāsī janakāya etāny eva tāni paṃca vaṇikchatāni | yad anena tatra vaiyyāpṛtyaṃ kṛtaṃ tasya karmaṇo vipākenāḍhye mahādhane mahābhoge kule pratyājāto yan maraṇasamaye praṇidhānaṃ kṛtaṃ tena sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtaṃ mahac ca vaineyakāryaṃ kṛtam iti hi bhikṣava ekāntakṛṣṇānāṃ karmaṇām ekāntakṛṣṇo vipāka ekāntaśuklānām ekāntaśuklo vyatimiśrāṇāṃ vyatimiśraḥ tasmāt tarhi bhikṣava ekāntakṛṣṇāni karmāṇy apāsya vyatimiśrāṇi ca ekāntaśukleṣv eva karmasv ābhogaḥ karaṇīya ity evaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam* || || (Pravr-v IV 27) bhikṣavas saṃśayajātās sarvasaṃśayacchettāraṃ buddhaṃ bhagavantaṃ papracchuḥ | kutra bhadanta nirmitena nāgakumāreṇa tatprathamataraṃ śraddhā pratilabdhā | bhagavān āha | asminn eva bhadrake kalpe viṃśativarṣasahasrāyuṣi prajāyāṃ kāśyapo nāma śāstā loka udapādi tathāgato 'rhaṃ samyaksaṃbuddho vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devamanuṣyāṇāṃ buddho bhagavān sa viṃśatibhikṣusahasraparivāro vārāṇasīṃ nagarīm upaniśṛya viharati ṛṣivadane mṛgadāve | sa evaṃ śrāvakāṇāṃ dharmaṃ deśayati etāni bhikṣavo 'raṇyāni vṛkṣamūlāni śūnyāgārāṇi parvatakandaragiriguhāpalālapuṃjābhyavakāśaśmaśānavanaprasthāni prāntāni śayanāsanāni dhyāyata bhikṣavo mā pramādyata mā paścād vipratisāriṇo bhaviṣyatha : asmākam iyam anuśāsanam iti | tatra kecid bhikṣavaḥ sumerupariṣaṇḍāyāṃ dhyāyanti | kecin mandākinyāḥ puṣkariṇyās tīre kecid anavatapte mahāsarasi kecit saptasu kāṃcanamayeṣu parvateṣu | kecit tāsu tāsu grāmanigamarājarāṣṭradhānīṣu | yāvad anyatamo 'cirajātako nāgakumāras suparṇinā pakṣirājena sumerupariṣaṇḍāyāṃ upariṣṭād apahṛyaṃ tena bhikṣavo dhyānayogam anuyuktāś śānteneryāpathena dṛṣṭāḥ tato 'sya cittam abhiprasannaṃ sa prasādajātaś cittam utpādayati | muktā ete mahātmāna evaṃvidhād duḥkhaviśeṣād iti | sa teṣu cittam abhiprasādya kālagato vārāṇasyām anyatamasmiṃ ṣaṭkarmanirate brāhmaṇakule pratyājātaḥ yāvad unnīto vardhito mahān saṃvṛttaḥ so 'pareṇa samayena bhagavataḥ kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya śāsane pravrajitaḥ tenodyacchamānena ghaṭamānena vyāyacchamānena sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtam arhan saṃvṛttaḥ traidhātukavītarāgaḥ samaloṣṭakāñcanaḥ ākāśapāṇitalasamacitto vāsīcandanakalpo 'vidyāvidāritāṇḍakośo vidyābhijñāpratisaṃvitprāpto bhavalābhalobhasatkāraparāṅmukhaḥ (49r = GBM 6.698) sendropendrāṇāṃ devānāṃ pūjyo mānyo 'bhivādyaś ca saṃvṛttaḥ samanvāharati | kuto 'haṃ cyutaḥ kutropapannaḥ kena karmaṇeti | sa paśyati tiryagbhyaś cyuto manuṣyeṣūpapannaḥ mahāśrāvakeṣu cittam abhiprasādya iti | sa mātāpitarau samanvāharati | kutra me mātāpitarāv iti yāvat paśyati nāgabhavane nāgayonyāṃ rudantau tiṣṭhataḥ sa riddhyā tatra gatvā (Pravr-v IV 28) praṣṭum ārabdhaḥ amba tāta kimarthaṃ rudyate | tau kathayata āryācirajātako 'smākaṃ nāgakumāras suparṇinā pakṣirājenāpahṛto na jñāyate kvāsāv iti | sa kathayaty aṃba tāta aham evāsau cyutaḥ kālagataḥ ṣaṭkarmanirate brāhmaṇakule pratyājātaḥ kāśyapasya samyaksaṃbuddhasya śāsane pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhatvaṃ sākṣātkṛtaṃ | ārya āścaryam etad adbhutaṃ tādṛśo 'sau duṣṭa āsīd yasya vayaṃ sugatim api na saṃbhāvayāmaḥ prāg evārhatvaṃ evaṃvidhās tvayā guṇagaṇā adhigatāḥ adhigatāḥ ārya tvaṃ piṇḍakenārthī vayam api puṇyena ihaiva tvam āgatya divase divase bhaktakṛtyaṃ kṛtvā gaccheti | tenādhivāsitam* sa nāgabhavane divyāṃ sudhāṃ paribhujya paribhujya prakrāmati | tasya sārdhaṃvihārī śrāmaṇeraka āsīt* sa bhikṣubhir uktaḥ śrāmaṇeraka ayaṃ tavopādhyāyaḥ kutra bhuktvā āgacchati | sa kathayati na jāne | te kathayanti nāgabhavane divyāṃ sudhāṃ paribhujya paribhujyāgacchati tvaṃ kasmān na gacchasīti | sa kathayati maharddhiko 'sau mahānubhāvo yena gacchaty ahaṃ kathaṃ gacchāmīti | te kathayanti | yadāyaṃ riddhyā gacchati tadā tvam asya cīvarakarṇakaṃ grahīṣyasīti | sa kathayati mā pateyaṃ | bhadramukha yadi sumeruḥ parvatarājas tasya cīvarakarṇake nibadhyeta so 'pi na patet prāg eva tvam iti | sa taiḥ protsāhito yatra sthāne sa riddhyā antardhīyate tatra gatvāvasthitaḥ sa cāntardhīyate | tena cīvarakarṇakaṃ gṛhītaṃ | tāv upari vihāyasā prakrāntau | yāvan nāgair dṛṣṭvā tayor arthe dve āsane prajñapte dvau maṇḍalakau saṃmṛṣṭau | sa saṃlakṣayati kasyārthe idam aparam āsanaṃ prajñaptaṃ maṇḍalakaś ca saṃmṛṣṭas sa pṛṣṭhato vyavalokayitum ārabdho yāvat paśyati taṃ śrāmaṇerakaṃ sa kathayati putra tvam apy āgataḥ upādhyāya āgataḥ śobhanam* | nāgās saṃlakṣayanti | ayam āryo maharddhiko mahānubhāvaḥ śakṣyate divyāṃ sudhāṃ jarayituṃ ayam anyo na śakṣyate asya prākṛtāhāro deya iti | tair ekasya divyā sudhā dattā | śrāmaṇerasya prākṛtāhāraḥ sa śrāmaṇerakas tasya pātragrāhakas tenopādhyāyasantakaṃ pātraṃ gṛhītaṃ | tasmiṃ odanasitthako lagnas tenāsau śrāmaṇerakena mukhe prakṣipta āsvādayati divyāṃ sudhāṃ | sa saṃlakṣayati nāgā matsariṇaḥ ekatra niṣaṇṇayor ekasya divyā sudhā dattā śrāmaṇerasya prākṛtam āhāraṃ tatas tena saṃjātāmarṣeṇa mithyāpraṇidhānaṃ kṛtaṃ | yan mayā bhagavati kāśyape samyaksaṃbuddhe anuttare dakṣiṇīye brahmacaryaṃ caritaṃ anenāhaṃ kuśalamūlena etan nāgam asmān nāgabhavanāc cyāvayitvā atraivopapadyeyam iti | (Pravr-v IV 29) atyudīrṇaparipūrṇāni karmāṇi (49v = GBM 6.699) śarīrasya nidhanaṃ nopekṣante | tasya dṛṣṭa eva dharme ubhābhyāṃ pāṇibhyāṃ jalaṃ syanditum ārabdhaṃ | nāgasyāpi śiro rujā bādhitum ārabdhā | tena saṃlakṣitaṃ | sa kathayaty ārya anena śrāmaṇerakena naśobhanaṃ cittam utpāditaṃ nivartayatv enam iti | sa taṃ śrāmaṇerakam idam avocat* putra apāyā hy ete naśobhanaṃ cittam utpāditaṃ nivartaya iti | sa gāthāṃ bhāṣate || dūrībhūtam idaṃ cittaṃ na śaknomi nivartituṃ | ihasthasyaiva me yasmāt pāṇibhyāṃ syandate jalam iti || sa taṃ nāgaṃ tasmāt sthānāc cyāvayitvā tatraivopapannaḥ tatra bhikṣavas tena nāgakumāreṇa śraddhā pratilabdhā || || buddho bhagavāñ cchrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | yāvad anyatamo tīrthyo jetavanaṃ gataḥ tatra tena dṛṣṭā śobhanā āsanaprajñaptiḥ kṛtā praṇītaṃ cānnapānam upānvāhṛtam* sa saṃlakṣayati śobhanaḥ śramaṇaśākyaputrīyāṇām āmiṣasaṃbhogo 'smākan tu śobhano dharmasaṃbhogaḥ tad eṣāṃ madhye pravrajāmīti | iha me āmiṣasaṃbhogas tatra dharmasaṃbhoga iti | sa bhikṣos sakāśam upasaṃkrānta ārya icchāmi pravrajituṃ | sa tena pravrājitopasaṃpāditaḥ | tīrthyānāṃ poṣadhaś cāturdaśiko bhikṣūṇāṃ ca pāṃcadaśikaḥ sa caturdaśyāṃ tīrthikānām antike poṣadhaṃ pratyanubhavati paṃcadaśyāṃ bhikṣūṇāṃ | yāvad apareṇa samayena ūnarātrīpatitaṃ bhikṣūṇām api cāturdaśikaḥ poṣadho jātaḥ tasya saṃśaya utpannaḥ kiṃ tatra gacchāmi āhosvid ihaiva poṣadhaṃ pratyanubhavāmīti | tasya buddhir utpannā | amī śramaṇāś śākyaputrīyāḥ sūratās sukhasaṃvāsāḥ mama sabrahmacāriṇo duḥśīlo duḥkhasaṃvāsāḥ sacen na gamiṣyāmi sthānam etad vidyate yac chalākā me pātayiṣyanti phalakaṃ saṃparivartayiṣyanti khoraṃ nikubjayiṣyanti sabrahmacārimadhyād uddhariṣyantīti sa tīrthyānāṃ madhye gataḥ yāvad upadhivāriko vṛddhānte sthitaḥ bhikṣūṃ samanuyuṃkte | taṃ na paśyati | sa praṣṭum ārabdhaḥ āyuṣmanta evaṃnāmā kaścid bhikṣur āgataḥ chando vāsyānītaḥ te kathayanti nāstīti | uktaṃ bhagavatā | caturdiśaṃ vyavalokya poṣadhaḥ kartavya iti | tair bhikṣubhiś caturdiśaṃ vyavalokya poṣadhaḥ kṛtaḥ tataḥ paścād dvitīye divase sa bhikṣur āgataḥ sa bhikṣubhir uktaḥ āyuṣmaṃ kutas tvam āgataḥ sa kathayati sabrahmacāriṇām antikāt* ke tava sabrahmacāriṇaḥ tīrthyāḥ mama yuṣmākam antike āmiṣasaṃbhogas teṣām antike dharmasaṃbhoga iti || etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata (Pravr-v IV 30) ārocayanti | tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma | tīrthikāvakrāntako 'yaṃ pudgalo nāśayata yūyaṃ bhikṣavas tīrthikāvakrāntakaṃ pudgalam asmād dharmavinayād aprarohaṇadharmā bhikṣavas tīrthikāvakrāntakaḥ pudgalo 'smin dharmavinaye | tasmāt tarhi bhikṣavo yasya kasyacit pravrajyāpekṣa upasaṃkrāmati sa tena praṣṭavyo māsi tīrthikāvakrāntaka iti apṛṣṭvā pravrājayati sātisāro bhavati || || āyuṣmān upālī buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchati yad uktaṃ bhadanta bhagavatā tīrthikāvakrāntakaḥ pudgalo nāśanārha iti | kiyatā bhadanta tīrthikāvakrāntakaḥ (50r = GBM 6.700) pudgalo nāśanārhaḥ yataś copāliṃ tīrthya imaṃ dhvajaṃ dhārayati tāṃ ca dṛṣṭiṃ rocayate | tatra cāruṇam udgamayati iyatā tīrthikāvakrāntakaḥ pudgalo nāśanārhaḥ || || śrāvastyān nidānam* || śrāvastyām anyatamo gṛhapatis tena sadṛśāt kulāt kaḍatram ānītaṃ sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati | tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ putro jātaḥ sa patnīm āmantrayate | bhadre jāto 'smākaṃ ṛṇaharo dhanaharaḥ gacchāmy ahaṃ paṇyam ādāya deśāntaraṃ | sā kathayaty āryaputra evaṃ kuru | sa paṇyam ādāya deśāntaraṃ gataḥ tatraivānayena vyasanam āpannaḥ tayāpy asau putro jñātibalena hastabalena āpāyito poṣitaḥ saṃvardhitaḥ so 'pareṇa samayena vayasyakena sārdham anyatamasya gṛhasamīpe gacchati | tasmiṃ gṛhe dārikāvatiṣṭhati tayā tasyopari sragdāmaṃ kṣiptaṃ | tena sā dṛṣṭā vayasyakenābhihitaḥ vayasya mā tvam asmiṃ gṛhe kṛtasaṃketaḥ sa kathayaty āma kṛtasaṃketo 'haṃ | sa kathayati vayasya viṣamam etad gṛhaṃ mā pravekṣyasi mā anayena vyasanam āpatsyāma iti | sa tena sakalaṃ divasaṃ bhrāmayitvā mātus sakāśaṃ nītaḥ amba ayaṃ te putro amuṣmiṃ gṛhe kṛtasaṃketaḥ mayā kṛtsnaṃ divasaṃ rakṣitas tvam idānīṃ rātriṃ rakṣasva viṣamaṃ tad gṛhaṃ mā pravekṣyati mā anayena vyasanam āpatsyata iti | sā kathayati putra śobhanaṃ te kṛtaṃ yad asmākam ārocitam* tayā tasya avavarake śayyā prajñaptā | dvau karparakau praveśitau pānīyaṃ ca mṛttikāṃ ca tasminn avavarake praveśayitvā ātmano dvāre khaṭvāṃ prajñapayitvā śayitā | sa kathayati amba dvāraṃ dehi | putra kasyārthe | prasrāvaṃ kariṣyāmi | sā kathayati putra atraiva mayā karparakaḥ praveśitas tatra prasrāvaṃ kuru | sa muhūrtaṃ sthitvā kathayati | amba dvāraṃ prayaccha | kasyārthe | uccārabhūmiṃ gamiṣyāmi | sā kathayati putra atraiva mayā karparako mṛttikā pānīyaṃ ca praveśitam atraivoccāraṃ kuru | sa punar api muhūrtaṃ sthitvā kathayati amba dvāram anuprayaccha | sā kathayati putra kim ahaṃ na jāne yatra tvaṃ gantukāmaḥ na śakyaṃ mayā dvāraṃ dātuṃ | amba ahaṃ te praghātayiṣye | sā kathayati putra śreyo 'haṃ mṛtikā na tv evāhaṃ putravadhaṃ paśyāmi | kāmāṃ khalu pratisevamānasya nāsti kiṃcit pāpakaṃ karmākaraṇīyam (Pravr-v IV 31) iti | tena nirghṛṇahṛdayena tyaktaparalokena utkośam asiṃ kṛtvā tasyā utkṛttamūlaṃ śiraḥ kṛtvā pṛthivyāṃ nipātitaṃ | sa tāṃ praghātya gataḥ pāpakārī satvo vepate sa tayā dārikayābhihita āryaputra mā bhair nāsty atra kaścid dārikādvitīyā | sa saṃlakṣayaty ārocayiṣyāmy asyāḥ priyo bhaviṣyāmi | sa kathayati bhadre mayā tvadarthe mātā praghātitā | sā kathayati | kiṃ dhātrī āhosvij janitrī | sa kathayati janitrī | sā saṃlakṣayati yo nāma guṇānām anabhijño bhūtvā mātaraṃ praghātayati yadā mamāntike prakopaṃ janayiṣyati kā me samavasthā bhaviṣyati | sā kathayaty āryaputra tiṣṭha tāvad uparimaṃ talakam abhiruhyāgacchāmi (50v = GBM 6.701) sa kathayaty evaṃ kuru | tayā uparimaṃ talakam adhiruhya coraś cora iti śabdaḥ kṛtaḥ sa bhīto bhayena niṣpalāyitaḥ ātmīyaṃ gṛhaṃ gatvā dvāramūle 'siṃ prakṣipya ayaṃ sa coraḥ mātaraṃ me praghātya niṣpalāyita iti | sa tāṃ mātaraṃ satkārya gataḥ pāpakarmakārī satvo dhṛtiṃ na labhate sa tāni tāni tīrthāni tapovanāni gatvā papraccha | bhavantaḥ kiṃ karma kriyeta yena pāpakaṃ karma kṣayaṃ gacchet* tatra kaścit kathayati agniṃ praviśa | kaścit kathayati prapāte prapata | kaścit kathayaty udake | kaścit kathayati rajjvāvabaddhvā mriyeti sarve te maraṇopāyaṃ darśayanti | na ca kaścin niḥsaraṇopāyaṃ | so 'pareṇa samayena jetavanaṃ gataḥ sa tatra paśyati bhikṣuṃ svādhyāyaṃ kurvantaṃ | yasya pāpakṛtaṃ karma kuśalena pithīyate | so 'sminn ābhāsate loke mukto 'bhrād iva candramā iti | sa saṃlakṣayati || śakyaṃ pāpakarma pithātuṃ no tu kṣapayituṃ eṣāṃ madhye pravrajāmi kṣapayiṣyāmīti | sa bhikṣos sakāśam upasaṃkrāntaḥ ārya pravrajitum icchāmi | sa tena pravrājita upasaṃpāditaḥ | so 'tyartham ārabdhavīryas paṭhitum ārabdhaḥ tena paṭhatā svādhyāyatā trīṇi piṭakāny adhītāni tṛpiṭas saṃvṛttaḥ dhārmakathiko yuktamuktapratibhānaḥ sa bhikṣubhir uktaḥ āyuṣmaṃ kiṃ tvam anena vīryeṇa prārthayase | sa kathayati pāpaṃ karma kṣapayāmi | kiṃ tvayā pāpaṃ karma kṛtaṃ | mātā praghātitā | kiṃ dhātrī āhosvij jananī | sa kathayati jananī | etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti | tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma | nāśayata yūyaṃ bhikṣavo mātṛghātakaṃ pudgalam asmād dharmavinayāt* aprarohaṇadharmā bhikṣavo mātṛghātakaḥ pudgalo 'smin dharmavinaye | tasmāt tarhi bhikṣavaḥ yasya kasyacit pravrajyāpekṣa upasaṃkrāmati sa tena praṣṭavyo māsi mātṛghātaka iti | apṛṣṭvā pravrājayati sātisāro bhavati || sa saṃlakṣayati kim idānīm avapravrajiṣyāmi pratyantaṃ gacchāmīti | tena pratyantaṃ gatvānyatamo gṛhapatir anvāvartitaḥ tenābhiprasannena (Pravr-v IV 32) tam uddiśya vihāraḥ kārita iti | sa nānādigdeśanivāsibhir bhikṣubhir āvāsitaḥ tasya cāvavādena prabhūtair arhatvaṃ sākṣātkṛtam* || so 'pareṇa samayena glānas saṃvṛttaḥ sa mūlagaṇḍapatrapuṣpaphalabhaiṣajyair upasthīyamāno hīyata eva | tena sārdhaṃvihāriṇo uktāḥ | āyuṣmanto jentākaṃ me uddiśya kuruta | tais tam uddiśya jentākaḥ kṛtaḥ || sarve kṣayāntā nicayāḥ patanāntās samucchrayāḥ saṃyogā viprayogāntā maraṇāntaṃ hi jīvitam iti || cyutaḥ kālagataḥ avīcau mahānarake upapannaḥ tasya sārdhaṃvihārī arhāṃ samanvāhartuṃ pravṛttaḥ kutra me upādhyāya upapanna iti | sa devāṃ vyavalokayitum ārabdho na paśyati manuṣyāṃs tiryaṃca pretāṃs tatrāpi na paśyati | yāvan narakāṃ vyavalokayitum ārabdho paśyaty avīcau mahānarake upapannaḥ sa saṃlakṣayaty upādhyāyaś śīlavān bahuśruto dharmeṇa parṣadā saṃgṛhītā | kiṃ tena karma kṛtaṃ yenāvīcau mahānarake (51r = GBM 6.702) upapanna iti sa samanvāhartuṃ pravṛtto yāvat paśyati mātṛghātaka iti | so 'py āvīcikai raśmibhis spṛṣṭaḥ sa kathayati atitīkṣṇo 'yaṃ jentāke 'gnisantāpa iti | tato narakapālena mudgareṇa śirasi prahāraṃ datvā ukto mandabhāgya kutas te 'tra jentāko 'vīcir ayaṃ mahānarakaḥ | sa mudgarābhihataḥ kuśalacittaḥ kālagataś cāturmahārājakāyikeṣu deveṣūpapannaḥ | dharmatā khalu devaputrasya vā devakanyāyā vā aciropapannasya trīṇi cittāny utpadyante | kutaś cyutaḥ kutropapannaḥ kena karmaṇeti sa paśyati narakebhyaś cyutaḥ cāturmahārājikeṣu deveṣūpapannaḥ saṃghe jentākasnātraṃ kṛtvety atha narakapūrviṇo devaputrasyaitad abhavan na mama pratirūpaṃ syād yad ahaṃ paryuṣitaparivāso bhagavantaṃ darśanāyopasaṃkrameyaṃ yanv aham aparyuṣitaparivāsa eva bhagavantaṃ darśanāyopasaṃkrameyam iti | atha narakapūrvī devaputraś calavimalakuṇḍaladharo hārārdhahāravibhūṣitagātro divyānām utpalapadmakumudapuṇḍarīkamāndārakāṇāṃ puṣpāṇām utsaṃgaṃ pūrayitvā atikrāntavarṇo atikrāntāyāṃ rātryāṃ yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāntaḥ upasaṃkramya bhagavantaṃ puṣpair avakīrya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvaikānte niṣaṇṇaḥ apīdānīṃ narakapūrviṇo devaputrasyānubhāvena sarvā kūṭāgāraśālā udāreṇāvabhāsena sphuṭābhūt* | (Pravr-v IV 33) tato bhagavatā narakapūrviṇo devaputrasyāśayānuśayaṃ dhātuṃ prakṛtiṃ ca jñātvā tādṛśī caturāryasatyasaṃprativedhikī dharmadeśanā kṛtā yāṃ śrutvā narakapūrviṇā devaputreṇa tasminn evāsane niṣaṇṇena viṃśatiśikharasamudgataṃ satkāyadṛṣṭiśailaṃ jñānavajreṇa bhittvā srotāpattiphalaṃ sākṣātkṛtaṃ | sa dṛṣṭasatyas trir udānam udānayati | idam asmākaṃ bhadanta na mātrā kṛtaṃ na pitrā na rājñā na devatābhir na pūrvapretair na śramaṇabrāhmaṇair neṣṭena svajanabandhuvargeṇa yad bhagavatāsmākaṃ kṛtam ucchoṣitā rudhirāsrusamudrā laṃghitā asthiparvatāḥ pihitāny apāyadvārāṇi vivṛtāni svargamokṣadvārāṇi uddhṛto narakatiryakpretebhyaḥ pādaḥ pratiṣṭhāpito devamanuṣyeṣv āha ca || tavānubhāvāt pihitas sughoro hy apāyamārgo bahudoṣayuktaḥ apāvṛtā svargagatis supuṇyā nirvāṇamārgaś ca mayopalabdhaḥ tvadāśrayāc cāptaṃ apetadoṣaṃ mayādya śuddhaṃ suviśuddha cakṣuḥ prāptaṃ ca śāntaṃ padam āryakāntaṃ tīrṇaś ca duḥkhārṇavapāram asmi | jagati daityanarāmarapūjitaṃ vigatajanmajarāmaraṇāmayaṃ | bhavasahasrasudurlabhadarśanaṃ saphalam adya mune tava darśanam* || avanamya tataḥ pralambahāraś caraṇau dvāv abhivandya jātaharṣaḥ praṇipatya ca dakṣiṇaṃ jitāriṃ suralokābhimukho divaṃ jagāma | atha narakapūrvī devaputro vaṇig iva labdhalābhaḥ sasyasampanna iva kārṣakaḥ śūra iva vijitasaṃgrāmaḥ sarvarogaparimukta ivāturo yayā vibhūtyā bhagavatsakāśam āgataḥ tayaiva vibhūtyā svabhavanaṃ gataḥ tasya sārdhaṃvihārī saṃghasthaviro 'rhaṃ bhaktāgre niṣaṇṇo 'nyaś cāsya sārdhaṃvihārī (51v = GBM 6.703) saṃghe pānīyaṃ cārayati | yāvat tena saṃghasthavireṇa pānīyaṃ kāṃsikāyāṃ gṛhṇatā aṅgulyagreṇa spṛṣṭam atiśītalaṃ | sa saṃlakṣayati vayan nāma īdṛśaṃ pānīyaṃ pibāma upādhyāyo 'py avīcau mahānarake kvathitaṃ tāmrarasaṃ pāsyatīti | so 'vīciṃ mahānarakaṃ vyavalokayitum ārabdho na paśyati tiraścaḥ pretāṃś ca manuṣyāṃ anyāṃś ca narakāṃs teṣv api na paśyati yāvad devāṃ vyavalokayitum ārabdhaḥ paśyati cāturmahārājikeṣu deveṣūpapannaḥ devabhūtena ca bhagavato 'ntike satyadarśanaṃ kṛtaṃ deveṣūccāvatiṣṭhantaṃ | sa smitapūrvaṃgamo bhagavati labdhaprasāda udānam udānayam* | aho buddha | aho dharma aho saṃgha : aho dharmasya svākhyātatā yatredānīm evaṃvidhā api pāpakāriṇo vinipātaṃ gatāḥ evaṃvidhaṃ guṇagaṇam adhigacchantīti | (Pravr-v IV 34) sa tena samānopādhyāyena hṛṣṭatuṣṭapramudito dṛṣṭaḥ uktaś ca āyuṣman kiṃ tvaṃ parituṣṭo 'sy upādhyāyaḥ kālagato 'haṃ saṃghasthaviro jāta iti | sa kathayaty āyuṣman na kālas tāvat te praśnasya vyākaraṇāya | saṃghamadhye me prakṣyasi tatra te kālo bhaviṣyati praśnasya vyākaraṇāyeti | yāvad apareṇa samayena bhikṣusaṃghe sanniṣaṇṇe sannipatite saṃghasthaviras taṃ samānopādhyāyaṃ pṛcchati | āyuṣman kiṃ tvaṃ tasyāṃ velāyāṃ kathayasīti | sa kathayati tvaṃ mayoktaḥ kiṃ tvaṃ tuṣṭo 'sy upādhyāyaḥ kālagato 'haṃ saṃghasthaviro jāta iti | sa etat prakaraṇaṃ vistareṇa saṃghamadhye tasya nivedayām āsa | so 'py āttamanāttamanā bhikṣavaś ca udānam udānayaṃti | aho buddha aho dharma aho saṃgha | aho dharmasya svākhyātatā | yatredānīm evaṃvidhā api pāpakāriṇo vinipātaṃ gatā evaṃvidhaṃ guṇagaṇam adhigacchantīti || yathā mātṛghātaka evaṃ pitṛghātako vistareṇa vaktavyaḥ || || uddānam* || arhadvadhaś ca saṃghaś ca duṣṭacittena śoṇitam* antimāpannakena catvāra utkṣepakena trīṇi ca || || buddho bhagavāñ cchrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | yadā bhagavatā rājā bimbisāras satyeṣu pratiṣṭhāpitas sārdham aśītyā devatāsahasrair anekaiś ca māgadhakair brāhmaṇagṛhapatiśatasahasraiḥ tena sve vijite ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritaṃ | na mama vijite cauryaṃ kartavyaṃ yaḥ karoti tam ahaṃ nirviṣayaṃ karomi | svasmāc ca kośakoṣṭhāgārān moṣakaṃ dadāmīti | yadā ca bhagavatā rājā prasenajit kausalo dahropamena sūtreṇa vinītas tadā tenāpi sve vijite ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritaṃ na mama vijite cauryaṃ kartavyaṃ yaḥ karoti tasya vadho daṇḍaḥ svasmāc ca kośakoṣṭhāgārān moṣakaṃ dadāmīti | tato ye magadhaviṣaye caurā ye ca kausalaviṣaye te sīmāntarikāṃ gatvāvasthitāḥ yo magadhaviṣayāt sārtha āgacchati tam api muṣṇanti | yo 'pi kosalaviṣayāt* | yāvad apareṇa samayena magadhaviṣayāt sātiyātraḥ sārthaḥ kosalaviṣayaṃ saṃprasthito yadā sīmāntarikāṃ prāptas tadā sa sārthavāhaḥ kathayati | bhavanto 'sau rājā prasenajit kausalo vyāḍo vikrāntaḥ śakto 'smākaṃ moṣaṃ dāpayituṃ (52r = GBM 6.704) kimarthaṃ vayam āyātrikāṇāṃ bhṛtim anuprayacchāma pratinivartantv ata eva eta iti | te taiḥ pratinivartitāḥ avagaṇako 'sau sārthas saṃprasthitaḥ te ca corā bhalin datvāvasthitāḥ tena samākhyātaṃ bhavanto 'vagaṇakaḥ sārtho āgacchati | kim udāsīnāḥ tiṣṭhateti | tatas te taskarāḥ pradhāvitāḥ tatra kecid (Pravr-v IV 35) vaṇijo jīvitād vyavaropitāḥ kecit paṇyaṃ chorayitvā niṣpalāyitāḥ asamanvāhṛtyārhatāṃ jñānadarśanaṃ na pravartate | arhanto 'pi tena sārthena gacchanto jīvitād vyavaropitāḥ tatra ye vaṇijo niṣpalāyitās te pāṃsunā śiro gātraṃ ca dhūlayitvoddhvastamastakā vikrośanto rājñaḥ prasenajitaḥ kausalasya sakāśaṃ gatāḥ kṛtakarapuṭā vijñapayanti deva tava vijite vayam avaṇijo vyavasthāpitāḥ kiṃ kṛtaṃ | corair muṣitāḥ sma | katarasmin pradeśe | amuṣmin* rājñā virūḍhakasya senāpater ājñā dattā śīghraṃ moṣakaṃ taskarāṃś cānayeti | sa caturaṅgaṃ balakāyaṃ sannāhya hastikāyaṃ aśvakāyaṃ rathakāyaṃ pattikāyaṃ sannāhya nirgataḥ te 'pi caurā visrabdhavihāriṇaḥ muktasannāhāḥ anyatamasyāṃ sālāṭavyāṃ moṣakaṃ bhājayamānās tiṣṭhanti | te virūḍhakena caturdiśaṃ veṣṭayitvā madhye śaṃkhapaṭahaśabdair vitrāsitāḥ teṣāṃ kecin moṣakaṃ chorayitvā niṣpalāyitāḥ kecit praghātitāḥ ṣaṣṭis tu jīvagrāhaṃ gṛhītā sa tān moṣakaṃ cādāya rājñas sakāśaṃ gato deva amī corāḥ ayaṃ ca moṣaka iti | tatas te rājñābhihitā bhavanto na yuṣmābhiḥ śrutaṃ rājñā ghaṇṭāvaghoṣaṇaṃ kāritaṃ | na me vijite kenacic cauryaṃ kartavyaṃ | yaḥ karoti tasya vadho daṇḍaḥ svasmāc ca kośakoṣṭhāgārān moṣakaṃ dāsyāmīti | te kathayanti | śrutam* atha kasmād vaṇijo muṣitāḥ deva na jīvāmaḥ kasmāj jīvitād vyavaropitā bhayam upadarśayadbhiḥ kīdṛśaṃ yuṣmābhir bhayam upadarśitam 'pīdānīṃ vas tādṛśaṃ bhayam upadarśayāmi yan na kenacid darśitapūrvaṃ | tato rājñāmātyānām ājñā dattā gacchantu bhavantas sarvān etāṃ praghātayata | te rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣv anuśrāvyamāṇā āghatanaṃ nīyante 'nyatamaś ca coraḥ rathyāsaṃbādhe niṣpalāyito jetavanaṃ bhikṣos sakāśam upasaṃkramya kathayaty ārya pravrajitum icchāmi | sa tena pravrājita upasaṃpāditaḥ te 'pi corāḥ praghātitāḥ uktaṃ bhagavatā ātmavipattiṃ paravipattiṃ ātmasaṃpattiṃ parasaṃpattiṃ bhikṣavo 'bhīkṣṇaṃ pratyavekṣadhvaṃ tat kasya hetor ātmavipattiḥ bhikṣavaḥ saṃvejanīyaṃ sthānaṃ paravipattiḥ ātmasaṃpattiḥ parasaṃpattiḥ saṃvejanīyaṃ sthānam iti | yāvad apareṇa samayena bhikṣavaḥ śmaśānacārikāṃ caranti | so 'pi tais sārdhaṃ śmaśānacārikāṃ carati | tena te caurā dṛṣṭāḥ praghātitāḥ sāsrukaṇṭho vyavasthitaḥ bhikṣavaḥ kathayanty āyuṣmantaḥ īdṛśo 'py ayaṃ bhadrāśayo navapravrajita iti | sa muktakenaiva kaṇṭhena roditum ārabdhaḥ bhikṣubhir ucyate āyuṣmaṃ kasyārthe (Pravr-v IV 36) tvam evam orāṭikāṃ karoṣīti | sa kathayaty ayaṃ me pitā ayaṃ me bhrātā ayaṃ me pitṛvyo 'yaṃ me mātula iti | te kathayanty ebhir arhanto jīvitād vyavaropitā mā tvayāpi vyavaropitāḥ sa kathayati vyavaropitāḥ | etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata (52v = GBM 6.705) ārocayanti | bhagavān āha || arhadghātako 'yaṃ bhikṣavaḥ pudgalo nāśayata yūyam arhadghātakaṃ pudgalam asmād dharmavinayād aprarohaṇadharmā arhadghātakaḥ pudgalo 'smin dharmavinaye | tasmāt tarhi bhikṣavo yasya kasyacit pravrajyāpekṣa upasaṃkrāmati sa tena praṣṭavyo māsy arhadghātaka iti apṛṣṭvā pravrājayaty upasaṃpādayati sātisāro bhavati || || āyuṣmān upālī buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchati | yena bhadanta pūrvikāyāṃ pravrajyāyāṃ tathāgatasya śrāvakasaṃgho bhinnaḥ sacet sa ākāṃkṣet svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvaṃ | pravrājayitavyo na pravrājayitavyaḥ | na pravrājayitavya upāliṃ | tasmāt tarhi yasya kasyacit pravrajyāpekṣa upasaṃkrāmati sa tena praṣṭavyo māsi saṃghabhedaka ity apṛṣṭvā pravrājayati sātisāro bhavati || āyuṣmān upālī buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchati | yena bhadanta tathāgatasyāntike duṣṭacittarudhiram utpāditaṃ sa ākāṃkṣaṃ svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvaṃ | pravrājayitavyo na pravrājayitavyaḥ na pravrājayitavya upāliṃ | tasmāt tarhi yasya kasyacit pravrajyāpekṣa upasaṃkrāmati sa tena praṣṭavyo māsi tathāgatasyāntike duṣṭacittarudhirotpādaka ity apṛṣṭvā pravrājayati sātisāro bhavati | || āyuṣmān upālī buddhaṃ bhagavantaṃ pṛcchati | yo bhadanta pūrvikāyāṃ pravrajyāyāṃ caturṇāṃ pārājikānām anyatamānyatamām āpattim āpannaḥ sacet sa ākāṃkṣet svākhyāte dharmavinaye pravrajyām upasaṃpadaṃ bhikṣubhāvaṃ | pravrājayitavyo na pravrājayitavyaḥ na pravrājayitavya upāliṃ || tasmāt tarhi yasya kasyacit pravrajyāpekṣa upasaṃkrāmati sa tena praṣṭavyo māsi caturṇāṃ pārājikānām anyatamānyatamām āpattim āpanna ity apṛṣṭvā pravrājayati upasaṃpādayati vā sātisāro bhavati || || buddho bhagavāṃ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma | saced bhikṣavo 'darśanāyotkṣiptakaḥ pudgalo vibhrāntakaḥ punar āgatya brūyāt pravrājayantu mām āyuṣmanto drakṣyāmy āpattim iti | pravrājayitavyaḥ | pravrājayitvā brūyād upasaṃpādayantu mām āyuṣmanto deśayiṣyāmy āpattim ity upasaṃpādayitavyaḥ yady upasampanno brūyān na paśyāmy āpattim iti | sacet saṃghasāmagrīm ārāgayati punar api adarśanāyotkṣiptavyo no ced (Pravr-v IV 37) ārāgayiṣyat* saced upasampannaḥ sūpasampanno durlabho hi pudgalasya svākhyāte dharmavinaye pravrajyopasaṃpad bhikṣubhāvaḥ yathādarśanāyotkṣiptakaḥ evam apratikarmaṇāyotkṣiptakaḥ || || buddho bhagavāṃ śrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme | ācaritaṃ ṣaḍvargikāṇāṃ yaṃ pravrājayaṃty upasaṃpādayanti vā sa tais sārdhaṃ tāvat saṃvasati yāvan na jānīte duṣṭhulasamudācārā eta iti | yadā tu saṃjānīte tadā prakṛtisthair bhikṣubhis sārdhaṃ prativasati | nānyatra śāstur ājñayā tṛḥkālaṃ darśanāyopasaṃkrāmati | tatas te saṃjalpaṃ kurvanti | nandopananda ete kālapātrikā jātāpahāriṇo yādṛśāṃ vayaṃ pravrājayāma ete 'paharanti idānīṃ tādṛśaṃ pravrājayāmo yo na kālapātrikair apahriyata iti | yāvad apareṇa samayena upanandena (53r = GBM 6.706) paribhramatā hastacchinnakaḥ puruṣo dṛṣṭaḥ uktaś ca bhadramukha kimarthaṃ na pravrajasīti | sa kathayaty ārya ko māṃ hastavikalaṃ pravrājayatīti | upanandaḥ kathayati bhadramukha karuṇāprabhāvitaṃ bhagavataś śāsanam ahaṃ te pravrājayāmīti | sa tena pravrājita upasaṃpādito tato dvau trīn vā divasān āsamudācārikān dharmāṃ śikṣayitvābhihito bhadramukha na mṛgo mṛgaṃ puṣṇāti vistīrṇā śrāvastī svo gocaraḥ pitryo viṣayaḥ piṇḍapātam aṭitvā jīvikāṃ kalpayasveti | sa kathayaty upādhyāya kathaṃ piṇḍapātam aṭāmīti | sa kathayaty etāvattvaṃ na parijñāyate ahaṃ te kathayāmīti | tena tasya rajjvā nivāsanaṃ baddhaṃ kaṇṭakaiś cīvaraṃ prāvṛtaṃ | vāme bāhau pātrapoṇikā nyastā | dakṣiṇe bāhau khakkharako baddhaḥ tato 'sau śrāvastīṃ gocarāya prasṛto mātṛgrāma urasi prahāraṃ datvā kathayati | ārya kena te pravrajitasya hastau cchinnāv iti | sa kathayaty āgārikasya me cchinnau na pravrajitasya | kena pravrājitaḥ sa kathayaty upādhyāyopanandena | tāḥ kathayanti taṃ duṣṭhulasamudācāraṃ muktvā ko 'nya evaṃvidhaṃ pravrājayiṣyaty etat prakaraṇaṃ bhikṣavo bhagavata ārocayanti | bhagavān saṃlakṣayati | yaḥ kaścid ādīnavo bhikṣavaḥ hastacchinnakaṃ pravrājayanti | bhagavān āha | na bhikṣuṇā hastacchinnakaḥ pravrājayitavyaḥ upasaṃpādayitavyo vā bhikṣur hastacchinnakaṃ pravrājayaty upasaṃpādayati sātisāro bhavati || yathā hastacchinnaka evaṃ pādacchinnakāḥ aṅgulīphaṇahastakāḥ anoṣṭhā lakṣaṇāhatāḥ kaśāhatāḥ citrāṅgāḥ ativṛddhāś ca na pravrājayitavyāḥ atibālāṃ pravrājayanti te sāṃghikaṃ śayanāsanam uccāraprasrāveṇa nāśayanti | bhagavān āha || te 'pi na pravrājayitavyāḥ (Pravr-v IV 38) khaṃjāṃ pravrājayanti | bhagavān āha || na pravrājayitavyāḥ kāṇḍarīkakāṇakuṇikubjavāmanagalagaṇḍajaḍamūkaphakkabadhirapīṭhasarpiślīpadāṃ pravrājayanti | bhagavān āha | evaṃvidhāpi na pravrājayitavyāḥ pravrājayanti sātisārā bhavanti | bhikṣavas strīcchinnāṃ bhāracchinnāṃ mārgacchinnāṃ kandalīcchinnakatālamuktakāṃ pravrājayanti bhagavān āha | evaṃvidhā api na pravrājayitavyāḥ pravrājayanti sātisārā bhavanti || bhikṣavaḥ kuṣṭhagaṇḍakiṭibhakilāsadadrūkaṇḍūrajatavicarcikākṣayakāsaśvāsaśoṣāpasmārāṭakkarapāṇḍurogagulmabhagandarābhibhūtāṃ pravrājayanti | bhagavān āha [|]| evaṃvidhāpi na pravrājayitavyāḥ pravrājayanti sātisārā bhavanti || || uddānam* || hastacchinnāḥ pādacchinnā aṅgulīphaṇahastakāḥ anoṣṭhakāś ca citrāṅgāḥ ativṛddhātibālakāḥ evaṃvidhā hi puruṣāḥ pratikṣiptā maharṣiṇā | || ye cānye bahavaḥ proktāḥ khañjastrīvāmanādayaḥ te 'pi na pravrājayitavyā iti samādiṣṭaṃ maharṣiṇā | || prāsādikasya pravrajyā pariśuddhasyopasampadā | ākhyātā satyanāmnā vai sambuddhena prajānatā | || || Pravrajyāvastu samāptam* || ||