Phạn tạng (Sanskrit Canon)jsphustu.htmNguyên tác: Sanskrit
Luận Sớ Tập Bồ-tát Hạnh (Sphuṭārtha Śrīghanācārasaṃgrahaṭīkā)
Luận (Śāstra) là tác phẩm giải thích, phân tích giáo lý của các luận sư Phật giáo Ấn Độ. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 2 / 2 (50.000 ký tự/trang)
atiḥ svayaṃ na nayet, nāpi pareṇa nāyayet | śulkaṃ yatpradānaṃ tasya ca mokṣārthamupāyaṃ nopadiśet- amunā mārgeṇa gaccha, tataste śulkapradānaṃ na bhavati | ratnaṃ datvetyādi | kaścicchaṭhakajātīyo vaṇi[ja]kaḥ śulkapradānamuktaye śulkātprāgyatibhyo yathāvṛddhikayā ratnaṃ datvā paścāt (SŚ 39) śulkakarayayativāhyakṛtākaṇḍikayā tadratnaṃ mārgayatoti ca | yatayaḥ prāktasyābhiprāyaṃ na jānantīti bāddhavyaṃ, anyathā hi saṃvaratyāgaḥ syāt | tasmin aparijñāte tairyatibhiḥ- evaṃ nāma tvaṃ mohapuruṣa, asmākaṃ visaṃvādayasītyevaṃ suṣṭhuparibhāṣya tadratnaṃ tasyaiva vaṇijā dātavyaṃ | nāsti śulkamityādi | munerbuddhasya bhagavataḥ śulkaṃ nāsti | vratamasti yeṣāṃ te vratinaḥ | paribhogāyedaṃ pāribhogikaṃ | tasmin pāribhogike dravye muneriva vratināṃ śulka nāsti | anyatrāstītyuktaṃ bhavati | ata evāha | krayavikrayakṛddadyāditi | krayavikrayaṃ karotīti krayavikrayakṛdyatiḥ śulkaṃ prayacchet | varṣāvāsiketyādi | yatra grāme nagare vā yaḥ śrāmaṇero varṣāmupagataḥ, tasya tatra varṣāvāsikalābho dātavyaḥ | jīvitasya brahmacaryasya ca yayoḥ śrāmaṇerayornāśaḥ tayorapi varṣāvāsikalābhā dātavyaḥ | tenaitaduktaṃ bhavati- jīvitāntarāyabhayabhītaṃ brahmacaryāntarāyabhayabhītaṃ muktvā anyeṣāmavarṣoṣitānāṃ varṣāvāsikalābho na dātavyaḥ | prākprāgupagatairityādi | ye śrāmaṇerāḥ prāk śrāvaṇamāsasya pratipadi varṣāmupagatāstaiḥ prāgevāśvinamāsasya pratipadamārabhya varṣāvāsikayācanā kartavyā | ye tu paścāt bhādrapadamāsasya pratipadi varṣāmupagatāstaiḥ paścādeva kārtikamāse | yadi sarvaḥ saṃvaḥ prayamāyāmupagacchati tadā saṃghavaśena paścādupagatairapi yugapadeva varṣāvāsikalābho yācanīyaḥ || punargṛhṇātītyādi | tatra vastu pūrṇaviśavaṣatvaṃ | vākpravyāhāro viśiṣṭārthadyotakaḥ | karma kriyā karmeti kṛtvā, kriyate vā aneneti | karmaśabdenopasaṃpatkarmaivābhidhīyate | tena hi karmaṇā sa pudgalo bhikṣuḥ kriyate | vastu karma ca vastukarmaṇo, (SŚ 40) tayorjugupsā nindā, tayā yaḥ pudgalo bhikṣubhāvaṃ parityajya punardīkṣāṃ pravrajyāṃ gṛhṇāti, tasmai api yataye varṣoṣitaiḥ saha samo lābho dātavyaḥ | anye tvanyathā vyācakṣante | triśaraṇayācanāmārabhya yāvata kāṣāyaparidhānamidaṃ vastu, buddhaṃ bhagavantaṃ pravrajitamanupravrajāmīti idaṃ karma viśiṣṭārthadyotakatvātkriyākarmeti kṛtvā | vastu ca karma ca vastukarmaṇī, tayorjugupsā nindā, tayā yaḥ pudgalaḥ śrāmaṇerabhāvaṃ parityajya punardīkṣāṃ pravrajyāṃ gṛhṇāti, tasmai api yataye varṣoṣitaiḥ saha samo lābho dātavyaḥ | ka evamāhetyato bravīti ityāha sarvavit, bhagavānāhetyarthaḥ || avarṣoṣitetyādi | tatra traimāsānadhiṣṭhānādavarṣoṣitaḥ | vibhrānto yaḥ pravrajyāpapravrajitaḥ | kutsitā dṛṣṭiryasyeti kudṛṣṭiḥ, mithyādṛṣṭika ityarthaḥ | mithyādṛṣṭiśca nāstikapravṛttiḥ- nāsti mātā, nāsti pitā, nāsti sukṛtaduṣkṛtānāṃ karmaṇāṃ phalavipāka iti | jīvitendriyanirodhāt mṛtakaḥ | deśāntaragato 'nyadyatra deśagamanāt | ityete pañca pudgalāḥ lābhaṃ nārhanti || amuṣmai deyamityādi | amukasmai bhikṣave dātavyoyaṃ madīyo lābha ityevaṃ lābhe samutpanne sati yadi kaścidyatiḥ mriyate tadā niyatamavaśyaṃ tasmai vikalpitabhikṣave sa lābho deya iti bhagavatoktaṃ | deśāntaretyādi | ito deśāttraimāsamadhiṣṭhāyānyatra deśāntaragatasya yateḥ lābhaḥ kalpe mandire kalpakuṭayāṃ sthāpayitabyaḥ | yadā cāvarṣoṣitavibhrāntakudṛṣṭayastrayaḥ pudgalāḥ saṃghasyānartha kurvanti, tadā tebhyaḥ prāśyādi na sāṃghikamannapānādi dātavyaṃ budhaiḥ | nanuca lābhaṃ nārhanti pañcaketyuktaṃ (SŚ 41) tatkimarthamidamucyate- amuṣmai deyamityādi kārikādvayaṃ? satyametat | kintu yadā avikalpo mriyate, anutpanne ca lābhe gacchati, avarṣoṣitavibhrāntakudṛṣṭayaśca trayaḥ pudgalāḥ yadānarthaṃ vā kurvanti, tadaite pañca pudgalā lābhaṃ nārhanti, viparyayādarhantīti vyabhicārasaṃbhavādadoṣaḥ || ācchādamityādi | ete yatayaḥ kule varṣāmupagatā bhavanti | tatra yadi dānapati sāmānyenaivaṃ vadet- ācchādaṃ dāsyāmi, cīvaraṃ dāsyāmi, cīvaramūlyaṃ dāsyāmi, ācchādamūlyaṃ dāsyāmītyebhiścaturbhiḥ śabdairutpadyate yo lābhaḥ sa samukhībhūtānāṃ prāpnoti, netareṣāṃ | varṣāvāsiketyādi | varṣoṣitānāmācchādaṃ dāsyā[mi], cīvaraṃ, ācchādakrayaṃ, cīvarakrayaṃ caitaiścaturbhiśca śabdairyo lābhaḥ samupajāyate, sa varṣoṣitānāṃ prāpnoti | yadi dāyakastadvarṣāvāsikaṃ lābha avarṣoṣitānāmapi dadāti, tadā dāyakasyecchayā gṛhṇato na doṣaḥ || yāmika ityādi | yasmin divase bhagavānutpannaḥ anuttarāñca samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhaḥ tatra yo maho yā pūjā, sa jātisaṃbodhyādimahaḥ | tata utpanno yo lābhaḥ saṃghasya sa evamucyate | mṛtapariṣkāraśca kṣudrapariṣkāraścetyādi dvandvaḥ | kālikaḥ yāmikaḥ yāvajjīvikaḥ sāptāhikaḥ mṛtapariṣkāraḥ kṣudrapariṣkāraḥ naityakaḥ akālacīvaraṃ kuṭīpratiṣṭhā jātisaṃbodhyādimahodbhavaśceti yo 'yaṃ daśaprakāro lābhaḥ sa saṃmukhībhūtānāṃ prāpnoti || anādheyamityādi | sāṃghikaṃ yacchayanāsanaṃ tadanādheyaṃ, pratibandhatvena na dātavyamityarthaḥ | na vikretavyaṃ, na ca paudvalikaṃ kṛtvā paribhoktavyaṃ | ye tu śrāmaṇerāḥ (SŚ 42) sāṃghikaṃ śayanāsanaṃ pratibandhakatvena dadati, vikrīṇīte, paudgalikatvena vā paribhuñjateraṃ teṣāṃ duṣkṛtaṃ bhavati || cāturdiśāyetyādi | kaściddānapatiḥ kiñciddravyānta, kadāciccāturdiśāyāryasaghāya dadāti, buddhāya vā bhagavate, saṃmukhībhūtāya vā saṃghāya tatsarvaṃ yatistatra tatropanāmayet | yaccāturdiśāya dattaṃ taccāturdiśāyaivopanāmayitavyamityeṣā dik || tūṣṇīṃ datvetyādi | kaściddānapatiḥ vihāramāgatya muktāphalādika datvā tūṣṇīṃ bhūto gacchet | tasmin tūṣṇīṃ datvā gate dānapatau sati buddhāya bhagavate muktā phalādi dātavyaṃ, yacchayanāsanaṃ taccāturdiśāya | saṃmukhībhūtāya tu saṃghāya vastrādikaṃ dātavyamiti || katibhiraṅgaiḥ samanvāgato 'dattādānaṃ gṛhṇan aśrāmaṇero bhavati? āha | pṛthudravyamityādi | pṛthuvistīrṇaṃ | kiṃ taddravyaṃ? kākinīnyūnaṃ māṣakapañcakaṃ | svakīyamapi kadācittadbhavatītyāha | paropāttamiti | kadāciddravyaṃ paropāttamapi sat yatiḥ paropāttasaṃjñā na bhavatītyata āha | tatsaṃjñī paropāttasaṃjñītyarthaḥ | kadācidetatsarvaṃ bhava[ti], na tu steyacetanetyataḥ steyacetaneti vacanaṃ | stainyacittaṃ copasthitaṃ bhavatātyarthaḥ | kadācidetadaṅgacatuṣṭayaṃ saṃbhavadapi sat taddravya sthānānna cyāvitaṃ syādityata āha | sthānacyutiśceti | pañcabhiraṅgaiḥ samanvāgato yatiradattamādadāno 'pi na cyutasaṃvaro bhavati | katamaiḥ pañcabhirityāha | dattasvaketyādi | dattasaṃjñā svakasaṃjñā aparopāttasaṃjñā ca vidyate yasya yateḥ sa yathokto yatiḥ | anyo 'pi ca svāṃśāttāvatkālikatvena ca gṛhṇan na saṃvaraṃ saṃvarī jahāti | (SŚ 43) ādāyādattamityādi | ādāyeti gṛhītvā | adattaṃ pu[naḥ] dravyaṃ utpluyedvadhvā khamākāśaṃ gatvā | diśānāṃ catuṣṭayaṃ dikcatuṣṭayamityarthaḥ | āśāśabdasya dikparyāyatvāt | tatraiveti | yasmāt pratyāgataḥ punarbhūyastatropaviṣṭaḥ | san kṣatasaṃvaro bhavati, ayatirbhavatītyarthaḥ | avakrītādiriti vistaraḥ | kaścidyatiḥ kenacitkrīto bhavati, bhṛtako vā sa ajñānāt smṛtisaṃpramoṣātkalpikasaṃjñayā vā paradravyaṃ gṛhṇan kṣatasaṃvaro bhavati | unmattavikṣiptacetasastu yatayaḥ parasvamādadānā api santonāpattibhājo bhavanti stainyacittābhāvāt || tatra kālikamityārabhya yāvaddakṣiṇādeśanepyevamityebhirvākyaiḥ saṃvaratyāga uktaḥ | upakāryapakārimya ityārabhya yāvat tūṣṇīṃ datvetyādibhirvākyaiḥ duṣkṛtānyudāhṛtāni | śeṣaistu pāñcāṅganiyama iti | bhājanasthaṃ guru dravyaṃ cauryabuddhayā yatirnayan | yojanāni daśaikañca syānna vā śrīghanaḥ || sphuṭārthāyāṃ śrīghanācārasaṃgrahaṭīkāyāṃ adattādānaviratiśikṣāpadaṃ dvitīyaṃ || (SŚ 44) maithunaviratiśikṣāpadalakṣaṇaṃ labdhvāvakāśamadhikṛtyāha | nṛstrītyādi | nā ca strī ca paṇḍakaśceti nṛstrīpaṇḍakāsteṣāṃ yāni viṇmūtravaktrāṇi, teṣāṃ yat randhraṃ vivaraṃ chidraṃ, tasmin aṅgajātaṃ puruṣendriyaṃ tilamātramapi prakṣipya yaḥ śrāmaṇeraḥ svādaṃ nigamayet sa kṣatasaṃvarā bhavati, ayatibhavatītyarthaḥ || manuṣyagativyatirikteṣvapi strīpuruṣapaṇḍakeṣu maithunamadhyācarataḥ saṃvaratyāgo bhavatīti darśayannāha | mānuṣāmānuṣāste tviti vistaraḥ | atra kārikāpāṭhe vivādaḥ | tatraike mānuṣāmānuṣāste tu tiryañca[śca] narādaya iti pāṭha matvaivaṃ vyācakṣate | āha | narādaya ityādiśabdena strīpaṇḍakayorgrahaṇaṃ | tena narādaya iti | nṛstrīpaṇḍakā ityarthaḥ | manuṣyagatiparyāpannāḥ, amanuṣyagatiparyāpannāstiryaggatiparyāpannāśca nṛstrīpaṇḍakā jāgranto mṛtāḥ suptāśca maithunāśrayā avagantavyā iti | apare punarmānuṣā[mānuṣā]ste tu tiryañcaścāmarādaya iti pāṭhaṃ matvaivaṃ bruva[te] | mānuṣāmānuṣāste tviti | tacchabdenānantaraprayuktā nṛstrīpaṇḍakāḥ parigṛhyante tacchabdasyānantarābhidhāyitvāt | tu śabda evakārārthe | ta eva nṛstrīpaṇḍakā manuṣyagatiparigṛhītāḥ amanuṣyagatiparigṛhītāḥ tiryaggatiparigṛhītāśca pratyekaṃ jāgranto mṛtāḥ suptāśca maithunāśrayā jñeyāḥ | amarādaya ityamarā devāḥ ādiśabdenānyāmapi gati grāhayati | ato devāsuranarakapretagatisaṃgṛhīteṣvapi strīpuruṣapaṇḍakeṣu maithunamadhyācarataḥ saṃvaratyāgo bhavati | eta eva tu yujyate | anyathā hi narādaya ityanena nṛstrītareṣāṃ grahaṇe siddhe tviti tacchabdagrahaṇamatiricyate | (SŚ 45) atha mataṃ- tacchabdena ta eva mānuṣāmānuṣāḥ saṃbadhyanta ityasaṃbaddhametat | na hi pratyakṣāpātteṣu śabdeṣu tacchabdaḥ prayujyata sūribhiranavasthāprasaṅgāt | na cāpi tacchabdena viṇmūtravaktrarandhrasya saṃbandha iti pāryate vaktuṃ, randhraśabdasya napuṃsakaliṅgatvāt ekavacananirdeśāt, iha ca te tviti puṃliṅgena bahuvacanena nirdeśāt | atha mataṃ- viṇmatravaktrarandhraviśeṣā iti vyākhyāsyāma iti | yathā hi viṇmūtravaktrarandhraviśeṣāḥ strīpuruṣapaṇḍakāḥ manuṣyāmanuṣyatiryagga[ti]parigṛhītā maithunāśrayā jñeyā ityapūrvāyaṃ kriyākāra[ka]saṃbandhaḥ narādīnāmiti saṃbandhaṣaṣṭhayabhāvāt anyasyāśca gateḥ parigrahaṇāt | tasmādamarādaya ityeva pāṭhaḥ | evaṃ vicārite kecidatra bruvata narādaya ityapi pāṭhe ādiśabdena strīpaṇḍakayoranya[syā]śca gateḥ parigraho bhaviṣyati | ko 'tra virodha iti || atra na sarvā tiryagyonirabhipretā sūkṣmaudārikatvena maithunākṣamatvāt | kintu viśiṣṭaiveti darśayannāha | hastinīmāditaḥ kṛtveti vistaraḥ | hastinījāteḥ prabhṛti yāvat kukkuṭā jātiḥ | atrāntarāle yānyonyāpekṣayākṣudrikā maṃhato jātiḥ tāṃ tāṃ gacchan tasyāṃ tasyā jātau maithunamācaran vratāccyavate, aśrāmaṇerā bhavatītyarthaḥ | ata evādinirdeśāt hastinījāteyānyā mahattarā jātiḥ, kukkuṭājāteśca yānyā (SŚ 46) svalpatarā tasyāṃ vipratipadyamānasya na saṃvaratyāgaḥ, kintu duṣkṛtaṃ syāditi || yatirna kevalaṃ maithunamadhyācaritaṃ na kṣamate strīdarśanādyapi na kṣamata iti pratipāda[ya]nnāha | raktaḥ sanniti vistaraḥ | yatiḥ saṃraktaḥ san striyaṃ na paśyet, na ca tasyāḥ śabdamākarṇayet | nirvastraśca san nirvastrāṃ striyaṃ nopeyāt, na gacchet, na ca puruṣendriyaṃ nirbhujet | etasyātra vidhikaraṇātsarvatra duṣkṛtaṃ bhavati || kiṃ punaḥ pāṭitāyāmapi maithunamadhyācarataḥ saṃvaratyāgo bhavati? bhavatītyāha bhittidvayetyādi | strīndriyādhiṣṭhānasaṃjñitāṃ koṭarikāṃ vātātapādinā śuṣkāṃ śastreṇavā pṛthak pṛthak kṛtāṃ tattailādibhiḥ klinnāṃ saṃyojyaikīkṛtya yaḥ śrāmaṇero vipratipadyate sa nāśayitavyaḥ | saṃgrahe sati | yadi sā koṭarikā sagrahamupayāti, tadā doṣo 'nyadā neti || adha ūrdhvamityādi | kācitstrī trikhaṇḍīkṛtā bhavati | tasyā adhaḥ khaṇḍe upari khaṇḍe ca vinīlādhmātikāñcavratī na vrajet | yā cāsthisaṅkalā pūyarudhirādibhiramyaktā tāmapi na yāyāt | sitāsthisaṅkaleti vistaraḥ | sitā śuklā yā asthisaṅkalā, śailamayī yā śilāyāṃ nidhātā dārumayī yā kāṣṭhamayī, pustamayī yā lepakṛtā | tāṃ sitāsthisaṅkalāṃ yāvatpustamayīṃ striyaṃ na gacchet | mithunaṃ strīpuruṣayoryugmaṃ, tatra utpadyate yaḥ sukhaviśeṣaḥ tanmaithunaṃ | tasmātsadā sarvakālaṃ yo virata iti yativiśeṣaṇaṃ || (SŚ 47) dhyānetyādi | gataḥ prāptaḥ | dhyānamiddhagatastaṃ dhyānasamāpannaṃ nidrayābhibhūtaṃ ca vibuddhamapi śayitaṃ surāpānādinā mattaṃ mahābhūtavaiṣamyādinā vā vikṣiptacittaṃ rukṣayā vā vedanayā tunnaṃ vyathitaṃ yati yā kācitstrī balādgṛhītvā yateraṅgajātaṃ ātmīye 'ṅgajāte prakṣipet | tasmin balato 'bhiniṣīdati mātṛgrāme kimityāha | ādimadhyetyādi | ādāvaṃgajātapraveśakāle, madhye paryavasāne ca ya āsvāda nigamayet | yatiḥ kīdṛkṣaḥ? tato dhyānāvyutyitaḥ | sa vihārād ghaṭṭayitavyaḥ | āsvādanābhāve tu neti | etaccādhimātramadhyamṛdurāgiṇaṃ pudgalamadhikṛtyoktamityavaseyaṃ | yaduktamādimadhyāvasāneṣa svādayediti tatra keyamāsvādanā nāmetyāha | nānetyādi | nānā prakārāṇāṃ vyañjanānāṃ rasānāṃ nānāvidhena yadupetaṃ samanvitaṃ śāliḥbhaktaṃ tasya paribhogaḥ tadvadāsvādanā draṣṭavyā | yathā śauṇḍasya mattavālakasya tailava[t] svacchasyānnāsavasya surāyāḥ pānāsvādastadvat maithunāsvādo 'vaseyaḥ | anye anyathā vyācakṣate śuṇḍiṣu bhavaḥ śauṇḍaḥ | kaḥ punarasau? annāsavaḥ | kīdṛśaḥ? tailācchaḥ | tailava[t] svaccho yaḥ śoṇḍo 'nnāsavaḥ, tasya pānamabhyavaharaṇaṃ | tadvat kiṃ? āsvādanā jñeyeti | anāsvādaḥ punaḥ kīdṛśa ityāha | anāsvādā yuvagrīvetyādi | yathā yūnastaruṇasya grīvāyāṃ mṛtakukkurabandhaḥ | yathā ca sukumārasya puṃsaḥ (SŚ 48) pradīptalohasparśastadvadanāsvādo vijñeyaḥ | dhyāyantyaneneti dhyānaṃ, prajñānaṃtītyarthaḥ | taccāṅgabhedāccaturvidhaṃ bhavati | prathamadvitīyatṛtīyacaturthadhyānabhedena | siddhaṃ kāyasaṃdhāraṇāsamarthaścittābhisaṃkṣepo, nidreti yo 'rthaḥ | te dhyānamiddhe iti | avakrītetyādi | asyārthaḥ pūrvaśikṣāpadānusāreṇāvaseyaḥ || rāgāmanuṣyetyādi | rañjanaṃ rāgaḥ, rañjayate vāneneti cittamiti rāgaḥ | tena rāgādinā praguṇībhūtaṃ yadaṃgajātaṃ tacchukranirmokṣārthaṃ na kadācidapi spṛśet | kairna spṛśedityāha | pṛthivyādidhātubhiḥ | tiryaksaṃyogetyādi | tiryakmaithunādhyācāradarśanāt prāmādikaḥ strīpuruṣa darśanācca, tīvrarāgāditayā yadi śukrasya muktirbhavet tadā yatirmānasaṃ vigarhedvirūpakaṃ mayā kṛtaṃ na punarevaṃ kariṣyāmīti | majjetyādi | majjājātaṃ majjajaṃ śukraṃ, tasya kṣaraṇamapagamaḥ | yasya yateḥ svapne śukravinirmuktirbhavati, tasya doṣo na bhavati | kathaṃ punarbhavatītyāha | kāraṇamāha | svapnetyādi | pañcasvapnā vinaye uktāḥ | satyasvapno yathā bodhisattvena dṛṣṭaḥ, alīkasvapno yathā dṛṣṭaḥ tathā na bhavatya'līkaṃ mṛṣeti kṛtvā, acīrṇasvapno yatsatatakaraṇīyaṃ vastu dṛśyate, anantasvapno yaḥ sakalāṃrātriṃ dṛśyatena paricchidyate, svapnasvapno yaḥ svapna evānyaḥ svapno dṛśyate | tadukta bhavati- yasya yateḥ svapne śukranirmokṣo bhavati, tasya manāgapi doṣo na bhavatyalīkatvātsvapnasya | anyathā hya'nāśvāsikaṃ brahmacaryaṃ syāt svapne 'pi maithunādhyācāreṇāpattiprasaṅgāt || rāgetyādi | rāgeṇāviṣṭaṃ parigṛhītaṃ yaccittaṃ tena rāgāviṣṭena cetasā yatirnārīṃ striyaṃ śrīghano na spṛśet | puṃnapuṃsakamiti | puruṣaṃ paṇḍakaṃ cetyarthaḥ | śeṣaṃ sugamaṃ | (SŚ 49) stanakakṣetyādi | stanau kakṣe ca oṣṭhau ca nābhiśca ūrū ca pārśve ca kukṣiśca malabhramaśceti dvandvaḥ | atastān stanakakṣauṣṭhanābhyūrupārśvakukṣimalabhramān yatiḥ saṃraktaḥ san na nindet, na nindāṃ kuryāt | na ca saṃstuyānna ca praśaṃsedityarthaḥ, aśobhanau tava payodharau śobhanau vā yāvadaṅgajāta iti | katamāsāṃ tu tān stanakakṣādīnna ninde[di]tyāha | strīṇāmiti | malabhramaśabdenātra strīṇāmaṅgajātamucyate || yadyadvadedityādi | yat yadvacanaṃ striyāḥ antike striyaṃ śrīghanaḥ maithunādhyācāraṃ kartukāmaḥ puruṣo bravroti yathā yatheti yena yena prakāreṇa [tat]tadvacanaṃ yatiḥ striyaṃ na vadet tathā tatheti tena tena prakāreṇetyarthaḥ || agretyādi | yoṣicchabdena mātṛgrāmo vidhīyate | yā strī māṃ paricarenmama paricaryāṃ kuryāt | kutaḥ? rahaḥ, rahasītyarthaḥ | sā agrā bhavati, śreṣṭhā bhavati | vyādhihīneti vyādhirahitā | yaśasvinīti yaśaḥ samanvitā, kīrtiyuktā | lābhinī ca bhavati | keṣāmityāha | āyurādīnāṃ | ādiśabdena varṇabalasaukhyādīnāṃ grahaṇaṃ | ityādi na vaco brūyādityādi | agrā bhavati sā yoṣidityevamādikaṃ vācaṃ na vadet | ka ityāha | śrīghanaḥ | kīdṛkṣa ityāha | rāgāgnipluṣṭamānasaḥ | rāga evāgniḥ rāgāgnirdahanātmakatvāt, tena pluṣṭaṃ dagdhaṃ mānasaṃ ceto yasya sa evamucyate | kasyāgrato na vade[di]tyāha | purastācchrīghanaḥ strīṇāmityādi | strīṇāmagnataḥ, puruṣasya paṇḍakasya cetyarthaḥ || (SŚ 50) strīpuruṣayoḥ saṃyogārthaṃ dautyaṃ kartuṃ na labhyata iti darśayitumāha | vivāhāvāhayorityādi | tatra vivāho dārikāparigrahaḥ | anyena paribhuktasya mātṛgna masya saṃgrahaṇamāvāhaḥ vivāhaścāvāhaśca vivāhāvāhau | atastayorvivāhāvāhayoḥ | vivāhanimittaṃ saṃgrahanimittañca dautyakarma na kuryāt | ka ityāha | śrāmaṇerakaḥ | śrāmaṇera eva śrāmaṇerakaḥ | kecittu kutsāyāṃ kanaṃ vidadhati | kutsitaḥ śrāmaṇeraḥ śrāmaṇeraka iti | taiḥ kutsārtho darśanīyaḥ- kathaṃ kutsitosau yatiriti? dautyakarmakaraṇāditi cet, na pratiṣedho 'yaṃ vartate- na kuryāditi | yaśca na kurute, sa kathaṃ kutsāmāsādayati | tasmātsvārtha evāyaṃ kaneṣṭavyaḥ | na kevalaṃ vivāhāvāhanimittaṃ dautyaṃ na kuryāttatkṣaṇamaithunādhyācāranimittamapi na kurvātāpiśabdaḥ sūcayati | dāpayeyamityādi | tatra samutpannakarmaphalasatyaratnādisaṃpratyayaḥ śrāddhaḥ | tasmai śrāddhāyopāsakadārakāya imāṃ śrāddhāṃ upāsakadārikāṃ dāpayeyamiti | evamarthasaṃsyandanāsūtraṃ yatirbhāṣittuṃ na ghaṭate || bījārthamityādi | garbhotpādanimittaṃ vratī gavādikaṃ na dadyāt | etānevāśvādīn bījārthaṃ parebhyaḥ kadācidapi na prārthayet || (SŚ 51) tulyametāsvityādi | bahavaḥ striyo yasya taṃ bahustrīkaṃ puruṣaṃ yatiḥ naivaṃ vadet- kimiti ekayā striyā sārdhaṃ mā tvaṃ tiṣṭha, kintu paripāṭayā sarvāḥ striyo vaseti || sphuṭārthāyāṃ śrīghanācārasaṃgrahaṭīkāyāṃ maithunaviratiśikṣāpadaṃ tṛtīyaṃ || (SŚ 52) mṛṣāvādaviratiśikṣāpadamadhikṛtyāha | pratyekabuddhetyādi | tatrātmārthaṃmekaṃ prati buddha iti pratyekabuddhaḥ | samyagaviparītaṃ samantāt jñeyaṃ buddhā iti saṃbuddhāḥ | teṣāṃ śiṣyāstacchiṣyāḥ | tacchabdenātra saṃbuddhā eva parigṛhyante, na pratyekabuddhā tacchabdasyānantarābhidhāyitvāt | pratyeka buddhāśca saṃbuddhāśca tacchiṣyāśceti vigrahaḥ | teṣāṃ yat jñānaṃ darśanañca tat mamāsti, mama saṃvidyata iti | asaṃvidyamānamapi santaṃ yaḥ śrāmaṇero mṛṣā vakti sa nāśanīyo 'śrāmaṇeratvena dhārayitavya ityarthaḥ | kiṃ punarabhimānādapi yo bravīti so 'pi nāśyaḥ? netyāha | anyatrābhimānataḥ | anyatraśabdo varjanārthe vartate | anyatra bhīṣmadroṇābhyāṃ sarve yodhāḥ parāṅmukhā iti anyatraśabdasya varjanārthe prayogadarśanāt | aprāpte uttaraviśeṣādhigame prāpto mayeti manyamānasya yā cittasyonnatiḥ sobhimānaḥ | tasmādabhimānādyo jñānaṃ darśanañca pra[ti]jānīte tasya saṃvaratyāgo na bhavati prāptasaṃjñitvāt | yaduktaṃ jñānadarśanaṃ mamāstīti bruvan mithyā nāśya iti tatra katarajjñānaṃ katamacca darśanamiti na jñāyate | ato jñānadarśanaṃ tayorlakṣaṇamadhikṛtyāha | jñānaṃ satyābhisaṃbodhirityādi | satyāni catvāri duḥkhasamudayanirodhamārgākhyāni | tatra duḥkhasatyaṃ pañcopādānaskandhāḥ | samudayasatyaṃ paunarbhavikī tṛṣṇā | nirodhasatyaṃ yadasyāḥ paunarbhavikyāḥ tṛṣṇāyāḥ prahāṇaṃ | mārgasatyaṃ ayamevāryāṣṭāṅgo mārgaḥ tadyathā samyagdṛṣṭiḥ, samyaksaṃkalpaḥ, samyagvāk, samyakkarmāntaḥ, samyagājīvaḥ, samyagvyāyāmaḥ, samyaksmṛtiḥ, samyaksamādhiśca | tatra bodhanaṃ bodhiravagamaḥ avabodhaḥ parijñānaṃ bodhijñānārthatvāt | abhītyayamupasarga ābhimukhye (SŚ 53) vartate, samītya'viparītatve | tenāyaṃ vākyārtho jāyate- duḥkhādīnāmāryasatyānāṃ nirvāṇābhimukhā samyagaviparītā yā bodhistajjñānamucyate | abhijñāḥ pañca darśanamiti | abhijñānamabhijñājñānamityarthaḥ | tatra pañcābhijñāḥ | divyaṃ cakṣuryenātidūrasūkṣmavyavahitāni rūpāṇi paśyati karatalāvasthitamivāmalakaṃ, divyaṃ śroto yena dūrāsannāḥ śabdā śrūyante devamanuṣyāṇāmantaśaḥ kuntapipīlikasyāpi, paracittajñānaṃ yena parakīyān cittacaittān jānāti- sarāgaṃ cittaṃ sarāgamityādi, pūrvanivāsānusmṛtikṣānaṃ yenātmanaḥ pareṣāṃ cābhinivṛttajātiparaṃparāḥ smarati- amutrāhaṃ evannāmā evaṃgotrāka ityādi, āstravakṣayajñānaṃ yenātmano jānāti- kṣīṇā me jātiruṣitaṃ brahmacaryaṃ yāvannāparamitthatvamiti | etāḥ paṃcābhijñā darśanabhityucyante || upalakṣaṇārthame[ta]jjñānadarśanagrahaṇamiti pratipādayannāha | dharmānvayādiketyādi | dharmatattvālambanaṃ jñānaṃ dharmajñānaṃ yena kleśān prajahāti | yatparasantānānugamaṃ jñānaṃ pratyātmavedyamutpadyate yairanyaiḥ kleśaprahāṇaṃ kṛtaṃ, ye pi sāṃprataṃ kurvanti kariṣyanti vā tepīdṛśameva jñānamadhigatavantau'dhigacchanti adhigamiṣyantītyetadanvayajñānaṃ | ādiśabdena saṃvṛtajñānādīn grāhayati | dharmajñānānvayajñānaṃ sāṃvṛtaṃ pa[ra]cittavit | sādhyaṃ naimittikaṃ jñānaṃ praṇidhākhyañca saptamaṃ || (SŚ 54) iti saptānāṃ jñānānāṃ ślokaḥ | dharmajñānādīnāmaṅgīkaraṇe anyaṃ pūrvokto na yogya iti saṃvaratyāgo bhavatīti || āryamlecchetyādi | āryaśabdenātrāryadeśajāḥ puruṣāḥ parigṛhyante na prahīṇakleśāḥ mlecchaśabdena ca śavarādayaḥ | teṣāṃ yadvacanaṃ tena lekhena deśāntarasthasya lipyā saṃmukhameva likhitvā | hastamudrayeti aṅgulīvinyāsena | hastyavikāreṇetyabhinayena yaḥ śrāmaṇero jñānadarśanādikaṃ pratijānīte, tadapi [jñāna]darśanādikaṃ mṛṣeti boddhavyaṃ | lekhādiṣvaparān bodhayataḥ saṃvaratyāgo na bhavati vākpravyāhārābhāvāt || vṛkṣamūletyādi || ahamekākyadvitīyo vṛkṣamūle viharāmi śūnye ca mandire gṛhe ahaṃ rame, mama ca yaccittaṃ tadekāgraṃ samāhitamityevamādi atīndriyaṃ vastu yatinā na vācyaṃ || atiprasaṅganivṛttyarthamāha || buddhādīnāmiti | varṇoguṇaḥ, sa bahudhā tathā gatasya loke khyāpayitavyaḥ svaparārthasaṃpādakatvāt | ityapi sa bhagavān daśabhirbalaiḥ samanvāgataścaturbhiḥ vaiśāradyaiḥ tribhiḥ smṛtyupasthānaiḥ mahākaruṇayā ceti | ādigrahaṇena dharmasaṃghayorapi | ātmanastu guṇaḥ kenacidapi prakāreṇa na vaktavyaḥ | kathañcaneti kathañcidityarthaḥ | pṛṣṭastu san yatiḥ parakīyaṃ guṇaṃ saṃvidyamānaṃ vadettatrāpi tasya guṇavataḥ pudgalasya saṃmukhaṃ na vadet || (SŚ 55) yadāha brūyāttatsaṃmukhaṃ na tu [iti] vistareṇānadhigatasvabhāvamṛṣāvādalakṣaṇaṃ pratipādayitumanā cāryānāryavyavahārānupanyasati | dṛṣṭamityādinā | tatra dṛṣṭaṃ yaccakṣurvijñānenānubhūtaṃ śrutaṃ yacchotravijñātaṃ, mataṃ yadghrāṇajihvākāya vijñānaiḥ vijñātaṃ yanmanovijñānenetyeke | apare punarāhuḥ- dṛṣṭaṃ yat pañcabhirindriyaiḥ paricchinnaṃ, śrutaṃ yatparata āgamitaṃ, mataṃ yatsvayamupapattito 'vadhāritaṃ, vijñātaṃ yanmanasā pratyātmavedyenākāreṇa paricchannaṃ | tasmin dṛṣṭe dṛṣṭamiti vadet yāvadvijñātaṃmiti | vaiparītyena gadanmithyābhidhāyaka iti | viparītasya bhāvo vaiparītyaṃ tena anāryavyavahāreṇetyarthaḥ | anāryavyavahārāśca punaradṛṣṭe dṛṣṭavādikādayaḥ | gadanniti vadan | mithyābhidhāyaka iti mṛṣāvādī syādityartha || katibhiḥ punaraṅgaiḥ mṛṣāvādī syādityāha | vastu cetyādi ślokaḥ | vastu ca bhavati, alīkasaṃjñī ca bhavati, vinihitaṃ cittaṃ bhavati, mṛṣāvādasaṃjño bhavati, vācaṃ ca bhāṣate | etāni pañcāṅgāni yasya santi sa pañcāṅgaḥ | kaḥ punarasāvityāha | anṛtavādikaḥ | anṛtaḥ vādaḥ yasyāstīti [sa] anṛtavādikaḥ mṛṣāvādīti yorthaḥ | tatra vastu ca bhavatīti- yathā paricchinnaṃ tathā tadastītyarthato na tu dravyatostīti, anyathā hyasaṃvidyamānaṃ vastva'stoti jñātvā nāstīti bruvato 'nāpattiḥ syāt | alīkasaṃjñī ca bhavatīti- yathā paricchinnādanyathā kathayāmītyeva saṃjñā ityarthaḥ | cittaṃ vinihitaṃ bhavatīti yathā paricchinnajñeyaviparītadyotinīvāksamutthāpakaṃ (SŚ 56) cittaṃ bhavatītyarthaḥ | evamapi mṛṣāvādasaṃjñī ca bhavatīti atraivāntargatatvāt kasmāta pṛthagucyate | naitadasti | mṛṣāvādasajñitvena paravañcanābhiprāya ucyate | tasminstu satīda yathārtha paricchinnajñeyaviparītārthadyātinyā vācaḥ samutthāpakaṃ cittaṃ pṛthageva kāraṇatvenocyata iti naitasminnantarbhāvaḥ | tathā ca vinaye vinidhāya saṃjñāṃ vinidhāya citaṃ vācaṃ bhāṣata iti mṛṣāvādasaṃjñī ca bhavatīti paravañcanābhiprāya ityarthaḥ | vitathasaṃjñino 'nyaḥ ko viśeṣa iti cet vitathasaṃjñī hayanyathārthaṃ pratipādayati na tu paraṃ vañcayati | tathā ca mṛṣāvāda iṣyate yathā śnigdhaste mukhavarṇa ityādinā | naitaduktaṃ bhavati | yo vitathasaṃjñī sa nāvaśyaṃ mṛṣāvādasaṃjñī, yastu mṛṣāvādasaṃjñī so 'vaśyaṃ vitathasaṃjñīti yena dvābhyāmevāṅgābhyāṃ mṛṣāvāda iṣyata iti | vadedvācamiti | vākpravyāhāraṃ karotītyarthaḥ | etaduktaṃ bhavati | caturaṅgavanti yāni vacāṃsi tāni mṛṣāvādavyapadeśabhāñji bhavantīti | na kevalaṃ pañcabhiraṅgaiḥ saṃprajānamṛṣāvādo bhavati, kintu hyekenāpīti darśayannāha | catustrītyādi | pūrvamuktāni yānyaṅgāni te[bhyaḥ] varjitāni yānyaṅgāni taiḥ samanvāgato yo yatirmṛṣā vakti, so 'nyairyatibhirmṛṣāvādī jñeyaḥ | tatra caturbhiraṅgaiḥ mṛṣāvādī bhavati | alīkasaṃjñī cetyādi | alīkasajñitvena vastunaḥ parigrahānna pṛthaṅnirdeśaḥ | tribhiraṅgairvinihitaṃ cetyādi | alīkasaṃjñāyā vinihitacitta evāntarbhāvāt | dvābhyāmevāṅgābhyāṃ mṛṣāvādasaṃjñī cetyādi | vinihitasya mṛṣāvāda evāntarbhāvāt | ekenāṅgena saṃprajānamṛṣāvādo bhavati, yadā vinidhāya cittaṃ vācaṃ bhāṣate | atrāpi pūrvakāṇāmaṅgānāṃ na pṛthaṅnirdeśaḥ sāmarthyalabdhatvāt | (SŚ 57) anyathā hi saṃkhyānupūrvī vidhānārthamekenāṅgena mṛṣāvādī bhavati, yāvat pañcabhirityuktaṃ syāt || abhūtenetyādi | yatiḥ saṃmukhaṃ yati na codayet | kīdṛśo yatirityāha | dhvaṃsanacyāvanākūtaḥ | ākūto 'bhiprāyaḥ | tena dhvaṃsanābhiprāyaścodanābhiprāyaḥ yatiryati na cādayedityarthaḥ | doṣairabhyākhyānadānaṃ dhvaṃsanaṃ | brahmacaryāvasthitasyāvapravrājanaṃ cyāvanaṃ | kena na codayedityāha | prāṇātipātādattādānamṛṣāvādādinā | abhūtenetyādi | abhūtenetyasyāvidyamānena | anidāneneti niṣkāraṇenetyarthaḥ anidānaśabdasyākāraṇaparyāyatvāt | kṣudretyādi | kṣudrā laghīyasī sā āpattiḥ duṣkṛtasaṃjñitā saiva nimitta kāraṇaṃ codanāyāḥ tena kṣudrāpattinimittena | athavā leśamātreṇa duṣkṛtamātreṇa abhiprāyeṇa | tenaiveti pūrvoktena dhvaṃsanacyāvanābhiprāyeṇetyarthaḥ | pratyakṣaṃ śrāmaṇero parānna kṣipet, nāsvācakṣīteti yāvat | jātiliṅgetyādi | jātiranvayaḥ kulamityeko 'rthaḥ | liṅgaṃ dehacihnaṃ | kriyā karma jīvikopāyo vṛttirityanarthāntaraṃ | vādaśabdaḥ pratyekamabhisaṃbadhyate | jātivādaśca liṅgavādaścetyādi dvandvaḥ | taiḥ pratyekaṃ hīnamadhyotkṛṣṭaiḥ vratī prāṇān pudgalān jihmakaraṇārthaṃ niṣpratibhānakaraṇārthaṃ na jātu kadāciccodayet | upakleśetyādi | tatra upakleśo jaḍimatvādi | gado vyādhiḥ | ākrośo duścaritairgarhaṇaṃ | āpattiḥ kāyavāṅmanobhirbhagavadājñāvyatikramaḥ | upakleśādinā vratī vratinamāśayenābhiprāyeṇa puroktena jihmaniṣpratibhānakaraṇābhiprāyeṇa brūyānnaiva kadācaneti, kadācidapi na vadedityarthaḥ | atra ca hīnamadhyotkṛṣṭabhedo (SŚ 58) nāsti hīnatvādevopakleśādeḥ | anena ca ślokadvayena codyasya pudgalasya caturvidhānyūnatoktā- jātivādena kulanyūnatā, liṅgavādena dehanyūnatā, kriyāvādena vṛttinyūnatā, āpattyākrośasaṃkleśairguṇanyūnatābhihitā | āpattyākrośasaṃkleśairākhyātā guṇahīnatā | jātiliṅgakriyāvādaiḥ kuladehasvajīvikāḥ || iti saṃgrahaślokaḥ || yaterapratirūpatvātprakṛtisāvadyatvācca paiśunyamācarituṃ na labhyata iti darśayannāha | bhedaṃ yāsyatītyādi | ayaṃ pudgalo anena pudgalena saha bhetsyati, mayā saha saṃvāsyatīti evaṃ matvā yatirjātyādivādena paiśunyaṃ na samācaret | tatra kārikātrayeṇa saṃvaratyāga uktaḥ śeṣaistu ślokaiḥ pañcāṅgāni, yasmādaduṣkṛtāni codāhṛtāni | dhyānādiprāptamasatī śrāvayaṃ vijñapudgalān | athavājñānavijñapteḥ kathaṃ nojjhati saṃvaraḥ || iti prahelikā || sphuṭārthāyāṃ śrīghanācārasaṃgrahaṭīkāyāṃ mṛṣāvādaviratiśikṣāpadaṃ caturthaṃ || (SŚ 59) avasaraprāptaṃ surāmaireyamadyapānaviratiśikṣāpadamadhikṛtyāha | madyamityādi | yasmāt surāmaireyamadyapānaṃ pramādasya kuśaladharmānavahitatāyā āspadaṃ pratiṣṭhā, tasmātkāraṇādyatibhistatsurāmaireyamadyaṃ parasmai na deyaṃ na cātmanā pātavyaṃ | kiṃ vadityajñasaṃdigdhaviparyastānāmajñānasandehaviparyāsāpanayanārthaṃ dṛṣṭāntamāha | śvamūtravaditi | yathā śuno mūtraṃ parasmai na dīyate na cātmanā pīyate, tadvachrāmaṇereṇa surāmaireyamadyaṃ parasmai na deyaṃ, na cātmanāpi peya | svamūtravadityapi pāṭhaḥ | tatraitad vyākhyānaṃ- ātmīyaprasrāvavaditi | tatra suretyāsava ucyate | annenānnavikāreṇa ca yā saṃcīyate, sā ca trividhāvagantavyā | kathaṃ kṛtvetyāha | valkalaiḥ saguḍairityādi | kācitsurā guḍasahitaiḥ valkalaiḥ saṃcīyate, aparā madhūnaiva kevalena | piṣṭo 'pūpaḥ, kiṇvaṃ surābījaṃ, jalaṃ toyaṃ | ebhirapi kācitsurā saṃcīyata ityetāḥ surā jñātavyāḥ || maireyamityādi | dhātrī āmalakīphalaṃ, ambu pānīyaṃ, dhātakī lokapratītyaiva kusumajātiḥ | guḍena dhātryā ambunā dhātakyā ca yatsaṃskṛtaṃ niṣpāditaṃ rasāntaraṃ tanmaireyamucyate | surāmaireyamadyaṃ tadyasmānmadanīyamataḥ kuśāgreṇāpi pātuṃ yatīnāṃ śrāmaṇerāṇāṃ na prakalpate, na labhyate | na kevalaṃ jalādivattatpātuṃ na kalpate, kuśāgreṇāpītyapiśabdenāha || surāmaireyavyatiriktamanyadapi madanīyaṃ vastu paribhoktuṃ na labhyata iti darśayannāha | kodravānnamityādi | kodravabhaktaṃ yatirnaṃ bhuñjīta, na ca tasya kodravasya (SŚ 60) palāle svapet | madayedityādi | yaccānyatsurāmaireyavyatiriktaṃ madyavarṇagandharasaṃ pītaṃ sanmadayenmadaṃ janayet, tadapi na pātavyaṃ | pibato duṣkṛtaṃ bhavati | ata eva madanīyaṃ pūgaphalādi jñātvā na bhakṣaṇīyaṃ || surāmaireyamadyaṃ vai pibeddadyācca cellakaḥ | kodravānnaṃ ca bhuñjīta na ca syāt duṣkṛtaṃ kathaṃ || iti prahelikā || sphuṭārthāyāṃ śrīghanācārasaṃgrahaṭīkāyāṃ surāmaireyamadyapānaviratiśikṣāpadaṃ nāma pañcamaṃ samāptaṃ || (SŚ 61) uktaṃ surāmaireyamadyapānaviratiśikṣāpadalakṣaṇaṃ | idānīmuccaśayanamahāśayanaviratiśikṣāpadalakṣaṇaṃ labdhvāvakāśamityāha | śayane yatirāsīta [i]tyādi | tatra jitakleśatvādbhagavān jinaḥ | tasyāṣṭau yānyaṅgulāni tatpramāṇaṃ pādakamasyeti jināṣṭāṅgulapādakaṃ śayanāsanaṃ | etacca jināṣṭāṅgulapramāṇaṃ sāmānyapuruṣāṣṭāṅgulapramāṇena triguṇaṃ bhavati | ataścaturviśatyaṅgulyo bhavanti | tena hastapramāṇamityākhyātaṃ bhavatīti | yacchayanāsanaṃ pramāṇapuruṣahastapramāṇapādakaṃ tasmin mañce pīṭhe vā yatiḥ śrāmaṇeraḥ āsīta [u]paviśedityarthaḥ | kiṃ saha śalyena? netyāha | kiṃ tarhi vinā śalye[na], śalyaṃ hitvetyarthaḥ | ataḥ pramāṇādhike mañce pīṭhe vā ya upaviśati, tasya duṣkṛtaṃ bhavati | hemarūpyakṛte na tviti | suvarṇarūpyamaye tu mañce pīṭhe vā jināṣṭāṅgulapramāṇepyupaviṣṭuṃ [na] labhyata iti | atha kimarthamidamabhidhīyate- hemarūpyakṛte neti? yāvatā kāyena pāṇipādādyairvastracchatrādinetyādi vakṣyate | yatra ca vastrādinā sparśaḥ pratiṣidhyate, tatra sutarāmupabhogo [na] labhyata iti | satyametat | kintu kasyacidiyamāśaṅkā syāt sāṃghike rukmarūpyamaye śayanāsane upaviśato na kaściddoṣaḥ paudgalikasyaiva sparśapratiṣedhāditi | ata idamucyata iti | kecitparihāraṃ varṇayanti | tadetadasat, aviśeṣeṇa sāṃghikapaudgalikayorjātarūparajatayoḥ sparśapratiṣedhāt || tasmātparihārāya yatna āsteyaḥ || (SŚ 62) tatrāpi jināṣṭāṅgulapramāṇe 'pi mañce pīṭhe vā vinā pratyāstaraṇenopaviṣṭuṃ [na] labhyata iti darśayitumāha | sāṃghike śayane dadyādityādi | saṃghasyeda sāṃghikaṃ śayanāsanaṃ | tatra pratyāstaraṇaṃ yatiḥ prayacchet | tacca pratyāstaraṇa na tṛṇapatrādika mabhipretaṃ, kintu viṣṭaretyāha | vastretyādi | sūkṣmasya vastrasya tripuṭaṃ ghanasya vastrasya dvipuṭaṃ kambalasya ekapuṭaṃ pratyāstaraṇamiṣṭaṃ, abhipretamityartha | kramāditi yathākramaṃ, pratyāstaraṇasya tridvayekapuṭabhedo 'vaseya ityarthaḥ || atirekaprāmāṇike sāṃghike śayanāsane yathā pratipattavyaṃ tathā darśanannāha | nyasya garteṣu tatpādāniti vistaraḥ | tacchabdena sāṃghikaśayanāsana mabhisaṃvadhyate | tena tatpādāniti sāṃghikaśayanāsanapādān | kīdṛśān? atirekapramāṇakān, jināṣṭāṅgulapramāṇādadhikapramāṇānityarthaḥ | nyasya prakṣipya | kutretyāha | garteṣu | athavā suṣirapratipādeṣu prakṣipya | kiṃ evaṃ vratī niṣeveta sāṃghikaṃ śayanāsanaṃ? śayanāsanamiti vakṣyate | ṭaṃkitvā kīlakeṣu veti | athavā caturṣu kīlakeṣu tānatirekapramāṇakān pādān ṭaṃkitvā badhvā kiṃ kartavyamiti na jñāyate kriyākāra[ka]saṃbandhasya parisamāptatvāt | ata āha evaṃ vetyādi | amunānantaroktena krameṇa sāṃghikaṃ śayanāsanaṃ bhajeta | ikṣuyavagodhūmādīnāṃ (SŚ 63) rakṣārthaṃ yaddīrghapādaḥ mañcaḥ kriyate, tatrādhvago yatiḥ svapet | ādiśabdāt gṛhiśayyāsanasya grahaṇaṃ vedyaṃ | tatrāpi gṛhiṇāṃ śayanāsane yatinā na pādau lambīyayitavyau- mā bhūjjanāvadhyānamiti || pravrajyāṃ prasāṇīkṛtya yathāvṛddhikayā sāṃghikaṃ vihāramuddeṣṭavyamiti darśayannāha | alpaṃ ce[di]tyādi | yadi bahavaḥ śrāmaṇerā bhavanti vihārāśca stokāstadā ekaikaṃ vi[hā]raṃ dvādaśebhyaḥ śrāmaṇerebhyo dātavyaṃ | athaivamapi bahavoyatayo bhavanti, tadā antato 'gatyā nirmuṣṭakaṃ hastamekaikasmai śrāmaṇerāya dātavyaṃ | bahutve tu viparyayāditi | kathaṃ viparyayāt? yadi bahavo vihārā bhavanti yatayaśca [stokāḥ], tadā ekaismai api śrāmaṇerāya bahavo vihārā dātavyāḥ | tatra vihāraśabdena layanamevocyate viharantyasminniti kṛtvā || stokaṃ cedityādi | yadi stokaṃ śayanāsanaṃ bhavati yatayaśca bahavaḥ, tadā tatra yo vṛddhaḥ sa mañce svapet | yastu navakaḥ sa pīṭhe svapet | athaivamapi sarveṣāṃ na bhavati, tadā yāvadvṛkṣamūle vṛddhena svaptavyaṃ, navakena tvabhyavakāśaka ityevaṃ yathāvṛddhikayā sāṃghikaṃ śayanāsanamuddeṣṭavyaṃ | kiṃ punaḥ sarvakālamebetyāha | antarvarṣāsu no sthāpya ityādi | antarvarṣākāle yatinā yathāvṛddhikayānyaḥ sabrahmacārī nopasthāpayitavyaḥ | ya upasthā[pa]yati tasya duṣkṛtaṃ bhavati || (SŚ 64) atha kimarthaṃ śayanāsanamuddiśyata ityāha | saṃskāretyādi | chinnagranthyādikaraṇaṃ saṃskāraḥ | tatra svātmāvasthitiḥ paribhogaḥ | paripālanaṃ saṃrakṣaṇaṃ | evamarthaṃ sāṃghika śayanāsanamuddiśyate na vyasanitayeti darśayati || kiṃ punaḥ sarvāṇyeva layanānyuddeṣṭavyāni? netyāha | kiṃ tarhi hīnamadhyetyādi | yadi bhūyāṃsi layanāni santi saṃvariṇaścālpīyānsastadā āgantukānāṃ bhikṣūṇāmavasthitaye layanatrayaṃ sthāpayitavyaṃ kīdṛśamityāha | hīnamadhyottamaṃ | yadyāgantukā āgacchanti, [ta]dā vṛddhādyāgantukebhyastaduddiśeddaharakramāt | teṣāṃ trayāṇāṃ layanānāṃ madhye yaduttamaṃ layanaṃ tadvṛddhāyāgantukabhikṣave uddeṣṭavyaṃ yanmadhyaṃ tattato navakāya, yaddhīnaṃ tatsarvanavakāyeti || kimarthaṃ punarbhagavānuccaśayanamahāśayanapratiṣedhaṃ cakāretyāha | śayanāsanamatyucceti vistaraḥ | yasmādatīvoccaṃ śayanāsanaṃ yateḥ śrāmaṇerasya madakaraṃ, auddhatyakaraṃ, lākāvadhyānasya ca hetukāraṇaṃ, tasmātkāraṇād bhagavatoccaśayanamahāśayanaṃ pratiṣiddhamiti | jināṣṭāṅgulapramāṇādatirekapramāṇikatvāduccaśayanaṃ, mahāśayanañca rukmarūpyamayatvāditi || sphuṭārthāyāṃ śrīghanācārasaṃgrahaṭīkāyāṃ uccaśayanamahāśayanaviratiśikṣāpadaṃ nāma ṣaṣṭhaṃ || (SŚ 65) nṛttagītavāditra[viśokadarśanavirati]śikṣāpadamadhikṛtyāha | bāhuvikṣepakamityādi | dvayorbāhvorvikṣepaṇa sphoraṇaṃ kṛtvā yannartanaṃ tannṛttamucyate | etaccanṛttamunmattatvamiti bhagavānavocat | yaccoccaiḥ svareṇa gītametadāryāṇāṃ samunmūlitākhilākuśalamūlānāmajñānapaṭalapāṭanapaṭūnāṃ ruditaṃ kranditamiti | yasmādbhagavānavadat tasmātkāraṇāt vīṇāvaṃśamṛdaṅgādivāditraṃ yatirna vādayet | yasmin krīḍāsthāne utsavādike gatvā vigataśokāḥ syuḥ strīpuruṣāstatkrīḍāsthānaṃ vigataśokaṃ yatirna yāyāt | yastu śrāmaṇero hṛṣṭaḥ san nṛ[tya]ti gāyati vāditraṃ vādagrati, tasya duṣkṛtaṃ bhavati || sphuṭārthāyāṃ śrīghanā[cā]rasaṃgrahaṭīkāyāṃ nṛttagītavāditra[viśokadarśana]viratiśikṣāpadaṃ nāma sapta[maṃ] || (SŚ 66) gandhamālyavilepanaviratiśikṣāpadamadhikṛtyāha | candanetyādi | yatiścandanādikaṃ gandhaṃ dhā[ra]yet | kīdṛśo yatirityāha | vyādhiḥ saṃjāto yasyeti vyādhito, glāna ityarthaḥ | kasya vacanena dhārayedityāha | bhiṣagāderityāha | vaidyopadeśāt | katamena vidhinetyāha | datvetyādi | pūrvaṃ munaye buddhāya bhagavate candanādikaṃ gandhaṃ datvā paścādātmanā dhārayet | svasthastu yatiḥ kadācidapi candanādikaṃ gandhaṃ na dhārayet || na tiṣṭhedityādi | sati prakaṭe deśe candanādyanuliptagātro yatiḥ glāno 'pi sanna tiṣṭhet | yadi bahirnirgantukāmo bhavati, tadā kṣālayitvā bahirvrajet | anenaiva vidhānena dhārayetkusumasrajamiti | kusumaṃ puṣpaṃ, srak mālā, tena kusumasrajamiti, puṣpamālāmityarthaḥ | kiṃ dhārayet? anenaiva vidhāneneti | pūrvaṃ tāvadbuddhāya dadyāt paścādātmanā dhārayediti | kīdṛśena glānena sragmālā dhārayitavyetyāha | netraduḥkhetyādi | netraduḥkhena śiraḥśūlena pūtanāgraheṇa ca rujituṃ śīlaṃ yasya yateḥ sa tathoktaḥ | tasya śīrṣaṃ kusumamālayā veṣṭayet | na ca puṣpamālāyāḥ mekhalāṃ lambayet || (SŚ 67) haritāletyādi | haritālādicūrṇena sugandhinā vā tailena varṇārthaṃ rūpaniṣpattyarthaṃ yatiḥ vadanādikaṃ gātraṃ na marṣayet || kimarthaṃ punarbhagavatā nṛttādi pratiṣiddhamityāha | yaterapratirūpatvādityādi | yasmānnṛttagītavāditraviśokadarśanaṃ gandhamālyavilepanadhāraṇañca yaterapratirūparāgakaraṃ auddhatyakaraṃ janānāñca kopakāraṇamavadhyā[na]karaṃ tasmājjinairbuddhairbhagavadbhirgarhitaṃ ninditaṃ || prasaṅgenānyadapi pratiṣedhayati | na darpaṇa ityādinā | ādarśe tailabhājane jalabhājane vā mukhaṃ na nirīkṣeta | kṛtagaṇḍāditvena śirovyathena śirovedhaduḥkhena gadena vyādhinā ca ya āturo glānaḥ taṃ muktvā anyena nirīkṣaṇīyaṃ | kiñca vibhūṣaṇāyetyādi | yatiḥ maṇḍanārthamātmano mukhaṃ tailena nābhyañjayedantaśaḥ pānīyenāpi | śirorogetyādi | śirasi rogo vyādhiḥ, āsyaṃ mukhañca sphuṭitaṃ yasya yateḥ sa tathoktaḥ | tasmādṛte anyeneti yāvat | na kuṅkumetyādi | yatiścandanakuṅkumādicūrṇena vadanaṃ mukhaṃ na maṇḍayet | piṭakasya tu śamanārthaṃ tilakalāpaprabhṛtibhiḥ lepa iṣṭo 'bhipreta iti yāvat | yastu yatiḥ śaithilikatvādinā yathoktaṃ vidhiṃ na saṃpādayati, tasya duṣkṛtaṃ bhavati || sphuṭārthāyāṃ śrīghanācārasaṃgrahaṭīkāyāṃ gandhamālyavilepanaviratiśikṣāpadaṃ nāmāṣṭamaṃ || (SŚ 68) vikālabhojanapratiṣedhakāraṇaṃ pradarśayannāha | rātrerityādi | rātreranyatra divase bhagavānaśanakṛtyaṃ kurvannalpābādhatāṃ samyagajānātsma, bhikṣava iti śrāvakān prati babhāṣe | kimiti | tathaiva vaḥ kāryamiti | yasmānmama rātreranyatra bhuñjānasyālparogatā babhūva, tasmād yuṣmābhirapi divase bhoktavyaṃ na rātrāviti | anena ślokena vikālabhojanaviratiśikṣāpadaprajñapteḥ kāraṇamākhyātaṃ | bhūyo 'pi tatkāraṇaṃ pratipādanāyāha | viṇmūtretyādi | rātrau piṇḍapātamaṭatāṃ aśucigarte mūtragarte ca pāto bhavati | aśvacoreṇa gocoreṇāhinā sarpeṇa ca samāgamo bhavati | evamapi sati ete yataya udarasya kukṣeḥ pūraṇārthaṃ rātrau naḥ asmākaṃ gṛhe piṇḍapātamaṭantīti jano 'vadhyātavān | janairavadhyāte 'pi te yatayaḥ divāpratyūṣasi sāyahnakāle ca piṇḍapātamaṭitumārabdhāḥ | tatrāpi janairavadhyātamiti darśayitumāha | sāyaṃ prātaścetyādi ślokaḥ | ete bhikṣavaḥ sāyahnakāle prātaḥ prabhāte ca sabhācatvaraśṛṅgāṭakeṣu mandireṣu gṛheṣu ca aṭanti bhramanti bhuñjate cāsatkṛtyaṃ ca kurvantīti janairavadhyātaṃ | atastasmātkāraṇātkimityāha | sugataḥ prāhetyādi | praśastamapunarāvṛttyā niḥśeṣaṃ vā gata iti sugataḥ, yathākramaṃ surūpavatsunaṣṭakṣukhat supūrṇaghaṭavacca | sa prāha, bratīti sma | kimiti | yatiḥ kāle bhuñjīta | kīdṛśe kāla ityāha | uditādityetyādi | keśamātreṇāpyanatīto 'saṃkrānto madhyāhno yenoditenādityena sa evamucyate, tasmin | (SŚ 69) kīdṛśaṃ punastūditādityakāle bhoktavyamityāha | sakturodanetyādi | pañcabhojanāni kālikānisaktubhaktakulmāṣamatsyamāṃsākhyāni | kadācidetāni pañcabhojanāni saptāhikādisammiśrāṇyapi bhavantītyāha | yāvajjīviketyādi | yāvajjīvikena pippalyādinā tailādinā pānakaiśca yatparivarjitaṃ tatkālikaṃ | kiṃ punaretadeva pañcavidhaṃ bhojanaṃ kālikamutānyadapi? anyadapītyāha | yatkiñcidadyate dantairiti | anena kharaviśadaṃ vastvabhidhīyate | galake vā praveśyata ityanena nāsikayāpi yatpīyate tadapi galakenevābhyavahriyata iti, tasyāpi pratiṣedhaḥ kṛto bhavati | anyathā hi vikāle kṣīrapānamadoṣāya syāt | kukṣiviṣṭaśabdenobhayapadābhihitaṃ vastvabhidhīyate | kukṣerupastambhakaṃ paripūrakaṃ karotīti kukṣiviṣṭabhaṃkṛt yade[ta]tsarvaṃ tatkāle ādyādityodite, madhyāhnādarvāgyatirbhakṣayedityarthaḥ || vikāle tu yadbhoktuṃ labhyate, taddarśayannāha | saktvādyāmiṣanirmuktamityādi | saktukulmāṣādibhirāmiṣaiḥ parityaktaṃ | kīdṛśaṃ? nīrajaṃrajorahitaṃ kardamādikaṃ | deve varṣati yā śilā patati, tadvarṣopalakaṃ aśnīyāt, bhakṣayet | pātumicchā pipāsā pānābhilāṣaḥ, tenārtaḥ san himaṃ yatiḥ pibediti śeṣaḥ | kathaṃ punaḥ kalpikodakaṃ grāhyamityenaṃ vikalpya avasarīkartumāha | kalpyavārigrahamityādi | kalpikasya vāriṇo grahaṇaṃ kalpavārigrahaḥ, tasmin | kalpikodakagrahaṇa (SŚ 70) nimittamiti yāvat | yāvatā kālena dvau hastau prakṣālyamānau sarudhirau bhavataḥ, tāvantaṃ kālaṃ tau na prakṣālayitavyau | nāpyaṅgulī prakṣāla[ne] kalpikodakaṃ grāhyaṃ | māyetyādi | māyayā śāṭhyena | yukto yatistayoḥ prakṣālanaṃ na kuryāt yadi prakṛtyaiva snigdhatvagbhikṣubhavati, tasya snigdhatvaco yateḥ yau hastau tau saśabdau bhavataḥ, tadā śuddhau vedyau || kiṃ punarvikāle glānenāpi na bhoktavyamityāha | na dāsyathetyādi | kṣudbubhukṣā | tṛṣṇāśabdenāpi lokapratītorthaḥ pānābhilāṣa ucyate | tābhyāṃ pīḍito 'haṃ mariṣyāmi, yadi mahyaṃ vikāle bhoktuṃ na dāsyatha ityevaṃ yadi kaścidvirukto yatirbūyāt, tadā sa yatiḥ pūrṇe maṇḍakuṇḍe prakṣeptavyaḥ | āgalakādityavaśeṣaṃ | athaivamapyatināmayituṃ na śaknoti, tadā kiṃ kāryamityāha | aṣṭāsvadhautetyādi | aṣṭābhiḥ jale dhautaṃ prakṣālitaṃ yaddhānyaṃ kalpikena ca vastreṇa baddhaṃ tadanāmiṣe pātre tāmrabhājane anyatra vā prasthāpanaṃ diśeddadyādityarthaḥ | yadi tu taddhānyaṃ sphuṭaṃ sphuṭitaṃ vā sat glānāya pātuṃ na kalpate || prasaṅgenānyadapi pratiṣedhayati | lobhotthāpitetyādi | lobhenākuśalamūlena samutthāpitaṃ yatkāyavākkarma tena samupārjito yo vihāracīvarāhārastaṃ saviṣabhaktavadvarjayet | madyetyādi | madyavikrayaṇaṃ, śastravikrayaṇaṃ, viṣavikrayaṇaṃ, prāṇivikrayaṇaṃ, (SŚ 71) lākṣavikrayaṇaṃ ca vratī svayaṃ na kuryāt, na ca pareṇa kārayet, na ca tena madyādinā jīvikāṃ kalpayet | satkāretyādi | akṣāṇyucyante cakṣurādīndriyāṇi | teṣāṃ yaḥ saṃvaraḥ saṃyamaḥ lābhasatkārārthaṃ, sā kuhanā matā | vastrānnapānādikasya tu lābhasya prāptyartha yā cāṭuvāditā priyavāditā, sā lāpanā mateti | naiṣpeṣikatvamityādi | annapānādipratilaṃbhāya yatpareṣāṃ kutsanaṃ tad naiṣpeṣikatvamucyate | anyadīyasya tu pātrāderyadvarṇanaṃ guṇodbhāvanaṃ lābhārthaṃ mahayametat pātrādikaṃ dadyāditi tatraimittikatvamucyate | lābhena lipsetyādi | alpena lābhena yadvṛddhiparyeṣaṇaṃ lābhānāṃ sā lipsetyucyate labdhumicchā lipseti arthāt | ye kuhanalapananaiṣpeṣikādibhirniṣpannā lābhāḥ | tānetān mithyājīvān yatiḥ parivarjayet | kiṃ vadityāha | purīṣavadaśucivadityarthaḥ | krīḍetyādi | pareṣāmapahananaṃ paropaghātaḥ | krīḍākautūhalaṃ | kāyavāksamucchitaṃ sarvakālaṃ | viṭpradigdhamivoragaṃ, aśuciliptaṃ sarpaṃ yathā vratī parivarjayet | vipaṇītyādi | vipaṇiḥ vaṇikpathamucyate, yasya ghaṭṭa iti prākṛtajanapratītiḥ | tarantyasminniti taraḥ, kṣepaṇatīrthaṃ | gulmaṃ viṭapaḥ | evamādike channaprakaṭe bhūpradeśe kiṃ tiṣṭhettatra na cellaka iti vakṣyate | duṣṭapravrajitāyāḥ duḥśīlāpi sato pratijñāyāṃ āste | āha | pravrajite veśyārūpā jīvikāvā | guru (SŚ 72) kumārikā sthale vasatā avyūḍhā āste | etāḥ kiṃ? dyūtakāragṛhaṃ bandhanāgāraṃ anyacca yadvandhanasthānaṃ tat agocaro 'viṣaya ākhyātaḥ | tasmāttatra na tiṣṭhediti | sphuṭārthāyāṃ śrīghanācārasaṃgrahaṭīkāyāṃ vikālabhojanaviratiśikṣāpadaṃ nāma navamaṃ || (SŚ 73) daśamaśikṣāpadamadhikṛtyāha | kāyetyādi | sakalena kāyena hastābhyāṃ pādābhyāṃ vastreṇa chatrādinā ca vratī rajataṃ rūpyaṃ, jātarūpaṃ suvarṇaṃ na spṛśet | kimivetyāha | jvalitāgnivata | prajvālitadahanavaditi | anena daśamaṃ śikṣāpadamabhihitaṃ || (SŚ 74) idānīṃ prasaṅgainānyadapyācāraṃ saṃgṛhṇāti campūkalahetyādinā | tatra campū hāsyaṃ, kalahaḥ kāyakalaho vākkalahaśca | dantakāṣṭhādanaṃ dantakāṣṭhabhakṣaṇaṃ | śeṣaṃ sugamaṃ | campūkalahetyādi dvandvaḥ | campūkalahadantakāṣṭhādanāni kriyā yasya vṛddhāntikasya yateḥ sa tathoktaḥ | snānañca pānañcāśanañca stotraṃ ceti snānapānāśanastotrāṇi, tairvyagro 'prāptāvasaro yaḥ sa evamucyate | snānādivyagraśca nagnaścaikavastraśceti punarvigrahaḥ | sa pūrvoktaśca kiṃ na vandyo yatinā yatiriti vakṣyate | mṛtkarmetyādi | mṛṇmayakarmaṇā yo vyāpṛto 'prāptāvasaraḥ yaśca tūrṇaṃ tvaritaṃ dvitribhūmikaṃ vihāramutkasati, āśu śīghraṃ ca yo vrajati, yaśca pātraṃ pacati, cīvarakarmaṇā vā vyagraḥ, sa vṛddhāntiko yatiḥ dvitribhūmikaṃ vihāramuttiṣṭhan yāvat pātraṃ vā pacan kiṃ na vandyo yatinā yatiriti vakṣyate | cūrṇetyādi | cūrṇakriyāyāṃ cailakriyāyāṃ vastrapātrādiśodhane ca yaḥ āsaktaḥ, akṣiṇī yaścākte dhūmaṃ vā pibati, pustakaṃ vā likhati, vācayati, so 'pi na vandyaḥ | viṭprastrāvetyādi | yaḥ śrāmaṇero varcakuṭi prastrāvakuṭiṃ vā gacchati, parasmai vā uddiśati, tamasi andhakāre vā tiṣṭhati, antarvāsaṃ vā vāsayati, uttarāsaṃgaṃ vā prāvṛṇoti, sa vṛddhāntiko yatiḥ varcakuṭiṃ gacchan yāvaduttarāsaṃgaṃ prāvṛṇvan na vandya ityanena yādṛśyāmavasthāyāmavasthito vṛddhāntiko yatirnavakena na vanditavyaḥ, sā avasthābhihitā || (SŚ 75) idānīṃ tu yādṛgvidhāvasthāvasthitena navakena yatinā na vaditavyaṃ, tathā darśayitumāha | avaguṇṭhitetyādi | avaguṇṭhitaṃ pidhitaṃ śīrṣaṃ śiro yasya yateḥ tena samantaprāvṛtena vā yatinā kiṃ vandya iti vakṣyate | saha upanahā vartete pādau yasya yateḥ sa sopānatkaḥ, tena upānahārūḍhenetyarthaḥ | jānu ca jānu ca jānunī, tayorjānunoryā jaṃghā tasyāṃ jaṃghāyāṃ muṇḍe[na] sphoṭaṃ na dadyāt | kimivetyāha | avinā yathā | avirmeṣaḥ | yathā avinā meṇḍakena dvayorjānunorjaṃghāyāṃ hanyate, tadvadyatirapi vṛddhāntikasya yaterjaṃghāyāṃ na vandeteti yāvat | bhadantadharmāvalokitamitrastvāha | sopānatkena na vanditavya | kimivetyāha | ravinā yathā | ravirādityaḥ | yathāsau ravirupānahārūḍhastadvadupānahārūḍhena yatinā na vandanīyamityakārapraśleṣenāvabodhayan vakti | kimetadbhadantamatameṣṭavyaṃ? neṣṭavyaṃ | kiṃ tarhi anveṣṭavyaṃ vinaye meḍhakasyaiva dṛṣṭāntadānāt | vidhiṃ darśayannāha | samavasthetyādi | samavasthopaviṣṭasya yateḥ pādayugalaṃ karkaṭagrāhaṃ gṛhītvā śirasā vanditavyaṃ | yadā samavasthāniṣaṇṇo yatiḥ pādarogeṇa glānaḥ syāttadā vināpi karkaṭagrāhikayā vandyamānasya na doṣaḥ | yadi kaścidāgatyāgantukaḥ samavasthāniṣaṇṇama[bhivādayati], tadānena vaktavyamāyuṣman, (SŚ 76) kati varṣosi, katamaste nikāyaḥ, kati ca tasya nikāyasya bhedāḥ, katamā te sāmayiketyādi | so 'pi yadi āryamahāsāṃghiko bhavati, tadānena vācyamāryamahāsāṃghiko 'smi | tasya cedbhedāḥ vādinaścārthasiddhārthāḥ śailadvayanivāsinaḥ | bhādrāyanā haimavatāḥ ṣaḍbhedā mūlasāṃghikāḥ || dairghī haimantakī graiṣmī vārṣikī ca tathottarā | śrāmaṇereṇa vijñeyāḥ pañcaitāḥ sāmavāyikāḥ || ityevamanyadapi vivarjayitavyaṃ | tatra yo navakastena vanditavyaṃ, vṛddhena cārogyamastviti vācyaṃ | athārogyamiti ko 'rthaḥ? yathā vātapittaśleṣmādayaḥ kupitāḥ santo bādhanārthena rogā ityucyante, tadvat rāgādayo 'pi kleśā rujanārthena rogaśabdavācyāḥ | na rogaḥ arogastadbhāva ārogyaṃ | kleśaprahāṇaṃ tava bhavatu | tathā cāha- rāgādayo hyatitarāṃ rujayanti yasmādvātādayaśca kupitāḥ sakalaṃ janaughaṃ | tacchāntivāñchina parāḥ praṇateṣu tasmādārogyamastviti vaco nigadanti buddhāḥ || (SŚ 77) anya āha- yattu jarāmaraṇaśokabhayairvimuktaṃ, yadvarjitaṃ śaśihutāśanabhānutoyaiḥ | yacchāśvataṃ padamanuttaramacyutañca, ........ || sa[ka]lairbhikṣubhiḥ śikṣākāmaiḥ vikālabhojanādikaṃ kṛtaṃ kasmādvayaṃ na kurma iti | āvāsakalpaḥ- amuṣmin vihāre bhikṣavo 'nyonyaṃ kāyasaṃsargaṃ kurvanti kasmādvayamapi na kurma iti | deśakalpaḥ- amuṣmin deśe vārddhuṣikabhikṣavaḥ kasmādvayamapi vṛddhi na prayacchāmaḥ | sthavirakalpaḥ- amukasthaviraścāpi sandhikāle bhuṅkte, kiṃ vayaṃ na bhuñjāmaha iti || bhikṣuvinayātsamuddhṛtamācārāntaraṃ na tu svamanīṣikayānyatkṛtamiti darśayitumāha | vinaya iti | vinayante 'nena kleśā iti vinayaḥ | samadhigataprātimokṣasaṃvareṇa bhikṣuvinayasaṃkṣepāduddhṛtaḥ | anyattu śeṣaṃ yadbhikṣuvinaye vyāsato nirdiṣṭaṃ | aśanavasanādau yathā pratipattavyaṃ tadupādhyāyācāryavṛddhatarebhyaḥ sakāśādyatinā śrotavyaṃ, tena sagauravena ca bhāvyaṃ | śatadvayenetyādi | etadantaroktaṃ śrīghanācārasaṃgrahaṃ saṃhatya yatsukṛtaṃ kuśalakṛtaṃ tena sukṛtena karmaṇā jano lokaḥ asaṃskṛtaṃ nirvāṇaṃ prāpnotu labhatāmityanena ślokena pariṇāmayati || (SŚ 78) iti jayarakṣite(na) nibadhya ṭīkāṃ, sakalajanāgamamalimlucopahartrī | śubhamativipulaṃ mayā yadāptaṃ bhavatu jano 'khilastu tena buddhaḥ || suśrīghanācārasusaṃgrahasya kṛtvā hi ṭīkāṃ yadavāpi puṇyaṃ | jano 'khilastena śubhena tūrṇaṃ jino 'stu vikhyātaguṇodayaśrīḥ ||