Phạn tạng (Sanskrit Canon)jsphustu.htmNguyên tác: Sanskrit
Luận Sớ Tập Bồ-tát Hạnh (Sphuṭārtha Śrīghanācārasaṃgrahaṭīkā)
Luận (Śāstra) là tác phẩm giải thích, phân tích giáo lý của các luận sư Phật giáo Ấn Độ. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 1 / 2 (50.000 ký tự/trang)
The transliteration emulates the conventions of Nagari script. Therefore, many word boundaries are not marked by blanks. sphuṭārthā śrīghanācārasaṃgrahaṭīkā | namo buddhāya || prahīṇaniḥśeṣamalān jitārīn jñeyodadheḥ pāragatān kṛpālūn | saddharmasacchiṣyagaṇān samastān namāmi buddhān bahuśaḥ kṛtāñjaliḥ || dānāmbusekaparivṛddhasuśīlamūlaṃ maitrīkṛpā + + + pallavajātaśobhaṃ | bodhyaṅgamārgaphalitaṃ hi jinālijuṣṭaṃ mañjuśriyaṃ ca śubhakalpataruṃ namāmi || ācārasaṃgrahasyāsya smṛtaye mandamedhasāṃ vistīrṇasūtrasaṃkṣepāt kriyate 'yaṃ viniścayaḥ || tatra prāyeṇa hi santo gurviṣṭadevatāṃ pūjayitvā kriyāyāṃ pravartante puṇyaprasavārtha, tato vighnopaśamanārthaṃ maṅgalārthañceti | ahamapi ca sadācāro 'yamiti kṛtvā śrīghanā cārasaṃgrahārambhe svadevatānamaskāraṃ kartuṃ pravṛtta iti darśayannāha | prahīṇāśeṣasaṃkleśa iti vistaraḥ | tatra trividhaḥ saṃkleśaḥ- kleśasaṃkleśaḥ karmasaṃkleśaḥ janmasaṃkleśaśca | kliśyanti kāyavākcittāni iti kleśāḥ | te ca rāgādikamaṣṭottaraśataṃ | aṣṭānavatiranuśayāḥ | daśa paryavasthānāni | kleśa eva (SŚ 2) saṃkleśaḥ kleśasaṃkleśaḥ kleśasvabhāvatvāt kleśasaṃkleśahetutvācca kleśasaṃkleśa ityuccate | kasya kleśasaṃkleśahetutvāditi cet karmasaṃkleśasyeti brūmaḥ | yataḥ kleśānalalīḍhahṛdayā[ḥ] kuśalamarīcitoyākārapratibhāsamavagāhanāya paryeṣante | trividhaṃ karma- kāyikaṃ vācikaṃ mānasikañca | kāyikamapi trividhaṃ kuśalamakuśalamavyākṛtañca | evaṃ vācikamānasike vistareṇohye | karmaiva saṃkleśaḥ karmasaṃkleśaḥ saṃkleśakaratvāt saṃkleśahetutvācca | kleśasaṃkleśajani[ta]tvā[t] yasya saṃkleśakaratvamavagantavyaṃ, janmakleśahetutvāt saṃkleśahetutvaṃ | janma utpattiḥ prādurbhāva ityanarthāntaraṃ | janmaiva saṃkleśaḥ janmasaṃkleśaḥ janmasaṃkleśaphalatvāt saṃkleśahetutvācca | yataḥ karmasaṃkleśād rāgiṇāṃ janma vītarāgajanmādarśanāt | ataḥ kleśakarma saṃkleśakarma saṃkleśaphalatvāt kleśasaṃkleśahetutvācca janmasaṃkleśa ityucyate | ata eva nirdeśo nālpīyān na ca bhūyān ratnatrayavat | adhunā tripadyeva bahuvrīhiḥ | prahīṇāḥ [paritya]ktāḥ apanītāstiraskṛtāḥ aśeṣāḥ nikhilā vāsanāsahitāḥ saṃkleśā kleśa[karma]janmākhyāyena [buddhena] bhagavatā, sa bhavati prahīṇāśeṣasaṃkleśaḥ | anena buddhasya bhagavataḥ prahāṇasaṃpadaṃ darśayati | nanu [prahīṇa]saṃkleśa ityeva vaktavyaṃ, kimaśeṣagrahaṇena? naitadasti | yadi prahīṇasaṃkleśa ityevocyate, tadā śrāvakapratyekabuddh[ānāmapi] grahaṇaṃ prāpnoti | te 'pi prahīṇasaṃkleśā bhavanti kliṣṭājñānātyantābhāvāt, na tu prahīṇāśeṣasaṃkleśāḥ akliṣṭā [jñānātyantābhā]vāt | tathāpyeṣāṃ pratyekajinaśrāvakāṇāṃ balavaiśā[ra]dyādiṣu (SŚ 3) tathāgatadharmeṣu anekaloka[dhātuga]teṣu deśeṣu atītānāgatabhedabhinneṣu ca na bhavatyevākliṣṭamajñānaṃ | [kiṃ punaḥ] saṃjānīṣe tvaṃ sāriputra, tathāgatasya śīlaskandhaṃ samādhiskandhaṃ prajñāskandhaṃ vimuktiskandhaṃ vimuktijñāna[darśana]skandhamiti pṛṣṭenoktaṃ- no bhadanteti sūtrāt āryamahāmaudgalyāyanasya svamātṛjanmadeśāparijñānāt ā[rya]sāriputreṇa ca pravrajyāpekṣapuruṣapratyākhyānāt mayūracandrakādiniṣpattikarmaviśeṣāparijñānācceti | ato mābhūt teṣāṃ grahaṇaṃ | jñeyaṃ boddhavyaṃ parijñātavyamityanarthāntaraṃ | niścayena dhīyante avatiṣṭhante asmin bhāvā iti nidhirādhāraḥ | ambhasāṃ vāriṇāṃ nidhirambhonidhiḥ | loke hi ambhonidhiśabdo bāhyavastuni prasiddhaḥ | iha tu tatsādharmyāt yathā mahāsamudro gambhīratvāt atiduruttaratvāccāmbhonidhirucyate, evaṃ jñeyamapi duṣparijñānāt samastānāvedyatvena duravagāhayatvāt ambhonidhiḥ | jñeyamevāmbhonidhiḥ jñeyāmbhonidhiḥ | pāraṃ gacchatīti jñeyāmbho[ni]dhipāragaḥ pārāvāragamanavat | anenāpi jñānasaṃpadaṃ daśabalasya darśayati | prahīṇāśeṣasaṃkleśaścāsau jñeyāmbhonidhipāragaśceti prahīṇāśeṣasaṃkleśajñeyāmbho[ni]dhipāragaḥ | atastaṃ prahīṇāśeṣasaṃkleśajñeyāmbhoni[dhi]pāragaṃ | tamīdṛgviśiṣṭaṃ buddhaṃ bhagavantaṃ praṇamya kāyavāṅmanobhiriti śeṣaḥ | samānakartṛkayoḥ kriyayoḥ pūrvakāle 'yaṃ ktvā vidhīyate prāṇamyeti | yathā snātvā bhuṃkta iti | ataḥ pṛcchayate kaṃ praṇamya kiṃ kariṣyasītyāha- śrāmaṇerāṇāmācāraḥ saṃgrahīṣyate | tatra śrāmaṇamuccaṃ nirvāṇapuramīranti gacchantīti śrāmaṇerāḥ | (SŚ 4) athavā śrāmaṇyamamalo mārgaḥ tamīranti gacchantīti śrāmaṇerāḥ | śrāmaṇānāmerā dāsā iti kecit | teṣāṃ kiṃ? ācāraḥ saṃgrahīṣyate | ācaraṇamācāraḥ akuśalaparivarjanaṃ kuśalabhajanaṃ ceti yo 'rthaḥ | nanu ca evaṃ sati granthasyācāratvaṃ na prāpnoti kriyārūpatvāt | naiṣa doṣaḥ | ācārapratipādako 'pi grantha ācāra ucyata iti upacārāt jātakamālāvat kaṃsavadhavat | ācarantyasminniti kṛtvā ācāraśabdena śrīghanācārasaṃgraha evākhyāyate | saṃgrahīṣyata iti saṃgrahaḥ | kariṣyate āripsata iti yāvat | mayeti vākyaśeṣaḥ | anyathā uttamapuruṣeṇaiva nirdeśamakariṣyat, ācāraṃ saṃgrahīṣyāmīti | saṃkṣepato 'smin śloke buddhasya bhagavataḥ prahāṇasaṃpat jñānasaṃpat, trailokya śāstṛtvaṃ, aviparītaśāsanakāraṇañca paridīpitaṃ prahīṇāśeṣasaṃkleśaśabdena jñeyāmbhonidhipāragaśabdena ca | yataḥ prahīṇāśeṣasaṃkleśatvaṃ prahāṇasaṃpadaṃ nātivartate, jñeyāmbhonidhipāragatvaṃ ca jñānasaṃpadaṃ | prahāṇajñānasaṃpajjñāne yo yuktaḥ, sa trailokya gururbhavati yathābhūtaśāstāceti | prahāṇajñānasaṃpattī trailokya ekaśāstṛtā | samyakśāsanahetuśca ślokenābhihitaṃ kramāt || iti saṃgrahaślokaḥ || 1 || (SŚ 5) śaraṇaṃ bhavediti vistaraḥ | nanu cācāraḥ saṃgrahīṣyata iti anantarābhidhānādācāraḥ saṃgrahītavyaḥ kasmāt śaraṇagamanādikamucyate? yadyapyetacchrāmaṇerāṇāmityanantaraṃ prakṛtaṃ śrāmaṇerāṇāmācāraḥ saṃgrahīṣyata iti | te ca śrāmaṇerā daśaśikṣā padaparigṛhītā eva prādhānyenābhipretāḥ, na gṛhiṇaḥ | sa eṣa śrāmaṇeramāvaḥ teṣāṃ śrāmaṇerāṇāṃ kathaṃ bhavati, yena śrāmaṇerabhāvena samanvāgatānāmācāraḥ saṃgrahīṣyata iti | ato yathoddeśaḥ tathā nirdeśa iti nyāyāt śrāmaṇerabhāva eva tāvadādau vaktavya ityāha | śaraṇaṃ gatavāniti ślokaḥ | tatra trāṇārthaḥ śaraṇārthaḥ | ata evāha bhagavān- bahavaḥ śaraṇaṃ yānti parvatāṃśca vanāni ca | ārāmacaityavṛkṣāṃśca manuṣyā bhayatarjitāḥ || iti gāthāvacanāt | gatavāniti prayātavān | buddhamiti | yathā dinakarakarodayādāpāditasakalakarṇikārapramuditadvirephavṛndaparipīyamānakamalaṣaṇḍo buddha ityucyate, evaṃ bhagavānapi bhūtabhāvisāṃpratikādhvanirmuktajñeyabuddhervikāśanāt mohasaṃkocāpagamāt buddha ityucyate | tathā cāha- trailokye cādhvanirmukte jñeye vikāśanāddhiyaḥ | vibuddhapratibuddhādvā mohasaṃkocaghātakaḥ || iti | (SŚ 6) athavā yaḥ puruṣo vyapanītanidraḥ suptotthito vibuddha ityucyate | evaṃ bhagavānapi saṃsāramahāśayanādutthitaḥ ajñānanidrāpagamāt bauddhasya jñānasya sākṣātkaraṇādbuddha ityucyate | tathā cāha- ajñānanidrācchedāttatvajñānasamudbhavāt | yo vibuddhaḥ sa vai buddho vibuddhapuruṣo yathā || iti | ajñānatimirapaṭalaparyavanaddhanetrān prāṇino bodhayatīti buddhaḥ, anuttareṇa jñānena budhyate vā śivamiti buddhaḥ | sa ca trividhena dharmasāmbhogikena nairmāṇikena ca vyavasthita iti anyatra śāstrāntare nirdiṣṭamiti granthagauravaparihārārthamiti iha nābhidhīyate | dharmamiti | svalakṣaṇadhāra[ṇa]svabhāvāt, na dhvaṃsyata iti vā dharmaḥ | sa ca dvividhaḥ- adhigamasvabhāvaḥ āgamasvabhāvaśceti | tatrādhigamo bodhipakṣā dharmā anantā anavadyā[ś]ca | āgamaḥ sūtravinayābhidharmā iti | eṣa dvividhaḥ dharmaḥ | saṃghamiti | catvāraḥ pratipannakāḥ catvāraḥ phalāptāḥ abhedyatvena saṃghagatatvāt aṣṭau mahāpuruṣapudgalāḥ saṃgha ityucyante | katame punaste aṣṭau? yaduta strotāpattiphalasākṣātkriyāyai pratipannakaḥ strotāpannakaḥ, sakṛdāgāmiphalasākṣātkriyāyai pratipannakaḥ sakṛdāgāmī, anāgāmiphalasākṣātkriyāyai pratipannakaḥ anāgāmī, arhatphalasākṣātkriyāyai pratipannakaḥ arhanniti | tathā cāha- buddhe dharme tathā saṃghe mārakoṭiśatairapi | bhettuṃ na śakyate yasmāt tasmāt saṃgho 'bhidhī(ya)te || iti | atastaṃ buddhaṃ dharma saṃghaṃ śaraṇaṃ yo ga[ta]vāniti yāvadeṣaḥ śrāmaṇero munermata (SŚ 7) iti anena padena saṃbandhanīyaḥ | kadācid bhayādināpi śaraṇaṃ gacchatītyata āha | bhaktitaḥ prasādavegenetyarthaḥ | atha kimarthamādau pañcaśikṣāpadāni na grāhyante śaraṇagama[nā]didānataḥ | yo hi tasya śaraṇaṃ gacchati, sa tasyājñāṃ paripālayati nānyaḥ | ato yadi na pañcaśikṣāpadāni ādau na grāhyante na trīṇi śaraṇagamanādīni pradīyante, tadā mumukṣuṇā śikṣāpadaparipālanaṃ pratyavajñaiva syāt | ato mābhūdavajñetyādau śaraṇagamanapradānataḥ | śikṣāpañcakamādāyeti | śikṣaṇaṃ śikṣā | pravṛttinivṛttyātmake śīle vā pratipattirācaraṇaṃ samādānataḥ śīle sammukhīkaraṇamiti yo 'rthaḥ | śikṣaiva pañcakaṃ śikṣāpañcakaṃ, evaṃ śikṣāpañca[kā]nītyarthaḥ | kārikābandhānuguṇyācca śikṣāpañcakamityuktaṃ | kāni punaḥ śikṣāpadāni? prāṇātipāta-adattādānakāmamithyācāramṛṣāvādasurāmaireyamadyasthānakebhyo viramaṇaṃ | ādāyeti gṛhītvā | kiṃ yo 'nupravrajito jinaṃ? ya iti yaḥ puruṣaḥ | anupravrajita iti paścāt pravrajitaḥ | kaṃ pratītyāha | jinaṃ | jitakleśatvājjinaḥ | jitātmapāpakā dharmāstenopagaḥ | jinoktamiti śratervacanāt | buddhaṃ bhagavantaṃ pravrajitaṃ anupravrajāmīti yo vācamudīrayatītyarthaḥ || yāvajjīvaṃ vadhasteyamityādi | yāvajjīvamityanena kālāvadhi darśayati vadhaḥ prāṇātipātaḥ, steyaṃ cauryaṃ, maithunaṃ abrahmacaryaṃ, anṛtavākyaṃ mṛṣāvādaḥ | vadhaśca steyañca maithunaṃ cānṛtavākyaṃ ceti vadhasteyamaithunānṛtavākyaṃ | ataḥ kiṃ tasya, kiṃ virata iti paurastyena padena saṃbandhaḥ | kimetasmādeva yo virataḥ saṃvarī bhaṇyate? netyāha | kiṃ tarhi madyapānācca | surāmaireyamadyapānāccetyarthaḥ | (SŚ 8) atha surāmaireyamadyapānamiti ko 'rthaḥ? surānnāsavaḥ | maireyaṃ dravyāsavaḥ | te ca kadācit aprāptamadyasadbhāve bhavata iti | ato madyagrahaṇaṃ | pūgaphalakodravādayo madayantīti surāmaireyagrahaṇaṃ | mahoccairityādi | śerate 'sminnidrāṃ prayātīti śayanaṃ | āsyate 'sminniti upaviśanti āsanaṃ | mahoccaiśca śayanañcāsanañca mahoccaiḥ śayanāsanaṃ | ataḥ tasmāduccaśayanamahāśayanayoryo 'rthaḥ | nṛtyāderityādi | nartanaṃ nṛtyaṃ | bāhuvikṣepānnartanaṃ nṛtyaṃ | dvayordordaṇḍayoryadutkṣipya nartanaṃ nṛtyamucyate | tathā vakṣyate bāhuvikṣepakaṃ nṛtyamiti | ādiśabdena gītavāditrayorgrahaṇaṃ | tena nṛtyādiriti nṛtyagītavāditrādityarthaḥ | uccaiḥ svareṇa gāyanaṃ gītaṃ | vīṇāveṇumṛdaṅgādivāditravādanaṃ vāditramucyate | gandhamālyā[dyā]diti | gandhyata iti gandho ta ityarthaḥ | upayogo 'tra mālāyāṃ hitaṃ mālyaṃ campakāśokādikusumaṃ | ādau bhavamādyaṃ | ādyaśabdena vilepanasya grahaṇaṃ | tena gandhamālyavilepanādityarthaḥ | haritālādivarṇena vadanamrakṣaṇaṃ vilepanaṃ | vibhūṣaṇārtha vilepanaṃ vilepanamiti kṛtvā | vikālāśanata iti | atra sūryodayādāramya yāvat keśamātrāna tītako madhyāhnakālaśabdenābhidhīyate | vigataḥ sa īdṛgvidhaḥ kālo yasyāparāhṇādeḥ sa vikālaḥ | tasmin kāle 'śanaṃ bhojanaṃ | tasmādvikālāśanādityarthaḥ | tatheti | tathāśabdena yo virataḥ iti saṃbadhyate | rukmarūpyagrahācceti | rukmaṃ suvarṇa, rūpyaṃ rajataṃ, tayorgrahaṇaṃ rūkmarūpyagrahaṇa | ataḥ tasmājjātarūpaparajatapratigrahaṇāditi yāvat | eṣaḥ śrāmaṇero munermata iti | yaḥ prāṇātipā[tā]dvirataḥ yāvajjātarūparaja taparigrahāt sa eṣaḥ śrāmaṇero (SŚ 9) munermataḥ | buddhasya bhagavata iṣṭo 'bhipreta iti yāvat | yadyapi sarve buddhā bhagavantaḥ kāyavākcittamaunato muniriti sāmānyavācinā muniśabdenābhidhīyante, tathāpi bhagavataḥ śākyamunergrahaṇaṃ veditavyaṃ | tat śāsanapratipannatvādasmadādīnāṃ anyadīyaśāsanāntardhānācca | ślokabandhavaiguṇyāt śākyamunermata iti noktaṃ | śākyaśabdalopaṃ vā kṛtvā idaṃ nirdiṣṭaṃ mu narmata iti | yathā satyabhāmābhāmeti | saṃkṣepatastaduktaṃ bhavati- ratnatraye śaraṇaṃ gatvā pañcaśikṣāpadāni parigṛhyabuddha bhagavantaṃ pravrajitamanupravrajāmīti vācamuccārya prāṇātipātādvirato yāvat jātarūparajataparigrahācca sa eṣa śrāmaṇero munermataḥ | abhipreta iti | āha cātra- pūrvaṃ triśaraṇa datvā pañcaśikṣāpadā[ni] ca | keśānapanayet paścāt snāpayecca vratārthinaṃ || kāṣāyamaṃśukaṃ dadyāt anupravrājayettataḥ | daśaśikṣāpadānīti prāhurvinayavedinaḥ || (SŚ 10) idānīṃ śrāmaṇerabhāvopāyaḥ nirdiśyate | eṣāṃ śrāmaṇerāṇāmācārasaṃgrahamārabhate | sakalena śarīreṇetyādi | tatra śīryante 'sminnaṅgānīti śarīraṃ | tacca kaścit pradeśo 'pi saṃbhavati ityataḥ sakalagrahaṇaṃ | tena sakalena śarīreṇa sarveṇa prakāreṇa kāyenetyarthaḥ | śarīrānyatareṇa veti | hastapādamastakādisamudāyasyānyatareṇa hastādinetyarthaḥ | śarīrāvayavena hastapādādinā gṛhītaṃ śarīrapratibaddhaṃ | śarīravyatiriktena latālaguḍenetyarthaḥ | na hanyānna mārayet | kamityāha | prāṇinaṃ | prāṇonāma vāyuḥ, so 'syāstīti prāṇī | sa ca kiṃ viśiṣṭa eva? pañcaśākhādi nirvṛttaḥ parigṛhayate | ataḥ kalalādiśātane saṃvaratyāgo na bhavati | prāṇiśabdena ca manuṣyagatiparyāyaḥ eva gṛhayate na prāṇimātraṃ, sajantukasalilādiparibhoge duṣkṛtavacanāt | jātivācī vāyaṃ śabdaḥ | tena strīpuruṣapaṇḍakaṃ pañcaśākhādi[nir]vṛttaṃ mārayataḥ syādeva saṃvaratyāgaḥ | anena ślokena kāyiko vikramaḥ pratiṣiddho bhavati || vācikavikramapratiṣedhapadamāha | mṛtyorvarṇamityādi | mṛtyurjīvitendriyanirodhaḥ | tasya varṇaḥ praśaṃsā, taṃ na bhāṣeta | na vadedityarthaḥ | kṛtapuṇyo bhavān, udyānayātrā tava paralokagamanamiti śrutvā kaścidātmāna hanyāt | tadidānīṃ atra duṣkṛtapūrvakaḥ saṃvaratyāga iti pratiṣidhyate | mṛtyorvarṇa na bhāṣayet, śastrahāraṃ na caiṣayediti | śastraṃ harati vahatīti vā śastrahāro vadhyaghātakaḥ | tatra paryeṣayet | vadhakena māraṇābhiprāyeṇa | cittena manasā | māraṇāya māraṇārthaṃ | na niyojayediti || (SŚ 11) pūrvoktaparyāyavyatirekai ranyairapi prayogairmārayataḥ saṃvaratyāgo bhavatīti pratipādayannāha | virekavamanālepeti vistaraḥ | tatra virekaṃ grastanaṃ, vamanaṃ chardanaṃ | ālepena varṇānyathātve sati vinaśyati | viṣaṃ jātimaṃ kṛtrimañca, śastraṃ kuliśādi | virekaśca vamanaṃ cālepanaṃ cetyādi dvandvaḥ | teṣāmabhisaṃskaraṇamabhisaṃskṛtiḥ | tāṃ na kuryāt | kimartha? prāṇighātāya manuṣyavadhārthaṃ | na ca garbhasya śā[ta]namiti | garbhaśātanaṃ na kuryādityarthaḥ | kecit garbhaśātananimittaṃ virekādikaṃ na kuryāditi nimittasaptamīṃ varṇayanti || na kevalaṃ amunā prayogeṇa mārayituṃ na labhyate maraṇanimittamātramapi kartuṃ na sulabhyata iti pratipādayannāha | nimittaṃ na vratī kuryādityādi | nimittaṃ liṅgaṃ na kuryāt | ko na kuryādityāha | vratī | kaiḥ? svapnolūkādivāśitaiḥ | svapna iti pañca svapnāḥ | svapnālīkānantācīrṇā satyākhyaṃ svapnapañcakamiti vacanāt | ulūkādīnāṃ pakṣiṇāṃ, vāśitāni ruditāni | svapnāśca ulūkādivāśitāni cetyarthaḥ | taiḥ | ādiśabdena nāmagotradānādīnāṃ grahaṇaṃ | tacca trividhaṃ dharmāmiṣābhayabhedena | āmiṣadānamapi dvividhaṃ vāhyādhyātmikabhedena | dauḥśīlaṃ śīlaviratiḥ prakṛtisāvadyāt prajñaptisāvadyāt bhagavatā pratiṣiddhādvikālabhojanādeḥ duḥkhatāpopa śamanādapratisārā dinā prahlāditvena śītalatvācchīlaṃ, sukhaṃ śīlasamādānaṃ kāyo na paritapyata iti gāthāvacanāt | śītībhāvaṃ nirvāṇakrameṇa lātītiśīlaṃ | phalāni catvāri srotāpattiphalaṃ sakṛdāgāmiphalaṃ anāgāmiphalaṃ arhatphalaṃ | (SŚ 12) phalānāmāptirlābhaḥ | dānañca śīlañca phalāptiśceti dānaśīlaphalāpta[ya]ḥ | ataḥ tābhiriti saṃbandhaḥ | vadhakenāpi cittena bhrāntyā mārayataḥ saṃvaratyāgo na bhavatī ti darśayannāha | madhyapaścātpurogeṣviti vistaraḥ | madhye paścāt puro gacchantīti madhyapaścātpurogāḥ | atasteṣu madhyapaścātpurogeṣu manuṣyeṣu gacchatsu yatraiva vadhakaṃ manaḥ yasminneva puruṣe vadhakacittaṃ tameva puruṣaṃ dhnato mārayataḥ | asyeti śrāmaṇerasya | hiṃsā prāṇivadhaḥ | nānyaṃ tasmātpuruṣādanyaṃ puruṣaṃ bhrāntyā mārayataḥ asya hiṃsā na bhavatītyarthaḥ | ka evamāha | ityato bravīti | āha sarvavit | sarvaṃ vettīti sarvavit, bhagavān buddhaḥ | sa evamāhetyanenāptāgamaṃ darśayati || anyadapi prayogāntaraṃ na kāryaṃ māraṇāyeti darśayannāha | kūṭetyādi | kūṭamiti pāśaṃ varṇayanti | avamārthamiti pāśayantraṃ | avaṣṭambhamiti yantrameva, yena sahasākramya hanyāt | avapayamiti avapātaṃ varṇayanti | mantribhiḥ mantraprabhāvena mṛtake piśācādipraveśanaṃ vetālaḥ | kūṭādīnāmabhisaṃskaraṇamabhisaṃskṛtiḥ | tāmavapayañca kiṃ na kuryāt? māraṇāya śarīriṇāṃ sattvānāṃ | anyathā tu na doṣaḥ | kūṭakaṃ pāśamityāhuḥ avamārthaṃ pāśayantrakaṃ | avapayamavapā tañca stambhākhyaṃ yantrameva ca || iti saṃgrahaślokaḥ || (SŚ 13) mṛtyuhetoḥ sthānopadeśamātramapi kartuṃ na labhyate iti darśayitumāha | taskaretyādi | taskaraḥ cauraḥ | ahiḥ sarpaḥ | senā yuddhāya ekatra sannipātaḥ | śeṣaṃ sugamaṃ | caurādibhyo bhayaṃ yatra yasmin mārge pathi bhavati tasya panthānaṃ dehināṃ prāṇināṃ nāśāya vināśārthaṃ yatirna kathayet || viṣamanadīpratāraṇamapi tartuṃ na kalpayati tamiti darśayitumāha | bhujagetyādi | bhujābhyāṃ gacchatīti bhujagaḥ sapaḥ | āvarto vegī | bhujagaścāvartakaśceti dvandvaḥ | teṣāṃ bhayaṃ | yatra yasyā nadyāḥ tīrthe bhayaṃ bhavet tattīrthaṃ na prakāśayet || kiñca rājñā vā yatra ghātyate tanmārgaṃ na prakāśayediti daṇḍādidānapratiṣedhopāyena paraṃ ghātayituṃ na kṣamata iti darśayitumāha | kiñcidbhūpataya ityādi | bhūḥ pṛthvī, tāṃ pālayatīti bhapatiḥ rājā | bhūpataye rājñe kiñcidapi mā dāstvaṃ | kiñcidapi dravyaṃ mā dāsyasītyarthaḥ | varaṃ jīvitaṃ tyajeti | jīvitaparityāgaṃ varaṃ kuru tvamityarthaḥ | ityevaṃ samucitaṃ pratyāyādānārtha pratibaddhasya puruṣa syāntike 'yuktaṃ ayuktarūpaṃ vacanaṃ na vadedityeke | bhadantaparahitaghoṣastvāha | ā | samantāt sarvatra kārye niyuktaḥ ityāyuktaḥ vyāpṛtaka ucyate, tenāyuktena baddhaḥ saṃruddha yo 'nyaḥ puruṣaḥ tasmin baddhāyukte puruṣe ityevaṃ na vadet | varaṃ mriyasva mā tvaṃ kiñcit dravyaṃ rājñe dehīti | anyathā hi yaḥ saruddho vyāpṛtakaḥ tasmin baddhāyukta ityevaṃ na vadedityarthaḥ pūrvavat | anyathā varaṃ mriyasva mā tvaṃ kiñcidayuktāya dehi ityuktaṃ syāt | na bhūpataya iti niyuktairnānyasya puruṣasya baddhatvāt || sabhayaṃ layanaṃ vadhakacittenopadeṣṭuṃ na kalpata iti darśayannāha | bhujagetyādi | atra vihāraśabdena layanamevocyate viharantyasminniti kṛtvā | tenāyaṃ vākyārtho jāyate | (SŚ 14) yasmin layane sarpādibhayaṃ bhavati tadvadhakābhi prāyeṇāgantukāyabhikṣave noddiśet | ya uddiśati tasya duṣkṛtaṃ bhavati asati maraṇe, maraṇe tu saṃvaratyāgo bhavati || marjārādivyapadeśenāpi śatru mārayannayatirbhavatīti pratipādayitumāha | vyāghrādivyapadeśenetyādi | yaḥ śrāmaṇeraḥ śaṭhajātīyaḥ vyāghraṃ hanmīti vyapadeśaṃ kṛtvā śatruṃ hanyāt sa vihārād ghaṭṭanīyaḥ | āśu śīghraṃ | asau cellakairnirdvāraṇīyaḥ | vairiṇi mṛte satīti boddhavyaṃ || adhārmikakriyākāramapi pratiṣedhayati tathā kāryamityādinā | tathā kartavyaṃ yathā na jovedekāpyariḥ śatruriti | evamarīn śatrūn | yatiḥ | adharmyā na kriyā, adhārmikakriyākāro na kāryaḥ | saṃsmṛtya krakacopama iti | krakacena karayantreṇa upamā yasmin mṛte tadevamucyate | tattu saṃsmṛtya kiṃ? adhārmikakriyākāro na kārya iti saṃbandhaḥ | paraprayogeṇāpi mārayannayatirbhavatīti darśayati | vadhā ityādi | eko dvau trayo vāpi ye śrāmaṇerā vadhīkṛtā māraṇābhiprāyato | yugapadekakālaṃ | tat prayoga iti | ghātayituṃ | śrāmaṇerasya prayogeṇa manuṣyaṃ mārayati, te vihārānnāśayitavyāḥ || (SŚ 15) ebhiraṅgairmanuṣyavadho bhavatīti darśayan parāṃścodayannāha | upakrama ityādi | tatra śastrādigrahaṇamupakramaḥ | manuṣyo 'yamiti saṃjñā nṛsaṃjñā | kadācidupakramaṃ karoti nṛsaṃjñānavati na tvasau manuṣya ityāha | nara iti | yadyasau manuṣyo bhavati | kadācidetāni trīṇyaṅgāni saṃbhavanti, na vadhakacetaneti | ato vadhakacetanāvacanaṃ | kadācidupakramaḥ prajñāyate, nṛsaṃjñā vadhakace[ta]nāvān ca naro bhavate, na tu jīvitādvyaparopayatīti | ata āha | jīvitasya kṣayaśceti | tadupakrama ityekamaṅgaṃ, nṛsaṃjñā ceti dvitīyamaṅgaṃ, nara iti tṛtīyamaṅgaṃ, vadhakacetaneti caturthamaṅgaṃ, jīvitakṣayaśceti pañca[mama]ṅgaṃ ityetāni pañcāṅgāni nṛghātane manuṣyavadhe veditavyāni | kecittu mandadhiyaḥ prāhuḥ | nare vadhakacetaneti saptamyantaṃ paṭhanti | teṣāṃ pañcāṅgāni na siddhyanti nare vadhakacetanetyasya padasyaikāṅgatvāt | vinayaśca tairvilopito bhavati | eṣa hi vinaye nirdeśaḥ | prāṇī ca bhavati, prāṇisaṃjñī ca bhavati, vadhakacittañca pratyupasthitaṃ bhavati, upakramañca karoti, jīvitā dravyaparopito bhavati iyatā prāṇātipātī bhavati | atra ca prāṇī bhavati ityādi sarvaḥ prathamānto nirdeśaḥ | tathā kārikāntareṇāpi upakrama iti nṛsaṃjñāvadhakacetaneti prathamāntanirdeśaḥ kṛtaḥ | tasmāt prathamānta eva nirdeśaḥ avagantavyaḥ || viṣaśastrādiprayogeṇāpi mārayituṃ na nirdiśyata iti darśayannāha | śrāmaṇeretyādi | yadviṣaśastrādi yatinā prayuktaṃ narasya nāśāya, yadi tenaiva prayogeṇa naro mriyate tadāsau prayoktāsaṃvarī saṃvarādbhraśyate | athānyadīyena tadā neti anenāsyāpattirbhavatīti kathayati || (SŚ 16) avakrītādirityādi | eṣa yatiḥ kenacidavakrīto bhavati | yo bhṛtako vā sa vinayānabhijñatvāt, vinayajño 'pi cānusmaraṇāt | ādiśabdena dveṣābhibhavāt | avakrītādeḥ saṃvaratyāgo [na] bhavatīti matvā naraṃ mārayet | mārayan saṃvarakṣobhalābhī bhavati | nonmattādikaḥ | unmattavikṣiptacetasastu śrāmaṇerā mārayanto na dauḥ śīlyabhājo bhavanti smṛterabhāvāt | sattvapīḍākriyāyāḥ kāraṇamāha | kāyetyādinā | kaṃ ruṇaddhīti karuṇā | tasyāṃ bhavāḥ kāruṇikāḥ | tathā hi paraduḥkhaduḥkhino buddhā bhagavantaḥ, taiḥ kāruṇikaiḥ maitraṃ kāyakarma maitraṃ vākkarma maitraṃ manaḥ karma prāṇiṣu sattveṣu sarvadā sarvasmin kāle kartavyaṃ yatinā śrāmaṇereṇeti | evamuktamabhihitaṃ | yasmāt yataḥ kāraṇāt | asmādanantaroktāddhetoḥ kimityāha | na sattvān pīḍayediti ślokaḥ | sattvānāṃ pīḍāṃ na kuryāt | kairityāha | dārurajjvayaścarmabandhanaiḥ | tatra dāru kāṣṭhaṃ | rajju guṇamayī kriyā | ayo lohaḥ | carma vadadhrī | teṣāṃ bandhanāni atastaiḥ | analo 'gniḥ | jalañcānalaśca jalānalau | tatra nimajjajjalaṃ jalānalapraveśaḥ | anu tyaktaṃtasya tyajanaṃ anutyāgaḥ | ādiśabdena viṣabhakṣaṇādikaṃ grāhayati | jalānalapraveśaścānutyāgaśceti dvandvaḥ | tasminna niyojayet || kṛmigorūpetyādi | kṛmigīrūpādīnāṃ vihiṃsanaṃ mithyājīvaśca karṣaṇe sati yasmāt kāraṇāt bhavati tasmāddhetoḥ karṣaṇa dūrādeva tyajet || (SŚ 17) nāṅkayedomahiṣyādi | gomahiṣyādirnāṅkayitavyo, na cāsya gomahiṣyādernāsikāṃ vedhayet, na ca vetrādinā tāḍayet || uddiśyetyādi | śrāmaṇeramuddiśya matsyādikaṃ jīvitādvyaparopayet | vyaparopya tasya māṃsena yadvyañjanaṃ kṛtaṃ tat bhakṣayato yateḥ śrāmaṇerasya yasmānnighṛṇaṃ niṣkṛpaṃ cittaṃ jāyate | ataḥ kadācit uddiśya kṛtaṃ bhakṣayan lobhānalenāpūryamāṇaḥ prāṇivadhamapi kuryāt iti hiṃsā yasya saṃbhāvyate | tasmāduddiśya kṛtaṃ na bhakṣaṇīyamityabhiprāyaḥ || taduddiśya kṛtaṃ kathaṃ boddhavyamityāha | jñeyaṃ tu tribhirākārairityādi | abhrāntimatā nirīkṣitena śrutena śaṅkitena vā taduddiśya kṛtaṃ boddhavyaṃ | eṣāmeva padānāṃ lakṣaṇaṃ cikīrṣurāha | īkṣitaṃ yat svayaṃ dṛṣṭamityādi | ātmanāyaddṛṣṭaṃ tadīkṣitamucyate | pratyāyitenāvisaṃvādakena tu yaduktaṃ tat śrutamucyate || āśaṅkāmadhikṛtyāha | gṛhābaddhetyādi | gṛhābaddhā ye pakṣimṛgaśūkarādayaḥ teṣāṃ yat pakṣaśṛṅgādi [tad]darśanāt- kimete mṛgapakṣiśūkarādayo mamoddiśya hatā na veti āśaṅkā utpadyate | satyāmāśaṅkāyāṃ dānapatiḥ praṣṭavyaḥ- kimete mamoddiśya hatā na veti | pṛṣṭo dātetyādi | yadidaṃ dānapatiḥ pṛṣṭaḥ sannevaṃ vadet- tvannimittaṃ tavārthe 'mī mṛgādayo hatā iti | evaṃ sati tasmin gṛhe na bhuñjīta | uddiśya kṛtatvāttasyeti bhāvaḥ | virataḥ prāṇināṃ vadhādityanena gṛhītaśikṣasyāyaṃ pratiṣedho netarasyeti darśayati | śyenakādihatā vetyādi | atha sa dānapatirevaṃ (SŚ 18) kuryāt | śyenakādibhiramī hatā mṛtāḥ pakṣiṇo hatāḥ | śāliyavamudbhakṣaṇādvā mṛtāḥ | mātāpitroryajñasya kṛte hatā ityevaṃ sati doṣāsti nāśnatāṃ | evaṃ dātari bruvāṇe sati bhuñjānānāṃ na kaściddoṣo bhavatītyarthaḥ || ekaṃ śrīghanamuddiśyetyādi | yadyekaṃ śrāmaṇeramārabhya kṛtaṃ matsyādikaṃ māsaṃ vyañjanaṃ tadanyeṣāmapi śrāmaṇerāṇāṃ yatīnāṃ bhogāya na kalpate | bhikṣubhikṣuṇyopāsakopāsikānāṃ samuddiśya kṛtañca yattadapi paribhogāya na kalpate | nādeyādi jalamityādi | nadyāmbhavaṃ nādeyaṃ | kiṃ tat? jalaṃ | ādiśabdena tāḍāgādīnāṃ grahaṇaṃ | kīdṛśaṃ? sajantukaṃ saprāṇakaṃ | tat saprāṇakamiti jānannapi na pibet | ko na pibedityāha | vratī | jānanniti vacanāt | ajñāne na doṣaḥ | nātra jantuśabdena matsyādayaḥ parigṛhyante teṣāṃ vivecanakṣamatvāt | kintu jantavo 'tra matāḥ sūkṣmāḥ | jantavaḥ prāṇinaḥ | sūkṣmāḥ adṛśyāḥ | atrāsmin śikṣāpadematāḥ abhipretāḥ | yathā katama ityāha | trasikormiṅkarādayaḥ | urmikara ityevamādaya iti yāvat | atha kimarthamiyaṃ kārikā pṛthak vyavasthāpyate? yāvatā vṛkṣasekagurusnānaṃ kuryānnāśuddhavāriṇā ityasyāṃ kārikāyāṃ saprāṇakena vṛkṣasekādipratiṣedhādayamapi kāryo 'vagata eva | yatra hi sekaḥ pratiṣidhyate sutarāṃ tatra pānapratiṣedhaḥ | satyametadanusaṅgato na mukhyataḥ | na atra mukhākāreṇa māraṇābhiprāyo 'sti pātukāmatāyāḥ prādhānyāt | ataḥ pṛthageva sthāpitā iyaṃ kārikā | kiñcārthotpattivaśānna (SŚ 19) likhitetyadoṣaḥ arthotpattiprabhāvatvādvinayasyeti kṛtvā | vārītyādi | jalaṃ pāvayituṃ dharmakaraṅkaṃ khallakasahitaṃ sthāpayet | antaśo 'gatyā kośo 'pyadhiṣṭheya iti adhiṣṭhātavya ityarthaḥ | kasya kośo 'dhiṣṭhātavyaḥ ityāha | suvāsasaḥ | satpaṭasyetyarthaḥ | kimartha? vighātaparihārārtha | duṣkṛtaparihāraṃ cetyadhyāhāryaṃ || divyanetretyādi | divi bhavaṃ divyaṃ | kiṃ tat? netraṃ cakṣuḥ | divye netre yasya sa divyanetraḥ | andhaḥ cakṣurindriyarahitaḥ | divyanetrasyāndhasya śrāmaṇerasya neṣṭaṃ nābhihitaṃ | kiṃ tanneṣṭamityāha | jalapratyavekṣaṇaṃ | yuktaṃ tāvat andhasya jalapratyavekṣaṇapratiṣedhaḥ sāmarthyābhāvāt | atha divyanetrasya kasmāt pratiṣedhaḥ? sa hi pṛthivyāśritānapi prāṇakān sūkṣmāntarakārūpikān paśyati | ata āha śaṅkāparihārārthadivyacakṣuṣaḥ pratiṣedhaḥ | bhadantaḥ prajñāsiṃha āha- divyacakṣuṣaḥ kumataya ityucyante | tathāvidharūpatvāt | pṛthagjanānāṃ pratyavekṣaṇaṃ na syāt | ataḥ pratiṣedhakaraṇamiti | nanu cāndhasya jalapratyavekṣā sāmarthyābhāvādeva na bhaviṣyati, kimanena pratiṣedhena prayojanaṃ? prasannākṣasya darśanasaṃbhavāt pratiṣedhamiti vinayavido varṇayanti || kena tarhi jalaṃ pratyavekṣaṇīyamityāha | hastetyādi | hastasyāṅguṣṭhāgre āvartā sūkṣmarekhā tāṃ draṣṭuṃ śīlaṃ yasya sa [ta]thoktaḥ, tasya na nivāryate | anivāryamiti yāvat | anenaiva timirikāṇāṃ pratiṣe[dha]yanti || tena hastapaścimakāvartadarśinā kiyantaṃ kālaṃ pratyavekṣaṇīyamiti āha | (SŚ 20) locanasyetyādi | locanasyākṣṇorvibhramo mā bhūditi kṛtvā ciraṃ bahukālaṃ na [pa]śyet na nirīkṣayet | neti pratiṣedhaḥ | taditi jalaṃ | cirapratiṣedhādeva pratyavekṣaṇī[yaṃ] ityāha | kalpamātraṃ na vai kuryādityādi | māyā paravañcanā | śāṭhayañcittakauṭilyaṃ yena tathābhūtaṃ nāviṣkaroti asphuṭaṃ pratipadya | māyā ca śāṭhayañca māyāśāṭhaye | ataḥ tābhyāṃ samanvitaḥ | saṃkalpamātrakaraṇāya nāsyaivaṃ pratyavekṣaṇīyaṃ | kālaniyamastarhi kartavyaḥ ityāha | yenāntareṇetyādi | yāvat kālāntareṇa ṣaṣṭyabdaḥ ṣaṣṭivarṣaḥ kuñjaro hastī paribhramyate | śakaṭaṃ vā vaṃśapūrṇaṃ yāvatā kālena kālāntareṇa bhramati, sa īdṛgvidhakāla ityarthaḥ | salilekṣaṇe jalapratyavekṣaṇe veditavyaḥ || ūrdhvetyādi | ūrdhvā ca adharā ca madhyamā ca ūrdhvādhomadhyamāḥ | tistraḥ kiṃ? bhūmayaḥ | kasya? salilasya | śuddhimāyāti yā yā bhūriti | āsāṃ tisṛṇāmapi bhūmīnāṃ madhye yā yā bhūḥ śuddhimāyāti niḥ prāṇakā bhavati, kāryaṃ kuryāttayā | tayā bhūmyeti saṃbandhaḥ || yatra ityādi | yasyāṃ nadyāṃ puṣkariṇyāṃ vā, sthūlā mahāntaḥ prāṇakā karatalahatāḥ hastena hatāḥ santaḥ adhaḥ sthalaṃ yānti tatra jalaṃ grahītavyaṃ, na cet srāvayitavyamiti | cecchabdo yadyarthe | yadi karatalāhatāḥ santaḥ prāṇino 'dho [na] yānti tadā srāvayitavyaṃ tadudakaṃ | kayā? pañcāṅgulikayā | pañcabhiraṅgulībhiḥ ityarthaḥ | bhaveyuru[da]kamityādi | yasminnudake prāṇinaḥ kare lagnā uttiṣṭhanti na tatra pāṇipādāsyavastrādikaṃ kṣālayedyatiriti | āsyaṃ mukhaṃ | sugamatvānna vibhaktaṃ || kule ityādi || kule yaḥ śrāmaṇeraḥ bhojanāya nimantritaḥ, tena tatra gatvā praṣṭavyaṃ- kimatra jalaṃ srāvitaṃ na veti | neti cet, saṃjñiko (SŚ 21) vācyaḥ- srāvayeti | yadi pṛṣṭaḥ san dānapatiḥ bravīti na srāvitamiti, tadā saṃjñiko vācyaḥ | saṃjñāsyāstīti saṃjñikaḥ, sa viśiṣṭa eva gṛhyate | yaḥ srāvaṇāya kuśalaḥ sa vaktavyaḥ | kimiti | etatsaprāṇakaṃ jalaṃ srāvayeti | itaro na tu | yaḥ stha[vi]rataraḥ parisrāvayituṃ na jānāti, sa srāvayeti na vaktavyaḥ | yaḥ vakti, tasya duṣkṛtaṃ syāt | yadi tathaiko 'pi srāvaṇāya kuśalo na bhavati, tadā kiṃ kartavyaṃ ityāha | kintu snāvyamiti vistaraḥ | srāvyāt parisrāvaṇāt | sajantukajalamātmīyapātre muktvā kutaḥ punaretadudakamānītamiti pṛṣṭaṃ yataḥ puṣkariṇyāderānītaṃ tatraiva muñcetsvayamiti | mā bhūdanyatra kṣāraṃ nīramupaghātakṛtaṃ prāṇināmiti tatraivetyāha | saptāhaṃ vetyādi | athavā yatra sapta divasān pānīyamavatiṣṭhati tatra tat saprāṇakamudakaṃ moktavyaṃ | athavā vihāre kaṭāhādau tatra sthāpayet | kīdṛgvidha ityāha | tadaśuṣyati | tat pānīyaṃ tatra śoṣaṃ nopaiti | tasminnaśuṣyati kaṭāhādau sthāpayet | kecittadaśuṣyati tatra pānīyāśoṣaṇaṃ nimittamiti nimittasaptamīṃ varṇayanti | pravṛṣṭetyādi | athavā sutarāṃ deve vṛṣṭe | kīdṛśe? svacchanīraughavāhini | svacchamanāvilaṃ, nīraughaṃ jalaughaṃ voḍhuṃ śīlaṃ yasyeti bhāvaḥ | svacchanīraughavāhī | tasminnīdṛgvidhe vṛṣṭe sati tāni [sa]prāṇakāni jalāni nimnagānāṃ patiṃ mahāsamudrapātaṅgacchateti uktvā visarjayet | athaitat sarva na bhavati | dūragatodakamudakapānamasti | tadā tat saprāṇakaṃ jalaṃ kiṃ kartavyamityāha | sudīrghaityādi | dīrghātipramāṇatalikādhobhāgaḥ | vaktraṃ mukhaṃ dīrghaṃ yasyā rajjudvayena ca (SŚ 22) baddhā ghaṭikā sā evamucyate | tayā dūragatādhvagena udake kūpe adhastāttadudakaṃ muñcet || adhvagena kathaṃ jale pratipattavyaṃ ityāha | ghaṭikātritayamiti | tisro ghaṭikāḥ pratyavekṣya mārgageṇa udapānataḥ kūpāt jalaṃ pātavyaṃ | kiṃ pariśuddhāsvapi? netyāha | kiṃ tarhi sarvāstāḥ pariśuddhāścet peyaṃ? cecchabdo yadyarthe | yadi tāstisro ghaṭikāḥ pariśuddhā bhavanti, pratyavekṣamāṇāstadānena mārgageṇa pātavyaṃ | tat srāvyamanyatheti | kathamanyathā? yadi tāstisro ghaṭikā na śudhyanti, tadā sajantukaṃ jalaṃ srāvayitavyamiti | ghaṭikātritayaṃ vīkṣyeti | ghaṭikā tritayasthamudakaṃ | stokastokena salilaṃ pratyavekṣyetyeke | sakṛdeka eva | ekaikasyāḥ stokastokaṃ pratyavekṣyetyapare | etadeva tu yujyate, yatopyūrdhvādhomadhyamāstisraḥ salilasyāpi bhūmayaḥ iti kārikāyāṃ stokaṃ pratyavekṣitavyamiti yuktaṃ na ca tatra sarvaṃ śikṣāpadañcedaṃ, nādeyādi jalaṃ jānanniti vacanāt | tasmāt ghaṭikāpi stokameva pratyavekṣitumanujñāyate | tadvadihāpi | atha tamaśakyatvāt tatra stokaṃ | iha tu śakyatvāt sarvamiti | evaṃ tarhyaśakyatvāt tatrāpratyavekṣaṇamevāstu | athāśakyaṃ stokena cittaviśuddhirvidhīyate, śakye 'pi kasmānnaivaṃ sarvaṃ śikṣāpadaṃ cedaṃ, nādeyādijalaṃ jānanniti vacanāt | tasmāt pṛṣṭe 'pi stokameva pratyavekṣaṇīyaṃ | ghaṭipañcaghaṭikāṃ vīkṣyeti kecit paṭhanti | teṣāmanyārthatvāt pāṭho nābhyupeyaḥ | amutra tu vidhiḥ | (SŚ 23) adhvagavyatirekeṇa ghaṭikāstu ṣaṭ pañca vā | pratyavekṣyopabhoktavyāḥ anyathā duṣkṛtī bhavet || na rajjughaṭiketyādi | rajjuśca ghaṭikā ca rajjughaṭike tayo rdānaṃ parityāgaḥ | tanna śastaṃ nābhimataṃ | kutretyāha | saprāṇake jale | saha prāṇakena vartata iti saprāṇakaṃ jalaṃ, tasmin | kiṃ tadeva na śastaṃ? netyāha | kiṃ tarhi? pibeti vaktumityādi | tatsaprāṇakamudakaṃ parasmai pibeti vaktuṃ dātuṃ vā na jātu kadācit yatiḥ kṣamate | yathā yatinānantaranirdiṣṭametat na kāryaṃ | kiṃ tena saprāṇakamidaṃ taḍāgādi ityapi na vaktavyamityāha | sajantukamityādi | iyaṃ puṣkariṇī sarittaḍāgādi saprāṇakamiti pareṣāmuccaiḥ śabdairna vadet | atha yadi kaścit pṛcchati, kimidaṃ, prativacanaṃ dadyāt, saprāṇakamiti, taḍāgādi | tadā kuru kāryaṃ na veti samīkṣyeti | pṛṣṭaḥ prativadet parān pratyavekṣya jala kṛtyaṃ kuru | ityevaṃ sati pṛṣṭaḥ san paraṃ yatirvadet | na tu saprāṇakamiti vadedityarthaḥ | lokāvadhyānaparihārārthami[ti] bhāvaḥ | yathā ca pareṣāmevaṃ na vaktavyaṃ | kimevamupādhyāyācāryāṇāmapi? netyāha | kiṃ tarhi upādhyāya ityādi | saprāṇakamidaṃ taḍāgādi na veti sphuṭaṃ vaktavyaṃ | svakīyāṇāmupādhyāyācāryāṇāṃ vaktavyaṃ na śāṭhyaṃ kartavyaṃ | evaṃ tarhyātmanaḥ saprāṇakajalapānapratiṣedhāt pareṣāñca dānapratiṣedhāt vṛkṣādīnāmacetanānāṃ saprāṇakenodakena sekānnadānaṃ na nirudhyate | bāhyaparibhogyāścet tadāśaṅkāṃ nivṛtyarthamāha | vṛkṣasekamityādi | apariśuddhena jalena vṛkṣaseko na dātavyaḥ | (SŚ 24) upādhyāyācāryāṇāmapi snānaṃ na kāryamiti anena bāhyabhogo nivāritaḥ || kiṃ punarjalameva saprāṇakamokṛtaṃ dātraṃ vakraṃ na kuryāt, āhosvidanyadapi? anyadapītyāha | mastukāñjika iti vistaraḥ | mastuśabdena dadhimastūcyate | kāñjiko dhānyāmburityeko 'rthaḥ | sauvīraṃ bahubhirauṣadhidravyaiḥ kriyate ambuviśeṣaiḥ | maṇḍo 'nnavikāraḥ | daṇḍāhataṃ mathitaṃ | tadevamādikaṃ saprāṇakaṃ yatirna pibet, na parasmai dadyāt, bhuvi pṛthivyāṃ na tyajet | samatkuṇa ityādi | saha matkuṇairvattate yacchayanaṃ tadātape na śoṣa yat | hime kardame śotavāriṇi uṣṇavāriṇi vā [na] kṣipet | anena sattvapīḍākaraṇamātramapi pratiṣedhayati || navakarmetyādi | caityārāmavihārādīnāṃ navakarma sajantukenodakena na yatiḥ kuryāt | sāmarthyāt srāvayitvā kāryamityuktaṃ bhavati | srāvayitvā tadudakaṃ dināntaṃ na sakalaṃ divasaṃ trikoṇakaṃ khallakaṃ dhāryaṃ dhārayitavyamityarthaḥ | kintu kālena kālaṃ parisrāvaṇaṃ moktavyaṃ prāṇakānāṃ pīḍāparihārārthaṃ duṣkṛtaparihārārthañceti || atha pareṇa srāvayatā kathaṃ pratipattavyamityāha | bhṛtakaṃ śikṣayedevamityādi | yatiḥ karmakaramevaṃ śikṣayet | kimiti | vadhāna tvaṃ trikoṇakamiti | bhṛtaka, khallakaṃ bandha, kūpādevamudakamutkṣipya evaṃ srāvaya, evaṃ vimocaya khallakamiti || yadi srāvyamāṇamapi tadudakaṃ saprāṇakaṃ bhavati, tadā kiṃ kartavyamityāha | (SŚ 25) trikoṇasaptakenetyādi | yadyekapuṭakhallakena srāvyamāṇaṃ tadudakaṃ na śudhyati, tadā yāvatsaptapuṭake[na] khallakena srāvyaṃ tadambhaḥ pānīyaṃ | athaivamapi na śudhyati, tadā pratikūpikā kāryā | yadi sā na śudhyeta, tadā navakarma tyaktvā deśāntaraṃ gantavya | tasmāt pradeśādanyasmin pradeśe gantavyamiti yāvat | kadā tarhi navakarma kārayitavyamityāha | abhūtvā saṃbhavantīti vistaraḥ | ete hi kuṇarūpiṇaḥ prāṇakāḥ abhūtvā saṃbhavanti, bhūtvā ca paścādvinaśyanti | yadā tāvadamī prāṇakā bhūtvā bhavāntaraṃ janmāntaraṃ yānti, tadā navakarma kārayitavyaṃ | kena? yathokta vidhikāriṇā | yathoktamācāravidhiṃ kartuṃ śīlamasyeti yathoktavidhikārī | teneti saṃbandhaḥ || satpaṭetyādi | śobhanaḥ paṭaḥ satpaṭaḥ | tenābaddhaṃ yanmañcapīṭhasaṃsthānaṃ dhāraṇapātrakaṃ, tasmāt | kīdṛśāt? ucchīdañcaturāṅgulāt | ucchīdanti uchrayeṇa catvāryaṅgulāni yasya mañcādeḥ tasmāt nadyādau salilaṃ grahītavyaṃ | ālokya pratyavekṣya | navakarmaṇi navakarmanimittaṃ | etaduktaṃ bhavati- nadītaḍāgādiṣu mañcapīṭhasaṃsthānaṃ dhāraṇapātraṃ ghanena paṭenāveṣṭaya madhye tu upalādikaṃ datvā udake nimajya caturāṅgulamucchritaṃ kṛtvā tadantargatamudakaṃ pratyavekṣya jalakāryaṃ kāryamiti || chidrakarṇadvayetyādi | chidrite kāṣṭhamaye karṇadvaye āsaktaṃ baddhaṃ yatsūtraṃ, tacchidrakarṇadvayāsaktasūtraṃ | tena baddhaṃ dvidaṇḍake daṇḍakadvaye yaddhāraṇapātrakaṃ tattathoktaṃ | (SŚ 26) tadīdṛgvidhaṃ dhāraṇapātrakaṃ trikoṇakasya khallakasya bahirheṣṭhaṃ dadhyāt || kṛpāparītacitteneti vistaraḥ | kṛpayā karuṇayā parītaḥ samantāt idaṃ gṛhīta cittaṃ yasya yateḥ sa tathoktaḥ | tena kṛpāvatā śrīghanena svādu mṛṣṭaṃ vāri pānīyaṃ sajantukaṃ saprāṇakaṃ kṣārembhasi kṣārīye jale na moktavyaṃ notsraṣṭavyaṃ | yastu niṣkṛpo muñcati tasya duṣkṛtaṃ bhavati | anāpatmṛṣṭasaṃjñinaḥ | yastu kṣārīye jale mṛṣṭasaṃjñī mṛṣṭābhiprāyastasya anāpat | na āpadanāpat | duṣkṛtaṃ na bhavatītyarthaḥ || tatra sakalena śarīreṇetyārabhya yāvadavakrītādirityetaiḥ kārikāntarairduṣkṛta pūrvakaḥ saṃvaratyāga uktaḥ | śeṣaistu duṣkṛtānyudāhṛtāni | nṛkāyaṃ cetanopetamatrāste vadhacetanaḥ | ghātakavadhavijñānaḥ kathaṃ nojjhati saṃvaraḥ || iti prahelikā || sphuṭārthāyāṃ śroghanācārasaṃgrahaṭīkāyāṃ prāṇivadhaviratiśikṣāpadaṃ nāma prathamaṃ samāptaṃ || (SŚ 27) uktaṃ prāṇivadhaviratiśikṣāpadalakṣaṇaṃ | adattādānaviratiśikṣāpadamidānīṃ vaktavyaṃ | yato yasya kasyacidvastumātrasyāpahāraṇādaśrāmaṇeratvamiṣyate | ato uccāvacatāṃ nirdiśannāha | kālikamityādi | kālaśabdenātra prayuktaṃ | mabhyavahāraparibhoge na kṣamate vratīti, kālikamannapānādi | kālaścātra rātreḥ tṛtīyo bhāgaḥ | yāvajjīvamarhatīti yāvajjīvikaṃ pippalyādi | sakṛtparigṛhītaṃ saptāhaṃ kṣamate śrī[gha]nasya bhikṣoriti sāptāhikaṃ ghṛtādi | sāptāhikamiti vakṣyatā sarpirādikamityuktaṃ ślokabandhānuguṇyāt | parihāramarhati pārihāryaṃ yateścīvarādi, udvahanakṣamamityarthaḥ | anādhānīyasyetyādinā gurubhūta tvādgurudravyaṃ sāṃghikameva | anyadgurudravyaṃ na bhavati sāṃghikasyaiva gurudravyatvena vivakṣitatvāt | spraṣṭuṃ kṣamate parihartuñca, na tu punaḥ pinvitumiti | ataḥ kalpyākalpyaṃ muktāphalādi | spraṣṭumapya'kṣamatvādakalpikaṃ suvarṇādi | tadevaṃ kālikaṃ yāvadakalpikaṃ dravyaṃ nādadīta parasvakamiti vakṣyate || uktā aṣṭau pariṣkārāḥ | ṣoḍaśamidānīmucyante | pṛthivyudaketi vistaraḥ | pṛthivī codakaṃ cetyādi dvandvaḥ | tatra pṛthivīdravyaṃ su[va]rṇādyutpattisthānaṃ | dvipadadravyaṃ puruṣādi | catuṣpādadravyaṃ mahiṣyādi | apādakadravyamuragādi | pādapadravyaṃ paṇaśavṛkṣādi | tadataṃ ceti pṛthivyādipādapaparyantāvasthitamityarthaḥ | tatra pṛthivyādipādapaparyantā aṣṭau pariṣkārāḥ | tadatāścāpare 'ṣṭāviti ṣoḍaśa bhavanti | (SŚ 28) ca samuccaya iti yathoktārthapratipādanārtha | nādadīteti na gṛhṇīyāt | parasvakamiti paradravyaṃ | ebhiraṣṭābhiḥ ṣoḍaśabhiśca dravyaiḥ sarvadravyasaṃgrahaḥ kṛto bhavati | yadevaṃ ṣoḍaśabhireva dravyaiḥ sarvadravyasaṃgrahe siddhe kimarthamaṣṭau pariṣkārāḥ pṛthagucyante kālikādīni? satyametat | kintu tebhya eva ṣoḍaśebhyo dravyebhyo niṣkṛṣya kālikāditvamasāṃkaryeṇa pratipādanārthamaṣṭau pariṣkārāḥ pṛthaṅnirdiśyante | avaśyaṃ ca kālikādinirdeśaḥ kartavyaḥ | saṃmukhībhūtaḥ varṣoṣitacāturdiśasaṃghānāṃ yathāyogaṃ bhajamānatvakhyāpanārthaḥ | ataśca pṛthagaṣṭau nirdiṣṭāḥ | evaṃ kuḍayādau ṣoḍaśa pariṣkārā vaktavyāḥ | yathodaṣṭau? satyametat | kintu aṣṭau ṣoḍaśeti saṃkhyānupaurvavidhānārthamaṣṭau pūrvamuktāḥ | ayaṃ saṃkṣepārthaḥ | pṛthivyādīnaṣṭau pariṣkārān nādadīta na gṛhṇīyāditi | uktāḥ ṣoḍaśāṣṭau pariṣkārāḥ | kiyatpramāṇa[ma]sya punaḥ dravyasyāpaharaṇātsaṃvaratyāgo bhavatītyāha | kārṣāpaṇacaturbhāgamiti vistaraḥ | kārṣāpaṇaśabdenātra ekonnaviṃśatiḥ kapardakapaṇāḥ parigṛhyante | tasya yaścaturtho bhāgaḥ kākinīnyūnāḥ pañca māṣakāḥ, tān haran | athavā tadarghaṃ tanmūlyaṃ dhanaṃ śāṭakādi[s]teyacittaḥ cauryābhiprāyaḥ śrāmaṇeraḥ haran sthānāt cyāvayan svīkurvan anyairyatibhirlaghu (SŚ 29) śīghraṃ nāśanīyo, gṛhītvā nirdvārayitavya ityarthaḥ || uktaṃ dravyasya pramāṇaṃ | kutaḥ punaḥ sthānāttaddravyamapaharannaśrāmaṇero bhavatītyāha | yadi vāṭeti vistaraḥ | caturvāṭāntarāvasthite hastini hriyamāṇe yadi tatra vṛhaddvārā vāṭā bhavanti, tadā caturbhiḥ pādaiścyute gaje ayatiḥ bhavati | atha saṃvṛtā dvārā, tadā niṣkrānte sati dvipahṛtsyāt | dvābhyāṃ pibatīti dvipo hastī | taṃ haratīti dvipahṛt, hasticauro bhavedityarthaḥ | evamanayā kārikayā sthānadvayaṃ pratipādita vistīrṇadvāre pādau sthānamityekaṃ, saṃvṛtadvāre vāṭeti dvitīyaṃ || gulphetyādi | gulphaṃ pādasya parva | tatrābaddhaṃ yadikṣudaṇḍādi, tasmin | kīdṛgvidhe? dūrākṛṣṭe dūranīte | tadutkṣipte uddhṛte | kutaḥ? mahītalāt pṛthivītaḥ | kiṃ saṃvarabhaṅgaḥ, saṃvaratyāgo bhavatīti yāvat | pañjarād gajavadvije iti | yathā vṛhaddvāravāṭāyāṃ gajasya pādacyutimātreṇa saṃvaratyāga uktaḥ svalpadvārāyāñca niṣkrānte sati, evaṃ pañjare 'pi vṛhaddvāre pādacyutimātreṇa svalpadvāre niṣkrānte pakṣiṇi sati yatiḥ dvijahṛtsyāditi | asyāñca kārikāyāṃ sthānacatuṣṭayaṃ nirdiṣṭaṃ | gulphopanibandhanaṃ sthānaṃ, vṛhaddvāre pañjare pādau sthānaṃ, svalpadvāre pañjaraḥ, ubhayāpaharaṇe saṃyogasthānaṃ || deśādityādi | kaścidyatirito deśādanyaddeśāntaraṃ gacchati, saṃdeśaṃ kasyacinnayati | tatra yadyekasmādaṅgādanyasminnaṅge śirasi vā tatsaṃdeśadraviṇaṃ (SŚ 30) dravyaṃ sañcārayet stainyacittena saṃvaradhūtaṃ samāpnute, ayatirbhavatītyarthaḥ | tadevamanayā kārikayā śarīrāṅgāni sthānamuktaṃ || mṛto 'sau yasyetyādi | yasmin pudgalāyaṇādhitame dravyamamukena pudgalenāsau mṛta ityevaṃ manyatānyasmādadhvagāt brahmacāriṇaḥ sakāśācchratvā sīmānte sthātuṃ śīlaṃ yasya tasmai bhāgamadatvā gṛhṇan yatirayatirbhavet, aśrāmaṇero bhavatīti yāvat | atrāpi śarīrāṅgameva sthānaṃ || atha mṛtasya śrāmaṇerasya taddravyaṃ tatkasya prāpnotītyāha | yadvittamityādi || mṛtasya yaterathavārhataḥ parinirvṛtasya yaddravyaṃ tatsarvamupādhyāyasya prāpnotītyevaṃ jagaumuniḥ, bhagavānāhetyarthaḥ | harturityādi | ete hastino vistīrṇapradeśe caranti | tattu kaścidvratī hastinaṃ haret | tatra harturiṣṭāmabhipretāṃ diśaṃ yadi hastī yāyāt, tasmin harturneturabhipretāṃ diśaṃ yāte hastini | vratinaśca svakaṃ ruddhāṃ satyāṃ | kariṇaṃ hastinaṃ pātīti karipo hastya'varohakaḥ | tasmin karipe | kīdṛgvidhe? hṛtasaṃjñini | hṛto hastī mameti saṃjñā yasya tasmin hṛtasaṃjñini karipe sati asau hartā vratī cauraḥ syādaśrāmaṇero bhavatīti | anayā kārikayā pādacatuṣṭayaṃ (SŚ 31) sthānaṃ | anabhimatā dik, upacāraḥ, paripanthi cittaṃ ceti catvāri sthānāni nirdiṣṭāni || pūjācīvaretyādi | pūjārtha cīvaramālā pūjācīvaramālā | tasyā antadvayaṃ, tasya mocanaṃ muktirapanayanaṃ | tayā antadvayaṃ muktvā cīvaramālāyāḥ | avanau pṛthivyāṃ yā cyutiḥ pātaḥ asyāḥ cyutau satyāṃ bhraśyate | kutaḥ? saṃvarāt | saṃvarīti śeṣaḥ | bodhivṛkṣādapi aṃśukaṃ vastraṃ gṛhṇan ayatirbhavati | anena ślokena sthānatrayaṃ pratipāditaṃ | ubhayānta[yo]rbandhaḥ, manasā paraparigraho, vastraṃ ceti | tatra kīlakabaddhāyāṃ cīvaramālāyāṃ ubhayāntasthānaṃ | yadā anyonyāparijñānādubhau corayataścīvaramālāyā antadvayaṃ muñcatastadā parasparaparigrahaḥ sthānaṃ | khaṇḍacchede tu tadeva vastraṃ sthānaṃ || kṣiptetyādi || kṣiptāni prakīrṇāni mauktikahārādīni yasmin mahākule tadevamucyate | tatra gato yatiḥ sahāye jāte sati tasyaiva sahāyasya hastāyāṃ prasevikāyāṃ tataḥ kulāt prakīrṇamauktikahārādi gṛhītvā nyasati | tannyastaṃ tenaiva sahāyena hārayan kiṃ saṃvaracyutiriti vakṣyate | jaṭālenetyādi | athavā jaṭālena lomaśena śunā kurkureṇa tanmahākulāt taṃ mauktikahārādikaṃ hārayan upalāpya vatsaṃ tṛṇādinā gokāyapotakaṃ haran kiṃ saṃvaracyutiḥ? kiṃ punaḥ (SŚ 32) pādacyutimātreṇaiva saṃvaratyāgo bhavati? netyāha | upacārastaistyaktaścet saṃvaracyutiḥ | yadi taiḥ sahāyakurkuravatsairupacārastyakto bhavet, tadā yateḥ saṃvaratyāgo bhavati | upacāravyatikramaścātra darśanaśravaṇavyatikramaḥ || rātrāvityādi | yatiḥ kaścinniśi gośakaṭāśvādīnbadhnāti | etān ete gāvo hariṣyantīti atra pūrvavadādiśet, yaduta cyutasaṃvaro bhavatīti | tadevamādibhistisṛbhiḥ kārikābhirupacāraścittaṃ ca śakaṭādiṣu tatsaṃjñitvaṃ mamatvalābhaśca sthānamuktaṃ || ṛjuka ityādi | eṣa kaścidyatiḥ hāramapaharati | tatra yadi praguṇaḥ kīlako bhavati, kaṭhinañca bandhanaṃ bhavati, tadā utkṣipyamāṇameva [ba]ndhanaṃ kīlakasthānaṃ muñcatīti niranubandhasthānāccyāvitamityāha | utkṣepaṇe ca cauraḥ syāditi | atha kuṭilaḥ kīlako bhavatīti bandhanañca śithilaṃ bhavati, na tāvat aśrāmaṇero bhavati | vakratvena kīlakasya śithilatvena bandhasya kīlakasthānānatikramaṃ darśayati | tataśca niranubandhasthānāt cyāvitamiti nāśrāmaṇeraḥ | yadā tu sarveṇa sarvaṃ bandhanamuktaṃ bhavati, tadā ayatirbhavati || chidrayitvetyādi | ghaṭasya chidraṃ kṛtvā sarpirghṛtaṃ, kṣaudraṃ madhu, tailaṃ tilatailādi, jalaṃ nādeyādi haran yatiryadi pūrārpyataṅgataṃ bhavet, dhārā ca vicchinnā bhavettadā saṃvarakṣobhamāpnute, ayatirbhavatītyarthaḥ | avicchinnāyāṃ tu dhārāyāṃ yadi śrāmaṇyāpekṣayā nivartate, tadā na bhavatīti vinayavido varṇayanti | vaṇṭayamāṇa ityādi | dvayorbhrātroḥ gṛhe vibhajyamāne, labdhumicchā lipsālābhābhilāṣaḥ, tayā lipsayā ekasya bhrāturbhāgāt yadi bālamātramapi bhūmi haret tadā kṣatasaṃvarī bhavati | tadatrāśayaḥ sthānamuktaṃ | (SŚ 33) atha kiṃ cauragṛhītaṃ pātrādi tyaktāśayasya śanaiḥ punargṛhītuṃ labhyate? netyāha taskaretyādi | taskareṇa caureṇa upāttaṃ gṛhītaṃ yatpātrādi taṃ nirāśaḥ san yatiḥ punarbhūyaḥ ādadat gṛhṇan saṃvarād bhraśyata iti | saṃvaraṇaṃ savaraḥ | akuśalaśrotasa āvaraṇaṃ | tato hīyate | itarastu anyaktāśaḥ punargṛhṇan nāpadaṃ prāpnoti, ayatirnabhavatītyarthaḥ | kiṃ punastattaskaropāttaṃ pātrādi gopālādidattaṃ gṛhītuṃ labhyate? temityāha | mitretyādi | yadi taccauragṛhītaṃ pātraṃ mitrabhāvena labdhaṃ bhavet mahatā vā kārpaṇyena gopālādibhirvā dattaṃ syāt, tadā ādadānasya yaternāpattiriṣyate, duṣkṛtamapi na bhavatītyarthaḥ || yadi caurāḥ pātracīvaraṃ gṛhītvā na dadate, tadā kathaṃ pratipattavyamityāha | bhayetyādi | pātrasya cīvarasya ca muktaye teṣāṃ caurāṇāṃ bhayopadarśanaṃ kārya | yatra tu rājani teṣāṃ malimlucāṃ bandhanādikaṃ bhavati, tatra gatvā na vaktavya mebhiścauraiḥ vayaṃ muṣitā iti || niṣkāsayasītyādi | etau yatī kriyākāraṃ kurvāṇāvanyonyaṃ prayājayataḥ | upādhyāyācāryāṇāṃ yatpātracīvaraṃ tvaṃ niṣkāsayasi tadāvayostava ca mama ca | tadityevamuktvā yadyeko 'pi yatistatpātracīvaramapaharet, tadā dvāvapi tau vratinau taskarau bhavataḥ | svadravyetyādi | etau yatī svadravyaṃ stainyacittenāpaharataḥ | tatra ubhayabhāgādekasya yateḥ bhāgārdhena ekopya'yatirbhavati, dvitīyopītarapudgalaniṣkāsitārdheneti || atha yadā bahavaḥ śrāmaṇerāḥ saṃbhūya kākinīnyūnān pañca māṣakānapahareyustadā kiṃ te saṃvariṇo bhavantyuta neti? asaṃvariṇa eva bhavantyekābhiprāyatvāt (SŚ 34) sarve dvāri sthitacellakavat | dāsyāma ityādi | ete yataya ekābhiprāyā mahallakena saha kriyākāraṃ kurvata | mahallaka, samaṃ tava bhāgaṃ dāsyāmaḥ, kevalaṃ dvāre tiṣṭha vaya caurikāṃ kariṣyāma iti | evaṃ pratijānanāsya | uktaṃ karotītyuktakṛt | tasyoktakṛto mahallakasya tulyāpattiḥ | kaiḥ sahetyāha | cauracellakaṃḥ | sāpi cauro bhavedityarthaḥ || uṣitvetyādi | kaścidāgantuko yatiḥ uṣitvā, nivāsaṃ kalpayitvā pātracīvaraṃ vismṛtya gacchati | tasminnāgantuke gate āgatyāgatya yo yatiḥ tatpātracīvara gāpayetsa caurā bhavati | evamāvāsikāḥ sarvetyādi | amunānantaroktena prayogeṇa yadi sarve āvāsikāstadāgantukasya pātramapa[ha]reyustadā sava kṣatasaṃvarā bhavanti | yasya tu tatpātracīvaraṃ, sa yadi saṃsmṛtya nayati na kilviṣī | kilviṣamucyate pāpaṃ | tadasyāstī[ti] kilviṣo | na kilviṣī anāpattikaḥ syāditi yāvat | anyasyetyādi | yaḥ śrāmaṇeraḥ steyacittenānyasya yateḥ pātramanyena yatinā ānāyayati, sa doṣavān bhavati, ayatirbhavatītyarthaḥ | yastvānetā tasyaivaṃvidhā buddhiretatpātraṃ asyaivānāyayituryaterityevaṃ sati na doṣo, [a]yaṃ na doṣabhāg bhavati stainyacittābhāvāt | ye tu sahānīya yatirvratīti paṭhanti, teṣāṃ vinā sahaśabdena (SŚ 35) tṛtīyaryava sahārthasya dyātitatvāt sahaśabdagrahaṇamatiricyate | na vā sahārtha iyaṃ tṛtīyā kartari vighānāt | yattadośca saṃbandhitvāt tacchabdaprayogo hīyate | tasmādya anī[ya] yatirvratītyeva pāṭhaḥ | yāvata pūjetyādi | yāvat munerbuddhasya bhagavataḥ pūjā kriyate tāvat saṃghasyāpi pūjāsatkāraḥ pravartate ityevaṃ matvā yaḥ sāṃghikaṃ lābhaṃ stainyacittena stūpāya dadāti, staupikaṃ vā lābhaṃ saṃghāya dadāti sa kṣatasaṃvaro bhavatyayatirbhavatītyarthaḥ | nanu ca yāḥ kāścitsaṃpadaḥ sarvāstā bhagavantamāgamyati | yonisomanasikāreṇa stainyacittāsaṃbhavaḥ | naitadasti | etadeva hi vidāraṇaṃ stainyacittasyotthāpakaṃ yathā kāruṇyena salilamapaharata iti | kutastasyādattādānaṃ siddhyate? kiṃ punaḥ sāṃghikātkośāt stūpasyoddhārakaṃ gṛhītuṃ labhyate? nemityāha | likhitveti vistaraḥ | savārikairvā pakṣavārike māsavārāvārikairvā sāṃghikātkośāt likhitvoddhārakaṃ grahītavyaṃ | mithaḥ parasparaṃ | stūpāt saṃghasya grahītavyaṃ | saṃghācca stūpasyetyarthaḥ | taiśca vārikaiḥ karmādānaparisamāptau vaktavyaṃ- iyat hiraṇyaṃ suvarṇādi staupikāt kāśādagṛhītaṃ sāṃghikācca iyaditi | noktakṛto 'nyatheti | kathamanyathā? yadi vinā likhitvoddhārakaṃ gṛhṇanti, māsaniṣkāse ca na vadanti, tadā noktakṛto bhavanti | uktaṃ na kurvantīti noktakṛto, duṣkṛte prāpnuvantītyarthaḥ || (SŚ 36) svāṃśetyādi | tatrāṃśo bhāgo 'vayava ityanarthāntaraṃ | svakīryo 'śaḥ svāṃśaḥ | tena mukto yaḥ parakīryo 'śaḥ taṃ haratīti svāṃśamuktaharaḥ, ātmabhāgavyatiriktabhāgahara ityarthaḥ | etau yatī ekatra kule lābhaṃ labhete | tayordvayormadhye yaḥ parabhāgaharaḥ śrāmaṇeraḥ sa cauro bhavati | viśvāsaṃ tu punardāsyāmīti ca kṛtvā gṛhṇan nāpadaṃ prāpnoti | labhase tvamityādi | etau yatī kriyākāra kurvāte | yaṃ tvaṃ lābhaṃ labhase ahañca yaṃ lābha labhe tadāvayostava ca mama ca vaditvaivaṃ kriyākāraṃ kṛtvā samutpanne lābhe sati yastaṃ kriyākāraṃ bhinati tatordhena taskaro bhavati, dvitīyasya yaterbhāgeṇāśrāmaṇero bhavatītyarthaḥ || dakṣiṇādeśanepyevamityādi | yathā dvayoḥ kulopakayorekasya kriyākāraṃ bhindataḥ saṃvaracyutiruktā, eva dakṣiṇādeśane 'pi draṣṭavya | dakṣiṇādeśanañca dānagāthāpāṭhaḥ | dvayośca pāṃśukūlikayormadhye pāṃśukūle samutpanne sati yaḥ kriyākāraṃ bhinatti sa cyutasaṃvaro bhavati || prāṅnirdiṣṭaḥ sāṃghiko lābhaḥ stūpāya na dātavyaḥ staupikaśca saṃghāyeti | anyasmai sutarāṃ dātuṃ na labhyata ityabhiniveśatyājanārthaṃ vidhiṃ darśayannāha | upakārītyādi | upakartu śīlaṃ yeṣāṃ te upakāriṇo, viparyayādanupakāriṇaḥ | tebhyaḥ sāṃghikamannapānādi dātavyaṃ | ke punaste ityāha | vihārasvāmi rājādayaḥ upakāriṇaḥ, caurādayo 'nupakāriṇa iti yathākramaṃ ubhau boddhavyo || śrīghanebhyopītyādi | yadi cellakāḥ sāṃghike vihāre ālepanaṃ saṃmārja[nā]dikaṃ kurvanti tadā tebhyaḥ saṃghataḥ pādāsyaṅsa pūrvāhṇikādi dātavyamanyathā neti | apiśabdena na kevalamupakāryapakāriṇo jñātavyāḥ śrīghanebhyo 'pyevaṃvidhakarmakāribhya iti (SŚ 37) darśayati | nanu ca śrāmaṇerasya pravraji[ta]tvādvināpi vihāralepanādikaraṇena sāṃghikānnapānaparibhogo labhyata eva | tatkimarthamucyate śrīghanebhyo 'pīti | idameva āśaṃvayamāne kṛte tricīvareṇa vibhūṣitasya hi bhikṣoḥ sāṃghikānnapānaparibhogo 'nujñāto bhagavatā sūtre, na śrāmaṇarasya ato vighā[nā]ntaramāha bhagavān- śrīghanebhyo 'pīti | na vā vinaye tarko 'vatārayitavyaḥ yatkiñcidetaditi || sīmāntasthāyina ityādi | sīmāntarāle syātuṃ śolaṃ yasya yatestasmai bhikṣusahitāya bhikṣūṇāyupasyātakāriṇe taṇḍulādikaṃ datvā dārakaprasyavyājena taṇḍulādikaṃ yatirgṛhṇīyāt | kecitugṛhṇāyāttaṇḍulādi netyante nakāraṃ paṭhanti | sīmāntasthāyine adatveti vātrākāraḥ praśliṣṭāstāti matvaivaṃ vyāvakṣate | sīmāntapātine yataye taṇḍulādikamadatvā dārakaprasthavyapadeśena taṇḍulādi na grāhyamiti tadatrobhayasmin pāṭhe na doṣaḥ || atyaktāśa ityādi | atyaktā pātrādi pratyāśā yena sa tathoktaḥ | svapātracīvaraṃ naṣṭamiti | na kenacidapahṛtaṃ kintu kathañcit pramādācchoritaṃ | taddṛṣṭvāyatirutpādayedgṛhṇoyāt | matvaivamiti | kathamevaṃ matvā? atyaktāśasya matvā naṣṭaṃ pātracīvaraṃ gṛhītuṃ labhyate, netarasya | evaṃ gṛddho yatiḥ kīdṛśa ityāha naṣṭapātrādiḥ | naṣṭāni pātrādīni yasya sa evamucyate | āśāṃ naiva tyajediti | (SŚ 38) yatraiva naṣṭapātrādi lapsye, tatraiva grahīṣyāmītyevaṃ prajño bhavedityarthaḥ | yastu nirāśībhūtaḥ pātra cīvaraṃ naṣṭaṃ gṛhṇāti, tasya duṣkṛtaṃ bhavati, na saṃvaratyāgo | na hi tena caurāt praticaurikā kṛtānapahṛtatvāddravyasya | lābhārthaṃ kriyākāraprasaṃgenoddeśādikriyākārātikrame 'pi duṣkṛtaṃ darśayitumāha | svādhyāyetyādi | ete śrāmaṇerā saṃghaśīlakaṃ kṛtvā kriyākāraṃ kurvanti | svādhyāyamadhyayanamuddeśaṃ vā kariṣyāma ityevaṃ kriyākāraṃ kṛtvā ye kriyākāraṃ na pratipālayanti, te jinoditalaṃghinaḥ | jinena buddhena bhagavatā ya uditaḥ ukto vinayastaṃ laṃghituṃ śīlaṃ yeṣāṃ te jinoditalaṃghino, duṣkṛtaṃ prāpnuvantītyarthaḥ | tadanena sarvatraivaṃ dhārmika kriyākārātikrame duṣkṛtaṃ bhavatītyākhyātaṃ bhavati || patāketyādi | yatinā dhvajāpatākādilakṣaṇaḥ stūpato na grahītavyaḥ | nirgranthastūpagrahaṇaṃ copalakṣaṇārthaṃ | tena paṇḍarabhikṣustūpāderapi gṛhṇataḥ syādeva duṣkṛtaṃ, na tu saṃvaratyāgaḥ svāmino 'bhāvāt | yatra tu stūpe devalakaḥ āste tasmādgṛhṇataḥ syādeva saṃvaratyāgaḥ | anilena vātena tu uddhṛtaṃ kaṃpitaṃ pātitaṃ ca yatpatākādi tatpāṃśukalamiti kṛtvā gahītavyaṃ || śulkakṛtyamityādi | śulkaśabdena rājakulapratyāyotpattisthānamucyate | yasya ghaṭṭa iti prākṛtajanapratītiḥ | tatra kṛtya prayojanaṃ | kintu tasmāt sthānāducitadānāpradānārtha yatparadravyanayanaṃ tadarthaṃ pareṣāṃ dravyaṃ y