Phạn tạng (Sanskrit Canon)ratnakeu.htmNguyên tác: Sanskrit
Kinh Mahasannipataratnaketudharanisutra, or Ratnaketuparivarta (Mahasannipataratnaketudharanisutra, or Ratnaketuparivarta)
Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 1 / 4 (50.000 ký tự/trang)
folios 1-4 are missing I. pāpikāṃ dṛṣṭiṃ grāhayeyaṃ // atha tena kṣaṇena māraḥ pāpīmāñ chīghram eva svabhavanād antarhāyāyuṣmato 'śvajito veṣaliṃgeryāpathena tayoḥ satpuruṣayoḥ purato 'ntarmārge sthitvaivam āha // uktaṃ pūrvam idaṃ mayā hi vitathaṃ hetūpamaṃ kāraṇaṃ yuvayor eva manaḥpracāraniyamaṃ vijñāyatuṃ kiṃ yuvāṃ / sarvaṃ caitad apārthakaṃ hi kathitaṃ nāsty atra hetuḥ punaḥ kṛṣṇasyāsya śubhasya karmaṇa iha prāptiḥ phalaṃ vā kutaḥ // RKP_1.9 (Kurumiya 2) kṣipraṃ kāmaguṇeṣv atīva carataṃ krīḍāṃ yuvāṃ vindataṃ mṛtyur nāsti na janma nārtijarase lokaḥ paro nāsti vā / puṇyāpuṇyaphalaṃ ca karmajanitaṃ nāsty atra hetukriyā lābhāye vadatīha śākyatanayo mā śraddhayā gacchathaḥ // RKP_1.10 athopatiṣyakaulitayor etad abhūt / māro vatāyaṃ pāpīmān upasaṃkrānta āvayoḥ pravrajyāvicchandanārthaṃ / athopatiṣyaḥ parāṅmukhaḥ svapariṣadam āhūyaivam āha / śruṇata yūyaṃ māṇavakāḥ smarata saṃsāradoṣān / jarayā pīḍito loko mṛtyunā parivāritaḥ / ubhayos tatprahāṇāya pravrajyāṃ sādhu gṛhṇatha // RKP_1.11 atha kaulito māraṃ provāca // ājñātaḥ pravaraḥ satāṃ matidharo dharmas triduḥkhāntakṛt kaścin nāsti yadāvayor matim imāṃ vyuccālayet sarvathā / tṛṣṇāyāḥ praśamāya dhīramanasāv āvāṃ sadā vyutthitau mā siṃhākṛtinā sṛgālavacanair āvāṃ mater bhrāmaya // RKP_1.12 yāś ca devatā dṛṣṭasatyās tā gaganasthitās tābhyāṃ satpuruṣābhyāṃ sādhukāraṃ (Kurumiya 3) pradaduḥ / sādhu sādhu satpuruṣau sarvalokaviśiṣṭa eṣa mārgo yad uta pravrajyāniṣkramaḥ / sarvaduḥkhopaśānta eṣa mārgaḥ / sarvatathāgatagocarāvatāra eṣa mārgaḥ / sarvabuddhair bhagavadbhir varṇitaḥ praśasta eṣa mārgo yad uta pravrajyāniṣkrama iti / atha khalu māraḥ pāpīmān duḥkhito durmanā vipratisārī tatraivāntardhānaṃ jagamā // atha khalūpatiṣyakaulitau parivrājakau svapariṣadam avalokayaivaivam ūcatuḥ / yat khalu māṇavakā yūyaṃ jānīdhvam āvāṃ jarāmaraṇasāgarapāraṃgamāya tathāgatam uddiśya pravrajyāṃ saṃprasthitau / yaḥ punar yuṣmākaṃ necchati bhagavataḥ śāsane pravrajitum ihaiva nivartatāṃ / sarvāṇi ca tāni paṃcamāṇavakānāṃ śatāny evam āhuḥ / yat kiṃcid vayaṃ jānīmas tat sarvaṃ yuvayor anubhāvena / nūnaṃ yuvām udārasthāne pravrajitau / yam uddiśya pravrajitau yuvāṃ tam uddiśya vayam api pravrajiṣyāmaḥ // athopatiṣyakaulitau parivrājakau paṃcaśataparivārau bhagavaṃtam uddiśya pravrajyāṃ saṃprasthitau viditvātha māraḥ pāpīmān bahirājagṛhasya mahānagarasya mahāprapātam abhinirmitavān yojanaśatam adhastād (Kurumiya 4) yathā tau na śakṣyataḥ śravaṇasya gautamasyāntikam upasaṃkramitum iti / bhagavāṃś ca punaḥ tādṛśam ṛddhyabhisaṃskāram abhisaṃścakāra yathā tāv upatiṣyakaulitau parivrājakau taṃ mahāprapātaṃ na dadṛśatuḥ / ṛjunā mārgeṇa gacchataḥ / punar api māraḥ pāpīmāṃs tayoḥ purataḥ parvatam abhinirmimīte dṛ ..... suṣiraṃ yojanasahasram uccatvena sahasraṃ ca siṃhānām abhinirmimīte caṇḍānāṃ duṣṭānāṃ ghorāṇāṃ / tau ca satpuruṣau bhagavatas tejasārddhyanubhāvena ca taṃ parvatam api na dadṛśatuḥ na ca siṃhān na ca siṃhanādañ chuśruvatuḥ / ṛjunā ca mārgeṇa yena bhagavāṃs tenopasaṃkrāmatuḥ / bhagavāṃś cānekaśatasahasrayā pariṣadā parivṛtaḥ puraskṛto dharmaṃ deśayati sma // atha khalu bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma / paśyata yūyaṃ bhikṣavaḥ etau dvau satpuruṣau gaṇapramukhau gaṇaparivārau / āhuḥ / paśyāmo vayaṃ bhagavan // bhagavān āha / etau dvau satpuruṣau saparivārau mamāntike pravrajitvā eko mama sarvaśrāvakāṇāṃ prajñāvatām agro (Kurumiya 5) bhaviṣyati dvitīyo ṛddhimatām // athānyataro bhikṣus tasyāṃ velāyām imā gāthā abhāṣata // etau ca vijñapuruṣau parivāravantau yau vyākṛtau hitakareṇa narottamena / samanvitāv ṛddhidhiyā viśāradāv upemy ahaṃ gauravajāta etau // RKP_1.13 atha khalu sa bhikṣur utthāyāsanād bahubhir bhikṣubhiḥ sārdhaṃ bahubhiś ca gṛhasthapravrajitair abhyudgamya tau satpuruṣau paryupāsate sma / atha tau satpuruṣau yena bhagavāṃs tenopajagmatuḥ / upetya bhagavataḥ pādau śirasābhivandya tṛpradakṣiṇaṃ kṛtvā bhagavataḥ purataḥ sthitvā bhagavaṃtam etad ūcuḥ / labhevahy āvāṃ vā bhagavato 'ntike pravrajyopasaṃpadbhikṣubhāvam / careyam āvāṃ bhagavato 'ntike brahmacaryaṃ // bhagavān āha / kiṃnāma yuvāṃ kulaputrau / upatiṣya āha / tiṣyasya brāhmaṇasyāhaṃ putra upatiṣyo nāma / mātā me śārikā nāma / tato me janma / tena me śāriputra iti nāmadheyaṃ kṛtaṃ / abhyanujñāto 'haṃ (Kurumiya 6) pūrvaṃ mātāpitṛbhyāṃ pravrajyāyai // kolita āha / pitā me kauṇḍiṇyo nāma / tena me kaulito nāma / mātā me mudgalā nāma / tena me maudgalyāyana iti sāmānyaṃ nāmadheyaṃ kṛtaṃ / kaścin me jano kaulita-m-iti saṃjānāti / kaścin maudgalyāyana iti // abhyanujñāto 'haṃ pūrvaṃ mātāpitṛbhyāṃ pravrajyāyai // bhagavān āha / caratāṃ śāriputramaudgalyāyanau saparivārau mamāntike brahmacaryam iti / saiva tayoḥ pravrajyā upasaṃpad bhikṣubhāvaś ca / acirapravrajitau ca śāriputramaudgalyāyanau saparivārau // atha māraḥ pāpīmān maheśvararūpeṇa bhagavataḥ purataḥ sthitvaivam āha // ye śāstrārthaparicariyāsu nipuṇā vidyāsu pāraṃgatāḥ te sarve praṇamaṃti matsucaraṇau teṣām ahaṃ nāyakaḥ / kṣipraṃ maccharaṇaṃ saśiṣyapariṣaṃ gacchādya bho gautama sphītaṃ nirvṛti + + + + + taṃ vakṣyāmi mārgaṃ tava // RKP_1.14 bhagavān āha / (Kurumiya 7) tvanmārgo jagato 'sya durgativaho duḥkhārṇavaprāpako mārgo me sa carācarasya jagato duḥkhārṇavocchoṣakaḥ / kiṃ bhūyo lapasi pragalbhamukharo dhṛṣṭaṃ sṛgālasvaraḥ vyābhagno 'si na mārakarma iha me śakto 'si kartuṃ punaḥ // RKP_1.15 atha māraḥ pāpīmān maheśvararūpam aṃtardhāya brahmaveṣeṇa punar bhagavataḥ purataḥ sthitvaivam āha // karmakleśabhavāṃkurapramathanaṃ yat te kṛtaṃ prajñayā duḥkhāny utsahasīha kiṃ punar itas sattvārtham evaṃ mune / nāsty asmiṃ jagati prabho kvacid api tvatpātrabhūto janaḥ kasmāt tvaṃ vigatāmayo na tvaritaṃ nirvāsi kālo hy ayam // RKP_1.16 bhagavān āha / gaṃgāvālukasannibhān asadṛśān sattvān prapaśyāmy ahaṃ ye me vainayikāḥ sthitāḥ karuṇayā te saṃpramokṣyā mayā / (Kurumiya 8) madhyotkṛṣṭajaghanyatām upagato nirmokṣya niṣṭhā jagat nirvāsyāmi tato nimantrayasi māṃ śāṭhyena kiṃ durmate // RKP_1.17 atha punar api māraḥ pāpīmān duḥkhito durmanā vipratisārī tatraivāntardhāya svabhavanaṃ gatvā śokāgāraṃ praviśya niṣaṇṇaḥ / tatkṣaṇam eva ca sarvamārabhavananivāsinaś ca sattvāḥ parasparaṃ pṛcchaṃti sma / ko hetur yad ayam asmākaṃ mahārājaḥ śokāgāraṃ praviśya niṣaṇṇo na ca kaścij jānīte // atha paṃca mārakanyāśatāni paramaprītikarāṇi puṣpamālyavilepanāni gṛhītvā paramamanojñair vastrābharaṇair ātmānam alaṃkṛtya paramamanojñaharṣakarāṇi divyāni tūryāṇi pravādayaṃtyaḥ paramamanojñasvareṇa nṛtyaṃtyo gāyaṃtyo vādayaṃtyo mahatā divyena paṃcāṃgikena tūryeṇa ratikrīḍāyuktena mārasya pāpīmataḥ purataḥ sthitāḥ / sa ca māraḥ pāpīmān bāhūn pragṛhya prakrośitum ārabdhaḥ / mā śabdaṃ kuruta mā śabdaṃ kuruteti / evam uktāś ca muhūrtaṃ tā apsarasas tūṣṇīṃ tasthuḥ / punar api pragāyaṃtyas tūryāṇi parājaghnuḥ / māraś ca pāpīmān punar api bāhudvayam utkṣipya prakrośitum ārabdho yāvat saptakṛtvas tā apsarasas tāṃ ratinibaddhanṛttavā .......... punar māraḥ pāpīmān tathaiva (Kurumiya 9) bāhudvayam unnāmyotkrośaṃ cakāra / mā śabdaṃ kṛdhvaṃ mā śabdaṃ kṛdhvam iti / evam uktāś ca tā apsarasas tūṣṇīṃ tasthuḥ // atha khalu vidyudvalgusvarā nāmāpsarā yena māraḥ pāpīmāṃs tenāṃjaliṃ praṇāmyaivam āha / kiṃ te vibho cyutinimittam ihādya dṛṣṭaṃ kiṃ vā jagad dhutavahākulam adya jātaṃ / śatrus tavādhikabalaḥ kim ihāsti kaścit + + + + + + samāśrayase saśokaḥ // RKP_1.18 māraḥ prāha // śatrur mamāsti balavān nigṛhītacetā māyāsu śikṣitamatir bhuvi śākyaputraḥ / tatprakṣayo yadi na cāsti kathaṃcid evaṃ śūnyaṃ kariṣyati mameha sa kāmadhātum // RKP_1.19 sā apsarā provāca / svāminn upāyabalavīryaparākramaiḥ kaiḥ kartuṃ kṣayaṃ param aśeṣam ihādya tasya / (Kurumiya 10) kaḥ śaknuyāt tribhavabandhanadīrghatīraṃ tṛṣṇārṇavaṃ kṣapayituṃ valasā + yuktaḥ // RKP_1.20 māraḥ prāha / dānavratāśayadayāpraṇidhānapāśaḥ śūnyānimittaparamāstragṛhītacāpaḥ / niḥśeṣato bhavanivṛttyupadeśakartā saṃsāraniḥsṛtapathapraśamānukūlaḥ // RKP_1.21 śūnyeṣu grāmanagareṣu vanāntareṣu girikandareṣv api vasaṃti tasya śiṣyāḥ / dhyānābhiyuktamanasaḥ praviviktacārā doṣakṣayāya satataṃ vidhivat prayuktāḥ // RKP_1.22 ṛddhyā balaiḥ karuṇayā ca sahāyavantāv upatiṣyakaulitav anau muninā vinītau / trailokyasarvavidhinā suvinītadharmā śūnyaṃ kariṣyati sa me kila kāmadhātuṃ // RKP_1.23 atha taiḥ paṃcabhir mārakanyāśatair mārasya pāpīmato 'ntikād bhagavato guṇavarṇaṃ śrutvā sarvair ākāravigatavidyun nāma bodhisattvasamādhiḥ pratilabdhā / atha tāni paṃca mārakanyāśatāni divyāni tūryāṇi tāṃś ca (Kurumiya 11) divyapuṣpagandhamālyavilepanābharaṇavibhūṣaṇālaṃkārān yena bhagavāṃs tenākṣipan bhagavataḥ pūjākarmaṇe / tāni ca divyāni tūryāṇi te ca yāvad alaṃkārā bhagavata ṛddhyanubhāvena veṇuvane vavarṣuḥ / tāś ca mārakanyāḥ svayam adrākṣuḥ saparivāraḥ / dṛṣtvā ca punar api tāḥ prasādapramodyajātā babhūvur yad veṇuvane evaṃrūpaṃ puṣpavarṣaṃ pravṛṣṭam iti // te ca bhikṣavaḥ saṃśayajātā bhagavantaṃ papracchuḥ / yad bhagavann anayoḥ śāriputramaudgalyāyanoḥ saparivārayor idam evaṃrūpaṃ mahāścaryādbhutādṛṣṭāśrutapūrvaṃ varṣaṃ pravṛṣṭam / ko nv atra bhagavan hetuḥ / kaḥ pratyayaḥ / bhagavān āha / nānayoḥ kulaputrayor anubhāvaḥ / mārasya tu pāpīmataḥ paṃcamātraiḥ paricārikāśatais tato mārabhavanād idam evaṃrūpaṃ mahāpuṣpavarṣaṃ yāvad alaṃkāravarṣam utsṛṣṭaṃ mama pūjākarmaṇe / acirāt tā atrāgatā mamāntikād vyākaraṇaṃ pratilapsyante 'nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau // (Kurumiya 12) atha tāni paṃcamātrāṇi mārakanyāśatāni svayam eva bhagavato vākśrutaghoṣavyāhāram abhiśrutya bhūyasya mātrayā ca bhagavato 'ntike prasādajātās tās tena prasādapramodyena bodhicittāsaṃpramoṣaṃ nāma samādhiṃ pratilebhire // atha khalu tā mārakanyās tatra mārabhavane ekāṃsaṃ cīvaraṃ prāvṛtya dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpyāṃjaliṃ kṛtvā yasyāṃ diśi bhagavān viharati tāṃ diśaṃ nirīkṣamāṇā evam ūcuḥ // tṛṣṇāsarinnikhilaśoṣaka sarvalokam ālokya netravikalaṃ jagad ekacakṣuḥ / tvaṃ tārako 'dya jagataḥ sanarāmarasya buddhā vayaṃ katham ihāśu mune bhavema // RKP_1.24 naradevapūjya bhagavan paramārthavādin strītvaṃ jugupsitam apohya vayaṃ samagrāḥ / ṛddhyā tavottamamate tvaritaṃ samīpe gatvā munīndravacanaṃ śruṇuyāma evaṃ // RKP_1.25 nairātmyavādi bhagavan paramārthadarśin bodhyaṃgaratnadhara nirmalavākpradīpa / ākramya mārabalam apratima tvam asmān (Kurumiya 13) bodhāya śīghram adhunā samaṃ vyākuruṣva // RKP_1.26 atha khalu mārakanyā utthāyāsanād ekakaṇṭhena māraṃ pāpīmantam etad ūcuḥ // tvaṃ nāma duṣkṛtamate bhagavatsakāśe duṣṭaḥ kathaṃ śṛyam avāpya calām asārām / jātyādiduḥkhasamupadrutasarvamūrtiḥ ghorāṃ daśām upagato 'si madāvaliptaḥ // RKP_1.27 śraddhāṃ jine kuru tathā vyapanīya roṣaṃ saṃsāradoṣamadapaṃkasamuddhṛtātmā / eṣa svayaṃ viditasarvajagasvabhāva āgaccha kāruṇikam āśu gatiṃ prayāmaḥ // RKP_1.28 atha khalu mārasya pāpīmataḥ paramaduṣṭamanasaḥ etad abhūt / yan nv ahaṃ tādṛśaṃ mārabalaviṣayavegaṃ samanusmareyaṃ yad etāni paṃca paricārikāśatāni paṃcapāśabandhanabaddhām ātmāna saṃpaśyeyur ihaiva nivarteran na punar gantuṃ śaknuyuḥ / sa ca māras tāni banddhuṃ na śaktaḥ / tat kutas tathā hi tāni paṃca paricārikāśatāni tathāgatādhiṣṭhānāni // atha khalu tāḥ paṃcaśataparicārikā mārasya pāpīmato 'ntikāt pracakramuḥ / (Kurumiya 14) atha māraḥ pāpīmān bhūyasyā mātrayā ruṣṭaḥ / tasyaitad abhavat / yan nv ahaṃ punar api tādṛśaṃ mārabalaviṣayavegaṃ samanusmareyaṃ yat sarvam idam ākāśavairaṃbhasaṃghātair mahākālameghair mahākālavāyubhiś cāvṛtaṃ yathā tā eva paricārikāḥ sarvā digvidikṣu saṃbhrāntāḥ śramaṇaṃ gautamaṃ na paśyeyuḥ / punar eva me bhavanam āgaccheyuḥ / tathāpi buddhādhiṣṭānabalena kiyantam api vāyuṃ na śaknoty utpādayituṃ yo 'ntato bālāgram api kaṃpayet prāg eva bahutaram / atha māraḥ pāpīmān bhūyasya mātrayā duṣṭaduḥkhito durmanā vipratisārī rudan mahāsvareṇa svaputragaṇapāriṣadyān vikrośan sarvaṃ mārabhavanaṃ śabdena pūrayām āsa / āgacchatha priyasutā gaṇapāriṣadyā bhraṣṭā vayaṃ svaviṣayāt svabalāc ca riddheḥ / jāto 'tra eṣa viṣavṛkṣa ivāntarātmā māyāśaṭho madhuravāg iha śākyaputraḥ // RKP_1.29 atha tena śabdena sarvās tā mārakanyāḥ māraduhitarāś ca sarve ca māraputrā (Kurumiya 15) gaṇapārṣadyāś ca tvaritamānarūpāḥ śīghram upagamya mārasya pāpīmataḥ puratas tasthuḥ / tasyāṃ ca pariṣadi jayamatir nāma māraputraḥ / sa prāṃjalir bhūtvaivam āha / kiṃ durmanāḥ paramakopaviduṣṭacetā no kalpadāha iha na cyutir adya te 'smāt / śatrur na cāsti tava kaścid iha pravṛddho mohaṃ gato 'si kim ivānyamatir va kasmāt // RKP_1.30 māraḥ prāha / na tvaṃ paśyasi śākyaputraviṣalañ chāyāniṣaṇṇaṃ drume yad vākyaṃ vadasīha nāsti balavāñ chatrus tavety agrataḥ / sarve tena śaṭhena caikabalinā saṃbhrāmitā naikaśo aṅgāreṇa vayaṃ sutāś ca camavaḥ yadvad vidahyāmahe // RKP_1.31 vidvāṃso bahuśāstrakāvyaracanāvyagrāḥ samagrā drutam / etaṃ śākyasutaṃ gatā dya śaramaṃ dharmāṅkuśenoddhṛtā tatv eṣa priyavigrahaḥ śaṭhamatiḥ śatrur mamātyuddhataḥ // RKP_1.32 (Kurumiya 16) etā vai paricārikāḥ priyatamāḥ protsṛjya māṃ niṣkṛpāḥ bho bhos taṃ śramaṇaṃ gatā dya śaraṇaṃ kṛtvāpi māṃ sākṣiṇam / kuryāt kṛtsnam idaṃ bhavatrayam ataḥ śūnyaṃ śaṭho māyayā bhasmīkurma ihādya yady atibalaṃ nāśu prayatnād vayaṃ // RKP_1.33 atha te sarve māraputrāḥ sagaṇapārṣadyāḥ prāñjalayo bhūtvaivam āhuḥ / evam astu yad asmākam ṛddhibalaviṣayānubhāvavikurvitaṃ sarvaṃ darśayiṣyāmaḥ / yadi śakṣyāma etaṃ śākyaputraṃ bhasmīkartum ity evaṃ kuśalam / yady evaṃ na śakṣyāmas taṃ śaraṇaṃ gamiṣyāmaḥ / svayam eva tāta pratyakṣo 'si yad vayaṃ mahāsainyaparivṛtāḥ prāg eva ekākinādvitīyenānena śākyaputreṇarddhibalena parājitāḥ kiṃ punar etarhy anekaparivāraparivṛtena / māraḥ pāpīmān evam āha / gacchata tāvad bhadramukhāḥ / yadi śaknutainaṃ śramaṇaṃ gautamaṃ ghātayituṃ punar āgacchata // atha na śaktās tathāpy āgacchata / svabhavanaṃ punaḥ paripālayiṣyāmaḥ // atha māraparṣaddvādaśabiṃbarāṇi tato 'tikramya ita ūrdhvaṃ yāvac (Kurumiya 17) caturāśītiṃ yojanasahasrāṇi spharitvā tādṛśaṃ mārabalariddhivegaṃ darśayām āsuḥ / sarvacāturdvīpikāyām ākāśaṃ mahākālameghair āpūrayām āsuḥ / mahākālavāyubhiś colkāpātaiś ca sumeruṃ parvatarājānaṃ pāṇibhiḥ parājaghnuḥ / sarvaṃ cāturdvīpikāṃ prakampayām āsuḥ / paramabhairavāṃś ca śabdān samutsasarjuḥ / yato nāgā mahānāgāḥ yato yakṣā mahāyakṣāḥ sarvāvantyā mahāpṛthivyāḥ sagiriśailaparvatāyāḥ sumeroś ca parvatarājñaḥ kaṃpaṃ viditvā sarasāṃ mahāsarasāṃ nadīkunadīmahānadīnāṃ mahāsamudrāṇāṃ ca saṃkṣobhaṃ jñātvā gaganatale tasthuḥ / sā ca māraparṣat sumerumūrdhani sthitvā yojanapramāṇāṃ vṛṣṭim abhinirmimīyāṃgamagadheṣu samutsasarja / mahāntaṃ cāsimusalapāṣāṇatomarabhiṇḍipālanārācakṣuraprakṣuramukhakṣurakalpavāsimukhavāsidhārakarālacakravikarālacakradṛḍhakharaparuṣarūkṣavarṣaṃ nirmāyotsasarja // atha bhagavāṃś tasmin samaye māramaṇḍalavidhvaṃsanaṃ nāma samādhiṃ samāpade / yat sarvāṃ śilāpraharaṇavṛṣṭiṃ divyotpalapadmakumudapuṇḍarīkamāndāravamahāmāndāravapuṣpavṛṣṭim adhyatiṣṭhat / (Kurumiya 18) tāṃś ca śabdān nānāvādyān adhyatiṣṭhat / yad uta buddhaśabdaṃ dharmaśabdaṃ saṃghaśabdaṃ pāramitāśabdaṃ abhijñāśabdaṃ avaivartikaśabdaṃ abhiṣekaśabdaṃ caturmāraparājayaśabdaṃ bodhimaṇḍopasaṃkramaṇaśabdaṃ yāvat sopādānanirupādānaśabdān adhyatiṣṭhat // sarvā rajondhakāravāyavaḥ praśemuḥ / ye kecid iha cāturdvīpike tṛṇagulmauṣadhivanaspatikṣitiśailaparvatās tān sarvān saptaratnamayān adhyatiṣṭhat // anavalokyamūrdhno bhagavān yāvad brahmalokaṃ kāyena vaśaṃ vartayām āsa / ekaikasmāc ca lakṣaṇād bhagavatas tādṛśī prabhā niścacāra yayā prabhayā tṛsāhasramahāsāhasrī lokadhātur udāreṇāvabhāsena sphuṭo 'bhūt / ye cāsyāṃ trisāhasramahāsāhasryāṃ lokadhātau devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragapretapiśācakumbhāṇḍamanuṣyāmanuṣyā nairayikā vā tairyagyonikā vā yāmalaukikā vā te sarve bhagavaṃtam adrākṣuḥ / bahūni ca devanāgayakṣamanuṣyāmanuṣyaśatasahasrāṇi gaganasthāḥ puṣpair avakīrya pradakṣiṇaṃ cakruḥ stuvaṃto namaś cakruḥ / bahūni ca nairayikatairyagyonikayāmalaukikākṣobhyakoṭīśatasahasrāṇi smṛtiṃ pratilebhire / pūrvāvaropitakuśalamūlam anusmṛtya namo buddhāyeti kṛtvā tebhyo (Kurumiya 19) 'pāyebhyaś cavitvā deveṣūpapannāḥ // tataś ca mārasainyā dvāviṃśatimāraputraśatasahasrāṇi sagaṇapārṣadyāni bhagavata evaṃrūpaṃ prātihāryaṃ dṛṣṭvā bhagavato 'ntike 'tīva prasādaṃ pratilabdhvā yena bhagavāṃs tenopajagmuḥ / upetya sārdhaṃ taiḥ paṃcabhir mārakanyāśatair bhagavataḥ pādau śirasābhivandyāṃjalīn pragṛhyābhir gāthābhir adhibhāṣaṃte sma // viśuddhamūrte paramābhirūpa jñānodadhe kāṃcanamerutulya / vitatya lokaṃ yaśasā vibhāsi tvām eva nāthaṃ śaraṇaṃ vrajāmaḥ // RKP_1.34 praṇaṣṭamārge vinimīlitākṣe ulkāyase tvaṃ jagatīva sūryaḥ / aparājitaprāṇabhṛd ekabandho tvāṃ sārthavāhaṃ śaraṇaṃ vrajāmaḥ // RKP_1.35 susaṃbhṛtajñānasamṛddhakośa nabhaḥsvabhāvādivimuktacitta / karuṇāśaya snigdhamanojñavākya sarvārthasiddhaṃ śaraṇaṃ vrajāmaḥ // RKP_1.36 saṃsārakāntāravimokṣaks tvaṃ sāmagrito hetuphalapradarśakaḥ / (Kurumiya 20) maitrāvihārī paramavidhijña karuṇāvihārīṃś charaṇam vrajāmaḥ // RKP_1.37 māyāmarīcidagacandrasannibhe bhave 'prasaktāviṣayāśrayeṇa / ajñānarugnāśaka lokanātha tvāṃ vaidyarājaṃ śaraṇaṃ vrajāmaḥ // RKP_1.38 tvaṃ setubhūtaś caturaughamadhyād uttārakaḥ saptadhanāryavṛttaiḥ / sanmārgasandarśaka lokabandho kṛpānvitaṃ tvām iha pūjayāmaḥ // RKP_1.39 kṣamyāmahe tvāṃ vayam agrabudddhim āsaṃ praduṣṭās tvayi yad vayaṃ tu / tam atyayaṃ vīra gṛhāṇa nātha tvam ekabandhur jagati pradhānaḥ // RKP_1.40 vayaṃ samutsṛjya hi mārapakṣam utpādayāmo varabodhicittam nimaṃtrayāmaḥ kila sarvasattvān (Kurumiya 21) bodhiṃ labhemo vayam uttamātu // RKP_1.41 nidarśayāsmākam udāracaryāṃ yathā vayaṃ pāramitāś carema / ananyavādaiḥ katibhis tu dharmaiḥ samanvitā bodhim avāpnuvaṃti // RKP_1.42 puṣpāṇi yat te 'bhimukhaṃ kṣipāmaś chatrāṇi tāny eva tu sarvadikṣu / tiṣṭhaṃtu mūrdhni dvipadottamānāṃ kṣetreṣu sarvartusukhākareṣu // RKP_1.43 atha khalu te sarve māraputrā mārakanyāḥ sagaṇapārṣadyā bhagavantaṃ muktakusumair abhyavākiran / tāni ca muktakusumāni bhagavata riddhyanubhāvenānekāni koṭīniyutasahasrāṇi gaṃgānadīvālukādhikāni puṣpacchatrāṇi saṃtiṣṭhaṃte sma / tāni puṣpacchatrāṇi daśasu dikṣu sarvabuddhānāṃ tiṣṭhatāṃ yāpayatāṃ mūrdhasandhāv upary antarīkṣe tasthuḥ / svayaṃ ca tā mārakanyāḥ sagaṇapārṣadyāḥ adrākṣuḥ / daśasu dikṣu sarvabuddhakṣetreṣv asaṃkhyeyeṣv (Kurumiya 22) aprameyeṣu buddhānāṃ bhagavatāṃ tiṣṭhatāṃ yāpayatāṃ dharmaṃ deśayatāṃ pariṣadā parivṛtānāṃ bhāṣatāṃ tapatāṃ virocatāṃ sanniṣaṇṇānāṃ tāni puṣpacchatrāṇy upary antarīkṣe mūrdhasandhau saṃsthitāni / te ca buddhā bhagavantaḥ samavarṇāḥ samaliṃgāḥ samarūpāḥ samadarśanāḥ / kevalaṃ teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ siṃhāsananānātvaṃ pariṣadānānātvaṃ buddhakṣetraguṇavyūhanānātvaṃ dadṛśuḥ / te ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ svaramaṇḍalapādavyāhāram aśrauṣuḥ / sā ca māraparṣad bhagavato 'nubhāvenaivaṃrūpaṃ prātihāryaṃ dṛṣṭvā paramaprītiprasādajātā bhagavataḥ pādau śirobhir vanditvā purato niṣaṇṇā dharmaśravaṇāya // atha khalu teṣāṃ māraputrāṇāṃ sagaṇapārṣadyānāṃ daśabiṃbarāṇi pratinivartya mārabhavane evaṃ vṛttāntaṃ mārāya pāpīmate vistareṇāvocann iti / ekaromakūpam api vayaṃ tasya śravaṇasya gautamasya na śaktā vidhvaṃsayitum iti // bhūyaś ca viṃśatisahasrāṇi tam eva śaraṇaṃ jagmuḥ tasyaiva cāgrato niṣaṇṇā dharmaśravaṇāya // atha khalu māraḥ pāpīmān bhūyasyā mātrayā caṇḍībhūto duḥkhito durmanā vipratisāry evam āha // lakṣmī gatā mama punar na paraiti tāvad yāvat kṛto 'sya na + śākyasutasya nāśaḥ (Kurumiya 23) tūṣṇīṃ sthitā vayam ananyamanaḥpratarkāḥ śākyātmajaṃ kathaṃ im'; adya tu ghātayema // RKP_1.44 atha māraḥ pāpīmān durmanaska eva śokāgāre niṣaṇṇaḥ // mahāyānasūtrād ratnaketumārajihmīkaraṇaparivarto nāma prathamaḥ // // (Kurumiya 24) II. atha tā mārakanyā māraputrāś ca sagaṇapāriṣadyā bhagavantam evam āhuḥ / arthikā vayaṃ bhagavann anenaivaṃrūpeṇa yānena ca jñānena ca riddhyā kṛpayopāyena pratibhānena ca āścaryaṃ bhagavan yāvad upāyajñānasamanvāgatas tathāgataḥ / katamair bhagavan dharmaiḥ samanvāgataḥ puruṣapudgalo na ca pāpamitrahastaṃ gacchati / kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate // bhagavān āha / caturbhir dharmaiḥ samanvāgataḥ kulaputrā ihaikatyapuruṣapudgalo na pāpamitrahastaṃ gacchati / kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate / katamaiś caturbhiḥ / iha bhadramukhāḥ kulaputraḥ sarvadharmān na parāmārṣṭi / na ca kvacid dharmam udgṛhṇāti nopādatte nādhitiṣṭhati na kalpayati na vikalpayati yad uta dānapāramitāyāṃ caran na dānaphalaṃ riñcati nodgṛhṇāti nopādatte nādhitiṣṭhati na kalpayati na vikalpayati yāvat prajñāpāramitāyām api caran yāvan na kalpayati na vikalpayati // punar aparaṃ bhadramukhāḥ sa kulaputro na sattvavādī bhavati na jīvavādī na poṣavādī (Kurumiya 25) na pudgalavādī na sattvadhātuṃ manasā parāmārṣṭi yāvan na kalpayati na vikalpayati // punar aparaṃ bhadramukhāḥ sa kulaputro na rūpaśabdagandharasaspraṣṭavyāni parāmārṣṭi yāvan na kalpayati na vikalpayati // punar aparaṃ bhadramukhāḥ sa kulaputraḥ sarvatryadhvatraidhātukaskandhadhātvāyatanānāṃ hetupratyālaṃbanaphalavipākasamutthānāśrayotpādān na parāmārṣṭi yāvan na kalpayati na vikalpayati // tat kutaḥ / sarvajñajñānaṃ sarvacaryādhiṣṭhānaviṣayakalpavikalparahitam anupalambhayogena ca kartavyaṃ // abhāvā bhadramukhāḥ sarvadharmāḥ sarvajñatā ca yāvad aghoṣānimittānakṣarāpraṇihitānutpādānirodhālakṣaṇāsaṃgānupalaṃbhanādarśanā viviktā nirātmā alakṣaṇāpagatākṣaṇavyupaśāntā atamānālokāsthānāviṣayānīśvarāpakṣāpratipakṣā acintyānāhārāmatsarāprapañcārajāvirajaniravayavā niṣkiṃcanākārakāvedakānāśrayāgrāhyāvijñaptikāpratibhāsākṣaṇikā bhadramukhāḥ sarvajñatā gaganasamā śūnyānupalambhayogenānadhiṣṭhānayogenāparāmārśayogenākalpāvikalpayogena (Kurumiya 26) cartavyāḥ // ebhir bhadramukhāś caturbhir dharmaiḥ samanvāgataḥ puruṣapudgalo na pāpamitrahastaṃ gacchati / kṣipraṃ cānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyate // yaḥ kaścid bhadramukhāḥ sarvaviṣayasaṃgasamucchrayalakṣaṇādhiṣṭhānavyavacāreṇa sarvajñajñānaṃ paryeṣate sa dvayasakto bhavati / dvayasaktamanaḥsaṃkalpo visaṃvādayati sarvajñatāḥ / tatra katamad dvayam / yat skandhadhātvāyatanāni lakṣaṇavyavacāreṇādhitiṣṭhati parāmārṣṭi dvayam etad visaṃvādayati sarvajñatāḥ / caryādhiṣṭhānaphalakalpanā dvayam etat / jātibhavopādānasattvādhiṣṭhānakalpanā dvayam etat / deśanāprakāśanāprajñāpanavākpatharutavyāhārādhiṣṭhānakalpanā dvayam etat / ucchedaśāśvatavyavalokanajñānajñeyādhiṣṭhānakalpanā dvayam etat / sattvajīvapoṣapuruṣapudgalakārakakārāpakasaṃjñādhiṣṭhānakalpanā dvayam etat / yo 'pi pārāpārohāpohān adhitiṣṭhati kalpayati dvayam etat / yaḥ kaścid bhadramukhāḥ sarvajñajñānaṃ paryeṣate puruṣapudgalaḥ sa tryadhvāhaṃkāramamakārasamudayanirodhavyavacāram adhitiṣṭhati kalpayati vikalpayati parāmārṣṭi tasya dvayam etat sarvajñajñāne // tadyathā kaścit puruṣaḥ (Kurumiya 27) agnyarthiko bhūtalaṃ parāmṛśet pānārthiko 'gniṃ bhojanārthikaḥ pāṣāṇaṃ puṣpārthikaś cīvaraṃ gandhārthiko manuṣyakuṇapaṃ vastrārthiko 'śmānaṃ vilepanārthika ākāśaṃ parāmṛśet / evam eva bhadramukhāḥ yaś caryādhiṣṭhānasaṃgavyavacārasamucchrayadvayādhiṣṭhānena sarvajñajñānaṃ paryeṣate niṣphalas tasya vyāyāmaḥ // atha khalu tasyām eva pariṣadi dhāraṇamatir nāma bodhisattvaḥ sannipatito 'bhūt sanniṣaṇṇaḥ / sa yena bhagavāṃs tenāṃjaliṃ praṇāmyaivam āha / yad anabhilapyaṃ tac chakyam abhisaṃboddhum // bhagavān āha / eṣa evābhisaṃbodho yad anabhilapyaṃ jānīte / tena hi kulaputra tvām eva pravakṣyāmi / yathā te kṣamaṃ tathā vyākuru / asti dravyalakṣaṇabhāvo yaḥ sarvajñatānāma labhate / āha yady astīti vakṣyāmi śāśvato bhaviṣyati / atha nāstīti vakṣyāmy ucchedo bhaviṣyati / madhyamā ca pratipan nopalabhyate // nāsāv asti nāpi nāstīti / yad eṣv asaṃgānutpādāvyayāpramāṇāsaṃkhyātamānālokeṣu jñānam eṣa evābhisaṃbodhaḥ // vidyunmatir bodhisattva āha / yatra bhagavan nāgatir na gatir ity evaṃ jñānāvatārakauśalam eṣa evābhisaṃbodhaḥ // vairocano bodhisattva āha / yatra bhagavan na prāptilakṣaṇaṃ nāprāptilakṣaṇaṃ nābhisamayo na sākṣātkṛyā na śamo na praśamo na tryadhvaṃ na (Kurumiya 28) triyānaṃ na praṇidhisāmīcīmanyanā eṣa evābhisaṃbodhaḥ // dhāraṇamatir bodhisattva āha / yo bhagavan na traidhātukaṃ na trīṇi saṃyojanāni na traividyatāṃ na tṛyānatāṃ na skandhadhātvāyatanāni na kalpayati na vikalpayati na hāniṃ na vṛddhiṃ na sāmīcīkaroty eṣa evābhisaṃbodhaḥ // vajramatir bodhisattva āha / yaḥ pṛthagjanadharmān āryadharmāñ chaikṣadharmān aśaikṣadharmāñ ca śrāvakadharmāñ ca pratyekabuddhadharmān na kalpayati na vikalpayati na sāmīcīkaroty eṣa evābhisaṃbodhaḥ // dṛḍhamatir bodhisattva āha / yo vivekanayena tathatāṃ vyavacārayati eṣa evābhisaṃbodhaḥ // ratnapāṇir bodhisattva āha / yo 'nutpādalakṣanaṃ sarvadharmāṇāṃ ca prāptaye cābhisamayāya na kalpayaty eṣa evābhisaṃbodhaḥ // acintyamatir bodhisattva āha / yas traidhātukavyavacāraḥ cittam eva citte praveśayaty ubhe citte cittena vyavacārya nopalabhate eṣa evābhisaṃbodhaḥ // arivijayo bodhisattva āha / yaḥ sarvadharmeṣu na sajyate nānunīyate (Kurumiya 29) nopekṣate na pratihanyate na spṛhayate na muhyate na gṛhṇāti na mucyaty eṣa evābhisaṃbodhaḥ // padmagarbho bodhisattva āha / yaḥ puṇyapāpayor na sajjate gaṃbhīrakṣāṃtinayāvatāreṇāhaṃkāramamakārān na kalpayaty eṣa evābhisaṃbodhaḥ // candraprabhaḥ kumārabhūta āha / yo dagacandrasamān sarvadharmān na prajānīte na ca dharmāṇāṃ svabhāvam ācayaṃ cāpacayaṃ vā paśyaty eṣa evābhisaṃbodhaḥ // khagamatiḥ kumārabhūta āha / yasya sarvatamālokotpādavyayotkarṣāpacayaś cittacaitasikeṣu na pravartaṃta eṣa evābhisaṃbodhaḥ // maitreyo bodhisattva āha / ..... eṣa evābhisaṃbodhaḥ // akṣayamatir bodhisattva āha / yas trimaṇḍalapariśuddhyā pāramitāsv abhyāsaṃ karoty anupalaṃbhayogena na rajyate na virajyata eṣa evābhisaṃbodhaḥ // maṃjuśrīḥ kumārabhūta āha / yo bhagavan sarvadharmeṣu na rajyate na virajyate gaṃbhīradharmanayaṃ ca prajānāti / yac ca prajānāti tan nāyūhati na niryūhati nākarṣati na vikarṣati na ca kasyacid dharmasyopacayaṃ (Kurumiya 30) vāpacayaṃ vā vidyāṃ vā vimuktiṃ votpādayati vyayaṃ vā hāniṃ vā vṛddhiṃ vā vastuṣu na saṃkliṣyate 'vikalpanataḥ eṣa evābhisaṃbodhaḥ // anenaikanayena sarvajñajñānābhisaṃbodhaḥ // atha kautūhaliko bodhisattva āha / kiṃ maṃjuśrīr āyogaprayogena prayojanaṃ yad anenaikanayatathathāpraveśenaivaṃ gaṃbhīraśūnyatābhāvanānayena sarvajñañānaparijñānaṃ // maṃjuśrīr āha / viṣamadṛṣṭirahitaḥ samyagdṛṣṭyasamāropaḥ / aśāṭhyarijukatāsamāropaḥ / pāparahito gurugauravāsamāropaḥ / suvacanāsamāropaḥ / samyagājīvāsamāropaḥ / sarvasaṃyojanarahitāsamāropaḥ / samākrośasarvasattvakṛpāsamāropaḥ / tṛsaṃvarāsamāropaḥ / avisaṃvādanakuśaladharmāsamāropaḥ / avyupaśāntāsamāropaḥ / saddharmārakṣāsamāropaḥ / sarvasattvāparityāgāsamāropaḥ / sarvavastuparityāgāsamāropaḥ / durbalasattvabalapratiṣṭhāpanāsamāropaḥ / bhītaśaraṇābhayāsamāropaḥ / kumārgasaṃprasthitānāṃ pratipattiniyojanāsamāropaḥ / kṣāntisauratyāsamāropaḥ / sarvagrāhasaṃgalakṣaṇāsamāropaḥ / sarvarajastamaskandhavarjanāsamāropaḥ / (Kurumiya 31) sarvapariṇāmanāphalavipākavarjanāsamāropaḥ / ime kulaputra viṃśatiḥ prayogāḥ sarvajñajñānasya / sarvākṣararutaghoṣavāgvyāhārapadaprabhedatathatājñānapraveśena sarvajñajñānasya prayogāḥ / sarvatathāgatavacanānyatīrthikavacanatathatāpraveśena sarvacaryātathatāpraveśena sarvapuṇyaprajñāpāramitāprayogatatathatāpraveśena sarvopādānotpādavyayatathatāpraveśena sarvatṛvimokṣāśrayahetukarmadharmatathatāpraveśena ca jñātvā sarvajñajñānasya prayogāvabodho bhavati // kautūhaliko bodhisattva āha / evam etan maṃjuśrīr yadā imaṃ gaṃbhīraṃ dharmanayam avabudhyate tadā na kaṃcid dharmaṃ samanupaśyati yo dharmo deśyeta yasmai deśyeta yair vārthapadavyaṃjanair deśyeta prakāśyeta / yaṃ vā punaḥ prajahyād yaṃ vā bhāvayed yaṃ vā parijānīyāt / sarvadharmānabhilāpyayogena tathatāṃ praviśati yaḥ sarvajñajñānam avabudhyate // bhagavān āha / sādhu sādhu kulaputra subhāṣitas te 'yam ekanayena sarvajñajñānapratilābhaḥ / tat kutaḥ sarvadharmā hy asamāropāḥ anutpādāvināśakoṭīkāḥ / avidyānirvāṇānutpādabhūtakoṭīkā ākāśanirvāṇakoṭīkāḥ / anabhilāpyakoṭīkāḥ sarvadharmāḥ / evaṃ sarvasattvāḥ / (Kurumiya 32) sarvadharmanidravyakoṭīkāḥ sarvasaṃgavastutaḥ parikīrtitāḥ / sarvatryadhvatraidhātukaskandhaniṣkiṃcanakoṭīkāḥ / tṛsaṃskāraśūnyatākoṭīkāḥ / dharmaskandhavipākaskandhāpacayopacayaskandhanidravyakoṭīkāḥ / śūnyatābhūtakoṭyanabhilāpyārthasarvadharmasamanvāgato bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvajñajñānam avatarati // asmin khalu punaḥ sarvajñajñānapratilābhavyākaraṇe bhāṣyamāṇe viṃśatibhir mārakanyāmāraputragaṇapārṣadyasahasrair anutpattikeṣu dharmeṣu kṣāntiḥ pratilābdhā / audārikaṃ ca kāyaṃ vijahya manamayaṃ kāyaṃ pratilebhire / apareṣām apy aṣṭāviṃśatīnām anutpattikadharmakṣāntipratilābho 'bhūt / dvinavatīnāṃ ca devamanuṣyabiṃbarāṇāṃ vicitravicitrāṇāṃ ca bodhisattvakṣāntisamādhidhāraṇīnāṃ pratilābho 'bhūt // atha tāni viṃśatisahasrāṇy anutpattikadharmakṣāṃtipratilabdhānāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ bhagavantaṃ divyaiḥ puṣpair abhyavakiraṃty abhiprakiraṃti sma / bhagavataś ca pādau śirobhir abhivandyaivam āhuḥ / paśya bhagavann akalyāṇamitrasaṃsargavaśena sattvānāṃ sarvapuṇyopacayakuśalamūlāny (Kurumiya 33) amanasikārāṇi bhavanti / bhagavān āha / karmapratyaya eṣa draṣṭavyaḥ / kautūhalaprāptānāṃ ca sattvānāṃ bhagavān saṃśayachittyartham imaṃ pūrvayogam udājahāra // // bhūtapūrvaṃ kulaputrātite 'dhvany aparimāṇeṣu mahākalpeṣv atikrānteṣv asyām eva cāturdvīpikāyāṃ lokadhātau yadāsīt tena kālena tena samayena dyutindhare mahākalpe vartamāne aṣṭāṣaṣṭivarṣasahasrāyuṣkāyāṃ prajāyāṃ tena ca kālena tena samayena jyotiḥsomyagandhāvabhāsaśrīr nāma tathāgato 'bhūt vidyācaraṇasaṃpannaḥ sugato lokavid anuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ buddho bhagavān / kliṣṭe paṃcakaṣāye loke vartamāne catasṛṇāṃ parṣadāṃ triyānapratisaṃyuktaṃ dharmaṃ deśayati sma / (Kurumiya 34) tena khalu punaḥ samayena rājābhūd utpalavaktro nāma caturdvīpeśvaraḥ cakravartī / atha rājā utpalavaktro 'pareṇa kālasamayena sāntaḥpuraparivāraḥ sabalakāyo yena jyotiḥsomyagandhāvabhāsaśrīs tathāgatas tenopasaṃkrāmad upasaṃkramya tasya bhagavataḥ pādau śirasābhivandya bhagavantaṃ nānāpuṣpair abhyavakiraṭ / nānāvādyair nānāgandhair nānādhūpaiś ca pūjāṃ kṛtvā tripradakṣiṇīkṛtvā bhagavataḥ bhikṣusaṃghasya pādau śirasābhivandyābhyāṃ gāthābhyām abhyaṣṭāvit // // bhujagāmarādibhir atīva guṇaiḥ samabhiṣṭutaḥ pracuradoṣaharaḥ / dhanasaptakena hitakṛj jagato vada kena sūkṣmamatimān bhavati // RKP_2.1 (Kurumiya 35) jagatas tamoghna śamadīpakara cyutijanmaruṅmaraṇaśokadama / jagatas tv apāyapathavārayitā vada kena mucyat'; iha mārapathā // RKP_2.2 atha khalu kulaputra sa jyotiḥsomyagandhāvabhāsaśrīs tathāgato rājānam utpalavaktram etad avocat // tṛbhiḥ satpuruṣa dharmaiḥ samanvāgato bodhisattvaḥ sūkṣmamatir bhavati / katamais tribhiḥ / adhyāśayena sarvasattveṣu karuṇāyate / sarvasattvānāṃ duḥkhapraśamāyodyukto bhavati mātṛvat / sarvadharmān nirjīvaniṣpoṣaniṣpudgalān anānākaraṇasamān vyupaparīkṣate / ebhis tribhir dharmaiḥ samanvāgataḥ satpuruṣa bodhisattvaḥ sūkṣmamatir bhavati / aparais tribhir mahārāja dharmaiḥ samanvāgataḥ satpuruṣo mārapāśeṣu sa sajjate / katamais tribhir yad uta sarvasattveṣu (Kurumiya 36) akrodhano bhavati / anavatāraprekṣī / sarvasattvasamadakṣiṇīyasaṃjño bhavati / sarvadharmān ekanayena vyupaparīkṣate / yadutākāśasamān sarvadharmān niṣpratikārānānātvān ajātānutpannān aniruddhān / sarvān ākāśavad dravyalakṣaṇavigatān anupalaṃbhayogena pratyavekṣate / ebhir mahārāja tribhir dharmaiḥ samanvāgataḥ satpuruṣo mārapāśeṣu na sajyate mārapathāc ca nirmucyate // atha rājñaḥ utpalavaktrasyāgramahiṣī surasundarī nāma sā caturāśītibhiḥ strisahasraiḥ parivṛtā puraskṛtā yena jyotiḥsomyagandhāvabhāsaśrīs tathāgatas tenopajagāmopetya taṃ bhagavaṃtaṃ jyotiḥsomyagandhāvabhāsaśriyaṃ tathāgataṃ nānāpuṣpair abhyavakīryābhir gāthābhir adhyabhāṣata // asadṛśaguṇadhara vitimirakaraṇa cyutihara vada katham ihā yuvati / bhavat'; iha puruṣo vyapagatakugati laghu vinaya manaḥ pravarahitakara // RKP_2.3 paramagatigata sugata praśamaratikara (Kurumiya 37) bhagavan tyajati yuvati tāṃ katham iha puruṣa / vada laghu suvinaya parahitakara śāmaya matitimiraṃ mama gaganāt // RKP_2.4 asamasama jagati śramaṇa parama prathitaguṇagaṇasmṛtivinayadhara / mama yadi pun'; iha bhavati hi naratā laghu vada vitimira sugatipatham amṛtaṃ // RKP_2.5 evam ukte kulaputra sa jyotiḥsomyagandhāvabhāsaśrīs tathāgatas tāṃ surasundarīm agramahiṣīm etad avocat // asti bhagini paryāyo yena mātṛgrāmo mātṛgrāmabhāvaṃ laghv eva parivartayati pūrvākṣiptamātṛgrāmabhāvo laghv aśeṣaṃ kṣīyate na ca bhūyo mātṛgrāmeṣūpapattiṃ pratigṛhṇāti yāvad anuttaraparinirvāṇād anyatra svapraṇidhānāt / tatra bhagini kataraḥ paryāyo yena paryāyeṇa mātṛgrāmo laghu puruṣo bhavati pūrvākṣiptaṃ ca mātṛgrāmabhāvaṃ laghv aśeṣaṃ kṣapayati / iha bhaginīyaṃ ratnaketur nāma dhāraṇī mahārthikā mahānuśaṃsā mahāprabhāvā sarvamātṛgrāmabhāvakṣayakarī kāyavākcittaduḥkhavipākadauṣṭhulyaṃ niravaśeṣaṃ kṣapayati / asyāś ca ratnaketudhāraṇyāḥ sahaśravaṇena mātṛgrāmasya mātṛgrāmabhavo niravaśeṣo gacchati / strīndriyaṃ antardhāya puruṣendriyaṃ prādurbhavati / puruṣaś cāpi rūpavān sarvāṃgaparipūrṇo (Kurumiya 38) bhavati / ṛjuḥ sūkṣmajñānakuśalo bhavati / kāyavāṅmanaḥsukṛtakarmāntaḥ sucaritacārī sarvaśatrunirjetā bhavati / yaś cāsya dṛṣṭadharmasāṃparāyikaḥ kāyavāṅmanoduḥkhapratisaṃvedanīyo duṣkṛtānāṃ karmaṇāṃ phalavipākaḥ sa parikṣayaṃ gacchati sthāpyānantaryakāriṇaṃ saddharmapratikṣepakam āryāpavādakaṃ ca / teṣāṃ punas tenaivātmabhāvena parikṣayaṃ gachati / pariśeṣaḥ strībhāvaḥ kāyavāṅmanodauṣṭhulyavaipākikaḥ sumerumātraḥ pārajanmikaḥ strībhāvabījanirvartako duḥkhavipākapratisaṃvedanīyaḥ karmāvaraṇabījaniṣyando niravaśeṣaḥ parikṣayaṃ gacchati / tat kutaḥ / yathā nāmeyaṃ ratnaketudhāraṇī sarvair atītais tathāgatair arhadbhiḥ samyaksaṃbuddhair bhāṣitā cādhiṣṭhitānyonyam anumoditā stutābhiṣṭutā varṇitā praśastā sattvānām duḥkhavipākakarmaparikṣayāya (Kurumiya 39) kuśalamūlavivṛddhitāyai / ye 'pi kecid etarhi daśasu dikṣu pratyutpannās tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhās tiṣṭhanti yāpayanti svakasvakeṣu buddhakṣetreṣu sarve te buddhā bhagavaṃtaḥ imāṃ ratnaketudhāraṇīṃ bhāṣaṃte yāvat praśaṃsanti sattvānāṃ karmaparikṣayāya kuśalamūlavivṛddhaye / ye 'pi te bhaviṣyaṃty anāgate 'dhvani daśasu dikṣv anyonyeṣu tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhās te 'pīmāṃ ratnaketudhāraṇīṃ bhāṣiṣyaṃti yāvat praśaṃsiṣyaṃti sattvānāṃ duḥkhavipākakarmaparikṣayāya kuśalamūlavivṛddhaye / aham apy etarhi ratnaketudhāraṇīṃ bhāṣiṣyāmi / anumoditya ca daśasu dikṣu pratyutpannānāṃ tathāgatānāṃ bhāṣamāṇānām aham imāṃ ratnaketudhāraṇīṃ varṇayiṣyāmi praśaṃsiṣyāmi / yaḥ kaścid bhagini rājā kṣatriyo mūrdhābhiṣikto janapadasthāmaprāpta imāṃ ratnaketudhāraṇīṃ pustake likhitvā dhārayiṣyati tasya rājñaḥ kṣatriyasya daśasu dikṣūdāraḥ kīrtiśabdaśloko 'bhyudgamiṣyati yāvad sarvaṃ rūpadhātum udāraiḥ kīrtiśabdair āpūrayiṣyati / anekāni ca devanāgayakṣagandharvakoṭīnayutaśatasahasrāṇi tasya rājñaḥ kṣatriyasya pṛṣṭhataḥ samanubaddhā rākṣānuguptaye sthāsyaṃti / sarve ca tasya viṣaye kalikalahadurbhikṣarogaparacakravātavṛṣṭiśītoṣṇadoṣāḥ (Kurumiya 40) praśamaṃ yāsyaṃti / sarve ca duṣṭayakṣarākṣasasiṃhamahiṣagajavṛkā anavarādhino bhaviṣyaṃti / sarve viṣatiktakaṭukarūkṣavirasaparuṣaduḥkhasaṃsparśavedanīyā doṣāḥ praśamaṃ yāsyaṃti / sarvāṇi cāsya dhanadhānyauṣadhivanaspatyaḥ phalapuṣpāṇi prarohiṣyanti vivardhiṣyaṃti snigdhāni surasāni ca bhaviṣyaṃti / saced rājā kṣatriyo mūrdhābhiṣiktaḥ saṃgrāme pratyupasthite imaṃ ratnaketudhāraṇīpustakaṃ dhvajāgrāvaropitaṃ kuryāt sa rājā kṣatriyo mūrdhābhiṣiktaḥ paracakraṃ parājeṣyati / saced ubhayo rājñoḥ kṣatriyayor mūrdhābhiṣiktayoḥ saṃgrāmābhirūḍhayor ayaṃ ratnaketudhāraṇīpustako dhvajāgrāvaropito bhaviṣyati tau parasparaṃ prītisāmagrīṃ kariṣyataḥ / ity evaṃ bahuguṇānuśaṃseyaṃ ratnaketudhāraṇī / yatra kvacid grāme vā nagare vā nigame vā manuṣyāṇāṃ vāmanuṣyāṇāṃ catuṣpadānāṃ vyādhitā-m-akālamaraṇaṃ viheṭhā vā syāt tatrāyaṃ ratnaketudhāraṇīpustako mahāpūjopakaraṇaiḥ praveśayitavyaḥ / praveśya susnātena suviliptagātreṇa navacīvaraprāvṛtena brahmacāriṇā nānāpuṣpasamīrite nānāgandhapradhūpite nānārasaparivṛte siṃhāsane 'bhiruhya tatrāyaṃ ratnaketudhāraṇīpustako vācayitavyaḥ / sarve tatra vyādhayo 'kālamaraṇāni ca praśamaṃ yāsyaṃti / sarvāṇi (Kurumiya 41) ca tatra bhayaromaharṣadurnimittāny aṃtardhāsyaṃti / yaḥ kaścin mātṛgrāmaḥ putrārthī bhavet tena snātvā navacīvaraṃ prāvṛtya brahmacāriṇā puṣpagandhamālyavilepanair imaṃ pustakam arcayitvā svayaṃ nānāpuṣpasamīrite nānāgandhapradhūpite nānārasaparivṛte āsane 'bhiruhyeyaṃ ratnaketudhāraṇī vācayitavyā / putrapratilābhī bhaviṣyati / eṣa eva paścimo mātṛgrāmabhāvo yāvad anuttaraparinirvāṇād anyatra svapraṇidhānāt sattvaparipācanahetoḥ @folio 20 is missing; text according to Dutt:@@ tasmin kāle tathāgato jyotiprabhaśrīr imāṃ ratnaketudhāraṇim udāharat / jaloke jaloke / moke jali / jala jalimi / jalavrate jahile / varapuruṣalakṣaṇasamāruhya / amame vamame vamame / navame mahāse / jahame jahame jahame jahame / varame varame / vavave / vavave / vahave / vaṃgave / vajave / vāra vāraśe / jalamekha / parakha / alajahili / jana tule / jana tubhukhe / vahara vahara / siṃha vrate / nana tilā / nana tina dālā / sūryavihaga / candravihaga / cakṣu rajyati śavihaga / sarvakṣayastritvasuravihaga / jakhaga jakhaga / surakhagha / vahama / amrikha / amrikha / amrikha / amrikha / amrikha / amrikha / amrikha amrikha / mrikha mrikha mrikha / vyavadeta karma / dune dune / upata vyavaccheda jñānakṛta / anuda padākhaga / neruka / aṅgule bhaṅgule vibhaṅgule / kulaha / indraparivibhaha / vyavaccheda karabha / vavrati / vavrati / ca prati / ca prati / amoha daraśane / parivarta bhaṣyu / khasama / krimajyotikhaga / jahi jahi jyoti / niṣka bhirasa / bhirasa / bhiraja / matikrama / bhivakriva / mahākriva / hile hihile / aruṇavarte / samayaniṣke / damadānadhyāna aparāmṛśe / phalakuṇḍalalakhe (Kurumiya 42) nivarta istribhāva karmakṣaya prādurbhava puruṣatvam / asamasama / samaya vidijña tathāgata svāhā // samanantarabhāṣitāyāṃ śākyamuninā tathāgatenāsyāṃ ratnaketudhāraṇyāṃ punar api mahāpṛthivī cakaṃpe / tāsām api pañcaśatamārakanyānāṃ sahaśravaṇenāsyā ratnaketudhāraṇyāḥ strīvyaṃjanam antardhāya puruṣavyaṃjanaṃ prādurabhavat / aprameyāsaṃkhyeyānāṃ devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragapretapiśācakuṃbhāṇḍakanyānāṃ sahaśravaṇenāsyā ratnaketudhāraṇyāḥ strīvyañjanāny aṃtardhāya puruṣavyañjanāni prādurbhūtāni / tāś ca sarvā avaivartyā abhūvann anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau / sarvāsāṃ cānāgatastrībhāvapratilābhasaṃvartanīyaṃ karmāvaraṇam aśeṣaṃ nirodhaṃ ca / tāḥ striyaḥ prāñjaliyo vanditvā taṃ śākyamuniṃ tathāgatam evaṃ maghāghoṣair āhuḥ // namo namaḥ āścaryakārakāya (Kurumiya 43) śākyamunaye tathāgatāyārhate samyaksaṃbuddhāya // brūhi mahākāruṇika vistareṇemaṃ pūrvayogaṃ katham asmākaṃ strībhāvam antarhitaṃ sarvākāraparipūrṇaṃ ca puruṣabhāvaṃ saṃprāptam / tenāścaryaprātihāryasaṃvegena vayam anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittaṃ janayama / brūhi bhagavann imaṃ pūrvayogam / tatsākṣiṇo bhaviṣyaty aprameyasya devamanuṣyasya // atha khalu bhagavāṃ chākyamunis tathāgata imaṃ pūrvayogaṃ deśayati / bhadramukhāḥ jyotiḥsomyagandhāvabhāsaśriyas tathāgatasyāntikād rājña utpalavaktrasyāgramahiṣyā surasundaryā devyā sārdhaṃ caturāśītibhiḥ strīsahasrair iyaṃ ratnaketudhāraṇī śrutā sahaśravaṇāc ca tasyāḥ surasundaryā (Kurumiya 44) agramahiṣyāḥ teṣāṃ caturāśītīnāṃ strīsahasrāṇāṃ strīvyaṃjananāny antardhāya puruṣavyañjanāni prādurabhavan / tadaivam aprameyāsaṃkhyeyānāṃ devakanyānāṃ yāvan manuṣyāmanuṣyakanyānāṃ sahaśravaṇād evāsyā ratnaketudhāraṇyāḥ strīndriyam antarhitaṃ puruṣendriyaṃ prādurbhūtaṃ / sarvāsāṃ tāsāṃ strīṇām anāgatastrībhāvapratilābhasaṃvartanīyaṃ karmāvaraṇam aśeṣaṃ saṃnirodham // yadā ca rājñaḥ utpalavaktrasyāgramahiṣyāḥ surasundaryāḥ sāntaḥpuraparivārāyāḥ puruṣatvan saṃvṛttaṃ tadā sa rājā utpalavaktraś caturdvīpeśvaraś cakravartī jyeṣṭhakumāraṃ rājābhiṣekenābhiṣiṃcya sārdham ekonena putrasahasreṇa mahāpuruṣeṇa ca surasundareṇa sārdhaṃ ca caturāśītibhiḥ surasundaro mahāpuruṣasahasraiḥ sārdhaṃ cāparair dvinavatibhiḥ prāṇasahasrair abhiniṣkramya tasya jyotiḥsomyagandhāvabhāsaśriyas (Kurumiya 45) tathāgatasyāntike keśaśmaśrūṇy avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇi paridhāya samyag eva śraddhayā agārād anagārikāṃ pravrajitaḥ / pravrajitvā svādhyāyābhirato yoniśamanasikārābhiyukto 'bhūt // atha tatra bahūnāṃ prāṇakoṭīnām etad abhavat / kasmād rājā cakravartī pravrajitaḥ / te parasparā evam āhuḥ / mārakarmābhiyukta eṣa tathāgataḥ śaṭho māyāvī mārakarmasamāyuktam imaṃ dharman deśayati / keṣāṃcit strīvyaṃjanam apanāyayati / keṣāṃcit puruṣavyaṃjanaṃ / keṣāṃcit keśaśmaśrūṇy avatārayati / keṣāṃcid raktāni vāsāṃsi prayacchati keṣāṃcit pāṇḍarāṇi / keṣāṃcid devopapattaye dharman deśayati / keṣāṃcin manuṣyopapattaye keṣāṃcit tiryagyonyupapattaye keṣāṃcid acyutyupapattaye dharman deśayati / mārakarmapathābhiyuktaḥ strīkaraṇamāyayā samanvāgataḥ sa śravaṇo jyotiḥsomyagandhāvabhāsaśrīḥ śramaṇarūpeṇa visaṃvādakaḥ / yan nūna vayam itaḥ prakramema / na cāsya rūpaliṃgagrahaṇaṃ paśyema / na cāsya kiṃcid vacanaṃ śṛṇuyāma // atha tatraiva kumārabhṛto nāma bhaṭaḥ / sa evam āha / yā mama bhāryāntaḥpurikā duhitaraś cābhūvan sarvāsām anena śramaṇakoraṇḍakena (Kurumiya 46) strīvyaṃjanāny apanīya puruṣendriyāṇy abhinirmitāni / sarvāsāṃ śirāṃsi nirmuṇḍāni kṛtvā raktāni vāsāṃsy anupradattāni / ahaṃ caikākī śokārto muktaḥ / ete sarve vayaṃ samagrā bhūtvā viṣamaṃ mahāgahanaparvataṃ praviśāmaḥ / yatra vayam asya mārapāśābhiyuktasya śramaṇakoraṇḍakasya śramaṇamāyāvinaḥ svaraghoṣam api na śṛṇuyāmaḥ prāg eva paśyāma iti / te sarve tuṣṭā evam āhuḥ / evam astv iti // atha kumārabhṛto bhaṭaḥ tair vicikitsāprāptair bahubhiḥ prāṇakoṭībhiḥ sārdhaṃ tataḥ prākrāmat pratyantime janapade viṣamaparvatagahaneṣu riṣiveṣeṇa caryāṃ cacāra / tebhyaś ca sattvebhya evaṃ dharman deśayām āsa / nāsti saṃsārān mokṣo nāsti sukṛtaduṣkṛtānāṃ karmaṇāṃ phalavipākaḥ / ucchedavādy adya śramaṇa utpanno mārakarmābhiyukto visaṃvādakaḥ / ye ca taṃ darśanāyopasaṃkramaṃti ye ca tam abhivādayaṃti ye cāsya dharmaṃ śṛṇvaṃti te vikṣiptacittā bhavanti / śirāṃsi caiṣāṃ muṇḍayati / gṛhān nirvāpayati / raktāni vāsāṃsi prayacchati / śmaśānacaryāṃ cārayati / bhaikṣacaryāsu niveśayati / ekāhāriṇaḥ karoti / viṣamadṛṣṭimanaso nityodvignān vivekavāsābhiratāl layanaprakṣiptān kāmaratinṛtyagītagandhamālyavilepanābharaṇavibhūṣaṇamaithunadharmasurāmadyapānarahitān (Kurumiya 47) alpabhāṣyāṅ karoti / evaṃrūpaḥ sa śramaṇaveṣeṇocchedavādī mārapathābhiyuktaḥ sattvānāṃ śatrubhūta utpannaḥ / adṛṣṭāśrutapūrvam etasya śramaṇagautamasya kriyā mayopalakṣiteti tena bahūni prāṇakoṭīnayutaśatasahasrāṇy evaṃrūpām imāṃ pāpikāṃ dṛṣṭiṃ grāhitāny abhūvan // yāvāpareṇa samayenotpalavaktro mahāśramaṇo 'śrauṣīt kasmiṃścit parvatagahane kecit svayaṃ kumārgasaṃprasthitāḥ parān apy etāṇ viṣamāṃ dṛṣṭiṃ grāhayantaḥ trayāṇāṃ ratnānām avarṇaṃ cārayantīti śrutvā cāsyaitad abhavat / yady ahaṃ tāvat sattvāṃs tataḥ pāpakād dṛṣṭigatān na parimokṣayeyaṃ na ca samyagdṛṣṭau pratiṣṭhāpayeyaṃ nirarthakaṃ me śrāmaṇyaṃ bhavet / kathaṃ cāham anāgate 'dhvany andhabhūte loke 'nuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbudhyeyaṃ kathaṃ ca vyasanagatāṃś caturmārapāśabandhanabaddhān sattvāñ chakṣyāmi parimocayitum iti // athotpalavaktro mahāśramaṇo mahādṛḍhaparākramaḥ kāruṇikas taṃ jyotiḥsomyagandhāvabhāsaśriyaṃ tathāgatam avalokyānekaprāṇaśatasahasraparivṛtaḥ puraskṛtaḥ teṣu teṣu pratyantimeṣu grāmanagaranigamaparvataviṣamakarvaṭasthāneṣu caryāṃ caraṃs tatra tatra tebhyaḥ sattvebhyo dharman deśayām āsa / tān sattvān pāpakād dṛṣṭigatān nivārayitvā samyagdṛṣṭau niyojyānuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pratiṣṭhāpayām āsa / kāṃścid aparān pratyekabuddhayānapraṇidhāne kāṃścic chrāvakayāne kāṃścit phale pratiṣṭhāpayām āsa / kāṃścit pravrajayām āsa / kāṃścid upāsakasaṃvare kāṃścid upavāse kāṃścit tṛśaraṇagamane pratiṣṭhāpayām āsa / strībhyaś (Kurumiya 48) cemāṃ ratnaketudhāraṇīn deśayām āsa / strībhāvān nivartayitvā pratiṣṭhāpayām āsa puruṣatve / yāś ca tā bahvaḥ prāṇakoṭyas tathāgatasyāntike vicikitsāprāptā abhūvaṃs tān sarvāṃs tataḥ pāpakād dṛṣṭigatān nivāryātyayaṃ pratideśāpayitvānuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau pratiṣṭhāpayām āsa / tasyaiva ca jyotiḥsomyagandhāvabhāsaśriyas tathāgatasyāntikam upanīya pravrājayām āsa sthāpya kumārabhṛtaṃ bhaṭaṃ / tena caivaṃ praṇidhānaṃ kṛtam abhūt / yathā mamānenotpalavaktreṇa śramaṇena parṣad vilopya nītā tathāham apy asyānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhiprasthitasya tatra buddhakṣetre māratvaṃ kārayeyaṃ yad uta garbhasthānāt prabhṛty enaṃ viheṭhayeyaṃ / tataḥ paścāj jātamātraṃ kumārakrīḍāpanaṃ śilpakarmapaṭhanasthaṃ ratikrīḍāntaḥpuragataṃ yāvad bodhimaṇḍaniṣaṇṇaṃ saṃtrāsayeyaṃ vighnāni ca kuryāṃ bodhiprāptasya ca śāsanavipralopaṃ kuryām // atha sa utpalavaktro mahāśramaṇas taṃ kumārabhṛtaṃ bhaṭam evaṃ praṇidhikṛtavyavasāyaṃ mahatā kṛcchrodyogaparākramaiḥ prasādayitvā (Kurumiya 49) tataḥ pāpakadṛṣṭigatāt pratinivartyātyayaṃ pratideśāpayitvānuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittam utpādayati sma // atha kumārabhṛto bhaṭo vinītaprasāda idaṃ praṇidhānaṃ cakāra / yadā tvaṃ mahākāruṇikānuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddho bhavet tadā bodhiprāpto māṃ vyākuryād anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau // syāt khalu punar bhadramukhā yuṣmākaṃ kāṃkṣā vā vimatir vānyaḥ sa tena kālena tena samayenāsīd utpalavaktro nāma yena tasya jyotiḥsomyagandhāvabhāsaśriyas tathāgatasya saparivārasyānekavidhaṃ pūjopasthānaṃ kṛtam anekaiś ca prāṇakoṭīnayutaśatasahasraiḥ sārdhaṃ niṣkramya pravrajitaḥ apramāṇāni ca prāṇakoṭīnayutaśatasahasrāṇi tataḥ pāpakād dṛṣṭigatān nivārayitvā tṛṣu yāneṣu niveśitāny aprameyāḥ sattvāḥ phaleṣu pratiṣṭhāpitā apramāṇāś ca strīkoṭīnayutaśatasahasrāṇāṃ puruṣapratilābhaḥ kṛta iti / na khalu yuṣmābhir evaṃ draṣṭavyam / ahaṃ sa tena kālena tena samayena rājābhūc caturdvīpeśvaraś cakravartī utpalavaktro nāma / mayā sa evaṃrūpaḥ puruṣādhikāraḥ kṛtaḥ / syāt khalu punar yuṣmākaṃ bhadramukhāḥ kāṃkṣā vā vimatir vā anyā sā tena kālena tena samayenābhūt surasundarī nāmāgramahiṣī yayā śrāmaṇyam avāptam / maitreyaḥ sa bodhisattvo mahāsattvas tena kālena tena samayenābhūt / syāt khalu bhadramukhā yuṣmākaṃ kāṃkṣā vā vimatir vānyaḥ sa tena kālena tena samayena kumārabhṛto nāma bhaṭo 'bhūt sārdhaṃ prāṇakoṭībhiḥ / (Kurumiya 50) na khalu punar yuṣmābhir evaṃ draṣṭavyam / ayaṃ sa māraḥ pāpīmāṃs tena kālena tena samayena kumārabhṛto nāma bhaṭo 'bhūt / yan mayā tatkālam tasya pariṣad pravrajitā tena mayi pradoṣam utpādyaivaṃ praṇidhānaṃ kṛtam / yadā tvam anuttarāṃ samyaksaṃbodhim abhisaṃbuddhaḥ syāt tadā tvaṃ māṃ vyākuryād anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau // tasyaiva yūyaṃ kulaputrā jyotiḥsomyagandhāvabhāsaśriyas tathāgatasyāntike 'prasādaṃ kṛtvā asaṃvṛtavāgbhāṣitaṃ pāpakaṃ dṛṣṭigataṃ parigṛhya mayaiva yūyaṃ tataḥ pāpadṛṣṭigatāt parimocya pravrajitāḥ / tato 'rvāg yuṣmābhir bahūni buddhasahasrāṇi paryupāsitāni / teṣāṃ ca pūjopasthānaṃ kṛtaṃ / tebhyaś ca dharmaṃ śrutvā praṇidhānaṃ kṛtaṃ ṣaṭsu pāramitāsu caritaṃ iti // tena yūyaṃ kāyavāṅmanoduścaritena karmaṇā pūrvaṃ tṛṣv apāyeṣv aneke kalpāḥ duḥkhāny anubhūtavantaḥ / tenaiva karmāvaraṇenaitarhi mārasya pāpīmato bhavane upapannā iti // asmiṃ khalu punā ratnaketudhāraṇīpūrvayoge bhāṣyamāṇe bhagavatā śākyamuninā tathāgatena teṣāṃ paṃcānāṃ mārakanyāśatānāṃ strībhāvam antardhāya puruṣabhāvaḥ saṃvṛtto 'nutpattikadharmakṣāntipratilaṃbhāś cābhūvan / apramāṇānām asaṃkhyeyānāṃ sattvakoṭīnayutaśatasahasrāṇāṃ sadevamānuṣāyāḥ (Kurumiya 51) prajāyā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittāny utpannāny avaivartyāś cābhūvann anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau / evam aprameyāsaṃkhyeyāni sattvakoṭīnayutaśatasahasrāṇi śrāvakapratyekabuddhayāne 'vaivartya abhūvan / aprameyāsaṃkhyeyānāṃ devamānuṣyakanyānāṃ mātṛgrāmabhāvo vinivṛttaḥ puruṣabhāvāśrayapratilābhaś cābhūt // // ratnaketuparivartād dvitīyaḥ pūrvayogaparivartaḥ samāptaḥ // // (Kurumiya 52) III. atha khalv asyāṃ ratnaketudhāraṇyāṃ bhāṣyamāṇāyāṃ śākyamuninā tathāgatenaitarhi sarvāvatīyaṃ sahālokadhātur udāreṇāvabhāsena sphuṭābhūt / yac ceha buddhakṣetre koṭīśataṃ cāturdvīpikānāṃ teṣu koṭīśataṃ kāmeśvarāṇāṃ māratvaṃ kārayaṃti / te buddhānubhāvena saṃvignā imāṃ cāturdvīpikāṃ vyavalokayaṃti sma / kuto 'yam avabhāsa utpannaḥ / nūnaṃ pāpīmān nāma māro yas tatra cāturdvīpikāyāṃ prativasati tasyaiṣa prabhāvaḥ so 'smatto balavattara īśvarataro mahaujaskataraś ca / atha khalu te mārā vyavalokayanto 'drākṣuḥ taṃ māraṃ pāpīmantaṃ śokāgāre niṣaṇṇaṃ paramadurmanasthaṃ // atha tat koṭīśataṃ mārāṇāṃ yeneyaṃ cāturdvīpikā yena mārasya pāpīmato bhavanaṃ tenopajagāmopetya māraṃ pāpīmantam evam āha / kiṃ bho kāmeśvara sarvāvatīyaṃ lokadhātur avabhāsitā tvaṃ ca śokāgāraṃ praviśya niṣaṇṇaḥ // (Kurumiya 53) atha kāmeśvaro māras teṣāṃ mārakoṭīśatānāṃ vistareṇārocayati sma / yat khalu mārṣā jānīyur iha bho śramaṇa utpannaḥ śākyavaṃśāt paramaśaṭhaḥ māyāvī / tenotpannamātreṇa sarvāvatīyaṃ sahālokadhātur avabhāsitā prakaṃpitā kṣobhitā / ye kecid iha kṛtsnalokadhātuvidvāṃso brahmendrā vā nāgendra vā yakṣendrā vāsurendrā vā mahoragendrā vā garuḍendrā vā kinnarendrā vā yāvad anye 'pi kecin manuṣyāmanuṣyā vidvāṃsas te sarve tam upāgatāḥ pūjākarmaṇe yāvat ṣaḍvarṣāṇy ekākyadvitīyā niṣadyālakṣaṇāṃ māyaṃ sādhitavān / ahaṃ ca svabalasaṃdarśanaṃ cikīrṣur evaṃ ṣaṭtriṃśatkoṭīsainyaparivāra upasaṃkramya samaṃtato 'nuparivārya sarvamārabalavikurvaṇarddhivīryaparākramaṃ saṃdarśitavān ekaromakūpam apy aham aśakto 'sya saṃtrāsayituṃ vā bhīṣayituṃ vā kim aṃga punas tasmād āsanāt kaṃpayituṃ kiṃ vā punar anyaṃ vighātaṃ kartum ity atha cet tena vṛṣalena tādṛśī māyā pradarśitā pṛthivīkaṃpaś ca kṛtaḥ / yat sasainyo 'haṃ parājitaḥ chinnavṛkṣa iva dharaṇītale nipatitaḥ / tena ca tatraiva (Kurumiya 54) niṣaṇṇena tādṛśī alakṣaṇā māyā sādhitā yat sarvamāraviṣayam abhibhūya sādhitavidyas tasmād utthāya sattvebhyaḥ saṃprakāśayām āsa / ye ca kecid iha cāturdvīpikāyāṃ lokadhātau paṇḍitā vijñāḥ sattvās tathā māyayāvarjitā yathā cittam apy ahaṃ teṣāṃ na prajānāmi gatyupapattiṃ vā ṣaṭsu gatiṣu / ye ca taccharaṇagatās teṣām ekaromakūpam api na śaknomi saṃtrāsayituṃ vā saṃkṣobhayituṃ vā kim aṃga punas tasmād visaṃvādayituṃ vā kaṃpayituṃ vā śaknuyām / adyaiva ca me paṃca paricārikāśatāni viṃśatiś ca putrasahasrāṇi sagaṇapārṣadyāni vṛṣalaṃ gautamaṃ taṃ śramaṇaṃ śaraṇaṃ gatās tasya purato niṣaṇṇāḥ / na cāhaṃ bhūyas tāni śaktas tasmād vivecayituṃ / tena hi yūyaṃ balavantaḥ puṇyavanto jñānavantaḥ aiśvaryavantaḥ suhṛdo bhavata / taṃ śākyaputraṃ vṛṣalaṃ jīvitād vyavaropayiṣyāmaḥ / ye ca sattvās taccharaṇagatās tāṃ sarvāṃ vidhvaṃsayiṣyāmaḥ / (Kurumiya 55) kṛṣṇaṃ māyāśaṭhaṃ śramaṇapakṣaṃ parājeṣyāmaḥ / śuklaṃ mārapakṣam uddyotayiṣyāmaḥ / tataḥ paścāt sukhaṃ phāṣaṃ vihariṣyāmaḥ // atha jyotiṣprabho māraḥ imaṃ jaṃbudvīpaṃ vyavalokayām āsa yatra tathāgato niṣaṇṇo dharmaṃ deśayati / atha jyotiṣprabho māro bhagavataḥ kāyam adrākṣīt / svaraghoṣayuktāṃ dharmadeśanām aśrauṣīt / atha tāvad eva tasya romaharṣaṇaḥ saṃtrāsa utpannaḥ / atha sa māraṃ pāpīmantam evam āha // kṛtsne kṣetre hy eṣa viśiṣṭo vararūpaḥ puṇyajñānair āśrayaśuddhaś cirakālaṃ / kleśān mukto mārgasuyuktaś cirarātraṃ kṣīṇāḥ sarve tasya bhavā śokavimuktaḥ // RKP_3.1 mā tvaṃ bhūyaḥ krodhavaśaṃ gaccha na yuktam agro hy eṣa śreṣṭha śara