Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)mkarmviu.htmNguyên tác: Sanskrit

Kinh Đại Phân Biệt Nghiệp (Mahākarmavibhaṅga)

Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 2 / 2 (50.000 ký tự/trang)
vismayajātaḥ. gatvā bhagavato nivedayati. bhagavān āha. puṇyanirjātā gṛhapater na grāhyā. sarvaṃ ca tadānupūrveṇa kathitam. evam eṣa yadā dātā bhavati duḥkhena yācitaḥ samānaḥ pratijānīte. duḥkhena (MKV 68) dadāti dattvā ca cittaṃ prasādayati. tena hetunā pūrvaṃ daridro bhūtvā paścān mahādhano bhavati. idaṃ karma yena samanvāgataḥ pudgalaḥ pūrvaṃ duḥkhito bhūtvā paścāt sukhito bhavati.
XXXV. katamat karma yena samanvāgataḥ pudgalaḥ pūrvaṃ ca paścāc ca sukhito bhavati. ucyate. ihaikatyo dānaṃ yācitaḥ sa prahṛṣṭaḥ pratijānīte prahṛṣṭo dadāti. dattvāpi ca prītimān bhavati. sa yadā manuṣyeṣūpapadyate. āḍhyeṣu kuleṣūpapadyate mahādhaneṣu mahābhogeṣu. atra bhadrike nagare miṇḍhakaprabhṛtīnāṃ caturṇāṃ dānapatīnāṃ vipāko vaktavyaḥ. taiḥ kila tagaraśikhī pratyekabuddhaḥ piṇḍapātena pratipādilaḥ. atra vinayāvadānaṃ vaktavyam. idaṃ karma yena samanvāgataḥ pudgalaḥ pūrvaṃ ca paścāc ca sukhito bhavati.
XXXVI. katamat karma yena samanvāgataḥ pudgalaḥ pūrvaṃ ca paścāc ca duḥkhito bhavati. ucyate. ihaikatyaḥ kalyāṇamitra virahito bhavati. sa dānaṃ na dadāti. na ca tena kiṃcit pāpakaṃ karma kṛtaṃ bhavati. sa yadā manuṣyeṣūpapadyate daridreṣu kuleṣūpapadyate. alpānnapānabhojaneṣu. yathā śrāvastyāṃ daridradārakasyāvadānaṃ varṇayanti. śrāvastyāṃ kila bhagavān piṇḍapātaṃ paryaṭati. tadā ca śrāvastyām ikṣudvādaśī nāma bhavati. bhagavatā cekṣūṇi labdhāni. anyatarasmin gṛhadvāre daridradārakas tiṣṭhati. sa bhagavantam ikṣūṇi yācati. bhagavataikaṃ dattam. sa (MKV 69) bhūyo yācatiḥ bhagavān āha. vatsa. ucyatām. necchāmīti te bhūyo dāsyāmīti. sa prāha. mayā bhagavan na kadācin necchāmīty uktaṃ pūrvam. bhagavān āha. vatsa. ucyatāṃ necchāmi bhagavan sarvāṇi dāsyāmīti. tenekṣulobhān necchāmīty uktam. bhagavatā sarvāṇi dattāni. athāryānandaḥ pṛcchati. bhagavan kim idam. bhagavān āha. na kadācid eṣa ānanda rūparasagandhasparśādīnāṃ tṛptapūrvo 'bhavat necchāmīti vā na kadācid uktapūrvam. tad etasya vacanaṃ tasya necchāmīti hetubhūtaṃ bhaviṣyati. āha ca.
necchāmīty eṣa vyāhāro na kadācid udīritaḥ
kuto rūpāṇi śabdāś ca gandhāḥ sparśāś ca vai kutah.
ity evaṃ prārthayann eṣa nityaṃ bhramati bāliśaḥ
necchāmīti praharṣeṇa yaiṣā vāk samudīritā
hetur alpecchatā yaiṣā sa evāsya bhaviṣyati.
idaṃ karma yena samanvāgataḥ pūrvaṃ ca paścāc ca duḥkhito bhavati.
XXXVII. katamat karma yena samanvāgataḥ pudgala āḍhyo bhavati matsarī. ucyate. ihaikatyenālpamātraṃ dānaṃ dattaṃ bhavati śīlavati pātrabhūte na tu punas tyāgacittam abhyastaṃ bhavati. yadā manuṣyeṣūpapadyate. āḍhyeṣu kuleṣūpapadyate mahādhaneṣu mahābhogeṣu. tena dānaviśeṣeṇa yat tena punas tyāgacittam abhyastaṃ na bhavati sa tena karmaṇā matsarī bhavati. yathā śrāvastyāṃ (MKV 70) hilliśālagṛhapater avadānam. sa kila pūrvajanmani matsarī bhavati. atha tasya gṛhadvāre tagaraśikhī nāma pratyekabuddha āgataḥ. tasya bhikṣā dattā. tena dṛṣṭvādīyamānā tena kṣavaṇaye na ca bhikṣā dattā. sa ca pravrājitaḥ paribhraṣṭaḥ. sa tena karmaṇā divyamānuṣyakāḥ saṃpattayo 'nubhūya śrāvastyām agrakulikaputraḥ pratyājāto matsarī kālagataḥ. tasya dravyaṃ rājñā prasenajitāputrakaṃ gṛhītvā śatavarge āgame prasenajitsaṃyukteṣu rājopakīrṇakaṃ nāma sūtram. prasenajid bhagavataḥ kathayati. iha bhagavann agrakulikaḥ kālagataḥ. tasya mayāputrakaṃ svāpateyaṃ gṛhītam. bhagavān āha. katīyaṃ mahārāja gṛhapater dravyaṃ gṛhītam. sa āha. śataṃ bhagavan śatasahasrāṇāṃ yad āhataṃ pariśiṣṭaṃ dravyam aparimitam anāhatam. bhagavān āha. idaṃ tasya mahārāja saptamam aputrakaṃ dravyagrahaṇam. yat tena tagaraśikhī nāma pratyekabuddhaḥ piṇḍapātena pratipāditaḥ. tad asya karma parikṣīṇam. anyac ca kuśalamūlaṃ na kṛtam. tenādya prathamāyāṃ rātryāṃ mahāraurave narake pacyate. tatra bhagavān gāthā bhāṣate.
dhanaṃ dhānyaṃ jātarūpaṃ gavāśvamaṇikuṇḍalam
dāsakarmakarā bhṛtyā ye cānye anujīvinaḥ
mriyamāṇasya nānveti nāpi ādāya gacchati.
yat tena kṛtaṃ bhavati kalyāṇam atha pāpakam
tad dhi tasya svakaṃ bhavati tac ca ādāya gacchati.
tasmāt kuruta puṇyānāṃ nicayaṃ sāmparāyikam
(MKV 71)
puṇyāni paraloke 'smin pratiṣṭhā prāṇināṃ smṛtā
gṛhe tiṣṭhati kāyo 'yaṃ śmaśāne priyabāndhavāḥ
sukṛtaṃ duṣkṛtaṃ caiva gacchantam anugacchati.
ayaṃ pudgala āḍhyo bhavati matsarī.
XXXVIII. katamat karma yena samanvāgataḥ pudgalo daridro bhavati tyāgavān. ucyate. ihaikatyena pudgalena bahu dānaṃ dattaṃ bhavati. tiryaggateṣu manuṣyeṣu ca duḥśīleṣv abrahmacāriṣu. punaḥ punas tyāgacittam abhyastam. sa yadā manuṣyeṣūpapadyate daridro bhavati tyāgavān tena dānābhyāsena. yat tu tenāpātrabhūteṣu dānaṃ dattaṃ tena daridraḥ. yathā śrāvastyāṃ tatra vinaye tantravāyasya nidānaṃ varṇayanti. sa tyāgavān daridraś ca. punaḥ punas tyāgacittam abhyastam. idaṃ karma yena samanvāgataḥ pudgalo daridro bhavati tyāgavān.
XXXIX. katamat karma yena samanvāgataḥ pudgala āḍhyo bhavati tyāgavān. ucyate. ihaikatyena pudgalena bahu dānaṃ dattaṃ bhavati śīlavatsu pātrabhūteṣu. punaḥ punas tyāgacittam abhyastaṃ bhavati. sa tena karmaṇā yadā manuṣyeṣūpapadyate. āḍhyeṣu kuleṣūpapadyate mahādhaneṣu mahābhogeṣu. yat tu tena punaḥ punas tyāgacittam abhyastaṃ tena tyāgavān bhavati. yathānāthapiṇḍadena kila krakucchande samyaksaṃbuddhe jetavanaṃ niryātitam. vihāraś ca kāritaḥ. evaṃ kanakamunau samyaksaṃbuddhe kāśyape sarvārthasiddhe ca. bhūyaś ca maitreyasya suvarṇāstīrṇaṃ niryātayiṣyati. idaṃ karma yena samanvāgataḥ pudgala āḍhyo bhavati tyāgavān.
XL. katamasya pudgalasyāyuḥ kṣīṇaṃ na karma. ucyate. yaḥ pudgalo narakāc cyuto narakeṣūpapadyate. tiryagbhyaś cyutas (MKV 72) tiryakṣūpapadyate. yamalokāc cyuto yamaloke upapadyate. devebhyaś cyuto deveṣūpapadyate. yathā varṣākārasya brāhmaṇasya punaḥ punaḥ kālagatasya markaṭopapattiḥ. yathā kāśmīrāyāṃ pūrvoktasya gṛhapateḥ punaḥ punaḥ paśūpapattiḥ. yathā ca śrāvastyāṃ kaścid daridraḥ kuṭumbī kālagataḥ. tasya gṛhadvāre balīvardo vraṇībhūtena skandhena tiṣṭhati. sa gṛha āsaktacittaḥ kuṭumbī tasya balīvardasya skandhe kṛmiḥ pratyājātaḥ. upapannamātraś ca kākena bhakṣitaḥ. punas tatraiva kṛmiḥ pratyājātaḥ. sa evaṃ saptakṛtva ekadivasena kālagataḥ. upapannamātraś ca kākena bhakṣitaḥ. yathā cāryamahāmaudgalyāyano magadheṣu bhaikṣyaṃ paryaṭamāno 'nyatamagṛhadvāram anuprāptaḥ. tasmiṃś ca gṛhe gṛhapatiḥ patnīsahito matsyamāṃsaprakāreṇa bhojanaṃ bhuṅkte. putreṇa paryaṅkagatena kṛṣṇā cāsya kukkurī puraḥ sthitā. sa tasya matsyā sthīni kṣipati. atḥa sa gṛhapatir mahāmaudgalyāyanaṃ dṛṣṭvāha. gamyatām ārya nāsti kāścid atra yo bhikṣāṃ dāsyati. sa khalu saṃprasthitaḥ. taśmiṃś ca gṛhadvāre deśāntarābhyāgatāḥ puruṣā vidvāṃsaḥ pūrvasthitāḥ te taṃ dṛṣṭvā vismayaṃ prāptāḥ. aho āścaryam ayaṃ nāma ṛddhimatām agryaḥ yena nandopanandau nāgarājānau vinītau vaijayantaś ca prāsādo vāmapādāṅguṣṭhena kampitaḥ śakro vismāpitaḥ trisāhasraṃ lokadhātuṃ nimeṣāntaracārī sa nāma bhikṣām adattvā visarjitaḥ. atha sthaviras teṣāṃ saṃvejanārtham āha. vatsa. naitad āścaryam. puruṣā ūcuḥ. atha kim anyad āścaryaṃ vismayakāraṇam. sa uvāca. ya eṣa gṛhapatir matsyamāṃsaprakārair bhojanaṃ (MKV 73) bhuṅkte eṣa matsyaḥ asya gṛhapateḥ pitā. tena yā eṣāsya gṛhasya pṛṣṭhataḥ puṣkariṇī ataḥ prabhūtamatsyān uddhṛtyoddhṛtya bhakṣitāḥ. sa kālagato 'traiva matsyaḥ pratyājātaḥ. sa eṣo 'nekaśa uddhṛtyoddhṛtya bhakṣyate. atraiva ca bhūyo bhūya upapadyate. yāpy eṣā kukkurī asyaiva gṛhapater mātā. etayā lobhadoṣeṇa na kiṃcid dānaṃ dattam. na ca śīlaṃ sevitam. kevalaṃ kulavaṃśārthaṃ dravyaṃ paripālitam. sātraiva gṛhe āsaktacittā kālagatā kukkurīṣu pratyājātā. kālagatā bhūyo bhūyo 'traivopapadyate. sarvāṃ ca rātrīṃ gṛhaṃ samantāt paryaṭati. mātra kaścit praviśed iti. atha yas tv eṣa putraḥ paryaṅke kṛtaḥ eṣo 'syā eva striyāḥ pracchannabhartā anena ca gṛhapatinā śrutam. eṣā te patnī parapuruṣavyāsaktā jāteti. sa eṣa gṛhapatir grāmāntara gamanavyapadeśena gṛhān niṣkrāntaḥ. eṣāpi strī parapuruṣeṇa saha śayitā. anena gṛhapatinā rātrāv āgamya puruṣo ghātitaḥ. so 'syām eva striyām āraktacittas tenaiva snehānubandhena kukṣav upapannaḥ. paśya vatsa yaḥ pitā caiva tasya sa maṃsāni bhakṣayati. yā mātā janitrī tasyā matsyakaṇtakāsthikāni dadāti. yaś ca śatruḥ kruddhena māritaḥ pāradārikaḥ taṃ paryaṅkena dhārayati. eṣa saṃsāradoṣo nirvedaḥ kāryaḥ. idam atrāścaryakāraṇam. atha sa bhikṣur mahāmaudgalyāyana etad evārthaṃ sarvaṃ paścimajanatāsaṃvejanārthaṃ ślokena saṃgṛhītavān. yathāha.
pitur maṃsāni khādate mātuḥ kṣipati kaṇṭakān
bhāryā jāraṃ ca poṣeti loko mohatamovṛtaḥ.
ayaṃ pudgalo yasyāyuḥ kṣīṇaṃ na karma.
(MKV 74)
XLI. katamasya pudgalasya karma kṣīṇaṃ nāyuḥ. ucyate. yaḥ pūrvaṃ sukhito bhūtvā paścād duḥkhito bhavati. pūrvaṃ yo duḥkhito bhūtvā paścāt sukhito bhavati. asya pudgalasya karma kṣīṇaṃ nāyuḥ.
XLII. katamasya pudgalasya karma kṣīṇam āyuś ca. ucyate. yaḥ pudgalo narakāc cyutas tiryakṣūpapadyate. tiryagbhyaś cyuto yamaloke upapadyate. yamalokāc cyuto manuṣyeṣūpapadyate. tataś cyuto deveṣūpapadyate. yathā śrāvastyāṃ vaṇikputra udyānaṃ gataḥ puṣpahetoḥ patnīvacanenāśokavṛkṣam ārūḍhaḥ. sā ca vṛkṣaśākhā viśīrṇā. sa pāṣāṇaśilāyāṃ patitaḥ kālagataḥ. tatra mahājanakāyo rudati. atha bhikṣavo divāvihāraṃ gatāḥ. taṃ dṛṣṭvā saṃvignā bhagavato nivedayanti. bhagavann aho anityatā. atrodyāne gṛhapatiputro bālo 'bhuktabhogo 'śokavṛkṣāt patitaḥ kālagatah. tatra mahājanakāyaḥ saṃnipatitaḥ rauravasadṛśaś ca śabdaḥ śrūyate. bhagavān āha. eṣa eva bhikṣavaḥ gṛhapatiputraḥ pūrvaṃ mahāsamudre 'nyatarasmiṃ nāgakule upapannaḥ. sa tatra jātamātra eva strīsahitaḥ krīḍamāno garuḍenoddhṛtya bhakṣitaḥ. tatra nāgakanyā rudanti iha striyo rudanti. sa ca yasyāḥ striyā vacanenāśokavṛkṣam ārūḍhas tasyopary āghātaṃ kṛtavān. asyā doṣeṇāhaṃ vṛkṣam ārūḍhaḥ. kruddhaḥ kālagato narakeṣūpapannaḥ. asya pudgalasya karma kṣīṇam āyuś ca.
XLIII. katamasya pudgalasya puṇyāni ca kṣīṇāni āyuś ca. (MKV 75) ucyate. yathā sa eva hilliśālī gṛhapatiḥ. yathā bhagavan āha. tasya punar mahārāja gṛhapates tac ca kuśalaṃ karma parikṣīṇam anyac ca na kṛtam. so 'dya prathamarātrīṃ raurave pacyate. yathā rājā prasenajid rājyād bhraṣṭo rājagṛham anuprāptaḥ. sa tatra purāṇamūlakapattrāṇi mukhe prakṣipya khādan puruṣeṇākṣiptaḥ. śyāsupūrṇena mnkhenātha maraṇaṃ mṛtaḥ. pratyekabuddhapūrvas tasya [pūrvasya?] piṇḍapātasya vipākena. ayaṃ pudgalo yasyāyuś ca kṣīṇaṃ puṇyāni ca.
XLIIIbis. katamasya pudgalasya nāyuḥ kṣīṇaṃ [na] karma. api tu kleśāḥ kṣīṇāḥ. ucyate. śrotaāpannasya. sakṛdāgāminaḥ. anāgāminaḥ. pratyekabuddhasya. ayaṃ pudgalo yasya nāyuḥ kṣīṇaṃ [na] karma. api tu kleśāḥ kṣīṇāḥ.
XLIV. katamaḥ pudgalaḥ kāyena sukhī na cittena. ucyate. kṛtapuṇyaḥ pṛthagjanaḥ kāyena sukhī na cittena. yathā mahādhanabrāhmaṇagṛhapatayo rājā ca māndhātā. ayaṃ pudgalaḥ kāyena sukhī na cittena.
XLV. katamaḥ pudgalaś cittena sukhī na kāyena. ucyate. yathārhann apuṇyaḥ cittena sukhī na kāyena. yathārya śoṇottaras tena kila pūrvajanmani pratyekabuddhasya snāyato gomayapiṇḍakaḥ kapikacchumiśraḥ snānārthaṃ dattaḥ. tena karma vipākena kuṣṭhena śarīraṃ viśīryati. tathā hi gāthā bhāṣitā.
(MKV 76)
karmāṇi nūnaṃ balavattarāṇi karmabhyo vajrakalpebhyaḥ
yatra vaśībhūto 'ham anubhavāmi duḥkhāni karmāṇi.
yathā ca jaṅghākāśyapaḥ. tena kila vārāṇasyāṃ pratyekabuddhasya pratiśrutam. bhaktaṃ dāśyāmīti. sa tasya mahatā pariśrameṇa kālātikramaṇe āsanne bhaktaṃ dattavān. sa tena karmaṇā paścime janmani vītarāgo 'pi bhūtvā pūrvāhṇe piṇḍapātaṃ paryaṭati. kālātikramaṇe āsanne kathaṃcid bhaktaṃ labhate. tathāsya jaṅghākāśyapa eva nāma. ayaṃ pudgalaś cittena sukhī na kāyena.
XLVI. katamaḥ pudgalaḥ kāyena sukhī cittena ca. ucyate. arhan kṣīṇāsravaḥ kṛtapuṇyaḥ. yathā kaśmīrarājā dharmayaśaḥputro bakulaḥ. tathā hy asya siṃhanādaḥ. aśītir me āyuṣmanto varṣāṇi pravrajitasya na kadācid vyādhir bhūtapūrvaḥ. antataḥ śiro'rtimātram api. tena kila vārāṇasyāṃ gāndhikabaṇijā bhūtvā kakucchandaḥ samyaksaṃbuddhaḥ saśrāvakasaṃgho glānabhaiṣajyenopanimantrito bhikṣuṇā cārhatā ekā harītakī gṛhītā. sa tasya karmaṇo vipākena nirābādhaḥ. ārogyaparamā lābhā uktā bhagavatā. yathā cāryāniruddhaḥ kathayati. tasya khalv āyuṣmantaḥ piṇḍapātasya vipākena saptakṛtvaḥ praṇīte trayastriṃśadevanikāye upapannaḥ saptakṛtvo manuṣyeṣu rājyaṃ kāritam. tasyaiva ca piṇḍapātasya (MKV 77) vipākenārhatvaphalalābhī cīvarapiṇḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṃ lābhī. tathā hi tasya bhagavatā durbhikṣe pañca bhikṣuśatāni dattāni. tasya puṇyānubhāvena sarveṣāṃ divyam anantabhaktaṃ prādurbhavati. ayaṃ pudgalaḥ kāyena sukhī cittena ca.
XLVII. katamaḥ pudgalo na kāyena sukhī na cittena ca. akṛtapuṇyāḥ pṛthagjanā utsannakulavaṃśā vastrānnapānavirahitāḥ paragṛheṣu hiṇḍanti. tathā vyādhibhiḥ kuṣṭhakṣayakāsajvarapāṇḍurogadadrupāmādibhiḥ parigatā hastapādavikalāś cakṣurvihīnāś ca. ayaṃ pudgalo na kāyena sukhī na cittena.
XLVIII. katamat karma yena samanvāgataḥ pudgalo 'pāyeṣūpapanno 'bhirūpo bhavati prāsādikaḥ snigdhakāyaḥ snigdhacchavir nayanābhirāmo darśanīyaḥ. ucyate. yaḥ pudgalo rāgasamutthitena dauḥśīlyena samanvāgataḥ apāyeṣūpapadyate. yathā mayūraśukasārikākāraṇḍavacakravākaprabhṛtayaḥ. idaṃ karma yena samanvāgataḥ pudgalo 'pāyeṣūpapanno 'bhirūpo bhavati prāsādikaḥ snigdhakāyaḥ snigdhacchavir nayanābhirāmo darśanīyaḥ.
XLIX. tatra katamat karma yena samanvāgataḥ pudgalo 'pāyeṣūpapanno durvarṇo bhavati rūkṣakāyo ghoradarśanaḥ. ucyate. yaḥ pudgalo dveṣasamutthitena dauḥśīlyena samanvāgato 'pāyeṣūpapadyate. yathā siṃhavyāghrakākaśṛgālakṛṣṇasarpapretapiśācādayaḥ. idaṃ karma yena apāyeṣūpapanno durvarṇo bhavati rūkṣakāyo ghoradarśanaḥ.
L. tatra katamat karma yena samanvāgataḥ pudgalo 'pāyeṣūpapanno durgandho bhavati jihmendriyo 'vyaktendriyaḥ. ucyate. yaḥ pudgalo mohasamutthitena dauḥśīlyena samanvāgataḥ apāyeṣūpapadyate. (MKV 78) yathā chuchundarīkṛmyajagarayūkāmakṣikādayo yathā śarīre viṃśatikṛmijātayaḥ. idaṃ karma yena samanvāgataḥ pudgalo 'pāyeṣūpapanno durgandho bhavati jihmendriyo 'vyaktendriyaḥ.
LI. daśākuśalāḥ karmapathāḥ. katame daśa. trividhaṃ kāyakarma. caturvidhaṃ vākkarma. trividhaṃ manaskarma. eṣāṃ daśānām akuśalānāṃ karmapathānāṃ vipākena daśānāṃ bāhyānāṃ bhāvānām abhivṛddhir bhavati.
LII. prāṇātipātasyākuśalakarmapathasya vipākena pṛthivyā ojaś ca tejaś cāntardhīyate. tasyaiva ca karmaṇo vipākenālpāyur bhavati.
LIII. adattādānasyākuśalasya karmapathasya vipākena pṛthivyām aśaniśukaśalabhamūṣikakīṭaprabhṛtayaḥ sasyaghāsakā utpadyante. tasyaiva karmaṇo vipākena bhogavyasanam adhigacchati.
LIV. kāmamithyācārasyākuśalasya karmapathasya vipākena pṛthivyāṃ tṛṇadarbhādīni durgandhīni prādurbhavanti. tasyaiva karmaṇo vipākena saṃpannagṛhāvāsaṃ praviśanti. atrāvadānaṃ śvabhrapadasya susudhī dārikā kāsirājñaḥ patnī devāvataraṇe kālodayinaḥ pūrvajanmany avadānaṃ vaktavyam.
LV. mṛṣāvādasyākuśalasya karmapathasya vipākena mukharogadantarogagalarogamukhadaurgandhyādīni (MKV 79) prādurbhavanti. tasyaiva karmaṇo vipākenābhūtākhyānaṃ pratilabhate.
LVI. piśunavacanasyākuśalasya karmapathasya vipākena pṛthivyāṃ śarkarakaṭhallyādīni duḥkhasaṃsparśādīni prādurbhavanti. tasyaiva karmaṇo vipākena jātivyasanā mitravyasanā bhavanti bhedyaḥ parivāraś ca bhavati.
LVIl. paruṣavacaso 'kuśalakarmapathasya vipākena pāṃśurajodhūlivātavṛṣṭyādīni prādurbhavanti. tasyaiva karmaṇo vipākenāmanojñaśabdaśravaṇadarśanāny anubhavanti.
LVIII. saṃbhinnapralāpasyākuśalasya karmapathasya vipākena ... kandaraśvabhrādīni prādurbhavanti. tasyaiva karmaṇo vipākenānādeyavacanā bhavanti.
LIX. abhidhyāyā akuśalasya karmapathasya vipākena vrīhiyavagodhūmādīnāṃ sasyānāṃ tuṣapalālādīni prādurbhavanti. tasyaiva karmaṇo vipākena paraprārthanīyabhogā bhavanti.
LX. vyāpādasyākuśalakarmapathasya vipākena prabhūte upte niṣphalaṃ sasyaṃ bhavati. tasyaiva karmaṇo vipākena pratikūladarśano bhavati.
LXI. mithyādṛṣṭer akuśalasya karmapathasya vipākena tiktakaṭukabhāvāny (MKV 80) api picumandakoṣātakīviṣatiktālābuprabhṛtīni phalāni prādurbhavanti. mithyādṛṣṭer akuśalasya karmapathasya vipākena nāstikyavādī bhavati. ucchedadṛṣṭiḥ lokāyatādiṣu ca śāstreṣu prasādo bhavati. yathā padāśvasya rājaputrasya yaḥ kumārakāśyapena śvetikāyāṃ vinīto lokāyatikaḥ. yathā yathā sattvā imān daśākuśalān karmapathān bhāvayanti tathaiṣāṃ daśānāṃ bāhyānāṃ bhāvānām atīva prādurbhāvo bhavati. anenaiva ca kāraṇena mahāsaṃvartakalpe bhaviṣyati samayo 'nāgate 'dhvani yat tilā bhaviṣyanti tilapiṣṭaṃ bhaviṣyati tailaṃ na bhaviṣyati ikṣur bhaviṣyati ikṣuraso na bhaviṣyati guḍo na bhaviṣyati. na khaṇḍaṃ bhaviṣyati na śarkarā bhaviṣyanti. gāvo bhaviṣyanti kṣīraṃ bhaviṣyati dadhi bhaviṣyati navanītaṃ na bhaviṣyati na ghṛtaṃ na gḥrtamaṇḍo bhaviṣyati. evam anupūrveṇa sarveṇa sarve rasā antardhāsyanti.
(MKV 81) [notes only]
(MKV 82)
LXII. katame daśānuśaṃsā madhyadeśe caturmahācaityalumbinīmahābodhiprabhṛtiṣu tathāgatacaityāñjalikarmapraṇipāte. ucyate. madhyadeśe janma pratilabhate. udārāṇi ca vastrāṇi pratilabhate. udāraṃ kulaṃ pratilabhate. udāraṃ vayaḥ pratilabhate. udāraṃ svaraṃ pratilabhate. udārāṃ pratibhānatāṃ pratilabhate. udārāṃ śraddhāṃ pratilabhate. udāraṃ śīlaṃ pratilabhate. udāraṃ śrutaṃ pratilabhate. udāraṃ tyāgaṃ pratilabhate. udārāṃ smṛtiṃ pratilabhate. udārāṃ prajñāṃ pratilabhate. asyoddānam. deśavastrakularūpasvarapratibhānatāśraddhāśīlaśrutatyāgān smṛtimān bhavati prajñāvān tathāgatasya buddhaprasādaṃ kṛtvāñjaliṃ labhate dhīraḥ (MKV 83) saprajña udāram āśravakṣayam. uktaṃ ca sūtre. ye kecid ānanda caityacaryāṃ caramāṇāḥ prasannacittāḥ kālaṃ kariṣyanti. yathā bhallo nikṣiptaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhate evaṃ kāyasya bhedāt svargeṣūpapatsyanti.
(MKV 84)
LXIII. katame daśānuśaṃsās tathāgatacaityavandanāyām. ucyate. abhirūpo bhavati. susvaraḥ. ādeyavākyaḥ. pariṣadam upasaṃkrāntaḥ pariṣadam āvarjayati priyo bhavati devamanuṣyāṇām. maheśākhyo bhavati. maheśākhyaiḥ samāgamo sattvaiḥ bhavati. buddhair buddhaśrāvakaiś ca samāgamo bhavati. mahābhogo bhavati. svargeṣūpapadyate. kṣipraṃ ca parinirvāti. ime daśānuśāṃsās tathāgatacaityavandanāyāḥ.
(MKV 85)
LXIV. katame daśānuśaṃsāś chattrapradānasya. ucyate. chattrabhūto bhavati lokasya. anavatapto bhavati kāyena anavatapto bhavati cittena. ādhipatyasaṃvartanīyaṃ cānena karma kṛtaṃ bhavaty upacitam. punaḥ punaś ca rājā bhavati cakravartī. maheśākhyo bhavati. maheśākhyaiḥ sattvaiḥ samāgamo bhavati buddhair buddhaśrāvakaiś ca samāgamo bhavati. mahābhogo bhavati. svargeṣūpapadyate. kṣipraṃ ca parinirvāti.
a) atra gaṅgāsaṃtāre bhagavataḥ pratyekabuddhasya stūpe dattasya chattrasya vipāko varṇyate. yathā cāryasundaranando vyākaroti.
jentākasya ca snānena tālasyālepanena ca
ekacchattrapradānāc ca prāptā me suvarṇavarṇatā.
evamādi chattrapradānasya vipāko vaktavyaḥ. āha ca.
(MKV 86) [notes only]
(MKV 87)
yad dhāryate pravaradaṇḍam udārarūpaṃ
kodaṇḍadāmaparimaṇḍitavastikośam
chattraṃ viśālam amalaṃ śaśimaṇḍalābham
chattrapradānajanitena jagaddharasya.
śrīcihnabhūtaṃ maṇihemadaṇḍam
paṭojjvalaṃ kāñcanam ātapatram
yad dhāryate mūrdhni narādhipasya
chattrapradānena jagaddharasya
ime daśānuśaṃsaś chattrapradānasya.
LXV. katame daśānuśaṃsā ghaṇṭāpradānasya. ucyate. abhirūpo bhavati. susvaro bhavati. manojñabhāṣī bhavati. kalaviṅkarutabhāṣī bhavati. ādeyavākyo bhavati. nityaṃ saṃprahāryajāto bhavati. punaḥ punar ānandaṃ śabdaṃ śṛṇoti. svargeṣūpapadyate. mahābhogaś ca bhavati. kṣipraṃ ca parinirvāti.
a) yathā viśākhayā mṛgāramātrā bhagavān pṛṣṭaḥ. kathaṃ mama prāsāde nityaṃ kālaṃ pañcāṅgikaṃ tūryaṃ sadaiva vadet. bhagavān (MKV 88) āha. sarvasvaropetāṃ ghaṇṭām āropaya. evaṃ te nityaṃ kālaṃ prāsāde pañcāṅgikatūryaśabdo bhaviṣyati. anavadyaś ca. ime daśa guṇā ghaṇṭāpradānasya.
(MKV 89)
LXVI. katame daśa guṇā vastrapradānasya. ucyate. ślakṣṇachavir bhavati. snigdhacchavir bhavati. na carajaś cailaṃ kāye śliṣyati. hrīrapatrāpyasaṃpanno bhavati priyadarśano bhavati prabhūtavastro bhavati lābhī ca bhavati sūkṣmāṇāṃ vastrāṇām āstaraṇānām. mahābhogo bhavati. svargeṣūpapadyate kṣipraṃ ca parinirvāti. yathoktaṃ bhagavatā devatāsūtre. vastraprado bhavati varṇavān. ime daśa guṇānuśaṃsā vastrapradānasya.
(MKV 90)
LXVII. katame daśānuśaṃsā āsanapradānasya. ucyate. gurusthānīyo bhavati lokasya. priyadarśano bhavati. prāsādiko bhavati. paṇḍitajanābhigamyo bhavati. yaśaḥ kīrtiś cāsya loke prathitā bhavati. sukhasaumanasyabahulo bhavati. svadeśe 'bhiramati. āsanair avaikalyaṃ bhavati. upasthāyakair avaikalyaṃ bhavati. mahābhogaś ca bhavati. svargeṣūpapadyate. kṣipraṃ ca parinirvāti. ime daśa guṇā āsanapradānasya.
(MKV 91)
LXVIII. katame daśānuśaṃsā bhājanapradānasya. ucyate. bhājanabhūto bhavati guṇānāṃ snigdhasaṃtatir bhavati. na ca tṛṣābahulo bhavati. tṛṣārtasya pānīyaṃ prādurbhavati. na ca preteṣūpapadyate. bhājanair avaikalyaṃ bhavati. mahābhogaś ca bhavati. svargeṣūpapadyate. kṣipraṃ ca parinirvāti. ime daśānuśaṃsā bhājanapradānasya.
(MKV 92)
LXIX. katame daśānuśaṃsā bhojanapradānasya. ucyate. balavān bhavati. varṇavān bhavati. sukhito bhavati. pratibhānavān bhavati. dīrghāyur bhavati. mahājanābhigamyo bhavati. priyadarśano bhavati. mahābhogaś ca bhavati. svargeṣūpapadyate. kṣipraṃ ca parinirvāti.
a) yathoktaṃ bhagavatā vaiśālyāṃ siṃhasya rājaputrasya. dadan siṃha priyo bhavati. santo janā bhajanti. kalyāṇaśabdo bhavati. viśāradaḥ parṣadam avagāhati. kālagato deveṣūpapadyate.
gāthā coktā.
(MKV 93)
te tatra nandanti ramanti ca modayanti
samarpitāḥ kāmaguṇeṣu pañcasu
kṛtvā hi vākyam amitasya tāyino
modanti te sugatavarasya śrāvakāḥ.
etad dānasya phalaṃ bhagavatoktam.
svargeṣūpapadyate kṣipraṃ ca parinirvāti. āha ca.
nānārasavyañjanasupraṇītaṃ
kāle śubhaṃ gandharasopapannam
dadāti yaḥ pātram avekṣya dānaṃ
sadāryasaṃghasya guṇān vicintya
āyuś ca varṇaṃ ca yaśo balaṃ ca
saṃprāpya bhogān pratibhāṃ sukhaṃ ca
divīha caiva prathitottamaśrīḥ
sukhāt sukhaṃ yāti vimokṣam ante.
ime daśa guṇā bhojanapradānasya.
(MKV 94)
LXX. katame daśa guṇā yānapradānasya. ucyate. sukumāracaraṇo bhavati. snpratiṣṭhitacaraṇo bhavati. mārgaklamatho na bhavati. na ca bahvamitro bhavati. punaḥ punaḥ ṛddhipādān pratilabhate. hastyaśvādibhir yānair avaikalyaṃ bhavati. mahābhogaś ca bhavati. svargeṣūpapadyate. kṣipraṃ ca parinirvāti.
a) yathā coktaṃ devatāsūtre. yānadaḥ sukhito bhavati. yo dadāty upānahau. yathā coktam abhidharme cakravartisūtre. katamasya karmaṇo vipākena rājā cakravartī hastyaśvādīni vāhanāni pratilabhate. dīrgharātraṃ rājā cakravartī mātaraṃ vā pitaraṃ vopādhyāyaṃ vā skandhena vahati vā vāhayati vā. hastyaśvādibhiḥ śivikāyānair vā vahati vā. durgasaṃkramaṃ vā karoti. setubandhaṃ karoti. upānahapradānāni vā dadāti. kāruṇyena mahāṭavyāṃ sārtham atikrāmayati. tasya karmaṇo vipākena rājā cakravartī hastyaśvādīni pratilabhate. tatrārūḍhaḥ samudraparyantāṃ pṛthivīṃ divasacaturbhāgena paryaṭati. ime daśa guṇā yānapradānasya.
(MKV 95) [notes only]
(MKV 96)
LXXI. katame daśa guṇāḥ pratiśrayapradānasya. ucyate. rājā bhavati prādeśikaḥ. rājā bhavati māṇḍalikaḥ. rājā bhavati jambudvīpādhipatiḥ. rājā bhavati dvīpadvayādhipatiḥ. rājā bhavati dvīpatrayādhipatiḥ. rājā bhavati caturdvīpādhipatiś cakravartī. mahābhogaś ca bhavati. svargeṣūpapadyate. kṣipraṃ ca parinirvāti.
yathā sumedhāyā bhikṣuṇyā gāthā.
(MKV 97)
bhagavati konāgamunau saṃghārāme ca niveśe
sakhyas trayo vayaṃ sa vihāraṃ dadau pūrvam.
etā gāthā sumedhāyāḥ. dharmadinnā ca bhikṣuṇī viśākhyā ca mṛgāramātā. tābhiḥ pūrvaṃ daridrastrībhiś catvāri kāṣṭhāni nikhanya kāśakaṭakam upari dattvā bhagavān konāgamunir buddho nimantritaḥ. sa tatra bhikṣubhiḥ sārdhaṃ muhūrtaṃ viśrāntaḥ. tābhiś cittāni prasāditāni. tena karmaṇā śatasahasraṃ vārān deveṣūpapannāḥ. aparimitāni cakravartirāṣṭrāny anubhūtāni. sumedhāgāthāś cāsminn arthe sarvā vistareṇa pratyekam avagantavyāḥ. ime daśa guṇāḥ pratiśrayapradānasya.
LXXII. katame daśa guṇāḥ pānakapradānasya. ucyate. sarvendriyasaṃpanno bhavati. prasannavadano. viśuddhalalāṭaḥ. snigdhacchaviḥ. saṃgatabhāṣī bhavati. na ca tṛṣābahulo bhavati. tṛṣitasya (MKV 98) pānīyaṃ prādurbhavati. na ca preteṣūpapadyate. mahābhogaś ca bhavati. svargeṣūpapadyate. kṣipraṃ ca parinirvāti. yathā cāha.
manojñavarṇaṃ rasagandhayuktaṃ
sarvendriyaprītivivardhanaṃ ca
akālikaṃ satpuruṣapraśastaṃ
dadāti saṃghāya tu pānakaṃ yaḥ
sakṛtpipāsāvigato viśoko
rasān pradhānāñ caturo 'nubhūya
jagac ca saddharmarasena tarpya
tṛṣākṣayaṃ yāti sukhaṃ sukhena.
ime daśa guṇāḥ pānakapradānasya.
LXXIII. katame daśa guṇā mālāpradānasya. ucyate. mālābhūto bhavati lokasya. kāyād daurgandhyam apaiti saugandhyaṃ prādurbhavati. nityasugandho nityālaṃkṛto bhavati. abhedyaparivāro bhavati. sarvajanapriyo bhavati. mahābhogaś ca bhavati. svargeṣūpapadyate. kṣipraṃ ca parinirvāti.
(MKV 99)
a) aha ca.
mālyaṃ vicitraṃ pravaraṃ sugandhaṃ
praharṣaṇaṃ prītikaraṃ narāṇām
prasannacitto munidhātugarbhe
tathāgatebhyaś ca dadāti yo vai
sa divyamālyābharaṇojjvalāṅgaḥ
śrīmat sukhaṃ prāpya divīha caiva
bodhyaṅgadāmapratibhūṣitātmā
mokṣaṃ paraṃ yāti guṇāgragandhaḥ.
b) tathānyatarasya daridragṛhapater duhitā. sā khalu dvāre sthitā janapadaṃ sarvālaṃkārabhūṣitaṃ paśyati. utsave ramamāṇam. sā pitaram āha. mām apy alaṃkuruṣveti. pitāha. kuto 'smākaṃ daridrāṇām alaṃkāraḥ. eṣa janapadaḥ kṛtapuṇyo 'nekaśo buddhe bhagavati kṛtādhikāraḥ. tena ca karmaṇā karṇesumanasya sthavirasyāvadānaṃ vistaraśas tasyoktam. evam alpo 'pi bhagavati kṛtaḥ prasādo mahāphalo bhavati. tayā pitātīvoparodhitaḥ prayaccha mama kiṃcid eṣo 'grato vihāraḥ atra bhagavataḥ pūjām upariṣyāmīti. tena duḥkhārtena vibhave 'vidyamāne palālamayīṃ mālāṃ kṛtvā dattā. sā tāṃ palālamayīṃ mālāṃ gṛhya buddhapratimāyāḥ śirasi dattvā pādayoḥ praṇipatya āha. bhagavann anena kuśalamūlena saṃsāre saṃsaratyā mā bhūyaḥ dāridryaṃ syād iti. tasyāḥ prasādajātāyās tad ahar eva mānuṣyaṃ strībhāvam atikrāntaṃ divyaṃ rūpaṃ prādurbhūtam. tadviṣayaprativāsinā ca rājñāgradevī sthāpitā. kālagatā deveṣūpapannā. paścime 'pi ca bhave campāyām agrakulikasya (MKV 100) duhitā pratyājātā paramakalyāṇī sauvarṇā cāsyā mālā sarvaratnamaṇḍitā śirasi sahasaiva prādurbhūtā. mātāpitṛbhyāṃ vismayajātābhyāṃ mālinīty evāsyā nāma kṛtam. yadā ca bhagavān abhisaṃbuddho rājagṛhāc campām anuprāptaḥ. sā copasaṃkrāntā. tasyāś ca bhagavatā dharmadeśanā kṛtā pravrajitā cārhantī saṃvṛttā. sāha cittotpādād evāsyā mā me bhūyo mālā bhavatv ity antarhitā. tāṃ ca dṛṣṭvā vismayaprāptā devatā gāthām anugāyate yathāha.
dattvā tu palālamayīṃ mālāṃ sā mālinī sugatasya caitye
varakanakaratnamālāṃ lebhe bodhyaṅgamālāṃ ca.
ime daśa guṇā mālāpradānasya.
LXXIV. katame daśa guṇā muktapuṣpapradānasya. ucyate. puṣpabhūto bhavati lokasya. ghrāṇendriyaṃ viśudhyati. kāyadaurgandhyaṃ samapaiti. saugandhyaṃ prādurbhavati. daśa diśaḥ śīlagandhaḥ khyātiṃ gacchati. abhigamanīyaś ca bhavati. lābhī ca bhavati (MKV 101) iṣṭānāṃ dharmāṇām. mahābhogaś ca bhavati. svargeṣūpapadyate kṣipraṃ ca parinirvāti.
a) atra karṇesumanasya pūrvajanmani prasāde jāte ekaikapuṣpapradānasya vipāko vaktavyaḥ. yathā sa eva āha.
ekapuṣpapradānena aśītikalpakoṭayaḥ
durgatiṃ nābhijānāmi buddhapūjāya tat phalam.
ime daśa guṇā muktapuṣpapradānasya.
LXXV. katame daśa guṇā dīpapradānasya. ucyate. pradīpabhūto bhavati lokasya. māṃsacakṣur naśyati. divyacakṣuḥ prādurbhavati. avidyāndhakāraṃ vidhamati. jñānāloka utpadyate. kuśalākuśalān dharmān kṣipraṃ prajñayā pratividhyati. saṃsāre saṃsarato 'vidyāndhakāro na bhavati. mahābhogaś ca bhavati. svargeṣūpapadyate. kṣipraṃ ca parinirvāti.
(MKV 102)
a) yathā coktam abhidharme cakravartisūtravibhaṅge. kasya karmaṇo vipākena rājā cakravartī maṇiratnaṃ pratilabhate. dīrgharātraṃ rājñā cakravartinā dīpapradānāni pradattāni. pradīpaikadānāni ca. andhakāre ratnapradīpā dhāritā. ye cakṣuṣmantas te samaviṣamāṇi rūpāṇi paśyantu. āha ca.
buddhapraśastaṃ labhate ca cakṣuś
cakṣus tu yasyottamahetubhūtam
lokāvabhāsaṃ bhavatīha rūpam
pradīpadānena jagaddharasya.
tejo'dhiko nārtham udīkṣaṇīyaḥ
atīva tuṣṭaḥ śubhakarmadarśī
saṃprāpya saukhyaṃ divi ceha caiva
viśuddhacakṣuḥ praśamaṃ paraiti.
atrāryāniruddhasya dīpe divyacakṣur ṛṣīṇāṃ ca cakṣūtpāṭanamokṣāyaṇe vaktavyam. yathā dīpamālāpradānena dīpaṅkareṇa buddhatvaṃ prāptam. yā ca śrāvastyāṃ cakṣuvikalena pradīpamālā kāritā. saprasādo jātaḥ. praṇidhānaṃ kṛtavān. utthitasya cāsya yathā paurāṇaṃ cakṣuḥ saṃvṛttam. ime daśa guṇā dīpapradānasya.
(MKV 103)
LXXVI. katame daśa guṇā gandhapradānasya. ucyate. gandhabhūto bhavati lokasya. ghrāṇendriyaṃ viśudhyati. kāyadaurgandhyam apaiti. saugandhyaṃ prādurbhavati. daśa diśaḥ śīlagandhaḥ pravāti. abhigamanīyo bhavati. lābhī ca bhavati iṣṭānāṃ dharmāṇām. mahābhogaś ca bhavati. svargeṣūpapadyate. kṣipraṃ ca parinirvāti.
a) yathoktam abhidharme cakravartisūtre. kasya karmaṇo vipākena rājñaś cakravartinaḥ strīratnasya romakūpebhyaḥ śarīrād gandho nirgacchati. tadyathā gandhasamudgakasya. dīrgharātraṃ tayā striyā caityagarbhagṛheṣu gandhopalepanāni dattāni. surabhīṇi ca puṣpāṇi dhūpaś ca dattāḥ. stūpeṣu ca gandhasnāpanāni kṛtāni. tasya karmaṇo vipākena rājñaś cakravartinaḥ strīratnasya śarīrād evaṃrūpo gandho nirgacchati. tadyathā gandhakaraṇḍasya. ime daśa guṇā gandhapradānasya.
(MKV 104)
LXXVII. katame daśa guṇāḥ pravrajyāyāḥ. ucyate. putrabhāryaduhitṛdhanatṛṣṇāsya na bhavati. kāmasya parigraho na bhavati. araṇyavāse prītiṃ pratilabhate. buddhagocaraṃ sevate. bālagocaraṃ vivarjayati. durgatigamanīyān dharmān vivarjayati. sugatigamanīyān dharmān sevate. devā asya spṛhayanti. nityaṃ sugatavacane pravrajyāṃ pratilabhate. ime daśa guṇāḥ pravrajyāyā bhavanti.
LXXVIII. katame daśa guṇā araṇyavāsasya. ucyate. saṃgaṇikā vivarjayati. pravivekaṃ sevate. dhyānālambanaṃ cittaṃ bhavati. na ca bahukarmakṛtyatāṃ prāpnoti. buddhānāṃ smṛtiṃ yāti. prītisukhasaumanasyaṃ kāyo na jahāti. antarāyāś ca na bhavanti. brahmacaryasya alpāyāsena samādhim adhigacchati. uddiṣṭaṃ cāsya padavyañjanaṃ na naśyati. yathāśrutānāṃ dharmāṇāṃ vistareṇārtham ājānati. ime daśa guṇā araṇyavāsasya.
LXXIX. katame daśa guṇāḥ paiṇḍapātikatve. ucyate. caṅkramo 'sya upārjito bhavati. gocaro 'sya prahato bhavati. māno 'sya nihato (MKV 105) bhavati. ātmānaṃ lābhena yojayati. parān puṇye pratiṣṭhāpayati. śāstuḥ śāsanaṃ dīpayati. paścimāyā janatāyā ālokaḥ kṛto bhavati. sabrahmacāriṇām upaghātaḥ kṛto na bhavati. nīcacittam upasthāpitaṃ bhavati. piṇḍapātaparacittasya bhikṣoḥ sarvā diśo 'pratikūlā bhavanti gamanāya. ime daśa guṇāḥ piṇḍapātikatve.
LXXX. daśa vaiśāradyāni. katamāni daśa. ucyate. viśārado grāmaṃ praviśati. viśārado grāmān niṣkrāmati. viśāradaḥ piṇḍapātaṃ paribhuṅkte. viśāradaḥ pariṣadi dharmaṃ deśayati. viśāradaḥ saṃghamadhyam avatarati. viśārada ācāryopādhyāyān upasaṃkrāmati. viśārado maitracittaḥ śiṣyān anuśāsti. viśāradaś cīvarapiiiḍapātaśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārān paribhuṅkte. grāhyaṃ cāsya vaco bhavati. imāni daśa vaiśāradyāni.
karmavibhaṅgasūtraṃ samāptam