Phạn tạng (Sanskrit Canon)dhrmsk_u.htmNguyên tác: Sanskrit
Luận Uẩn Pháp (Dharmaskandha)
Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).
Văn bản gốc(Sanskrit)
Trang 2 / 2 (50.000 ký tự/trang)
papadyeyam iti / sa tatprārthayamānas taddhetos tatsaṃvartanīyaṃ viviktaṃ kāmair viviktaṃ pāpakair akuśalair dharmaiḥ savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ (DhskD 14r10) prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati / tathā samāpannasya yaḥ kāyasaṃvaro vāksaṃvara ājīvapariśuddhir ayam ucyate kuśalaḥ karmabhavaḥ / yad api taddhetu tatpratyayaṃ kāyasya bhedād (DhskD 14v1) brahmakāyikānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate / tatra jātiḥ saṃjātir vistareṇa yāvad / iyaṃ jātir imaṃ bhavaṃ pratītya tad ucyate bhavapratyayā jātir iti / yathā brahmakāyikānāṃ evaṃ brahmapurohitānāṃ mahābrahmaṇāṃ / (DhskD 14v2) yathā khalv ihaikatyaḥ parīttābhānāṃ devānām avekṣāvān bhavati pratibaddhacittaḥ / tasyaivaṃ bhavaty / aho batāhaṃ parīttābhānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyeyam iti / sa tatprārthayamāno vitarkavicārāṇāṃ vyupaśamād (DhskD 14v3) adhyātmasaṃprasādāc cetasa ekotībhāvād avitarkam avicāraṃ samādhijaṃ prītisukhaṃ dvitīyaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati / tathā samāpannasya yaḥ kāyasaṃvaro vāksaṃvara ājīvapariśuddhiḥ ayam ucyate (DhskD 14v4) kuśalaḥ karmabhavaḥ / yad api taddhetu tatpratyayaṃ kāyasya bhedāt parīttābhanāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate / tatra yā jātiḥ saṃjātir vistareṇa jīvitendriyasya prādurbhāvaḥ / itīyaṃ jātir imaṃ bhavam* (DhskD 14v5) pratītya tad ucyate bhavapratyayā jātiḥ / yathā parīttābhānām evam apramāṇābhānām ābhāsvarāṇāṃ / yathā khalv ihaikatyaḥ parīttaśubhānāṃ devānām avekṣāvān bhavati pratibaddhacittaḥ / tasyaivaṃ bhavaty / aho batāhaṃ (DhskD 14v6) parīttaśubhānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyeyaṃ / sa tatprārthayamānas taddhetos tatsaṃvartanīyaṃ prīter virāgād upekṣako viharati / smṛtaḥ saṃprajānan sukhaṃ ca kāyena pratisaṃvedayate / yat (DhskD 14v7) tad āryā ācakṣate upekṣakaḥ smṛtimāṃ sukhavihārīti tṛtīyaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati / tathā samāpannasya yaḥ kāyasaṃvaro vāksaṃvaraḥ ājīvapariśuddhir ayam ucyate kuśalaḥ karmabhavaḥ / (DhskD 14v8) yad api taddhetu tatpratyayaṃ kāyasya bhedāt parīttaśubhānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate / tatra yā jātiḥ saṃjātir vistareṇa / iyam ucyate bhavapratyayā jātir iti / yathā parīttaśubhānām evam (DhskD 14v9) apramāṇaśubhānāṃ śubhakṛtsnānāṃ / yathā khalv ihaikatyaḥ anabhrakāṇāṃ devānām avekṣāvān bhavati pratibaddhacittaḥ / tasyaivaṃ bhavaty / aho batāham anabhrakāṇāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyeyam iti / sa tatprārthayamānas (DhskD 14v10) taddhetos tatsaṃvartanīyaṃ sukhasya ca prahāṇād duḥkhasya ca prahāṇāt pūrvam eva ca saumanasyadaurmanasyayor astagamād aduḥkhāsukhaṃ upekṣāsmṛtipariśuddhaṃ caturthaṃ dhyānam upasaṃpadya viharati / (DhskD 15r1) tathā samāpannasya yaḥ kāyasaṃvaro vāksaṃvara ājīvapariśuddhir ayam ucyate kuśalaḥ karmabhavaḥ / yad api taddhetu tatpratyayaṃ kāyasya bhedād anabhrakāṇāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate (DhskD 15r2) / tatra yā jātiḥ saṃjātiḥ vistareṇa yāvaj jīvitendriyasya prādurbhāvaḥ / itīyaṃ jātir imaṃ bhavaṃ pratītya tad ucyate bhavapratyayā jātiḥ / yathā anabhrakāṇām evaṃ puṇyaprasavānām (DhskD 15r3) asaṃjñisatvasaṃgṛhītānāṃ ca bṛhatphalānāṃ / yathā khalv ihaikatyaḥ asaṃjñisatvānāṃ devānām avekṣāvān bhavati pratibaddhacittaḥ / tasyaivaṃ bhavaty / aho batāham asaṃjñisatvānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām (DhskD 15r4) upapadyeyam iti / sa taṃ prārthayamānas taddhetos tatsaṃvartanīyaṃ saṃjñām audārikato duḥkhilataḥ sthūlabhittikato manasikaroti āsaṃjñikaṃ ca śāntataḥ praṇītato niḥsaraṇataḥ / tasya saṃjñām audārikato (DhskD 15r5) duḥkhilataḥ sthūlabhittikato manasikurvataḥ āsaṃjñikaṃ ca śāntataḥ praṇītato niḥsaraṇataḥ saṃjnā antardhīyate āsaṃjñikaṃ ca saṃsthihati / iti yatra mama saṃjñā antarāyaty āsaṃjñikaṃ (DhskD 15r6) ca saṃsthihaty etāvad asaṃjñisamāpattiḥ samāpanna iti vaktavyaṃ / tathā samāpannasya yaḥ kāyasaṃvaro vāksaṃvaraḥ ājīvapariśuddhir ayam ucyate kuśalaḥ karmabhavaḥ / yad api taddhetu tatpratyayaṃ (DhskD 15r7) kāyasya bhedād asaṃjñisatvānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate / tatra yā jātiḥ saṃjātir vistareṇa yāvaj jīvitendriyasya prādurbhāva iti / itīyaṃ jātir imaṃ bhavaṃ pratītya tad ucyate (DhskD 15r8) bhavapratyayā jātir iti / yathā khalv ihaikatyaḥ ākāśānantyāyatanānāṃ devānām avekṣāvān bhavati pratibaddhacittaḥ / tasyaivaṃ bhavaty / aho batāhaṃ ākāśānantyāyatanānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyeyam (DhskD 15r9) iti / sa tatprārthayamānas taddhetos tatsaṃvartanīyaṃ sarvaśo rūpasaṃjñānāṃ samatikramāt pratighasaṃjñānām astagamān nānātvasaṃjñānām amanasikārād anantam ākāśam ity ākāśānantyāyatanam (DhskD 15r10) upasaṃpadya viharati / tathā samāpannasya yā cetanā saṃcetanābhisaṃcetanā cetayitaṃ cetanāgataṃ cittābhisaṃskāro manaskarma ayam ucyate kuśalaḥ karmabhavaḥ / yad api taddhetu (DhskD 15v1) tatpratyayaṃ kāyasya bhedād ākāśānantyāyatanānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate / tatra yā jātiḥ saṃjātir vistareṇa yāvaj jīvitendriyaprādurbhāva / itīyaṃ jātir imaṃ bhavaṃ pratītya tad ucyate (DhskD 15v2) bhavapratyayā jātir iti / yathā khalv ihaikatyo vijñānānantyāyatanānāṃ devānām avekṣāvān bhavati pratibaddhacittaḥ / tasyaivaṃ bhavaty / aho batāhaṃ vijñānānantyāyatanānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyeyaṃ (DhskD 15v3) iti / sa tatprārthayamānas taddhetos tatsaṃvartanīyaṃ sarvaśa ākāśānantyāyatanaṃ samatikramyānantaṃ vijñānam iti vijñānānantyāyatanam upasaṃpadya viharati / tathā samāpannasya yā cetanā yāvac cittābhisaṃskāro (DhskD 15v4) manaskarmāyam ucyate kuśalaḥ karmabhavaḥ / yad api taddhetu tatpratyayaṃ kāyasya bhedād vijñānānantyāyatanānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyate / tatra yā jātiḥ saṃjātiḥ vistareṇa (DhskD 15v5) yāvaj jīvitendriyasya prādurbhāva / itīyaṃ jātir imaṃ bhavaṃ pratītya tad ucyate bhavapratyayā jātir iti / yathā khalv ihaikatya ākiṃcanyāyatanānāṃ devānām avekṣāvān bhavati pratibaddhacittaḥ (DhskD 15v6) / tasyaivaṃ bhavaty / aho batāham ākiṃcanyāyatanānāṃ devānāṃ sabhāgatāyām upapadyeyam iti / sa tatprārthayamānas taddhetos tatsaṃvartanīyaṃ sarvaśo vijñānānantyāyatanaṃ samatikramya nāsti (DhskD 15v7) kiṃ cid ity ākiṃcanyāyatanam upasaṃpadya viharati / tathā samāpannasya yā cetanā saṃcetanā vistareṇa yāvac cittābhisaṃskāro manaskarma ayam ucyate kuśalaḥ karmabhavaḥ / (DhskD 15v8) yad api taddhetu tatpratyayaṃ kāyasya bhedād ākiṃcanyāyatanānāṃ devānāṃ sabhāgatāyāṃ upapadyate / tatra yā jātiḥ saṃjātiḥ vistareṇa yāvaj jīvitendriyasya prādurbhāva (DhskD 15v9) / itīyaṃ jātir imaṃ bhavaṃ pratītya tad ucyate bhavapratyayā jātir iti / yathā khalv ihaikatyo naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanānāṃ devānām avekṣāvān bhavati pratibaddhacittaḥ / (DhskD 15v10) tasyaivaṃ bhavaty / aho batāhaṃ naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanānāṃ devānāṃ sabhāgatāyāṃ upapadyeyam iti / sa tatprārthayamānas taddhetos tatsaṃvartanīyaṃ ākiṃcanyāyatanaṃ samatikramya (DhskD 16r1) naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanam upasaṃpadya viharati / tathā samāpannasya yā cetanā vistareṇa yāvac cittābhisaṃskāro manaskarmāyam ucyate kuśalaḥ karmabhavaḥ / yad api taddhetu tatpratyayaṃ naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanānāṃ (DhskD 16r2) devānāṃ sabhāgatāyāṃ upapadyate / tatra yā jātiḥ saṃjātir avakrāntir abhinirvṛttiḥ prādurbhāvaḥ skandhapratilābho dhātupratilābhaḥ āyatanapratilābhaḥ jīvitendriyasya prādurbhāvaḥ (DhskD 16r3) / itīyaṃ jātir imaṃ bhavaṃ pratītya tad ucyate bhavapratyayā jātir iti / api khalv evam uktam bhagavatā mahānidānaparyāye vyākaraṇe āyuṣmaty ānande / asti pratyayam ānanda jātir / iti pṛṣṭair astīti (DhskD 16r4) vacanīyaṃ / kiṃpratyayā jātir iti / bhavapratyayā iti vacanīyaṃ / bhavapratyayā ānanda jātir / iti me yad uktam idaṃ me tat pratyuktaṃ / bhavaś ced ānanda na syād api nu matsyānāṃ matsyatve pakṣiṇānāṃ vā pakṣitve (DhskD 16r5) sarīsṛpāṇāṃ sarīsṛpatve catuṣpadānāṃ vā catuṣpadatve nāgānāṃ vā nāgatve yakṣāṇāṃ vā yakṣatve bhūtānāṃ vā bhūtatve gandharvāṇāṃ vā gandharvatve devānāṃ vā devatve manuṣyāṇāṃ vā manuṣyatve (DhskD 16r6) teṣāṃ teṣām ānanda satvānāṃ tasmin tasmin satvanikāye api nu kasya cit kaś cid bhavaḥ syān / no bhadanta / sarvaśo vā punar ānanda bhave asaty api nu kasya cit kā cij jātiḥ prajñāyeta / no bhadanta / (DhskD 16r7) tasmāt tarhy ānandaitan nidānam eṣa samudaya eṣa hetur eṣa pratyayo jātyā yad uta bhavaḥ / bhavapratyayā ānanda jātir / iti me yad uktam idaṃ me tat pratyuktaṃ / 13. (jātipratyayā jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsāḥ) jātipratyayaṃ jarāmaraṇam iti / jarā katamā / (DhskD 16r8) āha / yat teṣāṃ teṣāṃ satvānāṃ tasmiṃ tasmiṃ satvanikāye jātiḥ saṃjātir avakrāntir abhinirvṛttir vistareṇa jīvitendriyasya prādurbhāvaḥ iyam ucyate jātiḥ / api khalv evam uktaṃ bhagavatā mahānidānaparyāye (DhskD 16r9) vyākaraṇe āyuṣmaty ānande / asti pratyayam ānanda jarāmaraṇaṃ / iti pṛṣṭair astīti syād vacanīyaṃ / vistareṇa yāvaj / jātiś ced ānanda na syād api nu matsyānāṃ vā matsyatve pakṣināṃ vā (DhskD 16r10) pakṣitve vistareṇa yāvad devānāṃ devatve teṣāṃ teṣām ānanda satvānāṃ tasmiṃ tasmin satvanikāye api nu kasya cit kā cij jātiḥ syān / no bhadanta / sarvaśo vā punar ānanda jātyām asatyāṃ (DhskD 16v1) api nu jarāmaraṇaṃ prajnāyeta / no bhadanta / tasmāt tarhy ānanda tan nidānaṃ eṣa samudaya eṣa hetur eṣa pratyayo jarāmaraṇasya yad uta jātiḥ / jātipratyayam ānanda jarāmaraṇam iti me yad uktam (DhskD 16v2) etat pratyuktaṃ // jarā katamā / yat tat khālityaṃ pālityaṃ vistareṇa yāvat saṃskārāṇāṃ purāṇībhāvo jarjarībhāva iyam ucyate jarā / maraṇaṃ katamad / āha / yat teṣāṃ teṣāṃ satvānāṃ tasmāt tasmāt satvanikāyāc (DhskD 16v3) cyutiś cyavanatā bhedo 'ntarhāṇiḥ saṃmoṣaḥ parihāṇiḥ āyuṣo hānir ūṣmaṇo hāniḥ skandhānāṃ nikṣepo jīvitendriyasyoparodho maraṇaṃ kālakriyā idam ucyate maraṇaṃ / śokaḥ katama / āha (DhskD 16v4) / yat tan mātṛmaraṇena pitṛmaraṇena bhrātṛmaraṇena bhaginīmaraṇena jñātikṣayād dhanakṣayād bhogakṣayāt spṛṣṭasya śārīrikābhir vedanābhir duḥkhābis tīvrābhiḥ kharābhiḥ kaṭukābhir amanāpābhiḥ (DhskD 16v5) prāṇahāriṇībhir yo dāghaḥ saṃdāghaḥ śokaḥ śocanā śokāyitatvam ayam ucyate śokaḥ / paridevaḥ katama / āha / tathā dahyate tathā paridahyate / hā aṃba hā tāta hā bhagini hā bhrātaḥ / tad upādāya (DhskD 16v6) yad vākyaṃ vacanaṃ vyāhāro bhāṣā gīr niruktir vākpatho vāgghoṣo vācā vākkarma vāgvijñaptir ārttir bhāṣyaṃ vipralāpo lālapyaṃ lālapyanatā paridevaḥ paridevanatā ayam ucyate (DhskD 16v7) paridevaḥ / duḥkhaṃ katamad / āha / paṃcavijñānasaṃprayuktam asātaṃ veditaṃ vedanāgatam idam ucyate duḥkhaṃ / daurmanasyaṃ katarad / āha / manovijñānaṃsaprayuktaṃ asātaṃ veditaṃ vedanāgatam idam ucyate daurmanasyaṃ (DhskD 16v8) / upāyāsaḥ katama / āha / yaś cetasa āyāsa upāyāsaḥ upāyāsanatā ayam ucyate upāyāsaḥ // 14. (duḥkhaskandhasyābhinirvṛttiḥ) api khalv avidyāduḥkhaskandhaṃ pratītya saṃskāraduḥkhaskandhasyābhinirvṛttir bhavati (DhskD 16v9) prādurbhāvaḥ / saṃskāraduḥkhaskandhaṃ pratītya vijñānaduḥkhaskandhasyābhinirvṛttir bhavati prādurbhāvaḥ / vijñānaduḥkhaskandhaṃ pratītya nāmarūpaduḥkhaskandhasyābhinirvṛttir bhavati prādurbhāvaḥ / nāmarūpaduḥkhaskandhaṃ (DhskD 16v10) pratītya ṣaḍāyatanaduḥkhaskandhasyābhinirvṛttir bhavati prādurbhāvaḥ / ṣaḍāyatanaduḥkhaskandhaṃ pratītya sparśaduḥkhaskandhasyābhinirvṛttir bhavati prādurbhāvaḥ / sparśaduḥkhaskandhaṃ (DhskD 17r1) pratītya vedanāduḥkhaskandhasyābhinirvṛttir bhavati prādurbhāvaḥ / vedanāduḥkhaskandhaṃ pratītya tṛṣṇāduḥkhaskandhasyābhinirvṛttir bhavati prādurbhāvaḥ / tṛṣṇāduḥkhaskandhaṃ pratītyopādānaduḥkhaskandhasyābhinirvṛttir (DhskD 17r2) bhavati prādurbhāvaḥ / upādānaduḥkhaskandhaṃ pratītya bhavaduḥkhaskandhasyābhinirvṛttir bhavati prādurbhāvaḥ / bhavaduḥkhaskandhaṃ pratītya jātiduḥkhaskandhasyābhinirvittir bhavati prādurbhāvaḥ / jātiduḥkhaskandham* (DhskD 17r3) pratītya jarāmaraṇaduḥkhaskandhasyābhinirvṛttir bhavati prādurbhāvaḥ // // 15. (pañca bhayāni vadyāni vairāṇi) evaṃ mayā śrutam ekasmin samaye bhagavāṃś chrāvastyāṃ viharati jetavane 'nāthapiṇḍadasyārāme / tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma / yasya kasya cid bhikṣavaḥ (DhskD 17r4) paṃca bhayāni vadyāni vairāṇi aśāntāni bhavanti sa dṛṣṭa eva dharme vijñānāṃ garhyo bhavati paścāc cānutāpyaḥ kāyasya ca bhedāt paraṃ maraṇād apāyadurgatiṃ vinipātaṃ narakeṣūpapadyate / katamāni paṃca bhayāni (DhskD 17r5) vadyāni vairāṇy aśāntāni bhavanti / yat prāṇātipātikaḥ prāṇātipātapratyayaṃ vadyaṃ vairaṃ prasavati prāṇātipātād aprativiratasya evam asyedaṃ prathamaṃ bhayaṃ vadyaṃ vairam aśāntaṃ bhavati / yad (DhskD 17r6) adattādāyikaḥ kāmamithyācāriko mṛṣāvādikaḥ surāmaireyamadyapramādasthāyikaḥ surāmaireyamadyapramādasthānabhayaṃ vadyaṃ vairaṃ prasavati surāmaireyamadyapramādasthānād aprativiratasya (DhskD 17r7) evam asyedaṃ paṃcamaṃ bhayaṃ vadyaṃ vairam aśāntaṃ bhavati / yasya kasya cid imāni paṃca bhayāni vadyāni vairāṇy aśāntāni bhavanti sa dṛṣṭa eva dharme vijñānāṃ garhyo bhavati paścāc cānutāpyaḥ / (DhskD 17r8) kāyasya bhedāt paraṃ maraṇād apāyadurgatiṃ vinipātaṃ narakeṣūpapadyate / yasya tu kasya cit paṃca bhayāni vadyāni vairāṇi śāntāni bhavanti sa dṛṣṭa eva dharme vijñānāṃ praśasyo bhavati paścāc ca nānutāpyaḥ (DhskD 17r9) kāyasya ca bhedāt sugatau svargaloke deveṣūpapadyate / katamāni paṃca bhayāni vadyāni vairāṇi śāntāni bhavanti / yat* prāṇātipātikaḥ prāṇātipātapratyayaṃ bhayaṃ vadyaṃ vairaṃ prasavati prāṇātipātāt (DhskD 17r10) prativiratasya evam asyedaṃ prathamaṃ vadyaṃ vairaṃ śāntaṃ bhavati / yad adattādāyikaḥ kāmamithyācāriko mṛṣāvādikaḥ surāmaireyamadyapramādasthāyikaḥ surāmaireyamadyapramādasthānapratyayaṃ (DhskD 17v1) bhayaṃ vadyaṃ vairaṃ prasavati surāmaireyamadyapramādasthānāt prativiratasya evam asyedaṃ paṃcamaṃ bhayaṃ vadyaṃ vairaṃ śāntaṃ bhavati / yasya kasya cid imāni paṃca bhayāni vadyāni vairāṇi śāntāni bhavanti sa dṛṣṭa eva dharme (DhskD 17v2) vijñānāṃ praśasyo bhavati paścāc ca nānutāpyaḥ kāyasya ca bhedāt sugatau svargaloke deveṣūpapadyate / idam avocad bhagavān / idam uktvā sugato hy athāparam etad uvāca śāstā // yaḥ prāṇam atipātayati mṛṣāvādaṃ (DhskD 17v3) ca bhāṣate / loke adattam ādatte paradāraṃ ca gacchati / surāmaireyapānaṃ ca yo naro hy adhigṛdhyati / saktaḥ paṃcasu dharmeṣu duḥśīla iti kathyate / kāyasya bhedād duṣprajño narakeṣūpapadyate // yas tu prāṇaṃ nātipātayati (DhskD 17v4) mṛṣāvādaṃ na bhāṣate / loke adattaṃ nādatte paradāraṃ na gacchati / surāmaireyapānaṃ ca yo naro nādhigṛdhyati / muktaḥ paṃcasu dharmeṣu śīlavān iti kathyate / kāyasya bhedāt sugato svargaloke deveṣūpapadyate / idam (DhskD 17v5) avocat* // 16. (upāsakaḥ) kiyatā upāsako bhavati / yataś ca gṛhī avadātavasanaḥ puruṣaḥ puruṣendriyeṇa samanvāgataḥ buddhaṃ śaraṇaṃ gacchati dharmaṃ saṃghaṃ śaraṇaṃ gacchati cittam utpādayati vācaṃ ca bhāṣate upāsakaṃ (DhskD 17v6) māṃ dhārayeti / iyatā upāsako bhavati / kiyatā upāsakaḥ śikṣāsv ekadeśakārī bhavati / yataś copāsakaḥ buddhaṃ śaraṇaṃ gato bhavati dharmaṃ saṃghaṃ śaraṇaṃ gato bhavati prāṇātipātāt (DhskD 17v7) prativirataḥ adattādānāt kāmamithyācārān mṛṣāvādād aprativirataḥ iyatā upāsakaḥ śikṣāsv ekadeśakārī bhavati / kiyatā upāsakaḥ śikṣāsu (DhskD 17v8) pradeśakārī bhavati / yataś copāsakaḥ buddhaṃ śaraṇaṃ gato bhavati dharmaṃ saṃghaṃ śaraṇaṃ gato bhavati prāṇātipātād adattādānāt prativirataḥ kāmamithyācārān mṛṣāvādāt surāmaireyamadyapramādasthānād (DhskD 17v9) aprativirataḥ iyatā upāsakaḥ śikṣāsu pradeśakārī bhavati / kiyatā upāsakaḥ śikṣāsu yadbhūyaskārī bhavati / yataś copāsakaḥ buddhaṃ śaraṇaṃ gato bhavati dharmaṃ saṃghaṃ śaraṇaṃ (DhskD 17v10) gato bhavati prāṇātipātād adattādānāt kāmamithyācārāt prativirataḥ mṛṣāvādāt surāmaireyamadyapramādasthānād aprativirataḥ iyatā upāsakaḥ śikṣāsu yadbhūyaskāri bhavati / (DhskD 18r1) kiyatā upāsakaḥ śikṣāsv aparipūrṇakārī bhavati / yataś copāsakaḥ buddhaṃ śaraṇaṃ gato bhavati dharmaṃ saṃghaṃ śaraṇaṃ gato bhavati prāṇātipātād adattādānāt kāmamithyācārān mṛṣāvādāt prativirataḥ surāmaireyamadyapramādasthānād (DhskD 18r2) aprativirataḥ iyatā upāsakaḥ śikṣāsv aparipūrṇakārī bhavati / kiyatā upāsakaḥ śikṣāsu paripūrṇakārī bhavati / yataś copāsakaḥ buddhaṃ śaraṇaṃ gato bhavati dharmaṃ saṃghaṃ śaraṇaṃ gato bhavati prāṇātipātāt (DhskD 18r3) prativirataḥ adattādānāt kāmamithyācārān mṛṣāvādāt surāmaireyamadyapramādasthānāt prativirataḥ iyatā upāsakaḥ śikṣāsu paripūrṇakārī bhavati // paṃcabhir dharmaiḥ samanvāgataḥ upāsakaḥ (DhskD 18r4) ātmahitāya pratipanno bhavati na parahitāya / katamaiḥ paṃcabhiḥ / ātmanā prāṇātipātāt prativirato bhavati / no tu parān prāṇātipātaviratau samādāpayati / ātmanā adattādānāt326 (DhskD 18r5) kāmamithyācārān mṛṣāvādāt surāmaireyamadyapramādasthānāt prativirato bhavati / no tu parān surāmaireyamadyapramādasthānaviratau samādāpayati / ebhiḥ paṃcabhiḥ (DhskD 18r6) dharmaiḥ samanvāgata upāsaka ātmahitāya pratipanno bhavati parahitāya // daśabhir dharmaiḥ samanvāgata upāsakaḥ ātmahitāya pratipanno bhavati parahitāya ca / ātmanā prāṇātipātāt prativirato (DhskD 18r7) bhavati parāṃś ca prāṇātipātaviratau samādāpayati / ātmanā adattādānāt kāmamithyācārān mṛṣāvādāt surāmaireyamadyapramādasthānāt prativirato bhavati parāṃś ca surāmaireyamadyapramādasthānaviratau (DhskD 18r8) samādāpayati / ebhir daśabhir dharmais samanvāgataḥ upāsakaḥ ātmahitāya pratipanno bhavati parahitāya ca // paṃcadaśabhir dharmais samanvāgata upāsakaḥ atmāhitāya pratipanno bhavati parahitāya ca (DhskD 18r9) bahujanahitāya bahujanasukhāya ca / ātmanā prāṇātipātāt prativirato bhavati parān api prāṇātipātaviratau samādāpayati prāṇātipātavirataṃ ca dṛṣṭvā sumanojño bhavati / ātmanā (DhskD 18r10) adattādānāt kāmamithyācārān mṛṣāvādāt surāmaireyamadyapramādasthānaviratau samādāpayati surāmaireyamadyapramādasthānavirataṃ ca dṛṣṭvā sumanojño bhavaty / ebhiḥ paṃcadaśabhir dharmaiḥ (DhskD 18v1) samanvāgataḥ upāsakaḥ ātmahitāya pratipanno bhavati parahitāya bahujanahitāya bahujanasukhāya ca // aṣṭābhir dharmais samanvāgata upāsakaḥ ātmahitāya pratipanno bhavati na parahitāya / ātmanā (DhskD 18v2) śraddhāsaṃpanno bhavati no tu parāṃ cchraddhāsaṃpadi samādāpayati / ātmānā śīlasaṃpannas tyāgasaṃpannaḥ / abhīkṣṇam ārāmaṃ gantā bhavati bhikṣūṇāṃ darśanāya / avahitaśrotro dharmaṃ śṛṇoti / śrutānāṃ dharmāṇāṃ dhāraṇajātīyo bhavati (DhskD 18v3) / dhṛtānāṃ dharmāṇām arthopaparīkṣī bhavati / ātmanā upaparīkṣitānāṃ dharmāṇām artham ājñāya dharmam ājñāya dharmānudharmapratipanno bhavati sāmīcīpratipanno 'nudharma no tu parān dharmacārī no tu parān dharmānudharmapratipattau (DhskD 18v4) samādāpayati / ebhir aṣṭābhir dharmaiḥ samanvāgataḥ upāsakaḥ ātmahitāya pratipanno bhavati na parahitāya / ṣoḍaśabhir dharmaiḥ samanvāgata upāsakaḥ ātmahitāya pratipanno bhavati (DhskD 18v5) parahitāya ca / ātmanā śraddhāsaṃpanno bhavati parān api śraddhāsaṃpadi samādāpayati / ātmanā śīlasaṃpannas tyāgasaṃpanno bhavaty / ātmanā abhīkṣṇam ārāmaṃ gantā bhavati bhikṣūṇāṃ darśanāya / avahitaśrotro (DhskD 18v6) dharmaṃ śṛṇoti / śrutānāṃ dharmāṇāṃ dhāraṇajātīyo bhavati / dhṛtānāṃ dharmāṇāṃ upaparīkṣaṇajātīyo bhavati / ātmanā upaparīkṣitānāṃ dharmāṇām artham ājñāya dharmaṃ ājñāya dharmānudharmapratipanno (DhskD 18v7) bhavati / sāmīcīpratipanno 'nudharmacārī parāṃś ca dharmānudharmapratipattau samādāpayati / ebhiḥ ṣoḍaśabhir dharmaiḥ samanvāgata upāsaka ātmahitāya (DhskD 18v8) pratipanno bhavati parahitāya ca / caturviṃśatyā dharmais samanvāgata upāsakaḥ ātmahitāya pratipanno bhavati parahitāya bahujanahitāya bahujanasukhāya ca / ātmanā śraddhāsaṃpanno bhavati parān (DhskD 18v9) api śraddhāsaṃpadi samādāpayati śraddhāsaṃpannaṃ ca dṛṣṭvā sumanojño bhavati / ātmanā śīlasaṃpannaḥ tyāgasaṃpannaḥ / abhīkṣṇam ārāmaṃ gantā bhavati bhikṣūṇāṃ darśanāya / avahitaśrotro dharmaṃ śṛṇoti / śrutānāṃ (DhskD 18v10) dharmāṇāṃ dhāraṇajātīyo bhavati / dhṛtānāṃ dharmāṇām arthopaparikṣī bhavati / ātmanā upaparikṣitānāṃ dharmāṇām artham ājñāya dharmam ājñāya dharmānudharmapratipanno bhavati sāmīcīpratipanno 'nudharmacār (DhskD 19r1) / parān api dharmānudharmapratipattau samādāpayati / dharmānudharmapratipannaṃ ca dṛṣṭvā sumanojño bhavati / ebhiś caturviṃśatyā dharmaiḥ samanvāgata upāsakaḥ ātmahitāya pratipanno bhavati parahitāya bahujanahitāya bahujanasukhāya (DhskD 19r2) ca // daśabhir dharmais samanvāgata upāsakaḥ kāyasya bhedāt paraṃ maraṇād apāyadurgativinipātaṃ narakeṣūpapadyate / ātmanā prāṇātipātiko bhavati / adattādāyikaḥ kāmamithyācāriko mṛṣāvādikaḥ piśunavādikaḥ (DhskD 19r3) paruṣavādikaḥ saṃbhinnapralāpiko 'bhidhyālur vyāpannacitto mithyādṛṣṭikaś ca bhavati / ebhir daśabhir dharmaiḥ samanvāgata upāsakaḥ kāyasya bhedād yāvan narakeṣūpapadyate / viṃśatyā dharmaiḥ samanvāgata upāsakaḥ kāyasya bhedād yāvan (DhskD 19r4) narakeṣūpapadyate / ātmanā prāṇātipātiko bhavati parān api prāṇātipāte samādāpayati / ātmanā adattādāyiko yāvan mithyādṛṣṭikaḥ / parān api mithyādṛṣṭau samādāpayaty / ebhir viṃśatyā dharmaiḥ samanvāgata (DhskD 19r5) upāsakaḥ kāyasya bhedād yāvan narakeṣūpapadyate / triṃśatā dharmaiḥ samanvāgataḥ upāsakaḥ kāyasya bhedād yāvan narakeṣūpapadyate / ātmanā prāṇātipātiko bhavati / parān api prāṇātipāte samādāpayati (DhskD 19r6) prāṇātipātikaṃ ca dṛṣṭvā sumanojño bhavati / ātmanā adattādāyiko yāvan mithyādṛṣṭikaṃ ca dṛṣṭvā sumanojño bhavati / ebhis triṃśatā dharmaiḥ samanvāgataḥ upāsako yāvat kāyasya bhedān (DhskD 19r7) narakeṣūpapadyate / catvāriṃśatā dharmais samanvāgata upāsakaḥ kāyasya bhedād yāvan narakeṣūpapadyate / ātmanā prāṇātipātiko bhavati / parān api prāṇātipāte samādāpayati prāṇātipātikaṃ ca (DhskD 19r8) dṛṣṭvā sumanojño bhavati prāṇātipātasya ca varṇaṃ bhāṣate / ātmanā adattādāyiko yāvan mithyādṛṣṭeś ca varṇaṃ bhāṣate / ebhiś catvāriṃśatā dharmais samanvāgata upāsakaḥ kāyasya bhedād yāvan narakeṣūpapadyate // (DhskD 19r9) daśabhir dharmaiḥ samanvāgata upāsakaḥ kāyasya bhedāt sugatau svargaloke deveṣūpapadyate / ātmanā prāṇātipātāt prativirato bhavati / ātmanā adattādānāt kāmamithyācārān mṛṣāvādāt paiśunyāt pāruṣyāt (DhskD 19r10) saṃbhinnapralāpād anabhidhyālur avyāpannacittaḥ samyagdṛṣṭiko bhavati / ebhir daśabhir dharmaiḥ samanvāgata upāsakaḥ kāyasya bhedāt sugatau svargaloke deveṣūpapadyate // viṃśatyā dharmais samanvāgata upāsakaḥ (DhskD 19v1) kāyasya bhedād yāvad deveṣūpapadyate / ātmanā prāṇātipātāt prativirato bhavati / parān api prāṇātipātaviratau samādāpayati / ātmanā adattādānād yāvat samyagdṛṣṭiko bhavati / parān api samyagdṛṣṭau samādāpayati / ebhir (DhskD 19v2) viṃśatyā dharmaiḥ samanvāgata upāsako yāvad deveṣūpapadyate // triṃśatā dharmais samanvāgata upāsakaḥ kāyasya bhedād yāvad deveṣūpapadyate / ātmanā prāṇātipātāt prativirato bhavati / parān api prāṇātipātaviratau (DhskD 19v3) samādāpayati / prāṇātipātavirataṃ ca dṛṣṭvā sumanojño bhavati / ātmanā adattādānād yāvat samyagdṛṣṭikaṃ ca dṛṣṭvā sumanojño bhavaty / ebhis triṃśatā dharmaiḥ samanvāgata upāsakaḥ kāyasya bhedād yāvad deveṣūpapadyate // (DhskD 19v4) catvāriṃśatā dharmais samanvāgata upāsakaḥ kāyasya bhedāt sugatau svargaloke deveṣūpapadyate / ātmanā prāṇātipātāt prativirato bhavati / parān api prāṇātipātaviratau samādāpayati / prāṇātipātavirataṃ (DhskD 19v5) ca dṛṣṭvā sumanojño bhavati prāṇātipātavirateś ca varṇaṃ bhāṣate / ātmanā adattādānāt kāmamithyācārān mṛṣāvādāt* paiśunyāt pāruṣyāt saṃbhinnapralāpāt prativirato bhavaty / anabhidhyālur avyāpannacittaḥ (DhskD 19v6) samyagdṛṣṭiko bhavati / parān api samyagdṛṣṭau samādāpayati / samyagdṛṣṭikaṃ ca dṛṣṭvā sumanojño bhavati samyagdṛṣṭeś ca varṇaṃ bhāṣate / ebhiś catvāriṃśatā dharmaiḥ samanvāgata upāsakaḥ kāyasya (DhskD 19v7) bhedāt sugatau svargaloke deveṣūpapadyate / 17. (pañcopāsakasya śikṣāpadāni) paṃcopāsakasya śikṣāpadāni / yāvajjīvaṃ prāṇātipātād viratir upāsakasya śikṣāpadaṃ / yāvajjīvam adattādānāt kāmamithyācārān mṛṣāvādāt (DhskD 19v8) surāmaireyamadyapramādasthānād vairamaṇir upāsakasya śikṣāpadaṃ // // yāvajjīvaṃ prāṇātipātād viratir upāsakasya śikṣāpadam iti / tatra kataraḥ prāṇātipātaḥ / kataraḥ prāṇī / katamā prāṇātipātād vairamaṇiḥ (DhskD 19v9) / yad ucyate prāṇātipātād vairamaṇir upāsakasya śikṣāpadam ity āha / evaṃ hy uktaṃ bhagavatā / prāṇātipātī khalv ihaiko bhavati raudro rudhirapāṇiḥ hataprahataniviṣṭaḥ alajjī adayāvān sarvasatvaprāṇibhūteṣv (DhskD 19v10) antataḥ kuntapipīlakam api prāṇātipātād aprativirato bhavati / ayam ucyate prāṇātipātikaḥ / prāṇī katamaḥ / yasmin prāṇini prāṇisaṃjñī jīve jīvasaṃjñī satve satvasaṃjñī poṣe poṣasaṃjñī (DhskD 20r1) pudgale pudgalasaṃjñī ayam ucyate prāṇī // prāṇātipātaḥ katamaḥ / āha / yasmin prāṇini prāṇisaṃjñinaḥ satve satvasaṃjñinaḥ poṣe poṣasaṃjñinaḥ pudgale pudgalasaṃjñinaḥ yat parākramam āgamya yat pāpacittam akuśalacittaṃ (DhskD 20r2) vadhakacittaṃ hananacittaṃ māraṇacittaṃ ca pratyupasthitaṃ bhavati / tatra yat karmāgamya yat prayogam āgamya yām ūhām āgamya yad upakramam āgamya prāṇino hananaṃ māraṇaṃ saṃcintya jīvitād vyaparopaṇam iti / (DhskD 20r3) yat tat karma yo 'sau prayogaḥ yā sā ūhā yad upakramaṃ yat tat prāṇino hananaṃ māraṇaṃ saṃcintya jīvitād vyaparopaṇaṃ ayaṃ ucyate prāṇātipātaḥ // prāṇātipātī khalv ihaiko bhavatīti ātmā prāṇātipātād (DhskD 20r4) anārato bhavatīty aprativiratas tatatrasthas tena samanvāgatas / tenāha / prāṇātipātī khalv ihaiko bhavati / raudra iti / raudratā katamā / āha / yat tad ācīrṇadaṇḍatācīrṇaśastratācīrṇapraharaṇatā iyam ucyate raudratā / (DhskD 20r5) tenāha / raudratā iti / rudhirapāṇir iti rudhirapāṇaya ucyante aurabhrikāḥ kaukkuṭikasaukarikamātsikamṛgalubdhakāś caurāḥ vadhyaghātakā goghātakā nāgamaṇḍalikāḥ śaśavāgurikā bandhanapālakāḥ (DhskD 20r6) sūcakāḥ kāraṇakārakā ima ucyante rudhirapāṇayaḥ / kenaita ucyante rudhirapāṇayaḥ / āha / kiṃ cāpi ye susnātā bhavanti suviliptāḥ kalpitakeśanakhāvadātavastraprāvṛtāḥ (DhskD 20r7) āmuktamālyābharaṇā atha ca punas te rudhirapāṇaya evocyante / kiṃ kāraṇam / āha / yasmāt te anāratā aviratā aprativiratās tasya rudhirasyotthāpanāya jananāya saṃjananāya samutpādāya (DhskD 20r8) prāviṣkaraṇāya / tena kāraṇena rudhirapāṇaya ucyante // hataprahataniviṣṭā iti syāt prāṇī prahato na hataḥ / syād dhato na prahataḥ / syād dhataś ca prahataś ca / prahatas tāvan na hataḥ / yathā tāvat prāṇī ākoṭito bhavati (DhskD 20r9) pāṇinā vā loṣṭena vā daṇḍena vā śastreṇa vā anyatamānyatamena vā vividhena praharaṇena / na tu sarveṇa sarvaṃ jīvitād vyaparopito bhavati / evaṃ prāṇī hato bhavati na hataś ca / yathā tāvat prāṇī (DhskD 20r10) ākoṭito bhavati pāṇinā vā loṣṭena vā daṇḍena vā śastreṇa vā anyatamānyatamena vā vividhena praharaṇena sarveṇa vā sarvaṃ prāṇī jīvitād vyaparopito bhavati / evaṃ hataś ca bhavati prahataś ca / (DhskD 20v1) api hataprahataniviṣṭaś ca bhavati sanniviṣṭaś cāniviṣṭaś ca / tenāha / hataprahataniviṣṭa iti // alajjī adayāvān sarvasatvaprāṇibhūteṣv iti / tatra katame prāṇāḥ / katame bhūtāḥ / yad ucyate alajjī adayāvān sarvasatvaprāṇibhūteṣv (DhskD 20v2) ity / āha / pṛthagjanāḥ prāṇāḥ bhagavataḥ śrāvakā bhūtāḥ / api khalu ye satvāḥ sarāgāḥ sadveṣāḥ samohā ima ucyante bhūtāḥ / api khalu ye satvā vigatarāgā vigatadveṣā vigatamohā ima ucyante bhūtāḥ / api khalu ye satvāḥ (DhskD 20v3) satṛṣṇā sopādānā ima ucyante prāṇāḥ / ye satvā nistṛṣṇā nirupādānā ima ucyante bhūtāḥ / api khalu ye satvā āniruddhāḥ prativiruddhā ima ucyante prāṇāḥ / ye satvā anāniruddhāḥ aprativiruddhā ima ucyante bhūtā / api khalu (DhskD 20v4) ye satvā aviduṣo 'vidyāgatā ima ucyante prāṇāḥ / ye satvā viduṣo vidyāgatā ima ucyante bhūtāḥ / api khalu ye satvāḥ kāmebhyo 'vītarāgāḥ ima ucyante prāṇāḥ / ye satvāḥ kāmebhyo vītarāgā ima ucyante bhūtāḥ / (DhskD 20v5) api khalu ye satvāḥ kāmebhyo vītarāgā na tu bhagavataḥ śrāvakā ima ucyante prāṇāḥ / ye satvā kāmebhyo vītarāgās te bhagavataḥ śrāvakā ima ucyante bhūtāḥ / asmiṃs tv arthe pṛthagjanāḥ prāṇāḥ bhagavataḥ (DhskD 20v6) śrāvakā bhūtāḥ / kiṃ kāraṇaṃ bhavanam ucyate nirvāṇaṃ / tat taiḥ prāptaṃ pratilabdham adhigataṃ spṛṣṭaṃ sākṣātkṛtaṃ / yathā cāha / samantānusārī lokaṃ diśaḥ sarvam īritaḥ / icched bhavanam ātmānaṃ nādhigacched aniśritaṃ (DhskD 20v7) // tad asminn arthe pṛthagjanāḥ prāṇāḥ bhagavataḥ śrāvakā bhūtāḥ tad eṣāṃ prāṇabhūtānām adayāya pratipanno bhavaty ananudayāyā nānukaṃpāya // śokāṣṭahārakāḥ kuntā ucyante (DhskD 20v8) pipīlakāḥ / pipīlakā eva / asmāt prāṇātipātād upāsakaḥ pratisaṃkhyāyārato bhavaty upadrutarataḥ prativirataḥ saṃvṛtaś ca / yatra yā akriyā akaraṇam anabhidhyācāro 'nadhyāpattir anadhyāpadanaṃ (DhskD 20v9) velā setuḥ vairamaṇī sthitir anatikramo 'vyatikramo 'vyatikramaṇatā / tenāha / yāvajjīvaṃ prāṇātipātād vairamaṇīr upāsakasya śikṣāpadam iti // * // yāvajjīvam adattādānād vairamaṇīr upāsakasya (DhskD 20v10) śikṣāpadam iti / adattādānaṃ katamat / evaṃ hy uktaṃ bhagavatā / adattādāyī khalv ihaiko bhavati / sa grāmagatam araṇyagataṃ vā pareṣām adattaṃ steyasaṃkhyātam ādatte / idam ucyate adattādānaṃ / DhskM 21r1. adattādānaṃ / yāvajjīvam adattādānād vairamaṇir upāsakasya śikṣāpadam iti tatra katarad adattaṃ katarad adattādānaṃ katamā adattādānād vairamaṇiḥ yā ucyate yāvajjīvam adattādānād vairamaṇir upāsakasya śikṣāpadam iti adattaṃ .. /// DhskM 21r2. -te adattaṃ / adattādānaṃ katamat* āha paraparigṛhīte pariṣkāre paraparigṛhītasaṃjñino yat pāpacittaṃ cākuśalacittaṃ ca haraṇacittaṃ cāpaharaṇacittaṃ codgrahaṇacittaṃ ca grahaṇacittaṃ cādānacittam āsādīyanacittaṃ ca pratyupasthitaṃ bhavati tatra yat. /// DhskM 21r3. -pahāram āgamya paraparigṛhīte pariṣkāre paraparigṛhītasaṃjñinaḥ yad grahaṇam udgrahaṇam ādīyanāsādīyanā haraṇāpaharaṇā saṃcintya sthānāt sthānasaṃkrāmaṇam iti yat tat karma yat prayogaṃ yā sā ūhā yad upakramaṃ yat parākramaṃ yat tad vā .. /// DhskM 21r4. yat tat paraparigṛhīte pariṣkāre paraparigṛhītasaṃjñino grahaṇam udgrahaṇam ādīyanāsādīyanā saṃcintya sthānāt sthānasaṃkramaṇam idam ucyate adattādānaṃ / adattādāyī bhavatīty asmād adattādānād anārato bhavaty avirato 'prativirataḥ tatrastha- /// DhskM 21r5. -taṃ vety antaragataḥ prākārasya / araṇyagataṃ veti bahiḥ prakārasya / adattam iti paraparigṛhītaṃ stenam ādatte ti paraparigṛhītam adattam ādatte atyantam amuktam aniḥsṛṣṭam apratiniḥsṛṣṭam api khalu steyam ucyate paracitto 'pahārakaḥ tena .. /// DhskM 21r6. -sṛṣṭam apratiniḥsṛṣṭam api khalu yat paraparigṛhītaṃ pariṣkāram adattam api tat* stainyam api tat* saṃkhyātam api tat* tad ucyate adattastainyaṃ saṃkhyātam ādatte // adattādānāt prativirato bhavatīty asmād adattādānād upāsakasya + + + y. /// DhskM 21r7. -saṃkhyātaḥ saṃvṛtaḥ tatra yā akriyā akaraṇam anadhyācāro 'nadhyāpattir anadhyāpadanam* velā setur vairamaṇī sthitir anatikramo 'vyatikramo 'vyatikramaṇatā tad ucyate yāvajjīvam adattādānād vairamaṇir upāsakasya /// DhskM 21r8. -mithyācārād vairamaṇir upāsakasya śikṣāpadam iti kāmamithyācāraḥ katamaḥ / evaṃ hy uktaṃ bhagavatā kāmamithyācārī khalv ihaiko bhavati sa yās tā bhavanti parastriyaḥ parabhāryās tadyathā mātṛrakṣitā vā pitṛrākṣitā vā /// DhskM 21r9. śvaśrūrakṣitā vā śvaśurarakṣitā vā jñātirakṣitā vā jātirakṣitā vā gotrarakṣitā vā sadaṇḍāḥ / sāvaraṇāḥ sadaṇḍāvaraṇā antato mālāguṇaparikṣiptā / api tadrūpāsu sahasā balenānupraskandya kāmeṣu cāritram āpadyaty ayam ucyate /// DhskM 21r10. khalv ihaiko bhavatīty asmāt kāmamithyācārād anārato bhavaty anuparato 'virato 'prativirataḥ tad ucyate kāmamithyācārī khalu bhavatīti // yās tā bhavanti parastriyo parabhāryā iti sapta puruṣasya bhāryāḥ / katamā sapta tadyathā /// DhskM 21r11. paṭavāsinī samajīvikā tatkṣaṇikā ca / udakadattā katamā yā strī kumārikā vā puruṣasya mātāpitṛbhyām udakenānupradattā bhavati iyaṃ te bhāryā bhaviṣyati prajāpatī iyam ucyate udakadattā // dhanakrītā katamā /// DhskM 21r12. -nakrītā bhavati iyaṃ me bhāryā bhaviṣyati prajāpatī sā tasya bhāryā bhavati prajāpatī iyam ucyate dhanakrītā / dhvajāhṛtā yathā tāvac caurāḥ pararāṣṭraṃ paraviṣayaṃ gatvā svaṃ śirodhvajaṃ kṛtvā striyaṃ kumārikāṃ vāharanti /// DhskM 21r13. -mi dhvajāhṛtā yathā tāvad rājā ajitaṃ jayaṃ jitam adhyāvasan yathā gṛhītikām utsṛjati / tatra puruṣo rājñaḥ śirodhvajaṃ kṛtvā striyaṃ kumārikāṃ vāharati iyaṃ me bhāryā bhaviṣyati prajāpatī sa tasya bhāryā /// DhskM 21v1. cchandavāsinī katamā yā strī svayā śraddhayā svena premṇā svena prasādena puruṣam upasaṃkramyaivam āha / āryaputro me svāmī bhavaty aham āryaputrasya bhāryā bhaviṣyāmi / prajāpatī iyam ucyate cchandavāsinī / paṭavāsinī /// DhskM 21v2. -pasaṃkramyaivam āha āryaputro me bhaktācchādanam anuprayacchatv ahaṃ āryaputrasya bhāryā bhaviṣyāmi prajāpatī iyam ucyate paṭavāsinī / samajīvikā katamā / yā strī puruṣam upasaṃkramyaivam āha /// DhskM 21v3. dhanaṃ tad ekadhye sannicayaṃ gacchatu ye cāsmākaṃ krīḍatāṃ ramatāṃ paricārayatāṃ putrā bhaviṣyanti pautrā vā te 'smākaṃ mṛtānāṃ kālagatānāṃ śrāddham anupradāsyanti sā tasya bhāryā bhavati prajāpatī /// DhskM 21v4. .. .. .ikī // mātṛrakṣiteti yasyā striyāḥ kumārikāyā vā pitā svāmī vā unmatto bhavati kṣiptacittaḥ pararāṣṭraṃ paraviṣayaṃ vā niṣpalāno bhavati sā mātur antike prativasati sa mātṛ /// DhskM 21v5. gopitā sugopitā mātrapare apratisaṃviditaṃ kāmeṣu cāritram āpatsyanta iti iyam ucyate mātṛrakṣitā / yathā mātṛrakṣitā evaṃ pitṛrakṣitā // bhrātṛrakṣitā katamā / yasya striyāḥ /// DhskM 21v6. mātāpitarau svāmī vā mṛto bhavati kālagataḥ unmatto vā bhavati kṣiptacittaḥ pararāṣṭraṃ paraviṣayaṃ niṣpalāno bhavati sā bhrātur antike prativasati sā bhrātrā rakṣitā /// DhskM 21v7. sugopitā mātrapare apratisaṃviditaṃ kāmeṣu cāritram āpatsyanta iti iyam ucyate bhrātṛrakṣitā / yathā bhrātṛrakṣitā evaṃ bhaginīrakṣitā // śvaśrūrakṣitā katamā + + /// DhskM 21v8. p.ā mātāpitarau svāmī vā mṛto bhavati kālagata unmatto vā bhavati kṣiptacittaḥ pararāṣṭraṃ paraviṣayaṃ vā niṣpalāno bhavati sā śvaśrvā antike prativasati vasava- /// DhskM 21v9. trasya sā śvaśrvā rakṣitā bhavati surakṣitā gopitā sugopitā mātrapare apratisaṃviditaṃ kāmeṣu cāritram āpatsyanta iti iyam ucyate śvaśrūrakṣitā // yathā śvaśrūrakṣitā /// DhskM 21v10. jñātirakṣitā katamā / jñātaya ucyante yāvad ā saptamaṃ mātāmahaṃ pitāmahaṃ yugam upādāya yasyā striyaḥ kumārikāyā vā pūrvavat* // jātirakṣitā katamā / jātaya ucyante /// DhskM 22r1. vaiśyāḥ śūdrāḥ yasyā striyāḥ kumārikāyā vā pūrvavat* // gotrarakṣitā katamā / gotrā ucyante kautsā vātsāś śāṇḍilyā bhāradvājā upapaṃcakāḥ yasyā striyāḥ kumārikāyā vā mātā /// DhskM 22r2. kālagataḥ unmattaḥ kṣiptacittaḥ vedanābhitunno vā pararāṣṭraṃ paraviṣayaṃ vā niṣpalāno bhavati sā gotrāṇām antike prativasati gotrai rakṣitā bhavati surakṣitā gopitā /// DhskM 22r3. apratisaṃviditaṃ kāmeṣu cāritram āpatsyanta iti iyam ucyate gotrarakṣitā // sadaṇḍā iti yā sā bhavati gūḍhikā na evaṃ yathā veśī nāpy evaṃ yathā kulastrī saced enaṃ rājā jānīyāt tāṃ + /// DhskM 22r4. -dhnīyād vā pravāsayed vā hiraṇyadaṇḍaṃ vānupradāpayed iyaṃ ucyate sadaṇḍāḥ / sāvaraṇā iti yathā tāvad āryeṇa vā āryaputreṇa vā āvṛtā bhavaty api khalu yā etāḥ pa + + /// DhskM 22r5. -varaṇāḥ sadaṇḍāvaraṇāḥ kiṃ kāraṇam atonidānaṃ hi puruṣo 'dhigacchati vadhaṃ vā bandhanaṃ vā jyāniṃ vā grahaṇaṃ vā // antato mālāguṇaparikṣiptā apīti yathā tāva- /// DhskM 22r6. kaṇṭheguṇena vā candanacūrṇena vā vilepanapuṭena vā anyatamānyatamena vā kenacit pratigṛhītā bhavati iyam ucyate mālāguṇaparikṣiptā // api khalu sarv. + /// DhskM 22r7. -riṇī bhikṣuṇikā carikā parivrājikā vratapadadharmajīvinī yathā tāvat puruṣaḥ svāṃ prajāpatīm anujānīte gaccha bhadre cara brahmacaraṃs (sic) tasyā tena vratasamādā .. /// DhskM 22r8. -ya saṃsparśaṃ samāpadyate dvayadvayasamāpattiṃ vāpadyate kāmamithyācārāṃ svaṃ vā punar pāram anaṅge vijñapayann āpadyate kāmamithyācāraṃ / asmāt kāmamithyācārā /// DhskM 22r9. bhavaty uparato virataḥ saṃvṛtaḥ tatra yā akriyā akaraṇam anācāro 'nadhyāpattir anadhyāpadanaṃ velā setur vairamaṇī sthitir anatikramo 'vyatikramaṇatā tad ya /// DhskM 22r10. -mithyācārād vairamaṇiḥ śikṣāpadam iti // ṛ // yāvajjīvaṃ mṛṣāvādād vairamaṇir upāsakasya śikṣāpadam iti mṛṣāvādaḥ katamaḥ evaṃ hy uktaṃ bhagavatā /// DhskM 22v1. sa sabhāgato vā parṣanmadhyagato vā rājakulamadhyagato vā yuktakulamadhyagato vā jñātikulamadhyagato vā sākṣīpṛṣṭaḥ san haṃ bhoḥ puruṣa yaj jānīṣe tad vada yan na jānīṣe tan mā vocaḥ /// DhskM 22v2. tan mā vocaḥ so 'jānaka eva saṃjānāmīty āha / apaśyaka eva saṃpaśyāmīty āha / jānann ena san na jānāmīty āha paśyann eva san* na paśyāmīty āha ity ātmaheto paraheto āmiṣakiṃcitka /// DhskM 22v3. mṛṣāvādād aprativirato bhavatīty asmān mṛṣāvādād anārato bhavaty anuparataḥ avirato 'prativirataḥ tatrasthas tena samanvāgataḥ tenāha mṛṣāvādī khalu bhavatīti / sabhāgato veti /// DhskM 22v4. -bhā rāṣṭrasabhā ca / tatrāsau gataś ca bhavati samāgataś ca / samavahitaḥ saṃmukhībhūtaḥ tenāha sabhāgata iti // parṣadgato veti catasraḥ parṣadaḥ tadyathā kṣatriyaparṣad brāhmaṇa /// DhskM 22v5. -rṣat tatrāsau gataś ca bhavati samāgataś ca samavahitaḥ saṃmukhībhūtaḥ tenāha parṣadgata iti // rājakulamadhyagato veti āha rājāmātyapariṣat sanniṣaṇṇā bhavati /// DhskM 22v6. -ti samāgataś ca samavahitaḥ saṃmukhībhūtaḥ tenāha rājakulamadhyagata iti // yuktakulamadhyagato veti yuktaparṣat sanniṣaṇṇā bhavati sannipatitā tatrāsau /// DhskM 22v7. -hitaḥ saṃmukhībhūtaḥ tenāha yuktakulamadhyagata iti // jñātikulamadhyagato veti āha jñātayaḥ sanniṣaṇṇā bhavanti sannipatitā tatrāsau gataś ca bhavati /// DhskM 22v8. saṃmukhībhūtaḥ tenāha jñātikulamadhyagata iti // sākṣīpṛṣṭaḥ sann iti sākṣī adhīṣṭaḥ sann āsādito vā nipātitaḥ / haṃ bho puruṣa iti upaihi upagaccha yatne .. /// DhskM 22v9. -ya prajñapaya prasthāpaya prakāśaya yatne na dṛṣṭaṃ na śrutaṃ na mataṃ na vijñātaṃ taṃ mā vakṣva mā deśaya mā prajñapaya mā prasthāpaya mā prakāśaya / so 'jānann eva saṃjā + /// DhskM 22v10. -mīty āha / śrotravijñānānubhūtaṃ śrotravijñānaprativijñaptaṃ sa vinidhāya saṃjñāṃ vinidhāya kṣāntiṃ ruciṃ matiṃ prekṣāṃ dṛṣṭiṃ na me śrutam ity āha / evam ajānann eva sañjānāmīty āha /// 18. (maitrī cetaḥsamadhiḥ) (DhskD 26r1) + + + + + + payikaṃ pratirūpaṃ pradakṣiṇam ni + + + ṃga saṃbhāraṃ / etac cittam eṣā tāvan maitrī cetaḥsamādhir iti vaktavyā / tathā samāpannasya yac cittaṃ manovijñānam idam ucyate maitrīsahagatam cittaṃ / yā cetanā saṃcetanā (DhskD 26r2) abhisaṃcetanā cetitaṃ cetanāgataṃ cittābhisaṃskārā manaskarma idam ucyate maitrīsahabhuvaṃ karma / yaś cetaso 'dhimokṣo 'dhimuktir adhimucyanatāyam ucyate maitrīsahabhuvo 'dhimokṣaḥ / yad api tathā samāpannasya (DhskD 26r3) vedanā vā saṃjñā vā cchando vā sneho vā manasikāro vā smṛtir vā samādhir vā prajñā vā itīme 'pi dharmā maitrīsahabhuvaḥ / tat sarva ime dharmā maitrī cetaḥsamādhir iti vaktavyāḥ / maitrī khalu bhavec cetaḥsamādhir dvividhaḥ (DhskD 26r4) parīttaś cāpramāṇaś ca / kataraḥ prayogaḥ parīttasya maitrasya cetaḥsamādheḥ / kathaṃ prayuktaś ca punaḥ parīttaṃ maitraṃ cetaḥsamādhiṃ saṃāpadyate / āha / yathā khalv ihaikatyasya ye satvā bhavantīṣṭāḥ kāntā + + + + manaāpās (DhskD 26r5) tadyathā mātā vā pitā vā bhrātā vā bhaginī vā anyatamānyatamo vā mitrajñātisālohito vā / ebhiḥ parīttaiḥ satvaiḥ parīttaṃ maitrīsahabhuvaṃ cittam āsthāpayaty upasthāpayati damayati (DhskD 26r6) śamayatu vyupaśamayati ekotīkurute samādadhāti / tasyaibhiḥ parīttaiḥ satvaiḥ parīttaṃ maitrīsahabhuvaṃ cittaṃ āsthāpayataḥ saṃsthāpayata upasthāpayato damayataḥ śamayato vyupaśamayataḥ (DhskD 26r7) ekotīkurvataḥ samādadhataḥ tac cittaṃ vikṣipyati visarati vidhāvati naikotībhavati na ekāgrā smṛtiḥ saṃtiṣṭhate / parīttaṃ sukhitā bata satvā iti yad asya tac cittaṃ vikṣipyati visarati vidhāvati (DhskD 26r8) na ekotībhavati na ekāgrā smṛtiḥ saṃtiṣṭhate / parīttaṃ sukhitā bata satvā iti na ekāgratā parīttaṃ maitraṃ cetaḥsamādhiḥ samāpanna / iti vaktavyaṃ / sa tac cittaṃ vikṣipyantaṃ visarantaṃ vidhāvantaṃ tasminn evopasaṃharati (DhskD 26r9) / tad eva nimittaṃ manasikurute / parīttaṃ sukhitā bata satvā iti evaṃ manasikurvato yad vīryaṃ yo vyāyāmo niṣkramaḥ parākramaḥ sthāma āraṃbha utsāha utsūdhir apratiśrabdhi + + + + + + + + + (DhskD 26r10) tad yaḥ ayaṃ prayogaḥ parīttasya maitrasya cetaḥsamādheḥ evaṃ prayuktaś ca punaḥ parīttaṃ maitraṃ cetaḥsamādhiṃ samāpadyate / sa tam utpannaṃ mārgam āsevayati bhāvayati bahulīkurute tasya imaṃ mārgam (DhskD 26v1) āsevayato bhāvayato bahulīkurvataḥ tac cittam āsthihati saṃsthihati upasthihati ekotībhavati samāvarte / yataś ca tac cittaṃ sthitaṃ ca bhavati saṃsthitaṃ copasthitam cādvayaṃ cāparihīṇaṃ ca parīttaṃ sukhitā bata satvā iti (DhskD 26v2) etāvat parīttaṃ maitraṃ cetaḥsamādhiṃ samāpanna / iti vaktavyaṃ / tathā samāpannasya yac cittaṃ manovijñānam idam ucyate parīttaṃ maitrīsahabhuvaṃ / citte yā cetanā vistareṇa yāvad / ime 'pi dharmā parīttamaitrīsahabhuvaḥ (DhskD 26v3) te sarva ime dharmāḥ parīttaṃ maitraṃ cetaḥsamādhir iti vaktavyāḥ / kataraḥ prayogo 'pramāṇasya maitrasya cetaḥsamādheḥ / kathaṃ prayuktaś ca punar apramāṇaṃ maitraṃ cetaḥsamādhiṃ samāpadyate / yad evābhyaste parītte (DhskD 26v4) maitre cetaḥsamādhau taṃ cittaṃ damayitvā kārayitvāsvedayitvā parisvedayitvā ṛjukṛtvā mṛdu karmaṇīyaṃ ārjjavam āśravaṃ vidheyaṃ / tataḥ paścād apramāṇaṃ sukhitā bata satvā iti śanaiḥ spharati pūrvāṃ dakṣiṇāṃ (DhskD 26v5) paścimām uttarāṃ diśaṃ tasyāpramāṇaṃ sukhitā bata satvā / iti spharataḥ pūrvāṃ diśaṃ dakṣiṇāṃ paścimām uttarāṃ diśaṃ tac cittaṃ vikṣipyati visarati vidhāvati na ekotībhhavati na ekāgrā (DhskD 26v6) smṛtiḥ saṃtiṣṭhate / apramāṇaṃ sukhitā bata satvā iti yato 'sya tac cittaṃ vikṣipyati vistareṇa yāvat* / tāvatāpramāṇaṃ maitrī cetaḥsamādhiḥ samāpanna iti vaktavyaṃ / sa tac cittaṃ vikṣipyantaṃ (DhskD 26v7) visarantaṃ vidhāvantaṃ tasminn evopasaṃharati / tad eva manasikurute / apramāṇaṃ sukhitā bata satvā iti evaṃ manasikurvato yad vīryaṃ vistareṇa yāvad / ayaṃ prayogo 'pramāṇe maitre cetaḥsamādhau (DhskD 26v8) / evaṃ prayuktaś ca punar apramāṇaṃ maitraṃ cetaḥsamādhiḥ samāpanna / iti vaktavyaṃ / tathā samāpannasya yac cittaṃ manovijñānam idam ucyate apramāṇaṃ maitrīsahabhuvaṃ cittaṃ / yā cetanā vistareṇa (DhskD 26v9) yāvad / ime 'pi dharmā apramāṇamaitrīsahabhuvaḥ / tat sarva ime dharmāḥ apramāṇaṃ maitrī cetaḥsamādhir iti vaktavyā // 19. (karuṇā cetaḥsamādhiḥ) karuṇā katamā / āha / duḥkhitā bata satvā iti + + + + + + + + (DhskD 26v10) yac caiveme pravivekajā adhyātmasamutthitāḥi pratisaṃkhyāya samutpannāḥ kuśalā rūpapratisaṃyuktā arttiarttīyanā duḥkhaduḥkhāyanā karuṇākaruṇāyanā + + + + + + + + DhskM 27r1. -ṇāsaṃprayuktā ca yā vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānaṃ tataḥ samutthitaṃ kāyakarma vākkarma tatsamutthitāś cittaviprayuktāḥ saṃskārā iyam ucyate karuṇā /// DhskM 27r2. -ś cāpramāṇaś ca / katamaḥ prayogaḥ parīttasya karuṇācetaḥsamādheḥ kathaṃ prayuktaś ca punaḥ parīttaṃ karuṇaṃ cetaḥsamādhiṃ samāpadyate āha yathā khalv ihaikaty. /// DhskM 27r3. tadyathā mātā vā pitā vā bhrātā vā bhaginī vā anyatamānyatamo mitrajñātisālohito vā sa ebhiḥ parīttaiḥ parīttaṃ karuṇāsahagataṃ cittam āsthāpayati saṃsthāpayati /// DhskM 27r4. -ti vyupaśamayati ekotīkurute samādhatte parīttaṃ duḥkhitā bata satvā iti tasyaibhiḥ parīttaiḥ parīttaṃ karuṇāsahagataṃ cittam upasthāpayataḥ damayataḥ śamayato /// DhskM 27r5. -taḥ tac cittaṃ vikṣipyate vistareṇa yathā maitrāyām uktaṃ // muditā katamā / āha modantāṃ bata satvā iti evaṃ manasikurvataḥ yān naiṣkramyapraviveka .. /// DhskM 27r6. kuśalā rūpapratisaṃyuktāḥ cetasa āmodanā pramodanābhipramodanā / muditā modanā āttamanaskatā sumanaskatā saumanasyaṃ ārabdhi .. /// DhskM 27r7. -m audbilyāyitatvaṃ prītiḥ prītyāyitatvaṃ ucyate muditā / api khalu muditā muditāsaṃprayuktā ca yā vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānaṃ tataḥ samutthitaṃ /// DhskM 27r8. -ttaviprayuktāḥ saṃskārā iyam ucyate muditā / muditā khalu cetaḥsamādhiḥ dvividhaḥ parīttaś cāpramāṇaś ca / kataraḥ prayogaḥ parīttasya muditasya cetaḥsamādheḥ /// DhskM 27r9. -samādhiṃ samāpadyate āha yathā khalv ihaikatyasya ye satvā bhavanti iṣṭāḥ kāntāḥ priyā manaāpās tadyathā mātā vā pitā vā bhrātā vā bhaginī vā anyatamānyatamo /// DhskM 27r10. ebhiḥ parīttaiḥ satvaiḥ parīttaṃ muditāsahabhuvaṃ cittam āsthāpayati saṃsthāpayaty upasthāpayati damayati śamayati vyupaśamayati ekotīkaroti samā /// DhskM 27v1. tasyaibhiḥ parīttaiḥ satvaiḥ parīttaṃ muditāsahagataṃ cittam āsthāpayataḥ saṃsthāpayataḥ upasthāpayataḥ damayataḥ śamayato vyupaśamayataḥ ekotīkurvataḥ samādadhataḥ tac cittaṃ vikṣipyati /// DhskM 27v2. -tamā āha satvā ity evaṃ manasikurvataḥ yan naiṣkramyapravivekadhyānasamutthitā pratisaṃkhyāya samutpannā kuśalā rūpapratisaṃyuktā cittasamatā cittaprasannatā cetaso 'nābho /// DhskM 27v3. -lūpekṣāsaṃprayuktā ca yā vedanā saṃjñā saṃskārā vijñānaṃ tataḥ samutthitaṃ kāyakarma vākkarma tataḥ samutthitāś cittaviprayuktāḥ saṃskārā iyam ucyate upekṣā / kataraḥ prayogaḥ /// DhskM 27v4. -ś ca punar upekṣāṃ samādhiṃ samāpadyate āha / yathā khalv ihaikatyasya satvā bhavantīṣṭāḥ kāntāḥ priyā manaāpās tadyathā mātā vā pitā vā bhrātā vā bhaginī vā anyatamānyatamo /// DhskM 27v5. -syaivaṃ bhavati iyaṃ mātā vā pitā vā bhrātā vā bhaginī vā anyatamānyatamo vā mitrajñātisālohito vā kāmam anyatra satvaḥ satva ity adhimukto bhavati tadyathā /// DhskM 27v6. -t sa tatra paśyet* sālān vā tālān vā naktamālān vā aśvatthoduṃbaranyagrodhān vā tasya naivaṃ bhavati ime 'tra sālā vā tālā vā naktamālā vā aśvatthoduṃbara /// DhskM 27v7. -mukto bhavati / evaṃ evaihaikatyasya ye satvā bhavanti iṣṭāḥ kāntā vistareṇa yāvaj jñātisālohitaḥ tasya naivaṃ bhavatīyaṃ mama mātā vā pitā vā bhrāta vā /// DhskM 27v8. -tisālohito vā kāmam anyatra satvaḥ satva ity adhimukto bhavati ayaṃ prayogaḥ upekṣasya cetaḥsamādher evaṃ prayuktaś ca punar upekṣaḥ cetaḥsamādhiḥ saṃpadyate /// DhskM 27v9. -ś cāpramāṇaś ca / kataraḥ prayogaḥ parīttasyopekṣasya cetaḥsamādheḥ kathaṃ prayuktaś ca punaḥ parīttam upekṣācetaḥsamādhiṃ samāpadyate āha / yathā khalv ihaikatyasya /// DhskM 27v10. vistareṇa yāvaj jñātisālohitaṃ sa ebhiḥ parīttaiḥ satvaiḥ parīttam upekṣāsahagataṃ cittam āsthāpayati saṃsthāpayaty upasthāpayati damayati śamayati ///