Tàng Kinh Việt
Tàng Kinh Việt
Phạn tạng (Sanskrit Canon)bsu024_u.htmNguyên tác: Sanskrit

Kinh Bảo Tinh Đà-la-ni (Ratnaketuparivarta)

Kinh (Sūtra) ghi lại lời dạy của đức Phật, thuộc tạng Kinh trong Tam tạng Phật giáo Sanskrit. Dữ liệu văn bản lấy từ kho GRETIL (Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages).

Văn bản gốc(Sanskrit)

Trang 1 / 3 (50.000 ký tự/trang)
Mahāsannipātaratnaketudhāraṇī sūtraṃ
(Dutt 1)
______________________________________________________________
START Rkp 1
prathamaḥ parivartaḥ
namastathāgatāya gandhaprabhaśriye / namo mahābrahmaghoṣāya /
eteṣāṃ namaskartāsaṃprāptaḥ māravyūhena /
eṣā dhāraṇī udgrahaṇīyā / mayā asyāṃ vidyāyāṃ siddhiḥ prāptā / avāme avāme avāme / om vare om vare / parikuñja naṭa naṭa puskara vahaja lukha / khama khama / ili mili / kili mili / kīrtivara / mudre mudre mukhe svāhā / evaṃ mayā śrutam / ekasmin samaye bhagavān rājagṛhe mahānagare viharati vyākalantakanivāpe sārdhaṃ mahatā bhikṣusaṃghena sārdhaṃ bhikṣusahasraiḥ sarvairarhadbhiḥ kṣīṇāsravairniṣkleśairvaśībhūtaiḥ suvimuktacittaiḥ suvimuktaprajñairājāneyaiḥ mahānāgaiḥ kṛtakṛtyaiḥ kṛtakaraṇīyaiḥ apahṛtabhāraiḥ anuprāptasvakārthaiḥ parikṣīṇabhavasaṃyojanaiḥ samyagājñāsuvimuktacittaiḥ sarvacetovaśitāparamapāramitāprāptairekānte niṣaṇṇaiḥ sārdhaṃ bodhisattvaniyutaiḥ mahatā bodhisattvasaṃghena tadyathā meruśikharadharakumārabhūtena varūṇamatikumārabhūtena sumatikumārabhūtena jinamatikumārabhūtena raśmimatikumārabhūtena ākāśamatikumārabhūtena vidyunmatikumārabhūtena mañjuśriyā kumārabhūtena śākyakumārabhūtena varūṇakumārabhūtena vimalakumārabhūtena maitreyeṇa bodhisattvena mahāsattvena / te sarve bodhisattvaniyutāḥ kṣāntidhāraṇa-samādhi-pratilabdhāḥ sarvadharmānāvaraṇajñāḥ sarvasattvasamacittāḥ sarvamāraviṣayasamatikrāntāḥ sarvatathāgataviṣayāvatārajñānakuśalā mahāmaitrī mahākaruṇāsamanvāgatā upāyajñānakuśalāḥ /
tasmin samaye rājagṛhe mahānagare dvau prājñau parivrājakau prativasataḥ medhāvinau aṣṭādaśavidyāsthānapāraṃgatau pañcaśataparivārau / tatra eka upatiṣya aparaśca kolitaḥ / etau dvau gaṇamukhayau parivrājakau parasparaṃ saṃsthāpanaṃ kṛtavantau / yadāvayoścaikaḥ prathamamamṛtamadhigacchet tadaparasyārocayitavyam /
(Dutt 2)
atha khalu āyuṣmānaśvajit pūrvāṇhakālasame nivāsya pātracīvaramādāya rājagṛhaṃ piṇḍāya prāviśat / adrākṣīdupatiṣyaḥ parivrājako gocarāya prasthitamāyuṣmantamaśvajitaṃ rājagṛhe mahānagare piṇḍāya carantaram / dṛṣṭvāsyaitadabhavat / na me kasyacit pūrvaṃ śramaṇasya vā brāhmaṇasya vānyeṣāṃ vā keṣāṃcin manuṣyabhūtānāmayamevaṃrūpaḥ prāsādikaḥ īryāpa[thaḥ]yathāsya bhikṣoryattvahametamupasaṃkramya paripṛccheyam / kaste āyuṣman śāstā kaṃ boddiśya pravrajitaḥ kasya vā dharmo rocate /
athopatiṣyaḥ yenāyuṣmānaśvajit tenopasaṃkrāmadupasaṃkramyābhyupetyāyuṣmatāśvajitā sārdhaṃ saṃmukhaṃ saṃmodanīṃ saṃrañjanīṃ vividhāṃ kathāmupasaṃsṛtya [kānte nyaṣīdat / ekānte niṣaṇṇa upatiṣyaḥ] parivrājaka āyuṣmantaśvajitametadavocat / kaste āyuṣman śāstā kaṃ boddiśya pravrajitaḥ kasya vā dharmo rocate / athāyuṣmānaśvaji[dupatiṣyaṃ parivrāja]kametadavocat /
śākya[syā]sti suto mahāvratatapāḥ sarvottamo 'smin vaśī
saṃsārārṇavapārago 'pi jagato muktastathā mocakaḥ /
buddho nāma [vibuddho 'nuttara iha duḥ]khārṇavocchoṣakaḥ
taṃ yātaḥ śaraṇaṃ sadāhamamalo dharmastato rocate // Rkp_1.1 //
upatiṣya āha / kiṃvādī tava śāstā kimākhyāyī / (Dutt 3) āyuṣmānaśva[jidāha / tasmāt āyuṣman śṛṇu sādhu ca suṣṭhu ca manasikuru bhāṣiṣye /
karmakleśa-sahetukāraṇavatī lokapravṛttiryathā
karmakleśanivṛttikāraṇamapi provāca taṃ nāyakaḥ /
yasmin janma-jarā-vipattiniyataṃ duḥkhaṃ na santiṣṭhate
taṃ mokṣapravaraṃ sa vādivṛṣabho jñātvā svayaṃ bhāṣate // Rkp_1.2 //
athopatiṣyasya parivrājakasyemaṃ dharmaparyāyaṃ śrutvā virajovigatamalaṃ vigatopakleśaṃ dharmeṣu dharmacakṣurviśuddham / sa srotaāpattiphalaṃ prāptastasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata /
..... ..... ..... janmasaritāṃ saṃśoṣaṇī sarvadā
yad buddhen sudurlabhaṃ śruta mayā dharmāmṛtaṃ deśitam /
yadduḥkhavyupaśāntaye ca jagataḥ prajñāvibhāvātulo
..... ..... ..... mārgo hyayaṃ niṣṭhitaḥ // Rkp_1.3 //
athopatiṣyaḥ parivrājakaḥ āyuṣmantamaśvajitametadavocat / kutrāyuṣmā[na viha]ratyarhan samyak saṃbuddhaḥ / āyuṣmānaśvajidāha / (Dutt 4) ihaivāyuṣman bhagavān rājagṛhe viharati sma veṇuvane kalandakani [vāpe mahābhikṣusaṃghe]na sārdhaṃ yaduta jaṭilasahasreṇa pravrajitena / upatiṣya āha / eṣo 'haṃ sakhāyaṃ saśiṣyavargamavalokya pravrajiṣyāmi /
athopatiṣyaḥ parivrājakaḥ āyuṣmato 'śvajitaḥ pādau śirasābhivandya triḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā prākrāmat / ya[tra kolitaḥ] tenopajagāma / adrākṣīt kolitaḥ parivrājakaḥ upatiṣyaṃ parivrājakaṃ dūrata evāgacchantam / dṛṣṭvā ca punaḥ upatiṣyaṃ pari[vrājakamāha] / viprasannāni te āyuṣmannindriyāṇi pariśuddho mukhavarṇaḥ paryavadātaśchavivarṇaḥ / āha / amṛtaṃ te āyuṣmannadhigatam / upatiṣya [āha / āyuṣma]nnadhigatamamṛtamiti / āyuṣman śṛṇu sādhu ca suṣṭhu ca manasikuru bhāṣiṣye 'haṃ te yanmayādhigatam /
atha kolitaḥ pari[vrājaka e]kāṃsamuttarāsaṅgaṃ kṛtvā dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya yenopatiṣyaḥ parivrājakastenāñjaliṃ praṇamyai[tadavocat] /
yenottareyaṃ tribhavāt jalaughot skandhānmahārīṃśca [vināśayeyam /
vada mārgamekaṃ śiva śokahīnaṃ yamatra jāneyaṃ hyapunarbhavāya] // Rkp_1.4 //
(Dutt 5)
athopati[ṣyaḥ ā]ha /
karmakleśa-sahetukāraṇavatī lokapravṛttiryathā
karmakleśanivṛttikāraṇamapi provāca taṃ nāyakaḥ /
yasmin janma[jarāvipattiniyataṃ duḥkhaṃ na santiṣṭhate
taṃ mokṣapravaraṃ sa vādivṛṣabho jñātvā svayaṃ bhāṣate // Rkp_1.5 //
kolito 'pyāha /
duḥkhasya praśamāya śānta .... ....
[sarvakleśakaṣāya]dṛṣṭidoṣaśamanaṃ cājñānasaṃcchedakam /
tucchaṃ saṃskṛtamātraṃ riktakamataḥ śūnyaṃ visaṃvādakaṃ
bhūyo brūhi padaṃ hi yena vimalaṃ śrutvā [śamaṃ lapsyate] // Rkp_1.6 //
upatiṣya āha /
karmakleśa-sahetukāraṇavatī lokapravṛttiryathā
karmakleśanivṛttikāraṇamapi provāca taṃ nāyakaḥ /
yasmin janmajarāvipattiniyataṃ duḥkhaṃ na santiṣṭhate /
taṃ mokṣapravaraṃ sa vādivṛṣabho jñātvā svayaṃ bhāṣate // Rkp_1.7 //
(Dutt 6)
atha tatraiva kolitena parivrājakena virajovigatamalaṃ vigatopakleśaṃ dharmeṣu dharmacakṣurviśuddhaṃ sa śrotaāpattiphalaṃ saṃprāptaḥ / evamāha /
oghottāraṇa eṣa bhūtacaraṇaḥ śāntaḥ plavo vegavān
naitajjñānavaraṃ triduḥkhaśamanaṃ saṃsārapāragamam /
skandhakleśavighāta-māradamano hyeṣā parijñā satī
mokṣo hyeṣa vidhautavairakalaho duḥkhārṇavocchoṣakaḥ // Rkp_1.8 //
kolita āha / kutra sa bhagavānetarhi buddho viharati / upatiṣya āha / śrutaṃ me āyuṣmannihaiva ca sa bhagavān rājagṛhe viharati veṇuvane kalandakani[vāpe] bhikṣusaṃghena sārdhaṃ bodhisattvasaṃghena sārdham / evaṃ śrutvā upasaṃkramya ekānte nyaṣīdat / āvāṃ bhagavato 'ntike pravrajyāṃ grahīṣyāvaḥ /
kolita āha / evam āyuṣman pravrajyaivāstu sahāvayoḥ parivāreṇa / upatiṣya-kolitau parivrājakau parivārasaṃghena sārdhaṃ yena bhagavān tenopajagmatuḥ /
atha tena kṣaṇalavamuhūrtena māraḥ pāpīyānaśrauṣit / yāvaṅgamagadheṣu janapadeṣu vikhyātayaśaskīrttisamanvāgatau satpuruṣā vupatiṣyakolitau saparivārāvicchataḥ śramaṇasya gautamasya śāsane pravrajyāṃ [grahītum] / evaṃ śrutvā so 'cintayat / (Dutt 7) sa cettau śramaṇasya gautamasya śiṣyau bhaviṣyataḥ śūnyaṃ me māraviṣayaṃ kariṣyataḥ / sāṅkathyataḥ satpuruṣau pravrajyāyā vicchedayeyam / atha pāpī[yān acintayat / veṣāntaraṃ parigṛhya upasaṃkrameyam] /
atha tena kṣaṇena māraḥ pāpīyān śīghrameva svabhavanādantardhāyāyuṣmato 'śvajito veṣaliṅgena ca pathena tayoḥ satpuruṣayoḥ [purataḥ upasaṃkrāntaḥ / upasaṃkramya etadavocat /
uktaṃ] sarvamidaṃ mayā hi vitathaṃ hetūpamaṃ kāraṇaṃ
yuvayoreva manaḥ pracāraniyamaṃ vijñātumevaṃ mayā /
sarvaṃ caitadapārthakaṃ hi kathitaṃ nāstyatra hetuḥ punaḥ
kṛṣṇasyāsya śubhasya [karmaṇa iha prā]ptiḥ phalaṃ vā kutaḥ // Rkp_1.9 //
kṣipraṃ kāmaguṇeṣvatīva carataṃ kriḍāṃ yuvāṃ vindataṃ
mṛtyurnāsti na janma nārtijarase lokaḥ paro nāsti vaḥ /
puṇyāpuṇyaphalaṃ ca karmajanitaṃ nāstyatra hetuḥ kriyā
lābhāya vadatīha śākyatanayo mā śraddhayā gacchatam // Rkp_1.10 //
athopatiṣya-kolitayoretadabhūt / māro vatāyaṃ pāpīyānupa[saṃkrānta āvayoḥ pravrajyābhicchedanārtham / athopatiṣyaḥ parāṅmukhaḥ [svapa]riṣadamāhūyaivamāha / śṛṇuta yūyaṃ māṇavakāḥ / smarata saṃsāradoṣān /
jarayā pīḍito loko mṛtyunā parivāritaḥ /
ubhayostatprahāṇāya pravrajyāṃ sādhu gṛṇhata // Rkp_1.11 //
(Dutt 8)
[atha] kolito māraṃ provāca /
te jñātaḥ pravaraḥ satāṃ matidharo dharmastriduḥkhāntakṛt
kaścinnāsti yadāvayormatimimāṃ vyu[ccā]layet sarvathā /
tṛṣṇāyāḥ praśamāya dhīramanasā vācāṃ [sadā] vyutthitau
mā siṃhākṛtinā śṛgālavacanairāvāṃ materbhrāmaya // Rkp_1.12 //
yāśca devatā dṛṣṭasatyāstā gaganasthitāstābhyāṃ satpuruṣābhyaṃ sādhukāraṃ pradaduḥ / sādhu sādhu satpuruṣāḥ sarvalokaviśru[ta] eṣa mārgo yaduta pravrajyāniṣkramaḥ / sarvaduḥkhopaśānta eṣa mārgaḥ / sarvatathāgatagocarāvatāra eṣa mārgaḥ sarvabuddhairbhagavadbhirvarṇitaḥ / praśasta eṣa mārgaḥ /
atha khalu māraḥ pāpīyān duḥkhito durmanā vipratisārī tatraivāntarjagāma / atha khalu upatiṣyakolitau parivrājakau svapariṣadamavalokyaitad vacanam ūcatuḥ / yat khalu māṇavakā yūyaṃ jānīdhvamāvāṃ jarāmaraṇasāgarapāraṃgamāya tathāgatamuddiśya (Dutt 9) pravrajyāṃ saṃprasthitau / yaḥ punaryuṣmākaṃ necchati bhagavataḥ śāsane pravrajitum ihaiva nivartatām / sarvāṇi ca tāni pañca māṇavakaśatānyevamāhuḥ / yat kiñcid vayaṃ jānīmastat sarva yuvayoranubhāvena / nūnaṃ yuvāmudāre sthāne pra[vrajitau / yam uddiśya pravrajitau yuvāṃ tamuddiśya] vayamapi pravrajiṣyāmaḥ /
athopatiṣyakolitau parivrājakau pañcaśataparivārau bhagavantamuddiśya pravrajyāyāṃ saṃprasthitau viditvā māraḥ pāpīyān bahirdeśe rājagṛhasya mahānagarasya mahāprapātamabhinirmitavān yojanaśatānāmadhastāt yathā tau na śakṣyataḥ śramaṇasya gautamasyāntikamupasaṃkramitumiti / bhagavāṃśca punastādṛśī[mṛddhimabhinirmimīte yena]tāvupatiṣyakolitau parivrājakau taṃ mahāprapātaṃ na dadarśatuḥ ṛjunā mārgeṇa gacchantau / punarapi māraḥ pāpīyāṃstayoḥ purataḥ parvatamabhinirmimīte [kaṭhinamekaghanamabhedyaṃ] suṣiraṃ yojanasahasramuccaistvena sahasraṃ ca siṃhānāmabhinirmimīte caṇḍānāṃ duṣṭānāṃ ghorāṇām / tau ca satpuruṣau bhagavatastejasāpyanubhāvena na ca dadarśatuḥ siṃham / na ca siṃhanādaṃ śuśruvatuḥ / ṛjunā ca mārgeṇa yena bhagavāṃstenopacakramatuḥ / bhagavāṃścānekaśatasahasrayā pariṣadā parivṛtaḥ [puraskṛto dharmaṃ] deśayati sma /
atha khalu bhagavān bhikṣūnāmantrayate sma / paśyata yūyaṃ bhikṣavaḥ etau dvau satpuruṣau gaṇapramukhau gaṇaparivārau / anupaśyāmo (Dutt 10) vayaṃ bhagavan / bhagavānāha / abhyanujñātau etau dvau satpuruṣau saparivārau mamāntike [pravrajiṣyataḥ /] pravrajitvā eko mama sarvaśrāvakāṇāṃ prajñāvatāmagre bhaviṣyati dvitīya ṛddhimatām / athānyataro bhikṣustasyāṃ velāyāmimā gāthā abhāṣata /
etau ca vijñapuruṣau paricāra[ya]ntau yau vyākṛto hitakareṇa narottamena /
samanvitaṛddhiyau dhī-viśāradau upentīha gauravādatra etau // Rkp_1.13 //
atha khalu sa bhikṣurutthāyāsanād bahubhirbhikṣubhiḥ sādhaṃ bahubhiśca gṛhasthapravrajitairabhyudgamya tau satpuruṣau paryupāste sma / atha [tau satpuruṣau] yena bhagavāṃstenopajagmatuḥ / upetya bhagavataḥ pādau śirasābhivandya triḥ pradakṣiṇīkṛtya bhagavataḥ purataḥ sthitvā bhagavantametadūcatuḥ / labhevahi āvāṃ vo bhagavato 'ntike pravrajyāmupasampadāṃ bhikṣubhāvena / careva āvāṃ bhagavato 'ntike brahmacaryam / bhagavānāha / kiṃnāmā[nau] yuvāṃ kulaputrau / upatiṣya (Dutt 11) āha / tiṣyasya brāhmaṇasyāhaṃ putraḥ / [mā]tā me śārikā nāma / tato me janma / tena me śāriputra iti nāmadheyaṃ kṛtam / abhyanujñāto 'haṃ pūrvaṃ mātāpitṛbhyāṃ pravrajyāyai / kolita āha / pitā me kolito nāma / mātā me mudgalā nāma / tena me maudgalyāyana iti sāmānyaṃ nāmadheyaṃ kṛtam / kaści[t]me janaḥ kolita iti saṃjānāti / kaścinmaudgalyāyana iti / [abhyanujñāto ']haṃ pūrvaṃ mātāpitṛbhyāṃ pravrajyāyai / bhagavānāha / carataṃ śāriputra-maudgalyāyanau saparivārau mamāntike brahmacaryamiti / saivānayoḥ pravrajyopasampadā ca / acirapravrajitau ca śāriputra-maudgalyāyanau saparivārau /
atha māraḥ pāpīyān maheśvararūpeṇa bhagavataḥ purataḥ sthitvaivamāha /
ye śāstrārtha-paricariyāsu nipuṇā vidyāsu pāraṃgatāḥ
te sarve praṇamanti matsucaraṇau teṣāmahaṃ nāyakaḥ /
kṣipraṃ maccharaṇaṃ saśiṣyapariṣaṃ gacchāhi bho gautama
īpsitanirvṛti[prāpaṇāya] viśadaṃ vakṣyāmi mārgaṃ tava // Rkp_1.14 //
bhagavānāha /
tvanmārgo jagato 'sya durgativaho duḥkhārṇavaprāpako
mārgo me sa carācarasya jagato duḥkhārṇavocchoṣakaḥ /
kiṃ bhūyo [lapasi] pragalbhamukharo duṣṭaśṛgālasvaraḥ
vyābhagno 'si na mārakarma iha me śakto 'si kartuṃ punaḥ // Rkp_1.15 //
(Dutt 12)
atha māraḥ pāpīyān maheśvararūpamantardhāya brahmaveṣena punarbhagavantaṃ purataḥ sthitvaivamāha /
karmakleśabhavāṅkurapraśamanaṃ yatte kṛtaṃ prajñayā
duḥkhānyutsahase iha punaryataḥ sattvārthamevaṃ mune /
nāstyasmin jagati prabho kvacidapi tvatpātrabhūto janaḥ
kasmāttvaṃ vigatāmayo na tvaritaṃ nirvāsya kālo hi saḥ // Rkp_1.16 //
bhagavānāha /
gaṅgāvālukasannibhānusadṛśān sattvān prapaśyāmyahaṃ
ye vainayikāḥ sthitāḥ karuṇayā te saṃpramocyā mayā /
madhyotkṛṣṭajaghanyatāmupagatā nirmokṣaniṣṭhā jagat
nirvāsyāmi tato nimantrayasi māṃ śāṭhyena kiṃ durmate // Rkp_1.17 //
atha punarapi māraḥ pāpīyān duḥkhito durmanā vipratisārī tataścāntardhāya svabhuvanaṃ gatvā śokāgāraṃ praviśya niṣaṇṇaḥ / tatkṣaṇameva ca sarvamārabhuvananivāsinaśca sattvāḥ parasparaṃ pṛcchanti sma / ko heturyadasmākaṃ ma[hārājaḥ śokā]gāraṃ praviśya niṣaṇṇo na ca kaścijjānīte /
atha pañca mārakanyāśatāni paramaprītikarāṇi puṣpamālyavilepanāni gṛhītvā paramamanojñairvastrābharaṇai[ra]laṃkṛtya paramamanojñaharṣakarāṇi divyāni tūryāṇi pravādayantyaḥ paramamanojñasvareṇa (Dutt 13) nṛtyantyo gāyantyo vādayantyo mahatā divyena pañcāṅgikena tūryeṇa [ratikriḍāyu]ktena mārasya pāpīmataḥ purataḥ sthitāḥ / sa ca māraḥ pāpīyān bāhūn pragṛhya prakośitumārabdhaḥ / mā śabdaṃ kuruta mā śabdaṃ kuruteti / evamuktāstāḥ punarapi pragāyantyastūryāṇi parājaghnuḥ / māraśca pāpīyān punarapi bāhudvayamutkṣipya prakrośitumārabdho yāvat saptakṛtvaḥ / apsarasastā rati[krīḍāyuktena mārasya pāpīmataḥ purataḥ sthitāsta]thaiva bahudvayam unnāmyotkrośaṃ [ca]kāra / mā śabdaṃ kurudhvaṃ mā śabdaṃ kurudhvamiti / evamuktāśca tāḥ apsarasastūṣṇīṃ tasthuḥ /
atha khalu vidyudvalgusvarā nāmāpsarā yena [māraḥ pāpīyāṃ]stenāñjaliṃ praṇamyaivamāha /
kiṃ te vibho cyutinimittamihādya dṛṣṭaṃ kiṃ vā jagaddhutavahākulamadya jātam /
śatrustavādhikabalaḥ kimihāsti kaścit [kiṃ vā na nandasi sa]māśrayase ca śokam // Rkp_1.18 //
(Dutt 14)
māraḥ prāha /
śatrurmamāsti balavān nigṛhītacetā māyāsuśikṣita bhuvi nara śākyaputraḥ /
tallakṣaṇaṃ yadi na hasti ca kaścidevaṃ śūnyaṃ kariṣya [ti] mamaiṣa sa kāmadhātum // Rkp_1.19 //
sā apsarāḥ provāca /
svāminnupāyabalavīryaparākramaiḥ kaḥ kartuṃ kṣayaṃ para[ma]mīśa ihādya tasya /
kaḥ śaknuyāt tribhava[bandha]na-dīrghatīraṃ tṛṣṇārṇavaṃ kṣapayituṃ balaśaktiyuktaḥ // Rkp_1.20 //
(Dutt 15)
māraḥ prāha /
dānavratāśayadayā-praṇidhāna-pāśaḥ śūnyānimitta-paramāsra-gṛhītacāpaḥ /
niḥśeṣato bhavanivṛttyupadeśakartā saṃsāra-niḥsṛta-patha-praśamānukūlaḥ // Rkp_1.21 //
śūnyeṣu grāmanagareṣu vanāntareṣu girikandareṣvapi ca santi tasya śiṣyāḥ /
dhyānābhiyuktamanasaḥ praviviktacārāḥ doṣakṣayāya satataṃ vidhivat prayuktāḥ // Rkp_1.22 //
ṛddhyāḥ balaiḥ karuṇayā ca sahāyavantau upatiṣya-kaulita ubhau muninā vinītau /
trailokyasarvavidhinā suvinītadharmā śūnyaṃ kariṣyati ca me kila kāmadhātum // Rkp_1.23 //
atha taiḥ pañcabhirmārakanyāśatairmārasya pāpīmato 'ntikād bhagavato guṇavarṇaṃ śrutvā sarvairākāravigatavidyunnāma bodhisattvasamādhiḥ pratilabdhā /
atha tāni pañca mārakanyāśatāni divyāni tūryāṇi tāni ca divyāpuṣpagandhamālyavilepanābharaṇavibhūṣaṇīkarāṇi yena bhagavāṃstenākṣi[pan] bhagavataḥ [samīpe] / tāni ca divyāni (Dutt 16) [puṣpāṇi tāni ca divyāni] tūryāṇi te ca yāvadalaṃkārā bhagavato 'nubhāvena veṇuvane vavarṣuḥ / tāśca mārakanyāḥ svayamadrākṣuḥ saparivāram / dṛṣṭvā ca punaḥ svayameva prasādajātā babhūvuḥ / yena veṇuvane evaṃrūpaṃ puṣpavarṣaṃ pravṛṣṭamiti te ca bhikṣavaḥ saṃśayajātā bhagavantaṃ papracchuḥ / yadbhagavannūnaṃ [śāriputramaudga]lyāyanayoḥ saparivārayoridam evaṃrūpaṃ mahāścaryādbhutādṛṣṭāśrutapūrvaṃ varṣaṃ pravṛṣṭām / ko nvatra bhagavan hetuḥ kaḥ pratyayaḥ / bhagavānāha / nāyaṃ [kulaputrayoranubhāvaḥ] hanta pāpīmataḥ pañcamātraiḥ paricārikāśataistato mārabhavanādidamevaṃrūpaṃ mahāpuṣpavarṣaṃ yāvadalaṅkāravarṣamutsṛṣṭaṃ mama pūjākarmaṇe / cira [metā me anukūlāḥ / tā ma]māntikād vyākaraṇaṃ pratilapsyante 'nuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau /
atha tāni pañcamātrāṇi mārakanyāśatāni svayameva bhagavataḥ śrutaghoṣavyāhāramabhi[śṛṇvanti] / etāśca bhagavanto 'ntike prasādajātāstena prasādaprāmodyena bodhicittam asaṃpramoṣaṃ nāma samādhiṃ pratilebhire /
atha khalu tā mārakanyāḥ [tatraiva veṇu]vane ekāṃsaṃ cīvaraṃ prāvṛtya dakṣiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpyāñjaliṃ kṛtvā yasyāṃ diśi bhagavān viharati tāṃ diśaṃ nirīkṣamāṇā evamūcuḥ /
tṛṣṇā nadī nikhilaśoṣakasarvalokam ālokya netravikalaṃ jagadekacakṣuḥ /
(Dutt 17)
tvaṃ tārako 'sya jagataḥ sanarāmarasya buddhā vayaṃ kathamihāśu mune bhavema // Rkp_1.24 //
naradevapūjya bhagavan paramārthavādin strītvaṃ jugupsitamapāsya vayaṃ samagram /
ṛddhyā tavottamagatiṃ [tvaritaṃ labhema] gatvā munīndravacanaṃ śṛṇuyāma evam // Rkp_1.25 //
[nairātmyavādi] bhagavan paramārthadarśin bodhyaṅgaratna daranirmala-vāk-pradīpa /
ākṛṣya mārabalamapratima tvamasyodbodhāya śīghramadhunā mama vyākuruṣva // Rkp_1.26 //
atha khalu mārakanyā utthāyāsanādekakaṇṭhena māraṃ pāpī mantametadūcuḥ /
tvaṃ nāma duṣkṛtamatibhagavatsakāśe duṣṭaḥ kathaṃ śriyamavāpya calāmasārām /
jātyādiduḥkha[sa]mupadruta-sarvamūrtiṃ ghorāṃ daśāmupagato 'si madāvaliptaḥ // Rkp_1.27 //
śraddhāṃ jine kuru tathā vyapanīya roṣaṃ saṃsāra-doṣa-madapaṅka-samuddhṛtātmā /
eṣo ['stu te vidita] sarvajagasvabhāvaḥ āgaccha kāruṇikamāśugatiṃ prayāmaḥ // Rkp_1.28 //
(Dutt 18)
atha khalu mārasya pāpīmataḥ paramaduṣṭamanasaḥ etadabhūt / yattvahaṃ tādṛśaṃ mārabalaviṣayavegaṃ samanusmareyaṃ yadetāni pañca paricārikāśatāni pañcapāśabandhanavaddhamātmānaṃ saṃpaśyeyuryathehaiva nivṛtya vane na punargantuṃ śaknuyuḥ / [mārastāśca bandhuṃ na śaktaḥ /] tat kutaḥ / tathāhi tāni pañca paricārikāśatāni tathāgatādhiṣṭhānāni /
atha khalu tāni pañca paricārikā [śatāni] mārasya pāpīmato 'ntikāt pracakramuḥ / [atha mārasya pāpīmataḥ] duṣṭasyaitadabhavat / yattvahaṃ punarapi tādṛśaṃ mārabalaviṣayavegaṃ samanusmareyaṃ yat sarvamidam ākaśavairambhyasaṃghātairmahākālameghairmahākālavāyu [bhiḥ āvṛtaṃ] yathā tā eva paricārikāḥ sarvā digvidikṣu saṃbhrāntāḥ śramaṇagautamaṃ na paśyeyuḥ / punareva me bhavanamāgaccheyuḥ / tathāpi buddhādhiṣṭhānabalena kiya[ntamapi vāyuṃ] na śaknotyutpādayituṃ yo 'ntato bālāgramapi kampayet prāgeva bahutaram /
atha māraḥ pāpīmān bhūyasyā mātrayā duṣṭo duḥkhito durmanā vipratisārī [uccaiḥ]svareṇa svaputragaṇapāriṣadyān vyākrośat / sarvaṃ mārabhavanaṃ śabdena pūrayāmāsa /
āgacchata priyasutā gaṇapāriṣadyā bhraṣṭā vayaṃ svaviṣayāt svabālācca ṛddheḥ /
(Dutt 19)
[jāto 'tra] eṣa viṣavṛkṣa ivāntarāt sa māyāśaṭho madhuravādī sa śākyaputraḥ // Rkp_1.29 //
atha tena śabdena sarvāstā mārakanyā māraduhitaraśca sarve ca māraputrā gaṇapārṣadyā [dūrataḥ] ṛtamānarūpāḥ śīghramupagamya pāpīmataḥ puratastasthuḥ / tasyāṃ ca pariṣadi jayamatirnāma māra putraḥ sa prāñjalirbhūtvaivamāha /
kiṃ durmanāḥ paramakopaviduṣṭacetā no kalpadāha iha na cyutirasti te 'smāt /
śatrurna cāsti tava kaścidiha pravṛddho mohaṃ gato 'si kimutānyamati[ra]kasmāt // Rkp_1.30 //
māraḥ prāha /
na tvaṃ paśyasi śākyaputra vṛṣalaṃ yat sanniṣaṇṇaṃ
drume yadvākyaṃ vadasīha nāsti balavān śatrustavetyagrataḥ /
sarve tena śaṭhena caikabalinā saṃbhrāmitā naikaśo
...... vayam sasutapārṣada va[....................] // Rkp_1.31 //
ye 'pyasmin jagati pradhānapuruṣā vikhyātakīrtiśriyo
vidvāṃso bahuśāsrakāvyaracanāvyagrāḥ samagrā drutam /
ye taṃ śākyasutaṃ gatādhi[śa]raṇaṃ dha[rmāṅkuśaistāḍitāḥ]
(Dutt 20)
sa tveṣa priyavigrahaḥ śaṭhamatiḥ śatrurmayā yudyate // Rkp_1.32 //
etā vai paricārikāḥ priyatamāḥ protsṛjya māṃ niṣkṛpāḥ
[tūrṇa]taṃ śramaṇaṃ gatādya śaraṇaṃ hitvā [hi me rājyakam] /
[kartā] kṛtsnamidaṃ bhavatrayamataḥ śūnyaṃ śaṭho māyayā
bhasmīkurma ihādya yadyatibalenāśu prayatnādvayam // Rkp_1.33 //
atha te sarve māraputrāḥ sapārṣadyāḥ [prāñjalayaḥ etadūcuḥ] / evamastu yadasmākam ṛddhibalaviṣānubhāvavikurvitaṃ sarvaṃ darśayisyāmaḥ / yadi śaknumaḥ etaṃ śākyaputraṃ bhasmīkartumityevaṃ ku[śalam / yadi na śaknumaḥ tasya śaraṇaṃ gamiṣyāmaḥ /] svayameva pitastvaṃ pratyakṣo 'si / yad vayaṃ mahāsainyaparivṛtāḥ prāgeva ekākinā advitīyena anena śākyaputreṇādhikabalena parājitāḥ kiṃ punaretarhyanekaparicārikā dṛṣṭivivhalāḥ / māraḥ pāpīyānevamāha / gacchata tāvad bhadramukhāḥ / yadi śaknuta evanaṃ śramaṇagautamaṃ ghātayituṃ punarāgacchata / atha na śaktāstathāpyāgacchata / sva[bhavanaṃ vayaṃ pālayiṣyāmaḥ /
atha māraparṣaddvādaśabimbarāṇi tato 'tikramya ita ūrdhvaṃyāvaccaturaśītiṃ yojanasahasrāṇi sphuritvā tādṛśaṃ mārabalaṛddhivegaṃ (Dutt 21) darśayāmāsuḥ / [sa]rvaṃ caturdvīpikāyāmākāśaṃ mahākālameghairāpūrayāmāsuḥ / mahākālavāyubhiśca ulkāpātaiśca sumeruṃ parvatarājānaṃ pāṇibhiḥ parājaghnuḥ / sarvaṃ cāturdvīpaṃ prakampayāmāsuḥ / paramabhairavāṃśca śabdān samutsasarjuḥ / yato nāgā mahānāgā yato yakṣā mahāyakṣāḥ sarvāvantyā mahāpṛthivyā sagiriśailaparvatāyāḥ sumeruśca parvatarājaḥ kampaṃ viditvā sarasāṃ mahāsarasāṃ nadīkunadīmahānadīnāṃ mahāsamudrāṇāñca saṃkṣobhaṃ jñātvā gaganatale tasthuḥ / sā ca māraparṣat sumerumavanīṃ sthitvā yojanapramāṇāṃ vṛṣṭim abhinirmīya aṅgamagadheṣu samutsasarjuḥ / mahāntaṃ cāsya musala-pāśa-tomara-bhiṇḍipāla-nārāca-kṣurapra-kṣuramukha-kṣura-nārāca-kṣuraprakṣuramukha-kṣuravāsi-kṣuradantamukha-kṣuradanta-karālavajravāsikṣuradanta-mukha-kṣuradanta-karālavaktra-vikarālavaktra-dṛḍha-kharaparuṣarūkṣavarṣaṃ nirmāya utsasarjuḥ /
atha bhagavān tasmin samaye māramaṇḍalavidhvaṃsanaṃ nāma samādhiṃ samāpede / [yena sarvāṃ] śilāpraharaṇavṛṣṭiṃ divyotpalapadmakumudapuṇḍarīka-māndāravamahāmāndārava-puṣpavṛṣṭimadhitiṣṭhat / (Dutt 22) tāṃśca śabdān nānāvādyānadhyatiṣṭhat / yaduta [dharmaśabdaṃ buddhaśa]bdaṃ saṃghaśabdaṃ pāramitāśabdam abhijñāśabdaṃ bodhimaṇḍopasaṃkramaṇaśabdaṃ yāvatsopā[dānanirupādānaśabdā] nadhyatiṣṭhat / sarvā rajo 'ndhakāravāyavaḥ praśemuḥ / ye kecidiha cāturdīpike tṛṇagulmauṣadhivanaspatikṣitiśailaparvatāstān sarvān sapta mahāratnānadhyatiṣṭhat / anava loka]nataḥ mūrdhnā bhagavān yāvad brahmalokaṃ kāyena vaśaṃ vartayāmāsa / ekaikasmācca lakṣaṇādbhagavatastādṛśī prabhā niścacāra yayā prabhayā tri[sāhasramahāsāhasralokadhātū]dāreṇābhāsena sphuṭo 'bhūt / ye cāsyāṃ trisāhasramahāsāhasrayāṃ lokadhātau devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnara-mahoragapretapiśāca-kumābhāṇḍa [manuṣyāmanuṣyā] nairayikā vā tairyagyonikā vā yāmalaukikā vā te sarve bhagavantamadrākṣuḥ bahūni ca devanāgayakṣamanuṣyāmanuṣyaśatasahasrāṇi gaganasthāḥ puṣpairavākiran [pra]dakṣiṇaṃ cakruḥ stuvanto namaścakruḥ / bahūni nairayikā tairyagyonikā yāmalaukikākṣobhyakoṭīśatasahasrāṇi smṛtiṃ pratilebhire / pūrvāvaropitakuśalamūlamanusmṛtya namo buddhāya iti kṛtvā tebhyo 'pāyebhyaścyavitvā deveṣūpapannaḥ / tataśca mārasainyā dvāviṃśatimāraputraśatasahasrāṇi sapārṣadyāni bhagavata evaṃrūpaṃ prātihāryaṃ dṛṣṭvā bhagavato 'ntike atīva prasādaṃ pratilabdhvā yena bhagavāṃstenopajagmatuḥ / upetya taiḥ sārdhaṃ pañcabhirmārakanyāśatairbhagavataḥ pādau śirasābhivandya añjalīn pragṛhya ābhirgāthabhiradhibhāṣante sma /
(Dutt 23)
viśuddhamūrte paramābhirūpajñānodadhe kāñcanamerutulyam /
vitatya lokaṃ yaśasā vibhāsi tvāmeva nāthaṃ śaraṇaṃ brajāmaḥ // Rkp_1.34 //
pranaṣṭamārge vinimīlitākṣe ulkāyase [tvaṃ] jagatīva sūryaḥ /
aparājita prāṇinastvekabandhuṃ tvāṃ sārthavāhaṃ śaraṇaṃ vrajāmaḥ // Rkp_1.35 //
asaṃbhṛtajñānasamṛddhakośa nabhaḥsvabhāvādivimuktacitta /
karuṇāśayasnigdhamanojñavākya sarvārthasiddhaṃ śaraṇaṃ vrajāmaḥ // Rkp_1.36 //
saṃsārakāntāravimokṣakastvaṃ sāmagrito hetu[phala]pradarśakaḥ /
maitravihārī paramavidhijñaḥ karuṇāvihārī śaraṇaṃ vrajāmaḥ // Rkp_1.37 //
māyāmarīcidakacandrasnnibhe bhave prasakto viṣayāśrayeṇa /
(Dutt 24)
ajñānarugnāśaka [lokanātha] taṃ baidyarājaṃ śaraṇaṃ vrajāmaḥ // Rkp_1.38 //
tvaṃ setubhūtaścaturaughamadhyāduttārakaḥ saptadhanārthavṛttaiḥ /
sanmārgasandarśaka lokabandhuḥ kṛpānvitaṃ tvāmiha pūjayāmaḥ // Rkp_1.39 //
[kṣamāpayāsmāṃśca tva]samagrabuddhi-āsaṃ praduṣṭāstvayi yadvayaṃ tu /
tamatyayaṃ vīra gṛhāṇa nātha tvamekabandhurjagati pradhānaḥ // Rkp_1.40 //
vayaṃ samutsṛjya hi mārapakṣaṃ [janayāma śreṣṭhamiha bodhicittam] /
nimantrayāmaḥ kila sarvasattvān bodhiṃ labhemo vayamuttamāttu // Rkp_1.41 //
nidarśayāsmākamudāracaryāṃ yathā vayaṃ parāmitāścarema /
ananyavādaiḥ katibhistu [dharmaiḥ sattvā yutā bodhimavāpnuvanti] // Rkp_1.42 //
puṣpāṇi yatte 'bhimukhaṃ kṣipāmaḥ chatrāṇi tāni bhavantu sarvadikṣu /
(Dutt 25)
tiṣṭhantu murdhni dvipadottāmānāṃ kṣetreṣu sarvartusukhākareṣu // Rkp_1.43 //
atha khalu māra[putra māra]kanyāśca sagaṇapārṣadyā bhagavantaṃ muktakusumairabhyavākiran / tāni ca bhuktakusumāni bhagavataḥ ṛddhyanubhāvenānekāni koṭīniyutasahasrāṇi gaṅgānadīvālukā[samāni] puṣpacchatrāṇi santiṣṭhante sma / tāni nānāpuṣpacchatrāṇi daśasu dikṣu sarvabuddhānāṃ tiṣṭhatāṃ yāpayatāṃ mūrdhasandhīnāmuparyantarikṣe tasthuḥ svayaṃ ca tā mārakanyāḥ sagaṇapārṣadyā adrākṣuḥ / daśasu dikṣu sarvabuddhakṣetreṣvasaṃkhyeyeṣvaprameyeṣu buddhānāṃ bhagavatāṃ tiṣṭhatāṃ yāpayatāṃ dharmaṃ deśayatāṃ pariṣadā parivṛtānāṃ bhāṣatāṃ tapatāṃ virocatāṃ sanniṣaṇṇānāṃ tāni puṣpacchatrāṇi uparyantarikṣe mūrdhasandhau saṃsthitāni / te ca buddhā bhagavantaḥ samavarṇāḥ samaliṅgāḥ samarūpāḥ samadarśanāḥ / kevalaṃ teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ siṃhāsana-nānātvaṃ pariṣado-[nānātvaṃ] buddhakṣetraguṇavyūha-nānātvaṃ dadṛśuḥ / na ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ svaramaṇḍalaṃ [śuśruvuḥ / sā] ca māraparṣat bhagavato 'nubhāvenaivaṃrūpaṃ prātihārya dṛṣṭvā paramaprītiprasādajātā bhagavataḥ pādau śirobhirvanditvā purato niṣaṇṇā dharmaśravaṇāya /
atha khalu tāni māraputrāṇāṃ sagaṇapārṣadyānāṃ daśabimbarāṇāṃ pratinivartya mārabhavane evaṃ vṛttāntaṃ mārāya pāpīmate (Dutt 26) vistareṇārocayanti / ekaromakūpamapi cāyaṃ tasya śramaṇasya gautamasya na śakto vidhvaṃsayitumiti / bhūyaśca viṃśatisahasrāṇi tameva śaraṇaṃ jagmuḥ tasyaiva cāgrato niṣaṇṇā dharmaśravaṇāya /
atha khalu māraḥ pāpīmān bhūyasyā mātrayā caṇḍībhūto duḥkhito durmanāḥ vipratisārya evamāha /
lakṣmīrgatā mama punarna paraiti tāvad yāva[nna mama rājya śākyasuta]sya nāśaḥ /
tūṣṇīṃ sthitā vayamananyamanaḥpratarkāḥ śākyātmajaṃ kathamimamadya tu ghātayema // Rkp_1.44 //
atha māraḥ pāpīmān durmanaskaḥ eva śokā[gāraṃ prāviśat /]
mahāyānasūtrādratnaketu-mārajihmīkaraṇaḥ parivarto nāma prathamaḥ // 1 //
______________________________________________________________
START Rkp 2
(Dutt 27)
dvitīyaḥ parivartaḥ
atha tā mārakanyā māraputrāśca saganapāriṣadyā bhagavantaṃ [tatkṣaṇaṃ prārthayāmāsuḥ / a]rthikā vayaṃ bhagavannanenaivaṃrūpeṇa yānena ca jñānena ca ṛddhayā kṛpayopāyena pratibhānena ca / āścaryaṃ bhagavan yāvadupāya[jñāna]samanvāgatastathāgataḥ / [katamairbha]gavan dharmaiḥ samanvāgataḥ puruṣapudgalo na ca pāpamitrahastaṃ gacchati kṣipraṃ cānuttarāṃ samyak saṃbodhimabhisaṃbudhyate / bhagavānāha / caturbhirdharmaiḥ samanvāgataḥ [kulaputra]ihaikatyapuruṣapudgalo na pāpamitrahastaṃ gacchati kṣipraṃ cānuttarāṃ samyak saṃbodhimabhisaṃbudhyate / katamaiścaturbhiḥ / iha bhadramukhāḥ kulaputraḥ sarvadharmānna parāmārṣṭi na ca kvacid dharmamudgṛṇhāti nopaiti nopādatte nādhitiṣṭhati na kalpayati na vikalpayati yaduta dānapāramitāyāṃ caran na dānaphalaṃ paricarati nodgṛṇhāti nopādatte nādhitiṣṭhati na kalpayati na vikalpayati yāvat prajñāpāramitāyāmapi caran yāvanna kalpayati na vikalpayati /
punaraparaṃ bhadramukhāḥ sa kulaputro na sattvavādī bhavati na jīvavādī na poṣavādī na puruṣavādī na pudgalavādī na sattvadhātuṃ manasā parāmārṣṭi yāvanna kalpayati na vikalpayati /
(Dutt 28)
punaraparaṃ bhadramukhāḥ sa kulaputro na rūpaśabdagandharasaspraṣṭavyāni parāmārṣṭi yāvanna kalpayati na vikalpayati /
punaraparaṃ bhadramukhāḥ sa kulaputraḥ sarvatryadhvatraidhātukaskandhadhātvāyatanānāṃ hetupratyayālambanaphalavipākasamutthānāśrayotpādānna parāmārṣṭi yāvanna kalpayati na vikalpayati /
tat kutaḥ / sarva[jñatājñāna]caryādhiṣṭhānaṃ [sarvaviṣayakalpanāvikalpanāviraheṇa anālambanayogacaryayā] ca kartavyam / abhāvā bhadramukhāḥ sarvadharmāḥ sarvajñatā ca yāvadaghoṣānimittānakṣarāpraṇihitānutpādānirodhālakṣaṇāsaṃgā anālambanādarśanā viviktā nirātmā alakṣaṇīyā kṣaṇavyūpaśāntā atamānālokāsthānāviṣayā[vaśā]pakṣyāpratipakṣyā acintyāheyāmatsarāprapañcā[rajovirajo]niravayavā akiṃcanākārakāvedakānāśrayāgrāhyāvijñaptikāpratibhāsākṣaṇikā bhadramukhāḥ [sa]rvajñatā gaganasamā śūnyānupalambhayogenānadhiṣṭhānayogenāparāmarśayogena (Dutt 29) akalpavikalpayogena kartavyam /
ebhirbhadramukhāścaturbhirdharmaiḥ samanvāgataḥ [puruṣapu]gdalo na pāpamitrahastaṃ gacchati kṣipraṃ cānuttarāṃ samyak saṃbodhimabhisaṃbudhyate / yaḥ kaścid bhadramukhāḥ sarvaviṣayasaṃgasamucchraya[la]kṣaṇādhiṣṭhāna[paricaryayā sarvajñatāṃ prārthayate] sa dvayasakto bhavati / dvaya [sakta]manaḥsaṃkalpo visaṃvādayati sarvajñatām / tatra katamad dvayam / yat skandhadhātvāyatanāni lakṣaṇavyavacāreṇādhitiṣṭhati [udgṛṇhāti / dvaya]metad visaṃvādayati sarvajñatām / caryādhiṣṭhānaphalakalpanā dvayametat / jāṭibhavopādānasattvādhiṣṭhānakalpanā dvayametat / deśanāprakāśanaprajñāpana-vākpatharutavyā[hārā]dhiṣṭhānakalpanā dvayametat / uccheda-śāśvatavyavalokana-jñāna-jñeyādhiṣṭhānakalpanā dvayametat / sattvajīvapoṣapuruṣapudgala-kārakakārāpakasaṃjñādhiṣṭhānakalpanā dvayametat / yaḥ pārāpārohāpohānadhitiṣṭhati kalpayati dvayametat / yaḥ kaścid bhadramukhāḥ sarvajñajñānaṃ paryeṣate puruṣapudgalaḥ sa tryadhvāhaṃkāramamakārasamudayanirodhavyavacārānadhitiṣṭhati saṃkalpayati [udgṛṇhāti] tasya dvayametat sarvajñajñāne / tad yathā kaścit puruṣaḥ agnayarthiko bhūtalaṃ parāmṛśet pānārthiko 'gniṃ bhojanārthikaḥ [pāṣāṇaṃ] (Dutt 30) puṣpārthikaḥ cīvaraṃ gandhārthiko manuṣyakuṇapaṃ cīvarārthikaḥ śmaśānaṃ vastrārthiko 'śmānaṃ vilepanārthikaḥ ākāśaṃ parāmṛśet evameva bhadramukhāḥ yaścaryādhiṣṭhānasaṃgavyavacārasamucchraya-dvayādhiṣṭhānena sarvajñajñānaṃ paryeṣate niṣphalastasya vyāyāmaḥ /
atha khalu tasyāmeva pariṣadi dhāraṇamatirnāma bodhisattvaḥ sannipatito 'bhūt sanniṣaṇṇaḥ / sa yena bhagavāṃstenāñjaliṃ praṇamaiyavamāha / yad bhagavan anabhilāpyadharmaḥ śakyamabhisamboddhum / bhagavānāha / eṣa evābhisaṃbodho yadanabhilāpyaṃ jānīte / tena hi kulaputra tvāmeva pravakṣyāmi / yadi te kṣamaṃ tathā vyākuru /
asti dvayalakṣaṇabhāvo yaḥ sarvajñatā nāma labhate / āha / yadyastīti vakṣyāmi śāśvato bhaviṣyati / atha nāsti ceda vakṣyāmyucchedo bhaviṣyati / madhyamā ca pratipannopalabhyate / nāsāvasti nāpi nāstīti / yadeṣvasaṃgānutpādāvyayāpramāṇāsaṃkhyo 'tamānālokeṣu jñānam eṣa evābhisaṃbodhaḥ /
vidyunmatirbodhisattva āha / yatra bhagavan nāgatirna gatirityeva jñānāvatārakauśalam eṣa evābhisaṃbodhaḥ /
vairocano bodhisattva āha / yatra bhagavan na prāptilakṣaṇaṃ nābhisamayo na sākṣātkriyā na śamo na praśamo na trayadhvaṃ na triyānaṃ na praṇidhisāmīcīmanyanā eṣa evābhisaṃbodhaḥ /
(Dutt 31)
dhāraṇamatirbodhisattva āha / yo bhagavan na tradhātukaṃ na trīṇī saṃyojanāni na traividyatāṃ na triyānatāṃ na skandhadhātvāyatanāni na kalpayati na vikalpayati na hāniṃ na vṛddhiṃ na sāmīcīṃ karoti eṣa evābhisaṃbodhaḥ /
vajramatirbodhisattva āha / yaḥ pṛthagjanadharmaḥ vāryadharmo vā śaikṣadharmaḥ vāśaikṣadharmaḥ vā śrāvakadharmaḥ vā pratyekabuddhadharmaḥ na kalpayati na vikalpayati na sāmīcīṃ karoti eṣa evābhisaṃbodhaḥ /
dṛḍhamatirbodhisattva āha / [yo vivekanayena] tathatāṃ vyavacārayati eṣa evābhisaṃbodhaḥ /
ratnapāṇirbodhisattva āha / yo 'nutpādalakṣaṇaṃ sarvadharmāṇāṃ na prāptaye nābhisamayāya na [kalpayati eṣa evābhisaṃbodhaḥ] /
acintyamatirbodhisattva āha / yastraidhātukavyavacāracittameva citte praveśayati ubhe citte na vyavacāryeṇopalabhate eṣa evābhisaṃbodhaḥ /
arivijayo bodhisattva āha / [yaḥ] sarvadharmeṣu na sajyate nānunīyate nopekṣate na pratimanyate na spṛhayate na muhyate na gṛṇhāti na mucyate eṣa evābhisaṃbodhaḥ /
padmagarbho bodhisattva āha / yaḥ puṇyapāpayoḥ na sajjate gambhīrakṣāntinayāvatārāhaṅkāramamakārānna kalpayati eṣa evābhisaṃbodhaḥ /
(Dutt 32)
candraprabhaḥ kumārabhūta āha / yo bhagavān praśamāt sarvadharmānna prajānīte na ca dharmāṇāṃ svabhāvamācayaṃ vopacayaṃ vā paśyati eṣa evābhisaṃbodhaḥ /
khagamatiḥ kumārabhūta āha / yasya sarva tama-ālokotpādavyayaḥ [vṛddhihāniḥ] cittacaitasikeṣu na pravartante eṣa evābhisaṃbodhaḥ /
akṣayamatirbodhisattva āha / yastripariśuddhaḥ pāramitāsu abhyāsaṃ karoti anupalambhayogena na rajyate na virajyate eṣa evābhisaṃbodhaḥ /
mañjuśrīḥ kumārabhūta āha / yo bhagavan [sarva]dharmeṣu na rajyate na virajyate gambhiradharmanayaṃ ca prajānāti / yaśca prajānāti tannāyūhati[na]niryūhati nākarṣati na vyākarṣati na ca kasyaciddharmasyāpacayaṃ vāvidyāṃ [vā]vimuktiṃ cotpādayati vyayaṃ vā hānīṃ vā vṛddhiṃ vā vastuṣu na saṃkalpanato [na] vikalpanataḥ eṣa evābhisaṃbodhaḥ / anenaiva nayena sarvābhisaṃbodhaḥ /
atha kautūhaliko bodhisattva āha / kiṃ mañjuśrīrāyogaprayogena prayojanam / yadanenaikanayatathatāpraveśenaiva gambhīrabhāvanānayena sarvajñajñānaparijñānam /
mañjuśrīrāha / viṣamadṛṣṭirahitaḥ samyagdṛṣṭi[ra]samāropaḥ / aśāṭhya-ṛjukatāsamāropaḥ / pāparahito gurugauravāsamāropaḥ / suvacanāsa 0 samyagājīvāsa 0 sarvasaṃyojanarahitāsa 0 samākrośa-sarvasattvakṛpāsa 0 (Dutt 33) trisaṃvarāsa 0 avisaṃvādanakuśaladharmāsa 0 avyupaśāntāsa 0 saddharmārakṣāsa 0 sarvasattvāparityāgāsa 0 sarvavastuparityāgāsa 0 durbalasattva-balapratiṣṭhāpanāsa 0 bhītaśaraṇābhayāsa 0 / kumārgasaṃprasthitānāṃ pratipattiniyojanāsa 0 kṣāntisauratyāsa 0 sarvagrāhasaṃ[ga]lakṣaṇāsa 0 sarvarajastamaskandhavarjanāsa 0 sarvapariṇāmanā-phalavipākavarjanāsamāropaḥ 0 / ime kulaputra viṃśatiḥ prayogāḥ sarvajñajñānasya / sarvākṣararutagho[ṣavacanavyāhāravākya-] prabheda tathatājñānapraveśena sarvajñajñānasya prayogaḥ / sarvatathāgatavacanāni anyatīrthikavacanatathatāpraveśena sarvacaryātathatāpraveśena sarvapuṇyo[peta]prajñāpāramitāprayogatathatāpraveśena sarvopādānotpādavyayatathatāpraveśena sarvatrivimokṣāśrayahetukarmadharma[tathatā]praveśena va jñātvā sarvajñajñānasya prayogāvabodho bhavati /
kautūhaliko bodhisattva āha / yāvadetat mañjuśrīryadā imaṃ gambhīraṃ dharmanayamavabudhyate tadā na kaściddharma samanupaśyati yo dharmo deśyeta yasmai deśyeta yairvārthapadavyañjanairdeśyeta prakāśyeta / yaṃ vā punaḥ prajahyād yaṃ vā bhāvayed yaṃ vā parijānīyāt sarvadharmānabhilāpyayogena tathatāṃ praviśati saḥ sarvajñajñānamavabudhyate /
bhagavānāha / sādhu sādhu kulaputra subhāṣitaste 'yamekanayena (Dutt 34) sarvajñajñānapratilābhaḥ / tat kutaḥ sarvadharmā hyasamāropaḥ / anutpādāvināśakoṭīkaḥ avidyānirvāṇānutpādabhūtakoṭīkaḥ ākāśanirvāṇā[nutpādabhūta] koṭīkaḥ anabhilāpyakoṭīkaḥ sarvadharmāḥ / evaṃ sarvasattvāḥ / sarvadharmā na dravyakoṭīkaḥ sarvāsaṃgavastutaḥ parikīrtitaḥ / sarvatryadhvatraidhātukaskandhaniṣkiñcanakoṭīkaḥ trisaṃskāraśūnyatākoṭīkaḥ dharmaskandhavipākaskandhādayaḥ apacayaskandhā na dravyakoṭīkaḥ [parikīrtitaḥ] / śūnyatābhūtakoṭyanabhilāpyārthasarvadharmasamanvāgato bodhisattvo mahāsattvaḥ sarvajñajñānamavatarati /
tasmin khalu punaḥ sarvajñajñānapratilābhavyākaraṇe bhāṣyamāṇe viṃśatibhirmārakanyāmāraputragaṇapārṣadyasahasrairanutpattikeṣu dharmeṣu kṣāntiḥ pratilabdhā / audārikaṃ ca kāyaṃ vijahya manomayaṃ kāyaṃ pratilebhire / apareṣāmapyeṣāṃ viṃśatīnāmanutpattikadharmakṣāntipratilābho (Dutt 35) 'bhūt / dvinavatīnāṃ ca devamanuṣyabimbarāṇāṃ vicitravicitrāṇāṃ ca bodhisattvakṣāntidhyānadhāraṇīnāṃ pratilābho 'bhūt /
atha tāni viṃśatisahasrāṇi anutpattikadharmakṣāntipratilabdhānāṃ bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ bhagavantaṃ divyaiḥ puṣpairabhikiranti abhiprakiranti sma / bhagavataśca pādau śirobhirabhivandyaivamāhuḥ / paśya bhagavan kalyāṇamitrasaṃsargavaśena sattvānāṃ sarvapuṇyopāyakuśalamūlāni manasikārāṇi bhavanti / bhagavānāha / karmapratyaya eṣa draṣṭavyaḥ kautūhalaprāptānāṃ ca sattvānāṃ bhagavān saṃśayachittyarthamimaṃ pūrvayogamudājahāra /
bhūtapūrvaṃ kulaputrā atīte 'dhvani aparimāṇeṣu mahākalpeṣu atikrāntesu asyāmeva cāturdvīpikāyāṃ yadāsīt tena kālena tena samayena dyutindhare mahākalpe vartamāne aṣṭaṣaṣṭivarṣasahasrāyuṣkāyāṃ prajāyāṃ tena ca kālena tena samayena jyotisomyagandhāvabhāsaśrīrnāma tathāgato 'bhūt vidyācaraṇasampannaḥ sugato lokavidanuttaraḥ puruṣadamyasārathiḥ śāstā devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ buddho bhagavān / kliṣṭe pañcakaṣāye loke vartamāne ca caturṇāṃ parṣadāṃ triyānapratisaṃyuktāṃ sandeśayati sma / tena khalu punaḥ samayena rājābhūt utpalavaktro nāma caturdvīpeśvaraścakravartī / atha rājā utpalavaktro 'pareṇa kālasamayena sāntaḥpuraparivāraḥ sabalakāyo yena (Dutt 36) jyotisomyagandhāvabhāsaśrīstathāgatastenopasaṃkrāmat / upasaṃkramya tasya bhagavataḥ pādau śirasābhivandya bhagavantaṃ nānapuṣpairabhyavākirat nānāgandhairnānādhūpaiśca pūjāṃ kṛtvā bhagavato bhikṣusaṃghasya pādau śirasābhivandyābhyāṃ gāthābhyām abhyaṣṭāvīt /
bhujaṃgāmarādibhiratīva guṇaiḥ samabhiṣṭutaḥ pracuradoṣaharaḥ /
dhanasaptakena ca hito jagato vada kena sūkṣmamatimān bhavati // Rkp_2.1 //
jagatastamoghnaḥ śamadīpakara cyutijanmajarobhdavanaśokadamaḥ /
jagatastvapāyapathavārayatā vada kena mucyati ha mārapathā // Rkp_2.2 //
atha khalu māraputrāḥ sa jyotisomyagandhavabhāsaśrīstathāgato rājānamutpalavaktrametadavocat / tribhiḥ satpuruṣadharmaiḥ samanvāgato bodhisattvaḥ sūkṣmamatirbhavati / katamaistribhiḥ / adhyāśayena sarvasattveṣu karuṇāyate / sarvasattvānāṃ duḥkhapraśamāya udyato bhavati (Dutt 37) mātṛvat / sarvadharmādīn nirjīvaniṣpoṣaniṣpudgalānānākaraṇa-samān vyupaparīkṣate / ebhistribhirdharmaiḥ samanvāgataḥ satpuruṣo bodhisattvaḥ sūkṣmamatirbhavati / aparaistribhiḥ mahārāja dharmaiḥ samanvāgataḥ satpuruṣo mārapāśeṣu na sajjate / katamaistribhiḥ / yaduta sarvasattveṣvakrodhano bhavati anavatāraprekṣī sarvasattvasamadakṣiṇīyaḥ samasaṃjñāmayo bhavati / sarvadharmānekanayena vyupaparīkṣate yaduta ākāśasamān niḥsaṃskārānanānātvānajātānanutpannānaniruddhān / sarvānākāśavad dravyalakṣaṇavigatānanupalambhayogena pratyavekṣate / ebhirmahārāja tribhirdharmaiḥ samanvāgataḥ puruṣo mārapāśeṣu na sajjate mārapathācca nirmucyate /
atha rājñaḥ utpalavaktrasyāgramahiṣī surasundarī nāma sā caturaśītibhiḥ strīsahasraiḥ parivṛtā puraskṛtā yena jyotisomyagandhāvabhāsaśrīstathāgatastenopajagāma / upetya taṃ bhagavantaṃ jyotisomyagandhāvabhāsaśriyaṃ tathāgataṃ nānāpuṣpairabhyavakīrya ābhirgāthābhiradhyabhāṣata /
asadṛguṇadhara vitimirakaraṇa cyutihara vada kathamihā yuvati /
bhavatiha puruṣo vyapagatakugati (Dutt 38) śriyu vinayamana drutahitakara // Rkp_2.3 //
paramagatigata sugata praśamaratikara bhagavan tyajati yuvati tāṃ kathamiha puruṣaḥ /
vada mama laghu suvinaya parahitakara śamayātitimirā mama nayagaganāt // Rkp_2.4 //
asamasama jagati śramaṇa parama prathita guṇagaṇa smṛtivinayadhara /
mama yadi puriṣeha bhavati hi dharatā laghu vada vitimira sugatapathāmṛtam // Rkp_2.5 //
evamukte kulaputra sa jyotisomyagandhāvabhāsaśrīstathāgatastāṃ surasundarīmagramahiṣīmetadavocat / asti bhagini paryāyo yena mātṛgrāmo mātṛgrāmabhāvaṃ laghveva parivartayati pūrvākṣiptamātṛgrāmabhāvo laghvaśeṣaṃ kṣīyate na ca bhūyo mātṛgrāmeṣu upapattiṃ pratigṛṇhāti yāvadanuttaraparinirvāṇe hānyā [hyanatra sva]praṇidhānāt / tatra bhagini kataraḥ paryāyo yena paryāyeṇa mātṛgrāmo laghu puruṣo bhavati pūrvākṣiptaṃ ca mātṛgrāmabhāvaṃ laghvaśeṣaṃ kṣepayati / iha bhagini iyaṃ ratnaketurnāma dhāraṇī mahārthikī mahānuśaṃsā mahāprabhāvā sarvamātṛgrāmabhāvakṣayakarī kāyavāṅmanoduḥkhavipākadauṣṭhulyaṃ (Dutt 39) niravaśeṣaṃ kṣepayati / asyāśca ratnaketudhāraṇyāḥ samāśrayaṇena mātṛgrāmasya mātṛgrāmabhāvo niravaśeṣo gacchati / strīndriyamantardhāya puruṣendriyaṃ prādurbhavati / puruṣaścāpi rūpa[vān sarvāṅga]paripūrṇo bhavati ṛjuḥ sūkṣmajñānakuśalo bhavati kāyavāṅmanaḥsukṛtakarmāntaḥ sucaritacārī sarvaśaturnirjetā bhavati / yaścāsya dṛṣṭadharmasāṃparāyikaḥ kāya[vāṅma]noduḥkhapratisaṃvedanīyo duṣkṛtānāṃ vāṅmanaḥkarmaṇāṃ phalavipākaḥ sa parikṣayaṃ gacchati / sthāpyānantaryakāriṇaṃ saddharmapratikṣepakamāryāpavādakaṃ ca teṣāṃ punastenaiva bhāvena parikṣayaṃ gacchati [a]pariśeṣaḥ strībhāvaḥ / kāyavāṅmanodauṣṭhulyavaipākikaḥ sumerumātraḥ pārajanmikaḥ strībhāvenāpi nivartako duḥkhavipākapratisaṃvedanīyaḥ karmāvaraṇa-pāpaniṣyandaniravaśeṣaḥ parikṣayaṃ gacchati / tat kutaḥ / [tad] yathā nāma iyaṃ ratnaketudhāraṇī sarvairatītaistathāgatairarhadbhiḥ samyaksambuddhairbhāṣitāścādhiṣṭhitā anyonyamanumoditāḥ stutā abhiṣṭutā varṇitāḥ sattvānāṃ duḥkhavipākakarmaparikṣayāya kuśalamūlabivṛddhitāyai / ebhiḥ kecidetarhi daśasu dikṣu pratyutpannāstathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāstiṣṭhanti yāpayanti svakasvakeṣu buddhakṣetreṣu / sarve te buddha bhagavanta imāṃ ratnaketudhāraṇīṃ bhāṣante yāvat praśaṃsanti sattvānāṃ karmaparikṣayāya kuśalamūlavivṛddhaye / ye 'pi te bhaviṣyanti anāgate 'dhvani daśasu dikṣu anyonyeṣu tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāste 'pīmāṃ ratnaketuṃ dhāraṇīṃ bhāṣiṣyanti (Dutt 40) yāvat praśaṃsiṣyanti sattvānāṃ duḥkhavipākakarmaparikṣayāya kuśalamūlavivṛddhaye / te 'hamapyetarhi ratnaketuṃ dhāraṇīṃ bhāṣiṣyāmi / anumodiṣyanti ca daśasu dikṣu pratyutpannānaṃ tathāgatānāṃ bhāṣamāṇānāmahamimāṃ ratnaketudhāraṇīṃ varṇayiṣyāmi praśaṃsiṣyāmi / yaḥ kaścid bhagini rājā kṣatriyo mūrdhābhiṣikto janapadasthāmaprāptaḥ imāṃ ratnaketuṃ dhāraṇīṃ pustake likhitvā dhārayiṣyanti tasya rājñaḥ kṣatriyasya daśasu dikṣū udāraḥ kīrtiśabdaśloko 'bhyudgamiṣyati / yāvat paraṃ rūpadhātumudāraiḥ kirtiśabdairāpūrayiṣyati / anekāni ca devanāgayakṣagandharvakoṭīnayutaśatasahasrāṇi tasya kṣatriyasya pṛṣṭhataḥ samanubaddhā rakṣānuguptaye sthāsyanti / sarve ca tasya viṣaye kalikalahadurbhikṣarogaparacakravātavṛṣṭiśītoṣṇadoṣāḥ praśamaṃ yāsyanti / sarve ca duṣṭayakṣarākṣasasiṃhamahiṣagajavṛkā anapabādhino bhaviṣyanti / sarve viṣatiktakaṭukarūkṣavirasaparuṣa duḥkhasaṃsparśavedanīyā doṣāḥ praśamaṃ yāsyanti / sarvāṇi cāsya dhanadhānyauṣadhivanaspatayaḥ phalapuṣpāṇi prarohiṣyanti vivardhiṣyanti strigdhāni surasāni ca bhaviṣyanti / sa ced rājā kṣatriyo mūrdhābhiṣiktaḥ saṃgrāme pratyupasthite imaṃ ratnaketuṃ dhāraṇīpustakaṃ dhvajāgrāvaropitaṃ kuryāt sa rājā kṣatriyo mūrdhābhiṣiktaḥ paracakraṃ parājeṣyati / sa cedubhayo rājñoḥ kṣatriyayormūrdhābhiṣiktayoḥ saṃgrāmābhirūḍhayoryayo ratnaketudhāraṇīpustakaṃ dhvajāgrāvaropitaṃ bhaviṣyati tau parasparaṃ prītisāmagrīṃ kariṣya[taḥ] / (Dutt 41) ityevaṃ bahuguṇānvayā ratnaketudhāraṇī yatra kvacid grāme vā nagare vā nigame vā manuṣyāṇāṃ vāmanuṣyāṇāṃ vā catuṣpadānāṃ vyādhitānāmakālamaraṇaṃ viheṭhaṃ vā syāt tatrāyaṃ ratnaketudhāraṇīpustako mahāpūjopakaraṇaiḥ praveśayitavyaḥ / praveśya susnātena suviliptagātreṇa navacīvaraprāvṛtena brahmacāriṇā nānāpuṣpasamīrite nānāgandhapradhūpite nānārasaparivṛte siṃhāsane 'bhiruhya tatrāyaṃ ratnaketudhāraṇīpustako vācayitavyaḥ / sarve tatra vyādhayo 'kālamaraṇāni ca praśamaṃ yāsyati / sarvāṇi ca tatra bhayaromaharṣadurnimittāni antardhāsyanti / yaḥ kaścinmātṛgrāmaḥ putrārthī bhavet tena snātvā navacīvaraṃ prāvṛtya brahmacāriṇā puṣpagandhamālyavilepanairimaṃ pustakamarcayitvā svayaṃ nānāpuṣpasamīrite nānāgandhapradhūpite nānārasaparivṛte āsane 'bhiruhyeyaṃ ratnaketudhāraṇī vācayitavyā / putrapratilābhī bhaviṣyati / eṣaḥ [asya bhavati antimo] mātṛgrāmabhāvo yāvadanuttaraparinirvāṇādanyatra svapraṇidhānāt sattvaparipācanaheto /
[tasmin kāle tathāgato jyotiprabhaśrīrimāṃ ratnaketudhāraṇīm udāharat / jaloke jaloke / moke jali / jala (Dutt 42) jalimi / jalavrate jahile / vara-puruṣa-lakṣaṇasamāruhya / amame vamame vamame / navame mahāse / jahame jahame jahame jahame / varame varame / vavave / vavave / vahave / vaṃgave / vajave / vāra vāraśe / jamalekha / parakha / ala jahili / jana tule / jana tubhukhe / vahara vahara / siṃha vrate / nana tilā / nana tina dālā / sūryavihaga / candravihaga / cakṣu rajyati śavihaga / sarvakṣayastritvasuravihaga / jakhaga jakhaga / surakhagha vahama / amrikha / amrikha / amrikha / amrikha / amrikha / amrikha / amrikha amrikha / mrikha mrikha mrikha / vyavadeta karma / dune dune / upata vyavacched jñānakṛta / anuda padākhaga / neruka / aṅgule bhaṅgule vibhaṅgule / kulaha / indraparivibhaha / vyavaccheda karabha / vavrati / vavrati / ca prati / ca prati / amoha daraśane / parivarta bhaṣyu / khasama / krimajyotikhaga / jahi jahi jyoti / niṣka bhirasa / bhirasa / bhirasa / bhiraja / matikrama / bhivakriva / mahākriva / hile hihile / aruṇavate / samaniṣke / damadānadhyāna aparāmṛśe / phalakuṇḍalalekha / nivarta istribhāva / karmakṣaya [prādurbhava puruṣatvam / asamasama / samayavibhidadhi]jña tathāgata svāhā /
samanantarabhāṣitāyāṃ śākyamuninā tathāgatenāsyāṃ ratnaketudhāraṇyāṃ punarapi mahāpṛthivī kampi[tā / pañcaśatamārakanyānāṃ (Dutt 43) sahaśravane]na asyā ratnaketudharaṇyāḥ strīvyañjanamantardhāya puruṣavyañjanaṃ prādurabhavat / aprameyāsaṃkhyeyānāṃ devanāgayakṣaga[ndharvāsuragaruḍakinnaramahoragarākṣasa]kumbhāṇḍa-kanyānāṃ sahasravaṇenāsyā ratnaketudhāraṇyāḥ strīvyañjanānyantardhāya puruṣavyañjanāni prādurbhūtāni / [tāsāṃ sarvāsāmanuttarāyāṃ samyaksambodhau anivartanacittamabhūt] / sarvāsāṃ cānāgata-strībhāva-pratilābhasaṃvartanīyaṃ karmāvaramaśesamanirudvaṃ ca / tāḥ striyaḥ prāñjalaya[stathāgataṃ śākyamuniṃ mahāsvareṇa prārthayantya] āhuḥ / namo nama āścaryakārakāya śākyamunaye tathāgatāyārhate samyaksaṃbuddhāya / brūhi mahākṛpayā [vistareṇa kathamasmākaṃ] strībhāvamantarhitaṃ sarvākāraparipūrṇaṃ puruṣabhāvaṃ sambhūtam / tenāścaryaprātihāryasaṃvegena [vayamanuttarāyaṃ samyaksaṃbodhau cittaṃ janayema / bhagavan brūhi] imaṃ pūrvayogaprameyāsaṃkhyeyadevamanuṣyāṇāmabhibhavāya /
atha khalu bhagavān śākyamunistathāgataḥ [pūrvayogamavocat / bhadramukhāmuṣmin kāle yasmin samaye] jyotisaumyagandhāvabhāsaśriyastathagatasyāntikād rājña utpalavaktrasyāgramahiṣyā (Dutt 44) surasundaryā devyā sārdhaṃ ca[turaśītistrīsāhasreṇa sā ratnaketudhāraṇī śrutā śravaṇamātreṇaiva] tasyāḥ surasundaryāḥ agramahiṣyāsteṣāṃ caturaśītināṃ strīsahasrāṇāṃ strīvyañjanānyantardhāya puruṣavyañjanāni [prādurbhūtāni / tathaivāsaṃkhyeyāprameyāṇāṃ] devakanyānāṃ yāvanmanuṣyāmanuṣyakanyānāṃ[śravaṇamātreṇaiva] asyā ratnaketudhāraṇyāḥ strīndriyamantarhitaṃ pu[ruṣendriyaṃ prādurbhūtam / sarvāsāṃ tāsāṃ strī] sahasrāṇāmanāgata-strībhāva-pratilābha-saṃvartanīyaṃ karmāvaraṇamaśeṣaṃ saṃniruddham / yadā ca rājñaḥ utpalavaktrasyāgramahiṣyāḥ [surasundaryāḥ sapāriṣadyāyaḥ puruṣatvaṃ saṃjātaṃ] tadā sa rājā utpalavaktraścāturdvīpeśvaraścakravartī jyeṣṭhakumāraṃ rājyābhiṣekeṇābhiṣicya sārdhamekonena putrasahasreṇa [sārdhaṃ surasundareṇa] sārdhaṃ caturaśītibhiḥ surasundaramahāpuruṣasahasraiḥ sārdhamaparirdvinavatibhiḥ prāṇasahasrairabhiniṣkramya tasya jyotisomyagandhāvabhāsaśriyastathāgatasyāntike keśaśmaśrūṇyavatārya kāṣāyāṇi vastrāṇi paridhāya samyagevāgārādanāgārikāṃ pravrajitaḥ / pravrajitvā svādhyāyabhirato yoniśaṃ manasikārābhiyukto 'bhūt /
atha tatra bahūnāṃ prāṇakoṭīnāmetadabhavat / kasmād rājā cakravartī pravrajitaḥ / te parasparamevamāhuḥ / mārakarmābhiyukta eṣa tathāgataḥ śaṭho māyāvī mārakarmasamāyuktama imaṃ (Dutt 45) dharmaṃ deśayati / keṣāṃcit strīvyañjanamupanāmayati / keṣāṃcit puruṣavyañjanam / keṣāñcit keśaśmaśrūṇyavatārayati / keṣāñcid raktāni vāsāṃsi prayacchati keṣāñcit pāṇḍurāṇi / keṣāṃcid devopapattaye dharmaṃ deśayati / keṣāñcinmanuṣyopapattaye keṣāñcittiryagyonyupapattaye keṣāñcid cyutyupapattaye dharmaṃ deśayati / mārakarmapathābhiyuktaḥ strīkaraṇamāyayā samanvāgataḥ sa śramaṇo jyotisomyagandhāvabhāsaśrīḥ śramaṇarūpeṇa visaṃvādakaḥ yannūnaṃ vayamitaḥ prakramena na cāsya rūpaliṅgagrahaṇaṃ paśyema na cāsya kiñcid vacanaṃ śṛṇuyāma /
atha tatraiva kumārabhṛto nāma bhaṭaḥ / sa evamāha / yā mama bhāryā antaḥpurikā duhitaraścābhūvan sarvāsāmanena śramaṇakoraṇḍakena strīvyañjanānyapanīya puruṣendriyāṇyabhinirmitāni / sarvāsāṃ śirāṃsi nirmuṇḍāni kṛtvā raktāni vāsāṃsi anupradattāni / ahaṃ caikākī śokārto bhūtaḥ / ete sarve vayaṃ samagrā bhūtvā viṣamaṃ mahāgahanaparvataṃ praviśāmaḥ / yatra vayamasya mārapāśābhiyuktasya śramaṇakoraṇḍakasya śramaṇamāyāvinaḥ svaraghoṣamapi (Dutt 46) na śṛṇuyāma prāgeva paśyāma iti / te sarve tuṣṭā evamāhuḥ / evamastviti /
atha kumārabhṛto bhaṭastairvicikitsāprāptairbahubhiḥ prāṇakoṭībhiḥ sārdhaṃ prākrāmat pratyantime janapade viṣamaparvatagahane sva-ṛṣiveṣeṇa caryāṃ cacāra / tebhyaśca sattvebhyaḥ evaṃ dharmaṃ deśayāmāsa / nāsti saṃsārānmīkṣo nāsti sukṛtaduṣkṛtānāṃ karmaṇāṃ phalavipākaḥ / ucchedavādī [ayaṃ] śramaṇaḥ utpanno mārakarmābhiyukto visaṃvādakaḥ / ye ca taṃ darśanāyopasaṃkramanti ye ca tamabhivādayanti ye cāsya dharmaṃ śṛṇvanti te vikṣiptacittā bhavanti / śirāṃsi caiṣāṃ muṇḍayati / gṛhānnirvāsayati / raktāni vāsāṃsi prayacchati / śmaśānacaryāṃ cārayati / bhaikṣyacaryāsu niveśayati / ekāhāriṇaḥ karoti / viṣamadṛṣṭimanaso 'nityodvignān vivekavāsābhiratānlayanaprakṣiptān kāmaratinṛtyagītagandhamālyavilepanābharaṇavibhūṣaṇa-maithunadharma-surāmadyapāna-rahitānalpa-bhāṣiṇaḥ karoti / evaṃrūpaḥ sa śramaṇaveṣeṇocchedavādī mārapathābhiyuktaḥ sattvānāṃ śatrubhūta utpannaḥ adṛṣṭaśrutapūrvametasya śramaṇagautamasya kriyopalakṣita iti / tena bahūni prāṇakoṭīnayutaśatasahasrāṇyevaṃrūpāmimāṃ pāpikāṃ dṛṣṭiṃ grāhitānyabhūvan /
(Dutt 47)
yo vāpareṇa samayena utpalavaktro mahāśramaṇo 'śrauṣīt kasmiṃścit parvatagahane kecit svayaṃ kumārgasaṃprasthitāḥ parānapyetāṃ viṣamāṃ dṛṣṭiṃ grāhayantaḥ trayāṇāṃ ratnānāmavarṇaṃ cārayantīti śrutvā cāsyaitadabhavat / yāvadahaṃ tāvat sattvāṃstataḥ pāpakāt dṛṣṭigatānna parimokṣayeyaṃ na ca samyagdṛṣṭau pratiṣṭhāpayeyaṃ nirarthakaṃ me śrāmaṇyaṃ bhavet / kathaṃ cāham anāgatādhvani andhabhūte loke anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyeyam / kathaṃ ca vyasanagatāṃścaturmārapāśabandhanabaddhān sattvān śakṣyāmi parimocayitumiti /
athotpalavaktro mahāśramaṇo mahādṛḍhaparākramaḥ kāruṇikastaṃ jyotisomyagandhavabhāsaśriyaṃ tathāgatamavalokyānekaprāṇi-śata-sahasraparivṛtaḥ puraskṛtasteṣu teṣu pratyantimeṣu grāmanagaranigamaparvataviṣamakarvaṭasthāneṣu caryāṃ caran tatra vā atra tebhyaḥ sattvebhyo dharmaṃ deśayāmāsa / tān sattvān pāpakān dṛṣṭigatān nivārayitvā samyagdṛṣṭau niyojyānuttarāyaṃ samyaksaṃbodhau pratiṣṭhāpayāmāsa / kāṃścidaparān pratyekabuddhayānapraṇidhāne kāṃścit śrāvakayāne kāṃścit phale pratiṣṭhāpayāmāsa / kāṃścit pravrajayāmāsa / kāṃścidupāsakasaṃvare kāṃścidupavāse kāṃścit triśaraṇagamane pratiṣṭhāpayāmāsa / strībhyaśca imāṃ ratnaketudhāraṇīṃ deśayāmāsa / strībhāvānnivartayitvā pratiṣṭhāpayāmāsa puruṣatve / yāśca tāvat hyaśrāmaṇyastathāgatasyāntike vicikitsāprāptā abhūvaṃstāḥ sarvastataḥ pāpakadṛṣṭigatāt nivāryātyayaṃ pratideśāpayitvānuttarāyāṃ (Dutt 48) samyaksaṃbodhau pratiṣṭhāpayāmāsa / tasyaiva ca jyotisomyagandhāvabhāsaśriyastathāgatasyāntikamupanīya pravrajayāmāsa sthāpya kumārabhṛtaṃ bhaṭam / tena caivaṃ praṇidhānaṃ kṛtamabhūt / yathā mamānenotpalavaktreṇa śramaṇena parṣadaṃ vilopya nītā tathā 'hamapyasyānuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhiprasthitasya tatra buddhakṣetre māratvaṃ kārayeya yaduta garbhasthānāt prabhṛti enaṃ viheṭhayeyam / tataḥ paścājjātamātraṃ kumārakrīḍāparaṃ śilpakarmapaṭhanasthaṃ ratikrīḍāntaḥpuragataṃ yāvad bodhimaṇḍasaṃniṣaṇṇaṃ saṃtrāsayeyam / vighnāni ca kuryām / bodhiprāptasya ca śāsanavipralopaṃ kuryām /
atha sa utpalavaktro mahāśramaṇastaṃ kumārabhṛtaṃ bhaṭamevaṃ praṇidhikṛtāvasāyaṃ mahatā kṛcchodyogaparākramaiḥ prasādayitvā tataḥ pāpakadṛṣṭigatāt pratinivartyātyayaṃ pratideśāpayitvānuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau cittamutpādayati sma /
atha kumāra