Tương Ưng Dự Lưu (Sotāpatti Saṃyutta)

Saṁyutta Nikāya 55.10 
1. Veḷudvāravagga 
Tatiyagiñjakāvasathasutta 
Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“kakkaṭo nāma, bhante, ñātike upāsako kālaṅkato; 
tassa kā gati, ko abhisamparāyo? 
Kaḷibho nāma, bhante, ñātike upāsako …pe… 
nikato nāma, bhante, ñātike upāsako … 
kaṭissaho nāma, bhante, ñātike upāsako … 
tuṭṭho nāma, bhante, ñātike upāsako … 
santuṭṭho nāma, bhante, ñātike upāsako … 
bhaddo nāma, bhante, ñātike upāsako … 
subhaddo nāma, bhante, ñātike upāsako kālaṅkato; 
tassa kā gati ko abhisamparāyo”ti? 
“Kakkaṭo, ānanda, upāsako kālaṅkato pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 
Kaḷibho, ānanda …pe… 
nikato, ānanda … 
kaṭissaho, ānanda … 
tuṭṭho, ānanda … 
santuṭṭho, ānanda … 
bhaddo, ānanda …pe… 
subhaddo, ānanda, upāsako kālaṅkato pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 
(Sabbe ekagatikā kātabbā.) 
Paropaññāsa, ānanda, ñātike upāsakā kālaṅkatā pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. 
Sādhikanavuti, ānanda, ñātike upāsakā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmino; sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karissanti. 
Chātirekāni kho, ānanda, pañcasatāni ñātike upāsakā kālaṅkatā tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. 
Anacchariyaṁ kho panetaṁ, ānanda, yaṁ manussabhūto kālaṁ kareyya; 
tasmiṁ tasmiñce maṁ kālaṅkate upasaṅkamitvā etamatthaṁ paṭipucchissatha. Vihesā pesā, ānanda, assa tathāgatassa. 
Tasmātihānanda, dhammādāsaṁ nāma dhammapariyāyaṁ desessāmi; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: 
‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’. 
Katamo ca so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: 
‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’. 
Idhānanda, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Ayaṁ kho so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo; 
yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: 
‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’”ti. 
Dasamaṁ. 
Veḷudvāravaggo paṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Rājā ogadhadīghāvu, 
sāriputtāpare duve; 
Thapatī veḷudvāreyyā, 
giñjakāvasathe tayoti. 

Saṁyutta Nikāya 55.11 
2. Rājakārāmavagga 
Sahassabhikkhunisaṅghasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati rājakārāme. 
Atha kho sahassabhikkhunisaṅgho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etadavoca: 
“Catūhi kho, bhikkhuniyo, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhuniyo, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti, akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Imehi kho, bhikkhuniyo, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.12 
2. Rājakārāmavagga 
Brāhmaṇasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Brāhmaṇā, bhikkhave, udayagāminiṁ nāma paṭipadaṁ paññapenti. 
Te sāvakaṁ evaṁ samādapenti: 
‘ehi tvaṁ, ambho purisa, kālasseva uṭṭhāya pācīnamukho yāhi. 
So tvaṁ mā sobbhaṁ parivajjehi, mā papātaṁ, mā khāṇuṁ, mā kaṇḍakaṭhānaṁ, mā candaniyaṁ, mā oḷigallaṁ. 
Yattha papateyyāsi tattheva maraṇaṁ āgameyyāsi. 
Evaṁ tvaṁ, ambho purisa, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjissasī’ti. 
Taṁ kho panetaṁ, bhikkhave, brāhmaṇānaṁ bālagamanametaṁ mūḷhagamanametaṁ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṁvattati. 
Ahañca kho, bhikkhave, ariyassa vinaye udayagāminiṁ paṭipadaṁ paññāpemi; 
yā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṁvattati. 
Katamā ca sā, bhikkhave, udayagāminī paṭipadā; 
yā ekantanibbidāya …pe… nibbānāya saṁvattati? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti; 
dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Ayaṁ kho sā, bhikkhave, udayagāminī paṭipadā ekantanibbidāya …pe… 
nibbānāya saṁvattatī”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.13 
2. Rājakārāmavagga 
Ānandattherasutta 
Ekaṁ samayaṁ āyasmā ca ānando āyasmā ca sāriputto sāvatthiyaṁ viharanti jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 
Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṁ sammodi. 
Sammodanīyaṁ kathaṁ sāraṇīyaṁ vītisāretvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“katinaṁ kho, āvuso ānanda, dhammānaṁ pahānā, katinaṁ dhammānaṁ samannāgamanahetu, evamayaṁ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti? 
“Catunnaṁ kho, āvuso, dhammānaṁ pahānā, catunnaṁ dhammānaṁ samannāgamanahetu, evamayaṁ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇāti. 
Katamesaṁ catunnaṁ? 
Yathārūpena kho, āvuso, buddhe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpassa buddhe appasādo na hoti. 
Yathārūpena ca kho, āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati tathārūpassa buddhe aveccappasādo hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Yathārūpena ca kho, āvuso, dhamme appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpassa dhamme appasādo na hoti. 
Yathārūpena ca kho, āvuso, dhamme aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati tathārūpassa dhamme aveccappasādo hoti—
svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… viññūhīti. 
Yathārūpena ca kho, āvuso, saṅghe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpassa saṅghe appasādo na hoti. 
Yathārūpena ca kho, āvuso, saṅghe aveccappasādena samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati tathārūpassa saṅghe aveccappasādo hoti—
suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. 
Yathārūpena ca kho, āvuso, dussīlyena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpassa dussīlyaṁ na hoti. 
Yathārūpehi ca kho, āvuso, ariyakantehi sīlehi samannāgato sutavā ariyasāvako kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati tathārūpāni ariyakantāni sīlāni honti akhaṇḍāni …pe… 
samādhisaṁvattanikāni. 
Imesaṁ kho, āvuso, catunnaṁ dhammānaṁ pahānā imesaṁ catunnaṁ dhammānaṁ samannāgamanahetu evamayaṁ pajā bhagavatā byākatā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.14 
2. Rājakārāmavagga 
Duggatibhayasutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggatibhayaṁ samatikkanto hoti. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggatibhayaṁ samatikkanto hotī”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.15 
2. Rājakārāmavagga 
Duggativinipātabhayasutta 
“Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggativinipātabhayaṁ samatikkanto hoti. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sabbaduggativinipātabhayaṁ samatikkanto hotī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.16 
2. Rājakārāmavagga 
Paṭhamamittāmaccasutta 
“Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ—mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—te, bhikkhave, catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā. 
Katamesu catūsu? 
Buddhe aveccappasāde samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantesu sīlesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā akhaṇḍesu …pe… samādhisaṁvattanikesu. 
Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ—mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—te, bhikkhave, imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.17 
2. Rājakārāmavagga 
Dutiyamittāmaccasutta 
“Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ—mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—te, bhikkhave, catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā. 
Katamesu catūsu? 
Buddhe aveccappasāde samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Siyā, bhikkhave, catunnaṁ mahābhūtānaṁ aññathattaṁ—pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā—na tveva buddhe aveccappasādena samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṁ. 
Tatridaṁ aññathattaṁ—‘so vata buddhe aveccappasādena samannāgato ariyasāvako nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjissatī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
“Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantesu sīlesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā akhaṇḍesu …pe… samādhisaṁvattanikesu. 
Siyā, bhikkhave, catunnaṁ mahābhūtānaṁ aññathattaṁ—pathavīdhātuyā, āpodhātuyā, tejodhātuyā, vāyodhātuyā—na tveva ariyakantehi sīlehi samannāgatassa ariyasāvakassa siyā aññathattaṁ. 
Tatridaṁ aññathattaṁ—‘so vata ariyakantehi sīlehi samannāgato ariyasāvako nirayaṁ vā tiracchānayoniṁ vā pettivisayaṁ vā upapajjissatī’ti—netaṁ ṭhānaṁ vijjati. 
Ye te, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ—mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā—te, bhikkhave, imesu catūsu sotāpattiyaṅgesu samādapetabbā, nivesetabbā, patiṭṭhāpetabbā”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.18 
2. Rājakārāmavagga 
Paṭhamadevacārikasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—jetavane antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. 
Atha kho sambahulā tāvatiṁsakāyikā devatāyo yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā devatāyo āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 
“Sādhu kho, āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, āvuso, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 
Sādhu kho, āvuso, dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
sādhu kho, āvuso, ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, āvuso, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 
“Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjanti. 
Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjantī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.19 
2. Rājakārāmavagga 
Dutiyadevacārikasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—jetavane antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. 
Atha kho sambahulā tāvatiṁsakāyikā devatāyo yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā devatāyo āyasmā mahāmoggallāno etadavoca: 
“Sādhu kho, āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, āvuso, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā. 
Sādhu kho, āvuso, dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, āvuso, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti. 
“Sādhu kho, mārisa moggallāna, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā. 
Sādhu kho, mārisa moggallāna, dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa moggallāna, evam’idhekacce sattā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.1 
1. Veḷudvāravagga 
Cakkavattirājasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Tatra kho bhagavā …pe… etadavoca: 
“kiñcāpi, bhikkhave, rājā cakkavattī catunnaṁ dīpānaṁ issariyādhipaccaṁ rajjaṁ kāretvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati devānaṁ tāvatiṁsānaṁ sahabyataṁ, so tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi ca pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti, so catūhi dhammehi asamannāgato, atha kho so aparimuttova nirayā aparimutto tiracchānayoniyā aparimutto pettivisayā aparimutto apāyaduggativinipātā. 
Kiñcāpi, bhikkhave, ariyasāvako piṇḍiyālopena yāpeti, nantakāni ca dhāreti, so catūhi dhammehi samannāgato, atha kho so parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 
Katamehi catūhi? 
Idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: 
‘itipi so bhagavā arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā’ti. 
Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: 
‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṁ veditabbo viññūhī’ti. 
Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: 
‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṁ—cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassā’ti. 
Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṁvattanikehi. 
Imehi catūhi dhammehi samannāgato hoti. 
Yo ca, bhikkhave, catunnaṁ dīpānaṁ paṭilābho, yo catunnaṁ dhammānaṁ paṭilābho catunnaṁ dīpānaṁ paṭilābho catunnaṁ dhammānaṁ paṭilābhassa kalaṁ nāgghati soḷasin”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.20 
2. Rājakārāmavagga 
Tatiyadevacārikasutta 
Atha kho bhagavā—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—jetavane antarahito devesu tāvatiṁsesu pāturahosi. 
Atha kho sambahulā tāvatiṁsakāyikā devatāyo yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhaṁsu. Ekamantaṁ ṭhitā kho tā devatāyo bhagavā etadavoca: 
“Sādhu kho, āvuso, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, āvuso, evam’idhekacce sattā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. 
Sādhu kho, āvuso, dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, āvuso, evam’idhekacce sattā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti. 
“Sādhu kho, mārisa, buddhe aveccappasādena samannāgamanaṁ hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Buddhe aveccappasādena samannāgamanahetu kho, mārisa, evamayaṁ pajā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. 
Sādhu kho, mārisa, dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantehi sīlehi samannāgamanaṁ hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Ariyakantehi sīlehi samannāgamanahetu kho, mārisa, evamayaṁ pajā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā”ti. 
Dasamaṁ. 
Rājakārāmavaggo dutiyo. 
Tassuddānaṁ 
Sahassabrāhmaṇānanda, 
duggati apare duve; 
Mittāmaccā duve vuttā, 
tayo ca devacārikāti. 

Saṁyutta Nikāya 55.21 
3. Saraṇānivagga 
Paṭhamamahānāmasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. 
Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: 
“idaṁ, bhante, kapilavatthu iddhañceva phītañca bāhujaññaṁ ākiṇṇamanussaṁ sambādhabyūhaṁ. 
So khvāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṁ kapilavatthuṁ pavisanto; 
bhantenapi hatthinā samāgacchāmi; 
bhantenapi assena samāgacchāmi; 
bhantenapi rathena samāgacchāmi; 
bhantenapi sakaṭena samāgacchāmi; 
bhantenapi purisena samāgacchāmi. 
Tassa mayhaṁ, bhante, tasmiṁ samaye mussateva bhagavantaṁ ārabbha sati, mussati dhammaṁ ārabbha sati, mussati saṅghaṁ ārabbha sati. 
Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: 
‘imamhi cāhaṁ samaye kālaṁ kareyyaṁ, kā mayhaṁ gati, ko abhisamparāyo’”ti? 
“Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma. 
Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati apāpikā kālaṅkiriyā. 
Yassa kassaci, mahānāma, dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ cittaṁ sīlaparibhāvitaṁ cittaṁ sutaparibhāvitaṁ cittaṁ cāgaparibhāvitaṁ cittaṁ paññāparibhāvitaṁ cittaṁ, tassa yo hi khvāyaṁ kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo. 
Taṁ idheva kākā vā khādanti gijjhā vā khādanti kulalā vā khādanti sunakhā vā khādanti siṅgālā vā khādanti vividhā vā pāṇakajātā khādanti; 
yañca khvassa cittaṁ dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ …pe… paññāparibhāvitaṁ taṁ uddhagāmi hoti visesagāmi. 
Seyyathāpi, mahānāma, puriso sappikumbhaṁ vā telakumbhaṁ vā gambhīraṁ udakarahadaṁ ogāhitvā bhindeyya. 
Tatra yā assa sakkharā vā kaṭhalā vā sā adhogāmī assa, yañca khvassa tatra sappi vā telaṁ vā taṁ uddhagāmi assa visesagāmi. 
Evameva kho, mahānāma, yassa kassaci dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ cittaṁ …pe… 
paññāparibhāvitaṁ cittaṁ tassa yo hi khvāyaṁ kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṁsanadhammo taṁ idheva kākā vā khādanti gijjhā vā khādanti kulalā vā khādanti sunakhā vā khādanti siṅgālā vā khādanti vividhā vā pāṇakajātā khādanti; 
yañca khvassa cittaṁ dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ …pe… paññāparibhāvitaṁ taṁ uddhagāmi hoti visesagāmi. 
Tuyhaṁ kho pana, mahānāma, dīgharattaṁ saddhāparibhāvitaṁ cittaṁ …pe… paññāparibhāvitaṁ cittaṁ. 
Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma. 
Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati, apāpikā kālaṅkiriyā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.22 
3. Saraṇānivagga 
Dutiyamahānāmasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṁ nigrodhārāme. 
Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: 
“idaṁ, bhante, kapilavatthu iddhañceva phītañca bāhujaññaṁ ākiṇṇamanussaṁ sambādhabyūhaṁ. 
So khvāhaṁ, bhante, bhagavantaṁ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṁ kapilavatthuṁ pavisanto; 
bhantenapi hatthinā samāgacchāmi; 
bhantenapi assena samāgacchāmi; 
bhantenapi rathena samāgacchāmi; 
bhantenapi sakaṭena samāgacchāmi; 
bhantenapi purisena samāgacchāmi. 
Tassa mayhaṁ, bhante, tasmiṁ samaye mussateva bhagavantaṁ ārabbha sati, mussati dhammaṁ ārabbha sati, mussati saṅghaṁ ārabbha sati. 
Tassa mayhaṁ, bhante, evaṁ hoti: 
‘imamhi cāhaṁ samaye kālaṁ kareyyaṁ, kā mayhaṁ gati, ko abhisamparāyo’”ti? 
“Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma. 
Apāpakaṁ te maraṇaṁ bhavissati apāpikā kālaṅkiriyā. 
Catūhi kho, mahānāma, dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. 
Katamehi catūhi? 
Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Seyyathāpi, mahānāma, rukkho pācīnaninno pācīnapoṇo pācīnapabbhāro, so mūlacchinno katamena papateyyā”ti? 
“Yena, bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāro”ti. 
“Evameva kho, mahānāma, imehi catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.23 
3. Saraṇānivagga 
Godhasakkasutta 
Kapilavatthunidānaṁ. 
Atha kho mahānāmo sakko yena godhā sakko tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā godhaṁ sakkaṁ etadavoca: 
“katihi tvaṁ, godhe, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāsi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan”ti? 
“Tīhi khvāhaṁ, mahānāma, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. 
Katamehi tīhi? 
Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti—
suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. 
Imehi khvāhaṁ, mahānāma, tīhi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. 
Tvaṁ pana, mahānāma, katihi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāsi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan”ti? 
“Catūhi khvāhaṁ, godhe, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. 
Katamehi catūhi? 
Idha, godhe, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Imehi khvāhaṁ, godhe, catūhi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan”ti. 
“Āgamehi tvaṁ, mahānāma, āgamehi tvaṁ, mahānāma. 
Bhagavāva etaṁ jāneyya etehi dhammehi samannāgataṁ vā asamannāgataṁ vā”ti. 
“Āyāma, godhe, yena bhagavā tenupasaṅkameyyāma; upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṁ ārocessāmā”ti. 
Atha kho mahānāmo sakko godhā ca sakko yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: 
“Idhāhaṁ, bhante, yena godhā sakko tenupasaṅkamiṁ; upasaṅkamitvā godhaṁ sakkaṁ etadavocaṁ: 
‘katihi tvaṁ, godhe, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāsi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ’? 
Evaṁ vutte, bhante, godhā sakko maṁ etadavoca—
Tīhi khvāhaṁ, mahānāma, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. 
Katamehi tīhi? 
Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti—
suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. 
Imehi khvāhaṁ, mahānāma, tīhi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. 
Tvaṁ pana, mahānāma, katamehi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāsi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan’ti? 
Evaṁ vuttāhaṁ, bhante, godhaṁ sakkaṁ etadavocaṁ: 
‘catūhi khvāhaṁ, godhe, dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇaṁ. 
Katamehi catūhi? 
Idha, godhe, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Imehi khvāhaṁ, godhe, catūhi dhammehi samannāgataṁ sotāpannapuggalaṁ ājānāmi avinipātadhammaṁ niyataṁ sambodhiparāyaṇan’ti. 
Evaṁ vutte, bhante, godhā sakko maṁ etadavoca: 
‘āgamehi tvaṁ, mahānāma, āgamehi tvaṁ, mahānāma. 
Bhagavāva etaṁ jāneyya etehi dhammehi samannāgataṁ vā asamannāgataṁ vā’ti. 
Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho ca. 
Yeneva bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. 
Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu. 
Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho ca. 
Yeneva bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. 
Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu. 
Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho ca upāsakā ca. 
Yeneva bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. 
Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu. 
Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho upāsakā upāsikāyo ca. 
Yeneva bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. 
Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretu. 
Idha, bhante, kocideva dhammo samuppādo uppajjeyya, ekato assa bhagavā ekato bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅgho upāsakā upāsikāyo sadevako ca loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā. 
Yeneva bhagavā tenevāhaṁ assaṁ. 
Evaṁ pasannaṁ maṁ, bhante, bhagavā dhāretū”ti. 
“Evaṁvādī tvaṁ, godhe, mahānāmaṁ sakkaṁ kiṁ vadesī”ti? 
“Evaṁvādāhaṁ, bhante, mahānāmaṁ sakkaṁ na kiñci vadāmi, aññatra kalyāṇā aññatra kusalā”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.24 
3. Saraṇānivagga 
Paṭhamasaraṇānisakkasutta 
Kapilavatthunidānaṁ. 
Tena kho pana samayena saraṇāni sakko kālaṅkato hoti. 
So bhagavatā byākato: 
“sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. 
Tatra sudaṁ sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. 
Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati. 
Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato; 
so bhagavatā byākato: 
‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. 
Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṁ apāyī”ti. 
Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: 
“idha, bhante, saraṇāni sakko kālaṅkato. 
So bhagavatā byākato: 
‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. 
Tatra sudaṁ, bhante, sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti—
acchariyaṁ vata, bho, abbhutaṁ vata, bho. 
Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati. 
Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato; 
so bhagavatā byākato: 
‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. 
Saraṇāni sakko sikkhādubbalyamāpādi, majjapānaṁ apāyī”ti. 
“Yo so, mahānāma, dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato, so kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya. 
Yañhi taṁ, mahānāma, sammā vadamāno vadeyya: 
‘dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato’ti, saraṇāni sakkaṁ sammā vadamāno vadeyya. 
Saraṇāni, mahānāma, sakko dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato. 
So kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya. 
Idha, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
hāsapañño javanapañño vimuttiyā ca samannāgato. 
So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 
Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
hāsapañño javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. 
So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. 
Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 
Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. 
So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. 
Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 
Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti; 
dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. 
So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti. 
Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 
Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe aveccappasādena samannāgato hoti … 
na dhamme …pe… 
na saṅghe …pe… 
na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. 
Api cassa ime dhammā honti—
saddhindriyaṁ, vīriyindriyaṁ, satindriyaṁ, samādhindriyaṁ, paññindriyaṁ. 
Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti. 
Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ. 
Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe aveccappasādena samannāgato hoti … 
na dhamme …pe… 
na saṅghe …pe… 
na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato, 
api cassa ime dhammā honti 
saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. 
Tathāgate cassa saddhāmattaṁ hoti pemamattaṁ. 
Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ. 
Ime cepi, mahānāma, mahāsālā subhāsitaṁ dubbhāsitaṁ ājāneyyuṁ, ime cāhaṁ mahāsāle byākareyyaṁ: ‘sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti; 
kimaṅgaṁ pana saraṇāniṁ sakkaṁ. 
Saraṇāni, mahānāma, sakko maraṇakāle sikkhaṁ samādiyī”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.25 
3. Saraṇānivagga 
Dutiyasaraṇānisakkasutta 
Kapilavatthunidānaṁ. 
Tena kho pana samayena saraṇāni sakko kālaṅkato hoti. 
So bhagavatā byākato: 
“sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo”ti. 
Tatra sudaṁ sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
“acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. 
Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati. 
Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato. 
So bhagavatā byākato: 
‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. 
Saraṇāni sakko sikkhāya aparipūrakārī ahosī”ti. 
Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṁ etadavoca: 
“Idha, bhante, saraṇāni sakko kālaṅkato. 
So bhagavatā byākato: 
‘sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. 
Tatra sudaṁ, bhante, sambahulā sakkā saṅgamma samāgamma ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 
‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho. 
Ettha dāni ko na sotāpanno bhavissati. 
Yatra hi nāma saraṇāni sakko kālaṅkato. 
So bhagavatā byākato—
sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti. 
Saraṇāni sakko sikkhāya aparipūrakārī ahosī’”ti. 
“Yo so, mahānāma, dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato, so kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya. 
Yañhi taṁ, mahānāma, sammā vadamāno vadeyya: 
‘dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato’, saraṇāniṁ sakkaṁ sammā vadamāno vadeyya. 
Saraṇāni, mahānāma, sakko dīgharattaṁ upāsako buddhaṁ saraṇaṁ gato dhammaṁ saraṇaṁ gato saṅghaṁ saraṇaṁ gato, so kathaṁ vinipātaṁ gaccheyya. 
Idha, mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantagato hoti abhippasanno—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
hāsapañño javanapañño vimuttiyā ca samannāgato. 
So āsavānaṁ khayā anāsavaṁ cetovimuttiṁ paññāvimuttiṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 
Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantagato hoti abhippasanno—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
hāsapañño javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. 
So pañcannaṁ orambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti, upahaccaparinibbāyī hoti, asaṅkhāraparinibbāyī hoti, sasaṅkhāraparinibbāyī hoti, uddhaṁsoto hoti akaniṭṭhagāmī. 
Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 
Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantagato hoti abhippasanno—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. 
So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā rāgadosamohānaṁ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṁ lokaṁ āgantvā dukkhassantaṁ karoti. 
Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 
Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo buddhe ekantagato hoti abhippasanno—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe …pe… 
na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato. 
So tiṇṇaṁ saṁyojanānaṁ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. 
Ayampi kho, mahānāma, puggalo parimutto nirayā parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 
Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe ekantagato hoti abhippasanno …pe… 
na dhamme …pe… 
na saṅghe …pe… 
na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato; 
api cassa ime dhammā honti—
saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. 
Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṁ khamanti. 
Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ. 
Idha pana, mahānāma, ekacco puggalo na heva kho buddhe ekantagato hoti abhippasanno … 
na dhamme …pe… 
na saṅghe …pe… 
na hāsapañño na javanapañño na ca vimuttiyā samannāgato; 
api cassa ime dhammā honti—
saddhindriyaṁ …pe… paññindriyaṁ. 
Tathāgate cassa saddhāmattaṁ hoti pemamattaṁ. 
Ayampi kho, mahānāma, puggalo agantā nirayaṁ agantā tiracchānayoniṁ agantā pettivisayaṁ agantā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ. 
Seyyathāpi, mahānāma, dukkhettaṁ dubbhūmaṁ avihatakhāṇukaṁ, bījāni cassu khaṇḍāni pūtīni vātātapahatāni asārādāni asukhasayitāni, devo ca na sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. 
Api nu tāni bījāni vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyun”ti? 
“No hetaṁ, bhante”. 
“Evameva kho, mahānāma, idha dhammo durakkhāto hoti duppavedito aniyyāniko anupasamasaṁvattaniko asammāsambuddhappavedito—
idamahaṁ dukkhettasmiṁ vadāmi. 
Tasmiñca dhamme sāvako viharati dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī—
idamahaṁ dubbījasmiṁ vadāmi. 
Seyyathāpi, mahānāma, sukhettaṁ subhūmaṁ suvihatakhāṇukaṁ, bījāni cassu akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sārādāni sukhasayitāni; 
devo ca sammā dhāraṁ anuppaveccheyya. 
Api nu tāni bījāni vuddhiṁ virūḷhiṁ vepullaṁ āpajjeyyun”ti? 
“Evaṁ, bhante”. 
“Evameva kho, mahānāma, idha dhammo svākkhāto hoti suppavedito niyyāniko upasamasaṁvattaniko sammāsambuddhappavedito—
idamahaṁ sukhettasmiṁ vadāmi. 
Tasmiñca dhamme sāvako viharati dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī—
idamahaṁ subījasmiṁ vadāmi. 
Kimaṅgaṁ pana saraṇāniṁ sakkaṁ. 
Saraṇāni, mahānāma, sakko maraṇakāle sikkhāya paripūrakārī ahosī”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.26 
3. Saraṇānivagga 
Paṭhamaanāthapiṇḍikasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. 
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṁ purisaṁ āmantesi: 
“ehi tvaṁ, ambho purisa, yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vanda: 
‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. 
So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandatī’ti. 
Evañca vadehi: 
‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho so puriso anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ sāriputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso āyasmantaṁ sāriputtaṁ etadavoca: 
“Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. 
So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandati. 
Evañca vadati: 
‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. 
Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena. 
Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: 
“kacci te, gahapati, khamanīyaṁ kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? 
“Na me, bhante, khamanīyaṁ, na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. 
“Yathārūpena kho, gahapati, buddhe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati tathārūpo te buddhe appasādo natthi. 
Atthi ca kho te, gahapati, buddhe aveccappasādo—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Tañca pana te buddhe aveccappasādaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 
Yathārūpena kho, gahapati, dhamme appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te dhamme appasādo natthi. 
Atthi ca kho te, gahapati, dhamme aveccappasādo—
svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhīti. 
Tañca pana te dhamme aveccappasādaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 
Yathārūpena kho, gahapati, saṅghe appasādena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te saṅghe appasādo natthi. 
Atthi ca kho te, gahapati, saṅghe aveccappasādo—
suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. 
Tañca pana te saṅghe aveccappasādaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 
Yathārūpena kho, gahapati, dussīlyena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpaṁ te dussīlyaṁ natthi. 
Atthi ca kho te, gahapati, ariyakantāni sīlāni … pe samādhisaṁvattanikāni. 
Tāni ca pana te ariyakantāni sīlāni attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 
Yathārūpāya kho, gahapati, micchādiṭṭhiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpā te micchādiṭṭhi natthi. 
Atthi ca kho te, gahapati, sammādiṭṭhi. 
Tañca pana te sammādiṭṭhiṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 
Yathārūpena kho, gahapati, micchāsaṅkappena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te micchāsaṅkappo natthi. 
Atthi ca kho te, gahapati, sammāsaṅkappo. 
Tañca pana te sammāsaṅkappaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 
Yathārūpāya kho, gahapati, micchāvācāya samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpā te micchāvācā natthi. 
Atthi ca kho te, gahapati, sammāvācā. 
Tañca pana te sammāvācaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 
Yathārūpena kho, gahapati, micchākammantena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te micchākammanto natthi. 
Atthi ca kho te, gahapati, sammākammanto. 
Tañca pana te sammākammantaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 
Yathārūpena kho, gahapati, micchāājīvena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te micchāājīvo natthi. 
Atthi ca kho te, gahapati, sammāājīvo. 
Tañca pana te sammāājīvaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 
Yathārūpena kho, gahapati, micchāvāyāmena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te micchāvāyāmo natthi. 
Atthi ca kho te, gahapati, sammāvāyāmo. 
Tañca pana te sammāvāyāmaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 
Yathārūpāya kho, gahapati, micchāsatiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpā te micchāsati natthi. 
Atthi ca kho te, gahapati, sammāsati. 
Tañca pana te sammāsatiṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 
Yathārūpena kho, gahapati, micchāsamādhinā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpo te micchāsamādhi natthi. 
Atthi ca kho te, gahapati, sammāsamādhi. 
Tañca pana te sammāsamādhiṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 
Yathārūpena kho, gahapati, micchāñāṇena samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpaṁ te micchāñāṇaṁ natthi. 
Atthi ca kho te, gahapati, sammāñāṇaṁ. 
Tañca pana te sammāñāṇaṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyya. 
Yathārūpāya kho, gahapati, micchāvimuttiyā samannāgato assutavā puthujjano kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati, tathārūpā te micchāvimutti natthi. 
Atthi ca kho te, gahapati, sammāvimutti. 
Tañca pana te sammāvimuttiṁ attani samanupassato ṭhānaso vedanā paṭippassambheyyā”ti. 
Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa ṭhānaso vedanā paṭippassambhiṁsu. 
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati āyasmantañca sāriputtaṁ āyasmantañca ānandaṁ sakeneva thālipākena parivisi. 
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati āyasmantaṁ sāriputtaṁ bhuttāviṁ onītapattapāṇiṁ aññataraṁ nīcāsanaṁ gahetvā ekamantaṁ nisīdi. 
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ āyasmā sāriputto imāhi gāthāhi anumodi: 
“Yassa saddhā tathāgate, 
acalā suppatiṭṭhitā; 
Sīlañca yassa kalyāṇaṁ, 
ariyakantaṁ pasaṁsitaṁ. 
Saṅghe pasādo yassatthi, 
ujubhūtañca dassanaṁ; 
Adaliddoti taṁ āhu, 
amoghaṁ tassa jīvitaṁ. 
Tasmā saddhañca sīlañca, 
pasādaṁ dhammadassanaṁ; 
Anuyuñjetha medhāvī, 
saraṁ buddhānasāsanan”ti. 
Atha kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho āyasmantaṁ ānandaṁ bhagavā etadavoca: 
“handa kuto nu tvaṁ, ānanda, āgacchasi divādivassā”ti? 
“Āyasmatā, bhante, sāriputtena anāthapiṇḍiko gahapati iminā ca iminā ca ovādena ovadito”ti. 
“Paṇḍito, ānanda, sāriputto; 
mahāpañño, ānanda, sāriputto, yatra hi nāma cattāri sotāpattiyaṅgāni dasahākārehi vibhajissatī”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.27 
3. Saraṇānivagga 
Dutiyaanāthapiṇḍikasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. 
Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṁ purisaṁ āmantesi: 
“ehi tvaṁ, ambho purisa, yenāyasmā ānando tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato ānandassa pāde sirasā vanda: 
‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. 
So āyasmato ānandassa pāde sirasā vandatī’ti. 
Evañca vadehi: 
‘sādhu kira, bhante, āyasmā ānando yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho so puriso anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ ānandaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho so puriso āyasmantaṁ ānandaṁ etadavoca: 
“anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. 
So āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati. 
Evañca vadati: 
‘sādhu kira, bhante, āyasmā ānando yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkamatu anukampaṁ upādāyā’”ti. 
Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena. 
Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā ānando anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ etadavoca: 
“kacci te, gahapati, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyaṁ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṁ paññāyati, no abhikkamo”ti? 
“Na me, bhante, khamanīyaṁ na yāpanīyaṁ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṁ paññāyati, no paṭikkamo”ti. 
“Catūhi kho, gahapati, dhammehi samannāgatassa assutavato puthujjanassa hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 
Katamehi catūhi? 
Idha, gahapati, assutavā puthujjano buddhe appasādena samannāgato hoti. 
Tañca panassa buddhe appasādaṁ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 
Puna caparaṁ, gahapati, assutavā puthujjano dhamme appasādena samannāgato hoti. 
Tañca panassa dhamme appasādaṁ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 
Puna caparaṁ, gahapati, assutavā puthujjano saṅghe appasādena samannāgato hoti. 
Tañca panassa saṅghe appasādaṁ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 
Puna caparaṁ, gahapati, assutavā puthujjano dussīlyena samannāgato hoti. 
Tañca panassa dussīlyaṁ attani samanupassato hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 
Imehi kho, gahapati, catūhi dhammehi samannāgatassa assutavato puthujjanassa hoti uttāso, hoti chambhitattaṁ, hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 
Catūhi kho, gahapati, dhammehi samannāgatassa sutavato ariyasāvakassa na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 
Katamehi catūhi? 
Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Tañca panassa buddhe aveccappasādaṁ attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 
Puna caparaṁ, gahapati, sutavā ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti—
svākkhāto bhagavatā dhammo …pe… paccattaṁ veditabbo viññūhīti. 
Tañca panassa dhamme aveccappasādaṁ attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 
Puna caparaṁ, gahapati, sutavā ariyasāvako saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti—
suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. 
Tañca panassa saṅghe aveccappasādaṁ attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 
Puna caparaṁ, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi …pe… samādhisaṁvattanikehi. 
Tāni ca panassa ariyakantāni sīlāni attani samanupassato na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayaṁ. 
Imehi kho, gahapati, catūhi dhammehi samannāgatassa sutavato ariyasāvakassa na hoti uttāso, na hoti chambhitattaṁ, na hoti samparāyikaṁ maraṇabhayan”ti. 
“Nāhaṁ, bhante ānanda, bhāyāmi. 
Kyāhaṁ bhāyissāmi. 
Ahañhi, bhante, buddhe aveccappasādena samannāgato homi—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavāti. 
Dhamme …pe… 
saṅghe aveccappasādena samannāgato homi—
suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho …pe… anuttaraṁ puññakkhettaṁ lokassāti. 
Yāni cimāni, bhante, bhagavatā gihisāmīcikāni sikkhāpadāni desitāni, nāhaṁ tesaṁ kiñci attani khaṇḍaṁ samanupassāmī”ti. 
“Lābhā te, gahapati, suladdhaṁ te, gahapati. 
Sotāpattiphalaṁ tayā, gahapati, byākatan”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 55.28 
3. Saraṇānivagga 
Paṭhamabhayaverūpasantasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Ekamantaṁ nisinnaṁ kho anāthapiṇḍikaṁ gahapatiṁ bhagavā etadavoca: 
“yato kho, gahapati, ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni ca honti, catūhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṁ byākareyya: 
‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto; sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’. 
Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti? 
Yaṁ, gahapati, pāṇātipātī pāṇātipātappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyati. 
Pāṇātipātā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. 
Yaṁ, gahapati, adinnādāyī …pe… 
yaṁ, gahapati, kāmesumicchācārī …pe… 
yaṁ, gahapati, musāvādī …pe… 
yaṁ, gahapati, surāmerayamajjappamādaṭṭhāyī surāmerayamajjappamādaṭṭhānappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, samparāyikampi bhayaṁ veraṁ pasavati, cetasikampi dukkhaṁ domanassaṁ paṭisaṁvediyati. 
Surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaṁ taṁ bhayaṁ veraṁ vūpasantaṁ hoti. 
Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. 
Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti? 
Idha, gahapati, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti—
itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā