Tương Ưng Niệm Xứ (Satipaṭṭhāna Saṃyutta)

mānupassī kāyasmiṁ viharati, ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Samudayadhammānupassī vedanāsu viharati …pe… 
samudayadhammānupassī citte viharati …pe… 
samudayadhammānupassī dhammesu viharati, vayadhammānupassī dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī dhammesu viharati, ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanā. 
Katamā ca, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanāgāminī paṭipadā? 
Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—
sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. 
Ayaṁ vuccati, bhikkhave, satipaṭṭhānabhāvanāgāminī paṭipadā”ti. 
Dasamaṁ. 
Ananussutavaggo catuttho. 
Tassuddānaṁ 
Ananussutaṁ virāgo, 
viraddho bhāvanā sati; 
Aññā chandaṁ pariññāya, 
bhāvanā vibhaṅgena cāti. 

Saṁyutta Nikāya 47.41 
5. Amatavagga 
Amatasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
“Catūsu, bhikkhave, satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharatha. 
Mā vo amataṁ panassa. 
Katamesu catūsu? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Imesu, bhikkhave, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharatha. 
Mā vo amataṁ panassā”ti. 
Paṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.42 
5. Amatavagga 
Samudayasutta 
“Catunnaṁ, bhikkhave, satipaṭṭhānānaṁ samudayañca atthaṅgamañca desessāmi. 
Taṁ suṇātha. 
Ko ca, bhikkhave, kāyassa samudayo? 
Āhārasamudayā kāyassa samudayo; 
āhāranirodhā kāyassa atthaṅgamo. 
Phassasamudayā vedanānaṁ samudayo; 
phassanirodhā vedanānaṁ atthaṅgamo. 
Nāmarūpasamudayā cittassa samudayo; 
nāmarūpanirodhā cittassa atthaṅgamo. 
Manasikārasamudayā dhammānaṁ samudayo; 
manasikāranirodhā dhammānaṁ atthaṅgamo”ti. 
Dutiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.43 
5. Amatavagga 
Maggasutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“ekamidāhaṁ, bhikkhave, samayaṁ uruvelāyaṁ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. 
Tassa mayhaṁ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi: 
‘ekāyanvāyaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā. 
Katame cattāro? 
Kāye vā bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu vā bhikkhu vedanānupassī vihareyya …pe… 
citte vā bhikkhu cittānupassī vihareyya …pe… 
dhammesu vā bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Ekāyanvāyaṁ maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā’ti. 
Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati mama cetasā cetoparivitakkamaññāya—seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṁ vā bāhaṁ pasāreyya, pasāritaṁ vā bāhaṁ samiñjeyya; evameva—brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. 
Atha kho, bhikkhave, brahmā sahampati ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yenāhaṁ tenañjaliṁ paṇāmetvā maṁ etadavoca: 
‘evametaṁ, bhagavā, evametaṁ, sugata. 
Ekāyanvāyaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā. 
Katame cattāro? 
Kāye vā, bhante, bhikkhu kāyānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu vā …pe… 
citte vā …pe… 
dhammesu vā, bhante, bhikkhu dhammānupassī vihareyya ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Ekāyanvāyaṁ, bhante, maggo sattānaṁ visuddhiyā sokaparidevānaṁ samatikkamāya dukkhadomanassānaṁ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā’ti. 
Idamavoca, bhikkhave, brahmā sahampati. 
Idaṁ vatvā athāparaṁ etadavoca: 
‘Ekāyanaṁ jātikhayantadassī, 
Maggaṁ pajānāti hitānukampī; 
Etena maggena tariṁsu pubbe, 
Tarissanti ye ca taranti oghan’”ti. 
Tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.44 
5. Amatavagga 
Satisutta 
“Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya. 
Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti. 
Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya. 
Ayaṁ vo amhākaṁ anusāsanī”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.45 
5. Amatavagga 
Kusalarāsisutta 
“‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. 
Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno ime cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. 
Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.46 
5. Amatavagga 
Pātimokkhasaṁvarasutta 
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… ekamantaṁ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṁ etadavoca: 
“Sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 
“Tasmātiha tvaṁ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. 
Ko cādi kusalānaṁ dhammānaṁ? 
Idha tvaṁ, bhikkhu, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharāhi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhassu sikkhāpadesu. 
Yato kho tvaṁ, bhikkhu, pātimokkhasaṁvarasaṁvuto viharissasi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhassu sikkhāpadesu; tato tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi. 
Katame cattāro? 
Idha tvaṁ, bhikkhu, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Yato kho tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāvessasi, tato tuyhaṁ, bhikkhu, yā ratti vā divaso vā āgamissati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī”ti. 
Atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā pakkāmi. 
Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva—yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṁ pabbajanti, tadanuttaraṁ—brahmacariyapariyosānaṁ diṭṭheva dhamme sayaṁ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. 
“Khīṇā jāti, vusitaṁ brahmacariyaṁ, kataṁ karaṇīyaṁ, nāparaṁ itthattāyā”ti abbhaññāsi. 
Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.47 
5. Amatavagga 
Duccaritasutta 
Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami …pe… 
“sādhu me, bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṁ desetu, yamahaṁ bhagavato dhammaṁ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. 
“Tasmātiha tvaṁ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. 
Ko cādi kusalānaṁ dhammānaṁ? 
Idha tvaṁ, bhikkhu, kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāvessasi. 
Vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāvessasi. 
Manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāvessasi. 
Yato kho tvaṁ, bhikkhu, kāyaduccaritaṁ pahāya kāyasucaritaṁ bhāvessasi, vacīduccaritaṁ pahāya vacīsucaritaṁ bhāvessasi, manoduccaritaṁ pahāya manosucaritaṁ bhāvessasi, tato tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi. 
Katame cattāro? 
Idha tvaṁ, bhikkhu, kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Yato kho tvaṁ, bhikkhu, sīlaṁ nissāya sīle patiṭṭhāya ime cattāro satipaṭṭhāne evaṁ bhāvessasi, tato tuyhaṁ, bhikkhu, yā ratti vā divaso vā āgamissati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī”ti …pe… 
aññataro ca pana so bhikkhu arahataṁ ahosīti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.48 
5. Amatavagga 
Mittasutta 
“Ye, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca kho sotabbaṁ maññeyyuṁ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, te vo, bhikkhave, catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. 
Katamesaṁ, catunnaṁ? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Ye, bhikkhave, anukampeyyātha, ye ca sotabbaṁ maññeyyuṁ mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā, te vo, bhikkhave, imesaṁ catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.49 
5. Amatavagga 
Vedanāsutta 
“Tisso imā, bhikkhave, vedanā. 
Katamā tisso? 
Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā—
imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. 
Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Imāsaṁ kho, bhikkhave, tissannaṁ vedanānaṁ pariññāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. 
Navamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.4 
1. Ambapālivagga 
Sālasutta 
Ekaṁ samayaṁ bhagavā kosalesu viharati sālāya brāhmaṇagāme. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi …pe… etadavoca: 
“Ye te, bhikkhave, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, te vo, bhikkhave, bhikkhū catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā. 
Katamesaṁ catunnaṁ? 
Etha tumhe, āvuso, kāye kāyānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, kāyassa yathābhūtaṁ ñāṇāya; 
vedanāsu vedanānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanānaṁ yathābhūtaṁ ñāṇāya; 
citte cittānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittassa yathābhūtaṁ ñāṇāya; 
dhammesu dhammānupassino viharatha ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammānaṁ yathābhūtaṁ ñāṇāya. 
Yepi te, bhikkhave, bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṁ yogakkhemaṁ patthayamānā viharanti, tepi kāye kāyānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, kāyassa pariññāya; 
vedanāsu vedanānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanānaṁ pariññāya; 
citte cittānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittassa pariññāya; 
dhammesu dhammānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammānaṁ pariññāya. 
Yepi te, bhikkhave, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṁyojanā sammadaññāvimuttā, tepi kāye kāyānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, kāyena visaṁyuttā; 
vedanāsu vedanānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, vedanāhi visaṁyuttā; 
citte cittānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, cittena visaṁyuttā; 
dhammesu dhammānupassino viharanti ātāpino sampajānā ekodibhūtā vippasannacittā samāhitā ekaggacittā, dhammehi visaṁyuttā. 
Yepi te, bhikkhave, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṁ dhammavinayaṁ, te vo, bhikkhave, bhikkhū imesaṁ catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ bhāvanāya samādapetabbā nivesetabbā patiṭṭhāpetabbā”ti. 
Catutthaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.50 
5. Amatavagga 
Āsavasutta 
“Tayome, bhikkhave āsavā. 
Katame tayo? 
Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo—
ime kho, bhikkhave, tayo āsavā. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ āsavānaṁ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṁ āsavānaṁ pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. 
Dasamaṁ. 
Amatavaggo pañcamo. 
Tassuddānaṁ 
Amataṁ samudayo maggo, 
Sati kusalarāsi ca; 
Pātimokkhaṁ duccaritaṁ, 
Mittavedanā āsavena cāti. 

Saṁyutta Nikāya 47.51–62 
6. Gaṅgāpeyyālavagga 
Gaṅgānadīādisuttadvādasaka 
“Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; 
evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. 
Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Evaṁ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro”ti vitthāretabbaṁ. 
Gaṅgāpeyyālavaggo chaṭṭho. 
Tassuddānaṁ 
Cha pācīnato ninnā, 
cha ninnā ca samuddato; 
Ete dve cha dvādasa honti, 
vaggo tena pavuccatīti. 

Saṁyutta Nikāya 47.5 
1. Ambapālivagga 
Akusalarāsisutta 
Sāvatthinidānaṁ. 
Tatra kho bhagavā etadavoca: 
“‘akusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. 
Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, akusalarāsi, yadidaṁ—pañca nīvaraṇā. 
Katame pañca? 
Kāmacchandanīvaraṇaṁ, byāpādanīvaraṇaṁ, thinamiddhanīvaraṇaṁ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṁ, vicikicchānīvaraṇaṁ. 
‘Akusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno ime pañca nīvaraṇe sammā vadamāno vadeyya. 
Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, akusalarāsi, yadidaṁ—pañca nīvaraṇā. 
‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. 
Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
‘Kusalarāsī’ti, bhikkhave, vadamāno ime cattāro satipaṭṭhāne sammā vadamāno vadeyya. 
Kevalo hāyaṁ, bhikkhave, kusalarāsi, yadidaṁ—cattāro satipaṭṭhānā”ti. 
Pañcamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.63–72 
7. Appamādavagga 
Tathāgatādisutta 
“Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā”ti  
vitthāretabbaṁ.
Appamādavaggo sattamo. 
Tassuddānaṁ 
Tathāgataṁ padaṁ kūṭaṁ, 
mūlaṁ sāro ca vassikaṁ; 
Rājā candimasūriyā, 
vatthena dasamaṁ padanti. 

Saṁyutta Nikāya 47.6 
1. Ambapālivagga 
Sakuṇagghisutta 
“Bhūtapubbaṁ, bhikkhave, sakuṇagghi lāpaṁ sakuṇaṁ sahasā ajjhappattā aggahesi. 
Atha kho, bhikkhave, lāpo sakuṇo sakuṇagghiyā hariyamāno evaṁ paridevasi: 
‘mayamevamha alakkhikā, mayaṁ appapuññā, ye mayaṁ agocare carimha paravisaye. 
Sacejja mayaṁ gocare careyyāma sake pettike visaye, na myāyaṁ, sakuṇagghi, alaṁ abhavissa, yadidaṁ—yuddhāyā’ti. 
‘Ko pana te, lāpa, gocaro sako pettiko visayo’ti? 
‘Yadidaṁ—naṅgalakaṭṭhakaraṇaṁ leḍḍuṭṭhānan’ti. 
Atha kho, bhikkhave, sakuṇagghi sake bale apatthaddhā sake bale asaṁvadamānā lāpaṁ sakuṇaṁ pamuñci: 
‘gaccha kho tvaṁ, lāpa, tatrapi me gantvā na mokkhasī’ti. 
Atha kho, bhikkhave, lāpo sakuṇo naṅgalakaṭṭhakaraṇaṁ leḍḍuṭṭhānaṁ gantvā mahantaṁ leḍḍuṁ abhiruhitvā sakuṇagghiṁ vadamāno aṭṭhāsi: 
‘ehi kho dāni me, sakuṇagghi, ehi kho dāni me, sakuṇagghī’ti. 
Atha kho sā, bhikkhave, sakuṇagghi sake bale apatthaddhā sake bale asaṁvadamānā ubho pakkhe sannayha lāpaṁ sakuṇaṁ sahasā ajjhappattā. 
Yadā kho, bhikkhave, aññāsi lāpo sakuṇo ‘bahuāgato kho myāyaṁ sakuṇagghī’ti, atha tasseva leḍḍussa antaraṁ paccupādi. 
Atha kho, bhikkhave, sakuṇagghi tattheva uraṁ paccatāḷesi. 
Evañhi taṁ, bhikkhave, hoti yo agocare carati paravisaye. 
Tasmātiha, bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye. 
Agocare, bhikkhave, carataṁ paravisaye lacchati māro otāraṁ, lacchati māro ārammaṇaṁ. 
Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? 
Yadidaṁ—pañca kāmaguṇā. 
Katame pañca? 
Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, 
sotaviññeyyā saddā …pe… 
ghānaviññeyyā gandhā …pe… 
jivhāviññeyyā rasā …pe… 
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā—
ayaṁ, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo. 
Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. 
Gocare, bhikkhave, carataṁ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṁ, na lacchati māro ārammaṇaṁ. 
Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo? 
Yadidaṁ—
cattāro satipaṭṭhānā. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ—
ayaṁ, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo”ti. 
Chaṭṭhaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.73–84 
8. Balakaraṇīyavagga 
Balādisutta 
“Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyantī”ti  
vitthāretabbaṁ.
Balakaraṇīyavaggo aṭṭhamo. 
Tassuddānaṁ 
Balaṁ bījañca nāgo ca, 
rukkho kumbhena sūkiyā; 
Ākāsena ca dve meghā, 
nāvā āgantukā nadīti. 

Saṁyutta Nikāya 47.7 
1. Ambapālivagga 
Makkaṭasutta 
“Atthi, bhikkhave, himavato pabbatarājassa duggā visamā desā, yattha neva makkaṭānaṁ cārī na manussānaṁ. 
Atthi, bhikkhave, himavato pabbatarājassa duggā visamā desā, yattha makkaṭānañhi kho cārī, na manussānaṁ. 
Atthi, bhikkhave, himavato pabbatarājassa samā bhūmibhāgā ramaṇīyā, yattha makkaṭānañceva cārī manussānañca. 
Tatra, bhikkhave, luddā makkaṭavīthīsu lepaṁ oḍḍenti makkaṭānaṁ bādhanāya. 
Tatra, bhikkhave, ye te makkaṭā abālajātikā alolajātikā, te taṁ lepaṁ disvā ārakā parivajjanti. 
Yo pana so hoti makkaṭo bālajātiko lolajātiko, so taṁ lepaṁ upasaṅkamitvā hatthena gaṇhāti. 
So tattha bajjhati. 
‘Hatthaṁ mocessāmī’ti dutiyena hatthena gaṇhāti. 
So tattha bajjhati. 
‘Ubho hatthe mocessāmī’ti pādena gaṇhāti. 
So tattha bajjhati. 
‘Ubho hatthe mocessāmi pādañcā’ti dutiyena pādena gaṇhāti. 
So tattha bajjhati. 
‘Ubho hatthe mocessāmi pāde cā’ti tuṇḍena gaṇhāti. 
So tattha bajjhati. 
Evañhi so, bhikkhave, makkaṭo pañcoḍḍito thunaṁ seti anayaṁ āpanno byasanaṁ āpanno yathākāmakaraṇīyo luddassa. 
Tamenaṁ, bhikkhave, luddo vijjhitvā tasmiṁyeva kaṭṭhakataṅgāre avassajjetvā yena kāmaṁ pakkamati. 
Evaṁ so taṁ, bhikkhave, hoti yo agocare carati paravisaye. 
Tasmātiha, bhikkhave, mā agocare carittha paravisaye. 
Agocare, bhikkhave, carataṁ paravisaye lacchati māro otāraṁ, lacchati māro ārammaṇaṁ. 
Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo? 
Yadidaṁ—
pañca kāmaguṇā. 
Katame pañca? 
Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā, 
sotaviññeyyā saddā …pe… 
ghānaviññeyyā gandhā …pe… 
jivhāviññeyyā rasā …pe… 
kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṁhitā rajanīyā. 
Ayaṁ, bhikkhave, bhikkhuno agocaro paravisayo. 
Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. 
Gocare, bhikkhave, carataṁ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṁ, na lacchati māro ārammaṇaṁ. 
Ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo? 
Yadidaṁ—
cattāro satipaṭṭhānā. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Ayaṁ, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo”ti. 
Sattamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.85–94 
9. Esanāvagga 
Esanādisutta 
“Tisso imā, bhikkhave, esanā. 
Katamā tisso? 
Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā”ti 
vitthāretabbaṁ. 
Esanāvaggo navamo. 
Tassuddānaṁ 
Esanā vidhā āsavo, 
Bhavo ca dukkhatā tisso; 
Khilaṁ malañca nīgho ca, 
Vedanā taṇhā tasināya cāti. 

Saṁyutta Nikāya 47.8 
1. Ambapālivagga 
Sūdasutta 
“Seyyathāpi, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo rājānaṁ vā rājamahāmattaṁ vā nānaccayehi sūpehi paccupaṭṭhito assa—
ambilaggehipi, tittakaggehipi, kaṭukaggehipi, madhuraggehipi, khārikehipi, akhārikehipi, loṇikehipi, aloṇikehipi. 
Sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṁ na uggaṇhāti: 
‘idaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, imassa vā abhiharati, imassa vā bahuṁ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṁ bhāsati. 
Ambilaggaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, ambilaggassa vā abhiharati, ambilaggassa vā bahuṁ gaṇhāti, ambilaggassa vā vaṇṇaṁ bhāsati. Tittakaggaṁ vā me ajja … kaṭukaggaṁ vā me ajja … madhuraggaṁ vā me ajja … khārikaṁ vā me ajja … akhārikaṁ vā me ajja … loṇikaṁ vā me ajja … aloṇikaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, aloṇikassa vā abhiharati, aloṇikassa vā bahuṁ gaṇhāti, aloṇikassa vā vaṇṇaṁ bhāsatī’ti. 
Sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo na ceva lābhī hoti acchādanassa, na lābhī vetanassa, na lābhī abhihārānaṁ. 
Taṁ kissa hetu? 
Tathā hi so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṁ na uggaṇhāti. 
Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bālo abyatto akusalo bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṁ na samādhiyati, upakkilesā na pahīyanti. 
So taṁ nimittaṁ na uggaṇhāti. 
Vedanāsu vedanānupassī viharati …pe… 
citte cittānupassī viharati …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṁ na samādhiyati, upakkilesā na pahīyanti. 
So taṁ nimittaṁ na uggaṇhāti. 
Sa kho so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo bhikkhu na ceva lābhī hoti diṭṭheva dhamme sukhavihārānaṁ, na lābhī satisampajaññassa. 
Taṁ kissa hetu? 
Tathā hi so, bhikkhave, bālo abyatto akusalo bhikkhu sakassa cittassa nimittaṁ na uggaṇhāti. 
Seyyathāpi, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo rājānaṁ vā rājamahāmattaṁ vā nānaccayehi sūpehi paccupaṭṭhito assa—
ambilaggehipi, tittakaggehipi, kaṭukaggehipi, madhuraggehipi, khārikehipi, akhārikehipi, loṇikehipi, aloṇikehipi. 
Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṁ uggaṇhāti: 
‘idaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, imassa vā abhiharati, imassa vā bahuṁ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṁ bhāsati. 
Ambilaggaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, ambilaggassa vā abhiharati, ambilaggassa vā bahuṁ gaṇhāti, ambilaggassa vā vaṇṇaṁ bhāsati. Tittakaggaṁ vā me ajja … kaṭukaggaṁ vā me ajja … madhuraggaṁ vā me ajja … khārikaṁ vā me ajja … akhārikaṁ vā me ajja … loṇikaṁ vā me ajja … aloṇikaṁ vā me ajja bhattu sūpeyyaṁ ruccati, aloṇikassa vā abhiharati, aloṇikassa vā bahuṁ gaṇhāti, aloṇikassa vā vaṇṇaṁ bhāsatī’ti. 
Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo lābhī ceva hoti acchādanassa, lābhī vetanassa, lābhī abhihārānaṁ. 
Taṁ kissa hetu? 
Tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṁ uggaṇhāti. 
Evameva kho, bhikkhave, idhekacco paṇḍito byatto kusalo bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Tassa kāye kāyānupassino viharato cittaṁ samādhiyati, upakkilesā pahīyanti. 
So taṁ nimittaṁ uggaṇhāti. 
Vedanāsu vedanānupassī viharati …pe… 
citte cittānupassī viharati …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Tassa dhammesu dhammānupassino viharato cittaṁ samādhiyati, upakkilesā pahīyanti. 
So taṁ nimittaṁ uggaṇhāti. 
Sa kho so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo bhikkhu lābhī ceva hoti diṭṭheva dhamme sukhavihārānaṁ, lābhī hoti satisampajaññassa. 
Taṁ kissa hetu? 
Tathā hi so, bhikkhave, paṇḍito byatto kusalo bhikkhu sakassa cittassa nimittaṁ uggaṇhātī”ti. 
Aṭṭhamaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.95–104 
10. Oghavagga 
Uddhambhāgiyādisutta 
“Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṁyojanāni. 
Katamāni pañca? 
Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṁ, avijjā—
imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṁyojanāni. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā. 
Katame cattāro? 
Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Imesaṁ kho, bhikkhave, pañcannaṁ uddhambhāgiyānaṁ saṁyojanānaṁ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā”ti. 
Dasamaṁ. 
(Yathā maggasaṁyuttaṁ tathā satipaṭṭhānasaṁyuttaṁ vitthāretabbaṁ.) 
Oghavaggo dasamo. 
Tassuddānaṁ 
Ogho yogo upādānaṁ, 
ganthā anusayena ca; 
Kāmaguṇā nīvaraṇā, 
khandhā oruddhambhāgiyāti. 
Satipaṭṭhānasaṁyuttaṁ tatiyaṁ. 

Saṁyutta Nikāya 47.9 
1. Ambapālivagga 
Gilānasutta 
Evaṁ me sutaṁ—
ekaṁ samayaṁ bhagavā vesāliyaṁ viharati veḷuvagāmake. 
Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: 
“etha tumhe, bhikkhave, samantā vesāliyā yathāmittaṁ yathāsandiṭṭhaṁ yathāsambhattaṁ vassaṁ upetha. 
Idhevāhaṁ veḷuvagāmake vassaṁ upagacchāmī”ti. 
“Evaṁ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā samantā vesāliyā yathāmittaṁ yathāsandiṭṭhaṁ yathāsambhattaṁ vassaṁ upagacchuṁ. 
Bhagavā pana tattheva veḷuvagāmake vassaṁ upagacchi. 
Atha kho bhagavato vassūpagatassa kharo ābādho uppajji, bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. 
Tatra sudaṁ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno. 
Atha kho bhagavato etadahosi: 
“na kho me taṁ patirūpaṁ, yohaṁ anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṁ parinibbāyeyyaṁ. 
Yannūnāhaṁ imaṁ ābādhaṁ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṁ adhiṭṭhāya vihareyyan”ti. 
Atha kho bhagavā taṁ ābādhaṁ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṁ adhiṭṭhāya vihāsi. 
Atha kho bhagavato so ābādho paṭippassambhi. 
Atha kho bhagavā gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā vihārā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṁ paññatte āsane nisīdi. 
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṁ etadavoca: 
“diṭṭho me, bhante, bhagavato phāsu; 
diṭṭhaṁ, bhante, bhagavato khamanīyaṁ; 
diṭṭhaṁ, bhante, bhagavato yāpanīyaṁ. 
Api ca me, bhante, madhurakajāto viya kāyo, disāpi me na pakkhāyanti, dhammāpi maṁ nappaṭibhanti bhagavato gelaññena. 
Api ca me, bhante, ahosi kācideva assāsamattā: 
‘na tāva bhagavā parinibbāyissati, na yāva bhagavā bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāharatī’”ti. 
“Kiṁ pana dāni, ānanda, bhikkhusaṅgho mayi paccāsīsati? 
Desito, ānanda, mayā dhammo anantaraṁ abāhiraṁ karitvā. 
Natthānanda, tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhi. 
Yassa nūna, ānanda, evamassa: 
‘ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti vā, ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā, so nūna, ānanda, bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāhareyya. 
Tathāgatassa kho, ānanda, na evaṁ hoti: 
‘ahaṁ bhikkhusaṅghaṁ pariharissāmī’ti vā, ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā. 
Sa kiṁ, ānanda, tathāgato bhikkhusaṅghaṁ ārabbha kiñcideva udāharissati. 
Etarahi kho panāhaṁ, ānanda, jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto. 
Āsītiko me vayo vattati. 
Seyyathāpi, ānanda, jajjarasakaṭaṁ veḷamissakena yāpeti; 
evameva kho, ānanda, veḷamissakena maññe tathāgatassa kāyo yāpeti. 
Yasmiṁ, ānanda, samaye tathāgato sabbanimittānaṁ amanasikārā ekaccānaṁ vedanānaṁ nirodhā animittaṁ cetosamādhiṁ upasampajja viharati, phāsutaro, ānanda, tasmiṁ samaye tathāgatassa kāyo hoti. 
Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. 
Kathañcānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? 
Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ; 
vedanāsu …pe… 
citte …pe… 
dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṁ. 
Evaṁ kho, ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. 
Ye hi keci, ānanda, etarahi vā mamaccaye vā attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā; tamatagge mete, ānanda, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā”ti. 
Navamaṁ.